27.6.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 176/1

(1)

G20 valstu 2009. gada 2. aprīļa Deklarācijā par finanšu sistēmas nostiprināšanu aicināja piemērot starptautiski saskaņotus centienus, kuru mērķis ir nostiprināt pārredzamību, pārskatatbildību un regulējumu, uzlabojot banku sistēmā esošā kapitāla daudzumu un kvalitāti pēc tam, kad būs nodrošināta ekonomikas atveseļošanās. Minētā deklarācijā arī aicināja ieviest ar risku nesaistītu papildu pasākumu, lai ierobežotu sviras veidošanos banku sistēmā, un izstrādāt regulējumu lielākām likviditātes rezervēm. Pamatojoties uz G20 valstu piešķirtajām pilnvarām, 2009. gada septembrī Centrālās bankas uzraudzības direktoru un vadītāju grupa (turpmāk – GHOS) vienojās par vairākiem pasākumiem, lai nostiprinātu regulējumu banku sektorā. G20 valstu vadītāji minētos pasākumus apstiprināja 2009. gada 24. un 25. septembra augstākā līmeņa sanāksmē Pitsburgā, savukārt detalizēti tos izklāstīja 2009. gada decembrī. GHOS 2010. gada jūlijā un septembrī izdeva divus turpmākus paziņojumus par minēto jauno pasākumu izstrādi un kalibrēšanu, un Bāzeles Banku uzraudzības komiteja (turpmāk – BCBS) 2010. gada decembrī publicēja galīgos pasākumus, ko sauc "Bāzele III" regulējums.

(2)

ES finanšu uzraudzības jautājumu augsta līmeņa darba grupa, ko vada Jacques de Larosière ("Larosière grupa"), aicināja Savienību izstrādāt saskaņotāku finanšu jomas regulējumu. Saistībā ar turpmāko Eiropas uzraudzības sistēmas arhitektūru 2009. gada 18. un 19. jūnija Eiropadomē arī uzsvēra vajadzību izveidot "Eiropas vienotu noteikumu kopumu", kas piemērojams visām kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām iekšējā tirgū.

(3)

J. de Larosière grupas 2009. gada 25. februāra ziņojumā ("de Larosière ziņojums") noteikts, ka "būtu jāparedz iespēja dalībvalstij noteikt stingrākus valsts regulatīvos pasākumus, kas uzskatāmi par valstij piemērotiem, lai nodrošinātu finansiālo stabilitāti, ar nosacījumu, ka tiek ievēroti iekšējā tirgus principi un pieņemtie minimālie pamatstandarti".

(4)

Vairākos gadījumos ir būtiski grozīta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/48/EK (2006. gada 14. jūnijs) par kredītiestāžu darbības sākšanu un veikšanu (3) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/49/EK (2006. gada 14. jūnijs) par ieguldījumu brokeru sabiedrību un kredītiestāžu kapitāla pietiekamību (4). Daudzi Direktīvas 2006/48/EK un Direktīvas 2006/49/EK noteikumi ir piemērojami gan kredītiestādēm, gan ieguldījumu brokeru sabiedrībām. Skaidrības labad un lai nodrošinātu minēto noteikumu saskaņotu piemērošanu, tie būtu jāapvieno jaunos tiesību aktos, kas būtu piemērojami kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, - proti, šajā regulā un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2013/36/ES (… gada …) (5). Lai uzlabotu to pieejamību,direktīvu 2006/48/EK un 2006/49/EK pielikumu noteikumi būtu jāietver direktīvas 2013/36/ES (… gada …) un šīs regulas normatīvajā daļā.

(5)

Kopā šai regulai un Direktīvai 2013/36/ES (… gada …) būtu jāveido tiesiskais regulējums, kas reglamentē kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību (turpmāk kopā "iestādes") piekļuvi darbībai, uzraudzības sistēmu un prudenciālos noteikumus. Tādēļ šī regula būtu jālasa kopā ar minēto direktīvu.

(6)

Direktīvā 2013/36/ES (… gada …), kuras pamatā ir Līguma par Eiropas savienības darbību (LESD) 53. panta 1. punkts inter alia būtu jāietver noteikumi par piekļuvi iestāžu darbībai, par to pārvaldības veidiem un uzraudzības sistēmu, piemēram, noteikumi, kas reglamentē uzņēmējdarbības atļaušanu, būtiskas līdzdalības iegādi, uzņēmējdarbības veikšanas brīvības un pakalpojumu sniegšanas brīvības izmantošanu, piederības dalībvalsts un uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes pilnvaras šajā saistībā, kā arī iestāžu uzraudzības pārbaudi.

(7)

Šajā regulā inter alia būtu jāietver iestāžu prudenciālās prasības, kas saistītas konkrēti ar banku un finanšu pakalpojumu tirgu darbību un kas paredzētas, lai nodrošinātu minēto tirgu dalībnieku finanšu stabilitāti, kā arī ieguldītāju un noguldītāju augsta līmeņa aizsardzību. Šīs regulas mērķis ir noteicošā veidā sekmēt iekšējā tirgus vienmērīgu darbību, tādēļ tā pamatā vajadzētu būt LESD 114. pantam, kā interpretēts saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas pastāvīgo judikatūru.

(8)

Lai gan ar Direktīvu 2006/48/EK un Direktīvu 2006/49/EK zināmā mērā saskaņoja dalībvalstu noteikumus prudenciālās uzraudzības jomā, šīs direktīvas ietver ievērojamu skaitu variantu un iespēju dalībvalstīm piemērot stingrākus noteikumus par tiem, kādi paredzēti minētajās direktīvās. Tas rada atšķirības valstu noteikumos, kas varētu kavēt pārrobežu pakalpojumu sniegšanu un brīvību veikt uzņēmējdarbību, tādējādi radot šķēršļus iekšējā tirgus vienmērīgai darbībai.

(9)

Juridiskās noteiktības nolūkos un lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus Savienībā, viens no iekšējā tirgus darbības pamatelementiem ir vienots noteikumu kopums visiem tirgus dalībniekiem. Lai novērstu tirgus izkropļojumus un regulējuma arbitrāžu, prudenciālajām minimālajām prasībām būtu jānodrošina pēc iespējas lielāka saskaņotība. Tādēļ šajā regulā paredzētie pārejas periodi ir ļoti būtiski šīs regulas sekmīgai īstenošanai un neskaidrību novēršanai tirgiem.

(10)

Ņemot vērā darbu, ko veic BCBS Standartu īstenošanas grupa, uzraugot un kontrolējot to, kā dalībvalstis īsteno "Bāzele III"regulējumu, Komisijas pienākums būtu regulāri un vismaz pēc katra BCBS progresa ziņojuma publicēšanas iesniegt precizētus ziņojumus par "Bāzele III" regulējuma īstenošanu un pieņemšanu citās svarīgās jurisdikcijās, tostarp novērtējumu par citu valstu tiesību aktu vai noteikumu atbilstību starptautiskajiem minimālajiem standartiem, lai noteiktu atšķirības, kas varētu radīt nevienlīdzīgus nosacījumus.

(11)

Lai likvidētu tirdzniecības ierobežojumus un konkurences izkropļojumus, ko rada valstu tiesību aktu atšķirības, kā arī lai novērstu iespējamo tirdzniecības ierobežojumu un būtisku konkurences izkropļojumu turpmāku rašanos, ir jāpieņem regula, ar kuru nosaka vienotus noteikumus, kas piemērojami visās dalībvalstīs.

(12)

Prudenciālo prasību noteikšana regulā nodrošinātu, ka šīs prasības būs tieši piemērojamas. Tas nodrošinātu vienotus nosacījumus, nepieļaujot atšķirīgas valstu prasības, ko izraisītu direktīvas transponēšana. Šī regula paredzētu, ka visas iestādes ievēro vienādus noteikumus visā Savienībā, kas arī veicinātu pārliecību par iestāžu stabilitāti, jo sevišķi spriedzes situācijās. Regula arī samazinātu regulatīvo sarežģītību un sabiedrību atbilstības nodrošināšanas izmaksas, it sevišķi iestādēm, kas veic pārrobežu darbības, kā arī sekmētu konkurences izkropļojumu likvidēšanu. Attiecībā uz nekustamo īpašumu tirgiem, kurus raksturo ekonomikas tendences un jurisdikciju atšķirības, kas ir specifiskas konkrētajā dalībvalstī, reģionā vai pašvaldībā, kompetentajām iestādēm būtu jāļauj noteikt augstākas riska pakāpes vai piemērot stingrākus kritērijus riska darījumiem, kuri nodrošināti ar nekustamo īpašumu hipotēkām konkrētos reģionos, pamatojoties uz pieredzi attiecībā uz saistību neizpildi un paredzētajām tirgus tendencēm.

(13)

Jomās, uz kurām šī regula neattiecas, piemēram, dinamisko uzkrājumu veidošana, uzkrājumi valsts segto obligāciju shēmām, kas nav saistīti ar šīs regulas noteikumos paredzēto pieeju attiecībā uz segtajām obligācijām, dalības iegūšana vai turēšana gan finanšu, gan nefinanšu sektorā tādiem mērķiem, kas nav saistīti ar šajā regulā noteiktajām prudenciālajām prasībām, dalībvalstu kompetentajām iestādēm vajadzētu būs iespējai paredzēt valsts noteikumus, ar nosacījumu, ka tie nav pretrunā šai regulai.

(14)

Būtiskākais ieteikums, kas ietverts de Larosière ziņojumā un vēlāk īstenots Savienībā, bija izveidot Vienotu noteikumu kopumu un Eiropas makroprudenciālās uzraudzības sistēmu, un mērķis bija nodrošināt finanšu stabilitāti, kombinējot abus šos elementus. Ar vienoto noteikumu kopumu tiek nodrošināts stabils un vienots normatīvais regulējums, kas atvieglo iekšējā tirgus darbību un novērš regulējuma arbitrāžas iespējas. Finanšu pakalpojumu iekšējā tirgū makroprudenciālie riski tomēr var atšķirties daudz un dažādos veidos ar atšķirīgām īpatnībām dažādās valstīs, kas var novest pie tādām novērotām atšķirībām, kā piemēram, attiecībā uz banku sektora struktūru un apmēru salīdzinājumā ar plašāku ekonomiku un kredītciklu.

(15)

Šajā regulā un Direktīvā 2013/36/ES (… gada …) ir iestrādāti vairāki instrumenti makroprudenciālo un sistēmisko risku novēršanai un mazināšanai, nodrošinot elastību un tajā pašā laikā garantējot, ka minēto instrumentu izmantošana tiek pienācīgi kontrolēta, lai nekaitētu iekšējā tirgus darbībai, vienlaikus arī nodrošinot, ka šādu instrumentu izmantošana ir pārredzama un konsekventa.

(16)

Papildus direktīvā 2013/36/ES iekļautajam sistēmiskā riska rezerves instrumentam, ja makroprudenciālie vai sistēmiskie riski skar dalībvalsti, attiecīgās dalībvalsts kompetentajām vai norīkotajām iestādēm vajadzētu būt iespējai mazināt šādus riskus ar konkrētiem specifiskiem valsts makroprudenciāliem pasākumiem, ja tiek uzskatīts, ka tādā veidā šādi riski ir efektīvāk novēršami. Būtu jāparedz iespēja Eiropas Sistēmisko risku kolēģijai ("ESRK"), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1092/2010 (2010. gada 24. novembris) (6) un Eiropas Uzraudzības iestādei (Eiropas Banku iestādei) ("EBI"), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1093/2010 (2010. gada 24. novembris) (7), sniegt savus atzinumus par to, vai ir izpildīti nosacījumi šādiem valsts makroprudenciāliem pasākumiem, un būtu jārada Savienības mehānisms, lai novērstu valsts pasākumu turpināšanu, ja ir ļoti pārliecinoši pierādījumi, ka attiecīgie nosacījumi nav ievēroti. Lai arī šī regula paredz vienotus mikroprudenciālos noteikumus iestādēm, dalībvalstis saglabā savu vadošo lomu makroprudenciālās uzraudzības jomā savas pieredzes un savu pašreizējo ar finanšu stabilitāti saistīto pienākumu dēļ. Minētajā konkrētajā gadījumā – tā kā lēmums par ikviena valsts makroprudenciālā pasākuma pieņemšanu ietver konkrētus novērtējumus par riskiem, kuri ar laiku var ietekmēt attiecīgās dalībvalsts makroekonomisko, fiskālo un budžeta stāvokli, – pilnvaras noraidīt valsts ierosinātos makroprudenciālos pasākumus saskaņā ar LESD 291. pantu ir jāpiešķir Padomei, kas pieņem lēmumu pēc Komisijas priekšlikuma.

(17)

Ja Komisija ir iesniegusi Padomei priekšlikumu noraidīt valsts makroprudenciālos pasākumus, Padomei nekavējoties būtu jāizskata minētais priekšlikums un jāizlemj, vai noraidīt valsts pasākumus vai ne. Pēc dalībvalsts vai Komisijas pieprasījuma varētu notikt balsojums saskaņā ar Padomes reglamentu (8). Atbilstīgi LESD 296. pantam Padomei būtu jāpamato savs lēmums attiecībā uz nosacījumiem, kas paredzēti šajā regulā tās intervencei. Ņemot vērā makroprudenciālo vai sistēmisko risku nozīmīgumu attiecīgo dalībvalstu finanšu tirgiem un līdz ar to arī nepieciešamību ātri reaģēt, ir būtiski, lai Padomes lēmuma pieņemšanas termiņš būtu viens mēnesis. Ja Padome pēc Komisijas priekšlikuma par ierosinātā valsts pasākuma noraidīšanu padziļinātas izpētes secina, ka šajā regulā izklāstītie valsts pasākumu noraidīšanas nosacījumi nav izpildīti, tai vienmēr būtu skaidri un nepārprotami jānorāda iemesli.

(18)

Līdz likviditātes prasību saskaņošanai 2015. gadā un sviras rādītāja saskaņošanai 2018. gadā dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai piemērot tādus pasākumus, kādus tās uzskata par pienācīgiem, tostarp pasākumus, lai mazinātu makroprudenciālo vai sistēmisko risku konkrētā dalībvalstī.

(19)

Vajadzētu būt iespējai piemērot sistēmisko risku rezerves vai dalībvalstu veiktos individuālos pasākumus, lai mazinātu sistēmiskos riskus, kas skar attiecīgās dalībvalstis, banku sektoram kopumā vai vienai vai vairākām sektora apakšgrupām, ar to saprotot tādas apakšgrupas iestādes, kam uzņēmējdarbībā ir līdzīgs riska profils, vai riska darījumiem ar vienu vai vairākiem iekšzemes ekonomikas vai ģeogrāfiskajiem sektoriem visā banku sektorā.

(20)

Ja divu vai vairāku dalībvalstu norīkotās iestādes identificē vienādas izmaiņas sistēmisko vai makroprudenciālo risku intensitātē, kas apdraud finanšu stabilitāti valsts līmenī katrā dalībvalstī un ko pēc norīkotās iestādes domām labāk būtu risināt ar valsts pasākumiem, dalībvalstis var iesniegt kopīgu paziņojumu Padomei, Komisijai, ESRK un EBI. Paziņojot Padomei, Komisijai, ESRK un EBI, dalībvalstīm būtu jāiesniedz attiecīgi pierādījumi, tostarp kopīgā paziņojuma pamatojumu.

(21)

Turklāt, Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt deleģētos aktus, lai uz laiku palielinātu pašu kapitāla prasību līmeni, prasības lieliem riska darījumiem un publiskas atklāšanas prasības. Šādiem noteikumiem vajadzētu būt piemērojamiem vienu gadu, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome triju mēnešu laikā nav iebilduši pret deleģēto aktu. Komisijai būtu jāpamato šādas procedūras izmantošana. Komisija būtu jāpilnvaro noteikt stingrākas prudenciālās prasības vienīgi riska darījumiem, kas izriet no tirgus attīstības Savienībā vai tirgus attīstības ārpus Savienības, kas ietekmē visas dalībvalstis.

(22)

Makroprudenciālo noteikumu pārskatīšana ir pamatota, lai Komisija cita starpā novērtētu, vai makroprudenciālie instrumenti šajā regulā vai direktīvā 2013/36/ES ir efektīvi, iedarbīgi un pārredzami, vai būtu jāierosina jauni instrumenti, vai līdzīgiem riskiem paredzētu makroprudenciālu instrumentu darbības joma un iespējamās pārklāšanās pakāpes šajā regulā vai direktīvā 2013/36/ES ir piemērotas un kā starptautiski apstiprināti standarti sistēmiski nozīmīgām iestādēm mijiedarbojas ar šo regulu un direktīvu 2013/36/ES.

(23)

Ja dalībvalstis pieņem vispārīgas pamatnostādnes, it sevišķi jomās, kurās Komisija vēl nav pieņēmusi tehnisko standartu projektus, šīs pamatnostādnes nedrīkst būt pretrunā Savienības tiesību aktiem un traucēt to piemērošanu.

(24)

Šī regula neliedz dalībvalstīm attiecīgos gadījumos piemērot līdzvērtīgas prasības uzņēmumiem, kas neietilpst tās darbības jomā.

(25)

Šajā regulā noteiktās vispārējās prudenciālās prasības papildina ar atsevišķiem pasākumiem, ko nosaka kompetentās iestādes, ņemot vērā uzraudzības pārbaudi, kuru tās īsteno attiecībā uz atsevišķu iestādi. Tā kā kompetentajām iestādēm jāspēj izlemt, kuri pasākumi būtu jāpiemēro, šādi uzraudzības pasākumi inter alia būtu jāuzskaita Direktīvā 2013/36/ES.

(26)

Šai regulai nevajadzētu skart kompetento iestāžu spēju piemērot konkrētas prasības saskaņā ar uzraudzības pārbaudes un novērtēšanas procesu, kas izklāstīts Direktīvā 2013/36/ES un kas būtu jāpielāgo iestāžu konkrētajam riska profilam.

(27)

Regulas (ES) Nr. 1093/2010 mērķis ir uzlabot valstu uzraudzības kvalitāti un konsekvenci, kā arī stiprināt pārrobežu grupu uzraudzību.

(28)

Ņemot vērā ar šo regulu un Direktīvu 2013/36/ES EBI noteikto uzdevumu skaita pieaugumu, Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai vajadzētu nekavējoties nodrošināt atbilstīgu cilvēku un finanšu resursu pieejamību.

(29)

Regulā (ES) Nr. 1093/2010 ir noteikts, ka EBI jārīkojas Direktīvas 2006/48/EK un Direktīvas 2006/49/EK darbības jomā. EBI ir jārīkojas arī iestāžu darbību jomā saistībā ar jautājumiem, kas nav tiešā minēto direktīvu darbības jomā, ja šādas EBI darbības ir vajadzīgas, lai nodrošinātu minēto direktīvu efektīvu un saskaņotu piemērošanu. Šajā regulā būtu jāņem vērā EBI nozīme un funkcija, kā arī jāveicina regulā (ES) Nr. 1093/2010 paredzēto EBI pilnvaru īstenošana.

(30)

Pēc novērošanas perioda un pilnīgas likviditātes seguma prasības īstenošanas saskaņā ar šo regulu Komisijai būtu jāizvērtē, vai tas, ka EBI tiek piešķirtas pilnvaras pēc pašas iniciatīvas iesaistīties ar saistošu starpniecību attiecībā uz kompetento iestāžu kopēju lēmumu panākšanu saskaņā ar šīs regulas 20. un 21. pantu, atvieglotu vienu likviditātes apakšgrupu izveidi un darbību, kā arī ļautu noteikt, vai ir sasniegti kritēriji specifisku grupas iekšējo procedūru piemērošanai pārrobežu iestādēm. Tādēļ tajā pašā laikā kādā no regulārajiem pārskatiem par EBI darbību, ko veic saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 81. pantu, Komisijai būtu īpaši jāizvērtē, vai ir nepieciešams piešķirt EBI šādas pilnvaras, un iekļaut šīs izvērtēšanas rezultātus pārskatā, kam vajadzības gadījumā būtu jāpievieno attiecīgs tiesību akta priekšlikumus.

(31)

De Larosière ziņojumā bija norādīts, ka mikroprudenciālā uzraudzība nevar efektīvi nodrošināt finanšu stabilitāti, ja pienācīgi neņem vērā norises makroprudenciālā līmenī, savukārt makroprudenciālā uzraudzība ir lietderīga tikai tad, ja tā var kaut kādā veidā ietekmēt makrolīmeņa uzraudzību. Lai nodrošinātu efektīvu ESRK darbību un tās brīdinājumu un ieteikumu ievērošanu, būtiska nozīme ir ciešai sadarbībai starp EBI un ESRK. It īpaši EBI būtu jāiesniedz ESRK visa būtiskā informācija, ko kompetentās iestādes apkopojušas saskaņā ar šajā regulā noteiktajiem pārskatu sniegšanas pienākumiem.

(32)

Ņemot vērā nesenās finanšu krīzes postošās sekas, šīs regulas vispārējie mērķi ir veicināt ekonomiski lietderīgas banku darbības, kas ir visas sabiedrības interesēs, un novērst nelietderīgas finanšu spekulācijas bez reālas pievienotās vērtības. Tas nozīmē, ka jāīsteno visaptveroša reforma, lai ietaupījumus novirzītu produktīvu ieguldījumu veikšanai. Lai nodrošinātu Savienībā ilgtspējīgu un daudzveidīgu banku sistēmu, kompetentās iestādes būtu jāpilnvaro piemērot daudz augstākas kapitāla prasības sistēmiski nozīmīgām iestādēm, kuras savas uzņēmējdarbības dēļ var radīt apdraudējumu globālajai ekonomikai.

(33)

Nepieciešamas vienādas finanšu prasības iestādēm, kas pārvalda saviem klientiem piederošu naudu vai vērtspapīrus, lai nodrošinātu līdzīgus aizsardzības pasākumus noguldītājiem un godīgus konkurences apstākļus salīdzināmām iestāžu grupām.

(34)

Tā kā iekšējā tirgū iestādes ir iesaistītas tiešā konkurencē, uzraudzības prasībām visā Savienībā vajadzētu būt vienādām, ņemot vērā iestāžu atšķirīgos riska profilus.

(35)

Tajos gadījumos, kad uzraudzības gaitā ir jānosaka iestāžu grupas konsolidētā pašu kapitāla summa, aprēķini būtu jāveic saskaņā ar šo regulu.

(36)

Saskaņā ar šo regulu pašu kapitāla prasības piemēro individuāli un konsolidēti, ja vien kompetentās iestādes nepiemēro individuālu uzraudzību, kad tās to uzskata par vajadzīgu. Individuālā, konsolidētā un pārrobežu konsolidētā uzraudzība ir noderīgs iestāžu uzraudzības līdzeklis.

(37)

Lai nodrošinātu pienācīgu maksātspēju tādām iestādēm, kas ietilpst grupā, ir svarīgi piemērot kapitāla prasības, pamatojoties uz minēto iestāžu grupas konsolidēto finanšu stāvokli. Lai nodrošinātu to, ka pašu kapitāls ir pareizi sadalīts grupā un spēj nepieciešamības gadījumā nodrošināt uzkrājumu aizsardzību, kapitāla prasības būtu jāpiemēro atsevišķām grupas iestādēm, ja vien šis mērķis nav efektīvi sasniedzams citādi.

(38)

Arī mazākuma līdzdalība starpniecības finanšu pārvaldītājsabiedrībās, kurām šīs regulas prasības piemērojamas subkonsolidēti, var, ievērojot attiecīgos ierobežojumus, atbilst iekļaušanai grupas konsolidētajā pirmā līmeņa pamata kapitālā, jo starpniecības finanšu pārvaldītājsabiedrības meitasuzņēmuma zaudējumu segšanai, ja tādi rodas, izmanto gan starpniecības finanšu pārvaldītājsabiedrības pirmā līmeņa pamata kapitālu, kas saistīts ar mazākuma līdzdalību, gan arī šā kapitāla daļu, kas saistīta ar mātesuzņēmumu.

(39)

Konkrētajā grāmatvedības metodē, ko izmantos, lai aprēķinātu pašu kapitālu, tā pietiekamību saistībā ar riskiem, kuriem iestāde ir pakļauta, un lai novērtētu riska darījumu koncentrāciju, būtu jāņem vērā noteikumi, kas paredzēti Padomes Direktīvā 86/635/EEK (1986. gada 8. decembris) par banku un citu finanšu iestāžu gada pārskatiem un konsolidētajiem pārskatiem (9), kura ietver Padomes Septītās Direktīvas 83/349/EEK (1983. gada 13. jūnijs) par konsolidētajiem pārskatiem noteikumu konkrētus pielāgojumus (10), vai Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1606/2002 (2002. gada 19. jūlijs) par starptautisko grāmatvedības standartu piemērošanu (11), atkarībā no tā, kurš no minētajiem tiesību aktiem reglamentē iestāžu grāmatvedību saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

(40)

Lai nodrošinātu pienācīgu maksātspēju, ir svarīgi noteikt tādas kapitāla prasības, kas aktīvus un ārpusbilances posteņus novērtē atkarībā no riska līmeņa.

(41)

BCBS 2004. gada 26. jūnijā pieņēma vispārēju vienošanos par kapitāla aprēķināšanas starptautisko konverģenci un kapitāla prasībām (turpmāk – "Bāzeles II" vienošanās). Direktīvu 2006/48/EK un 2006/49/EK noteikumi, ko šī regula ir pārņēmusi, ir identiski "Bāzeles II" regulējuma noteikumiem. Tādējādi, šajā regulā ietverot papildu elementus no "Bāzeles III" regulējuma, tās noteikumi kļūst identiski "Bāzeles II" un "Bāzeles III" regulējuma noteikumiem.

(42)

Ir ļoti svarīgi ņemt vērā Savienības iestāžu dažādību, piedāvājot alternatīvas pieejas kredītrisku kapitāla prasību aprēķinam, paredzot dažādus riska jutīguma līmeņus un dažādas sarežģītības pakāpes. Paredzot iespēju lietot ārējos reitingus, kā arī iestāžu pašu aplēses individuālo kredītrisku rādītājiem, ir panākts būtisks uzlabojums attiecībā uz kredītrisku noteikumu riska jutīgumu un prudenciālo atbilstību. Iestādes būtu jāmudina vairāk lietot pieejas, kas ir jutīgākas pret risku. Veicot aplēses, kas vajadzīgas, lai piemērotu šīs regulas pieejas kredītriskam, iestādēm būtu jāpielāgo savi kredītriska mērīšanas un pārvaldības procesi, lai darītu pieejamas tādas metodes tiesību aktos noteiktā pašu kapitāla noteikšanai, kuras atspoguļotu atsevišķu iestāžu procesu veidu, mērogu un sarežģītību. Šajā sakarā jāuzskata, ka datu apstrāde saistībā ar riska darījumu ar klientiem noslēgšanu un to pārvaldību ietver kredītrisku pārvaldīšanas un mērīšanas sistēmu izstrādi un validāciju. To izmanto ne tikai iestāžu likumīgo interešu nodrošināšanai, bet arī šīs regulas mērķim, proti, izmantot labākas riska mērīšanas un pārvaldības metodes, kā arī tās izmantot tiesību aktos noteiktā pašu kapitāla nolūkiem. Neatkarīgi no minētā, pieejas, kas ir jutīgākas pret risku, prasa ievērojamu pieredzi un resursus, kā arī kvalitatīvus datus un pietiekamu apjomu. Tāpēc iestādēm, pirms tās piemēro minētās pieejas tiesību aktos noteiktā pašu kapitāla nolūkos, vajadzētu panākt atbilstību augstiem standartiem. Ņemot vērā darbu, kas sākts, lai nodrošinātu iekšējo modeļu atbalsta mehānismus, Komisijai būtu jāsagatavo ziņojums par iespēju paplašināt "Bāzeles I" minimumu, vajadzības gadījumā kopā ar tiesību akta priekšlikumu.

(43)

Kapitāla prasībām vajadzētu būt samērīgām ar riskiem, kam tās ir paredzētas. Prasībās īpaši būtu jāņem vērā riska līmeņu samazinājums, ko rada liels skaits relatīvi maza apjoma riska darījumu.

(44)

Mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) ir viens no Savienības ekonomikas pīlāriem, ņemot vērā to izšķirošo nozīmi ekonomiskās izaugsmes veicināšanā un nodarbinātības nodrošināšanā. Savienības ekonomikas atveseļošana un turpmākā izaugsme lielā mērā ir atkarīga no kapitāla un finansējuma pieejamības MVU, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā, lai veiktu vajadzīgos ieguldījumus jaunu tehnoloģiju un aprīkojuma apgūšanā un uzlabotu savu konkurētspēju. Alternatīvo finansējuma avotu ierobežotā skaita dēļ MVU, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā, ir pat vēl jutīgāki pret banku krīzes ietekmi. Tādēļ pašreizējos apstākļos ir svarīgi novērst finansējuma nepietiekamību MVU un nodrošināt atbilstīgu banku kredītu plūsmu MVU. Kapitāla prasības riska darījumiem ar MVU būtu jāsamazina, piemērojot atbalsta faktoru, kas vienāds ar 0,7619, lai ļautu kredītiestādēm palielināt aizdevumus MVU. Lai sasniegtu šo mērķi, kredītiestādēm būtu efektīvi jāizmanto kapitāla prasību atvieglojumi, ko rada atbalsta faktora piemērošana tikai un vienīgi, lai nodrošinātu pienācīgu kredītu plūsmu MVU, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā. Kompetentajām iestādēm būtu periodiski jāuzrauga kredītiestāžu riska darījumu ar MVU kopējā summa un atskaitījumu no kapitāla kopējā summa.

(45)

Saskaņā ar BCBS lēmumu, ko GHOS apstiprināja 2011. gada 10. janvārī, visiem iestādes pirmā līmeņa papildu kapitāla un otrā līmeņa kapitāla instrumentiem vajadzētu būt pilnībā un pastāvīgi norakstāmiem vai pilnībā konvertējamiem par pirmā līmeņa pamata kapitālu brīdī, kad iestāde ir zaudējusi savu dzīvotspēju. Tiesību akti, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu papildu zaudējumu absorbcijas mehānisma piemērošanu pašu kapitāla instrumentiem, būtu jāiekļauj Savienības tiesību aktos kā daļa no prasībām attiecībā uz iestāžu sanāciju un noregulējumu. Ja līdz 2015. gada 31. decembrim nav pieņemti Savienības tiesību akti, kas regulē prasību, ka kapitāla instrumentiem vajadzētu būt pilnībā un pastāvīgi norakstāmiem līdz nullei vai konvertējamiem par pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentiem, ja iestāde ir zaudējusi savu dzīvotspēju, Komisijai būtu jāpārskata un jāziņo, vai šāds noteikums būtu jāiekļauj šajā regulā un, ņemot vērā minēto pārskatīšanu, jāiesniedz attiecīgi tiesību aktu priekšlikumi.

(46)

Šīs regulas nosacījumi atbilst proporcionalitātes principam, jo īpaši ņemot vērā atšķirības starp dažādu iestāžu izmēriem, veikto darījumu apjomiem un darbību spektru. Proporcionalitātes principa ievērošana nozīmē arī to, ka riska darījumiem ar privātpersonām vai MVU tiek atzītas vienkāršākās iespējamās reitinga procedūras, pat uz iekšējiem reitingiem balstītā pieeja (turpmāk — IRB pieeja). Dalībvalstīm būtu jānodrošina, lai šajā regulā noteiktās prasības tiktu piemērotas veidā, kas ir samērīgs ar risku raksturu, apmēru un sarežģītību, ko nosaka iestādes uzņēmējdarbības modelis un tās veiktās darbības. Komisijai būtu jānodrošina deleģēto un īstenošanas aktu, regulatīvo un īstenošanas tehnisko standartu atbilstība proporcionalitātes principam, lai nodrošinātu šīs regulas samērīgu piemērošanu. Tādēļ EBI būtu jānodrošina, lai visi regulatīvie un īstenošanas tehniskie standarti tiktu izstrādāti tā, lai tie atbilstu proporcionalitātes principam un nodrošinātu šā principa ievērošanu.

(47)

Kompetentajām iestādēm būtu jāpievērš pienācīga uzmanība gadījumiem, kad tām rodas aizdomas, ka informācija tika uzskatīta par aizsargājamu vai konfidenciālu, lai izvairītos no šādas informācijas atklāšanas. Lai gan iestāde var izvēlēties neatklāt informāciju, ja informāciju uzskata par aizsargājamu vai konfidenciālu, faktam, ka minēto informāciju uzskata par aizsargājamu vai konfidenciālu, nebūtu jāatbrīvo no atbildības par minētās informācijas neatklāšanu, ja šāda neatklāšana ir radījusi materiālas sekas.

(48)

Šīs regulas "pakāpeniskas attīstības" raksturs dod iespēju iestādēm izvēlēties starp trim dažādas sarežģītības kredītriska pieejām. Lai īpaši mazām iestādēm ļautu izvēlēties IRB pieeju, kas ir jutīgāka pret risku, attiecīgie noteikumi visā regulā būtu jāizprot tā, ka riska darījumu kategorijas ietver visus riska darījumus, kas tieši vai netieši ir līdzvērtīgi šīm kategorijām. Vispārēji kompetentajām iestādēm attiecībā uz uzraudzības pārbaudes procesu būtu pret visām trim pieejām jāizturas vienādi, t. i., iestādes, kas darbojas saskaņā ar standartizētās pieejas noteikumiem, nedrīkstētu uzraudzīt stingrāk tikai šā iemesla dēļ.

(49)

Vajadzētu paplašināt kredītriska mazināšanas metožu atzīšanu tādu noteikumu sistēmā, kas izstrādāti, lai nodrošinātu, ka maksātspēju neapdraud to nepietiekama atzīšana. Iespēju robežās gan standarta metodē, gan citās metodēs kredītrisku mazināšanai būtu jāatzīst jau līdz šim attiecīgo dalībvalstu bankās pieņemtais nodrošinājums.

(50)

Lai nodrošinātu to, ka riski un riska samazinājums, ko rada iestāžu vērtspapīrošanas darbības un ieguldījumi, ir atbilstīgi ņemti vērā iestāžu kapitāla prasībās, ir nepieciešams iekļaut noteikumus, kuri attiecībā uz šīm darbībām un ieguldījumiem paredz pieeju, kas ir jutīga pret risku un ir prudenciāli atbilstīga. Šajā nolūkā ir nepieciešama skaidra un visaptveroša vērtspapīrošanas definīcija, kas iekļauj jebkuru darījumu vai shēmu, kura paredz riska darījuma vai riska darījumu portfeļa kredītriska sadalīšanu atsevišķos laidienos. Riska darījums, kas uzliek tiešu maksājuma pienākumu saistībā ar darījumu vai shēmu, ko izmanto, lai finansētu vai veiktu darbības ar fiziskiem aktīviem, nebūtu jāuzskata par vērtspapīrošanas riska darījumu, pat ja darījumam vai shēmai ir dažādas maksājumu saistību prioritātes.

(51)

Līdzās uzraudzībai, kuras mērķis ir nodrošināt finanšu stabilitāti, ir vajadzīgi mehānismi, kuri paredzēti iespējamo burbuļu efektīvas uzraudzības un novēršanas pastiprināšanai un attīstīšanai, lai nodrošinātu optimālu kapitāla sadali, ņemot vērā makroekonomikas problēmas un mērķus, jo īpaši attiecībā uz ilgtermiņa ieguldījumiem reālajā ekonomikā.

(52)

Operacionālais risks ir būtisks iestāžu risks, kam nepieciešams pašu kapitāla segums. Ir būtiski ņemt vērā Savienības iestāžu daudzveidību, piedāvājot alternatīvas pieejas operacionālā riska prasību aprēķināšanai, paredzot dažādus riska jutīguma līmeņus un dažādas sarežģītības pakāpes. Būtu jāparedz piemēroti stimuli kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, lai tās vairāk lietotu pieejas, kas ir jutīgākas pret risku. Ņemot vērā jaunāko attīstību operacionālā riska mērīšanā un pārvaldīšanā, noteikumi būtu pastāvīgi jāpārskata un attiecīgos gadījumos jāatjaunina, tostarp attiecībā uz prasībām par dažādiem uzņēmējdarbības virzieniem un attiecībā uz riska mazināšanas metožu atzīšanu. Šajā sakarā īpaša uzmanība būtu jāpievērš tam, lai vienkāršajās metodēs operacionālā riska kapitāla prasību aprēķināšanai ņemtu vērā apdrošināšanu.

(53)

Iestāžu riska darījumu uzraudzībai un kontrolei būtu jābūt kredītiestāžu uzraudzības sastāvdaļai. Tas ir tāpēc, ka pārmērīga koncentrācija riska darījumos ar vienu klientu vai savstarpēji saistītu klientu grupu var radīt nepieļaujamu zaudējumu risku. Šādu situāciju var uzskatīt par kaitīgu iestādes maksātspējai.

(54)

Nosakot savstarpēji saistītu klientu grupas pastāvēšanu un tādējādi arī riska darījumus, kas veido kopēju risku, ir svarīgi ņemt vērā arī riskus, ko rada kopējs avots būtiskam finansējumam, ko nodrošina pati iestāde, tās finanšu grupa vai saistītās puses.

(55)

Lai gan ir vēlams riska darījumu vērtības aprēķinus balstīt uz tiem aprēķiniem, kas paredzēti pašu kapitāla prasību vajadzībām, ir lietderīgi pieņemt noteikumus lielu riska darījumu uzraudzībai, nepiemērojot riska pakāpes vai riska līmeņus. Turklāt maksātspējas režīmā izmantotās kredītriska mazināšanas metodes tika izstrādātas ar pieņēmumu par pietiekami diversificētu kredītrisku. Lielos riska darījumos ar viena parādnieka koncentrācijas risku kredītrisks nav pietiekami diversificēts. Tādēļ šo metožu rezultātiem būtu jāpiemēro prudenciālie aizsardzības pasākumi. Šādā kontekstā ir jānodrošina kredītaizsardzības efektīva atgūšana attiecībā uz lieliem riska darījumiem.

(56)

Zaudējums, kas rodas no riska darījuma ar iestādi, var būt tikpat liels, cik zaudējums no jebkura cita riska darījuma, tāpēc šādiem riska darījumiem būtu jāpiemēro tāda pati kārtība un par tiem jāziņo tāpat kā par jebkuru citu riska darījumu. Ir ieviests alternatīvs kvantitatīvais ierobežojums, lai mazinātu šādas pieejas nesamērīgo ietekmi uz mazākām iestādēm. Turklāt ļoti īsa termiņa riska darījumi, kas saistīti ar naudas pārskaitīšanu, tostarp ar maksājumu pakalpojumu veikšanu un tīrvērti, norēķinu un glabāšanas pakalpojumiem klientiem, ir atbrīvoti no šīm prasībām, lai sekmētu finanšu tirgu un saistītās infrastruktūras netraucētu darbību. Šajos pakalpojumos ir ietverta, piemēram, naudas tīrvērtes un norēķinu izpilde un līdzīgas darbības, kas atvieglo norēķinus. Saistītie riska darījumi ietver riska darījumus, kuri var būt neparedzami un kurus kredītiestāde tādēļ nespēj pilnīgi kontrolēt, piemēram, starpbanku kontu atlikumus, kas radušies no klientu maksājumiem, tostarp kreditētām vai debetētām maksām un procentiem, un no citiem maksājumiem par pakalpojumiem klientam, kā arī no dotā vai saņemtā nodrošinājuma.

(57)

Ir svarīgi, lai to uzņēmumu, kas "pārgrupē" aizdevumus tirgojamos vērtspapīros un citos finanšu instrumentos (iniciatori vai sponsori), un to uzņēmumu, kas iegulda šajos vērtspapīros vai instrumentos (ieguldītāji), intereses ir saskaņotas. Šajā nolūkā iniciatoram vai sponsoram būtu jāsaglabā būtiska līdzdalības daļa pamatā esošajos aktīvos. Tāpēc ir svarīgi, lai iniciatori vai sponsori saglabātu daļu attiecīgo aizdevumu riska. Vispārīgāk izsakoties, vērtspapīrošanas darījumus nevajadzētu strukturēt tā, lai izvairītos no saglabāšanas prasības piemērošanas, jo īpaši, izmantojot maksu vai prēmiju, vai abu, struktūru. Šāda saglabāšanas prasība būtu jāpiemēro visās situācijās, kad ir piemērojama vērtspapīrošanas ekonomiskā būtība, neatkarīgi no tā, kādas juridiskas struktūras vai instrumentus izmanto šādas ekonomiskās būtības īstenošanai. Jo īpaši tad, kad kredītrisku pārved, veicot vērtspapīrošanu, ieguldītājiem būtu jāpieņem lēmums tikai pēc uzticamības pārbaudes veikšanas, un tādēļ tiem nepieciešama pienācīga informācija par vērtspapīrošanu.

(58)

Šajā regulā arī ir paredzēts, ka saglabāšanas prasību nedrīkst piemērot vairākkārt. Attiecībā uz katru vērtspapīrošanu ir pietiekami, ja šo prasību piemēro tikai vienam iniciatoram, sponsoram vai sākotnējam aizdevējiem. Tāpat arī gadījumā, kad vērtspapīrošanas darījumi ir balstīti uz citiem vērtspapīrošanas darījumiem kā pamatā esošajiem darījumiem, saglabāšanas prasība būtu jāpiemēro tikai tai vērtspapīrošanai, kurā iegulda. Pārpirktiem debitoru parādiem nevajadzētu piemērot saglabāšanas prasību, ja to pamatā ir korporatīva darbība, ar kuru tos pārved vai pārdod ar atlaidi, lai finansētu šādu darbību. Kompetentajām iestādēm būtu jāpiemēro riska pakāpe saistībā ar uzticamības pārbaudes un riska pārvaldības pienākumu neievērošanu saistībā ar vērtspapīrošanu, būtiskiem politikas un procedūras pārkāpumiem, kam ir nozīme pamatā esošo risku analīzē. Komisijai būtu arī jāizskata tas, vai izvairīšanās no saglabāšanas prasības vairākkārtējas piemērošanas varētu radīt iespējas apiet saglabāšanas prasību un vai kompetentās iestādes efektīvi piemēro noteikumus par vērtspapīrošanu.

(59)

Uzticamības pārbaude būtu jāveic, lai pienācīgi novērtētu riskus, ko tirdzniecības portfelim un netirdzniecības portfelim rada vērtspapīrošanas riska darījumi. Turklāt uzticamības pārbaudei jābūt samērīgai. Uzticamības pārbaudes procedūrām būtu jāveicina lielāka uzticēšanās starp iniciatoriem, sponsoriem un ieguldītājiem. Tādēļ būtu vēlams pienācīgi atklāt attiecīgu informāciju par uzticamības pārbaudes procedūrām.

(60)

Īpaša piesardzība vajadzīga gadījumos, kad iestādei ir riska darījums ar tās mātesuzņēmumu vai ar citiem šā mātesuzņēmuma meitasuzņēmumiem. Šādu iestāžu riska darījumu pārvaldība būtu jāveic pilnīgi atsevišķi saskaņā ar pareizas banku pārvaldības principiem, neņemot vērā nekādus citus apsvērumus. Tas ir īpaši svarīgi lielu riska darījumu gadījumā un tādos gadījumos, kas nav vienkārši saistīti ar grupas iekšējo administrēšanu vai parastiem grupas iekšējiem darījumiem. Kompetentām iestādēm būtu jāpievērš īpaša uzmanība šādiem grupas iekšējiem riska darījumiem. Šādus standartus tomēr nevajag piemērot, ja mātesuzņēmums ir finanšu pārvaldītājsabiedrība vai kredītiestāde vai ja pārējie meitasuzņēmumi ir kredītiestādes, finanšu iestādes vai uzņēmumi, kas piedāvā palīgpakalpojumus, ar nosacījumu, ka uz visiem šiem uzņēmumiem attiecas kredītiestādes konsolidētā uzraudzība.

(61)

Ņemot vērā ar kapitāla prasībām saistīto noteikumu riska jutīgumu, ir vēlams sekot tam, vai tām ir būtiska ietekme uz ekonomikas ciklu. Komisijai, ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas (ECB) atzinumu, būtu jāziņo par šiem jautājumiem Eiropas Parlamentam un Padomei.

(62)

Būtu jāpārskata kapitāla prasības attiecībā uz preču dīleriem, tostarp dīleriem, uz kuriem šobrīd neattiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/39/EK (2004. gada 21. aprīlis), kas attiecas uz finanšu instrumentu tirgiem (12) prasības.

(63)

Gāzes un elektroenerģijas tirgu liberalizācija ir gan ekonomiski, gan politiski nozīmīga Savienībai. Tādēļ šajos tirgos aktīvajām sabiedrībām piemērotajām kapitāla prasībām un citiem prudenciāliem noteikumiem būtu jābūt samērīgiem, tiem nevajadzētu kavēt liberalizācijas mērķa īstenošanu. Šis mērķis jo īpaši būtu jāņem vērā, veicot šīs regulas pārskatīšanu.

(64)

Iestādēm, kas iegulda atkārtotas vērtspapīrošanas darījumos, būtu jāveic uzticamības pārbaude arī attiecībā uz pamatā esošajiem vērtspapīrošanas darījumiem un nevērtspapīrošanas riska darījumiem, uz kā balstīti pamatā esošie vērtspapīrošanas darījumi. Iestādēm būtu jānovērtē, vai riska darījumi uz aktīviem balstīto komerciālo vērtspapīru programmu kontekstā ir atkārtotas vērtspapīrošanas riska darījumi, tostarp riska darījumi tādu programmu kontekstā, kurās iegādājas veselu aizdevumu atsevišķu portfeļu augstākās prioritātes laidienus, kur neviens no šiem aizdevumiem nav ne vērtspapīrošanas riska darījums, ne arī atkārtotas vērtspapīrošanas riska darījums un kur katra ieguldījuma pirmās kārtas zaudējumu aizsardzību nodrošina aizdevuma pārdevējs. Pēdējā minētajā gadījumā portfelim specifisko likviditātes nodrošinājumu vispār nevajadzētu uzskatīt par atkārtotu vērtspapīrošanas darījumu, jo tas ir viena aktīva portfeļa laidiens (tas ir, veselu aizdevumu attiecīgais portfelis), kurā nav vērtspapīrošanas riska darījumu. Savukārt programmas līmeņa kredītkvalitātes uzlabojumi, kas attiecas tikai uz dažiem zaudējumiem papildus pārdevēja nodrošinātai aizsardzībai dažādos portfeļos, parasti nozīmētu tikai riska sadalījumu vairāku aktīvu portfelim, kurā ir vismaz viens vērtspapīrošanas riska darījums, un tādējādi tas būtu atkārtots vērtspapīrošanas riska darījums. Tomēr, ja šādas programmas finansējums kopumā ir tikai vienas šķiras komerciāls vērtspapīrs un ja programmas līmeņa kredītkvalitātes uzlabojumi nav atkārtota vērtspapīrošana vai ja komerciālu vērtspapīru pilnībā nodrošina sponsorējošā iestāde, ieguldītāju šādā komerciālā vērtspapīrā faktiski pakļaujot sponsora saistību neizpildes riskam, nevis tam pamatā esošu portfeļu vai aktīvu saistību neizpildes riskam, tad šo komerciālo vērtspapīru vispār nevajadzētu uzskatīt par atkārtotu vērtspapīrošanas riska darījumu.

(65)

Tirdzniecības portfeļa piesardzīgas novērtēšanas noteikumi būtu jāpiemēro visiem iestāžu tirdzniecības portfeļa vai netirdzniecības portfeļa instrumentiem, ko novērtē pēc to patiesās vērtības. Būtu jānorāda, ka gadījumos, ja piesardzīgas novērtēšanas piemērošana var radīt zemāku uzskaites vērtību nekā grāmatvedībā faktiski atzītā, šīs starpības absolūtā vērtība būtu jāatskaita no pašu kapitāla.

(66)

Iestādēm vajadzētu būt iespējai izvēlēties, vai piemērot kapitāla prasības pirmā līmeņa pamata kapitālam, vai arī atskaitīt no pirmā līmeņa pamata kapitāla tās vērtspapīrošanas pozīcijas, kas atbilstīgi šai regulai sasniedz 1 250 % riska pakāpi, neatkarīgi no tā, vai šīs pozīcijas ir iekļautas tirdzniecības portfelī vai netirdzniecības portfelī.

(67)

Nevajadzētu pieļaut, ka iniciatoriestādes vai sponsoriestādes varētu apiet aizliegumu sniegt netiešu atbalstu, šāda atbalsta sniegšanai izmantojot savus tirdzniecības portfeļus.

(68)

Neskarot noteikumus, kas skaidri noteikti ar šo regulu attiecībā uz atklājamo informāciju, prasību par informācijas atklāšanu mērķim būtu jābūt nodrošināt tirgus dalībniekus ar precīzu un vispusīgu informāciju par konkrēto iestāžu riska profilu. Tāpēc iestādēm būtu jāatklāj papildinformācija, kas nav precīzi norādīta šajā regulā, ja tas ir nepieciešams šā mērķa sasniegšanai. Tajā pašā laikā kompetentajām iestādēm būtu jāpievērš pienācīga uzmanība gadījumiem, kad tām rodas aizdomas, ka iestāde uzskata informāciju par aizsargājamu vai konfidenciālu, lai izvairītos no šādas informācijas atklāšanas.

(69)

Ja, veicot vērtspapīrošanas pozīcijas ārēju kredītnovērtējumu, konstatē, ka kredītaizsardzību nodrošina pati ieguldījumu iestāde, tad nevajadzētu pieļaut, ka šī iestāde gūst priekšrocības no zemākas riska pakāpes, ko rada šāda aizsardzība. Vērtspapīrošanas pozīciju nevajadzētu atskaitīt no kapitāla, ja ir pieejami citi veidi, kā noteikt riska pakāpi saskaņā ar šīs pozīcijas faktisko risku, neņemot vērā minēto kredītu aizsardzību.

(70)

Ņemot vērā to nesenos vājos rezultātus, būtu jānostiprina standarti attiecībā uz iekšējiem modeļiem tirgus riska kapitāla prasību aprēķināšanai. Jo īpaši būtu jāpilnveido to spēja atspoguļot riskus attiecībā uz kredītrisku tirdzniecības portfelī. Turklāt kapitāla prasībās jāiekļauj spriedzes apstākļiem atbilstošs komponents, lai stiprinātu kapitāla prasības tirgus apstākļu pasliktināšanās gadījumos un lai samazinātu procikliskuma potenciālu. Iestādēm būtu arī jāveic reversie spriedzes testi, lai pārbaudītu, kādi attīstības scenāriji varētu apdraudēt konkrētās iestādes dzīvotspēju, izņemot gadījumus, kad tās var pierādīt, ka šāds tests nav nepieciešams. Ņemot vērā nesenos īpašos sarežģījumus, iestādēm atspoguļojot vērtspapīrošanas pozīcijas izmantojot pieejas, kas balstās uz iekšējiem modeļiem, būtu jāierobežo iestāžu vērtspapīrošanas risku modelēšanas, nolūkā aprēķināt kapitāla prasības tirdzniecības portfeļos, atzīšana un būtu obligāti jānosaka standartizēta kapitāla prasība vērtspapīrošanas pozīcijām tirdzniecības portfelī.

(71)

Šajā regulā ir paredzēti atsevišķi izņēmumi konkrētām korelācijas tirdzniecības darbībām, atbilstoši kuriem iestādei tās uzraudzības iestādes var atļaut aprēķināt vispusīgu riska kapitāla prasību, ievērojot stingras prasības. Šādos gadījumos iestādei vajadzētu prasīt tās attiecināt uz kapitāla prasību, kas ir līdzvērtīga augstākajai no šādām prasībām – kapitāla prasība atbilstīgi iekšējai izstrādātajai pieejai un 8 % no specifiskā riska kapitāla prasības atbilstīgi standartizētā mērījuma metodei. Nevajadzētu prasīt, lai šiem riska darījumiem piemēro inkrementālā riska prasību, bet tie būtu jāiekļauj gan riskam pakļautās vērtības aprēķinos, gan riskam pakļautās vērtības spriedzes apstākļos aprēķinos.

(72)

Ņemot vērā iestāžu negaidītu zaudējumu būtību un apmēru finanšu un ekonomikas krīzes laikā, ir vēl vairāk jāuzlabo tā pašu kapitāla kvalitāte un saskaņošana, kam saskaņā ar prasībām jābūt iestāžu rīcībā. Tam vajadzētu ietvert jaunas definīcijas ieviešanu attiecībā uz tā kapitāla pamatelementiem, kas pieejams, lai absorbētu negaidītus zaudējumus, kad tādi rodas, kā arī ietvert hibrīdā kapitāla definīcijas uzlabojumus un vienotas prudenciālās korekcijas attiecībā uz pašu kapitālu. Ir arī būtiski jāpalielina pašu kapitāla līmenis, ietverot jaunus kapitāla rādītājus, kas galveno vērību pievērš tā pašu kapitāla pamatelementiem, kas ir pieejams radušos zaudējumu absorbēšanai. Tiek sagaidīts, ka tām iestādēm, kuru akcijas ir atļauts tirgot regulētajā tirgū, to kapitāla prasības attiecībā uz kapitāla pamatelementiem būtu jāizpilda tikai ar šādām akcijām, kas atbilst pamata kapitāla instrumentiem piemērotajam stingro kritēriju kopumam, un ar iestādes deklarētajām rezervēm. Lai pienācīgi ņemtu vērā Savienībā darbojošos iestāžu dažādās juridiskās formas, pamata kapitāla instrumentiem piemēroto stingro kritēriju kopumam būtu jānodrošina tas, ka to iestāžu, kuru akcijas nav atļauts tirgot regulētā tirgū, pamata kapitāla instrumenti atbilst augstākajiem kvalitātes standartiem. Tam nevajadzētu liegt iestādēm, par akcijām, kurām ir diferencētas balstiesības vai balstiesību nav, veikt peļņas sadali, kuras apmērs vairākas reizes pārsniedz peļņas sadali par akcijām, kurām ir salīdzinoši augstāks balstiesību līmenis, ar noteikumu, ka neatkarīgi no balstiesību līmeņa tiek ievēroti pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentu strikti kritēriji, tostarp tādi, kuri attiecas uz maksājumu elastīgumu, un ar noteikumu, ka, ja peļņas sadale tiek veikta, tā jāveic par visām attiecīgās iestādes emitētajām akcijām.

(73)

Tirdzniecības finansējuma riska darījumi savā būtībā ir dažādi, bet tiem ir kopīgas iezīmes, piemēram, maza vērtība, neliels ilgums un identificējams atmaksāšanas avots. To pamatā ir preču un pakalpojumu apgrozība, kas atbalsta reālo ekonomiku un lielākajā daļā gadījumu palīdz mazajiem uzņēmumiem to ikdienas darbībā, tādējādi radot ekonomikas izaugsmi un darbvietas. Ienākošo un izejošo līdzekļu plūsmas parasti savstarpēji atbilst, un likviditātes risks tādēļ ir ierobežots.

(74)

Ir lietderīgi, ka EBI pastāvīgi atjaunina sarakstu ar visiem kapitāla instrumentu veidiem katrā dalībvalstī, kuri uzskatāmi par pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentiem. EBI būtu jāsvītro no šā saraksta instrumenti, kas nav valsts atbalsta instrumenti un kas emitēti pēc šīs regulas stāšanās spēkā, un kas neatbilst šajā regulā noteiktajiem kritērijiem, un būtu publiski jāpaziņo par šādu svītrošanu. Ja EBI no saraksta svītrotie instrumenti pēc EBI paziņojuma joprojām tiek atzīti, EBI pilnā mērā īsteno savas pilnvaras, jo īpaši tās, kas tai piešķirtas ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 17. pantu attiecībā uz Savienības tiesību aktu pārkāpumiem. Jāatgādina, ka tiek izmantots trīs posmu mehānisms, lai pienācīgi reaģētu uz gadījumiem, kad neprecīzi vai nepietiekami tiek piemēroti Savienības tiesību akti, ar kuru pirmajā posmā EBI ir pilnvarota izmeklēt iespējamos gadījumus, kad valstu iestādes uzraudzības darbā neprecīzi vai nepietiekami piemēro Savienības tiesību aktos noteiktos pienākumus, un nobeigumā sagatavot ieteikumu. Otrkārt, ja kompetentā valsts iestāde neievēro ieteikumu, Komisija, ņemot vērā EBI ieteikumu, ir pilnvarota nākt klajā ar oficiālu atzinumu, ar kuru lūdz kompetento iestādi veikt darbības, kas vajadzīgas, lai nodrošinātu atbilstību Savienības tiesību aktiem. Treškārt, lai atrisinātu ārkārtas gadījumus, kad attiecīgā kompetentā iestāde ilgstoši kavējas veikt pasākumus, EBI ir pilnvarota kā galējo risinājumu izmantot iespēju pieņemt konkrētām finanšu iestādēm adresētus lēmumus. Turklāt jāatceras, ka saskaņā ar LESD 258. pantu – ja Komisija uzskata, ka dalībvalsts nav izpildījusi kādu Līgumos paredzētu pienākumu, – Komisijai ir tiesības vērsties Eiropas Savienības Tiesā.

(75)

Šai regulai nevajadzētu ietekmēt kompetento iestāžu spēju arī turpmāk veikt pirmsapstiprināšanas procedūras attiecībā uz tādu līgumu apstiprināšanu, kuri regulē pirmā līmeņa papildu un otrā līmeņa kapitāla instrumentus. Minētajos gadījumos šādiem kapitāla instrumentiem būtu jākļūst par iestādes pirmā līmeņa papildu vai otrā līmeņa kapitāla instrumentiem tikai pēc tam, kad veiksmīgi pabeigtas apstiprināšanas procedūras.

(76)

Lai stiprinātu tirgus disciplīnu un uzlabotu finanšu stabilitāti, ir jāievieš detalizētākas prasības attiecībā uz informācijas sniegšanu par regulējošām prasībām atbilstošu kapitālu un veiktajām prudenciālām korekcijām, lai nodrošinātu, ka ieguldītāji un noguldītāji ir pietiekami labi informēti par iestāžu maksātspēju.

(77)

Turklāt kompetentajām iestādēm vajadzētu vismaz kopējā līmenī būt informētām par līgumiem par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu, vērtspapīru aizdevumiem un visiem aktīvu apgrūtinājumu veidiem. Par šādu informāciju būtu jāziņo kompetentajām iestādēm. Lai stiprinātu tirgus disciplīnu, būtu jāievieš detalizētākas prasības attiecībā uz informācijas sniegšanu par līgumiem par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu un nodrošināto finansējumu.

(78)

Kapitāla un regulējošām prasībām atbilstoša kapitāla prasību jauno definīciju vajadzētu ieviest, ņemot vērā to, ka valstīm ir atšķirīgi sākumpunkti un apstākļi, un sākotnējās atšķirības saistībā ar jaunajiem standartiem mazināsies pārejas periodā. Lai pienācīgi nodrošinātu pašu kapitāla līmeņa nepārtrauktību, instrumentiem, kas emitēti pirms šīs regulas piemērošanas dienas saistībā ar rekapitalizācijas pasākumu atbilstoši valsts atbalsta noteikumiem pārejas periodā, piemēros tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus. Nākotnē, cik vien iespējams, būtu jāsamazina paļaušanās uz valsts atbalstu. Tomēr, ciktāl valsts atbalsts dažās situācijās ir nepieciešams, šajā regulā būtu jāiekļauj regulējums šādu situāciju risināšanai. Konkrētāk, šajā regulā būtu jāprecizē tiem pašu kapitāla instrumentiem piemērojamā procedūra, kurus emitē saistībā ar rekapitalizācijas pasākumu atbilstoši valsts atbalsta noteikumiem. Iestāžu iespējai izmantot šāda režīma priekšrocības būtu jāpiemēro stingri nosacījumi. Turklāt, ciktāl šāda procedūra pieļauj atkāpes no jaunajiem kritērijiem par pašu kapitāla instrumentu kvalitāti, šādas atkāpes, cik lielā mērā vien iespējams, būtu jāierobežo. Piemērojot procedūru, kas paredzēta esošajiem pašu kapitāla instrumentiem, kurus emitē saistībā ar rekapitalizācijas pasākumu atbilstoši valsts atbalsta noteikumiem, būtu skaidri jāizšķir starp tiem kapitāla instrumentiem, kas atbilst šīs regulas prasībām, un tiem, kas neatbilst. Tādēļ šajā regulā būtu jāparedz atbilstīgi pārejas noteikumi pēdējam minētajam gadījumam.

(79)

Saskaņā ar Direktīvu 2006/48/EK kredītiestādēm līdz 2011. gada 31. decembrim ir jānodrošina pašu kapitāls, kas ir vismaz līdzvērtīgs noteiktajām minimālajām summām. Ņemot vērā to, ka banku sektorā joprojām jūtama finanšu krīzes ietekme un BCBS ir pieņēmusi kapitāla prasību pārejas pasākumus, ir lietderīgi uz ierobežotu laiku atkārtoti noteikt mazāku limitu, līdz ir iegūts pietiekams pašu kapitāls saskaņā ar pašu kapitāla pārejas pasākumiem, kas paredzēti šajā regulā, kurus pakāpeniski ieviesīs no šīs regulas piemērošanas dienas līdz 2019. gadam.

(80)

Grupām, kuru būtiska uzņēmējdarbības daļa ir banku pakalpojumi, ieguldījumu pakalpojumi un apdrošināšanas pakalpojumi, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2002/87/EK (2002. gada 16. decembris) par papildu uzraudzību kredītiestādēm, apdrošināšanas uzņēmumiem un ieguldījumu sabiedrībām finanšu konglomerātos (13) paredzēti īpaši noteikumi, lai izvairītos no šādas dubultas kapitāla aprēķināšanas. Direktīva 2002/87/EK ir balstīta uz starptautiski atzītiem principiem starpnozaru riska mazināšanai. Šī regula stiprina veidu, kā minētie finanšu konglomerātus regulējošie nosacījumi tiek piemēroti banku un ieguldījumu brokeru sabiedrību grupām, nodrošinot to noteiktu un konsekventu piemērošanu. Jebkuras turpmākas izmaiņas tiks iekļautas Direktīvas 2002/87/EK pārskatīšanā, kas paredzēta 2015. gadā.

(81)

Finanšu krīze atklāja, ka iestādes bija stipri par zemu novērtējušas darījuma partnera kredītriska līmeni saistībā ar ārpusbiržas (turpmāk – OTC) atvasinātajiem instrumentiem. Tas pamudināja G20 2009. gada septembrī aicināt veikt tīrvērti lielākam skaitam OTC atvasināto instrumentu, izmantojot centrālo darījumu partneri (CCP). Turklāt G20 prasīja piemērot augstākas pašu kapitāla prasības tiem OTC atvasinātajiem instrumentiem, kam tīrvērti nevarēja veikt centralizēti, lai pienācīgi atspoguļotu ar tiem saistīto augstāku riska līmeni.

(82)

Pēc G20 izteiktā aicinājuma BCBS "Bāzele III" regulējumā būtiski izmainīja darījuma partnera kredītriska režīmu. Paredzams, ka "Bāzele III" regulējums būtiski paaugstinās pašu kapitāla prasības saistībā ar iestāžu OTC atvasināto instrumentu un vērtspapīru finansēšanas darījumiem, kā arī nodrošinās svarīgus stimulus iestādēm izmantot CCP. Vēl ir paredzams, ka "Bāzele III" regulējums nodrošinās turpmākus stimulus attiecībā uz darījuma partnera kredītrisku pārvaldīšanas nostiprināšanu un pašreizējā regulējuma pārskatīšanu attiecībā uz darījumu partnera kredītrisku riska darījumos ar CCP.

(83)

Iestādēm arī vajadzētu būt papildu pašu kapitālam saistībā ar kredīta vērtības korekcijas risku, ko rada OTC atvasinātie instrumenti. Iestādēm būtu jāpiemēro arī augstāka aktīvu vērtības korelācija, aprēķinot pašu kapitāla prasības attiecībā uz darījuma partnera kredītrisku, ko rada OTC atvasināto instrumentu un vērtspapīru finansēšanas darījumi ar konkrētām finanšu iestādēm. Attiecībā uz iestādēm vajadzētu būt arī noteiktai prasībai būtiski uzlabot darījuma partnera kredītriska mērīšanu un pārvaldību, labāk izvērtējot korelācijas risku, darījuma partnerus ar augstu riska darījumu attiecību pret pašu kapitālu un nodrošinājumu, kā arī atbilstīgi uzlabojot atpakaļejošās pārbaudes un spriedzes testus.

(84)

Tirdzniecības riska darījumi ar CCP parasti gūst labumu no daudzpusējā ieskaita un zaudējumu dalīšanas mehānisma, ko nodrošina CCP. Tā rezultātā tiem ir ļoti zems darījuma partnera kredītrisks, tādēļ tiem būtu jāpiemēro ļoti zemas pašu kapitāla prasības. Tajā pašā laikā šīs prasības ietekmei vajadzētu būt pozitīvai, lai nodrošinātu, ka iestādes izseko un uzrauga savus riska darījumus ar CCP saistībā ar labu risku pārvaldīšanu, kā arī lai parādītu, ka pat tirdzniecības riska darījumi ar CCP nav pilnīgi bez riska.

(85)

CCP saistību neizpildes fonds ir mehānisms, kas ļauj dalīt (savstarpēji sadalīt) zaudējumus starp CCP tīrvērtes dalībniekiem. To izmanto tādu zaudējumu gadījumā, ar ko CCP ir saskāries pēc tīrvērtes dalībnieka saistību neizpildes un kas ir lielāki par drošības rezervēm un saistību neizpildes fonda iemaksām, kuras nodrošinājis šis tīrvērtes dalībnieks, un jebkuriem citiem aizsardzības līdzekļiem, ko CCP var izmantot pirms pārējo tīrvērtes dalībnieku saistību neizpildes fonda iemaksu izmantošanas. Ņemot vērā iepriekš sacīto, zaudējumu risks, kas saistīts ar riska darījumiem saistībā ar saistību neizpildes fonda iemaksām, ir lielāks par risku, kurš saistīts ar tirdzniecības riska darījumiem. Tāpēc šādiem riska darījumiem jāpiemēro augstākas pašu kapitāla prasības.

(86)

CCP "hipotētiskajam kapitālam" vajadzētu būt mainīgam lielumam, kas nepieciešams, lai noteiktu pašu kapitāla prasību tīrvērtes dalībnieka riska darījumiem saistībā ar tā iemaksām CCP saistību neizpildes fondā. To nedrīkst uztvert kā kaut ko citu. It sevišķi to nedrīkst uztvert kā kapitāla apjomu, kādam jābūt CCP rīcībā saskaņā ar kompetentās iestādes prasībām.

(87)

Darījuma partnera kredītriska regulējuma pārskatīšana un it sevišķi augstāku pašu kapitāla prasību piemērošana attiecībā uz divpusējiem atvasināto instrumentu līgumiem, lai atspoguļotu augstāku risku, ko šādi līgumi rada finanšu sistēmai, ir sastāvdaļa Komisijas centieniem nodrošināt efektīvus, drošus un stabilus atvasināto instrumentu tirgus. Tādējādi šī regula papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 648/2012 (2012. gada 4. jūlijs) par ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, centrālajiem darījumu partneriem un darījumu reģistriem (14).

(88)

Komisijai būtu jāpārskata attiecīgie izņēmumi lieliem riska darījumiem līdz 2015. gada 31. decembrim. Gaidot minētās pārskatīšanas rezultātus dalībvalstīm būtu joprojām jāļauj lemt par noteiktu lielu riska darījumu atbrīvošanu no šo noteikumu piemērošanas pietiekami ilgā pārejas periodā. Pamatojoties uz darbu, kas paveikts saistībā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/111/EK (2009. gada 16. septembris), ar ko groza Direktīvu 2006/48/EK, Direktīvu 2006/49/EK un Direktīvu 2007/64/EK attiecībā uz bankām, kuras saistītas ar galvenajām iestādēm, dažiem pašu kapitāla posteņiem, lieliem riska darījumiem, uzraudzības pasākumiem un krīzes pārvaldību (15) sagatavošanu un pārrunām par to, kā arī ņemot vērā jaunāko situāciju attiecībā uz minētajiem jautājumiem pasaulē un Savienībā, Komisijai būtu jāpārskata vai minētie atbrīvojumi būtu jāturpina piemērot diskrecionāri vai vispārīgākā veidā un vai risks saistībā ar šiem riska darījumiem tiek novērsts ar citiem šajā regulā noteiktiem efektīviem līdzekļiem.

(89)

Lai nodrošinātu to, ka kompetento iestāžu noteiktie atbrīvojumi riska darījumiem pastāvīgi neapdraud ar šo regulu paredzēto vienoto noteikumu saskaņotību, pēc pārejas perioda beigām un ja minētai pārskatīšanai nav nekādu rezultātu, kompetentajām iestādēm vajadzētu konsultēties ar EBI par to, vai ir lietderīgi turpināt izmantot iespēju attiecināt izņēmumus uz dažiem lieliem riska darījumiem vai nē.

(90)

Gados pirms finanšu krīzes bija raksturīga iestāžu riska darījumu pārmērīga uzkrāšanās attiecībā pret to pašu kapitālu (svira). Finanšu krīzes laikā zaudējumu un finansējuma trūkuma dēļ iestādes bija spiestas īsā laikposmā sviru būtiski samazināt. Tas palielināja lejupējo spiedienu uz aktīvu cenām, radot turpmākus zaudējumus iestādēm, un šie zaudējumi savukārt izraisīja iestāžu pašu kapitāla turpmāku samazināšanos. Galīgais šīs negatīvās tendences rezultāts bija kredītresursu pieejamības samazināšanās reālajai ekonomikai, kā arī dziļāka un ilgstošāka krīze.

(91)

Uz risku balstītas pašu kapitāla prasības ir svarīgas, lai nodrošinātu pietiekamu pašu kapitālu negaidītu zaudējumu segšanai. Tomēr krīze ir parādījusi, ka ar minētajām prasībām vien nepietiek, lai novērstu to, ka iestādes uzņemas pārmērīgas un neilgtspējīgas sviras risku.

(92)

G20 valstu vadītāji 2009. gada septembrī apņēmās izstrādāt starptautiski atzītus noteikumus, lai novērstu pārmērīgas sviras veidošanos. Šajā nolūkā tie atbalstīja sviras rādītāja ieviešanu kā papildu pasākumu "Bāzeles II" regulējumam.

(93)

BCBS 2010. gada decembrī publicēja pamatnostādnes, nosakot metodiku sviras rādītāja aprēķināšanai. Minētajos noteikumos ir paredzēts novērošanas periods, kurš ilgs no 2013. gada 1. janvāra līdz 2017. gada 1. janvārim un kura laikā uzraudzīs sviras rādītāju, tā sastāvdaļas un tendences relatīvi uz risku balstītai prasībai. Pamatojoties uz novērošanas perioda rezultātiem, BCBS ir paredzējusi 2017. gada pirmajā pusgadā veikt galīgās korekcijas attiecībā uz sviras rādītāja noteikšanu un kalibrēšanu, lai 2018. gada 1. janvārī pārietu uz saistošu prasību, pamatojoties uz atbilstīgu pārskatīšanu un kalibrēšanu. BCBS pamatnostādnēs, sākot no 2015. gada 1. janvāra, ir paredzēta arī informācijas atklāšana par sviras rādītāju un tā sastāvdaļām.

(94)

Sviras rādītājs ir jauns Savienības regulēšanas un uzraudzības instruments. Saskaņā ar starptautiskiem nolīgumiem tas pirmām kārtām būtu jāievieš kā papildu elements, ko var piemērot atsevišķām iestādēm pēc uzraudzības iestāžu ieskatiem. Iestāžu pārskatu sniegšanas pienākumi nodrošinātu pienācīgas pārskatīšanas un kalibrēšanas veikšanu, lai 2018. gadā varētu pāriet uz saistošu pasākumu.

(95)

Pārskatot sviras rādītāja ietekmi uz dažādiem uzņēmējdarbības modeļiem, īpašu uzmanību vajadzētu pievērst tiem uzņēmējdarbības modeļiem, kas tiek uzskatīti par tādiem, kas saistīti ar zemu risku, piemēram, hipotekārajiem aizdevumiem un specializētiem aizdevumiem reģionālo pašvaldību, vietējo pašpārvalžu vai publiskā sektora struktūrām. Pamatojoties uz saņemtajiem datiem un uzraudzības pārbaudes konstatējumiem novērošanas periodā, EBI sadarbībā ar kompetentajām iestādēm būtu jāizstrādā uzņēmējdarbības modeļu un risku klasifikācija. Pamatojoties uz pienācīgu analīzi un ņemot vērā arī vēsturiskos datus vai spriedzes scenārijus, būtu jāizvērtē atbilstīgie sviras rādītāja līmeņi, kas nodrošina attiecīgo uzņēmējdarbības modeļu izturību, kā arī tas, vai šie sviras rādītāja līmeņi būtu jānosaka kā robežlīmeņi vai diapazoni. Pēc novērošanas perioda un attiecīgo sviras rādītāja līmeņu kalibrēšanas, pamatojoties uz novērtējumu, EBI var publicēt attiecīgu statistikas pārskatu, tostarp sviras rādītāja vidējos lielumus un standartnovirzes. Pēc sviras rādītāja prasību pieņemšanas EBI būtu jāpublicē attiecīgs statistikas pārskats, tostarp sviras rādītāja vidējie lielumi un standartnovirzes, attiecībā uz norādītajām iestāžu kategorijām.

(96)

Iestādēm saistībā ar iekšējās kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesu (turpmāk – ICAAP) būtu jāuzrauga sviras rādītāja līmenis un izmaiņas, kā arī sviras risks. Šāda uzraudzība būtu jāiekļauj uzraudzības pārbaudes procesā. Konkrētāk, pēc sviras rādītāja prasību stāšanās spēkā kompetentajām iestādēm būtu jāuzrauga izmaiņas uzņēmējdarbības modelī un atbilstošais riska profils, lai nodrošinātu atjauninātu un atbilstīgu iestāžu klasifikāciju.

(97)

Saprātīgai atalgojuma politikai būtiskas ir labas pārvaldes shēmas, pārredzamība un informācijas atklāšana. Lai nodrošinātu savu atalgojuma shēmu un ar tām saistīto risku atbilstīgu pārredzamību tirgū, iestādēm vajadzētu atklāt detalizētu informāciju par savu atalgojuma politiku, praksi un konfidencialitātes nolūkos to darbinieku kopējo skaitu, kuru profesionālā darbība būtiski ietekmē iestādes riska profilu. Šādai informācijai vajadzētu būt pieejamai visām ieinteresētajām pusēm. Minētajām konkrētajām prasībām nevajadzētu skart vispārīgākas prasības par informācijas atklāšanu attiecībā uz atalgojuma politiku, ko horizontāli piemēro vairākās nozarēs. Turklāt dalībvalstīm būtu jāatļauj pieprasīt, lai iestādes darītu pieejamu detalizētāku informāciju par atalgojumu.

(98)

Kredītreitingu aģentūras atzīšanai par ārējo kredītu novērtēšanas institūciju (ĀKNI) nevajadzētu vēl vairāk ierobežot piekļuvi tirgum, kurā jau dominē trīs galvenie uzņēmumi. EBI un ECBS centrālajām bankām, nepadarot šo procesu vieglāku vai nepazeminot prasības, būtu jānodrošina, ka vairāk kredītreitingu aģentūru tiek atzītas par ĀKNI, lai atvērtu tirgu citiem uzņēmumiem.

(99)

Šīs regulas nolūkos veiktajai personas datu apstrādei būtu pilnībā jāpiemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (16) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (17).

(100)

Iestādēm vajadzētu būt diversificētām likvīdo aktīvu rezervēm, ko tās var izmantot, lai segtu likviditātes vajadzības īstermiņa likviditātes problēmu gadījumā. Tā kā nav iespējams ex ante skaidri zināt, kuriem konkrētajiem aktīviem katrā aktīvu kategorijā vēlāk var nākties saskarties ar satricinājumiem ex-post, ir lietderīgi veicināt diversificētas un kvalitatīvas likviditātes rezerves, ko veido dažādas aktīvu kategorijas. Aktīvu koncentrācija un pārāk liela paļaušanās uz tirgus likviditāti rada sistēmisku risku finanšu sektorā, un no tā būtu jāizvairās. Šajā nolūkā sākotnējā novērošanas periodā būtu jāņem vērā plašs kvalitatīvu aktīvu klāsts, ko izmantos, lai izstrādātu likviditātes seguma prasības definīciju. Izstrādājot likvīdo aktīvu vienotu definīciju, būtu sagaidāms, ka vismaz valsts obligācijas un segtās obligācijas, ko tirgo pārredzamos tirgos un kas ir nepārtrauktā apgrozībā, tiktu uzskatītas par ārkārtīgi likvīdiem aktīviem ar augstu kredītkvalitāti. Aktīvus, kas atbilst 416. panta 1. punkta a) līdz c) apakšpunktam, būtu lietderīgi iekļaut rezervē bez ierobežojumiem. Kad iestādes izmanto likviditātes krājumu, tām būtu jāizstrādā plāns, lai atjaunotu savus turētos likvīdos aktīvus, un kompetentajām iestādēm būtu jānodrošina plāna atbilstība un tā īstenošana.

(101)

Likvīdo aktīvu krājumam vajadzētu būt pieejamam jebkurā laikā, lai segtu likvīdo aktīvu samazināšanos. Likviditātes vajadzību līmeni īstermiņa likviditātes problēmu gadījumā vajadzētu noteikt standartizēti, lai nodrošinātu vienotu stabilitātes standartu un vienlīdzīgus konkurences nosacījumus. Vajadzētu nodrošināt, ka šādai standartizētai noteikšanai nav neparedzētas ietekmes uz finanšu tirgiem, kreditēšanu un ekonomikas izaugsmi, ņemot arī vērā iestāžu dažādos uzņēmējdarbības un ieguldījumu modeļus un finansēšanas vides Savienībā. Šajā nolūkā likviditātes seguma prasībai būtu jānosaka novērošanas periods. Pamatojoties uz novērojumiem un EBI ziņojumu, Komisijai vajadzētu būt pilnvarotai pieņemt deleģēto aktu, lai Savienībā laikus ieviestu sīki izstrādātu un saskaņotu likviditātes seguma prasību. Lai nodrošinātu likviditātes regulējuma vispārēju saskaņošanu, jebkuram deleģētam aktam likviditātes seguma prasības ieviešanai vajadzētu būt salīdzināmam ar likviditātes seguma rādītāju, kas noteikts BCBS galīgajos dokumentos par starptautisku sistēmu likviditātes riska noteikšanai, standartiem un uzraudzībai, ņemot vērā Savienības un valstu specifiku.

(102)

Minētajā nolūkā novērošanas periodā EBI būtu jāpārskata un jāizvērtē cita starpā, cik atbilstīga ir 60 % robežvērtība 1. līmeņa likvīdiem aktīviem, ienākošo naudas plūsmu maksimālā robežvērtība 75 % apmērā no izejošajām naudas plūsmām un likviditātes seguma prasības pakāpeniska ieviešana no 2015. gada 1. janvāra, sākot ar 60 % un pakāpeniski palielinot līdz 100 %. Izvērtējot un ziņojot par likvīdo aktīvu krājumu vienoto definīciju, EBI savā analīzē pamatā būtu jāņem vērā BCBS definīcija augstas kvalitātes likvīdiem aktīviem (HQLA), ņemot vērā Savienības un valstu specifiku. Reizē ar to, ka EBI būtu jānosaka tās valūtas, kurās iestāžu, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā, vajadzības pēc likvīdiem aktīviem pārsniedz šo likvīdo aktīvu pieejamību minētajā valūtā, EBI būtu arī katru gadu jāizvērtē, vai būtu jāpiemēro izņēmumi, tostarp tie izņēmumi, kas noteikti šajā regulā. Turklāt EBI būtu katru gadu jāizvērtē, vai attiecībā uz jebkādu šādu izņēmumu, kā arī šajā regulā jau noteiktajiem izņēmumiem, būtu jānosaka papildu nosacījumi tam, kā iestādes, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā, izmanto šos izņēmumus, vai arī esošie nosacījumi būtu jāpārskata. Savas analīzes rezultāti EBI būtu jāsniedz ikgadējā ziņojumā Komisijai.

(103)

Lai paaugstinātu efektivitāti un samazinātu administratīvo slogu, EBI būtu jānosaka saskaņota pārskatu sniegšanas sistēma, pamatojoties uz saskaņotu likviditātes prasību standartu kopumu, kas būtu jāpiemēro visā Savienībā. Šajā nolūkā EBI būtu jāizstrādā vienoti pārskatu formāti un IT risinājumi, kuros ir ņemti vērā šīs regulas un Direktīvas 2013/36/ES noteikumi. Līdz visu likviditātes prasību piemērošanas dienai iestādēm būtu jāturpina ievērot savas valsts pārskatu sniegšanas prasības.

(104)

EBI sadarbībā ar ESRK būtu jāsniedz norādes par likvīdo aktīvu krājuma izmantošanas principiem spriedzes situācijā.

(105)

Nevajadzētu uzskatīt par pašsaprotamu to, ka iestādes, kas, pildot maksājumu saistības, saskarsies ar grūtībām, saņems likviditātes atbalstu no citām iestādēm, kuras pieder tai pašai grupai. Tomēr, ievērojot stingrus nosacījumus un ja ikviena iesaistītā kompetentā iestāde ir devusi savu piekrišanu, kompetentām iestādēm vajadzētu būt iespējai nepiemērot likviditātes prasību atsevišķām iestādēm un piemērot tām konsolidētu prasību, lai iestādes savu likviditāti varētu pārvaldīt centrāli grupas vai apakšgrupas līmenī.

(106)

Tāpat, ja nav noteikta prasību nepiemērošana, likvīdo aktīvu plūsmai starp divām iestādēm, kas pieder tai pašai grupai un kurām tiek veikta konsolidēta uzraudzība, likviditātes prasībai kļūstot par saistošu pasākumu, preferenciālas ienākošās un izejošās plūsmas likmes būtu jāpiemēro tikai tajos gadījumos, kad ir veikti visi nepieciešamie aizsardzības pasākumi. Šādi īpaši preferenciālie režīmi būtu precīzi jādefinē, un tiem vajadzētu būt saistītiem ar vairāku stingru un objektīvu nosacījumu izpildi. Konkrētie noteikumi, ko piemēro attiecīgajai grupas iekšējai plūsmai, būtu jānosaka, pamatojoties uz metodiku, kurā izmanto objektīvus kritērijus un parametrus, lai noteiktu konkrētus ienākošās un izejošās plūsmas līmeņus starp iestādi un darījuma partneri. Pamatojoties uz novērojumiem un EBI pārskatu, Komisijai vajadzības gadījumā deleģētā akta ievaros, ko tā pieņem ievērojot šo regulu, lai precizētu likviditātes seguma prasību, vajadzētu būt pilnvarotai pieņemt deleģētos aktus, lai izstrādātu minētos konkrētos grupas iekšējos noteikumus, metodoloģiju un objektīvos kritērijus, kuri tiek izmantoti saistībā ar to, kā arī kopīgu lēmumu procedūru šo kritēriju izvērtēšanai.

(107)

Obligācijām, ko emitējusi Valsts aktīvu pārvaldības aģentūra (NAMA) Īrijā, ir īpaša nozīme Īrijas banku atlabšanas procesā, iepriekšēju atļauju to emisijai piešķīra dalībvalstis, un Komisija to apstiprināja kā valsts atbalsta pasākumu, ko ieviesa, lai no konkrētu kredītiestāžu bilancēm izņemtu samazinātas vērtības aktīvus. Šādu obligāciju emisija – pārejas pasākums, ko atbalstīja Komisija un ECB, – ir Īrijas banku sistēmas pārstrukturizācijas sastāvdaļa. Šādas obligācijas garantē Īrijas valdība, un tās ir atbilstošs nodrošinājums monetārajām iestādēm. Komisijai, deleģētajā aktā, ko tā pieņem ievērojot šo regulu, lai precizētu likviditātes seguma prasību, vajadzētu pievērsties specifiskiem mehānismiem, ar ko saglabātu iepriekš spēkā esošos nosacījumus pārvedamiem aktīviem, kurus emitējušas vai garantējušas sabiedrības ar apstiprinātu Savienības valsts atbalstu. Šajā sakarā Komisijai vajadzētu ņemt vērā faktu, ka iestādēm, kas aprēķina likviditātes seguma prasības saskaņā ar šo regulu, vajadzētu atļaut līdz 2019. gada decembrim iekļaut NAMA emitētās augstākās prioritātes obligācijas kā ļoti augstas likviditātes un kredītkvalitātes aktīvus.

(108)

Tāpat obligācijām, ko emitējusi Spānijas aktīvu pārvaldības sabiedrība, ir īpaša nozīme Spānijas banku sanācijas procesā, un tās ir pagaidu pasākums, ko atbalsta Komisija un ECB un kas ir Spānijas banku sistēmas pārstrukturizācijas sastāvdaļa. Tā kā to emisija ir paredzēta Saprašanās memorandā par finanšu sektora politikas nosacījumiem, ko Komisija un Spānijas iestādes parakstīja 2012. gada 23. jūlijā, un aktīvu pārvedumam ir nepieciešams Komisijas apstiprinājums kā valsts atbalsta pasākumam, ko ieviesa, lai no konkrētu kredītiestāžu bilancēm izslēgtu samazinātas vērtības aktīvus, un, ciktāl tās garantē Spānijas valdība un tās ir atbilstošs nodrošinājums monetārajām iestādēm. Komisijai deleģētajā aktā, ko tā pieņem ievērojot šo regulu, lai precizētu likviditātes seguma prasību, būtu jāpievēršas specifiskiem mehānismiem, ar ko saglabātu iepriekš spēkā esošos nosacījumus pārvedamiem aktīviem, kurus emitējušas vai garantējušas sabiedrības ar Savienības valsts atbalsta apstiprinājumu. Šajā sakarā Komisijai vajadzētu ņemt vērā faktu, ka iestādēm, kas aprēķina likviditātes seguma prasības saskaņā ar šo regulu, vajadzētu atļaut vismaz līdz 2023. gada decembrim iekļaut Spānijas aktīvu pārvaldības sabiedrības emitētās augstākās prioritātes obligācijas kā ļoti augstas likviditātes un kredītkvalitātes aktīvus.

(109)

Pamatojoties uz ziņojumiem, kas EBI ir jāiesniedz, un sagatavojot deleģētā akta priekšlikumu par likviditātes prasībām, Komisijai būtu jāapsver arī, vai augstākās prioritātes obligācijām, ko emitējušas NAMA Īrijā vai Spānijas aktīvu pārvaldības sabiedrībai līdzīgas juridiskas personas, kuras veic uzņēmējdarbību tādā pašā nolūkā un kurām ir īpaša nozīme banku sanācijas procesā jebkurā citā dalībvalstī, būtu jāpiemēro šāda procedūra, ciktāl tās garantē attiecīgās dalībvalsts centrālā valdība un tās ir atbilstošs nodrošinājums monetārajām iestādēm.

(110)

Izstrādājot regulatīvo tehnisko standartu projektu, lai noteiktu papildu izejošās naudas plūsmas aprēķināšanas metodes EBI būtu jāapsver iespēja izmantot vēsturiski retrospektīvo standartizēto pieeju kā metodi šādai aprēķināšanai.

(111)

Kamēr nav ieviests neto stabila finansējuma rādītājs (NSFR) kā saistošs minimālais standarts, iestādēm būtu jāievēro vispārējā finansējuma prasība. Vispārējā finansējuma prasībai nevajadzētu būt rādītāja saglabāšanas prasībai. Ja nav ieviests NSFR, bet stabila finansējuma rādītājs ir ieviests kā minimālais standarts saskaņā ar valsts noteikumiem, iestādēm attiecīgi būtu jāievēro šis minimālais standarts.

(112)

Papildus īstermiņa likviditātes vajadzībām iestādēm būtu arī jāpieņem finansēšanas struktūras, kas ir stabilas ilgākā termiņā. BCBS 2010. gada decembrī piekrita, ka neto stabila finansējuma rādītāju (NSFR) līdz 2018. gada 1. janvārim palielinās līdz noteiktam minimālam standartam un ka BCBS ieviesīs stingrus pārskatu sniegšanas procesus, lai uzraudzītu šo rādītāju pārejas periodā, un turpinās pārskatīt šo standartu ietekmi uz finanšu tirgiem, kreditēšanu un ekonomikas izaugsmi, vajadzības gadījumā novēršot neparedzētas sekas. Tādējādi BCBS piekrita, ka neto stabila finansējuma rādītājam (NSFR) piemēros novērošanas periodu un ietvers pārskatīšanas klauzulu. Šajā sakarā EBI, pamatojoties uz šajā regulā paredzēto pārskatu sniegšanu, vajadzētu novērtēt, kādai vajadzētu būt stabila finansējuma prasībai. Pamatojoties uz šo novērtējumu, Komisijai vajadzētu ziņot Eiropas Parlamentam un Padomei, vienlaikus iesniedzot atbilstīgus priekšlikumus, lai ieviestu šādu prasību līdz 2018. gadam.

(113)

Vairāku iestāžu korporatīvās pārvaldības nepilnības ir veicinājušas pārmērīga un nepārdomāta riska uzņemšanos banku pakalpojumu nozarē, kas izraisīja atsevišķu iestāžu bankrotu un sistēmiskas problēmas.

(114)

Lai veicinātu iestāžu korporatīvās pārvaldības prakses uzraudzību un uzlabotu tirgus disciplīnu, iestādēm vajadzētu publiski atklāt informāciju par saviem korporatīvās pārvaldības pasākumiem. To vadības struktūrām būtu jāapstiprina un jāpublisko paziņojums, sniedzot plašai sabiedrībai pārliecību, ka šie pasākumi ir pietiekami un efektīvi.

(115)

Lai ņemtu vērā iestāžu uzņēmējdarbības modeļu dažādību iekšējā tirgū, būtu rūpīgi jāizvērtē noteiktas ilgtermiņa strukturālās prasības, piemēram, saistībā ar NSFR un sviras rādītāju, lai sekmētu to, ka tiek izmantotas dažādas pareizas banku struktūras, kas ir devušas un turpinās dot labumu Savienības ekonomikai.

(116)

Lai nodrošinātu nepārtrauktu finanšu pakalpojumu sniegšanu mājsaimniecībām un uzņēmumiem, ir nepieciešama stabila finansējuma struktūra. Ilgtermiņa finansējuma plūsmu raksturīgās iezīmes daudzu dalībvalstu finanšu sistēmā, kas balstīta uz banku darbību, kopumā var atšķirties no iezīmēm, kas vērojamas citos starptautiskos tirgos. Turklāt dalībvalstīs var būt izveidotas īpašas finansēšanas struktūras, lai nodrošinātu stabilu finansējumu ilgtermiņa ieguldījumiem, tostarp decentralizētas banku struktūras, ar kurām pārvalda likviditāti vai specializētus hipotēku vērtspapīrus, kurus tirgo ārkārtīgi likvīdos tirgos vai kuri ir vērtīgs ieguldījums ilgtermiņa ieguldītājiem. Minētie strukturālie faktori būtu rūpīgi jāizvērtē. Tādēļ ir svarīgi, lai – tiklīdz būs izstrādāti starptautiskie standarti – EBI un ESRK, pamatojoties uz šajā regulā paredzēto pārskatu sniegšanu, novērtē, kā būtu jāizstrādā stabila finansējuma prasība, pilnībā ņemot vērā finansēšanas struktūru dažādību banku tirgū Savienībā.

(117)

Lai nodrošinātu pakāpenisku konverģenci starp pašu kapitāla līmeni un prudenciālajām korekcijām, ko piemēro pašu kapitāla definīcijai Savienībā un pašu kapitāla definīcijai saskaņā ar šo regulu pārejas periodā, šīs regulas prasības attiecībā uz pašu kapitālu būtu jāievieš pakāpeniski. Ir svarīgi nodrošināt, ka šī pakāpeniskā ieviešana ir saskaņota ar nesenajiem uzlabojumiem, ko dalībvalstis īstenojušas attiecībā uz pašu kapitāla obligātajiem līmeņiem, un dalībvalstīs spēkā esošo pašu kapitāla definīciju. Šajā nolūkā pārejas periodā kompetentajām iestādēm – noteikta zemākā un augstākā ierobežojuma amplitūdā – būtu jānosaka, kā ātri ieviest šajā regulā noteikto obligāto pašu kapitāla līmeni un prudenciālās korekcijas.

(118)

Lai veicinātu vienmērīgu pāreju no atšķirīgām prudenciālajām korekcijām, ko pašreiz piemēro dalībvalstīs, uz šajā regulā noteikto prudenciālo korekciju kopumu, kompetentajām iestādēm būtu jāspēj pārejas periodā turpināt iestādēm pieprasīt veikt ierobežotas prudenciālās korekcijas attiecībā uz pašu kapitālu, tādējādi atkāpjoties no šīs regulas.

(119)

Lai nodrošinātu, ka iestāžu rīcībā ir pietiekams laiks, lai panāktu atbilstību jauniem obligātajiem līmeņiem un pašu kapitāla definīcijai, konkrēti kapitāla instrumenti, kas neatbilst šajā regulā noteiktajai pašu kapitāla definīcijai, laikposmā no 2013. gada 1. janvāra līdz 2021. gada 31. decembrim būtu pakāpeniski jāizbeidz. Turklāt konkrēti valsts ieguldīti instrumenti uz ierobežotu laiku būtu pilnībā jāatzīst kā pašu kapitāls. Turklāt akciju emisijas uzcenojuma konti, kas saistīti ar posteņiem, kuri saskaņā ar Direktīvas 2006/48/EK valstu transponēšanas pasākumiem atzīti par pašu kapitālu, konkrētos apstākļos būtu jāatzīst par pirmā līmeņa pamata kapitālu.

(120)

Lai nodrošinātu pakāpenisku konverģenci uz vienotiem noteikumiem attiecībā uz iestāžu īstenoto informācijas atklāšanu un tirgus dalībniekiem sniegtu precīzu un vispusīgu informāciju par atsevišķu iestāžu riska profilu, pakāpeniski būtu jāievieš informācijas atklāšanas prasības.

(121)

Lai ņemtu vērā tirgus tendences un pieredzi saistībā ar šīs regulas piemērošanu, vajadzētu pieprasīt Komisijai iesniegt ziņojumus Eiropas Parlamentam un Padomei – vajadzības gadījumā kopā ar attiecīgiem tiesību aktu priekšlikumiem – par kapitāla prasību iespējamo ietekmi uz ekonomikas ciklu, minimālajām pašu kapitāla prasībām attiecībā uz riska darījumiem segtu obligāciju veidā, lieliem riska darījumiem, likviditātes prasībām, sviru, riska darījumiem attiecībā uz nodotu kredītrisku, darījuma partnera kredītrisku un sākotnējās riska darījumu vērtības metodi, riska darījumiem ar privātpersonām un MVU, par atbilstošā kapitāla definīciju, kā arī šīs regulas piemērošanas līmeni.

(122)

Kredītiestāžu tiesiskā regulējuma galvenais uzdevums ir reālajai ekonomikai būtiski svarīgu pakalpojumu nodrošināšana, vienlaicīgi ierobežojot bezatbildīgas rīcības risku. Svarīgs instruments šā mērķa sasniegšanai ir banku pakalpojumu privātpersonām un MVU un ieguldījumu banku pakalpojumu strukturālā nošķiršana banku grupā. Tādēļ nevienam pašreizējā tiesiskā regulējuma noteikumam nebūtu jāliedz ieviest pasākumus šādas nošķiršanas īstenošanai. Komisijai būtu jāanalizē iespējas šādas nošķiršanas īstenošanai Savienībā un jāiesniedz ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei, vajadzības gadījumā kopā ar tiesību aktu priekšlikumiem.

(123)

Līdzīgi – lai aizsargātu noguldītājus un saglabātu finanšu stabilitāti, dalībvalstīm būtu arī jāļauj pieņemt strukturālus pasākumus, ar ko pieprasa attiecīgajā dalībvalstī apstiprinātajām kredītiestādēm samazināt to riska darījumus attiecībā uz dažādām juridiskajām personām atkarībā no to darbībām neatkarīgi no tā, kur šīs darbības tiek veiktas. Tomēr – tā kā šādiem pasākumiem varētu būt negatīva ietekme – iekšējā tirgus sadrumstalošana, tos būtu jāapstiprina vienīgi, ievērojot stingrus nosacījumus, kamēr nav stājies spēkā gaidāmais tiesību akta priekšlikums, kurā skaidri tiek saskaņoti šādi pasākumi.

(124)

Lai precizētu šajā regulā noteiktās prasības, Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt tiesību aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz šīs regulas tehniskajiem pielāgojumiem, paskaidrojot definīcijas, nolūkā nodrošināt šīs regulas vienotu piemērošanu vai ņemt vērā tendences finanšu tirgos; saskaņot terminoloģiju un pamatdefinīcijas atbilstīgi turpmākajiem būtiskajiem aktiem; pielāgot šīs regulas noteikumus par pašu kapitālu, lai ņemtu vērā izmaiņas grāmatvedības standartos vai Savienības tiesību aktos, vai attiecībā uz uzraudzības prakses konverģenci; paplašināt riska darījuma kategoriju sarakstus standartizētās pieejas vai IRB pieejas vajadzībām, lai ņemtu vērā izmaiņas finanšu tirgos; pielāgot dažas summas, kas ir būtiskas šīm riska darījuma kategorijām, lai ņemtu vērā inflācijas ietekmi; pielāgot ārpusbilances posteņu uzskaitījumu un klasifikāciju; pielāgot īpašus noteikumus un tehniskos kritērijus attiecībā uz pieeju darījuma partnera kredītriskam, standartizēto pieeju un IRB pieeju, kredītriska mazināšanu, vērtspapīrošanu, operacionālo risku, tirgus risku, likviditāti, sviru un informācijas atklāšanu, lai ņemtu vērā izmaiņas finanšu tirgos vai grāmatvedības standartos, vai Savienības tiesību aktos, vai attiecībā uz uzraudzības prakses un riska mērīšanas konverģenci, kā arī lai ņemtu vērā dažādu tādu jautājumu pārskatīšanu, kas saistīti ar Direktīvu 2004/39/EK.

(125)

Komisija arī būtu jāpilnvaro pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz šajā regulā paredzētā pašu kapitāla līmeņa vai riska pakāpju pagaidu pazemināšanu, lai ņemtu vērā īpašus apstākļus; precizētu dažu riska darījumu atbrīvojumu no šīs regulas noteikumiem par liela riska darījumiem; noteiktu summas, kas ir būtiskas tirdzniecības portfeļa kapitāla prasību aprēķinos, lai ņemtu vērā attīstību ekonomikas un monetārajā jomā; pielāgotu to ieguldījumu brokeru sabiedrību kategorijas, kuras var saņemt dažas atkāpes attiecībā uz noteikto pašu kapitāla līmeni, lai ņemtu vērā izmaiņas finanšu tirgos; paskaidrotu prasību, ka ieguldījumu brokeru sabiedrībām būtu jāuztur pašu kapitāls, kas ir vienāds ar ceturto daļu no iepriekšējā gada fiksētajiem pieskaitāmajiem izdevumiem, lai nodrošinātu šīs regulas vienotu piemērošanu; noteiktu pašu kapitāla elementus, no kuriem būtu jāatskaita iestādes turētie attiecīgo sabiedrību finanšu instrumenti; ieviestu papildu pārejas noteikumus attiecībā uz aktuāru guvumu un zaudējumu apstrādi, aprēķinot iestāžu noteiktās pensiju pabalstu saistības. Īpaši svarīgi, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, attiecīgi apspriestos, proti, arī ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina, lai attiecīgie dokumenti vienlaikus, savlaicīgi un pienācīgi tiktu nosūtīti Eiropas Parlamentam un Padomei.

(126)

Saskaņā ar Deklarāciju (Nr. 39) attiecībā uz LESD 290. pantu Komisijai vajadzētu turpināt konsultēties ar dalībvalstu norīkotiem ekspertiem, sagatavojot deleģētos tiesību aktus finanšu pakalpojumu jomā saskaņā ar tās iedibināto praksi.

(127)

Tehniskajiem standartiem finanšu pakalpojumu jomā būtu jānodrošina saskaņošana, vienoti nosacījumi un noguldītāju, ieguldītāju un patērētāju pienācīga aizsardzība visā Eiropas Savienībā. EBI ir struktūra, kam ir specializētas zināšanas, tādēļ būtu efektīvi un lietderīgi uzticēt tai ar politikas izvēlēm nesaistītu regulatīvu un īstenošanas tehnisko standartu projektu izstrādi iesniegšanu Komisijai. Izstrādājot tehniskos standartus, EBI būtu jānodrošina efektīvi administratīvie un ziņošanas procesi. Ziņošanas formātiem vajadzētu būt samērīgiem ar iestāžu darbības veidu, mērogu un sarežģītību.

(128)

Komisijai būtu jāpieņem EBI izstrādātie regulatīvo tehnisko standartu projekti tādās jomās kā savstarpējās sabiedrības, kooperatīvās sabiedrības, krājiestādes vai līdzīgas iestādes, atsevišķi pašu kapitāla instrumenti, prudenciālās korekcijas, atskaitījumi no pašu kapitāla, papildu pašu kapitāla instrumenti, mazākuma līdzdalība, ar banku darbību saistīti palīgpakalpojumi, kredītriska korekcijas, saistību nepildīšanas varbūtība, saistību nepildīšanas zaudējumi, pieejas aktīvu riska pakāpēm, uzraudzības prakses konverģence, likviditāte un pašu kapitāla pārejas noteikumi, pieņemot deleģētos aktus saskaņā ar LESD 290. pantu un Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai un EBI būtu jānodrošina, lai visas attiecīgās iestādes varētu piemērot minētos standartus un prasības tā, lai piemērošana ir samērīga ar minēto iestāžu darbības veidu, mērogu un sarežģītību.

(129)

Dažu šajā regulā paredzētu deleģēto aktu, piemēram, deleģēto aktu, kas attiecas uz likviditātes seguma prasību, īstenošanai var būt ievērojama ietekme uz uzraudzītajām iestādēm un reālo ekonomiku. Komisijai būtu jānodrošina, ka Eiropas Parlaments un Padome vienmēr ir labi informēti par attiecīgajiem jaunumiem starptautiskā līmenī un par pašreizējiem uzskatiem Komisijā vēl pirms deleģēto aktu publicēšanas.

(130)

Komisija būtu arī jāpilnvaro pieņemt īstenošanas tehniskos standartus, ko EBI izstrādā attiecībā uz konsolidāciju, kopējiem lēmumiem, pārskatu sniegšanu, informācijas atklāšanu, ar hipotēkām nodrošinātiem riska darījumiem, riska novērtējumu, pieejām aktīvu riska pakāpēm, riska pakāpēm un konkrētu riska darījumu noteikšanu, pieejai attiecībā uz iespējas līgumiem un regulētā tirgū tirgotām garantijām, kapitāla vērtspapīru instrumentu un ārvalstu valūtu pozīcijām, iekšējo modeļu izmantošanu, sviru un ārpusbilances posteņiem, pieņemot īstenošanas aktus atbilstīgi LESD 291. pantam un saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 15. pantu.

(131)

Ņemot vērā regulatīvo tehnisko standartu sīko izklāstu un skaitu, kuri ir jāpieņem saskaņā ar šo regulu, ja Komisija ir pieņēmusi regulatīvu tehnisko standartu, kurš ir tāds pats, kā EBI iesniegtais regulatīvā tehniskā standarta projekts, termiņu, kurā Eiropas Parlaments vai Padome var iebilst pret regulatīvu tehnisko standartu, vajadzības gadījumā būtu jāpagarina vēl par vienu mēnesi. Turklāt Komisijai būtu jācenšas regulatīvus tehniskos standartus pieņemt savlaicīgi, lai Eiropas Parlaments un Padome varētu veikt pilnīgu pārbaudi, ņemot vērā regulatīvo tehnisko standartu apjomu un sarežģītību, un Eiropas Parlamenta un Padomes reglamentu detaļas, darba grafiku un sastāvu.

(132)

Lai nodrošinātu augsta līmeņa pārredzamību, EBI būtu jāsāk apspriešanās par šajā regulā minētajiem tehnisko standartu projektiem. EBI un Komisijai pēc iespējas drīz būtu jāsāk gatavot ziņojumus par likviditātes prasībām un sviru, kā noteikts šajā regulā.

(133)

Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Komisijai. Šīs pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (18).

(134)

Saskaņā ar LESD 345. pantu, kurā paredzēts, ka Līgumi nekādi neskar dalībvalstu noteikumus, kas reglamentē īpašumtiesību sistēmu, šī regula ne labvēlīgi ietekmē, ne arī diskriminē īpašumtiesību veidus, kas ietilpst tās darbības jomā.

(135)

Apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju ir notikusi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 45/2001 28. panta 2. punktu, un tas pieņēma atzinumu (19).

(136)

Regula (ES) Nr. 648/2012 būtu attiecīgi jāgroza,

a)

pašu kapitāla prasībām, kas attiecas uz pilnībā kvantificējamiem, vienotiem un standartizētiem kredītriska, tirgus riska, operacionālā riska un norēķinu riska elementiem;

b)

prasībām, kas ierobežo lielos riska darījumus;

c)

pēc tam, kad stājies spēkā 460. pantā minētais deleģētais akts – likviditātes prasībām, kas attiecas uz pilnībā kvantificējamiem, vienotiem un standartizētiem likviditātes riska elementiem;