8.5.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 126/19

(1)

Eiropas Komisija (“Komisija”) 2012. gada 10. augustā, publicējot paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (2) (“paziņojums par procedūras sākšanu”), paziņoja par antisubsidēšanas procedūras sākšanu (“antisubsidēšanas procedūra” jeb “pašreizējā procedūra”) attiecībā uz konkrētu Indijas (“attiecīgā valsts”) izcelsmes nerūsējošā tērauda stiepļu importu Savienībā.

(2)

Tajā pašā dienā Komisija, publicējot paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (3), paziņoja par antidempinga procedūras sākšanu attiecībā uz konkrētu Indijas izcelsmes nerūsējošā tērauda stiepļu importu Savienībā un sāka atsevišķu izmeklēšanu (“antidempinga procedūra”).

(3)

Antisubsidēšanas procedūra tika sākta pēc tam, kad Eiropas Dzelzs un tērauda rūpniecības konfederācija (Eurofer) (“sūdzības iesniedzējs”) 2012. gada 28. jūnijā iesniedza sūdzību to ražotāju vārdā, kuri pārstāv vairāk nekā 50 % no konkrēto nerūsējošā tērauda stiepļu kopējās Savienības produkcijas. Sūdzībā bija ietverti pirmšķietami pierādījumi par minētā ražojuma subsidēšanu un no tās izrietošu būtisku kaitējumu, un tie tika atzīti par pietiekamiem, lai pamatotu izmeklēšanas sākšanu.

(4)

Komisija pirms procedūras sākšanas saskaņā ar pamatregulas 10. panta 7. punktu paziņoja Indijas valdībai, ka ir saņēmusi pienācīgi dokumentētu sūdzību, kurā apgalvots, ka Savienības ražošanas nozarei būtisku kaitējumu nodara subsidēts konkrētu Indijas izcelsmes nerūsējošā tērauda stiepļu imports. Indijas valdība tika aicināta uz apspriešanos, lai noskaidrotu situāciju attiecībā uz sūdzības saturu un varētu vienoties par risinājumu. Šā gadījumā neizdevās panākt abpusēji pieņemamu risinājumu.

(5)

Par procedūras sākšanu Komisija oficiāli informēja sūdzības iesniedzēju, citus zināmos Savienības ražotājus, zināmos ražotājus eksportētājus, zināmos importētājus un lietotājus, kā arī Indijas iestādes.

(6)

Ieinteresētajām personām tika dota iespēja paziņojumā par procedūras sākšanu noteiktajā termiņā rakstiski darīt zināmu savu viedokli un pieprasīt uzklausīšanu. Tika uzklausītas visas ieinteresētās personas, kas to pieprasīja un norādīja konkrētus iemeslus, kāpēc tās būtu jāuzklausa.

(7)

Ņemot vērā izmeklēšanā iesaistīto lielo skaitu attiecīgās valsts ražotāju eksportētāju, nesaistīto importētāju un Savienības ražotāju, lai izmeklēšanu pabeigtu tiesību aktos noteiktajā termiņā, Komisija paziņojumā par procedūras sākšanu norādīja, ka tā ir nolēmusi līdz zināmam skaitam ierobežot izmeklējamo attiecīgās valsts ražotāju eksportētāju, nesaistīto importētāju un Savienības ražotāju skaitu, veidojot izlasi saskaņā ar pamatregulas 27. pantu (šo procesu sauc arī par atlasi).

(8)

Lai Komisija varētu lemt, vai jāveic atlase, un vajadzības gadījumā izveidot izlasi, visiem attiecīgās valsts ražotājiem eksportētājiem tika lūgts pieteikties Komisijā un sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju.

(9)

Kopumā 18 ražotāji eksportētāji, no kuriem daži piederēja pie vienas grupas, paziņojumā par procedūras sākšanu noteiktajā termiņā sniedza pieprasīto informāciju un piekrita iekļaušanai izlasē, un 7 no tiem pieprasīja individuālu pārbaudi, ja tie netiktu iekļauti izlasē. Piecpadsmit no šiem uzņēmumiem, kas sadarbojās, ziņoja par nerūsējošā tērauda stiepļu eksportu uz Savienību izmeklēšanas periodā. Tādējādi izlase tika izveidota, pamatojoties uz informāciju, ko iesniedza šie 15 ražotāji eksportētāji.

(10)

Saskaņā ar pamatregulas 27. pantu Komisija izveidoja izlasi, pamatojoties uz vislielāko reprezentatīvo attiecīgā ražojuma eksporta apjomu uz Savienību, kuru atvēlētajā laikā varēja pienācīgi pārbaudīt. Izveidotajā izlasē bija divi atsevišķi uzņēmumi un viena četru saistītu uzņēmumu grupa, kuru saražotā produkcija ir vairāk nekā 63 % no attiecīgā ražojuma kopējā eksporta apjoma uz Savienību.

(11)

Saskaņā ar pamatregulas 27. panta 2. punktu apspriešanās par reprezentatīvas izlases izveidi notika arī ar visiem zināmajiem ražotājiem eksportētājiem un attiecīgajām Indijas iestādēm. Par izlases izveidi netika saņemtas nekādas piezīmes.

(12)

Kā minēts 10. apsvērumā, izlasē tika iekļauts tāds uzņēmumu skaits, ko atvēlētajā laikā būtu iespējams pienācīgi pārbaudīt. Uzņēmumi, kurus pārbaudīja, lai izmeklētu subsidēšanu, ir minēti 19. apsvērumā.

(13)

Turklāt, kā minēts 9. apsvērumā, sākotnēji tika saņemti 7 individuālas pārbaudes pieprasījumi. Tādēļ tika uzskatīts, ka šajā posmā veikt individuālu pārbaudi būtu pārāk apgrūtinoši un ka tas traucētu savlaicīgi pabeigt izmeklēšanu. Tomēr to eksportētāju pieprasījumus, kuri iesniedza vajadzīgo informāciju noteiktajā termiņā, izskatīs atlikušās izmeklēšanas gaitā.

(14)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija paziņoja, ka tā ir izveidojusi Savienības ražotāju provizorisko izlasi. Šajā izlasē sākotnēji bija pieci ražotāji, par kuriem Komisijai pirms izmeklēšanas sākšanas bija zināms, ka tie Savienībā ražo nerūsējošā tērauda stieples. Komisija veica atlasi, ņemot vērā pārdošanas un ražošanas apjomu un atrašanās vietu. Arī ieinteresētās personas paziņojumā par procedūras sākšanu bija aicinātas darīt zināmu savu viedokli par provizorisko izlasi. Analizējot atbildes uz anketas jautājumiem, tika konstatēts, ka vienam atlasītajam Savienības ražotājam ir saistīts uzņēmums Savienībā, kas arī ir iesaistīts nerūsējošā tērauda stiepļu ražošanā un pārdošanā. Tādējādi seši atlasītie Savienības ražotāji kopā saražoja 46,5 % no kopējās lēstās Savienības produkcijas. Paraugs tiek uzskatīts par Savienības ražošanas nozarei reprezentatīvu.

(15)

Lai Komisija varētu lemt, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā veidot izlasi, visiem nesaistītajiem importētājiem lūdza pieteikties Komisijā un sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju.

(16)

Deviņi nesaistīti importētāji sniedza pieprasīto informāciju un piekrita iekļaušanai izlasē. Komisija, ņemot vērā lielāko importa apjomu Savienībā, atlasīja trīs uzņēmumus, kas kopā ir 23,8 % no Indijas izcelsmes importa Savienībā IP laikā. Tomēr divi no izlasē iekļautajiem importētājiem nesniedza atbildes uz anketas jautājumiem. Tādēļ atlase šajā izmeklēšanas posmā nevarēja notikt, un atlikušajā izmeklēšanas gaitā tiks meklētas sadarbības iespējas ar pārējiem importētājiem.

(17)

Anketas tika nosūtītas Indijas valdībai, trīs atlasītajiem Indijas ražotājiem eksportētājiem (vai grupām) un ražotājiem eksportētājiem, kuri bija pieprasījuši individuālu pārbaudi, sešiem atlasītajiem Savienības ražotājiem, trīs atlasītajiem nesaistītajiem importētājiem un deviņiem zināmajiem lietotājiem.

(18)

Atbildes tika saņemas no Indijas valdības, trīs atlasītajiem Indijas ražotājiem eksportētājiem (vai grupām), viena ražotāja eksportētāja, kurš lūdza individuālu pārbaudi, sešiem atlasītajiem Savienības ražotājiem, viena nesaistītā importētāja un trīs lietotājiem.

(19)

Komisija vāca un pārbaudīja visu ieinteresēto personu sniegto informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu, lai provizoriski konstatētu subsidēšanu, tās izraisīto kaitējumu un Savienības intereses. Pārbaudes apmeklējumi notika Indijas valdības telpās Deli un turpmāk norādītajos uzņēmumos.

(20)

Izmeklēšana attiecībā uz subsidēšanu un kaitējumu aptvēra laikposmu no 2011. gada 1. aprīļa līdz 2012. gada 31. martam (“izmeklēšanas periods” jeb “IP”). Kaitējuma noteikšanai būtisko tendenču pārbaude attiecās uz laiku no 2009. gada 1. janvāra līdz izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

(21)

Attiecīgais ražojums ir nerūsējošā tērauda stieple:

(22)

Kāda persona apgalvoja, ka pastāv tā sauktie “ļoti tehniskie” ražojuma veidi, kas atšķiras no pārējiem Indijā un Savienībā ražotajiem attiecīgā ražojuma veidiem. Tāpat tās apgalvoja, ka šie tehniskie veidi nav vis preces kā lielākā daļa ražojuma veidu, ko no Indijas eksportē uz Savienību, bet gan īpaši ražojuma veidi ar konkrētu tērauda klasi un konkrētu diametru, kas tiek ražoti īpašam lietojumam, un uz tiem nevajadzētu attiecināt izmeklēšanu.

(23)

Šajā posmā tiek konstatēts, ka uz tehniskajiem veidiem attiecas ražojuma definīcija un tiem ir līdzīgas fizikālās, ķīmiskās un tehniskās īpašības kā citiem attiecīgā ražojuma veidiem. Turklāt tiek konstatēts, ka Savienības ražošanas nozare ražo arī šos veidus, tādējādi arī tehniskie veidi ietilpst izmeklēšanas jomā.

(24)

Izmeklēšana liecināja, ka attiecīgajam ražojumam un ražojumam, ko ražo un pārdod Indijas iekšzemes tirgū, kā arī ražojumam, ko Savienības ražošanas nozare ražo un pārdod Savienības tirgū, ir vienādas fizikālās, ķīmiskās un tehniskās pamatīpašības un lietojums. Tāpēc provizoriski tiek uzskatīts, ka tie ir līdzīgi ražojumi pamatregulas 2. panta c) punkta nozīmē.

(25)

Pamatojoties uz sūdzībā un atbildēs uz Komisijas anketas jautājumiem sniegto informāciju, tika izmeklētas šādas shēmas, ar kurām, kā tika apgalvots, piešķir subsīdijas:

(26)

Iepriekš a), c)–d) un f)–g) punktā norādītās shēmas ir balstītas uz 1992. gada Ārējās tirdzniecības (attīstības un regulēšanas) likumu (nr. 22, 1992. gads), kas stājās spēkā 1992. gada 7. augustā (“Ārējās tirdzniecības likums”). Ar Ārējās tirdzniecības likumu Indijas valdība ir pilnvarota sniegt paziņojumus par eksporta un importa politiku. Tie ir apkopoti “Ārējās tirdzniecības politikas” dokumentos, kurus Tirdzniecības ministrija izdod ik pēc pieciem gadiem un kuri tiek regulāri atjaunināti. Ārējās tirdzniecības politikas dokuments, kurš attiecas uz šīs izmeklēšanas IP, ir “Ārējā tirdzniecības politika 2009-2014” (“FTP 09-14”). Turklāt Indijas valdība arī nosaka FTP 09-14 regulējošās procedūras “Procedūru rokasgrāmatas” I sējumā (“HOP I 09-14”). Procedūru rokasgrāmata tiek regulāri atjaunināta.

(27)

Iepriekš e) punktā minētā Eksporta kredītu shēma pamatojas uz 1949. gada Banku darbības regulējuma likuma 21. un 35.A pantu, kas ļauj Indijas Centrālajai bankai (“RBI”) sniegt norādījumus komercbankām eksporta kredītu jomā.

(28)

Iepriekš b) apakšpunktā minētā Nodokļu atmaksas shēma pamatojas uz 1962. gada Muitas likuma 75. pantu, 1944. gada Centrālā akcīzes likuma 37. pantu, 1994. gada Finanšu likuma 93.A un 94. pantu un 1995. gada Muitas, centrālo akcīzes nodokļu un nodokļu par pakalpojumiem atmaksas noteikumiem. Atmaksas likmes tiek publicētas regulāri; IP piemērojamās likmes bija 2011.-2012. gada Nodokļu atmaksas AIR (All Industry Rates) likmes, kas publicētas paziņojumā nr. 68/2011-Cus. (N.T). Nodokļu atmaksas shēma FTP 09-14 4. nodaļā tiek saukta arī par nodokļu atvieglojumu shēmu.

(29)

Sīks DEPBS apraksts sniegts FTP 09-14 4.3. nodaļā, kā arī HOP I 09-14 4. nodaļā.

(30)

Tiesības izmantot šo shēmu ir ikvienam ražotājam eksportētājam vai tirgotājam eksportētājam.

(31)

Eksportētājs var lūgt DEPBS kredītu, ko aprēķina procentos no to ražojumu vērtības, kurus eksportē saskaņā ar šo shēmu. Indijas iestādes ir noteikušas šādas DEPBS likmes vairākumam ražojumu, tostarp attiecīgajam ražojumam. Likmes tiek noteiktas, pamatojoties uz ielaides/izlaides standartnormām (“SION”), ņemot vērā aplēstu importēto izejmateriālu daļu eksportējamās produkcijas sastāvā un muitas nodokļa piemērošanu šādam aplēstam importam neatkarīgi no tā, vai importa nodokļi faktiski ir maksāti vai nav. Pašreizējās izmeklēšanas IP laikā DEBPS likme attiecīgajam ražojumam bija 5 % ar maksimālo vērtību INR 97/kg.

(32)

Lai varētu izmantot šo shēmu, uzņēmumam ir jāeksportē. Eksporta darījuma veikšanas laikā eksportētājam jāiesniedz deklarācija Indijas iestādēm, kurā jānorāda, ka eksports tiek veikts saskaņā ar DEPBS. Lai preces eksportētu, Indijas muitas dienesti nosūtīšanas procedūras laikā izdod eksporta nosūtīšanas rēķinu. Šajā dokumentā cita starpā tiek parādīts DEPBS kredīta apjoms, kas piešķirams par šo eksporta darījumu. Šajā brīdī eksportētājs uzzina, kāds būs tā ieguvums. Tiklīdz muitas dienesti izdod eksporta nosūtīšanas rēķinu, Indijas valdība vairs nevar lemt par DEPBS kredīta piešķiršanu.

(33)

Tika konstatēts, ka pēc eksporta pienākuma izpildes saskaņā ar Indijas grāmatvedības standartiem DEPBS kredītu var iegrāmatot pēc uzkrājumu principa kā ienākumus darījumu kontā. Šādu kredītu var izmantot muitas nodokļu maksāšanai par jebkādu preču turpmāku importu, izņemot ražošanas līdzekļus un preces, uz kurām attiecas importa ierobežojumi. Preces, kas importētas par šāda kredīta līdzekļiem, var pārdot iekšzemes tirgū (maksājot tirdzniecības nodokli) vai izmantot citādi. DEPBS kredīts ir brīvi pārvedams un derīgs 24 mēnešus no izsniegšanas dienas.

(34)

DEPBS kredīta pieprasījumu iesniedz elektroniski, un tas var attiekties uz neierobežotu skaitu eksporta darījumu. Faktiski DEPBS kredītam nav stingru termiņu. Elektroniskajā sistēmā, ko izmanto DEPBS pārvaldībā, eksporta darījumi netiek automātiski izslēgti, ja tie pārsniedz HOP I 09-14 4.47. nodaļā minēto iesniegšanas termiņu. Turklāt, kā skaidri norādīts HOP I 09-14 9.3. nodaļā, pieteikumus, kuri saņemti pēc iesniegšanas termiņa beigām, var vienmēr izskatīt, ja tiek samaksāta neliela soda nauda (proti, 10 % no summas, ko ir tiesības saņemt).

(35)

Tika konstatēts, ka divi izlasē iekļautie uzņēmumi ir izmantojuši šo shēmu pirmo divu IP ceturkšņu laikā.

(36)

DEPBS nodrošina subsīdijas pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) daļas un 3. panta 2. punkta nozīmē. DEPBS kredīts ir Indijas valdības finansiāls ieguldījums, jo šis kredīts tiks izmantots, lai kompensētu importa nodokļus, tādējādi samazinot Indijas valdības ieņēmumus no nodokļiem, kas citādi būtu jāmaksā. Turklāt DEPBS kredīts sniedz labumu eksportētājam, jo uzlabo tā likviditāti.

(37)

Turklāt pēc likuma DEPBS ir atkarīga no eksporta izpildes, un tādēļ to uzskata par īpašu un kompensējamu saskaņā ar pamatregulas 4. panta 4. punkta pirmās daļas a) apakšpunktu.

(38)

Šī shēma nav uzskatāma par pieļaujamu nodokļu atmaksas sistēmu vai nodokļu atmaksas aizvietojuma sistēmu pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) daļas nozīmē, jo tā neatbilst pamatregulas I pielikuma i) punktā, II pielikumā (nodokļu atmaksas definīcija un noteikumi) un III pielikumā (nodokļu atmaksas aizvietojuma definīcija un noteikumi) paredzētajiem noteikumiem. Eksportētāja pienākums nav ražošanas procesā faktiski patērēt bez nodokļa importētās preces, un kredīta apjomu neaprēķina saistībā ar faktiski izmantotajiem izejmateriāliem. Turklāt nav nekādas sistēmas vai procedūras, kas apstiprinātu, kuri izejmateriāli ir patērēti eksportētā ražojuma ražošanas procesā un vai ir tikuši pārsniegti importa nodokļu maksājumi pamatregulas I pielikuma i) punkta, II un III pielikuma nozīmē. Visbeidzot eksportētājam ir tiesības izmantot DEPBS neatkarīgi no tā, vai tas vispār importē izejmateriālus. Lai gūtu labumu, pietiek, ka eksportētājs vienkārši eksportē preces, nepierādot, ka ir importēti kādi izejmateriāli. Tātad DEBPS piedāvātās priekšrocības var izmantot pat tie eksportētāji, kas visus izejmateriālus sagādā uz vietas un neimportē preces, kuras var izmantot par izejmateriāliem.

(39)

Ar 2011. gada 17. jūnija publisko paziņojumu nr. 54 (RE-2010)/2009-2014 DEBPS tika pēdējo reizi pagarināta uz trīs mēnešiem, proti, līdz 2011. gada 30. septembrim. Tā kā pēc tam vairs nav publicēts paziņojums par tās pagarināšanu, no 2011. gada 30. septembraDEPBS ir faktiski atcelta. Tādēļ bija jāpārbauda, vai var noteikt pasākumus saskaņā ar pamatregulas 15. panta 1. punktu.

(40)

Indijas valdība paskaidroja Komisijai, ka pēc DEBPS atcelšanas uzņēmumi varēja izvēlēties citas nodokļu atbrīvojuma/atmaksas shēmas, kas definētas FTP 09-14 4. nodaļā, t. i., Iepriekšēju atļauju shēmu (AAS) vai Nodokļu atmaksas shēmu (DDS).

(41)

Izmeklēšanā atklājās, ka abi atlasītie uzņēmumi sāka izmantot DDS tūlīt pēc DEPBS atcelšanas. Jānorāda, ka DDS tika ieviesta 1995. gadā un pastāvēja paralēli DEPBS divos pirmajos IP ceturkšņos un daudzus gadus pirms IP. Tomēr DDS un DEPBS par vienu un to pašu eksportu izmantot nevarēja.

(42)

Jānorāda, ka Indijas valdība īstenoja pasākumus, lai nodrošinātu netraucētu pāreju no DEBPS uz DDS, par ko liecina 2011. gada 22. septembra apkārtraksts nr. 42 /2011 – Customs. Šajā apkārtrakstā ir paskaidrots, ka “[nodokļu] atmaksas sistēma šajā gadā ietver pozīcijas, kuras līdz šim bija iekļautas DEPB[S] shēmā”. Šajā pašā apkārtrakstā noteikts, ka nozarēm, kuras izmantoja DEPBS, “saskaņā ar nolemto tiks nodrošināta vienmērīga pāreja šo nozaru izstrādājumiem, vienlaikus iekļaujot tos nodokļu atmaksas sistēmā. Pārejas posmā atbalsts attiecībā uz šiem izstrādājumiem salīdzinājumā ar DEPB[S] likmēm nedaudz samazināsies – lielākajai daļai izstrādājumu tas būs no 1 % līdz 3 %.” Citiem vārdiem sakot, šajā apkārtrakstā norādīts, ka spēkā esošās nodokļu atmaksas likmes, sākot no 2011. gada 1. oktobra, tika noteiktas tā, lai nodrošinātu tādu pašu atbalstu kā ar atcelto DEPBS.

(43)

Tika konstatēts, ka DDS likmes, kas attiecīgajam ražojumam tika piemērotas no 2011. gada 1. oktobra, patiešām nodrošināja līdzīgu subsīdiju līmeni kā līdz 2011. gada 30. septembrimDEBPS. Izmeklēšana arī apliecināja, ka visiem atlasītajiem uzņēmumiem subsīdijas starpības DEPBS un DDS ietvaros bijušas ļoti līdzīgas – tie izmantoja DEPB pirmos 6 IP mēnešus un DDS nākamos 6 IP mēnešus.

(44)

Iepriekš 41.–43. apsvērumā izklāstītais liecina – lai gan DEBPS tika atcelta, tās dotās priekšrocības turpinājās bez pārtraukuma un gandrīz tādā pašā līmenī, nodrošinot netraucētu pāreju uz DDS. Šā iemesla dēļ tiek secināts, ka subsīdijas nav atceltas pamatregulas 15. panta 1. punkta nozīmē un ka DEPBS ir kompensējama.

(45)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 2. punktu un 5. pantu kompensējamo subsīdiju apjomu aprēķināja saņēmējam piešķirto ieguvumu izteiksmē, kas saskaņā ar konstatēto ir pastāvējis izmeklēšanas periodā. Šajā ziņā tika uzskatīts, ka saņēmējs saņem ieguvumu tajā brīdī, kad notiek eksporta darījums saskaņā ar šo shēmu. Tajā brīdī Indijas valdībai ir jāatsakās no muitas nodokļiem, un tas ir finansiāls ieguldījums pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta nozīmē. Tiklīdz muitas iestādes ir izdevušas eksporta nosūtīšanas rēķinu, kurā cita starpā norādīta DEPBS kredīta summa, kas piešķirama par šo eksporta darījumu, Indijas valdība vairs nevar lemt piešķirt vai nepiešķirt subsīdiju. Ņemot vērā iepriekš minēto, saskaņā ar DEPBS saņemtos ieguvumus tiek uzskatīts par lietderīgu vērtēt kā kredītu apjomu, kas nopelnīts eksporta darījumos saskaņā ar šo shēmu IP laikā.

(46)

Ja tika saņemti pamatoti pieprasījumi, atbilstīgi pamatregulas 7. panta 1. punkta a) apakšpunktam maksājumi, kas bijuši noteikti jāsamaksā, lai saņemtu subsīdiju, tika atskaitīti no šādi noteiktā kredīta apjoma, iegūstot subsīdijas apmēru kā skaitītāju. Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu šo subsīdijas summu attiecināja uz visu attiecīgā ražojuma eksporta apgrozījumu IP laikā (saucējs), jo subsīdija ir atkarīga no eksporta izpildes un to nepiešķīra, pamatojoties uz saražoto, eksportēto vai transportēto apjomu.

(47)

Ņemot vērā iepriekš minēto, subsīdijas likmes, ko attiecībā uz šo shēmu noteica attiecīgajiem uzņēmumiem IP laikā, bija 0,58 % un 0,93 %, 1,04 %, 1,32 %, 2,04 % attiecīgi Venus grupas uzņēmumiem.

(48)

Sīks DDS apraksts ir ietverts 1995. gada Muitas un centrālo akcīzes nodokļu atmaksas noteikumos, kas grozīti ar turpmākiem paziņojumiem.

(49)

Tiesības izmantot šo shēmu ir ikvienam ražotājam eksportētājam vai tirgotājam eksportētājam.

(50)

Atbilstīgie eksportētāji var pieteikties uz atmaksas summu, ko aprēķina procentos no to ražojumu FOB vērtības, kuri eksportēti saskaņā ar šo shēmu. Indijas iestādes ir noteikušas atmaksas likmes virknei ražojumu, tostarp attiecīgajam ražojumam. Tās nosaka, pamatojoties uz ražojuma ražošanā izmantoto izejmateriālu vidējo daudzumu vai vērtību un par izejmateriāliem samaksāto nodokļu vidējo apjomu. Tās piemēro neatkarīgi no tā, vai importa nodokļi faktiski ir samaksāti vai nav. IP laikā DDS likme attiecīgajam ražojumam bija 4 % no FOB vērtības ar maksimālo vērtību INR 5/kg, ņemot vērā mazāko no tām.

(51)

Lai varētu izmantot šo shēmu, uzņēmumam ir jāeksportē. Kad nosūtīšanas informāciju ievada muitas serverī (ICEGATE), norāda, ka eksports notiek saskaņā ar DDS, un tiek neatgriezeniski noteikts DDS apjoms. Kad nosūtītājs uzņēmums ir iesniedzis vispārējo eksporta formulāru (EGM) un muitas iestāde ir pārliecinājusies, ka informācija šajā dokumentā sakrīt ar sūtījuma rēķina datiem, ir izpildīti visi nosacījumi, lai atļautu veikt atmaksu vai nu ar tiešu maksājumu eksportētāja bankas kontā, vai ar čeku.

(52)

Eksportētājam arī jāiesniedz eksporta ienākumu pierādījums – bankas realizācijas sertifikāts (BRC). Šo dokumentu var iesniegt pēc tam, kad atmaksas summa ir izmaksāta, taču Indijas valdība atgūst izmaksāto summu, ja eksportētājs neiesniedz BRC noteiktā termiņā.

(53)

Atmaksas summu drīkst izmantot jebkādam mērķim.

(54)

Tika konstatēts, ka pēc eksporta pienākuma izpildes saskaņā ar Indijas grāmatvedības standartiem nodokļu atmaksas summu var iegrāmatot pēc uzkrājumu principa kā ienākumus darījumu kontā.

(55)

Tika konstatēts, ka divi izlasē iekļautie uzņēmumi IP divu pēdējo ceturkšņu laikā ir izmantojuši DDS.

(56)

DDS nodrošina subsīdijas pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) daļas un 3. panta 2. punkta nozīmē. Nodokļu atmaksas summa ir Indijas valdības finansiāls atbalsts, jo tas izpaužas kā tiešs Indijas valdības veikts līdzekļu pārskatījums. Turklāt nodokļu atmaksas summa sniedz labumu eksportētājam, jo uzlabo eksportētāja likviditāti.

(57)

Turklāt pēc likuma DDS ir atkarīga no eksporta izpildes, un tādēļ to uzskata par īpašu un kompensējamu saskaņā ar pamatregulas 4. panta 4. punkta pirmās daļas a) apakšpunktu.

(58)

Šī shēma nav uzskatāma par pieļaujamu nodokļu atmaksas sistēmu vai nodokļu atmaksas aizvietojuma sistēmu pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta nozīmē. Tā neatbilst stingrajiem noteikumiem, kas izklāstīti pamatregulas I pielikuma i) punktā, II pielikumā (nodokļu atmaksas definīcija un noteikumi) un III pielikumā (nodokļu atmaksas aizvietojuma definīcija un noteikumi).

(59)

Nav sistēmas vai procedūras, kas apstiprinātu, kuri izejmateriāli ir patērēti eksportētā ražojuma ražošanas procesā un vai ir tikuši pārsniegti importa nodokļu maksājumi pamatregulas I pielikuma i) punkta un II un III pielikuma nozīmē. Visbeidzot eksportētājam ir tiesības izmantot DDS neatkarīgi no tā, vai tas vispār importē izejmateriālus. Lai gūtu labumu, pietiek, ka eksportētājs vienkārši eksportē preces, nepierādot, ka ir importēti kādi izejmateriāli. Tātad DDS piedāvātās priekšrocības var izmantot pat tie eksportētāji, kas visus izejmateriālus sagādā uz vietas un neimportē preces, kuras var izmantot par izejmateriāliem.

(60)

Tas apstiprināts arī Indijas valdības apkārtrakstā nr. 24/2001, kurā skaidri noteikts, ka “[nodokļu atmaksas likmes] nav saistītas ar faktiskā izejmateriālu patēriņa veidu un faktisko ietekmi uz konkrēta eksportētāja izejmateriāliem vai atsevišķiem sūtījumiem (..)”, un norāda reģionālajām iestādēm, ka “vietējās nodaļas nedrīkst pieprasīt eksportētājiem, kuri iesniedz nodokļu atmaksas pieprasījumus, nekādus pierādījumus par faktiski samaksātiem nodokļiem par importētiem vai iekšzemes tirgū iegādātiem izejmateriāliem”.

(61)

Ņemot to vērā, tiek secināts, ka DDS ir kompensējama.

(62)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 2. punktu un 5. pantu kompensējamo subsīdiju apjomu aprēķināja saņēmējam piešķirto priekšrocību izteiksmē, kas saskaņā ar konstatēto ir pastāvējušas izmeklēšanas periodā. Šajā ziņā tika uzskatīts, ka saņēmējs saņem ieguvumu tajā brīdī, kad notiek eksporta darījums saskaņā ar šo shēmu. Tajā brīdī Indijas valdībai ir jāizmaksā atmaksas summa, un tas ir finansiāls ieguldījums pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) daļas nozīmē. Tiklīdz muitas iestādes ir izdevušas eksporta nosūtīšanas rēķinu, kurā cita starpā norādīta atmaksas summa, kas piešķirama par šo eksporta darījumu, Indijas valdība vairs nevar lemt piešķirt vai nepiešķirt subsīdiju. Ņemot vērā iepriekš minēto, saskaņā ar DDS saņemtos ieguvumus tiek uzskatīts par lietderīgu vērtēt kā atmaksas summas, kas nopelnītas eksporta darījumos saskaņā ar šo shēmu IP laikā.

(63)

Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu šo subsīdijas summu attiecināja uz visu attiecīgā ražojuma eksporta apgrozījumu pārskatīšanas izmeklēšanas perioda laikā (saucējs), jo subsīdija ir atkarīga no eksporta izpildes un to nepiešķīra, pamatojoties uz saražoto, eksportēto vai transportēto apjomu.

(64)

Ņemot vērā iepriekš minēto, subsīdijas likmes, ko attiecībā uz šo shēmu noteica attiecīgajiem uzņēmumiem, kuri sadarbojās, bija 0,61 % un 1,14 %, 1,77 %, 1,68 %, 1,91 % attiecīgi Venus grupas uzņēmumiem.

(65)

Šī shēma detalizēti aprakstīta FTP 09-14 4.1.1. līdz 4.1.14. punktā un HOP I 09-14 4.1. līdz 4.30. nodaļā.

(66)

AAS sastāv no sešām apakšshēmām, kā sīkāk aprakstīts 67. apsvērumā. Minētās apakšshēmas atšķiras cita starpā pēc attiecināmības kritērijiem. AAS fiziskā eksporta un AAS ikgadējā pieprasījuma apakšshēmas var izmantot ražotāji eksportētāji un pārdevēji eksportētāji, kas “sasaistīti” ar palīgražotājiem. Ražotāji eksportētāji, kas veic piegādi galīgajam eksportētājam, ir tiesīgi izmantot AAS starpprodukta ražošanai vajadzīgo izejmateriālu piegādēm. AAS nosacītā eksporta apakšshēmu ir tiesīgi izmantot galvenie līgumslēdzēji, kuri veic piegādes FTP 09-14 8.2. punktā minētajām “nosacītā eksporta” kategorijām – piemēram, piegādātāji uz eksportu orientētām struktūrām (“EOU”). Nosacītā eksporta priekšrocības atbilstīgi iepriekšēja izlaides pasūtījuma (“ARO”) apakšshēmai un kompensācijas iekšzemes kredītvēstules apakšshēmai var izmantot arī starpproduktu piegādātāji, kas apgādā ražotājus eksportētājus.

(67)

AAS apakšshēmas ir šādas.

i)

ii)

iii)

iv)

v)

vi)

(68)

Divi izlasē iekļauti uzņēmumi IP laikā saņēma atvieglojumus saskaņā ar AAS saistībā ar attiecīgo ražojumu. Minētie uzņēmumi izmantoja vienu no apakšshēmām, t. i., AAS fizisko eksportu. Tāpēc nav jānosaka atlikušo neizmantoto apakšshēmu kompensējamība.

(69)

Lai Indijas iestādes varētu veikt pārbaudes, iepriekšējās atļaujas turētājam ir juridisks pienākums uzturēt “patiesu un pienācīgu pārskatu par preču, kas bez nodokļiem importētas/iekšzemē iepirktas, patēriņu un izmantošanu” norādītajā formātā (HOP I 09-14 4.26. un 4.30. nodaļa un 23. papildinājums), t. i., faktiskā patēriņa reģistru. Šis reģistrs jāpārbauda neatkarīgam zvērinātam grāmatvedim/izmaksu un darba analītiķim, kas izsniedz sertifikātu, apliecinot, ka noteiktie reģistri un attiecīgie ieraksti ir pārbaudīti un atbilstoši 23. papildinājumam sniegtā informācija visos aspektos ir patiesa un pareiza.

(70)

Apakšshēmai, ko IP laikā izmantoja attiecīgie uzņēmumi, t. i., fiziskajam eksportam, Indijas valdība nosaka gan ievedmuitas atvieglojumu, gan eksportēšanas saistību apjomu un vērtību, un to norāda atļaujā. Turklāt, veicot importu un eksportu, valsts amatpersonas attiecīgos darījumus iegrāmato. Saskaņā ar AAS atļautā importa apjomu nosaka Indijas valdība, pamatojoties uz ielaides/izlaides standartnormām (“SION”), kas pastāv attiecībā uz lielāko daļu ražojumu, tostarp attiecīgo ražojumu.

(71)

Importētie izejmateriāli nav nododami tālāk, un tos jāizmanto eksporta ražojuma ražošanai. Eksportēšanas pienākums jāizpilda paredzētajā termiņā pēc atļaujas saņemšanas (24 mēnešos ar iespēju termiņu divreiz pagarināt vēl uz sešiem mēnešiem).

(72)

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka Indijas iestāžu noteiktās pārbaudes prasības vai nu netika izpildītas, vai arī netika pārbaudītas praksē.

(73)

Abiem pārbaudītajiem uzņēmumiem bija ražošanas un patēriņa reģistrs. Tomēr patēriņa reģistrā nebija iespējams noskaidrot, kuri izejmateriāli un kādā apjomā tikuši patērēti eksportētā ražojuma ražošanā. Attiecībā uz 69. apsvērumā minētajām pārbaudes prasībām jānorāda, ka uzņēmumiem nebija dokumentācijas, kas pierādītu, ka ir notikusi patēriņa reģistra ārēja revīzija. Kopumā tiek uzskatīts, ka izmeklētie eksportētāji nespēja apliecināt attiecīgo FTP noteikumu ievērošanu.

(74)

Atbrīvojums no importa nodokļiem ir subsīdija pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) daļas un 3. panta 2. punkta nozīmē, proti, tas ir Indijas valdības finansiāls ieguldījums, jo tas samazina ieņēmumus no nodokļiem, kas citādi būtu jāmaksā, un sniedz priekšrocību izmeklētajiem eksportētājiem, jo uzlabo to likviditāti.

(75)

Turklāt AAS fiziskā eksporta nosacījums pēc likuma ir eksporta saistību izpilde, tāpēc saskaņā ar pamatregulas 4. panta 4. punkta pirmās daļas a) apakšpunktu to uzskata par īpašu un kompensējamu. Uzņēmums var izmantot šo shēmu sniegtās priekšrocības tikai tad, ja tas apņemas ražojumu eksportēt.

(76)

Šajā gadījumā izmantoto apakšshēmu nevar uzskatīt par pieļaujamu nodokļu atmaksas sistēmu vai nodokļu atmaksas aizvietojuma sistēmu pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) daļas nozīmē. Tā neatbilst noteikumiem, kas izklāstīti pamatregulas I pielikuma i) punktā, II pielikumā (nodokļu atmaksas definīcija un noteikumi) un III pielikumā (nodokļu atmaksas aizvietojuma definīcija un noteikumi). Indijas valdība faktiski nepiemēroja pārbaudes sistēmu vai procedūru, lai pārliecinātos, vai un kādā daudzumā eksportētā ražojuma ražošanā tikuši patērēti izejmateriāli (pamatregulas II pielikuma II daļas 4. punkts un nodokļu atmaksas aizvietojuma shēmas gadījumā – pamatregulas III pielikuma II daļas 2. punkts). Tika arī uzskats, ka SION attiecīgajam ražojumam nebija pietiekami precīzas un tās vien nevar izmantot kā faktiskā patēriņa pārbaudes sistēmu, jo minēto standartnormu struktūra neļauj Indijas valdībai pietiekami precīzi pārbaudīt, kādi izejmateriālu daudzumi patērēti eksporta produkcijā. Turklāt Indijas valdība nav veikusi papildu pārbaudi, pamatojoties uz faktiskajiem izmantotajiem izejmateriāliem, lai gan šī pārbaude būtu jāveic, ja netiek faktiski piemērota pārbaudes sistēma (pamatregulas II pielikuma II daļas 5. punkts un III pielikuma II daļas 3. punkts).

(77)

Tāpēc šī apakšshēma ir kompensējama.

(78)

Ja nav atļautas nodokļu atmaksas sistēmas vai nodokļu atmaksas aizvietojuma sistēmas, kompensējamais ieguvums ir atbrīvojums no importa nodokļiem kopumā, kas parasti jāmaksā, importējot izejmateriālus. Šajā ziņā jānorāda, ka pamatregula ne tikai paredz to, ka tiek kompensēta nodokļu “pārliekā” atmaksa. Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) daļu un I pielikuma i) punktu pārliekā nodokļu atmaksa ir kompensējama tikai tad, ja ir izpildīti pamatregulas II un III pielikuma nosacījumi. Tomēr šajā gadījumā šie nosacījumi nebija izpildīti. Tādēļ, ja netiek pierādīts, ka bijusi pienācīga uzraudzība, minēto izņēmumu saistībā ar nodokļu atmaksas shēmām nepiemēro, bet piemēro parasto noteikumu par to, ka kompensē nesamaksāto nodokļu summu (nesaņemtie ieņēmumi), nevis kāda varbūtēja pārsnieguma atmaksu. Kā izklāstīts pamatregulas II pielikuma II daļā un III pielikuma II daļā, izmeklēšanas iestādei nav jāaprēķina šīs pārliekās atmaksas apjoms. Gluži otrādi – saskaņā ar pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punktu izmeklēšanas iestādei tikai jāsniedz pietiekami pierādījumi, lai atspēkotu šķietamās pārbaudes sistēmas atbilstību.

(79)

Subsīdijas summu uzņēmumiem, kuri izmantoja AAS, aprēķināja, pamatojoties uz nepiemērotajiem importa nodokļiem (pamata muitas nodoklis un īpašais papildu muitas nodoklis) par materiāliem, kas importēti saskaņā ar apakšshēmu IP laikā (skaitītājs). Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 1. punkta a) apakšpunktu, ja tika iesniegtas pamatotas prasības, no subsīdijas apjoma atskaitīja izmaksas, kas bija jāmaksā, lai saņemtu subsīdiju. Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu šo subsīdijas summu attiecināja uz attiecīgā ražojuma eksporta apgrozījumu IP laikā (saucējs), jo subsīdija ir atkarīga no eksporta izpildes un to nepiešķīra, pamatojoties uz saražoto, eksportēto vai transportēto apjomu.

(80)

Subsīdijas likme, ko attiecībā uz šo shēmu IP noteica attiecīgajiem uzņēmumiem, bija 2,43 % un 0,15 %, 0 %, 0 %, 0 % attiecīgi Venus grupas uzņēmumiem.

(81)

Detalizēts EPCGS apraksts sniegts FTP 09-14 5. nodaļā, kā arī HOP I 09-14 5. nodaļā.

(82)

Tiesības izmantot šo shēmu ir ražotājiem eksportētājiem, kā arī pārdevējiem eksportētājiem, kas ir “sasaistīti” ar palīgražotājiem un pakalpojumu sniedzējiem.

(83)

Saskaņā ar nosacījumu par pienākumu eksportēt uzņēmumam ir atļauts ar samazinātu nodokļa likmi importēt ražošanas līdzekļus (jaunus un lietotus ražošanas līdzekļus, kas nav vecāki par 10 gadiem). Šim nolūkam Indijas valdība pēc iesnieguma saņemšanas un attiecīga maksājuma veikšanas izdod EPCGS atļauju. Shēma paredz samazinātu importa nodokļa likmi 3 % apjomā, kas piemērojama visiem ražošanas līdzekļiem, kurus importē saskaņā ar šo shēmu. Lai eksporta pienākums tiktu izpildīts, importētie ražošanas līdzekļi jāizmanto, lai konkrētā periodā saražotu konkrētu eksporta preču daudzumu. Saskaņā ar FTP 09-14 ražošanas līdzekļus atbilstīgi EPCGS var importēt ar nodokļa likmi 0 %, taču šādā gadījumā eksporta pienākuma izpildes termiņš ir īsāks.

(84)

EPCGS atļaujas turētājs var arī iegūt ražošanas līdzekļus iekšzemes tirgū. Šādā gadījumā vietējais ražošanas līdzekļu ražotājs var izmantot priekšrocību bez nodokļa importēt tādas sastāvdaļas, kas vajadzīgas minēto ražošanas līdzekļu ražošanai. Alternatīvā gadījumā vietējais ražotājs var pieprasīt uz ražošanas līdzekļu piegādi EPCGS licences turētājam attiecināt nosacītā eksporta priekšrocības.

(85)

Tika konstatēts, ka visi trīs atlasītie uzņēmumi IP laikā saņēma atvieglojumus atbilstīgi EPCGS saistībā ar attiecīgo ražojumu.

(86)

EPCGS nodrošina subsīdijas pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) daļas un 3. panta 2. punkta nozīmē. Nodokļa likmes samazināšana ir Indijas valdības finansiāls ieguldījums, jo ar šo atvieglojumu samazina tādus Indijas valdības ieņēmumus no nodokļiem, kas citādi tiktu saņemti. Turklāt nodokļa samazinājums dod labumu eksportētājam, jo importējot ietaupītie nodokļi uzlabo uzņēmuma likviditāti.

(87)

Bez tam pēc likuma EPCGS ir atkarīga no eksporta izpildes, jo šādu atļauju nevar iegūt bez saistībām eksportēt. Tādēļ uzskata, ka shēma ir īpaša un kompensējama saskaņā ar pamatregulas 4. panta 4. punkta pirmās daļas a) apakšpunktu.

(88)

EPCGS nav uzskatāma par pieļaujamu nodokļu atmaksas sistēmu vai nodokļu atmaksas aizvietojuma sistēmu pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) daļas nozīmē. Šādas pieļaujamas sistēmas nav attiecināmas uz ražošanas līdzekļiem, kā norādīts pamatregulas I pielikuma i) punktā, jo eksporta produkcijas ražošanā ražošanas līdzekļi netiek patērēti.

(89)

Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 3. punktu subsīdijas summu aprēķināja, pamatojoties uz nesamaksāto muitas nodokli par importētajiem ražošanas līdzekļiem, attiecinot to uz periodu, kas atbilst šādu ražošanas līdzekļu parastajam amortizācijas periodam attiecīgajā nozarē. Lai atspoguļotu laika gaitā gūtā labuma pilno vērtību, šādi aprēķinātajai summai, kas attiecināma uz IP, tika pieskaitīti šajā periodā gūtie procenti. Tika uzskatīts, ka šim nolūkam ir atbilstoša izmeklēšanas periodā Indijā piemērotā komerciālā procentu likme. Ja tika celtas pamatotas prasības, maksājumi, kas bija jāmaksā, lai saņemtu subsīdiju, tika atskaitīti atbilstoši pamatregulas 7. panta 1. punkta a) apakšpunktam.

(90)

Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. un 3. punktu šo subsīdijas summu attiecināja uz attiecīgā ražojuma eksporta apgrozījumu IP laikā (saucējs), jo subsīdija ir atkarīga no eksporta izpildes un to nepiešķīra, pamatojoties uz saražoto, eksportēto vai transportēto apjomu.

(91)

Subsīdijas likme, ko attiecībā uz šo shēmu IP noteica attiecīgajiem uzņēmumiem, bija 0,09 %, 0,6 % un 0,02 %, 0 %, 0 %, 0 % attiecīgi Venus grupas uzņēmumiem.

(92)

Šī shēma ir detalizēti aprakstīta Indijas Centrālās bankas (“IRB”) galvenajā apkārtrakstā DBOD nr. DIR.(Exp).BC 01/04.02.02/2007-08 (Eksporta kredīts rūpijās/ārvalstu valūtā) un galvenajā apkārtrakstā DBOD nr. DIR.(Exp).BC 09/04.02.02/2008-09 (Eksporta kredīts rūpijās/ārvalstu valūtā), kas adresēts visām Indijas komercbankām.

(93)

Tiesības izmantot šo shēmu ir ražotājiem eksportētājiem un tirgotājiem eksportētājiem.

(94)

Saskaņā ar šo shēmu RBI nosaka maksimālās procentu likmes, kas obligāti piemērojamas eksporta kredītam gan Indijas rūpijās, gan ārvalstu valūtā un ko komercbankas var pieprasīt eksportētājam. ECS ietilpst divas apakšshēmas, proti, eksporta kredītu shēma pirms preču nosūtīšanas (“iepakošanas kredīts”), kas attiecas uz eksportētājam izsniegto kredītu preču iepirkšanas, apstrādes, ražošanas, iepakošanas un/vai transportēšanas finansēšanai pirms eksportēšanas, un eksporta kredītu shēma pēc preču nosūtīšanas, kas nodrošina apgrozāmā kapitāla aizdevumus, lai finansētu debitoru parādus eksporta darījumos. RBI arī dod norādījumus bankām noteiktu tīro kredītu daļu novirzīt eksporta finansēšanai.

(95)

Kā norādīts RBI galvenajos apkārtrakstos, eksportētāji var saņemt eksporta kredītu ar preferenciālām procentu likmēm salīdzinājumā ar parastiem komerckredītiem (“skaidras naudas kredītiem”), kuriem procentu likmes nosaka tikai atbilstīgi tirgus apstākļiem. Likmju atšķirība var samazināties uzņēmumiem, kam ir labs kredītreitings. Faktiski uzņēmumi ar augstu kredītreitingu var iegūt eksporta kredītu un skaidras naudas kredītus ar vienādiem nosacījumiem.

(96)

Tika konstatēts, ka divi no atlasītajiem uzņēmumiem izmantojuši šo shēmu IP laikā.

(97)

ECS kredīta preferenciālās procentu likmes, kas noteiktas 95. apsvērumā minētajos RBI galvenajos apkārtrakstos, var samazināt eksportētāja procentu izdevumus salīdzinājumā ar kredīta izmaksām, kuras nosaka tikai pēc tirgus apstākļiem, un tādējādi šādam eksportētājam tiek piešķirts ieguvums pamatregulas 3. panta 2. punkta nozīmē. Eksporta finansēšana per se nav drošāka par iekšzemes finansēšanu. Faktiski to parasti uzskata par riskantāku, un lēmums par nodrošinājuma apjomu, kāds nepieciešams konkrētam kredītam neatkarīgi no finansējuma objekta, ir tīri komerciāls lēmums, kuru pieņem attiecīgā komercbanka. Atšķirīgas likmes attiecībā uz dažādām bankām ir RBI metodes rezultāts, tai nosakot maksimālo aizdevuma likmi katrai komercbankai atsevišķi.

(98)

Lai gan saskaņā ar ECS piedāvātos preferenciālos kredītus izsniedz komercbankas, šis ieguvums ir valdības finansiāls ieguldījums pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta iv) daļas nozīmē. Šajā kontekstā jāatgādina, ka ne pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta iv) punktā, ne Nolīgumā par subsīdijām un kompensācijas pasākumiem (“ASCM”) nav noteikts, ka, lai konstatētu subsīdiju, būtu jābūt maksājumam no publiskiem kontiem, piemēram, Indijas valdības veiktai atmaksāšanai komercbankām, bet pietiek ar valdības rīkojumu veikt pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta i), ii) vai iii) punktā minētās funkcijas. RBI ir valsts struktūra, un uz to attiecināms termins “valdība”, kas definēts pamatregulas 2. panta b) punktā. Šī banka 100 % apmērā pieder valstij, tā īsteno valsts politikas mērķus, piemēram, monetāro politiku, un tās vadību ieceļ Indijas valdība. RBI dod norādījumus privātām struktūrām pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta iv) punkta otrā ievilkuma nozīmē, jo komercbankām ir saistoši tās noteiktie nosacījumi, cita starpā arī par eksporta kredītu maksimālajām procentu likmēm, kas noteiktas RBI galvenajos apkārtrakstos un RBI noteikumos par to, ka komercbankām zināma tīro kredītu summa jānovirza eksporta finansēšanai. Saskaņā ar šo norādījumu komercbanku pienākums ir veikt darbības, kas minētas pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) daļā, šajā gadījumā – izsniegt aizdevumus preferenciāla eksporta finansējuma veidā. Šāds tiešs līdzekļu pārskaitījums aizdevumu veidā, kas tiek piešķirti ar zināmiem nosacījumiem, parasti ir valdības ziņā, un pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta iv) daļas nozīmē šī prakse faktiski neatšķiras no darbības, ko parasti veic valdības. Saskaņā ar pamatregulas 4. panta 4. punkta pirmās daļas a) apakšpunktu šo subsīdiju uzskata par īpašu un kompensējamu, jo preferenciālas procentu likmes ir pieejamas tikai eksporta darījumu finansēšanai, un tādēļ tās ir atkarīgas no eksporta izpildes.

(99)

Subsīdijas summu aprēķina, pamatojoties uz starpību starp procentiem, kas samaksāti par IP laikā izmantoto eksporta kredītu, un summu, kura būtu maksājama par parastu komerckredītu, ko izmantotu attiecīgais uzņēmums. Šo subsīdijas summu (skaitītājs) attiecināja uz visu eksporta apgrozījumu IP laikā (vai pa visu attiecīgā ražojuma eksporta apgrozījumu IP laikā saistībā ar to kredītu, kam bija iespējams noteikt nepārprotamu saistību ar attiecīgo ražojumu), to izmantojot par saucēju saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu, jo subsīdija ir atkarīga no eksporta izpildes un to nepiešķīra, pamatojoties uz saražoto, eksportēto vai transportēto apjomu.

(100)

Subsīdijas likme, ko attiecībā uz šo shēmu IP noteica attiecīgajiem uzņēmumiem, bija 0,61 % un 0,08 %, 0,28 %, 0,03 %, 0,10 % attiecīgi Venus grupas uzņēmumiem.

(101)

Detalizēts FMS apraksts sniegts FTP 09-14 3.14. nodaļā, kā arī HOP I 09-14 3.8. nodaļā.

(102)

Tiesības izmantot šo shēmu ir ikvienam ražotājam eksportētājam vai tirgotājam eksportētājam.

(103)

Saskaņā ar šo shēmu par visu ražojumu eksportu uz valstīm, kas iekļautas HOP I 09-14 37.C papildinājuma 1. un 2. tabulā, var saņemt nodokļa kredītu 3 % apjomā no FOB vērtības. No 2011. gada 1. aprīļa par visu ražojumu eksportu uz valstīm, kas iekļautas 37.C papildinājuma 3. tabulā (“Īpašie mērķa tirgi”), var saņemt nodokļa kredītu 4 % apjomā no FOB vērtības. Daži eksporta darbību veidi ir izslēgti no šīs shēmas, piemēram, importētu preču vai pārkrautu preču eksports, nosacīts eksports, pakalpojumu eksports un tādu struktūru eksporta apgrozījums, kas darbojas speciālajās ekonomiskajās zonās / kas orientētas uz eksportu. Turklāt shēma neattiecas uz konkrētiem ražojumu veidiem, piemēram, uz dimantiem, dārgmetāliem, rūdām, graudiem, cukuru un naftas produktiem.

(104)

Nodokļu kredīti saskaņā ar FMS ir brīvi pārvedami un derīgi 24 mēnešus no attiecīgā kredīta tiesību sertifikāta izdošanas datuma. Tos var izmantot, lai nomaksātu muitas nodokļus par jebkādu izejmateriālu vai preču un arī ražošanas līdzekļu turpmāku importu.

(105)

Kredīta tiesību sertifikātu izdod vietā, no kuras veikts eksports, pēc eksporta realizācijas vai preču nosūtīšanas. Ja pieteikuma iesniedzējs var nodrošināt iestādēm visu attiecīgo eksporta dokumentu kopijas (proti, eksporta pasūtījumus, rēķinus, nosūtīšanas rēķinus, bankas realizācijas sertifikātus), Indijas valdība nevar ietekmēt nodokļu kredīta piešķiršanu.

(106)

Tika konstatēts, ka viens no atlasītajiem uzņēmumiem izmantojis šo shēmu IP laikā.

(107)

FMS nodrošina subsīdijas pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) daļas un 3. panta 2. punkta nozīmē. FMS nodokļa kredīts ir Indijas valdības finansiāls atbalsts, jo šo kredītu, iespējams, izmanto, lai kompensētu ievedmuitas nodokļus, tādējādi samazinot Indijas valdības ieņēmumus no nodokļiem, kas citādi būtu jāiekasē. Turklāt FMS nodokļu kredīts sniedz labumu eksportētājam, jo uzlabo tā likviditāti.

(108)

Tāpat pēc likuma FMS ir atkarīga no eksporta izpildes, un tādēļ to uzskata par īpašu un kompensējamu saskaņā ar pamatregulas 4. panta 4. punkta pirmās daļas a) apakšpunktu.

(109)

Šī shēma nav uzskatāma par pieļaujamu nodokļu atmaksas sistēmu vai nodokļu atmaksas aizvietojuma sistēmu pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) daļas nozīmē. Tā neatbilst stingrajiem noteikumiem, kas izklāstīti pamatregulas I pielikuma i) punktā, II pielikumā (nodokļu atmaksas definīcija un noteikumi) un III pielikumā (nodokļu atmaksas aizvietojuma definīcija un noteikumi). Eksportētāja pienākums nav ražošanas procesā faktiski patērēt bez nodokļa importētās preces, un kredīta apjomu neaprēķina saistībā ar faktiski izmantotajiem izejmateriāliem. Nav nekādas sistēmas vai procedūras, kas apstiprinātu, kuri izejmateriāli ir patērēti eksportētā ražojuma ražošanas procesā un vai ir tikuši pārsniegti importa nodokļa maksājumi pamatregulas I pielikuma i) punkta, II un III pielikuma nozīmē. Eksportētājam ir tiesības izmantot FMS neatkarīgi no tā, vai tas vispār importē izejmateriālus. Lai gūtu labumu, pietiek, ka eksportētājs vienkārši eksportē preces, nepierādot, ka ir importēti kādi izejmateriāli. Tātad FMS piedāvātās priekšrocības var izmantot pat tie eksportētāji, kas visus izejmateriālus sagādā uz vietas un neimportē preces, kuras var izmantot par izejmateriāliem. Turklāt eksportētājs var izmantot FMS nodokļa kredītus, lai importētu ražošanas līdzekļus, lai gan pieļaujamās nodokļu atmaksas sistēmas nav attiecināmas uz ražošanas līdzekļiem, kā norādīts pamatregulas I pielikuma i) punktā, jo eksporta produkcijas ražošanā ražošanas līdzekļi netiek patērēti.

(110)

Kompensējamo subsīdiju apmēru aprēķināja, pamatojoties uz saņēmējam piešķirto atbalstu, kāds konstatēts IP laikā, pieprasījuma iesniedzējam to iegrāmatojot uzkrājumu veidā kā ienākumus eksporta darījuma posmā. Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. un 3. punktu šo subsīdijas summu (skaitītājs) attiecināja uz attiecīgā ražojuma eksporta apgrozījumu IP laikā (saucējs), jo subsīdija ir atkarīga no eksporta izpildes un to nepiešķīra, pamatojoties uz saražoto, eksportēto vai transportēto apjomu.

(111)

Subsīdijas likme, ko attiecībā uz šo shēmu IP noteica attiecīgajiem uzņēmumiem, bija 0,13 %, 0,71 % un 0,07 %, 0 % attiecīgi Venus grupas uzņēmumiem.

(112)

Tika konstatēts, ka tikai viens no atlasītajiem uzņēmumiem izmantoja EOU shēmu IP laikā. Tomēr izmeklēšanā tika noteikts, ka kompensējamo subsīdiju apjoms attiecībā uz šo uzņēmumu ir zem de minimis līmeņa, tādēļ EOU shēma plašāk analizēta netika.

(113)

Pamatojoties uz konstatējumiem, kas apkopoti nākamajā tabulā, kompensējamo subsīdiju kopējais apjoms, izteikts procentuāli, ir intervālā no 3,15 % līdz 4,32 %.

(114)

Saskaņā ar pamatregulas 15. panta 3. punktu izlasē neiekļautajiem uzņēmumiem, kuri sadarbojās, subsīdijas starpība, ko aprēķina, pamatojoties uz vidējo svērto subsīdijas starpību, kura noteikta atlasītajiem uzņēmumiem, kas sadarbojās un kā individuālās subsīdijas starpības bija virs de minimis līmeņa, ir 3,82 %.

(115)

Attiecībā uz visiem pārējiem Indijas eksportētājiem Komisija vispirms noteica sadarbības līmeni. Salīdzinājums starp Eurostat importa datiem un attiecīgā ražojuma eksporta apjomu uz Savienību, kuru par izmeklēšanas periodu ziņoja uzņēmumi vai uzņēmumu grupas, kas sadarbojās un kas izmeklēšanas periodā eksportēja attiecīgo ražojumu uz Savienību, liecina, ka Indijas ražotājiem eksportētāju sadarbības līmenis bija ļoti augsts. Ņemot vērā augsto sadarbības līmeni, subsīdiju likme visiem uzņēmumiem, kas nesadarbojās, ir noteikta tādā līmenī kā uzņēmumam ar visaugstāko individuālo likmi, t. i., 4,32 %.

(116)

Līdzīgo ražojumu ražoja 27 Savienības ražotāji. Tie tiek uzskatīti par Savienības ražošanas nozari pamatregulas 9. panta 1. punkta un 10. panta 8. punkta nozīmē un turpmāk tiks saukti par “Savienības ražošanas nozari”.

(117)

Lai noteiktu Savienības ražošanas kopējo apjomu izmeklēšanas periodā, tika izmantota visa pieejamā informācija par Savienības ražošanas nozari, piemēram, sūdzībā sniegtā informācija, dati, kas savākti no Savienības ražotājiem pirms un pēc izmeklēšanas sākšanas, un izlasē iekļauto Savienības ražotāju atbildes uz anketas jautājumiem.

(118)

Būtu jānorāda, ka Savienības ražošanas nozares definīcijā ir iekļauts arī viens Savienības ražotājs, kas saistīts ar kādu Indijas ražotāju eksportētāju un kas iebilda pret izmeklēšanas sākšanu. Šādi tika aplēsts, ka kopējais ražošanas apjoms IP Savienībā bija apmēram 139 141 tonna. Šajā apjomā ir iekļauta visu Savienības ražotāju, kuri pieteicās, ražošanas apjoms, kā arī to ražotāju, kuri izmeklēšanā nepieteicās, aplēstais ražošanas apjoms.

(119)

Kā norādīts 14. apsvērumā, tika atlasīti seši Savienības ražotāji, kas kopā saražo 46,5 % no kopējā lēstā Savienības līdzīgā ražojuma ražošanas apjoma.

(120)

Patēriņu Savienībā noteica, pamatojoties uz Savienības ražošanas nozares kopējo pārdošanas apjomu Savienības tirgū un kopējo importu. 2009. gadā bija vērojamas nepieredzēti augstas cenas niķelim, kas ir galvenais izejmateriāls attiecīgā ražojuma un līdzīgā ražojuma ražošanā, kā arī finanšu krīzes kopējā negatīvā ietekme, un abu šo faktoru rezultātā patēriņš Savienībā minētajā gadā bija īpaši zems. Tomēr, kā parādīts turpmākajā tabulā, tirgus stāvoklis uzlabojās un patēriņš Savienībā no 2009. gada līdz IP pieauga par 50 %.

(121)

No kopējā Indijas izcelsmes importa apjoma tika atskaitīts to uzņēmumu veiktais imports, kuri sadarbojās un par kuru izlasi netika konstatēts, ka tie izmeklēšanas periodā būtu guvuši labumu no subsīdiju shēmām pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta un 2. punkta nozīmē. Tā kā attiecīgā ražojuma importa dati ir par diviem uzņēmumiem, tika uzskatīts par lietderīgu tos parādīt indeksētā veidā, lai saglabātu konfidencialitāti.

(122)

Attiecīgajā periodā subsidētais imports Savienībā, ko veica ražotāji eksportētāji, kuri sadarbojās, apjoma un tirgus daļas ziņā attīstījās šādi.

(123)

Subsidētā Indijas izcelsmes importa apjoms attiecīgajā periodā ievērojami palielinājās, proti, par 110 %. Pieaugums bija īpaši liels 2009. un2010. gadā, kad imports no Indijas palielinājās par 72 % un patēriņš Savienībā pieauga par 42 %. Tomēr, lai gan no 2010. gada līdz IP patēriņš pieauga tikai par 5 %, importa apjoms no Indijas tajā pašā laikā palielinājās ievērojami – par 22 %.

(124)

Indijas izcelsmes subsidētā importa tirgus daļa attiecīgajā periodā palielinājās ievērojami – par 40 %.

(125)

Kā paskaidrots 22. apsvērumā, kāda persona izteica bažas par to, ka antisubsidēšanas anketā nevarēja nošķirt konkrētus attiecīgā ražojuma veidus, kas, pēc šīs personas domām, bija atšķirīgi.

(126)

Šī problēma anketā tika risināta, paplašinot tā sauktos produkta kontroles numurus (PCN), lai skaidri identificētu izmeklējamos ražojuma veidus jo īpaši cenu salīdzinājuma veikšanai. Šajā posmā izmeklēšanā tika konstatēts, ka Indijas ražotāji eksportētāji eksportēja tikai nelielus daudzumus šo ļoti tehnisko ražojuma veidu. Tomēr tiek norādīts, ka veiktās PCN izmaiņas nodrošināja to, ka konkrētu ražojuma veidu cenas tika tieši salīdzinātas ar līdzīgu ražojuma veidu cenām.

(127)

Nākamā tabula parāda subsidētā importa vidējo cenu.

(128)

Indijas izcelsmes importa vidējās cenas attiecīgajā periodā palielinājās par 35 %, taču tās šajā periodā saglabājās zem Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenām (sk. 145. apsvērumu). Tas izskaidro importa apjoma straujo pieaugumu un Indijas eksportētāju tirgus daļas ievērojamo pieaugumu (par 40 %) tajā pašā periodā.

(129)

Lai noteiktu cenu samazinājumu IP laikā, izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējās svērtās pārdošanas cenas nesaistītiem pircējiem Savienības tirgū pa ražojuma veidiem, koriģējot tās EXW līmenī, salīdzināja ar abu atlasīto Indijas ražotāju, kuri saņēma kompensējamas subsīdijas virs de minimis līmeņa, veiktā importa atbilstīgajām vidējām svērtajām CIF cenām pa ražojuma veidiem pirmajam neatkarīgajam pircējam Savienības tirgū, veicot atbilstīgas korekcijas saistībā ar pēcimportēšanas izmaksām.

(130)

Izsakot salīdzinājumu procentos no atlasīto Savienības ražotāju apgrozījuma IP laikā, tas liecināja, ka attiecīgās valsts izcelsmes subsidētā importa vidējā svērtā cena Savienības tirgū ir 12,5 % zem Savienības ražošanas nozares cenas. Zemākas subsidētā importa cenas salīdzinājumā ar Savienības cenām attiecīgajā periodā izskaidro ievērojamo Indijas izcelsmes importa un šā importa tirgus daļas pieaugumu no 2009. gada līdz IP.

(131)

Saskaņā ar pamatregulas 8. panta 4. punktu, pārbaudot Indijas izcelsmes subsidētā importa ietekmi uz Savienības ražošanas nozari, tika novērtēti visi tie ekonomiskie rādītāji, kas bija saistīti ar Savienības ražošanas nozares stāvokli attiecīgajā periodā.

(132)

Kā minēts 14. apsvērumā, lai pārbaudītu iespējamo Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu, tika izmantota atlase.

(133)

Komisija kaitējuma analīzes nolūkos nošķīra makroekonomiskos un mikroekonomiskos kaitējuma rādītājus. Tādējādi Savienības ražošanas nozares ekonomiskais stāvoklis tika novērtēts, balstoties uz a) makroekonomiskajiem rādītājiem, piemēram, ražošanas apjoms, ražošanas jauda, jaudas izlietojums, pārdošanas apjoms, tirgus daļa un izaugsme, nodarbinātība, ražīgums, faktiskās subsīdijas starpības lielums un atgūšanās no iepriekšējas subsidēšanas, par kuriem dati tika savākti Savienības ražošanas nozares līmenī, un b) mikroekonomiskajiem rādītājiem, piemēram, vienības vidējās cenas, vienības izmaksas, rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi, ienākums no ieguldījumiem un spēja piesaistīt kapitālu, krājumi un darbaspēka izmaksas, par kuriem dati tika savākti atlasīto Savienības ražotāju līmenī.

(134)

Jānorāda, ka, lai noteiktu makroekonomiskos rādītājus un jo īpaši datus par neatlasītajiem Savienības ražotājiem, tika izmantota visa pieejamā informācija par Savienības ražošanas nozari, tostarp sūdzībā sniegtā informācija, dati, kas savākti no Savienības ražotājiem pirms un pēc izmeklēšanas sākšanas, un izlasē iekļauto Savienības ražotāju atbildes uz anketas jautājumiem.

(135)

Mikroekonomiskie rādītāji tika noteikti, pamatojoties uz atlasīto Savienības ražotāju atbildēs uz anketas jautājumiem sniegto informāciju.

(136)

Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas apjoma, ražošanas jaudas un jaudas izlietojuma tendences bija šādas.

(137)

Savienības ražošanas apjoms attiecīgajā periodā pieauga par 32 %, zināmā mērā atspoguļojot patēriņa pozitīvo attīstību. Tomēr ražošanas apjoms no 2010. gada līdz IP saglabājās praktiski nemainīgs.

(138)

Lai gan jaudas izlietojums attiecīgajā periodā uzlabojās un palielinājās par 13 procentu punktiem, ražošanas jauda attiecīgajā periodā kopumā saglabājās nemainīga.

(139)

Attiecīgajā periodā pārdošanas apjoma, tirgus daļas un izaugsmes tendences bija šādas.

(140)

Pēc ievērojama palielinājuma 2009.–2010. gadā pieaugoša patēriņa kontekstā pārdošanas apjoms nesaistītiem pircējiem samazinājās, negūstot labumu no joprojām pieaugošā pieprasījuma (4,9 % 2010.–2011. gadā). To atspoguļo arī perioda beigu krājumu augšupejošā tendence – tie attiecīgajā periodā kopumā pieauga par 41 %, kā norādīts 153. apsvērumā. Kopumā Savienības ražošanas nozares tirgus daļa attiecīgajā periodā samazinājās par 4,7 procentu punktiem, neraugoties uz noturīgo patēriņa pieaugumu par 50 %.

(141)

Kā minēts 120. apsvērumā, patēriņš Savienībā no 2009. gada līdz IP pieauga par 50 %, savukārt subsidētā importa apjoms tajā pašā periodā palielinājās ievērojami – par 110 %, kā norādīts 122. un 123. apsvērumā. Savienības tirgus izaugsmi no 2009. gada līdz IP tādējādi daļēji nodrošināja subsidētais imports, bet Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms Savienībā tajā pašā laikā pieauga par 40 %. Tas liecina, ka Savienības ražošanas nozare nespēja pilnībā izmantot Savienības patēriņa pieaugumu, jo pieauga subsidētā importa tirgus daļa.

(142)

Neraugoties uz grūto finansiālo stāvokli, kas aprakstīts 147.–152. apsvērumā, nodarbinātības līmenis Savienības ražošanas nozarē attiecīgajā periodā saglabājās samērā nemainīgs. Palielinoties ražošanas apjomam (sk. 136. apsvērumu), ražīgums, ko mēra kā viena nodarbinātā izlaidi gadā tonnās, šajā pašā laikā pieauga par 30 %, liecinot par to, ka Savienības ražošanas nozare pielika ievērojamus pūliņus efektivitātes uzlabošanai.

(143)

Subsīdijas starpība diviem no atlasītajiem Indijas ražotājiem eksportētājiem ir virs de minimis līmeņa (sk. 113. apsvērumu). Ņemot vērā attiecīgā ražojuma nozari, Indijas izcelsmes subsidētā importa apjomu, tirgus daļu un cenas, kā apskatīts iepriekš, faktiskās subsīdijas starpības ietekmi uz Savienības ražošanas nozari nevar uzskatīt par nenozīmīgu.

(144)

Jāatgādina, ka 1999. gadā attiecīgajam ražojumam tika noteikti antidempinga un antisubsidēšanas kompensācijas pasākumi. Tomēr, ņemot vērā ilgo laiku starp 1999. gadā ieviesto pasākumu beigām un pašreizējo izmeklēšanu, nav pieejami dati, lai varētu novērtēt iepriekšējas subsidēšanas ietekmi (7). Katrā ziņā izmeklēšanā netika atklāti pierādījumi par to, ka ražošanas nozare joprojām atgūtos no iepriekšējas subsidēšanas.

(145)

Attiecīgajā periodā vienības vidējās pārdošanas cenas un Savienības ražotāju ražošanas izmaksas tendences bija šādas.

(146)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējās pārdošanas cenas nesaistītiem pircējiem Savienībā attiecīgajā periodā palielinājās par 34 %. Šis palielinājums atspoguļo izejmateriālu izmaksu vispārējo pieaugumu, ar ko ražošanas nozare šajā periodā saskārās. 2011. gadā un IP laikā Savienības ražotāji varēja tikai nedaudz celt cenas, lai segtu pieaugošās ražošanas izmaksas, un tas bija tikai tik daudz, lai 2011. gadā rentabilitāte būtu mazliet virs 1 %, bet IP laikā tās nebija nemaz. Tādēļ, kā redzams iepriekšējā tabulā, pat pārdošanas cenas ievērojams pieaugums neļāva Savienības ražošanas nozarei sasniegt samērīgu peļņas līmeni.

(147)

Attiecīgajā periodā Savienības ražotāju rentabilitātes, skaidras naudas plūsmas, ieguldījumu, ienākuma no ieguldījumiem un spējas piesaistīt kapitālu tendences bija šādas.

(148)

Atlasīto Savienības ražotāju rentabilitāti noteica, tīro peļņu pirms nodokļu nomaksas no līdzīgā ražojuma pārdošanas nesaistītiem pircējiem izsakot procentos no attiecīgā apgrozījuma. 2009. gadā Savienības ražotāji cieta zaudējumus, taču tie sāka atgūties 2010. gadā vienlaikus ar 50 % patēriņa pieaugumu, kas aprakstīts 120. apsvērumā. Kaut arī rentabilitāte mazliet palielinājās, peļņas līmenis 0,2 % apjomā joprojām bija tālu no samērīgas rentabilitātes tērauda nozarē. Mērķa peļņas procents provizoriski tika noteikts 5 % apjomā, jo tiek uzskatīts, ka tas atbilst tādam peļņas procentam, ko šāda veida ražošanas nozare var pamatoti sasniegt saistībā ar izmeklējamo ražojumu normālos konkurences apstākļos, t. i., bez subsidēta importa klātbūtnes pārdodot līdzīgo ražojumu Savienībā, kā to norāda Savienības ražošanas nozare. Turklāt šie 5 % ir peļņas procents pirms nodokļu nomaksas, kas tika uzskatīts par piemērotu minimumu citā izmeklēšanā attiecībā uz līdzīgiem ražojumiem tajā pašā nozarē.

(149)

IP laikā atlasītie Savienības ražotāji spēja izvairīties no zaudējumiem, tomēr subsidētā importa izraisītais cenu spiediens neļāva tiem pielāgot savas cenas izmaksām un tādējādi sasniegt apmierinošus rezultātus. Šo situāciju izskaidro arī fakts, ka izmeklējamais ražojums ir uzskatāms par preci, un tādēļ cenas ir galvenais faktors, kas nosaka pircēju izvēli.

(150)

Naudas plūsma, kas ir ražošanas nozares spēja pašfinansēt savu darbību un ko aprēķināja atbilstīgi darbībai, bija negatīva līdz 2010. gadam. Lai gan stāvoklis 2011. gadā uzlabojās, tā no 2011. gada līdz IP samazinājās par 34 %.

(151)

Rentabilitātes un naudas plūsmas tendences attiecīgajā periodā ierobežoja atlasīto Savienības ražotāju spēju ieguldīt ražošanā un kavēja to attīstību. Tādēļ Savienības ražotājiem bija grūti arī piesaistīt kapitālu un finansēt izdevumus. Lai gan atlasītie Savienības ražotāji spēja veikt atsevišķus ieguldījumus 2010. gadā, pēc tam ieguldījumi samazinājās – sevišķi IP tie samazinājās par 51 % salīdzinājumā ar 2010. gada līmeni. Turklāt, lai gan ienākums no ieguldījumiem par līdzīgo ražojumu, ko izsaka kā peļņu procentos no ieguldījumu neto grāmatvedības vērtības, 2011. gadā kļuva pozitīvs, tas IP laikā ievērojami samazinājās (par 5,9 procentu punktiem), sasniedzot zemo 0,8 % līmeni.

(152)

Ņemot vērā iepriekš minēto, var secināt, ka atlasīto Savienības ražotāju finansiālais stāvoklis IP laikā joprojām bija nedaudz nestabils.

(153)

Atlasīto Savienības ražotāju krājumi attiecīgajā periodā palielinājās par 41 %, un šis pieaugums sevišķi IP laikā sakrita ar tirgus daļas zaudējumu.

(154)

Atlasīto Savienības ražotāju vidējās darbaspēka izmaksas attiecīgajā periodā palielinājās tikai mazliet, un tādēļ tās nav noteicošais faktors ražošanas izmaksu pieaugumā.

(155)

Izmeklēšana liecināja, ka Savienības ražošanas nozare pilnībā neguva labumu no patēriņa pieauguma attiecīgajā periodā un jo īpaši IP. Sākotnēji, 2009.–2010. gadā, vairums ar Savienības ražošanas nozari saistīto kaitējuma rādītāju lielā mērā uzlabojās, taču pēc tam tās ekonomiskais stāvoklis saglabājās nemainīgs vai pat pasliktinājās.

(156)

Plaukstošā tirgū daži Savienības ražošanas nozares rādītāji, piemēram, ražošanas apjoms un pārdošanas apjoms, ievērojami palielinājās 2009.–2010. gadā, bet vēlāk, no 2010. gada, atkal samazinājās. Tas notika, neraugoties uz nepārtraukto patēriņa pieaugumu.

(157)

Turklāt cenu spiediens, kas īpaši IP laikā bija raksturīgs Savienības tirgū, ievērojami ietekmēja ar Savienības ražošanas nozares finanšu stāvokli saistītos kaitējuma rādītājus, piemēram, naudas plūsmu, ieguldījumus un rentabilitāti. Savienības ražošanas nozare 2009.–2010. gadā nespēja pietiekami palielināt savas cenas, lai segtu ražošanas izmaksas. Rentabilitāte 2009.–2011. gadā uzlabojās, sasniedzot nelielu peļņu 1,4 % apmērā 2011. gadā, taču IP laikā tā atkal pasliktinājās un bija iespējams vienīgi izvairīties no zaudējumiem. Tas nozīmē, ka tika apdraudēta arī Savienības ražošanas nozares spēja piesaistīt kapitālu un atgūties.

(158)

Ņemot vērā iepriekš izklāstīto, tiek provizoriski secināts, ka Savienības ražošanas nozarei tika nodarīts būtisks kaitējums pamatregulas 8. panta 5. punkta nozīmē.

(159)

Komisija saskaņā ar pamatregulas 8. panta 5. un 6. punktu pārbaudīja, vai subsidētais imports no Indijas ir nodarījis kaitējumu Savienības ražošanas nozarei tādā apjomā, ka to var uzskatīt par būtisku. Lai nodrošinātu, ka citu faktoru radītais kaitējums netiktu piedēvēts subsidētajam importam, tika pārbaudīti arī citi zināmie faktori, kas nebija subsidētais imports un kas vienlaikus varēja nodarīt kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

(160)

Izmeklēšana liecināja, ka patēriņš Savienībā attiecīgajā periodā palielinājās par 50 % un vienlaikus Indijas izcelsmes importa apjoms vairāk nekā divkāršojās. No otras puses, subsidētā importa apjoma pieaugums sakrita ar Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoma samazināšanos nesaistītiem pircējiem laikā no 2010. gada līdz IP.

(161)

Ņemot vērā cenu spiedienu Savienības tirgū attiecīgajā periodā, tika konstatēts, ka Indijas izcelsmes importa vidējās cenas saglabājās ievērojami zemākas nekā Savienības ražošanas nozares vidējās pārdošanas cenas. IP laikā pārdodot ražojumus par cenām, kas bija vidēji par 12,5 % zemākas nekā Savienības ražošanas nozares cenas, Indijas izcelsmes subsidētā importa tirgus daļa no 2009. gada līdz IP palielinājās par 40 %, kamēr Savienības ražošanas nozares tirgus daļa samazinājās par 4,7 procentu punktiem (no 67,6 % 2009. gadā līdz 62,9 % IP laikā). Tirgus daļas zaudējums liecina, ka Savienības ražošanas nozare spēja gūt tikai nelielu labumu no patēriņa pieauguma.

(162)

Ievērojot ražošanas izmaksu pieaugumu, Savienības ražošanas nozare centās palielināt vienības cenu nesaistītiem pircējiem, kā aprakstīts 145. apsvērumā. Tomēr sakarā ar cenu spiedienu, ko izraisīja Indijas izcelsmes subsidētais imports, kā aprakstīts iepriekš, cenu palielinājums nebija pietiekams, lai kompensētu pieaugošās izmaksas, un tādēļ Savienības ražošanas nozare nevarēja sasniegt apmierinošu peļņas līmeni, ko varētu uzskatīt par samērīgu šai ražošanas nozarei.

(163)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, tika secināts, ka Indijas izcelsmes subsidētā importa pieaugumam par cenām, kuras pastāvīgi bija zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām, bija noteicoša nozīme, nodarot būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

(164)

Nākamajā tabulā parādītas nesubsidēta eksporta apjoma un cenu tendences attiecīgajā periodā. Tā apjoms bija mazāk nekā trešā daļa no Indijas eksporta IP laikā, un tendence bija tāda pati kā subsidētajam importam.

(165)

Pamatojoties uz šiem faktiem, tiek uzskatīts, ka iespējamā negatīvā ietekme, kāda nesubsidētajam importam varētu būt bijusi Savienības tirgū, nebija tik liela, lai tā varētu izjaukt cēloņsakarību starp subsidēto importu no Indijas un Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu IP laikā.

(166)

Papildus subsidētajam importam no Indijas, kas bija 35 % no visa importa Savienības tirgū IP laikā, bija arī citi importa avoti, piemēram, Ķīnas Tautas Republika, Koreja un Šveice, kuri bija jāizmeklē cēloņsakarības noteikšanai.

(167)

Izmeklēšana liecināja, ka Korejas un Šveices ražotāju eksportētāju vidējās pārdošanas cenas attiecīgajā periodā un jo īpaši IP laikā saglabājās virs Indijas ražotāju eksportētāju un Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenām. Turklāt to tirgus daļa IP laikā samazinājās attiecīgi par 0,5 un 1,6 procentu punktiem.

(168)

Vidējā cena importam no Ķīnas Tautas Republikas bija zem Savienības ražošanas nozares cenu līmeņa, un šīs valsts izcelsmes importa tirgus daļai attiecīgajā periodā bija tendence palielināties. Tomēr izmeklēšana liecināja, ka Ķīnas izcelsmes importa ražojumu klāsts ir atšķirīgs un ka Ķīnas ražojumi tieši nekonkurē ar Savienības ražošanas nozares ražojumiem un Indijas izcelsmes ražojumiem Savienības tirgū. Tādēļ tika uzskatīts, ka Ķīnas eksports nevarēja ievērojami ietekmēt Savienības ražošanas nozares pārdoto galveno ražojuma veidu stāvokli Savienības tirgū. Tādējādi Ķīnas izcelsmes importa iespējamā ietekme uz Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu bija neliela.

(169)

Kāds ražotājs eksportētājs tomēr apgalvoja, ka nerūsējošā tērauda stiepļu imports no Ķīnas Tautas Republikas, Korejas Republikas un Šveices būtu bijis jāiekļauj šīs izmeklēšanas jomā.

(170)

Papildus iepriekš izklāstītajiem faktiem un apsvērumiem būtu jānorāda, ka izmeklēšanas sākumposmā un līdz šim nav nekādu pierādījumu par subsidēšanu, kaitējumu un/vai cēloņsakarību, kas pamatotu antisubsidēšanas procedūras sākšanu saistībā ar minēto valstu izcelsmes importu. Turklāt, pat ja būtu kādi pierādījumi, kas pamatotu cita importa izmeklēšanu, dažāda attieksme, tas ir, antisubsidēšanas procedūras sākšana saistībā ar Indijas izcelsmes importu, netiktu uzskatīta par diskriminējošu. Tāpēc apgalvojums, ka šīs valstis būtu vajadzējis iekļaut izmeklēšanas jomā, nav pamatots un tiek noraidīts.

(171)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, tiek secināts, ka eksports no trešajām valstīm ievērojami neietekmēja Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu.

(172)

Savienības ražošanas nozares saražotā attiecīgā ražojuma kopējais eksports IP bija 8,5 % no kopējā ražošanas apjoma. Līdzīga situācija vērojama saistībā ar atlasīto Savienības ražotāju eksportu IP nesaistītiem pircējiem – 7 % no ražošanas apjoma, un cenas bija par 36 % augstākas nekā cenas ES tirgū tajā pašā laika posmā. Tādējādi var secināt, ka Savienības ražošanas nozares eksporta darbība nevarētu būt bijusi iespējamais būtiskā kaitējuma cēlonis.

(173)

Kā minēts 120. apsvērumā, sakarā ar ārkārtīgi augsto niķeļa cenu un ekonomikas krīzes ietekmi patēriņš 2009. gadā bija īpaši zems. Tas noteikti izskaidro Savienības ražošanas nozares īpaši slikto stāvokli 2009. gadā. Tomēr jānorāda, ka arī patēriņa pieauguma laikā no 2010. gada subsidētā importa par zemām cenām rādītāji ir pretēji Savienības ražošanas nozares rādītājiem.

(174)

Izmeklēšanā atklājās, ka pat vispārējās ekonomikas atveseļošanās laikā Savienības ražošanas nozare nespēja gūt labumu no pieaugošā patēriņa un attiecīgajā periodā zaudēja tirgus daļu, kamēr Indijas subsidētais eksports ieguva lielāku tirgus daļu.

(175)

Tāpēc, lai gan ekonomikas krīze un izejmateriālu cenu pieaugums, iespējams, veicināja Savienības ražošanas nozares sliktos darbības rezultātus, kopumā tomēr nevar uzskatīt, ka tiem ir bijusi tāda ietekme, lai izjauktu cēloņsakarību starp subsidēto importu un Savienības ražošanas nozarei IP nodarīto būtisko kaitējumu.

(176)

Ir pierādīts, ka attiecīgajā periodā ievērojami palielinājās Indijas izcelsmes subsidētā importa apjoms un tā tirgus daļa (attiecīgi 110 % un 40 %). Turklāt tika konstatēts, ka minētais imports nepārtraukti un jo īpaši IP laikā tika pārdots par cenām zem Savienības ražošanas nozares cenas Savienības tirgū (vidēji par 12,5 %).

(177)

Šis Indijas izcelsmes subsidētā importa apjoma un tā tirgus daļas pieaugums sakrita ar Savienības ražošanas nozares finansiālā stāvokļa lēno attīstību, īpaši no 2010. gada. Tādējādi, neraugoties uz patēriņa pieaugumu, Savienības ražošanas nozare nespēja pienācīgā līmenī nodot tālāk pircējiem ražošanas izmaksu pieaugumu, tādēļ tādi finanšu rādītāji kā rentabilitāte, naudas plūsma un ieguldījumi saglabājās zemā līmenī.

(178)

Pārbaudot pārējos zināmos faktorus, kas būtu varējuši nodarīt kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, tika konstatēts, ka tie nav tādi, lai izjauktu cēloņsakarību starp subsidēto importu no Indijas un Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu.

(179)

Pamatojoties uz iepriekš izklāstīto analīzi, kurā visu zināmo faktoru ietekme uz Savienības ražošanas nozares stāvokli ir pienācīgi noteikta un nodalīta no subsidētā eksporta kaitnieciskās ietekmes, tiek provizoriski secināts, ka subsidētais imports no Indijas ir radījis būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei pamatregulas 8. panta 5. punkta nozīmē.

(180)

Saskaņā ar pamatregulas 31. pantu tika pārbaudīts, vai, neraugoties uz provizorisko konstatējumu par subsidēšanas radīto kaitējumu, nepastāv citi būtiski iemesli, kas ļautu secināt, ka šajā konkrētajā gadījumā noteikt pasākumus nav Savienības interesēs. Savienības intereses tika analizētas, novērtējot dažādās iesaistīto personu intereses, proti, Savienības ražošanas nozares, importētāju un patērētāju intereses.

(181)

Savienības ražošanas nozare sastāv no 27 zināmiem ražotājiem, kas pārstāv līdzīgā ražojuma Savienības ražošanas nozari. Šie ražotāji atrodas dažādās Savienības dalībvalstīs un IP laikā saistībā ar līdzīgo ražojumu tieši nodarbina 1 747 cilvēkus.

(182)

Viena Savienības ražotājs, kas pārstāv salīdzinoši mazu daļu Savienības ražošanas apjoma un kam ir saistīts uzņēmums Indijā, iebilda pret izmeklēšanas sākšanu. Kā norādīts 22. apsvērumā, tas arī apgalvoja, ka tai nevajadzētu attiekties uz ļoti tehniskajiem ražojumiem un ka Savienības interesēs nav noteikt tādus pašus pasākumus šim ražojuma veidam.

(183)

Kā norādīts 126. apsvērumā, šī problēma tika risināta anketā, paplašinot PCN un izmeklēšanā skaidri identificējot šos ražojuma veidus. Tomēr šajā izmeklēšanas posmā tika konstatēts, ka ļoti tehniskie ražojumi tika ietverti izmeklēšanā un ka Indijas ražotāji eksportētāji eksportēja tikai nelielu daudzumu šā ražojuma veida. Tādēļ minētā ražotāja apgalvojumus uzskatīja par nepamatotiem un noraidīja.

(184)

Tika konstatēts, ka subsidētais imports no Indijas ir nodarījis būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Tiek atgādināts, ka Savienības ražošanas nozare nespēja pilnībā izmantot patēriņa pieaugumu un tās finansiālais stāvoklis joprojām bija nestabils.

(185)

Sagaidāms, ka, nosakot kompensācijas maksājumus, tiks atjaunoti godīgas tirdzniecības apstākļi Savienības tirgū, ļaujot Savienības ražošanas nozarei pielāgot savas līdzīgā ražojuma cenas ražošanas izmaksām.

(186)

Paredzams arī, ka pasākumu noteikšana ļaus Savienības ražošanas nozarei vismaz daļēji atgūt attiecīgajā periodā zaudēto tirgus daļu un labvēlīgi ietekmēs tās rentabilitāti un vispārējo finansiālo stāvokli. Pasākumu noteikšana ļaus ražošanas nozarei saglabāt un izvērst sāktos rentabilitātes uzlabošanas pasākumus.

(187)

Ja pasākumi netiktu noteikti, būtu gaidāma turpmāka tirgus daļas zaudēšana un Savienības ražošanas nozares rentabilitātes pasliktināšanās.

(188)

Tāpēc tiek provizoriski secināts, ka antisubsidēšanas pasākumu noteikšana Indijas izcelsmes importam būtu Savienības ražošanas nozares interesēs.

(189)

Deviņiem lietotājiem Savienībā tika nosūtītas anketas. Uz tām atbildēja tikai trīs lietotāji, pārstāvot apmēram 6 % no kopējā Indijas izcelsmes attiecīgā ražojuma importa IP laikā. Šie lietotāji darbojas ar pārtikas pārstrādi saistītās nozarēs, tostarp virtuvju un ēdināšanas, mājsaimniecības aprīkojuma un autobūves nozarē.

(190)

Attiecīgā ražojuma pirkumi no Indijas bija vidēji 67 % no to kopējiem attiecīgā ražojuma pirkumiem, un tikai vienam lietotājam Indija bija vienīgais piegādes avots. IP laikā vidējais to ražojumu apgrozījums, kur bija ietverts attiecīgais ražojums, bija 54 % no to kopējā šo lietotāju apgrozījuma.

(191)

Izmeklēšana liecināja, ka nozarēs, kurās izmanto attiecīgo ražojumu, IP laikā visu lietotāju, kas sadarbojās, vidējā rentabilitāte bija virs 9 % no apgrozījuma.

(192)

Ierosināto pasākumu iespējamā ietekme tika vērtēta, pamatojoties uz lietotāju atbildēm uz anketas jautājumiem un visu attiecīgā ražojuma un līdzīgā ražojuma Savienības tirgu. Izskatot sliktāko scenāriju Savienības tirgum, t. i., ka cenas pieaugumu nebūtu iespējams nodot tālāk izplatīšanas ķēdē un ka lietotāji turpinātu pirkt no Indijas iepriekšējā apjomā, maksājuma ietekme uz lietotāju rentabilitāti nozīmētu tās samazināšanos par apmēram 0,2 procentu punktiem.

(193)

Jānorāda, ka viens lietotājs ieņēma neitrālu nostāju pret izmeklēšanu, jo uzskatīja, ka pasākumu noteikšana ievērojami neietekmēs tirgus cenas tādēļ, ka iespējamo cenas pieaugumu uzņemsies izplatītāji.

(194)

Vēl kāds lietotājs izteica bažas, ka pasākumu noteikšanas gadījumā tie ietekmētu arī konkrētus ražojuma veidus, kurus Savienībā vairs neražo. Tomēr izmeklēšana apliecināja, ka šā lietotāja minētos ražojuma veidus Savienībā joprojām ražo un ka pieprasījums pēc šīm nerūsējošā tērauda klasēm nav ievērojams. Turklāt būtu jānorāda, ka Savienības ražotāji attiecīgajā periodā neražoja ar pilnu jaudu, tādēļ, ja pieprasījums palielinātos, ražošanas apjomu varētu attiecīgi pielāgot.

(195)

Būtu jānorāda, ka sakarā ar to, ka attiecīgais ražojums ir standarta ražojums konkrētajā nozarē un izmantojumā, lietotāji var viegli mainīt savus piegādes avotus, ciktāl tas ir saistīts ar ražojuma kvalitāti vai cenu. Pasākumu noteikšanai nevajadzētu izslēgt iespēju importēt attiecīgo ražojumu no citām valstīm un pat no Indijas, kad būs novērsti ar subsidēšanu saistītie tirdzniecības izkropļojumi.

(196)

Ņemot vērā iepriekš minēto, lai gan dažus lietotājus Indijas izcelsmes importam noteiktie pasākumi skars negatīvāk nekā citus, to kopējā ietekme uz lietotājiem ir uzskatāma par ierobežotu.

(197)

Nesaistīto importētāju sadarbība bija neliela. Atlasei nepieciešamo informāciju sniedza 9 importētāji, taču sadarbojās tikai viens. Šis uzņēmums IP laikā importēja apmēram 7 % no visa Indijas izcelsmes importa. Uzņēmums iebilst pret pasākumu noteikšanu, jo Indija ir tā pārliecinoši svarīgākais piegādātājs. Lai gan pasākumu noteikšana augstāku cenu dēļ negatīvi ietekmētu importētāja uzņēmuma rentabilitāti, tam vajadzētu spēt nodot vismaz daļu palielināto izmaksu tālāk pircējiem.

(198)

Turklāt importētāji varētu pārslēgties uz citiem avotiem, tostarp Savienības ražošanas nozari un citām eksportētājvalstīm.

(199)

Tādējādi tiek provizoriski secināts, ka kompensācijas pasākumu piemērošanai nebūs būtiskas negatīvas ietekmes uz importētāju interesēm.

(200)

Ņemot vērā iepriekš minēto, tiek provizoriski secināts, ka kopumā, pamatojoties uz informāciju par Savienības interesēm, nav pārliecinošu iemeslu, lai nenoteiktu pasākumus attiecībā uz Indijas izcelsmes attiecīgā ražojuma importu.

(201)

Turklāt, izvērtējot antisubsidēšanas pasākumu kopējo ietekmi uz Savienības tirgu, pozitīvā ietekme, īpaši uz Savienības ražošanas nozari, šķiet, pārspēj iespējamo negatīvo ietekmi uz citām, mazākām interešu grupām.

(202)

Ņemot vērā secinājumus, kas gūti attiecībā uz subsidēšanu, kaitējumu, cēloņsakarību un Savienības interesēm, būtu jānosaka pagaidu kompensācijas pasākumi, lai novērstu turpmāku kaitējumu, kuru subsidētais imports rada Savienības ražošanas nozarei.

(203)

Nosakot šo pasākumu līmeni, tika ņemtas vērā konstatētās subsīdijas starpības un maksājuma apjoms, kas nepieciešams Savienības ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma novēršanai.

(204)

Aprēķinot kaitējumu nodarošās subsidēšanas ietekmes novēršanai nepieciešamo maksājuma summu, tika uzskatīts, ka pasākumiem jābūt tādiem, kas ļautu Savienības ražošanas nozarei segt ražošanas izmaksas un gūt tādu peļņu pirms nodokļu nomaksas, kādu šāda veida ražošanas nozarei šajā nozarē pamatoti iespējams gūt līdzīgā ražojuma pārdošanā Savienībā parastos konkurences apstākļos, t. i., ja nav subsidētā importa.

(205)

Tādējādi kaitējuma novēršanas līmeni aprēķināja, salīdzinot subsidētā importa vidējo svērto cenu, kas noteikta cenas samazinājuma aprēķinos saskaņā ar 130. apsvērumu, ar līdzīgā ražojuma Savienības ražošanas nozares cenu, kura nerada zaudējumus. Cena, kas nerada zaudējumus, tika noteikta, ražošanas izmaksām pieskaitot samērīgu peļņu. Mērķa peļņas procents provizoriski tika noteikts 5 % apjomā, kā norādīts 148. apsvērumā.

(206)

Minētā salīdzinājuma rezultātā iegūto starpību izteica procentos no vidējās kopējās CIF importa cenas (sk. 208. apsvērumu).

(207)

Ievērojot iepriekš minēto, tiek uzskatīts, ka saskaņā ar pamatregulas 12. panta 1. punktu pagaidu kompensācijas pasākumi Indijas izcelsmes importam būtu jānosaka kā mazākais no diviem lielumiem – subsīdijas starpības un kaitējuma starpības – saskaņā ar mazākā maksājuma noteikumu.

(208)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, kompensācijas maksājumu likmes ir noteiktas, salīdzinot kaitējuma starpību ar subsīdijas starpību. Tāpēc ierosināto pagaidu kompensācijas maksājumu likmes ir šādas.

(209)

Attiecībā uz vienlaikus notiekošo antidempinga izmeklēšanu jāatgādina, ka saskaņā ar pamatregulas 24. panta 1. punkta otro daļu un Padomes 2009. gada 30. novembra Regulā (EK) Nr. 1225/2009 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (8), 14. panta 1. punktu nevienu ražojumu nepakļauj abiem (gan antidempinga, gan kompensācijas) maksājumiem, risinot vienu un to pašu situāciju, kura izriet no dempinga vai eksporta subsīdijām. Kā norādīts 29.–112. apsvērumā, visas subsīdiju shēmas attiecas uz eksporta subsidēšanu. Attiecīgo ražotāju eksportētāju pagaidu antidempinga maksājuma likmes tiks pēc vajadzības koriģētas vienlaikus notiekošajā antidempinga izmeklēšanā.

(210)

Šajā regulā norādītās individuālās uzņēmumu kompensācijas maksājumu likmes tika noteiktas, pamatojoties uz pašreizējās izmeklēšanas konstatējumiem. Tāpēc tās atspoguļo šās izmeklēšanas laikā konstatēto stāvokli attiecībā uz minētajiem uzņēmumiem. Šīs maksājuma likmes (pretēji valsts mēroga maksājuma likmei, ko piemēro “visiem pārējiem uzņēmumiem”) līdz ar to piemēro tikai tā attiecīgā ražojuma importam, kura izcelsme ir Indijā un kuru ražojuši konkrēti minētie uzņēmumi un tādējādi – konkrēti minētie tiesību subjekti. Importētajiem attiecīgajiem ražojumiem, kurus ražojis cits, šīs regulas rezolutīvajā daļā konkrēti neminēts uzņēmums, tostarp uzņēmumi, kas ir saistīti ar konkrēti minētajiem uzņēmumiem, nevar piemērot šīs likmes, un uz tiem attiecas maksājuma likme, kas piemērojama “visiem pārējiem uzņēmumiem”.

(211)

Visi lūgumi piemērot individuālas uzņēmumu kompensācijas maksājuma likmes (piemēram, pēc uzņēmuma nosaukuma maiņas vai pēc jaunu ražošanas vai tirdzniecības vienību izveidošanas) nekavējoties jānosūta Komisijai (9), pievienojot visu attiecīgo informāciju, jo īpaši par izmaiņām uzņēmuma darbībā saistībā ar ražošanu, pārdošanu iekšzemes tirgū un pārdošanu eksportam, piemēram, sakarā ar minēto nosaukuma maiņu vai minētajām izmaiņām ražošanas un tirdzniecības uzņēmumos. Vajadzības gadījumā regulā tiks izdarīti attiecīgi grozījumi, atjauninot to uzņēmumu sarakstu, kam piemēro individuālās maksājuma likmes.

(212)

Lai nodrošinātu pareizu antisubsidēšanas maksājuma piemērošanu, atlikusī maksājuma likme būtu jāpiemēro ne vien ražotājiem eksportētājiem, kas nesadarbojās, bet arī ražotājiem, kuri IP neeksportēja uz Savienību.

(213)

Pienācīgas pārvaldības labad būtu jānosaka termiņš, kurā ieinteresētās personas, kas ir pieteikušās paziņojumā par procedūras sākšanu noteiktajā termiņā, var rakstveidā paust savu viedokli un lūgt uzklausīšanu. Turklāt jānorāda, ka šīs regulas nolūkā izdarītie konstatējumi attiecībā uz kompensācijas maksājumu noteikšanu ir provizoriski konstatējumi, un tos var pārskatīt, lai izdarītu galīgus konstatējumus,

—

ar niķeļa saturu 2,5 vai vairāk svara %, izņemot stiepli ar niķeļa saturu no 28 līdz 31 svara % un hroma saturu no 20 līdz 22 svara %,

—

ar niķeļa saturu, kas ir mazāks nekā 2,5 svara %, izņemot stiepli ar hroma saturu no 13 līdz 25 svara % un alumīnija saturu no 3,5 līdz 6 svara %,