Accept Refuse

EUR-Lex Access to European Union law

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32013L0053

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/53/ES ( 2013. gada 20. novembris ) par atpūtas kuģiem un ūdens motocikliem un ar ko atceļ Direktīvu 94/25/EK Dokuments attiecas uz EEZ

OJ L 354, 28.12.2013, p. 90–131 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

In force

ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2013/53/oj

28.12.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 354/90


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2013/53/ES

(2013. gada 20. novembris)

par atpūtas kuģiem un ūdens motocikliem un ar ko atceļ Direktīvu 94/25/EK

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (2),

tā kā:

(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 94/25/EK (1994. gada 16. jūnijs) par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz izpriecu kuģiem (3) tika pieņemta iekšējā tirgus izveides kontekstā, lai visās dalībvalstīs saskaņotu atpūtas kuģu drošības raksturlielumus un novērstu šķēršļus dalībvalstu savstarpējā tirdzniecībā ar atpūtas kuģiem.

(2)

Sākotnēji Direktīva 94/25/EK attiecās tikai uz tādiem atpūtas kuģiem, kuru minimālais korpusa garums ir 2,5 m un maksimālais garums 24 m. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/44/EK (2003. gada 16. jūnijs), ar ko groza Direktīvu 94/25/EK (4), paplašināja Direktīvas 94/25/EK darbības jomu, to attiecinot arī uz ūdens motocikliem, kā arī iekļāva grozītajā direktīvā vides aizsardzības prasības, pieņemot izplūdes gāzu emisijas robežvērtības (CO, HC, NOx un daļiņas) un trokšņu līmeņa robežvērtības vilces motoriem (gan kompresijaizdedzes motoriem, gan dzirksteļaizdedzes motoriem).

(3)

Direktīvas 94/25/EK pamatā ir jaunās pieejas principi, kas izklāstīti Padomes 1985. gada 7. maija Rezolūcijā par jaunu pieeju tehniskajai saskaņošanai un standartiem (5). Tāpēc direktīvā noteiktas tikai pamatprasības attiecībā uz atpūtas kuģiem, savukārt tehniskos datus pieņem Eiropas Standartizācijas komiteja (CEN) un Eiropas Elektrotehnikas standartizācijas komiteja (Cenelec) saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 98/34/EK (1998. gada 22. jūnijs), kas nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko standartu un noteikumu un Informācijas sabiedrības pakalpojumu noteikumu sfērā (6). Var pieņemt, ka atbilstība Direktīvas 94/25/EK prasībām ir nodrošināta tad, ja ir nodrošināta atbilstība šādi noteiktiem saskaņotajiem standartiem, kuru atsauces numuri ir publicēti Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Pieredze liecina, ka minētie pamatprincipi labi darbojas šajā nozarē, un tie būtu jāsaglabā un jāpopularizē.

(4)

Tomēr tehnoloģiskā attīstība tirgū ir radījusi jaunus jautājumus saistībā ar Direktīvas 94/25/EK prasībām attiecībā uz vidi. Lai ņemtu vērā minētās pārmaiņas un precizētu regulējumu, saskaņā ar kuru var piedāvāt tirgū ražojumus, kas iekļauti šīs direktīvas darbības jomā, būtu jāpārskata un jāuzlabo daži Direktīvas 94/25/EK aspekti, un skaidrības labad minētā direktīva būtu jāatceļ un jāaizstāj ar šo direktīvu.

(5)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 765/2008 (2008. gada 9. jūlijs), ar ko nosaka akreditācijas un tirgus uzraudzības prasības attiecībā uz produktu tirdzniecību (7), ir paredzētas horizontālās prasības atbilstības novērtējuma struktūru akreditācijai, CE zīmei un Savienības tirgus uzraudzības sistēmai, kā arī Savienības tirgū ievesto produktu kontrolei, kas attiecas arī uz ražojumiem, kuri iekļauti šīs direktīvas darbības jomā.

(6)

Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumā Nr. 768/2008/EK (2008. gada 9. jūlijs) par produktu tirdzniecības vienotu sistēmu (8) ir paredzēti kopīgi principi un atsauces noteikumi to tiesību aktu vajadzībām, kuru pamatā ir jaunās pieejas principi. Lai nodrošinātu atbilstību citās nozarēs paredzētajiem ražojumu noteikumiem, ir lietderīgi pielāgot atsevišķus šīs direktīvas noteikumus minētajam lēmumam, ciktāl nozares specifika nenosaka vajadzību pēc atšķirīga risinājuma. Tāpēc atsevišķas definīcijas, vispārēji uzņēmēju pienākumi, pieņēmums par atbilstību, noteikumi par CE zīmi, atbilstības novērtēšanas struktūrām izvirzītās prasības un paziņošanas procedūras, kā arī noteikumi par procedūrām attiecībā uz ražojumiem, kuri rada risku, būtu jāsaskaņo ar minēto lēmumu. Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1025/2012 (2012. gada 25. oktobris) par Eiropas standartizāciju (9) paredz kārtību iebildumu iesniegšanai par saskaņotajiem standartiem, ja minētie standarti pilnībā neatbilst šīs direktīvas prasībām.

(7)

Lai uzņēmējiem un valsts iestādēm atvieglotu šīs direktīvas izpratni un vienādu piemērošanu, būtu jāprecizē Direktīvas 94/25/EK darbības joma un definīcijas. Jo īpaši būtu jāprecizē, ka šīs direktīvas darbības joma neattiecas uz amfībijas tipa transportlīdzekļiem. Nepieciešams arī norādīt, kuri kanoe un kajaku veidi nav iekļauti šīs direktīvas darbības jomā, kā arī precizēt, ka šī direktīva attiecas vienīgi uz tādiem ūdens motocikliem, kas paredzēti sportam un izklaidei.

(8)

Ir arī lietderīgi definēt tādus šai nozarei raksturīgus jēdzienus kā “personīgai lietošanai būvēts peldlīdzeklis”, “korpusa garums” un “privātimportētājs”, lai atvieglotu šīs direktīvas izpratni un vienādu piemērošanu. Ir jāpaplašina “vilces motora” pašreizējā definīcija, lai tā attiektos arī uz inovatīviem piedziņas sistēmu risinājumiem.

(9)

Ražojumiem, uz ko attiecas šī direktīva un ko laiž Savienības tirgū vai nodod ekspluatācijā, būtu jāatbilst attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem, un uzņēmējiem, ievērojot savus attiecīgos uzdevumus piegādes ķēdē, būtu jāuzņemas atbildība par ražojumu atbilstību, lai augstā līmenī nodrošinātu tādu sabiedrības interešu aizsardzību kā veselība un drošība, patērētāju un vides aizsardzība un garantētu godīgu konkurenci Savienības tirgū.

(10)

Visiem uzņēmējiem, kas iesaistās piegādes un izplatīšanas ķēdē, būtu jāveic atbilstoši pasākumi, kas nodrošinātu to, ka šīs direktīvas darbības jomā esošie ražojumi, pareizi konstruēti un uzturēti, neapdraud cilvēku veselību un drošību, īpašumu vai vidi un ka tie dara pieejamus tirgū vienīgi tādus ražojumus, kas atbilst attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem. Šajā direktīvā būtu jāparedz skaidra un samērīga pienākumu sadale atbilstīgi katra uzņēmēja uzdevumam piegādes un izplatīšanas ķēdē.

(11)

Tā kā dažus uzdevumus var veikt tikai ražotājs, ir nepieciešams skaidri nošķirt ražotāju no uzņēmējiem tālāk izplatīšanas ķēdē. Turklāt skaidri jānodala importētājs un izplatītājs, jo importētājs ieved ražojumus Savienības tirgū no trešām valstīm. Tādēļ importētājam būtu jāpārliecinās, ka minētie ražojumi atbilst piemērojamām Savienības prasībām.

(12)

Tā kā ražotājs sīki pārzina ražojuma projektēšanas un ražošanas procesu, tas var vislabāk veikt pilnu atbilstības novērtējuma procedūru. Tādēļ atbilstības novērtēšanai arī turpmāk vajadzētu būt vienīgi ražotāja pienākumam.

(13)

Nepieciešams nodrošināt, lai šīs direktīvas darbības jomā iekļautie ražojumi, kas no trešām valstīm nonāk Savienības tirgū, atbilstu visām piemērojamām Savienības prasībām un jo īpaši lai ražotāji būtu veikuši atbilstīgas minēto ražojumu novērtējuma procedūras. Tādēļ būtu jāparedz, ka importētājiem ir jāpārliecinās, ka ražojumi, ko tie laiž tirgū, atbilst piemērojamām prasībām un ka tie nelaiž tirgū ražojumus, kuri šādām prasībām neatbilst vai kuri rada risku. Tā paša iemesla dēļ būtu arī jāparedz noteikums, ka importētājiem jāpārliecinās, ka ir veiktas atbilstības novērtējuma procedūras un ka CE marķējums un ražotāja izstrādātā dokumentācija ir pieejami uzraudzības iestādēm pārbaudes veikšanai.

(14)

Ja izplatītājs šīs direktīvas darbības jomā iekļauto ražojumu dara pieejamu tirgū pēc tam, kad ražotājs vai importētājs ir šo ražojumu laidis tirgū, izplatītājam būtu jārīkojas pietiekami rūpīgi, lai nodrošinātu, ka tā apiešanās ar ražojumu nelabvēlīgi neietekmē ražojuma atbilstību. Gan no importētājiem, gan izplatītājiem gaida, ka tie, laižot ražojumus tirgū vai darot tos pieejamus tirgū, pienācīgi rīkosies saistībā ar piemērojamām prasībām.

(15)

Laižot tirgū ražojumu, uz ko attiecas šī direktīva, importētājam būtu jānorāda uz ražojuma savs nosaukums un adrese, kur ar to var sazināties. Izņēmumi būtu jāparedz gadījumos, kad konstrukcijas elementa izmēra vai veida dēļ šāda norāde nav iespējama.

(16)

Ikviens uzņēmējs, kurš vai nu laiž tirgū kādu ražojumu ar savu nosaukumu vai preču zīmi, vai izmaina ražojumu tā, ka izmaiņas varētu ietekmēt atbilstību piemērojamajām prasībām, būtu jāuzskata par ražotāju, un tam būtu jāuzņemas ražotāja pienākumi.

(17)

Tā kā izplatītāji un importētāji darbojas tirgus vidē, tiem būtu jāiesaistās tirgus uzraudzības uzdevumos, ko veic valsts kompetentās iestādes, un viņiem vajadzētu būt gataviem aktīvi līdzdarboties, sniedzot minētajām iestādēm visu vajadzīgo informāciju par attiecīgo ražojumu.

(18)

Atpūtas kuģu un ūdens motociklu imports, ko no trešām valstīm uz Savienību veic fiziskas vai juridiskas personas, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā, ir īpaša šīs nozares iezīme. Tomēr Direktīvā 94/25/EK ir paredzēti daži noteikumi, kurus piemēro vai varētu uzskatīt par piemērojamiem privātimportētājiem attiecībā uz atbilstības novērtējuma veikšanu (pēcbūves novērtējums). Tādēļ nepieciešams precizēt citus privātimportētāju pienākumus, kuri principā būtu jāsaskaņo ar ražotāju pienākumiem, pieļaujot dažus izņēmumus attiecībā uz to darbību nekomerciālo raksturu.

(19)

Ražojuma izsekojamības visā piegādes ķēdē nodrošināšana palīdz padarīt tirgus uzraudzību vienkāršāku un efektīvāku. Efektīva izsekojamības sistēma atvieglo tirgus uzraudzības iestāžu uzdevumu izsekot uzņēmējus, kas neatbilstīgus ražojumus darījuši pieejamus tirgū.

(20)

Skaidrības un konsekvences labad ar citām “jaunās pieejas” direktīvām ir nepieciešams skaidri norādīt, ka ražojumus, uz kuriem attiecas šī direktīva, drīkst laist tirgū vai nodot ekspluatācijā tikai tad, ja tie atbilst vispārējai prasībai neapdraudēt cilvēku veselību un drošību, īpašumu vai vidi, un tikai tad, ja tie atbilst šajā direktīvā izklāstītajām pamatprasībām.

(21)

Ja motori ir pielāgoti kuģošanas vajadzībām kā vilces motori, bet sākotnējā motora tips jau ir apstiprināts saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 97/68/EK (1997. gada 16. decembris) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pasākumiem pret gāzveida un daļiņveida piesārņotāju emisiju no iekšdedzes motoriem, ko uzstāda visurgājējai tehnikai (10), vai Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 595/2009 (2009. gada 18. jūnijs) par mehānisko transportlīdzekļu un motoru tipa apstiprinājumu attiecībā uz lielas celtspējas/kravnesības transportlīdzekļu radītām emisijām (Euro VI) un par piekļuvi transportlīdzekļu remonta un tehniskās apkopes informācijai (11), tad personām, kas pielāgo motorus, būtu jāvar paļauties uz oriģinālā motora ražotāja izdotu atbilstības apstiprinājumu, ja minētā pielāgošana nav ietekmējusi izplūdes gāzu emisiju raksturlielumus.

(22)

Atpūtas kuģu motoru izplūdes gāzu emisijas robežvērtību tālākas samazināšanas risinājumi tika izvērtēti ziņojumā par iespējām vēl vairāk uzlabot atpūtas kuģu motoru ekoloģiskos raksturlielumus, kas iesniegts saskaņā ar Direktīvas 2003/44/EK 2. pantu. Minētajā ziņojumā secināts, ka ir lietderīgi noteikt stingrākas robežvērtības par tām, kas noteiktas Direktīvā 2003/44/EK. Robežvērtības būtu jānosaka tādā līmenī, kas atspoguļo tehnisko attīstību tīrāku atpūtas kuģu motoru nozarē un ļauj panākt progresu izplūdes gāzu emisijas robežvērtību saskaņošanā visā pasaulē. Tomēr būtu jāpaaugstina CO robežvērtības, lai varētu būtiski samazināt citu gaisa piesārņotāju daudzumu, lai atspoguļotu tehnoloģiskās iespējas un panāktu pēc iespējas ātrāku īstenošanu, vienlaikus nodrošinot, ka sociālā un ekonomiskā ietekme uz šo ekonomikas nozari ir pieņemama.

(23)

Atkarībā no degvielas un enerģijas avota kategorijas būtu jāizmanto attiecīgajā saskaņotajā standartā aprakstītie testa cikli motoriem, kurus izmanto kuģniecībā, un attiecīgajā ISO standartā aprakstītie testa cikli, kamēr tie ir pieejami, ņemot vērā vērtības, kas noteiktas I pielikuma B daļas 2.3. punktā. Testa cikli būtu jāizstrādā visiem aizdedzes motoriem, kuri ir vilces sistēmas daļa, tostarp hibrīdās piedziņas iekārtām.

(24)

Testa degvielām, ko izmanto, lai novērtētu kuģa atbilstību izplūdes gāzu emisijas robežvērtībām, būtu jāatspoguļo attiecīgajā tirgū izmantotais degvielu klāsts, un tādēļ Savienībā tipa apstiprināšanā būtu jāizmanto Eiropas testa degvielas. Tomēr, tā kā ražotājiem no trešām valstīm var nebūt pieejamas Eiropas standartdegvielas, ir nepieciešams atļaut apstiprināšanas iestādēm pieļaut, ka motorus pārbauda ar citām standartdegvielām. Tomēr, lai garantētu testa rezultātu kvalitāti un salīdzināmību, standartdegvielu izvēle būtu jāaprobežo ar tām specifikācijām, kas norādītas attiecīgajā ISO standartā.

(25)

Lai sniegtu ieguldījumu jūras vides aizsardzībā, ir lietderīgi pieņemt prasību, ka peldlīdzekļos, kas aprīkoti ar tualeti, obligāti jāuzstāda uzkrāšanas tvertnes.

(26)

Pēc negadījumu statistikas, apgāšanās risks apdzīvojamiem daudzkorpusu atpūtas kuģiem ir zems. Neraugoties uz šo zemo risku, ir piemēroti uzskatīt, ka apdzīvojamiem daudzkorpusu atpūtas kuģiem pastāv apgāšanās risks, un, ja šie kuģi var apgāzties, tiem vajadzētu noturēties virs ūdens apgrieztā stāvoklī un evakuācijai vajadzētu būt praktiski iespējamai.

(27)

Saskaņā ar subsidiaritātes principu šīs direktīvas noteikumiem nebūtu jāietekmē dalībvalstu tiesības attiecībā uz navigāciju konkrētos ūdeņos noteikt prasības, ko tās uzskata par vajadzīgām vides aizsardzībai, tostarp no trokšņa emisijām, ūdensceļu struktūru aizsardzībai un ūdensceļu drošuma nodrošināšanai, ar noteikumu, ka minētie noteikumi neprasa izdarīt tādu peldlīdzekļu modifikācijas, kuri atbilst šai direktīvai, un ka minētie noteikumi ir pamatoti un samērīgi ar sasniedzamajiem mērķiem.

(28)

CE zīme, kas norāda uz ražojuma atbilstību, ir redzamais rezultāts veselam procesam, kas plašākā nozīmē ietver arī atbilstības novērtējumu. Vispārīgie CE zīmi reglamentējošie principi ir noteikti Regulā (EK) Nr. 765/2008. Šajā direktīvā būtu jānosaka CE zīmes piestiprināšanas noteikumi peldlīdzekļiem, konstrukcijas elementiem un vilces motoriem. Ir lietderīgi paplašināt pienākumu piestiprināt CE zīmi arī visiem iekšējiem motoriem un pakaļgala piedziņas motoriem bez iebūvētas izplūdes gāzu sistēmas, kurus uzskata par atbilstošiem šajā direktīvā izklāstītajām pamatprasībām.

(29)

Ir būtiski paskaidrot ražotājiem, privātimportētājiem un lietotājiem, ka, piestiprinot ražojumam CE zīmi, ražotājs apliecina, ka ražojums atbilst visām piemērojamām prasībām, un par to uzņemas pilnu atbildību.

(30)

CE zīmei vajadzētu būt vienīgajai atbilstības zīmei, kas norāda, ka ražojums, uz ko attiecas šī direktīva, atbilst Savienības saskaņošanas tiesību aktiem. Tomēr būtu jāatļauj turpināt lietot citus marķējuma veidus, ja vien šādi marķējumi palīdz uzlabot patērētāju aizsardzību un uz tiem neattiecas Savienības saskaņošanas tiesības akti.

(31)

Lai nodrošinātu, ka tiek izpildītas pamatprasības, ir nepieciešams noteikt piemērotas atbilstības novērtējuma procedūras, kas jāievēro ražotājam. Minētās procedūras būtu jānosaka, atsaucoties uz atbilstības novērtējuma moduļiem, kas noteikti Lēmumā Nr. 768/2008/EK. Minētās procedūras būtu jāizstrādā, ņemot vērā riska pakāpi, ko var radīt peldlīdzekļi, to motori un konstrukcijas elementi. Tādēļ katra atbilstības kategorija būtu jāpapildina ar atbilstošu procedūru vai izvēli no vairākām līdzvērtīgām procedūrām.

(32)

Pieredze liecina, ka ir lietderīgi atļaut plašāku atbilstības novērtējuma moduļu klāstu attiecībā uz konstrukcijas elementiem. Attiecībā uz izplūdes gāzu emisijas un trokšņa emisiju līmeņa prasību atbilstības novērtējumu būtu jānošķir tie gadījumi, kad izmantoti saskaņotie standarti, no tiem, kad tie nav izmantoti, jo pēdējos no minētajiem gadījumiem ir attaisnojami prasīt stingrāku atbilstības novērtējuma procedūru. Turklāt iespēja izmantot standarta laivu datus attiecībā uz trokšņa emisijām būtu jānoraida kā lieka, jo praksē tā netiek izmantota.

(33)

Lai sniegtu skaidru informāciju par peldlīdzekļu izmantošanas pieņemamo vidi, peldlīdzekļu uzbūves kategoriju nosaukumu pamatā vajadzētu būt tikai svarīgākajiem navigācijas vides apstākļiem, proti, vēja ātrumam un nozīmīgam viļņu augstumam. Četras projekta kategorijas – A, B, C un D – nosaka vēja stipruma un nozīmīgu viļņu augstuma diapazonu izmantošanai projektā ar paskaidrojošām piezīmēm.

(34)

Direktīvā 94/25/EK ir iekļauti noteikumi par atpūtas kuģu pēcbūves novērtējumu, ko veic jebkura Savienībā reģistrēta fiziska vai juridiska persona, kas ražojumu laiž tirgū vai nodod ekspluatācijā gadījumos, kad ražotājs nepilda pienākumus attiecībā uz ražojuma atbilstību direktīvai. Konsekvences labad ir lietderīgi paplašināt pēcbūves novērtējuma darbības jomu, lai tā attiektos ne vien uz atpūtas kuģiem, bet arī uz ūdens motocikliem. Skaidrības labad būtu jāprecizē, kādos gadījumos var izmantot pēcbūves novērtējumu. Turklāt, lai izvairītos no šīs procedūras ļaunprātīgas izmantošanas komerciāliem mērķiem, attiecībā uz importu būtu jāparedz, ka pēcbūves novērtējumu drīkst izmantot tikai gadījumos, kad privātimportētāji veic nekomerciālu importu. Lai nodrošinātu uzticamu ražojuma atbilstības novērtējumu, ko veic paziņotā struktūra, nepieciešams arī paredzēt, ka personai, kura pieprasa pēcbūves novērtējumu, ir pienākums iesniegt paziņotajai struktūrai dokumentus.

(35)

Tā kā visā Savienībā nepieciešams nodrošināt to struktūru vienādi augstu darbības līmeni, kuras veic šīs direktīvas darbības jomā iekļauto ražojumu atbilstības novērtējumu, un tā kā visām šādām struktūrām būtu jāveic savi uzdevumi vienādā līmenī un godīgas konkurences apstākļos, būtu jānosaka obligātās prasības atbilstības novērtējuma struktūrām, kuras vēlas tikt paziņotas, lai saskaņā ar šo direktīvu varētu sniegt atbilstības novērtējuma pakalpojumus.

(36)

Lai nodrošinātu šīs direktīvas darbības jomā iekļauto ražojumu saskaņotu atbilstības novērtējuma kvalitātes līmeni, nepieciešams ne tikai konsolidēt prasības, kas jāievēro atbilstības novērtējuma struktūrām, kuras vēlas tikt paziņotas, bet vienlaikus arī jānosaka, kādas prasības jāpilda paziņojošām iestādēm un citām struktūrām, kuras piedalās paziņoto struktūru novērtēšanā, paziņošanā un uzraudzībā.

(37)

Regula (EK) Nr. 765/2008 papildina un stiprina esošo tirgus uzraudzības sistēmu ražojumiem, uz ko attiecas Savienības saskaņošanas tiesību akti, tostarp ražojumiem, uz ko attiecas šī direktīva. Tādēļ dalībvalstīm būtu šiem ražojumiem jāorganizē un jāveic tirgus uzraudzība saskaņā ar minēto regulu un attiecīgā gadījumā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/95/EK (2001. gada 3. decembris) par produktu vispārēju drošību (12).

(38)

Lai palielinātu pārredzamību un samazinātu apstrādes laiku, nepieciešams uzlabot spēkā esošo drošības procedūru, ļaujot Komisijai pārbaudīt pamatojumu pasākumam, ko dalībvalsts veikusi attiecībā uz ražojumiem, kurus tā uzskata par neatbilstošiem, lai to padarītu efektīvāku un varētu likt lietā dalībvalstīs pieejamo pieredzi.

(39)

Pastāvošā sistēma būtu jāpapildina ar procedūru, kas ļauj ieinteresētajām personām saņemt informāciju par pasākumiem, kuri veikti attiecībā uz šīs direktīvas darbības jomā iekļautajiem ražojumiem, kas rada risku cilvēku veselībai un drošībai vai citiem ar sabiedrības interešu aizsardzību saistītiem aspektiem. Tai arī būtu jāļauj tirgus uzraudzības iestādēm sadarbībā ar attiecīgajiem uzņēmējiem savlaicīgāk rīkoties saistībā ar šādiem ražojumiem.

(40)

Ja dalībvalsts un Komisija vienojas par dalībvalsts veiktā pasākuma pamatojumu, Komisijai turpmāk nebūtu jāiesaistās.

(41)

Lai ņemtu vērā tehnisko zināšanu progresu un jaunākās zinātniskās atziņas, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt tiesību aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu, lai grozītu I pielikuma B daļas 2.3., 2.4. un 2.5. punktu, kā arī 3. iedaļu un C daļas 3. iedaļu, un V, VII un IX pielikumu. Nākotnē tas dos iespēju Komisijai ietvert testa ciklus hibrīdiem motoriem un iekļaut testa degvielu tabulā biodegvielu šķīdumu testa degvielas pēc tam, kad minētās testa degvielas būs starptautiski akceptētas. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(42)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs direktīvas īstenošanai, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras. Minētās pilnvaras būtu jāīsteno atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (13).

(43)

Būtu jāizmanto konsultēšanās procedūra, lai pieņemtu īstenošanas aktus, ar ko paziņojošo dalībvalsti lūdz veikt nepieciešamos korektīvos pasākumus attiecībā uz paziņotajām struktūrām, kuras neatbilst vai vairs neatbilst to paziņojuma prasībām.

(44)

Pārbaudes procedūra būtu jāizmanto tādu īstenošanas aktu pieņemšanai, ar ko nodrošina šīs direktīvas vienādu piemērošanu, jo īpaši attiecībā uz papildu noteikumiem, kas izklāstīti 24. pantā par atbilstības novērtējuma procedūrām, un attiecībā uz prasībām par peldlīdzekļu uzbūves kategorijām, peldlīdzekļu identifikāciju, ražotāja plāksnīti, īpašnieka rokasgrāmatu, gāzes sistēmu, ūdens piesārņošanas novēršanu, ziņošanas anketu un navigācijas ugunīm.

(45)

Komisijai būtu jānosaka – izmantojot īstenošanas aktus un, ņemot vērā to īpašo veidu, rīkojoties bez Regulas (ES) Nr. 182/2011 piemērošanas –, vai pasākumi, ko dalībvalstis veikušas attiecībā uz kādu produktu, kas rada risku cilvēku veselībai vai drošībai, īpašumam vai videi, ir pamatoti.

(46)

Komisijai būtu jāpieņem nekavējoties piemērojami īstenošanas akti, ja tas nepieciešams neatliekamu steidzamu iemeslu dēļ pienācīgi pamatotos gadījumos, kas saistās ar atbilstības novērtējumu, peldlīdzekļu uzbūves kategorijām, navigācijas ugunīm, ūdens piesārņošanas novēršanu un gāzes iekārtām, kas rada risku cilvēku veselībai vai drošībai, īpašumam vai videi.

(47)

Saskaņā ar iedibināto praksi komiteja, kas izveidota ar šo direktīvu, var būt lietderīga, lai izskatītu jautājumus attiecībā uz šīs direktīvas piemērošanu, kurus izvirzījis vai nu komitejas priekšsēdētājs vai arī kādas dalībvalsts pārstāvis saskaņā ar tās reglamentu.

(48)

Lai stiprinātu šīs direktīvas pārraudzību un efektivitāti, dalībvalstīm būtu jāaizpilda anketa par direktīvas piemērošanu. Komisijai pēc tam būtu jāizstrādā un jāpublicē ziņojums par šīs direktīvas piemērošanu.

(49)

Dalībvalstīm būtu jāpieņem noteikumi par sankcijām, kas piemērojamas par šīs direktīvas pārkāpumiem, un jānodrošina, ka tās tiek īstenotas. Minētajām sankcijām vajadzētu būt iedarbīgām, samērīgām un preventīvām.

(50)

Lai ražotājiem un citiem uzņēmējiem būtu pietiekams laiks pielāgoties šajā direktīvā noteiktajām prasībām, pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā ir nepieciešams paredzēt pietiekamu pārejas posmu, kad tirgū vēl joprojām drīkst laist ražojumus, kas atbilst Direktīvas 94/25/EK prasībām.

(51)

Lai maziem un vidējiem ražotājiem, kuri ražo piekarināmus dzirksteļaizdedzes vilces motorus ar jaudu, vienādu ar vai mazāku par 15 kW, atvieglotu šīs direktīvas piemērošanu un lai dotu tiem iespēju pielāgoties jaunajām prasībām, ir piemēroti paredzēt īpašu pārejas laikposmu šiem ražotājiem.

(52)

Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķi, proti, nodrošināt augstu cilvēku veselības un drošības un vides aizsardzības līmeni, vienlaikus garantējot iekšējā tirgus darbību, šīs direktīvas darbības jomā iekļautajiem ražojumiem izvirzot saskaņotas prasības un tirgus uzraudzības prasību minimumu, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka minēto mērķi tā vēriena un seku dēļ var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(53)

Tādēļ būtu jāatceļ Direktīva 94/25/EK,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

I   NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets

Šajā direktīvā ir noteiktas prasības 2. panta 1. punktā minēto ražojumu projektēšanai un ražošanai, kā arī noteikumi par to brīvu apriti Savienībā.

2. pants

Darbības joma

1.   Šo direktīvu piemēro šādiem ražojumiem:

a)

atpūtas kuģiem un daļēji pabeigtiem atpūtas kuģiem;

b)

ūdens motocikliem un daļēji pabeigtiem ūdens motocikliem;

c)

II pielikumā minētajiem konstrukcijas elementiem, kas laisti Savienības tirgū atsevišķi (turpmāk “konstrukcijas elementi”);

d)

vilces motoriem, kas uzstādīti vai īpaši paredzēti uzstādīšanai uz peldlīdzekļiem vai to iekšienē;

e)

vilces motoriem, kas uzstādīti uz peldlīdzekļiem vai to iekšienē un kam veikta būtiska motora modifikācija;

f)

peldlīdzekļiem, kam veikta būtiska pārbūve.

2.   Šo direktīvu nepiemēro šādiem ražojumiem:

a)

attiecībā uz projektēšanas un būves prasībām, kas noteiktas I pielikuma A daļā:

i)

peldlīdzekļiem, kas paredzēti vienīgi sacīkstēm, tostarp sacīkšu airu laivām un treniņu airu laivām, kuras šādi marķējis ražotājs;

ii)

kanoe un kajakiem, kas projektēti tā, lai tos virzītu vienīgi ar cilvēka spēku, gondolām un ūdens velosipēdiem;

iii)

vējdēļiem, kas projektēti vienīgi tā, lai tos virzītu ar vēju un darbinātu persona vai personas stāvot;

iv)

vējdēļiem,

v)

oriģināliem peldlīdzekļiem ar vēsturisku vērtību un to individuālām kopijām, ja tie projektēti pirms 1950. gada, būvēti no sākotnējiem materiāliem un tos šādi marķējis ražotājs;

vi)

eksperimentāliem peldlīdzekļiem ar noteikumu, ka tie nav laisti Savienības tirgū;

vii)

peldlīdzekļiem, kas būvēti personīgai lietošanai, ar noteikumu, ka tos vēlāk piecu gadu laikā pēc peldlīdzekļa nodošanas ekspluatācijā nelaiž Savienības tirgū;

viii)

peldlīdzekļiem, ko īpaši paredzēts izmantot pasažieru komercpārvadājumiem un ar apkalpi, neskarot 3. punktu, neatkarīgi no pasažieru skaita;

ix)

zemūdens transportlīdzekļiem;

x)

gaisa spilvena transportlīdzekļiem;

xi)

peldlīdzekļiem ar zemūdens spārniem;

xii)

ārējās sadedzes tvaika vilces peldlīdzekļiem, kuri tiek kurināti ar akmeņoglēm, koksu, koksni, naftu vai gāzi;

xiii)

amfībijas tipa transportlīdzekļiem, proti, mehāniskiem transportlīdzekļiem ar riteni vai kāpurķēdēm, kuri spēj darboties gan uz ūdens, gan uz sauszemes;

b)

attiecībā uz izplūdes gāzu emisijas prasībām, kas noteiktas I pielikuma B daļā:

i)

vilces motoriem, kas uzstādīti vai īpaši paredzēti uzstādīšanai uz šādiem ražojumiem:

peldlīdzekļiem, kuri paredzēti vienīgi sacīkstēm un kurus šādi marķējis ražotājs,

eksperimentāliem peldlīdzekļiem ar noteikumu, ka tie vēl nav laisti Savienības tirgū,

peldlīdzekļiem, ko īpaši paredzēts izmantot pasažieru komercpārvadājumiem un ar apkalpi, neskarot 3. punktu, neatkarīgi no pasažieru skaita,

zemūdens transportlīdzekļiem,

gaisa spilvena transportlīdzekļiem,

peldlīdzekļiem ar zemūdens spārniem,

amfībijas tipa transportlīdzekļiem, proti, mehāniskiem transportlīdzekļiem ar riteni vai ar kāpurķēdēm, kuri spēj darboties gan uz ūdens, gan uz sauszemes;

ii)

oriģināliem vilces motoriem ar vēsturisku vērtību un to individuālām kopijām, kas projektēti pirms 1950. gada, nav ražoti sērijveidā un ir uzstādīti uz peldlīdzekļiem, kas minēti a) apakšpunkta v) vai vii) punktā;

iii)

personīgai lietošanai būvētiem vilces motoriem ar noteikumu, ka tos piecu gadu laikā pēc peldlīdzekļa nodošanas ekspluatācijā nelaiž Savienības tirgū;

c)

attiecībā uz trokšņa emisijas prasībām, kas noteiktas I pielikuma C daļā:

i)

visiem b) apakšpunktā minētajiem peldlīdzekļiem;

ii)

peldlīdzekļiem, kas būvēti personīgai lietošanai, ar noteikumu, ka tos vēlāk piecu gadu laikā pēc nodošanas ekspluatācijā nelaiž Savienības tirgū.

3.   Tas, ka kādu peldlīdzekli varētu izmantot arī čārtera vai sporta un atpūtas apmācībā, neizslēdz to no šīs direktīvas darbības jomas, ja attiecīgo peldlīdzekli laiž Savienības tirgū izmantošanai atpūtas nolūkos.

3. pants

Definīcijas

Šajā direktīvā piemēro šādas definīcijas:

1)

“peldlīdzeklis” ir jebkurš atpūtas kuģis vai ūdens motocikls;

2)

“atpūtas kuģis” ir tāds jebkura veida peldlīdzeklis, izņemot ūdens motociklu, kas paredzēts sportam un atpūtai un kura korpusa garums ir no 2,5 m līdz 24 m, neatkarīgi no piedziņas līdzekļa;

3)

“ūdens motocikls” ir tāds peldlīdzeklis, kurš paredzēts sportam un atpūtai, kura korpuss ir īsāks par 4 m un kurā izmanto vilces motoru, kam primārais dzinējspēks ir ūdensstrūklas sūknis, un kas projektēts tā, lai to varētu darbināt persona vai personas sēžot, stāvot vai uz ceļiem drīzāk uz tā korpusa, nevis iekšienē;

4)

“personīgai lietošanai būvēts peldlīdzeklis” ir peldlīdzeklis, ko galvenokārt būvējis tā topošais lietotājs personīgai lietošanai;

5)

“vilces motors” ir dzirksteļaizdedzes vai kompresijaizdedzes iekšdedzes motors, ko tieši vai netieši izmanto piedziņai;

6)

“būtiska motora modifikācija” ir vilces motora pārveidošana, kas varētu potenciāli izraisīt I pielikumā B daļā norādīto motora emisijas robežvērtību pārsniegšanu, vai motora nominālās jaudas kāpinājums par vairāk nekā 15 %;

7)

“peldlīdzekļa būtiska pārbūve” ir peldlīdzekļa pārveidošana, kas izmaina peldlīdzekļa piedziņas līdzekli, būtiski modificē motoru vai izmaina peldlīdzekli tādā mērā, ka tas var neatbilst šajā direktīvā paredzētajām piemērojamajām drošības un vides pamatprasībām;

8)

“piedziņas līdzeklis” ir metode, ar kuru peldlīdzeklis tiek darbināts;

9)

“motoru saime” ir ražotāja grupēti motori, kuru konstrukcijai ir līdzīgi izplūdes gāzu vai trokšņa emisijas raksturlielumi;

10)

“korpusa garums” ir korpusa garums mērīts atbilstoši saskaņotajam standartam;

11)

“darīt pieejamu tirgū” ir par samaksu vai par brīvu piegādāt ražojumu izplatīšanai, patēriņam vai izmantošanai Savienības tirgū, veicot komercdarbību;

12)

“laišana tirgū” ir pirmā reize, kad ražojumu dara pieejamu Savienības tirgū;

13)

“nodošana ekspluatācijā” ir pirmā reize, kad ražojumu, uz ko attiecas šī direktīva, Savienībā izmanto galalietotājs;

14)

“ražotājs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas ražo kādu ražojumu vai liek šo ražojumu projektēt vai ražot un laiž minēto ražojumu tirgū ar savu vārdu vai preču zīmi;

15)

“pilnvarotais pārstāvis” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā un ir saņēmusi ražotāja rakstisku pilnvaru rīkoties tā vārdā attiecībā uz konkrētiem uzdevumiem;

16)

“importētājs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā un laiž Savienības tirgū kādas trešās valsts ražojumu;

17)

“privātimportētājs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā un, neveicot komerciālu darbību, no trešās valsts importē Savienībā ražojumu, lai to nodotu ekspluatācijā personīgai lietošanai;

18)

“izplatītājs” ir jebkura tāda fiziska vai juridiska persona piegādes ķēdē, kas nav ražotājs vai importētājs un kas dara ražojumu pieejamu tirgū;

19)

“uzņēmēji” ir ražotājs, pilnvarotais pārstāvis, importētājs un izplatītājs;

20)

“saskaņotais standarts” ir saskaņots standarts, kā definēts Regulas (ES) Nr. 1025/2012 2. panta 1. punkta c) apakšpunktā;

21)

“akreditācija” ir akreditācija, kā definēts Regulas (EK) Nr. 765/2008 2. panta 10. punktā;

22)

“valsts akreditācijas struktūra” ir valsts akreditācijas struktūra, kā definēts Regulas (EK) Nr. 765/2008 2. panta 11. punktā;

23)

“atbilstības novērtējums” ir process, kurā apliecina, vai ir ievērotas šīs direktīvas prasības saistībā ar ražojumu;

24)

“atbilstības novērtējuma struktūra” ir struktūra, kas veic atbilstības novērtējuma darbības, tostarp kalibrēšanu, testēšanu, sertificēšanu un inspekciju;

25)

“atsaukšana” ir jebkāds pasākums ar mērķi saņemt atpakaļ ražojumu, kas jau darīts pieejams galalietotājam;

26)

“izņemšana” ir jebkāds pasākums ar mērķi novērst to, ka ražojums no piegādes ķēdes tiek darīts pieejams tirgū;

27)

“tirgus uzraudzība” ir publisko iestāžu veiktās darbības un pasākumi, lai nodrošinātu ražojumu atbilstību spēkā esošajām prasībām, kas izklāstītas Savienības saskaņošanas tiesību aktos, un lai nepieļautu, ka tie apdraud veselību, drošību vai jebkuru citu sabiedrības interešu aizsardzības aspektu;

28)

CE zīme” ir zīme, ar ko ražotājs norāda, ka ražojums atbilst piemērojamām prasībām, kuras ir noteiktas Savienības saskaņošanas tiesību aktos attiecībā uz tās piestiprināšanu;

29)

“Savienības saskaņošanas tiesību akti” ir visi Savienības tiesību akti, ar ko saskaņo ražojumu tirdzniecības nosacījumus.

4. pants

Pamatprasības

1.   Direktīvas 2. panta 1. punktā minētos ražojumus drīkst darīt pieejamus vai nodot ekspluatācijā tikai tad, ja tie neapdraud cilvēku veselību un drošību, īpašumu vai vidi, kad tie pareizi apkopti un izmantoti atbilstīgi to paredzētajam mērķim, un tikai ar nosacījumu, ka tie atbilst piemērojamām pamatprasībām, kas izklāstītas I pielikumā.

2.   Dalībvalstis nodrošina, ka 2. panta 1. punktā minētos ražojumus nedara pieejamus tirgū vai nenodod ekspluatācijā, ja tie neatbilst 1. punkta prasībām.

5. pants

Valsts noteikumi par navigāciju

Šī direktīva neliedz dalībvalstīm pieņemt noteikumus par navigāciju konkrētos ūdeņos, lai aizsargātu vidi, ūdensceļu struktūru un nodrošinātu drošību uz ūdensceļiem, ar noteikumu, ka minēto noteikumu dēļ nav jāmodificē peldlīdzekļi, kuri atbilst šai direktīvai, un ka minētie noteikumi ir pamatoti un samērīgi.

6. pants

Brīva aprite

1.   Dalībvalstis nekavē to teritorijā darīt pieejamus tirgū vai, neskarot 5. pantu, nodot ekspluatācijā peldlīdzekļus, kuri atbilst šai direktīvai.

2.   Dalībvalstis nekavē darīt pieejamus tirgū daļēji pabeigtus peldlīdzekļus, ja ražotājs vai importētājs saskaņā ar III pielikumu deklarē, ka to būvi ir paredzēts pabeigt citiem.

3.   Dalībvalstis nekavē darīt pieejamus tirgū vai nodot ekspluatācijā šai direktīvai atbilstīgus konstrukcijas elementus, kurus paredzēts iebūvēt peldlīdzeklī saskaņā ar ražotāja vai importētāja deklarāciju, kā minēts 15. pantā.

4.   Dalībvalstis nekavē darīt pieejamus tirgū vai nodot ekspluatācijā jebkurus no šādiem vilces motoriem:

a)

motorus, kas ir vai nav uzstādīti uz peldlīdzekļa un kas atbilst šai direktīvai;

b)

motorus, kas uzstādīti uz peldlīdzekļa un kam piešķirts tipa apstiprinājums saskaņā ar Direktīvu 97/68/EK un kas atbilst IIIA, IIIB vai IV posma emisijas robežām CI motoriem, kurus izmanto tādu ierīču piedziņai, kas nav iekšzemes ūdensceļu peldlīdzekļi, lokomotīves un automotrises, kā noteikts minētās direktīvas I pielikuma 4.1.2. punktā, atbilstīgi šai direktīvai, izņemot izplūdes gāzu emisijas prasības, kas izklāstītas I pielikuma B daļā;

c)

motorus, kas uzstādīti uz peldlīdzekļa un saņēmuši tipa apstiprinājumu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 595/2009 un kas atbilst šai direktīvai, izņemot izplūdes gāzu emisijas prasības, kas izklāstītas I pielikuma B daļā.

Pirmās daļas b) un c) punktu piemēro, ievērojot nosacījumu, ka tad, kad motors ir pielāgots uzstādīšanai uz peldlīdzekļa, persona, kas veic pielāgošanu, nodrošina, ka ir pilnībā ņemti vērā motora ražotāja sniegtie dati un cita informācija, lai nodrošinātu, ka motors, kad tas ir uzstādīts saskaņā ar personas, kas pielāgo motoru, sniegtajām uzstādīšanas instrukcijām, joprojām būs atbilstošs izplūdes gāzu emisijas prasībām, kas noteiktas vai nu Direktīvā 97/68/EK, vai Regulā (EK) Nr. 595/2009, kā norādījis motora ražotājs. Persona, kas pielāgo motoru, deklarē, kā minēts 15. pantā, ka motors, kad tas ir uzstādīts saskaņā ar personas, kas pielāgo motoru, sniegtajām uzstādīšanas instrukcijām, arī turpmāk atbildīs izplūdes gāzu emisijas prasībām, kas noteiktas vai nu Direktīvā 97/68/EK, vai arī Regulā (EK) Nr. 595/2009, kā deklarējis motora ražotājs.

5.   Tirdzniecības gadatirgos, izstādēs, skatēs un citos līdzīgos pasākumos dalībvalstis nerada nekādus šķēršļus to 2. panta 1. punktā minēto ražojumu prezentācijai, kuri neatbilst šai direktīvai, ar noteikumu, ka redzama zīme skaidri norāda, ka šādi ražojumi neatbilst šai direktīvai un ka tos nedarīs pieejamus vai nenodos ekspluatācijā Savienībā, kamēr panākta to atbilstība šai direktīvai.

II   NODAĻA

UZŅĒMĒJU UN PRIVĀTIMPORTĒTĀJU PIENĀKUMI

7. pants

Ražotāju pienākumi

1.   Laižot ražojumus tirgū, ražotāji nodrošina, lai tie būtu projektēti un ražoti saskaņā ar prasībām, kas noteiktas 4. panta 1. punktā un I pielikumā.

2.   Ražotāji izstrādā tehnisko dokumentāciju saskaņā ar 25. pantu un veic vai ir veikuši piemērojamo atbilstības novērtējuma procedūru saskaņā ar 19.–22. pantu un 24. pantu.

Ja minētā procedūra ir apliecinājusi, ka ražojums atbilst piemērojamajām prasībām, ražotāji sagatavo deklarāciju, kā minēts 15. pantā, un atzīmē un piestiprina CE zīmi, kā noteikts 17. un 18. pantā.

3.   Ražotāji tehnisko dokumentāciju un 15. pantā minētās deklarācijas kopiju glabā 10 gadus pēc ražojuma laišanas tirgū.

4.   Ražotāji nodrošina, ka pastāv procedūras, lai saglabātu pastāvīgu atbilstību sērijveida ražošanā. Pienācīgi ņem vērā ražojuma uzbūves vai raksturlielumu izmaiņas un izmaiņas saskaņotajos standartos, uz kuriem atsaucoties ir deklarēta ražojuma atbilstība.

Ja to uzskata par lietderīgu saistībā ar ražojuma radītajiem riskiem, ražotāji patērētāju veselības un drošības aizsardzības nolūkā veic ražojumu, kurus dara pieejamus tirgū, izlases veida pārbaudi, izmeklē un, ja vajadzīgs, veic sūdzību, neatbilstīgu ražojumu un atsauktu ražojumu reģistrēšanu, kā arī pastāvīgi informē izplatītājus par šo uzraudzību.

5.   Ražotāji nodrošina, ka uz to ražojumiem ir tipa, partijas vai sērijas numurs vai cits identifikācijas elements vai, ja konstrukcijas elementu izmērs vai veids to neatļauj, ka vajadzīgā informācija ir sniegta uz iesaiņojuma vai ražojumam pievienotā dokumentā.

6.   Ražotāji uz ražojuma norāda savu nosaukumu, reģistrēto komercnosaukumu vai reģistrēto preču zīmi un adresi, kur ar tiem var sazināties saistībā ar attiecīgo ražojumu, vai, ja tas nav iespējams, to norāda uz ražojuma iesaiņojuma vai ražojumam pievienotā dokumentā. Norādītā adrese ir viens kontaktpunkts, kuru izmantojot var sazināties ar ražotāju.

7.   Ražotāji nodrošina, ka ražojumam īpašnieka rokasgrāmatā ir pievienotas instrukcijas un drošības informācija valodā vai valodās, kas var būt viegli saprotamas patērētājiem un citiem galalietotājiem, kā to noteikusi attiecīgā dalībvalsts.

8.   Ražotāji, kas uzskata vai kam ir iemesls uzskatīt, ka ražojums, kuru tie ir laiduši tirgū, neatbilst šai direktīvai, nekavējoties veic nepieciešamos korektīvos pasākumus, lai panāktu minētā ražojuma atbilstību vai arī, ja vajadzīgs, lai izņemtu to no tirgus vai atsauktu. Turklāt, ja ražojums rada risku, ražotāji nekavējoties par to informē valsts kompetentās iestādes tajās dalībvalstīs, kurās tie ražojumu darījuši pieejamu, norādot sīku informāciju, jo īpaši par neatbilstību un jebkuriem veiktajiem korektīvajiem pasākumiem.

9.   Pēc valsts kompetentās iestādes pamatota pieprasījuma ražotāji sniedz tai visu informāciju un dokumentāciju, kas nepieciešama, lai apliecinātu ražojuma atbilstību, valodā, kas var būt viegli saprotama minētajai iestādei. Tie pēc minētās iestādes pieprasījuma sadarbojas ar to jebkādos pasākumos, kas veikti, lai izvairītos no riskiem, ko var radīt ražojumi, kurus tie laiduši tirgū.

8. pants

Pilnvarotie pārstāvji

1.   Ražotājs ar rakstisku pilnvaru var iecelt pilnvaroto pārstāvi.

2.   Pilnvarotā pārstāvja pilnvarās neietilpst 7. panta 1. punktā noteiktie pienākumi un tehniskās dokumentācijas izstrāde.

3.   Pilnvarotais pārstāvis veic uzdevumus, kas noteikti no ražotāja saņemtajā pilnvarā. Ar pilnvaru pilnvarotajam pārstāvim atļauj veikt vismaz šādus pienākumus:

a)

deklarācijas, kas minēta 15. pantā, kopiju un tehnisko dokumentāciju glabāt 10 gadus pēc ražojuma laišanas tirgū, lai tā būtu pieejama valsts uzraudzības iestādēm;

b)

pēc valsts kompetentās iestādes pamatota pieprasījuma sniegt minētajai iestādei visu nepieciešamo informāciju un dokumentāciju, lai apliecinātu ražojuma atbilstību;

c)

pēc valsts kompetento iestāžu pieprasījuma sadarboties ar tām jebkurā pasākumā, kas veikts, lai novērstu riskus, ko rada ražojumi, uz kuriem attiecas minēto iestāžu pilnvaras.

9. pants

Importētāju pienākumi

1.   Importētāji laiž Savienības tirgū tikai attiecīgajām prasībām atbilstīgus ražojumus.

2.   Pirms ražojuma laišanas tirgū importētāji pārliecinās, ka ražotājs ir veicis atbilstības novērtējuma procedūru. Importētāji pārliecinās, ka ražotājs ir izstrādājis tehnisko dokumentāciju, ka ražojumam ir CE zīme, kā minēts 17. pantā, un ka tam ir pievienoti vajadzīgie dokumenti saskaņā ar 15. pantu, I pielikuma A daļas 2.5. punktu, I pielikuma B daļas 4. punktu un I pielikuma C daļas 2. punktu, un ka ražotājs ir izpildījis 7. panta 5. un 6. punktā noteiktās prasības.

Ja importētājs uzskata vai tam ir iemesls uzskatīt, ka ražojums neatbilst 4. panta 1. punkta un I pielikuma prasībām, tas nelaiž to tirgū, kamēr nav panākta ražojuma atbilstība. Turklāt, ja ražojums rada risku, importētājs par to informē ražotāju un tirgus uzraudzības iestādes.

3.   Importētāji uz ražojuma norāda savu nosaukumu, reģistrēto komercnosaukumu vai reģistrēto preču zīmi un adresi, kur ar tiem var sazināties, vai, ja konstrukcijas elementu dēļ tas nav iespējams, to norāda uz ražojuma iesaiņojuma vai ražojumam pievienotā dokumentā.

4.   Importētāji nodrošina, ka ražojumam īpašnieka rokasgrāmatā ir pievienotas instrukcijas un drošības informācija valodā vai valodās, kas var būt viegli saprotamas patērētājiem un citiem galalietotājiem, kā to noteikusi attiecīgā dalībvalsts.

5.   Importētāji nodrošina, lai laikā, kad tie ir atbildīgi par ražojumu, tā uzglabāšanas un pārvadāšanas apstākļi negatīvi neietekmētu ražojuma atbilstību prasībām, kas noteiktas 4. panta 1. punktā un I pielikumā.

6.   Ja to uzskata par lietderīgu saistībā ar ražojuma radītiem riskiem, importētāji patērētāju veselības un drošības aizsardzības nolūkā veic ražojumu, kurus dara pieejamus tirgū, izlases veida pārbaudi, izmeklē un, ja vajadzīgs, veic sūdzību, neatbilstīgu ražojumu un atsauktu ražojumu reģistrēšanu, kā arī pastāvīgi informē izplatītājus par šo uzraudzību.

7.   Importētāji, kas uzskata vai kam ir iemesls uzskatīt, ka ražojums, kuru tie ir laiduši tirgū, neatbilst šai direktīvai, nekavējoties veic nepieciešamos korektīvos pasākumus, lai panāktu minētā ražojuma atbilstību vai arī, ja vajadzīgs, lai to izņemtu vai atsauktu. Turklāt, ja ražojums rada risku, importētāji nekavējoties par to informē valsts kompetentās iestādes tajās dalībvalstīs, kurās tie ražojumu darījuši pieejamu, norādot sīku informāciju, jo īpaši par neatbilstību un veiktajiem korektīvajiem pasākumiem.

8.   Importētāji 10 gadus pēc ražojuma laišanas tirgū glabā 16. pantā minētās deklarācijas kopiju, lai tā būtu pieejama tirgus uzraudzības iestādēm, un nodrošina, lai minētajām iestādēm pēc pieprasījuma būtu pieejama tehniskā dokumentācija.

9.   Pēc valsts kompetentās iestādes pamatota pieprasījuma importētāji minētajai iestādei valodā, ko tā var viegli saprast, sniedz visu nepieciešamo informāciju un dokumentāciju, lai apliecinātu ražojuma atbilstību. Tie pēc minētās iestādes pieprasījuma sadarbojas ar to jebkurā pasākumā, kas veikts, lai novērstu riskus, ko rada ražojumi, kurus tie laiduši tirgū.

10. pants

Izplatītāju pienākumi

1.   Darot ražojumu pieejamu tirgū, izplatītāji pietiekami rūpīgi ievēro šīs direktīvas prasības.

2.   Pirms ražojums tiek darīts pieejams tirgū, izplatītāji pārbauda, vai ražojumam ir CE zīme, kā minēts 17. pantā, vai tam ir pievienoti 7. panta 7. punktā, 15. pantā, I pielikuma A daļas 2.5. punktā, I pielikuma B daļas 4. punktā un I pielikuma C daļas 2. punktā prasītie dokumenti un instrukcijas un drošības informācija valodā vai valodās, kas var būt viegli saprotamas patērētājiem un citiem galalietotājiem tajā dalībvalstī, kurā ražojums ir darīts pieejams tirgū, un vai ražotājs un importētājs ir ievērojuši 7. panta 5. un 6. punktā un 9. panta 3. punktā noteiktās prasības.

Ja izplatītājs uzskata vai viņam ir iemesls uzskatīt, ka ražojums neatbilst 4. panta 1. punkta un I pielikuma prasībām, tas nelaiž to tirgū, kamēr nav panākta ražojuma atbilstība. Turklāt, ja ražojums rada risku, izplatītājs par to informē ražotāju vai importētāju, kā arī tirgus uzraudzības iestādes.

3.   Izplatītāji nodrošina, lai laikā, kad tie ir atbildīgi par ražojumu, tā uzglabāšanas un pārvadāšanas apstākļi negatīvi neietekmētu ražojuma atbilstību prasībām, kas noteiktas 4. panta 1. punktā un I pielikumā.

4.   Izplatītāji, kas uzskata vai kam ir iemesls uzskatīt, ka ražojums, kuru tie ir darījuši pieejamu tirgū, neatbilst šai direktīvai, pārliecinās, ka ir veikti vajadzīgie korektīvie pasākumi, lai panāktu minētā ražojuma atbilstību vai arī, ja vajadzīgs, lai to izņemtu vai atsauktu. Turklāt, ja ražojums rada risku, izplatītāji nekavējoties par to informē valsts kompetentās iestādes tajās dalībvalstīs, kurās tie ražojumu ir darījuši pieejamu tirgū, norādot sīku informāciju, jo īpaši par neatbilstību un jebkuriem veiktajiem korektīvajiem pasākumiem.

5.   Pēc valsts kompetentās iestādes pamatota pieprasījuma izplatītāji sniedz tai visu informāciju un dokumentāciju, kas nepieciešama, lai apliecinātu ražojuma atbilstību. Tie pēc minētās iestādes pieprasījuma sadarbojas ar to jebkādos pasākumos, kas veikti, lai novērstu riskus, ko rada ražojumi, kurus tie darījuši pieejamus tirgū.

11. pants

Gadījumi, kad ražotāju pienākumus piemēro importētājiem un izplatītājiem

Importētāju vai izplatītāju šīs direktīvas vajadzībām uzskata par ražotāju, un tam ir tādi paši pienākumi kā ražotājam saskaņā ar 7. pantu, ja tas laiž tirgū kādu ražojumu ar savu vārdu vai preču zīmi vai izmaina jau tirgū laistu ražojumu tā, ka izmaiņas var ietekmēt atbilstību šīs direktīvas prasībām.

12. pants

Privātimportētāju pienākumi

1.   Ja ražotājs neizpilda pienākumu nodrošināt ražojuma atbilstību šai direktīvai, privātimportētājs pirms ražojuma nodošanas ekspluatācijā nodrošina, ka tas ir projektēts un ražots saskaņā ar prasībām, kas noteiktas 4. panta 1. punktā un I pielikumā, un veic vai ir veicis ražotāja pienākumus, kas noteikti 7. panta 2., 3., 7. un 9. punktā.

2.   Ja nav pieejama ražotāja sniegta nepieciešamā tehniskā dokumentācija, to sagatavo privātimportētājs, izmantojot atbilstošās speciālās zināšanas.

3.   Privātimportētājs nodrošina, ka uz ražojuma ir norādīts tās paziņotās struktūras nosaukums un adrese, kas veikusi ražojuma atbilstības novērtējumu.

13. pants

Uzņēmēju identifikācija

1.   Pēc tirgus uzraudzības iestāžu pieprasījuma uzņēmēji identificē:

a)

katru uzņēmēju, kas tiem piegādājis ražojumu;

b)

katru uzņēmēju, kuram tie piegādājuši ražojumu.

Uzņēmēji spēj sniegt šā panta pirmajā daļā minēto informāciju 10 gadus pēc tam, kad ražojums tiem piegādāts, un 10 gadus pēc tam, kad tie ir piegādājuši ražojumu.

2.   Pēc tirgus uzraudzības iestāžu pieprasījuma privātimportētāji sniedz tām informāciju par uzņēmēju, kas tiem piegādājis ražojumu.

Privātimportētāji spēj sniegt šā panta pirmajā daļā minēto informāciju 10 gadus pēc tam, kad ražojums tiem piegādāts.

III   NODAĻA

RAŽOJUMA ATBILSTĪBA

14. pants

Atbilstības pieņēmums

Ražojumus, kas atbilst tiem saskaņotajiem standartiem vai to daļām, uz kuriem atsauces ir publicētas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, pieņem par atbilstīgiem minētajos standartos vai to daļās iekļautajām prasībām, kā noteikts 4. panta 1. punktā un I pielikumā.

15. pants

ES atbilstības deklarācija un deklarācija saskaņā ar III pielikumu

1.   ES atbilstības deklarācija norāda, ka ir apliecināta atbilstība 4. panta 1. punktā un I pielikumā noteiktajām prasībām vai prasībām, kas minētas 6. panta 4. punkta b) vai c) apakšpunktā.

2.   ES atbilstības deklarācija atbilst šīs direktīvas IV pielikumā sniegtā parauga struktūrai, un tajā ir elementi, kas sniegti Lēmuma Nr. 768/2008/EK II pielikumā, kā arī šīs direktīvas V pielikumā noteiktajos attiecīgajos moduļos, un to pastāvīgi atjaunina. To tulko tajā valodā vai valodās, ko nosaka dalībvalsts, kuras tirgū ražojums ir darīts pieejams vai nodots ekspluatācijā.

3.   Sagatavojot ES atbilstības deklarāciju, ražotājs, privātimportētājs vai 6. panta 4. punkta b) un c) apakšpunktā minētā persona, kas pielāgo motoru, uzņemas atbildību par ražojuma atbilstību.

4.   ES atbilstības deklarāciju, kas minēta 3. punktā, pievieno šādiem ražojumiem, kad tie darīti pieejami tirgū vai nodoti ekspluatācijā:

a)

peldlīdzekļiem;

b)

konstrukcijas elementiem, ja tos laiž tirgū atsevišķi;

c)

vilces motoriem.

5.   Ražotāja vai importētāja deklarācija, kas izklāstīta III pielikumā attiecībā uz daļēji pabeigtiem peldlīdzekļiem, satur minētajā pielikumā norādīto informāciju un ir pievienota daļēji pabeigtajam peldlīdzeklim. To tulko tajā valodā vai valodās, ko nosaka dalībvalsts, kuras tirgū ražojums ir darīts pieejams.

16. pants

CE zīmes vispārējie principi

Uz CE zīmi attiecas vispārējie principi, kas izklāstīti Regulas (EK) Nr. 765/2008 30. pantā.

17. pants

Ražojumi, kas marķējami ar CE zīmi

1.   Šādiem ražojumiem piemēro CE zīmi, kad tos dara pieejamus tirgū vai nodod ekspluatācijā:

a)

peldlīdzekļiem;

b)

konstrukcijas elementiem;

c)

vilces motoriem.

2.   Dalībvalstis pieņem, ka 1. punktā minētie ražojumi, kuriem ir CE zīme, atbilst šai direktīvai.

18. pants

CE zīmes piestiprināšanas noteikumi un nosacījumi

1.   CE zīmi redzami, salasāmi un neizdzēšami piestiprina 17. panta 1. punktā minētajiem ražojumiem. Ja konstrukcijas elementu dēļ tas nav iespējams vai attaisnojams minētā ražojuma izmēra vai veida dēļ, zīmi piestiprina uz iepakojuma un pavaddokumentos. Attiecībā uz peldlīdzekli CE zīmi piestiprina ražotāja plāksnītei, kura uzstādīta atsevišķi no peldlīdzekļa identifikācijas numura. Attiecībā uz vilces motoru CE zīmi piestiprina uz motora.

2.   CE zīmi piestiprina pirms ražojuma laišanas tirgū vai nodošanas ekspluatācijā. Aiz CE zīmes un identifikācijas numura, kas minēts 3. punktā, var norādīt piktogrammu vai kādu citu norādi par īpašu risku vai izmantojumu.

3.   CE zīmei seko paziņotās struktūras identifikācijas numurs, ja minētā struktūra piedalās ražošanas kontroles posmā vai pēcbūves novērtējumā.

Paziņotās struktūras identifikācijas numuru piestiprina pati struktūra, vai pēc tās norādījuma to piestiprina ražotājs vai tā pilnvarotais pārstāvis, vai persona, kas minēta 19. panta 2., 3. vai 4. punktā.

IV   NODAĻA

ATBILSTĪBAS NOVĒRTĒJUMS

19. pants

Piemērojamās atbilstības novērtējuma procedūras

1.   Ražotājs pirms 2. panta 1. punktā minēto ražojumu laišanas tirgū piemēro procedūras, kas minētas 20., 21. un 22. pantā.

2.   Privātimportētāji pirms 2. panta 1. punktā minētā ražojuma nodošanas ekspluatācijā piemēro 23. pantā minēto procedūru, ja ražotājs nav veicis attiecīgā ražojuma atbilstības novērtējumu.

3.   Visas personas, kas laiž tirgū vai nodod ekspluatācijā vilces motoru vai peldlīdzekli pēc tā būtiskas modifikācijas vai pārbūves, vai arī visas personas, kas peldlīdzekļa paredzēto nolūku, uz ko šī direktīva neattiecas, izmaina tā, ka tās darbības joma uz to attiecas, pirms ražojuma laišanas tirgū vai nodošanas ekspluatācijā piemēro 23. pantā minēto procedūru.

4.   Visas personas, kas personīgai lietošanai būvētu peldlīdzekli laiž tirgū pirms piecu gadu laikposma beigām, kas minēts 2. panta 2. punkta a) apakšpunkta vii) punktā, pirms ražojuma laišanas tirgū piemēro 23. pantā minēto procedūru.

20. pants

Projektēšana un būve

1.   Atpūtas kuģu projektēšanai un būvei piemēro šādas Lēmuma Nr. 768/2008/EK II pielikumā izklāstītās procedūras:

a)

projekta kategorijām A un B, kas minētas I pielikuma A daļas 1. punktā:

i)

atpūtas kuģiem ar korpusa garumu no 2,5 m līdz mazāk par 12 m jebkuru no šādiem moduļiem:

A1 modulis (iekšējā ražošanas kontrole kopā ar uzraudzītu ražojuma testēšanu),

B modulis (ES tipa pārbaude) kopā ar C, D, E vai F moduli,

G modulis (atbilstība, pamatojoties uz vienības verificēšanu),

H modulis (atbilstība, pamatojoties uz visaptverošu kvalitātes nodrošināšanu);

ii)

atpūtas kuģiem ar korpusa garumu no 12 m līdz 24 m jebkuru no šādiem moduļiem:

B modulis (ES tipa pārbaude) kopā ar C, D, E vai F moduli,

G modulis (atbilstība, pamatojoties uz vienības verificēšanu),

H modulis (atbilstība, pamatojoties uz visaptverošu kvalitātes nodrošināšanu);

b)

projekta kategorijai C, kas minēta I pielikuma A daļas 1. punktā:

i)

atpūtas kuģiem ar korpusa garumu no 2,5 m līdz mazāk par 12 m jebkuru no šādiem moduļiem:

ja ir atbilstība saskaņotajiem standartiem, kas saistīti ar I pielikuma A daļas 3.2. un 3.3. punktu: A modulis (iekšējā ražošanas kontrole), A1 modulis (iekšējā ražošanas kontrole kopā ar uzraudzītu ražojuma testēšanu), B modulis (ES tipa pārbaude) kopā ar C, D, E vai F moduli, G modulis (atbilstība, pamatojoties uz vienības verificēšanu) vai H modulis (atbilstība, pamatojoties uz visaptverošu kvalitātes nodrošināšanu),

ja nav atbilstības saskaņotajiem standartiem, kas saistīti ar I pielikuma A daļas 3.2. un 3.3. punktu: A1 modulis (iekšējā ražošanas kontrole kopā ar uzraudzītu ražojuma testēšanu), B modulis (ES tipa pārbaude) kopā ar C, D, E vai F moduli, G modulis (atbilstība, pamatojoties uz vienības verificēšanu) vai H modulis (atbilstība, pamatojoties uz visaptverošu kvalitātes nodrošināšanu);

ii)

atpūtas kuģiem ar korpusa garumu no 12 m līdz 24 m jebkuru no šādiem moduļiem:

B modulis (ES tipa pārbaude) kopā ar C, D, E vai F moduli,

G modulis (atbilstība, pamatojoties uz vienības verificēšanu),

H modulis (atbilstība, pamatojoties uz visaptverošu kvalitātes nodrošināšanu);

c)

projekta kategorijai D, kas minēta I pielikuma A daļas 1. punktā:

atpūtas kuģiem ar korpusa garumu no 2,5 m līdz 24 m jebkuru no šādiem moduļiem:

A modulis (iekšējā ražošanas kontrole),

A1 modulis (iekšējā ražošanas kontrole kopā ar uzraudzītu ražojuma testēšanu),

B modulis (ES tipa pārbaude) kopā ar C, D, E vai F moduli,

G modulis (atbilstība, pamatojoties uz vienības verificēšanu),

H modulis (atbilstība, pamatojoties uz visaptverošu kvalitātes nodrošināšanu).

2.   Ūdens motociklu projektēšanai un būvei piemēro jebkuru no šādām Lēmuma Nr. 768/2008/EK II pielikumā izklāstītajām procedūrām:

a)

A modulis (iekšējā ražošanas kontrole);

b)

A1 modulis (iekšējā ražošanas kontrole kopā ar uzraudzītu ražojuma testēšanu);

c)

B modulis (ES tipa pārbaude) kopā ar C, D, E vai F moduli;

d)

G modulis (atbilstība, pamatojoties uz vienības verificēšanu);

e)

H modulis (atbilstība, pamatojoties uz visaptverošu kvalitātes nodrošināšanu).

3.   Konstrukcijas elementu projektēšanai un būvei piemēro jebkuru no šādām Lēmuma Nr. 768/2008/EK II pielikumā izklāstītajām procedūrām:

a)

B modulis (ES tipa pārbaude) kopā ar C, D, E vai F moduli;

b)

G modulis (atbilstība, pamatojoties uz vienības verificēšanu);

c)

H modulis (atbilstība, pamatojoties uz visaptverošu kvalitātes nodrošināšanu).

21. pants

Izplūdes gāzu emisijas

Attiecībā uz izplūdes gāzu emisijām motoru ražotājs 2. panta 1. punkta d) un e) apakšpunktā minētajiem ražojumiem piemēro šādas Lēmuma Nr. 768/2008/EK II pielikumā izklāstītās procedūras:

a)

ja testus veic pēc saskaņotā standarta, jebkuru no šādiem moduļiem:

i)

B modulis (ES tipa pārbaude) kopā ar C, D, E vai F moduli;

ii)

G modulis (atbilstība, pamatojoties uz vienības verificēšanu);

iii)

H modulis (atbilstība, pamatojoties uz visaptverošu kvalitātes nodrošināšanu);

b)

ja testus neveic pēc saskaņotā standarta, jebkuru no šādiem moduļiem:

i)

B modulis (ES tipa pārbaude) kopā ar C1 moduli;

ii)

G modulis (atbilstība, pamatojoties uz vienības verificēšanu).

22. pants

Trokšņa emisijas

1.   Attiecībā uz trokšņa emisijām, ko rada tādi atpūtas kuģi ar pakaļgala vilces motoriem bez iebūvētas izplūdes gāzu sistēmas vai ar iekšējā vilces motora agregātiem un atpūtas kuģi ar pakaļgala vilces motoriem bez iebūvētas izplūdes gāzu sistēmas vai ar iekšējā vilces motora agregātiem, kuri tikuši būtiski pārbūvēti un piecu gadu laikā pēc pārbūves laisti tirgū, ražotājs piemēro šādas Direktīvas 768/2008/EK II pielikumā izklāstītās procedūras:

a)

ja trokšņu mērījumiem testus veic pēc saskaņotā standarta, jebkuru no šādiem moduļiem:

i)

A1 modulis (iekšējā ražošanas kontrole kopā ar uzraudzītu ražojuma testēšanu);

ii)

G modulis (atbilstība, pamatojoties uz vienības verificēšanu);

iii)

H modulis (atbilstība, pamatojoties uz visaptverošu kvalitātes nodrošināšanu);

b)

ja trokšņu mērījumiem testus neveic pēc saskaņotā standarta, piemēro G moduli (atbilstība, pamatojoties uz vienības verificēšanu);

c)

ja novērtējumā piemēro Frūda skaitli un jaudas/tonnāžas attiecības metodi, piemēro jebkuru no šādiem moduļiem:

i)

A modulis (iekšējā ražošanas kontrole);

ii)

G modulis (atbilstība, pamatojoties uz vienības verificēšanu);

iii)

H modulis (atbilstība, pamatojoties uz visaptverošu kvalitātes nodrošināšanu).

2.   Attiecībā uz trokšņa emisijām ūdens motocikliem un piekarināmiem vilces motoriem, un pakaļgala vilces motoriem ar iebūvētu izplūdes gāzu sistēmu, kas domāti uzstādīšanai atpūtas kuģos, ūdens motociklu vai motoru ražotājs piemēro šādas Lēmuma Nr. 768/2008/EK II pielikumā izklāstītās procedūras:

a)

ja trokšņu mērījumiem testus veic pēc saskaņotā standarta, jebkuru no šādiem moduļiem:

i)

A1 modulis (iekšējā ražošanas kontrole kopā ar uzraudzītu ražojuma testēšanu);

ii)

G modulis (atbilstība, pamatojoties uz vienības verificēšanu);

iii)

H modulis (atbilstība, pamatojoties uz visaptverošu kvalitātes nodrošināšanu);

b)

ja trokšņu mērījumiem testus neveic pēc saskaņotā standarta, piemēro G moduli (atbilstība, pamatojoties uz vienības verificēšanu).

23. pants

Pēcbūves novērtējums

Pēcbūves novērtējumu, kas minēts 19. panta 2., 3. un 4. punktā, veic atbilstīgi V pielikumam.

24. pants

Papildprasības

1.   Ja piemēro Lēmuma Nr. 768/2008/EK II pielikuma B moduli, ES tipa pārbaudi veic minētā moduļa 2. punkta otrajā ievilkumā precizētajā kārtībā.

B modulī minētais produkcijas tips var attiekties uz vairākām ražojuma versijām ar noteikumu, ka:

a)

atšķirības starp versijām neietekmē drošības līmeni un pārējās prasības attiecībā uz ražojuma darbību; un

b)

ražojuma versijas ir minētas atbilstīgajā ES tipa pārbaudes sertifikātā, vajadzības gadījumā veicot grozījumus oriģinālajā sertifikātā.

2.   Ja piemēro Lēmuma Nr. 768/2008/EK II pielikuma A1 moduli, ražojumu pārbaudi veic uz viena vai vairākiem peldlīdzekļiem, kas ir ražotāja produkcija, un piemēro šīs direktīvas VI pielikumā izklāstītās papildprasības.

3.   Nav piemērojama iespēja izmantot akreditētas iekšējās struktūras, kas minētas Lēmuma Nr. 768/2008/EK II pielikuma A1 un C1 modulī.

4.   Ja piemēro Lēmuma Nr. 768/2008/EK II pielikuma F moduli, piemēro šīs direktīvas VII pielikumā aprakstīto procedūru, lai novērtētu atbilstību izplūdes gāzu emisijas prasībām.

5.   Ja piemēro Lēmuma Nr. 768/2008/EK II pielikuma C moduli, attiecībā uz šajā direktīvā noteikto izplūdes gāzu emisijas prasību atbilstības novērtējumu, ja ražotājs nedarbojas attiecīgā kvalitātes nodrošināšanas sistēmā, kas aprakstīta Lēmuma Nr. 768/2008/EK II pielikuma H modulī, ražotāja izraudzīta paziņotā struktūra veic vai ir veikusi ražojuma pārbaudes nejaušos laika intervālos, kurus nosaka minētā struktūra, lai pārbaudītu ražojuma iekšējo pārbaužu kvalitāti. Ja kvalitātes līmenis izrādās neapmierinošs vai ja šķiet nepieciešams pārbaudīt ražotāja uzrādīto datu derīgumu, piemēro šīs direktīvas VIII pielikumā izklāstīto procedūru.

25. pants

Tehniskā dokumentācija

1.   Direktīvas 7. panta 2. punktā minētā tehniskā dokumentācija ietver visus attiecīgos datus un sīkāku informāciju par līdzekļiem, ko ražotājs izmantojis, lai nodrošinātu ražojuma atbilstību 4. panta 1. punktā un I pielikumā noteiktajām prasībām. Jo īpaši tā ietver IX pielikumā norādītos attiecīgos dokumentus.

2.   Tehniskā dokumentācija nodrošina, ka projektēšana, būve, darbība un atbilstības novērtējums ir skaidri saprotams.

V   NODAĻA

ATBILSTĪBAS NOVĒRTĒJUMA STRUKTŪRU PAZIŅOŠANA

26. pants

Paziņošana

Dalībvalstis paziņo Komisijai un pārējām dalībvalstīm struktūras, kas pilnvarotas veikt trešo personu atbilstības novērtējuma uzdevumus saskaņā ar šo direktīvu.

27. pants

Paziņojošās iestādes

1.   Dalībvalstis izraugās paziņojošo iestādi, kas ir atbildīga par nepieciešamo procedūru izveidi un veikšanu, lai novērtētu un paziņotu atbilstības novērtējuma struktūras šīs direktīvas vajadzībām un uzraudzītu paziņotās struktūras, tostarp to atbilstību 32. panta noteikumiem.

2.   Dalībvalstis var nolemt, ka 1. punktā minēto novērtējumu un uzraudzību veic valsts akreditācijas struktūra Regulas (EK) Nr. 765/2008 nozīmē un saskaņā ar to.

3.   Ja paziņojošā iestāde deleģē vai kā citādi uztic veikt 1. punktā minēto novērtējumu, paziņošanu vai uzraudzību kādai struktūrai, kas nav valsts pārvaldes iestāde, minētā struktūra ir juridiska persona un mutatis mutandis atbilst 28. pantā noteiktajām prasībām. Minētā struktūra turklāt ir spējīga uzņemties saistības, kas izriet no tās darbībām.

4.   Paziņojošā iestāde uzņemas pilnu atbildību par 3. punktā minētās struktūras veiktajiem uzdevumiem.

28. pants

Prasības attiecībā uz paziņojošām iestādēm

1.   Paziņojošo iestādi izveido tā, lai nebūtu nekādu interešu konfliktu ar atbilstības novērtējuma struktūrām.

2.   Paziņojošā iestāde ir veidota un darbojas tā, lai nodrošinātu savas darbības objektivitāti un taisnīgumu.

3.   Paziņojošā iestāde ir veidota tā, lai visus lēmumus par atbilstības novērtējuma struktūru paziņošanu pieņemtu kompetentas personas, kas nav tās pašas personas, kuras veikušas novērtējumu.

4.   Paziņojošā iestāde nepiedāvā un neveic nekādas darbības, ko veic atbilstības novērtējuma struktūras, kā arī nesniedz konsultāciju pakalpojumus, kuri pamatojas uz komerciāliem vai konkurences apsvērumiem.

5.   Paziņojošā iestāde nodrošina tās iegūtās informācijas konfidencialitāti.

6.   Paziņojošās iestādes rīcībā ir pietiekams skaits kompetentu darbinieku tās uzdevumu pienācīgai izpildei.

29. pants

Paziņojošo iestāžu pienākums informēt

Dalībvalstis informē Komisiju par savām procedūrām, kas paredzētas atbilstības novērtējuma struktūru novērtēšanai un paziņošanai un paziņoto struktūru uzraudzībai, kā arī par jebkurām izmaiņām šajās procedūrās.

Komisija dara minēto informāciju publiski pieejamu.

30. pants

Prasības attiecībā uz paziņotajām struktūrām

1.   Paziņošanas nolūkā saskaņā ar šo direktīvu atbilstības novērtējuma struktūra atbilst 2.–11. punktā noteiktajām prasībām.

2.   Atbilstības novērtējuma struktūra tiek izveidota saskaņā ar valsts tiesību aktiem, un tai ir juridiskas personas statuss.

3.   Atbilstības novērtējuma struktūra ir trešā persona, kas ir neatkarīga no organizācijas vai ražojuma, kam tā veic novērtējumu.

Struktūra, kas pieder uzņēmēju organizācijai vai profesionālajai federācijai, kura pārstāv uzņēmumus, kas iesaistīti tās novērtējamo ražojumu projektēšanā, ražošanā, piegādē, uzstādīšanā, lietošanā vai apkalpošanā, var tikt uzskatīta par tādu struktūru, ja ir apliecināta tās neatkarība un interešu konflikta neesamība.

4.   Atbilstības novērtējuma struktūra, tās augstākā vadība un darbinieki, kas ir atbildīgi par atbilstības novērtējuma uzdevumu veikšanu, nav to vērtējamo ražojumu projektētāji, ražotāji, piegādātāji, uzstādītāji, pircēji, īpašnieki, lietotāji vai apkopes veicēji, ne arī minēto personu pārstāvji. Tas neliedz izmantot novērtētos ražojumus, kas ir vajadzīgi atbilstības novērtējuma struktūras darbībai, vai izmantot šādus ražojumus personīgiem mērķiem.

Atbilstības novērtējuma struktūra, tās augstākā vadība un darbinieki, kas ir atbildīgi par atbilstības novērtējuma uzdevumu veikšanu, nav tieši saistīti ar minēto ražojumu projektēšanu vai ražošanu, tirdzniecību, uzstādīšanu, lietošanu vai apkalpošanu un nepārstāv minētajās darbībās iesaistītās personas. Viņi neiesaistās darbībās, kas var būt pretrunā viņu lēmuma neatkarībai vai godīgumam attiecībā uz tām atbilstības novērtējuma darbībām, saistībā ar kurām struktūra ir paziņota. Tas jo īpaši attiecas uz konsultāciju pakalpojumiem.

Atbilstības novērtējuma struktūras nodrošina, ka to meitasuzņēmumu vai apakšlīgumu slēdzēju darbības neietekmē struktūru atbilstības novērtējuma darbību konfidencialitāti, objektivitāti vai godīgumu.

5.   Atbilstības novērtējuma struktūras un to darbinieki veic atbilstības novērtējuma darbības ar visaugstāko profesionālo godīgumu un vajadzīgo tehnisko kompetenci konkrētajā jomā bez jebkāda spiediena un pamudinājumiem, jo īpaši finansiāla rakstura, kas varētu ietekmēt viņu lēmumu vai atbilstības novērtējuma darbību rezultātus, īpaši no to personu vai personu grupu puses, kuras ir ieinteresētas minēto darbību rezultātos.

6.   Atbilstības novērtējuma struktūra ir spējīga veikt atbilstības novērtējuma uzdevumus, kuri tai uzticēti saskaņā ar 19.–24. panta noteikumiem un attiecībā uz kuriem tā ir paziņota, neatkarīgi no tā, vai minētos uzdevumus veic pati atbilstības novērtējuma struktūra vai tie tiek veikti tās vārdā un tās atbildībā.

Atbilstības novērtējuma struktūras rīcībā vienmēr un visām atbilstības novērtējuma procedūrām un ražojumu veidiem vai kategorijām, saistībā ar ko tā ir paziņota, ir vajadzīgie:

a)

darbinieki ar tehniskām zināšanām un pietiekamu un atbilstīgu pieredzi, lai veiktu atbilstības novērtējuma uzdevumus;

b)

to procedūru apraksts, saskaņā ar kurām veic atbilstības novērtējumu, nodrošinot to pārredzamību un spēju minētās procedūras atkārtot.

Tai ir izstrādāta pienācīga darbības stratēģija un procedūras, ar ko uzdevumi, ko tā veic kā paziņotā struktūra, ir nodalīti no pārējās darbības;

c)

darbības veikšanas procedūras, kurās pienācīgi ņem vērā uzņēmēja lielumu, nozari, kurā tas darbojas, tā struktūru, attiecīgā ražojuma izgatavošanas tehnoloģijas sarežģītības pakāpi un masveida vai sērijveida ražošanas procesa īpatnības.

Tai ir nepieciešamie līdzekļi, lai pienācīgi veiktu tehniskos un administratīvos uzdevumus saistībā ar atbilstības novērtējuma darbībām, un ir piekļuve visam nepieciešamajam aprīkojumam vai iekārtām.

7.   Darbiniekiem, kas atbildīgi par atbilstības novērtējuma darbību veikšanu, ir:

a)

laba tehniskā un profesionālā apmācība par visām atbilstības novērtējuma darbībām, saistībā ar kurām atbilstības novērtējuma struktūra ir tikusi paziņota;

b)

pietiekamas zināšanas par prasībām attiecībā uz veicamajiem novērtējumiem un pienācīgas pilnvaras veikt minētos novērtējumus;

c)

atbilstīgas zināšanas un izpratne par pamatprasībām, piemērojamajiem saskaņotajiem standartiem, attiecīgajiem Savienības saskaņošanas tiesību aktiem un attiecīgajiem valsts tiesību aktiem;

d)

pilnvaras sagatavot sertifikātus, protokolus un ziņojumus, kas apliecina, ka novērtējums ir veikts.

8.   Tiek garantēta atbilstības novērtējuma struktūru, to augstākā līmeņa vadības un darbinieku, kas veic novērtējumu, objektivitāte.

Atalgojums, ko saņem atbilstības novērtējuma struktūras augstākā līmeņa vadība un darbinieki, kas veic novērtējumu, nav atkarīgs no minēto novērtējumu skaita vai to rezultātiem.

9.   Atbilstības novērtējuma struktūras nokārto civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu, izņemot gadījumus, kad atbildību uzņemas dalībvalsts saskaņā ar saviem tiesību aktiem vai kad dalībvalsts pati ir tieši atbildīga par atbilstības novērtējumu.

10.   Atbilstības novērtējuma struktūras darbinieki glabā dienesta noslēpumu attiecībā uz visu informāciju, kura iegūta, tiem veicot uzdevumus saskaņā ar 19.–24. pantu vai noteikumiem valsts tiesību aktos, kas nosaka to piemērošanu, izņemot attiecībās ar tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kurā darbības tiek veiktas. Īpašumtiesības ir aizsargātas.

11.   Atbilstības novērtējuma struktūras nodrošina, lai darbinieki, kas veic novērtējumu, būtu informēti par attiecīgajām standartizācijas darbībām un saskaņā ar 42. pantu izveidotās paziņoto struktūru koordinācijas grupas darbībām, vai pati piedalās šo darbību veikšanā un piemēro kā pamatnostādnes minētās grupas administratīvos lēmumus un sagatavotos dokumentus.

31. pants

Atbilstības pieņēmums

Ja atbilstības novērtējuma struktūra apliecina savu atbilstību kritērijiem, kas noteikti attiecīgajos saskaņotajos standartos vai to daļās, uz kuriem atsauces publicētas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, to pieņem par atbilstīgu 30. panta prasībām, ciktāl piemērojamie saskaņotie standarti attiecas uz minētajām prasībām.

32. pants

Paziņoto struktūru meitasuzņēmumi un apakšlīgumu slēgšana

1.   Ja paziņotā struktūra slēdz apakšlīgumus par konkrētu uzdevumu veikšanu saistībā ar atbilstības novērtējumu vai izmanto filiāli, tā pārliecinās, ka apakšlīguma slēdzējs vai filiāle atbilst 30. panta prasībām, un attiecīgi informē paziņojošo iestādi.

2.   Paziņotās struktūras uzņemas pilnu atbildību par apakšlīgumu slēdzēju vai meitasuzņēmumu veiktajiem uzdevumiem neatkarīgi no tā, kur tie veic uzņēmējdarbību.

3.   Par darbībām var slēgt apakšlīgumu vai tās var veikt meitasuzņēmums tikai tad, ja klients tam piekrīt.

4.   Paziņotās struktūras saglabā atbilstīgos dokumentus par apakšlīguma slēdzēja vai meitasuzņēmuma kvalifikāciju novērtējumu un to veikto darbu atbilstīgi 19.–24. pantam, lai šos dokumentus varētu uzrādīt paziņojošai iestādei.

33. pants

Paziņošanas pieteikums

1.   Atbilstības novērtējuma struktūra iesniedz paziņošanas pieteikumu paziņojošai iestādei tajā dalībvalstī, kurā tā veic uzņēmējdarbību.

2.   Šā panta 1. punktā minētajam pieteikumam pievieno atbilstības novērtējuma darbību aprakstu, atbilstības novērtējuma moduli vai moduļus un ražojumu vai ražojumus, par ko minētā struktūra paziņo, ka tie ietilpst tās kompetencē, kā arī akreditācijas sertifikātu, ja tāds ir, ko izdevusi valsts akreditācijas struktūra, apstiprinot, ka atbilstības novērtējuma struktūra atbilst 30. pantā noteiktajām prasībām.

3.   Ja attiecīgajai atbilstības novērtējuma struktūrai nav akreditācijas sertifikāta, tā paziņojošai iestādei iesniedz visus dokumentāros pierādījumus, kas vajadzīgi, lai pārbaudītu, atzītu un regulāri uzraudzītu struktūras atbilstību 30. pantā noteiktajām prasībām.

34. pants

Paziņošanas procedūra

1.   Paziņojošās iestādes var paziņot tikai tās atbilstības novērtējuma struktūras, kas atbilst 30. pantā noteiktajām prasībām.

2.   Paziņojošās iestādes informē Komisiju un pārējās dalībvalstis, izmantojot Komisijas izveidoto un pārvaldīto elektronisko paziņošanas sistēmu.

3.   Paziņojumā iekļauj visu informāciju par atbilstības novērtējuma darbībām, atbilstības novērtējuma moduli vai moduļiem, attiecīgo ražojumu vai ražojumiem un attiecīgo kompetences apliecinājumu.

4.   Ja paziņošana ir veikta, neizmantojot 33. panta 2. punktā minēto akreditācijas sertifikātu, paziņojošā iestāde iesniedz Komisijai un pārējām dalībvalstīm dokumentārus pierādījumus, kuri apstiprina atbilstības novērtējuma struktūras kompetenci un veiktos pasākumus, tādējādi nodrošinot, ka minētā struktūra tiek regulāri uzraudzīta un ka tā joprojām atbilst 30. pantā noteiktajām prasībām.

5.   Attiecīgā struktūra var veikt paziņotās struktūras darbības tikai tad, ja Komisija vai pārējās dalībvalstis nav izteikušas iebildumus divās nedēļās pēc paziņošanas, ja izmanto akreditācijas sertifikātu, vai divos mēnešos pēc paziņošanas, ja neizmanto akreditācijas procedūru.

Tikai šādu struktūru uzskata par paziņoto struktūru šīs direktīvas mērķiem.

6.   Komisijai un pārējām dalībvalstīm paziņo par visām attiecīgām turpmākām izmaiņām paziņojumā.

35. pants

Paziņoto struktūru identifikācijas numuri un saraksti

1.   Katrai paziņotajai struktūrai Komisija piešķir identifikācijas numuru.

Komisija piešķir tikai vienu identifikācijas numuru arī tad, ja tā pati struktūra ir paziņota saskaņā ar vairākiem Savienības tiesību aktiem.

Dalībvalstis turklāt piešķir identifikācijas kodu paziņotajai struktūrai, kurai paziņojošā iestāde ir devusi atļauju veikt pēcbūves atbilstības novērtējumus.

2.   Komisija dara publiski pieejamu to struktūru sarakstu, kas paziņotas saskaņā ar šo direktīvu, tostarp tām piešķirtos identifikācijas numurus un attiecīgā gadījumā kodus un darbības, attiecībā uz kurām tās ir paziņotas.

Komisija nodrošina minētā saraksta atjaunināšanu.

36. pants

Izmaiņas paziņojumos

1.   Ja paziņojošā iestāde ir noskaidrojusi vai ir tikusi informēta, ka paziņotā struktūra vairs neatbilst 30. pantā noteiktajām prasībām vai nepilda savus pienākumus, paziņojošā iestāde attiecīgi ierobežo, aptur vai atsauc paziņojumu, ņemot vērā to, kādā mērā attiecīgā struktūra nav spējusi nodrošināt atbilstību minētajām prasībām vai pildīt minētos pienākumus. Tā nekavējoties par to informē Komisiju un pārējās dalībvalstis.

2.   Ja paziņojums ir ierobežots, apturēts vai atsaukts vai ja paziņotā struktūra ir beigusi darbību, paziņojošā dalībvalsts veic atbilstīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka minētās struktūras dokumenti tiek nodoti citai paziņotajai struktūrai vai arī pēc pieprasījuma ir pieejami atbildīgajām paziņojošajām un tirgus uzraudzības iestādēm.

37. pants

Paziņoto struktūru kompetences apšaubīšana

1.   Komisija izskata visus gadījumus, kad tai ir radušās šaubas vai tai ir ziņots par šaubām attiecībā uz kādas paziņotās struktūras kompetenci vai spēju pastāvīgi izpildīt prasības un pienākumus, kuri uz to attiecas.

2.   Paziņojošā dalībvalsts pēc pieprasījuma sniedz Komisijai visu informāciju saistībā ar attiecīgās struktūras paziņošanas pamatojumu vai tās kompetences saglabāšanu.

3.   Komisija nodrošina, ka visa izmeklēšanas gaitā iegūtā sensitīvā informācija tiek apstrādāta konfidenciāli.

4.   Ja Komisija noskaidro, ka paziņotā struktūra neatbilst vai vairs neatbilst tās paziņojuma prasībām, tā pieņem īstenošanas aktu, lūdzot paziņojošo dalībvalsti veikt nepieciešamos korektīvos pasākumus, tostarp vajadzības gadījumā paziņojuma atsaukšanu.

Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 50. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.

38. pants

Prasības attiecībā uz paziņoto struktūru darbību

1.   Paziņotās struktūras veic atbilstības novērtējumus saskaņā ar 19.–24. pantā paredzētajām atbilstības novērtējuma procedūrām.

2.   Atbilstības novērtējumu veic samērīgi, neradot lieku slogu uzņēmējiem un privātimportētājiem. Atbilstības novērtējuma struktūras īsteno savu darbību, pienācīgi ņemot vērā uzņēmēja lielumu, nozari, kurā tas darbojas, struktūru, attiecīgās ražojumu tehnoloģijas sarežģītības pakāpi un to, vai ražošanas process ir masveidīgs vai sērijveida.

To darot, tās tomēr ievēro tādu stingrību un aizsardzības līmeni, kas ir vajadzīgs, lai ražojums atbilstu šai direktīvai.

3.   Ja paziņotā struktūra atklāj, ka ražotājs vai privātimportētājs nav izpildījis 4. panta 1. punktā un I pielikumā vai atbilstīgajos saskaņotajos standartos noteiktās prasības, tā pieprasa, lai minētais ražotājs vai privātimportētājs veiktu pienācīgus korektīvus pasākumus, un neizdod atbilstības sertifikātu.

4.   Ja, uzraugot atbilstību pēc sertifikāta izdošanas, paziņotā struktūra atklāj, ka ražojums vairs nav atbilstīgs, tā pieprasa, lai ražotājs veiktu pienācīgus korektīvus pasākumus, un, ja nepieciešams, apturētu vai atsauktu sertifikātu.

5.   Ja netiek veikti korektīvi pasākumi vai tie nedod vēlamo rezultātu, paziņotā struktūra attiecīgi ierobežo, aptur vai atsauc attiecīgos sertifikātus.

39. pants

Pārsūdzības procedūra

Dalībvalstis nodrošina, ka paziņoto struktūru pieņemtajiem lēmumiem ir pieejama pārsūdzības procedūra.

40. pants

Paziņoto struktūru pienākums informēt

1.   Paziņotās struktūras informē paziņojošo iestādi par:

a)

sertifikātu atteikšanu, ierobežošanu, apturēšanu vai atsaukšanu;

b)

apstākļiem, kas ietekmē paziņošanas darbības jomu un nosacījumus;

c)

informācijas pieprasījumiem par atbilstības novērtējuma darbībām, ko struktūras saņēmušas no tirgus uzraudzības iestādēm;

d)

atbilstības novērtējuma darbībām, kas veiktas to paziņošanas darbības jomā, un visām citām veiktajām darbībām, tostarp pārrobežu darbībām un apakšuzņēmēja līgumu slēgšanu.

2.   Paziņotās struktūras sniedz pārējām struktūrām, kas paziņotas atbilstīgi šai direktīvai un veic līdzīgas atbilstības novērtējuma darbības, kas attiecas uz tiem pašiem ražojumiem, attiecīgu informāciju par jautājumiem saistībā ar negatīviem un, pēc pieprasījuma, arī pozitīviem atbilstības novērtējuma rezultātiem.

41. pants

Pieredzes apmaiņa

Komisija organizē pieredzes apmaiņu starp dalībvalstu valsts iestādēm, kas ir atbildīgas par paziņošanas politiku.

42. pants

Paziņoto struktūru koordinācija

Komisija nodrošina, lai tiktu izveidota attiecīga koordinācija un sadarbība starp struktūrām, kas paziņotas atbilstīgi šai direktīvai, un lai tā pienācīgi darbotos nozares paziņoto struktūru grupā vai grupās.

Dalībvalstis nodrošina, lai to paziņotās struktūras tieši vai ar ieceltu pārstāvju palīdzību piedalītos minētās grupas vai grupu darbā.

VI   NODAĻA

SAVIENĪBAS TIRGUS UZRAUDZĪBA, TO RAŽOJUMU KONTROLE, KURUS IEVED SAVIENĪBAS TIRGŪ, UN DROŠĪBAS PROCEDŪRAS

43. pants

Savienības tirgus uzraudzība un to ražojumu kontrole, kurus ieved Savienības tirgū

Ražojumiem, uz ko attiecas šī direktīva, piemēro Regulas (EK) Nr. 765/2008 15. panta 3. punktu un 16.–29. pantu.

44. pants

Procedūra darbībām ar ražojumiem, kuri rada risku valsts līmenī

1.   Ja kādas dalībvalsts tirgus uzraudzības iestādēm ir pietiekams iemesls uzskatīt, ka ražojums, uz kuru attiecas šī direktīva, rada risku cilvēku veselībai vai drošībai, īpašumam vai videi, tās veic attiecīgā ražojuma novērtējumu, aptverot attiecīgās šajā direktīvā noteiktās prasības. Attiecīgie uzņēmēji vai privātimportētāji vajadzības gadījumā sadarbojas ar tirgus uzraudzības iestādēm.

Attiecībā uz uzņēmējiem – ja minētā novērtējuma laikā tirgus uzraudzības iestādes atklāj, ka ražojums neatbilst šajā direktīvā noteiktajām prasībām, tās nekavējoties pieprasa attiecīgajam uzņēmējam veikt vajadzīgos korektīvos pasākumus, lai proporcionāli apdraudējumam panāktu ražojuma atbilstību minētajām prasībām, izņemtu ražojumu no tirgus vai to atsauktu saprātīgā termiņā, kā nosaka šīs iestādes.

Attiecībā uz privātimportētāju – ja minētā novērtējuma laikā tirgus uzraudzības iestādes atklāj, ka ražojums neatbilst šajā direktīvā noteiktajām prasībām, privātimportētājs tiek nekavējoties informēts par attiecīgajiem korektīvajiem pasākumiem, kas jāveic, lai proporcionāli apdraudējumam panāktu ražojuma atbilstību minētajām prasībām, apturētu ražojuma nodošanu ekspluatācijā vai pārtrauktu tā izmantošanu.

Tirgus uzraudzības iestādes attiecīgi informē attiecīgo paziņoto struktūru.

Šā punkta otrajā un trešajā daļā minētajiem pasākumiem piemēro Regulas (EK) Nr. 765/2008 21. pantu.

2.   Ja tirgus uzraudzības iestādes uzskata, ka neatbilstība skar ne tikai to valsts teritoriju, tās informē Komisiju un pārējās dalībvalstis par novērtējuma rezultātiem un par pasākumiem, ko tās pieprasījušas veikt attiecīgajam uzņēmējam.

3.   Uzņēmējs nodrošina, lai tiktu veikti pienācīgi korektīvi pasākumi saistībā ar visiem attiecīgajiem ražojumiem, kurus tas darījis pieejamus Savienības tirgū.

Privātimportētājs nodrošina, lai tiktu veikti pienācīgi korektīvi pasākumi saistībā ar ražojumu, kuru tas importējis Savienībā paša lietošanai.

4.   Ja attiecīgais uzņēmējs neveic pienācīgus korektīvus pasākumus 1. punkta otrajā daļā noteiktajā termiņā, tirgus uzraudzības iestādes veic visus vajadzīgos pagaidu pasākumus, lai aizliegtu vai ierobežotu to, ka ražojums tiek darīts pieejams to valsts tirgū, izņemtu to no minētā tirgus vai atsauktu.

Ja privātimportētājs neveic pienācīgus korektīvus pasākumus, tirgus uzraudzības iestādes veic visus vajadzīgos pagaidu pasākumus, lai aizliegtu ražojuma nodošanu ekspluatācijā vai aizliegtu vai ierobežotu ražojuma izmantošanu to teritorijā.

Tirgus uzraudzības iestādes nekavējoties informē par minētajiem pasākumiem Komisiju un pārējās dalībvalstis.

5.   Šā panta 4. punktā minētā informācija ietver visas pieejamās ziņas, it īpaši vajadzīgos datus attiecībā uz neatbilstīgā ražojuma identifikāciju, ražojuma izcelsmi, iespējamās neatbilstības veidu un ar to saistīto risku, veikto valsts pasākumu veidu un ilgumu, kā arī attiecīgā uzņēmēja vai privātimportētāja paustos argumentus. Tirgus uzraudzības iestādes jo īpaši norāda, vai neatbilstība ir saistīta ar kādu no šādiem iemesliem:

a)

ražojuma neatbilstība prasībām, kas saistītas ar cilvēku veselību vai drošību, īpašuma vai vides aizsardzību un kas paredzētas šajā direktīvā; vai

b)

nepilnības 14. pantā minētajos saskaņotajos standartos, kurus ievērojot var pieņemt, ka ir nodrošināta atbilstība.

6.   Citas dalībvalstis, izņemot to dalībvalsti, kura sākusi procedūru saskaņā ar šo pantu, nekavējoties informē Komisiju un pārējās dalībvalstis par visiem pieņemtajiem pasākumiem un sniedz to rīcībā esošu papildinformāciju saistībā ar attiecīgā ražojuma neatbilstību, un, ja tās nepiekrīt paziņotajam valsts pasākumam, informē par saviem iebildumiem.

7.   Ja trijos mēnešos pēc 4. punktā minētās informācijas saņemšanas neviena dalībvalsts vai Komisija nav iebildusi pret kādas dalībvalsts veiktu pagaidu pasākumu, minēto pasākumu uzskata par pamatotu.

8.   Dalībvalstis nodrošina, ka nekavējoties tiek veikti pienācīgi ierobežojošie pasākumi saistībā ar attiecīgo ražojumu, piemēram, ražojuma izņemšana no to tirgus.

45. pants

Savienības drošības procedūra

1.   Ja, pabeidzot 44. panta 3. un 4. punktā noteikto procedūru, tiek celti iebildumi pret kādas dalībvalsts veiktu pasākumu vai ja Komisija uzskata, ka valsts pasākums ir pretrunā Savienības tiesību aktiem, Komisija nekavējoties uzsāk apspriešanos ar dalībvalstīm un attiecīgo(-ajiem) uzņēmēju(-iem) vai privātimportētāju un veic valsts pasākuma novērtējumu. Pamatojoties uz minētā novērtējuma rezultātiem, Komisija pieņem īstenošanas aktu, ar ko nosaka, vai valsts pasākums ir pamatots.

Komisija adresē savu lēmumu visām dalībvalstīm un to nekavējoties paziņo tām un attiecīgajam(-iem) uzņēmējam(-iem) vai privātimportētājam.

2.   Ja valsts pasākums tiek uzskatīts par pamatotu, visas dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu neatbilstīgā ražojuma izņemšanu no to tirgiem, un par to informē Komisiju. Ja valsts pasākums tiek uzskatīts par nepamatotu, attiecīgā dalībvalsts atsauc šo pasākumu.

3.   Ja valsts pasākums tiek uzskatīts par pamatotu un ražojuma neatbilstība ir saistāma ar nepilnībām saskaņotajos standartos, kā minēts šīs direktīvas 44. panta 5. punkta b) apakšpunktā, Komisija piemēro Regulas (ES) Nr. 1025/2012 11. panta procedūru.

46. pants

Oficiāla neatbilstība

1.   Neskarot 44. pantu, ja dalībvalsts konstatē kādu no turpmāk norādītajām problēmām, tā pieprasa, lai attiecīgais uzņēmējs vai privātimportētājs novērš attiecīgo neatbilstību:

a)

CE zīme ir piestiprināta, pārkāpjot 16., 17. vai 18. panta noteikumus;

b)

CE zīme, kas minēta 17. pantā, nav piestiprināta;

c)

nav sagatavota ES atbilstības deklarācija vai III pielikumā minētā deklarācija;

d)

ES atbilstības deklarācija vai III pielikumā minētā deklarācija ir sagatavota nepareizi;

e)

tehniskā dokumentācija nav pieejama vai ir nepilnīga;

f)

7. panta 6. punktā vai 9. panta 3. punktā minētā informācija nepastāv, ir nepareiza vai nepilnīga;

g)

nav ievērotas jebkuras citas 7. vai 9. pantā noteiktās administratīvās prasības.

2.   Ja 1. punktā minētā neatbilstība nav novērsta, attiecīgā dalībvalsts veic visus vajadzīgos pasākumus, lai ierobežotu vai aizliegtu ražojuma laišanu tirgū vai nodrošinātu tā atsaukšanu vai izņemšanu no tirgus vai – privātimportētāja paša lietošanai importēta ražojuma gadījumā – lai tā lietošanu aizliegtu vai ierobežotu.

VII   NODAĻA

DELEĢĒTIE AKTI UN ĪSTENOŠANAS AKTI

47. pants

Pilnvaru deleģējums

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 48. pantu, lai grozītu:

a)

lai ņemtu vērā tehnisko zināšanu progresu un jaunākās zinātniskās atziņas:

i)

I pielikuma B daļas 2.3., 2.4. un 2.5. punktu, kā arī 3. iedaļu un C daļas 3. iedaļu;

ii)

VII un IX pielikumu; un

b)

V pielikumu, lai ņemtu vērā tehnisko zināšanu progresu, piemērotību līdzvērtīgas atbilstības nodrošināšanā un jaunākās zinātniskās atziņas.

48. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 47. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2014. gada 17. janvāra. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 47. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Tiklīdz tā pieņem deleģēto aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

5.   Saskaņā ar 47. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas minēto laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

49. pants

Īstenošanas akti

1.   Lai ņemtu vērā tehnisko zināšanu progresu un nodrošinātu šīs direktīvas vienādu piemērošanu, Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka pamatnostādnes attiecībā uz:

a)

sīki izstrādātām procedūrām 24. panta īstenošanai, ņemot vērā šīs direktīvas darbības jomā iekļauto ražojumu atbilstības novērtējuma konkrētās vajadzības;

b)

peldlīdzekļu uzbūves kategoriju, kas minētas I pielikuma A daļas 1. punktā, detalizētu piemērošanu, tostarp pamatnostādnes par tajās izmantotās laika apstākļu terminoloģijas lietošanu un mērījuma skalām;

c)

sīki izstrādātām procedūrām par peldlīdzekļu identifikāciju, kas izklāstīta I pielikuma A daļas 2.1. punktā, tostarp precizējot terminoloģiju, un tādu ražotāja kodu piešķiršanu un pārvaldīšanu, kas piešķirti ražotājiem, kuri veic uzņēmējdarbību ārpus Savienības;

d)

informāciju par ražotāja plāksnīti, kas minēta I pielikuma A daļas 2.2. punktā;

e)

regulu piemērošanu attiecībā uz navigācijas apgaismojumu, kas minēts I pielikuma A daļas 5.7. punktā;

f)

kārtību par ūdens piesārņošanas novēršanu, it īpaši attiecībā uz uzkrāšanas tvertņu darbību, kā minēts I pielikuma A daļas 5.8. punktā.

g)

gāzes iekārtu uzstādīšanu un pārbaudēm un uz peldlīdzekļiem pastāvīgi uzstādītām gāzes sistēmām;

h)

lietotāju rokasgrāmatu formātu un saturu;

i)

direktīvas 51. pantā minēto ziņošanas anketu, kas jāizpilda dalībvalstīm, formātu un saturu.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 50. panta 3. punktā.

2.   Pienācīgi pamatotu, nenovēršamu un steidzamu iemeslu dēļ, kad ražojums nopietni apdraud cilvēku drošību un veselību, īpašumu vai vidi, attiecībā uz 1. punkta a), b), e), f) un g) apakšpunktu Komisija saskaņā ar 50. panta 4. punktā minēto procedūru pieņem nekavējoties piemērojamus īstenošanas aktus.

50. pants

Komiteju procedūra

1.   Komisijai palīdz komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 4. pantu.

3.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

4.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 8. pantu kopā ar tās 5. pantu.

5.   Komisija apspriežas ar komiteju par visiem jautājumiem, par kuriem saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1025/2012 vai kādu citu Savienības tiesību aktu ir jāapspriežas ar nozares ekspertiem.

6.   Turklāt komiteja var izskatīt jebkuru citu jautājumu, kas attiecas uz šīs direktīvas piemērošanu un ko saskaņā ar tās reglamentu var ierosināt tās priekšsēdētājs vai dalībvalsts pārstāvis.

VIII   NODAĻA

ĪPAŠI ADMINISTRATĪVIE NOTEIKUMI

51. pants

Ziņošana

Līdz 2021. gada 18. janvārim un pēc tam ik pēc pieciem gadiem dalībvalstis aizpilda Komisijas sagatavotu anketu par šīs direktīvas piemērošanu.

Līdz 2022. gada 18. janvārim un pēc tam ik pēc pieciem gadiem Komisija, ņemot vērā dalībvalstu atbildes uz pirmajā daļā minētās anketas jautājumiem, izstrādā un iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs direktīvas piemērošanu.

52. pants

Pārskatīšana

Līdz 2022. gada 18. janvārim Komisija sniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šādiem aspektiem:

a)

tehniskās iespējas vēl vairāk samazināt kuģu vilces motoru radītās emisijas un paredzēt prasības attiecībā uz iztvaikošanas emisijām un kurināmā sistēmām, kas attiecas uz vilces motoriem un sistēmām, ņemot vērā tehnoloģiju rentabilitāti un vajadzību šajā nozarē vienoties par globālā mērogā saskaņotām vērtībām, ievērojot svarīgākās tirgus iniciatīvas; un

b)

I pielikumā uzskaitīto peldlīdzekļu uzbūves kategoriju, kuru pamatā ir izturība pret vēja stiprumu un nozīmīgu viļņu augstumu, ietekme uz patērētāju informētību un ražotājiem, it īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, ņemot vērā izmaiņas starptautiskajā standartizācijā. Minētajā ziņojumā iekļauj izvērtējumu par to, vai peldlīdzekļu uzbūves kategorijām ir vajadzīgas papildu specifikācijas vai apakšiedalījumi, un vajadzības gadījumā ierosina papildu apakškategorijas.

Ziņojumiem, kas minēti pirmās daļas a) un b) punktā, vajadzības gadījumā pievieno tiesību aktu priekšlikumus.

53. pants

Sankcijas

Dalībvalstis paredz noteikumus par sankcijām, kas var ietvert kriminālsodus par nopietniem pārkāpumiem un ko piemēro par to valsts noteikumu pārkāpumiem, kuri pieņemti saskaņā ar šo direktīvu, un veic visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka šīs sankcijas īsteno.

Paredzētās sankcijas ir iedarbīgas, samērīgas un preventīvas, un tās var pastiprināt, ja attiecīgais uzņēmējs vai privātimportētājs ir iepriekš izdarījis līdzīgu šīs direktīvas pārkāpumu.

IX   NODAĻA

NOBEIGUMA UN PĀREJAS NOTEIKUMI

54. pants

Transponēšana

1.   Vēlākais līdz 2016. gada 18. janvārim dalībvalstis pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis tūlīt dara zināmu Komisijai minēto noteikumu tekstu.

Dalībvalstis piemēro šos noteikumus no 2016. gada 18. janvāra. Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.

2.   Dalībvalstis dara zināmus Komisijai to tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņēmušas jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

55. pants

Pārejas posms

1.   Dalībvalstis nekavē darīt pieejamus tirgū vai nodot ekspluatācijā ražojumus, uz kuriem attiecas Direktīva 94/25/EK un kuri atbilst minētajai direktīvai, un kuri laisti tirgū vai nodoti ekspluatācijā pirms 2017. gada 18. janvāra.

2.   Dalībvalstis nekavē darīt pieejamus tirgū vai nodot ekspluatācijā tādus piekarināmus dzirksteļaizdedzes vilces motorus ar jaudu, vienādu vai mazāku par 15 kW, kuri atbilst I posma izplūdes gāzu emisijas robežvērtībām, kas paredzētas I pielikuma B daļas 2.1. punktā, un kuri ir ražoti mazos un vidējos uzņēmumos, kā definēts Komisijas Ieteikumā 2003/361/EK (14), un kuri laisti tirgū pirms 2020. gada 18. janvāra.

56. pants

Atcelšana

Direktīvu 94/25/EK atceļ no 2016. gada 18. janvāra. Atsauces uz atcelto direktīvu uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu.

57. pants

Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

58. pants

Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Strasbūrā, 2013. gada 20. novembrī

Eiropas Parlamenta vārdā

priekšsēdētājs

M. SCHULZ

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

V. LEŠKEVIČIUS


(1)  OV C 43, 15.2.2012., 30. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta 2013. gada 9. oktobra nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2013. gada 15. novembra lēmums.

(3)  OV L 164, 30.6.1994., 15. lpp.

(4)  OV L 214, 26.8.2003., 18. lpp.

(5)  OV C 136, 4.6.1985., 1. lpp.

(6)  OV L 204, 21.7.1998., 37. lpp.

(7)  OV L 218, 13.8.2008., 30. lpp.

(8)  OV L 218, 13.8.2008., 82. lpp.

(9)  OV L 316, 14.11.2012., 12. lpp.

(10)  OV L 59, 27.2.1998., 1. lpp.

(11)  OV L 188, 18.7.2009., 1. lpp.

(12)  OV L 11, 15.1.2002., 4. lpp.

(13)  OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.

(14)  OV L 124, 20.5.2003., 36. lpp.


I PIELIKUMS

PAMATPRASĪBAS

A.   Pamatprasības attiecībā uz 2. panta 1. punktā minēto ražojumu projektēšanu un būvi

1.   PELDLĪDZEKĻA UZBŪVES KATEGORIJAS

Uzbūves kategorija

Vēja stiprums

(Boforta skala)

Nozīmīgs viļņu augstums

(H ⅓, metri)

A

vairāk nekā 8

vairāk nekā 4

B

līdz 8 (ieskaitot)

līdz 4 (ieskaitot)

C

līdz 6 (ieskaitot)

līdz 2 (ieskaitot)

D

līdz 4 (ieskaitot)

līdz 0,3 (ieskaitot)

Paskaidrojumi

A.

A uzbūves kategorijas atpūtas kuģi ir paredzēts lietot, kad vēja stiprums var pārsniegt 8 balles (Boforta skala) un nozīmīgs viļņu augstums – 4 m un augstāk, bet izņemot ekstrēmus laikapstākļus, piemēram, vētrā, spēcīgā vētrā, orkānā, viesuļvētrā un ārkārtējos jūras apstākļos vai spēcīgos viļņos.

B.

B uzbūves kategorijas atpūtas kuģi ir paredzēts lietot, kad vēja stiprums ir līdz 8 ballēm (ieskaitot) un nozīmīgs viļņu augstums ir līdz 4 m (ieskaitot).

C.

C uzbūves kategorijas peldlīdzekli ir paredzēts lietot, kad vēja stiprums ir līdz 6 ballēm (ieskaitot) un nozīmīgs viļņu augstums ir līdz 2 m (ieskaitot).

D.

D uzbūves kategorijas peldlīdzekli ir paredzēts lietot, kad vēja stiprums ir līdz 4 ballēm (ieskaitot) un nozīmīgs viļņu augstums ir līdz 0,3 m (ieskaitot) un retu viļņu maksimālais augstums – līdz 0,5 m.

Katras projekta kategorijas peldlīdzekļi jāprojektē un jābūvē tā, lai būtu ievēroti šie parametri attiecībā uz stabilitāti, peldspēju un citām attiecīgām pamatprasībām, kas uzskaitītas šajā pielikumā, un lai tiem būtu labi vadāmības parametri.

2.   VISPĀRĪGAS PRASĪBAS

2.1.   Peldlīdzekļa identifikācija

Visus peldlīdzekļus marķē ar identifikācijas numuru, iekļaujot šādu informāciju:

1)

ražotāja valsts kods;

2)

vienotais ražotāja kods, ko piešķir dalībvalsts kompetentā iestāde;

3)

vienotais sērijas numurs;

4)

izgatavošanas gads un mēnesis;

5)

izlaiduma gads.

Detalizētas prasības, kas minētas pirmajā daļā attiecībā uz identifikācijas numuru, ir izklāstītas attiecīgajā saskaņotajā standartā.

2.2.   Peldlīdzekļa ražotāja plāksnīte

Uz katra peldlīdzekļa ir pastāvīgi piestiprināta plāksnīte, kura uzstādīta atsevišķi no peldlīdzekļa identifikācijas numura un uz kuras ir vismaz šāda informācija:

a)

ražotāja nosaukums, reģistrēts tirdzniecības nosaukums vai reģistrēta tirdzniecības zīme, kā arī kontaktadrese;

b)

CE zīme, kā paredzēts 18. pantā;

c)

peldlīdzekļa uzbūves kategorija atbilstīgi 1. iedaļai;

d)

ražotāja maksimālā ieteicamā vestspēja, ko iegūst saskaņā ar 3.6. punktu, izņemot uzstādīto tvertņu satura svaru, kad tās ir pilnas;

e)

ražotāja ieteiktais cilvēku skaits, kādam peldlīdzeklis ir projektēts.

Pēcbūves novērtējuma gadījumā a) apakšpunktā minētajā kontaktinformācijā un prasībās ietver ziņas par paziņoto struktūru, kas ir veikusi atbilstības novērtējumu.

2.3.   Aizsardzība pret pārkrišanu pār bortu un līdzekļi atpakaļuzkāpšanai

Peldlīdzeklis ir projektēts tā, lai samazinātu risku pārkrist pār bortu un atvieglotu atpakaļuzkāpšanu. Atpakaļuzkāpšanas līdzekļi ir tādi, lai ūdenī esoša persona varētu tiem piekļūt un tos izmantot bez citu palīdzības.

2.4.   Redzamība no galvenā vadības posteņa

Atpūtas kuģa galvenajā vadības postenī parastos darbības apstākļos (ātrums un vestspēja) tā vadītājam ir nodrošināta laba apkārtredzamība.

2.5.   Lietotāja rokasgrāmata

Visos ražojumos nodrošina lietotāja rokasgrāmatu saskaņā ar 7. panta 7. punktu un 9. panta 4. punktu. Šajā rokasgrāmatā sniedz visu informāciju, kas nepieciešama, lai ražojuma izmantošana būtu droša, īpašu uzmanību pievēršot uzstādīšanai, apkopei, regulārai darbībai, risku novēršanai un riska pārvaldībai.

3.   IZTURĪBAS UN KONSTRUKCIJAS PRASĪBAS

3.1.   Konstrukcija

Materiālu izvēle un salikums un to būve nodrošina, ka peldlīdzeklis ir pietiekami izturīgs visos aspektos. Īpašu uzmanību pievērš uzbūves kategorijai saskaņā ar 1. iedaļu un ražotāja maksimāli ieteicamo vestspēju saskaņā ar 3.6. punktu.

3.2.   Stabilitāte un brīvsāni

Peldlīdzeklis ir pietiekami stabils un ar brīvsāniem, ņemot vērā tā uzbūves kategoriju saskaņā ar 1. iedaļu un ražotāja maksimāli ieteicamo vestspēju saskaņā ar 3.6. punktu.

3.3.   Peldspēja un negrimstība

Peldlīdzeklis ir uzbūvēts tā, lai nodrošinātu, ka tam ir tādi peldspējas parametri, kas atbilst tā uzbūves kategorijai saskaņā ar 1. iedaļu un ražotāja maksimālajai ieteicamajai vestspējai saskaņā ar 3.6. punktu. Visiem apdzīvojamiem daudzkorpusu atpūtas kuģiem, kuri ir pakļauti apgāšanās riskam, ir pietiekama peldspēja, lai noturētos virs ūdens apgrieztā stāvoklī.

Peldlīdzekļi, kuri ir īsāki par sešiem metriem un kuri var tikt pārpludināti, ir nodrošināti ar atbilstošiem negrimstības līdzekļiem pārpludinātā stāvoklī, ja tos izmanto attiecīgajā uzbūves kategorijā.

3.4.   Atvērumi korpusā, klājā un virsbūvēs

Atvērumi korpusā, klājā(-os) un virsbūvēs, kad tie ir aizvērti, nedrīkst mazināt peldlīdzekļa konstrukcijas izturību vai tā izturību laikapstākļos.

Logi, borta iluminatori, durvis un klāja lūkas spēj izturēt tādu ūdens spiedienu, kāds ir iespējams to konkrētajā stāvoklī, kā arī koncentrētās slodzes, kas rodas no to cilvēku svara, kuri pārvietojas pa klāju.

Cauri korpusam izvadītie savienotājelementi, kas ir projektēti tā, lai ļautu ūdenim ieplūst vai izplūst no korpusa zem ūdenslīnijas atbilstoši ražotāja maksimāli ieteicamai vestspējai saskaņā ar 3.6. punktu, tiek uzstādīti ar noslēdzošiem līdzekļiem, kuri ir viegli pieejami.

3.5.   Plūdi

Visi peldlīdzekļi ir projektēti tā, lai mazinātu nogrimšanas risku.

Vajadzības gadījumā īpašu uzmanību pievērš:

a)

kubrikiem un šahtām, kurām vajadzētu būt tādām, kas izžūst pašas, vai kurās vajadzētu būt līdzekļiem, lai novērstu ūdens ieplūšanu peldlīdzekļa iekšpusē;

b)

ventilācijas savienotājelementiem;

c)

ūdens aizvadīšanai ar pumpjiem vai citiem līdzekļiem.

3.6.   Ražotāja maksimāli ieteicamā vestspēja

Ražotāja maksimāli ieteicamo vestspēju (degviela, ūdens, pārtikas krājumi, dažādas ierīces un cilvēki (kg)), kādai peldlīdzeklis ir projektēts, nosaka saskaņā ar uzbūves kategoriju (1. iedaļa), stabilitāti un brīvsāniem (3.2. punkts) un peldspēju un negrimstību (3.3. punkts).

3.7.   Glābšanas plosta uzstādīšana

Uz visiem projekta kategorijas A un B atpūtas kuģiem un projekta kategorijas C un D atpūtas kuģiem, kas ir garāki par sešiem metriem, ir viena vai vairākas kravas telpas tāda(-u) glābšanas plosta(-u) uzglabāšanai, kas ir pietiekami liels(-i) tādam cilvēku skaitam, kāda pārvadāšanai atpūtas kuģis ir projektēts saskaņā ar ražotāja ieteikumiem. Šī (šīs) kravas telpa(-as) vienmēr ir viegli pieejama(-as).

3.8.   Evakuācija

Uz visiem apdzīvojamiem daudzkorpusu kuģiem, kuri ir pakļauti apgāšanās riskam, ir pieejami efektīvi evakuācijas līdzekļi apgāšanās gadījumā. Ja ir pieejami evakuācijas līdzekļi, kuri paredzēti izmantošanai apgrieztā stāvoklī, tie nedrīkst nelabvēlīgi ietekmēt konstrukciju (3.1. punkts), stabilitāti (3.2. punkts) vai peldspēju (3.3. punkts) neatkarīgi no tā, vai atpūtas kuģis ir pareizā vai apgrieztā stāvoklī.

Uz visiem apdzīvojamiem atpūtas kuģiem ir pieejami efektīvi evakuācijas līdzekļi ugunsgrēka gadījumā.

3.9.   Noenkurošanās, pietauvošanās un vilkšana tauvā

Visi peldlīdzekļi, ņemot vērā to uzbūves kategoriju un to parametrus, ir aprīkoti ar vienu vai vairākiem stingriem punktiem vai citiem līdzekļiem, ar kuru palīdzību ir iespējams droši veikt noenkurošanos, pietauvošanos un kravu vilkšanu tauvā.

4.   VADĀMĪBAS PARAMETRI

Ražotājs nodrošina to, ka peldlīdzekļa vadāmības parametri ir atbilstoši visspēcīgākajam vilces motoram, kādam peldlīdzeklis ir projektēts un būvēts. Visiem vilces motoriem maksimālo nominālo motora jaudu norāda lietotāja rokasgrāmatā.

5.   UZSTĀDĪŠANAS PRASĪBAS

5.1.   Motori un mašīntelpas

5.1.1.   Iekšējais motors

Visi uzstādītie iekšējie motori atrodas slēgtā telpā, kas ir atdalīta no dzīvojamām telpām, un tos uzstāda tā, lai mazinātu ugunsgrēka izcelšanās vai izplatīšanās risku, kā arī mazinātu toksisko izgarojumu, karstuma, trokšņu vai vibrāciju apdraudējumu dzīvojamās telpās.

Motora daļas un palīgierīces, kurām vajadzīga bieža pārbaude un/vai apkope, ir viegli pieejamas.

Izolācijas materiāli mašīntelpā nedrīkst būt viegli uzliesmojoši.

5.1.2.   Vēdināšana

Mašīntelpa ir vēdināma. Līdz minimumam tiek samazināta ūdens ieplūšana mašīntelpā pa visiem ieplūdes atvērumiem.

5.1.3.   Ārējās detaļas

Ja motors nav aizsargāts ar pārsegu vai atsevišķu korpusu, tad ārējās kustīgās vai karstās motora daļas, kas cilvēkiem var radīt miesas bojājumus, tiek rūpīgi aizklātas.

5.1.4.   Piekarināmo vilces motoru iedarbināšana

Uz visiem piekarināmiem motoriem, kas uzstādīti uz peldlīdzekļiem, ir ierīce, lai novērstu to, ka motoru iedarbina sazobes stāvoklī, izņemot:

a)

ja motors ražo mazāk nekā 500 N statiskās vilces;

b)

ja motoram ir droseļvārstu ierobežojoša ierīce, lai motora iedarbināšanas laikā vilci ierobežotu līdz 500 N.

5.1.5.   Ūdens motocikli bez vadītāja

Ūdens motociklus projektē vai nu ar automātisku vilces motora izslēgšanās funkciju, vai ar automātisku ierīci, kas nodrošina lēnāku riņķveida kustību uz priekšu, kad vadītājs ar nodomu nokāpj no ūdens motocikla vai pārkrīt pār bortu.

5.1.6.   Ar rokas sviru vadāmi piekarināmie vilces motori ir aprīkoti ar avārijas apturēšanas ierīci, ko var piesaistīt stūrmanim.

5.2.   Degvielas sistēma

5.2.1.   Vispārīgas piezīmes

Uzpildes, uzglabāšanas, ventilācijas un degvielas padeves sistēmas un iekārtas ir projektētas un uzstādītas tā, lai mazinātu ugunsgrēka un sprādziena risku.

5.2.2.   Degvielas tvertnes

Degvielas tvertnes, caurules un šļūtenes ir nodrošinātas un atdalītas vai aizsargātas no visiem liela karstuma avotiem. Materiāli, no kuriem tvertnes ir izgatavotas, un tvertņu izgatavošanas metode atbilst to ietilpībai un degvielas veidam.

Benzīna degvielas tvertnes ir vēdināmas.

Benzīna degvielas tvertnes nav daļa no korpusa, un tās ir:

a)

aizsargātas pret uguni no jebkura motora un pret visiem citiem aizdedzes avotiem;

b)

atdalītas no dzīvojamām telpām.

Dīzeļdegvielas tvertnes var būt korpusa neatņemama daļa.

5.3.   Elektrosistēma

Elektrosistēmas ir projektētas un uzstādītas tā, lai nodrošinātu peldlīdzekļa pienācīgu darbību parastos izmantošanas apstākļos, un tās ir tādas, lai mazinātu ugunsgrēka un elektrošoka risku.

Visas elektriskās ķēdes, izņemot motora iedarbināšanas ķēdes, kuras darbina akumulatori, pārslodzes gadījumā ir nodrošinātas.

Elektriskās piedziņas ķēdes neiedarbojas uz citām ķēdēm tā, ka kāda no tām vairs nevar darboties, kā paredzēts.

Ir nodrošināta ventilācija, lai novērstu sprādzienbīstamu gāzu uzkrāšanos, kas varētu izdalīties no akumulatoriem. Akumulatori ir rūpīgi piestiprināti un aizsargāti pret ūdens ieplūšanu.

5.4.   Vadības iekārta

5.4.1.   Vispārīgas piezīmes

Vadības un piedziņas kontroles iekārtas ir projektētas, būvētas un uzstādītas tā, lai paredzamos darbības apstākļos varētu veikt vadības slodžu pārnesumu.

5.4.2.   Rīcība ārkārtas situācijā

Visi buru atpūtas kuģi un atpūtas kuģi bez burām ar vienu vilces motoru un stūres tālvadības iekārtu ir aprīkoti ar atpūtas kuģa vadīšanas līdzekļiem ārkārtas situācijā samazinātā ātrumā.

5.5.   Gāzes sistēma

Gāzes sistēmas izmantošanai sadzīvē ir ar spiediena mazināšanas sistēmu, un tās ir projektētas un uzstādītas tā, lai izvairītos no noplūdēm un sprādziena riska, un ir nodrošināta iespēja noplūdes pārbaudīt. Materiāli un konstrukcijas elementi ir piemēroti konkrētajai izmantotajai gāzei, lai izturētu slodzes un iedarbības, kas var rasties jūras vidē.

Katra gāzes iekārta, ko ražotājs paredzējis lietošanai tam, kam tā ir izmantota, ir uzstādīta saskaņā ar ražotāja instrukcijām. Katra gāzi patērējoša iekārta ir apgādāta ar atsevišķu sadales sistēmas atzarvadu, un katram atzarvadam ir atsevišķa aizvēršanas ierīce. Ir nodrošināta pienācīga ventilācija, lai novērstu noplūžu un sadedzes izstrādājumu apdraudējumu.

Visi peldlīdzekļi ar uzstādītu pastāvīgu gāzes sistēmu ir aprīkoti ar slēgtu telpu, kurā atrodas visi gāzes baloni. Šī slēgtā telpa ir atdalīta no dzīvojamām telpām, pieejama tikai no ārpuses un vēdināma uz āru tā, lai jebkādu gāzes noplūdi novadītu pāri bortam.

Jo īpaši visas pastāvīgi uzstādītās gāzes sistēmas pēc uzstādīšanas tiek pārbaudītas.

5.6.   Ugunsdrošība

5.6.1.   Vispārīgas piezīmes

Uzstādot noteikta veida iekārtas un projektējot peldlīdzekli, ņem vērā ugunsgrēka izcelšanās un izplatīšanās risku. Īpašu uzmanību pievērš vietai ap ierīcēm ar atklātu liesmu, karstām vietām vai motoriem un palīgmašīnām, eļļas un degvielas pārplūšanai, neaizsargātām eļļas un degvielas caurulēm, un jo īpaši tam, lai elektroinstalācijas nebūtu pievadītas tuvumā karstuma avotiem un karstajām vietām.

5.6.2.   Ugunsdzēšanas aprīkojums

Atpūtas kuģis ir aprīkots ar ugunsdzēšanas aprīkojumu, kas atbilst ugunsgrēka apdraudējumam, vai ir norādīta ugunsdzēšanas aprīkojuma atrašanās vieta un jauda, kas atbilst ugunsgrēka riskam. Kuģi nenodod ekspluatācijā, iekams nav uzstādīts piemērots ugunsdzēšanas aprīkojums. Benzīna mašīntelpas ir aizsargātas ar ugunsdzēšanas sistēmu, lai ugunsgrēka gadījumā mašīntelpas nevajadzētu atvērt. Ja uzstādīti pārnēsājamie ugunsdzēšamie aparāti, tie ir viegli pieejami un viens aparāts ir novietots tā, lai to varētu viegli aizsniegt no atpūtas kuģa galvenā vadības posteņa.

5.7.   Navigācijas apgaismojums, norādījuma zīmes un skaņas signāli

Ja ir uzstādīts navigācijas apgaismojums, norādījuma zīmes un skaņas signāli, tie attiecīgi atbilst 1972. gada COLREG (The International Regulations for Preventing Collisions at Sea) vai CEVNI (European Code for Interior Navigations for inland waterways) noteikumiem.

5.8.   Ūdens piesārņošanas novēršana un iekārtas, kas atvieglo atkritumu nogādāšanu krastā

Peldlīdzeklis ir būvēts tā, lai novērstu nejaušu piesārņotāju (eļļa, degviela utt.) noplūdi no peldlīdzekļa.

Tualetes, kas ierīkotas uz atpūtas kuģa, ir savienotas tikai ar uzkrāšanas tvertnes sistēmu vai ūdens attīrīšanas sistēmu.

Atpūtas kuģis ar uzstādītām uzkrāšanas tvertnēm ir aprīkots ar standarta notekūdeņu savienojumu, kas ļauj uzņemšanas iekārtas caurules savienot ar atpūtas kuģa notekūdeņu caurulēm.

Turklāt cauri peldlīdzekļa korpusam izvadītas notekūdeņu notekcaurules ir uzstādītas ar vārstiem, kurus aizvērtā stāvoklī var cieši noslēgt.

B.   Pamatprasības attiecībā uz izplūdes gāzu emisijām no vilces motoriem

Vilces motori atbilst izplūdes gāzu emisiju pamatprasībām, kas paredzētas šajā daļā.

1.   VILCES MOTORA IDENTIFIKĀCIJA

1.1.

Visus motorus skaidri marķē ar šādu informāciju:

a)

motora ražotāja nosaukums, reģistrēts tirdzniecības nosaukums vai reģistrēta tirdzniecības zīme un kontaktadrese un attiecīgā gadījumā personas, kas pielāgo motoru, vārds, uzvārds un kontaktadrese;

b)

motora tips, motoru saime, ja piemērojams;

c)

unikāls motora sērijas numurs;

d)

CE zīme, kā paredzēts 18. pantā.

1.2.

Marķējumi, kas minēti 1.1. punktā, ir izturīgi visā motora parastajā kalpošanas laikā un ir skaidri salasāmi un neizdzēšami. Ja izmanto etiķetes vai plāksnītes, tās jāpiestiprina tā, lai piestiprinājums būtu izturīgs visā motora parastajā kalpošanas laikā un etiķetes/plāksnītes nevarētu noņemt, tās neiznīcinot vai nesabojājot.

1.3.

Šos marķējumus piestiprina motora daļai, kas ir nepieciešama motora parastai darbībai un kas normālos apstākļos nav jānomaina motora kalpošanas laikā.

1.4.

Šos marķējumus novieto tā, lai tie būtu viegli redzami pēc tam, kad motors ir nokomplektēts ar visiem motora darbībai vajadzīgajiem konstrukcijas elementiem.

2.   IZPLŪDES GĀZU EMISIJAS PRASĪBAS

Vilces motorus projektē, būvē un samontē tā, lai tad, kad tie ir pareizi uzstādīti un lietoti parastos apstākļos, emisijas nepārsniegtu robežvērtības, kas iegūtas no 2.1. punkta 1. tabulas un 2.2. punkta 2. un 3. tabulas.

2.1.   Vērtības, kas piemērojamas, piemērojot direktīvas 55. panta 2. punktu un 2. tabulas 2.2. punktu:

1.   tabula

(g/kWh)

Tips

Oglekļa monoksīds

Formula

Ogļūdeņraži

Formula

Slāpekļa oksīdi

NOX

Cietās daļiņas

PT

 

A

B

n

A

B

n

 

 

Divtaktu dzirksteļaizdedzes motori

150,0

600,0

1,0

30,0

100,0

0,75

10,0

Nepiemēro

Četrtaktu dzirksteļaizdedzes motori

150,0

600,0

1,0

6,0

50,0

0,75

15,0

Nepiemēro

Kompresijaizdedzes motori

5,0

0

0

1,5

2,0

0,5

9,8

1,0

A, B un n ir konstantes saskaņā ar tabulu, PN ir nominālā motora jauda, kas izteikta kW.

2.2.   Vērtības, kas piemērojamas no 2016. gada 18. janvāra:

2.   tabula

Izplūdes gāzu emisijas robežvērtības kompresijaizdedzes motoriem  (2)

Darba tilpums

SV

(L/cyl)

Nominālā motora jauda PN

(kW)

Cietās daļiņas

PT

(g/kWh)

Ogļūdeņraži + slāpekļa oksīdi

Formula

(g/kWh)

Formula

Formula

Vērtības, kas minētas 1. tabulā

Formula

 (1)

0,30

4,7

Formula

0,15

5,8

Formula

Formula

0,14

5,8

Formula

0,12

5,8

Formula

0,12

5,8

Formula

0,11

5,8


3.   tabula

Izplūdes gāzu emisijas robežvērtības dzirksteļaizdedzes motoriem

Motora tips

Nominālā motora

jauda PN

(kW)

Oglekļa monoksīds

CO

(g/kWh)

Ogļūdeņraži + slāpekļa oksīdi

Formula

(g/kWh)

Pakaļgala motori un iekšējie motori

Formula

75

5

Formula

350

16

Formula

350

22

Piekarināmie motori un ūdens motociklu motori

Formula

Formula

30

Formula

Formula

Formula

Formula

300

Formula

2.3.   Testa cikli

Testa cikli un piemērojamie svēruma koeficienti

Tiek izmantotas šādas ISO standarta 8178-4:2007 prasības, ņemot vērā turpmāk tabulā noteiktās vērtības.

Maināma ātruma CI motoriem piemēro testa ciklu E1 vai E5, vai alternatīvi – virs 130 kW var piemērot testa ciklu E3. Maināma ātruma SI motoriem piemēro testa ciklu E4.

Cikls E1, testa fāze

1

2

3

4

5

Ātrums

Nominālais apgriezienu skaits

Vidējais apgriezienu skaits

Zemākais tukšgaitas apgriezienu skaits

Griezes moments (%)

100

75

75

50

0

Svēruma koeficients

0,08

0,11

0,19

0,32

0,3

Ātrums

Nominālais apgriezienu skaits

Vidējais apgriezienu skaits

Zemākais tukšgaitas apgriezienu skaits

Cikls E3, testa fāze

1

2

3

4

 

Ātrums (%)

100

91

80

63

 

Jauda (%)

100

75

50

25

 

Svēruma koeficients

0,2

0,5

0,15

0,15

 

Cikls E4, testa fāze

1

2

3

4

5

Ātrums (%)

100

80

60

40

Tukšgaita

Griezes moments (%)

100

71,6

46,5

25,3

0

Svēruma koeficients

0,06

0,14

0,15

0,25

0,40

Cikls E5, testa fāze

1

2

3

4

5

Ātrums (%)

100

91

80

63

Tukšgaita

Jauda (%)

100

75

50

25

0

Svēruma koeficients

0,08

0,13

0,17

0,32

0,3

Paziņotās struktūras var apstiprināt testus, kas veikti, pamatojoties uz citiem saskaņotajā standartā norādītajiem testa cikliem, un kas attiecas uz motora darbības ciklu.

2.4.   Vilces motoru saimes izmantošana un cilmes vilces motora izvēle

Motora ražotājs ir atbildīgs par tādu motoru noteikšanu no sava ražojumu klāsta, kuri iekļaujami motoru saimē.

Cilmes motoru no motoru saimes izvēlas tā, ka tā emisijas parametri ir raksturīgi visiem minētās motoru saimes motoriem. Motors, kas apvieno tos parametrus, kuri, kad mēra piemērojamajā testa ciklā, paredzams, uzrādīs augstākās specifiskās emisijas (izteiktas g/kWh), parasti būtu jāizvēlas kā saimes cilmes motors.

2.5.   Testa degvielas

Testa degviela, ko izmanto izplūdes gāzu emisijas testēšanai, atbilst šādiem parametriem:

Benzīna degvielas

Īpašība

RF-02-99

Neetilēts

RF-02-03

Neetilēts

 

Min.

Maks.

Min.

Maks.

Pētnieciskais oktānskaitlis (RON)

95

95

Motora oktānskaitlis (MON)

85

85

Blīvums pie 15 °C (kg/m3)

748

762

740

754

Sākotnējā viršanas temperatūra (°C)

24

40

24

40

Sēra masas daļa (mg/kg)

100

10

Svina saturs (mg/l)

5

5

Tvaika spiediens pēc Reida (kPa)

56

60

Tvaika spiediens (DVPE) (kPa)

56

60

Dīzeļdegvielas

Īpašība

RF-06-99

RF-06-03

 

Min.

Maks.

Min.

Maks.

Cetānskaitlis

52

54

52

54

Blīvums pie 15 °C (kg/m3)

833

837

833

837

Beigu viršanas temperatūra (°C)

370

370

Uzliesmošanas temperatūra (°C)

55

55

Sēra masas daļa (mg/kg)

Jānorāda

300 (50)

10

Pelnu masas daļa (%)

Jānorāda

0,01

0,01

Paziņotās struktūras var apstiprināt testus, kuri veikti, pamatojoties uz citām saskaņotajā standartā norādītajām testa degvielām.

3.   ILGIZTURĪBA

Motora ražotājs piegādā motora uzstādījumu un apkopes instrukcijas, kam, ja tās tiek ievērotas, būtu jānozīmē, ka motors parastā izmantošanā turpinās atbilst 2.1. un 2.2. punktā noteiktajām robežvērtībām visā motora parastajā kalpošanas laikā un parastos lietošanas apstākļos.

Motora ražotājs iegūst šo informāciju no iepriekš veiktajiem izturības testiem, kuru pamatā ir parastie darbības cikli, un aprēķinot konstrukcijas elementu nolietojumu, lai tas varētu sagatavot vajadzīgās apkopes instrukcijas un pievienot tās visiem jaunajiem motoriem, tos pirmo reizi laižot tirgū.

Motora parastais kalpošanas laiks ir šāds:

a)

CI motoriem – 480 darbstundas vai 10 gadi (atkarībā no tā, kas notiek vispirms);

b)

SI iekšējiem motoriem vai pakaļgala motoriem ar vai bez iebūvēto izplūdes gāzu sistēmu:

i)

motoriem kategorijā

Formula

– 480 darbstundas vai 10 gadi (atkarībā no tā, kas notiek vispirms);

ii)

motoriem kategorijā

Formula

– 150 darbstundas vai 3 gadi (atkarībā no tā, kas notiek vispirms);

iii)

motoriem kategorijā

Formula

– 50 darbstundas vai 1 gads (atkarībā no tā, kas notiek vispirms);

c)

ūdens motociklu motoriem – 350 darbības stundas vai 5 gadi (atkarībā no tā, kas notiek vispirms);

d)

piekarināmiem motoriem – 350 darbības stundas vai 10 gadi (atkarībā no tā, kas notiek vispirms).

4.   LIETOTĀJA ROKASGRĀMATA

Visi motori tiek piegādāti ar lietotāja rokasgrāmatu valodā vai valodās, kas ir viegli saprotamas patērētājiem un citiem galalietotājiem un ko nosaka dalībvalsts, kurā motoru laidīs tirgū.

Lietotāja rokasgrāmatā:

a)

sniedz norādījumus motora uzstādīšanai, izmantošanai un apkopei, kas vajadzīga, lai nodrošinātu motora pienācīgu darbību saskaņā ar 3. iedaļas prasībām (Ilgizturība);

b)

norāda motora jaudu, kas mērīta saskaņā ar saskaņotajiem standartiem.

C.   Pamatprasības attiecībā uz trokšņa emisijām

Atpūtas kuģi ar iekšējiem motoriem vai pakaļgala motoriem bez iebūvētās izplūdes gāzu sistēmas, ūdens motocikli un piekarināmie motori un pakaļgala motori ar iebūvētu izplūdes gāzu sistēmu atbilst pamatprasībām attiecībā uz trokšņa emisijām, kas paredzētas šajā daļā.

1.   TROKŠŅA EMISIJAS LĪMEŅI

1.1.

Atpūtas kuģus ar iekšējiem motoriem vai pakaļgala motoriem bez iebūvētās izplūdes gāzu sistēmas, ūdens motociklus un piekarināmos motorus un pakaļgala motorus ar iebūvētu izplūdes gāzu sistēmu projektē, būvē un samontē tā, lai trokšņa emisijas nepārsniegtu robežvērtības šajā tabulā:

Nominālā motora jauda

(viens motors),

izteikta kW

Maksimālais skaņas spiediena līmenis = LpASmax,

izteikts dB

Formula

67

Formula

72

Formula

75

kur PN = viena motora nominālā motora jauda, kas izteikta kW, pie nominālā apgriezienu skaita un LpASmax = maksimālais skaņas spiediena līmenis, kas izteikts dB.

Visu motora tipu divu un vairāku vienību motoriem var piemērot 3 dB pielaidi.

1.2.

Kā alternatīvu trokšņu mērīšanas testiem atpūtas kuģus ar iekšējā motora konfigurāciju vai pakaļgala motora konfigurāciju bez iebūvētās izplūdes gāzu sistēmas uzskata par atbilstīgiem trokšņu prasībām, kas izklāstītas 1.1. punktā, ja Frūda skaitlis ir ≤ 1,1 un jaudas/tonnāžas attiecība ir ≤ 40 un ja motors un izplūdes gāzu sistēma ir uzstādīta saskaņā ar motora ražotāju specifikācijām.

1.3.

“Frūda skaitli” Fn aprēķina, dalot maksimālo atpūtas kuģa ātrumu V (m/s) ar kvadrātsakni no ūdenslīnijas garuma lwl (m), kas reizināta ar doto gravitācijas paātrinājuma konstanti (g = 9,8 m/s2)

Formula

“Jaudas/tonnāžas attiecību” aprēķina, dalot nominālo motora jaudu PN (izteikta kW) ar atpūtas kuģa tonnāžu D (izteikta t).

Formula

2.   LIETOTĀJA ROKASGRĀMATA

Kas attiecas uz atpūtas kuģiem ar iekšējo motoru vai pakaļgala motoriem bez iebūvētās izplūdes gāzu sistēmas un ūdens motocikliem, lietotāja rokasgrāmatā, kas paredzēta A daļas 2.5. punktā, ietver vajadzīgo informāciju, lai uzturētu atpūtas kuģi un izplūdes gāzu sistēmu tādā stāvoklī, kas pēc iespējas nodrošinās atbilstību konkrētām trokšņu robežvērtībām parastajā lietošanā.

Piekarināmiem motoriem un pakaļgala motoriem ar iebūvēto izplūdes gāzu sistēmu lietotāja rokasgrāmatā, kas paredzēta B daļas 4. iedaļā, ietver vajadzīgos norādījumus, lai uzturētu motoru tādā stāvoklī, kas pēc iespējas nodrošinās atbilstību konkrētām trokšņu robežvērtībām parastajā lietošanā.

3.   ILGIZTURĪBA

B daļas 3. iedaļas ilgizturības noteikumus piemēro mutatis mutandis atbilstībai trokšņa emisiju prasībām, kas izklāstītas šīs daļas 1. iedaļā.


(1)  

+

Alternatīvi, kompresijaizdedzes motori ar nominālo motora jaudu 37 kW vai vairāk un mazāk par 75 kW un ar darba tilpumu zem 0,9 L/cyl nepārsniedz PT emisijas robežvērtību 0,20 g/kWh un kombinēto

Formula

emisijas robežvērtību 5,8 g/kWh.

(2)  

++

Kompresijaizdedzes motora oglekļa monoksīda (CO) emisijas robežvērtība nedrīkst pārsniegt 5,0 g/kWh.


II PIELIKUMS

PELDLĪDZEKĻA KONSTRUKCIJAS ELEMENTI

1.

Ugunsdrošs aprīkojums iekšējiem motoriem, pakaļgala benzīna motoriem un telpām benzīna tvertnēm.

2.

Aizsargierīce pret motora iedarbināšanu sajūgtā stāvoklī piekarināmiem motoriem.

3.

Stūres rati, vadības mehānismi un kabeļa savienojumi.

4.

Degvielas tvertnes, kas paredzētas nostiprinātām iekārtām un degvielas caurules.

5.

Saliekamās klāja lūkas un borta iluminatori.


III PIELIKUMS

DAĻĒJI PABEIGTA PELDLĪDZEKĻA RAŽOTĀJA VAI IMPORTĒTĀJA DEKLARĀCIJA (6. PANTA 2. PUNKTS)

Ražotāja vai importētāja, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā, deklarācijā, kas minēta 6. panta 2. punktā, ir šāda informācija:

a)

ražotāja nosaukums un adrese,

b)

ražotāja Savienībā reģistrētā pilnvarotā pārstāvja vai attiecīgā gadījumā par laišanu tirgū atbildīgās personas vārds un uzvārds vai nosaukums un adrese;

c)

daļēji pabeigtā peldlīdzekļa apraksts;

d)

paziņojums, ka daļēji pabeigtais peldlīdzeklis atbilst pamatprasībām, kuras uz to attiecas šajā būves posmā; tajā ietver atsauces uz attiecīgajiem izmantotajiem saskaņotajiem standartiem vai atsauces uz specifikācijām, saistībā ar kurām atbilstība ir deklarēta šajā būves posmā; turklāt ir paredzēts, ka to aizpilda cita juridiska vai fiziska persona, nodrošinot pilnīgu atbilstību šai direktīvai.


IV PIELIKUMS

ES ATBILSTĪBAS DEKLARĀCIJA Nr. xxxxx  (1)

1.

Nr. xxxxx (Ražojums: ražojums, partija, tips vai sērijas numurs)

2.

Ražotāja vai tā pilnvarotā pārstāvja (pilnvarotajam pārstāvim jānorāda arī ražotāja uzņēmuma nosaukums un adrese) vai privātimportētāja vārds un uzvārds / nosaukums un adrese:

3.

Šī atbilstības deklarācija ir izdota vienīgi uz ražotāja, privātimportētāja vai Direktīvas 2013/53/ES 19. panta 3. vai 4. punktā minētās personas atbildību.

4.

Deklarācijas priekšmets (ražojuma identifikācija, kas nodrošina tā izsekojamību; vajadzības gadījumā var pievienot fotogrāfiju):

5.

4. punktā aprakstītais deklarācijas priekšmets atbilst attiecīgajiem Savienības saskaņotajiem tiesību aktiem:

6.

Atsauces uz attiecīgajiem saskaņotajiem standartiem vai atsauces uz pārējām tehniskajām specifikācijām, attiecībā uz ko tiek deklarēta atbilstība:

7.

Attiecīgā gadījumā, paziņotā struktūra … (nosaukums, numurs) … ir veikusi … (darbības apraksts) … un izsniegusi sertifikātu:

8.

Ziņas par personu, kurai piešķirtas pilnvaras parakstīties ražotāja vai tā pilnvarotā pārstāvja vārdā:

9.

Papildinformācija:

 

ES atbilstības deklarācijā ietver vilces motora ražotāja un personas, kas pielāgo motoru, paziņojumu saskaņā ar 6. panta 4. punkta b) un c) apakšpunktu par to, ka:

a)

motors, kad to uzstādīs peldlīdzeklī saskaņā ar motoram pievienotajām uzstādīšanas instrukcijām, atbildīs:

i)

šīs direktīvas izplūdes gāzu emisijas prasībām;

ii)

Direktīvā 97/68/EK noteiktajām robežvērtībām attiecībā uz motoriem, kam saskaņā ar Direktīvu 97/68/EK piešķirts tipa apstiprinājums un kas atbilst IIIA, IIIB vai IV posma emisiju robežvērtībām CI motoriem, kurus izmanto tādu ierīču piedziņai, kas nav iekšējo ūdensceļu peldlīdzekļi, lokomotīves un automotrises, kā norādīts minētās direktīvas I pielikuma 4.1.2. punktā; vai

iii)

Regulas (EK) Nr. 595/2009 robežvērtībām attiecībā uz motoriem, kam saskaņā ar minēto regulu piešķirts tipa apstiprinājums.

 

Motoru nedrīkst nodot ekspluatācijā, iekams peldlīdzeklis, kurā tas ir uzstādāms, nav deklarēts par atbilstīgu (ja tā paredzēts) šīs direktīvas attiecīgajiem noteikumiem.

 

Ja motors laists tirgū papildu pārejas periodā, kas paredzēts 55. panta 2. punktā, ES atbilstības deklarācijā ietver attiecīgu piezīmi.

 

Parakstīts šādas personas vārdā:

 

(izdošanas vieta un datums)

 

(vārds un uzvārds, amats) (paraksts)


(1)  Numura piešķiršana atbilstības deklarācijai pēc izvēles.


V PIELIKUMS

LĪDZVĒRTĪGA ATBILSTĪBA, KURAS PAMATĀ IR PĒCBŪVES NOVĒRTĒJUMS (PĒCBŪVES NOVĒRTĒJUMA (PCA) MODULIS)

1.   Atbilstība, kuras pamatā ir pēcbūves novērtējums, ir procedūra, lai novērtētu tā ražojuma līdzvērtīgu atbilstību, par kuru ražotājs nav uzņēmies atbildību par ražojuma atbilstību šai direktīvai un ar kuras palīdzību fiziska vai juridiska persona, kas minēta 19. panta 2., 3. vai 4. punktā un kura uz savu atbildību laiž ražojumu tirgū vai nodod to ekspluatācijā, uzņemas atbildību par šā ražojuma līdzvērtīgu atbilstību. Šī persona pilda pienākumus, kas izklāstīti 19. panta 2. un 4. punktā, kā arī nodrošina un deklarē vienīgi uz savu atbildību, ka attiecīgais ražojums, uz kuru attiecas 3. punkta noteikumi, atbilst prasībām, kuras piemēro saskaņā ar šo direktīvu.

2.   Persona, kura laiž tirgū ražojumu vai nodod to ekspluatācijā, iesniedz pieteikumu paziņotajai struktūrai par ražojuma pēcbūves novērtējumu; tā iesniedz paziņotajai struktūrai dokumentus un tehnisko dokumentāciju, kas tai vajadzīgi, lai novērtētu ražojuma atbilstību šīs direktīvas prasībām, un visu tās rīcībā esošo informāciju par ražojuma izmantošanu pēc pirmās nodošanas ekspluatācijā.

Persona, kura laiž tirgū šādu ražojumu vai nodod to ekspluatācijā, glabā šos dokumentus un informāciju pieejamus valsts iestādēm 10 gadus pēc ražojuma novērtējuma par tā līdzvērtīgo atbilstību saskaņā ar procedūru pēcbūves novērtējumam.

3.   Paziņotā struktūra pārbauda atsevišķo ražojumu un veic aprēķinus, testus un citus novērtējumus vajadzīgajā apmērā, lai nodrošinātu, ka ir apliecināta ražojuma līdzvērtīgā atbilstība šīs direktīvas attiecīgajām prasībām.

Paziņotā struktūra sagatavo un izsniedz sertifikātu un saistīto atbilstības ziņojumu attiecībā uz veikto novērtējumu un saglabā pieejamu sertifikāta un saistītā atbilstības ziņojuma kopiju 10 gadus pēc šo dokumentu izsniegšanas.

Paziņotā struktūra piestiprina savu identifikācijas numuru blakus CE marķējumam uz apstiprinātā ražojuma, vai pilnvaro kādu citu to piestiprināt uz tās atbildību.

Ja novērtētais ražojums ir peldlīdzeklis, paziņotā struktūra uz savu atbildību piestiprina arī peldlīdzekļa identifikācijas numuru, kā minēts I pielikuma A daļas 2.1. punktā; savukārt lauku, kas paredzēts ražotājas valsts kodam, izmanto, lai norādītu valsti, kurā paziņotā struktūra veic uzņēmējdarbību, un laukus, kas paredzēti vienotajam ražotāja kodam, ko piešķir dalībvalsts iestāde, – lai norādītu pēcbūves novērtējuma identifikācijas kodu, kas piešķirts paziņotajai struktūrai, un tam seko pēcbūves novērtējuma sertifikāta sērijas numurs. Laukus peldlīdzekļa identifikācijas numurā, kas paredzēti izgatavošanas gadam un mēnesim un izlaiduma gadam, izmanto, lai norādītu gadu un mēnesi, kurā veikts pēcbūves novērtējums.

4.   CE marķējums un es atbilstības deklarācija

4.1.

Persona, kura laiž ražojumu tirgū vai nodod to ekspluatācijā, piestiprina CE zīmi un – uz 3. iedaļā minētās paziņotās struktūras atbildību – tās identifikācijas numuru pie ražojuma, kuru paziņotā struktūra ir novērtējusi un sertificējusi tā līdzvērtīgo atbilstību šīs direktīvas attiecīgajām prasībām.

4.2.

Persona, kura laiž ražojumu tirgū vai nodod to ekspluatācijā, aizpilda ES atbilstības deklarāciju un saglabā to pieejamu valsts iestādēm 10 gadus pēc sertifikāta par pēcbūves novērtējumu izdošanas. Atbilstības deklarācijā identificē ražojumu, kam šī deklarācija ir sagatavota.

ES atbilstības deklarācijas kopiju dara pieejamu visām attiecīgajām iestādēm pēc to pieprasījuma.

4.3.

Ja novērtētais ražojums ir peldlīdzeklis, persona, kura laiž tirgū peldlīdzekli vai nodod to ekspluatācijā, piestiprina peldlīdzekļa ražotāja plāksnīti, kas aprakstīta I pielikuma A daļas 2.2. punktā, kurā ir frāze “pēcbūves novērtējums”, un peldlīdzekļa identifikācijas numuru, kas aprakstīts I pielikuma A daļas 2.1. punktā, saskaņā ar 3. iedaļā izklāstītajiem noteikumiem.

5.   Paziņotā struktūra informē personu, kura laiž ražojumu tirgū vai nodod to ekspluatācijā, par tās pienākumiem saskaņā ar šo procedūru attiecībā uz pēcbūves novērtējumu.


VI PIELIKUMS

PAPILDU PRASĪBAS, IZMANTOJOT MODULI A1 – IEKŠĒJĀ RAŽOŠANAS KONTROLE UN UZRAUDZĪTA RAŽOJUMA TESTI (24. PANTA 2. PUNKTS)

Projektēšana un būve

Ražotājs pats vai viņa vārdā uz viena vai vairākiem peldlīdzekļiem, kas ir ražotāja produkcija, veic vienu vai vairākus šādus testus, līdzvērtīgus aprēķinus vai kontroli:

a)

stabilitātes testu saskaņā ar I pielikuma A daļas 3.2. punktu;

b)

peldspējas parametru testu saskaņā ar I pielikuma A daļas 3.3. punktu.

Trokšņa emisijas

Atpūtas kuģiem ar iekšējo motoru vai pakaļgala motoriem bez iebūvētās izplūdes gāzu sistēmas un ūdens motocikliem – uz viena vai vairākiem peldlīdzekļiem, kas ir ražotāja produkcija, –peldlīdzekļa ražotājs (vai tā vārdā un uz ražotājā izvēlētās paziņotās struktūras atbildību) veic skaņas emisijas testus, kas noteikti I pielikuma C daļā.

Piekarināmiem motoriem un pakaļgala motoriem bez iebūvētās izplūdes gāzu sistēmas – vienam vai vairākiem katras saimes motoriem, kas ir motoru ražotāja produkcija, – motora ražotājs (vai tā vārdā un uz ražotājā izvēlētās paziņotās struktūras atbildību) veic skaņas emisijas testus, kas noteikti I pielikuma C daļā.

Ja testē vairāk nekā vienu motoru saimē, piemēro statistikas metodi, kas aprakstīta VII pielikumā, lai nodrošinātu parauga atbilstību.


VII PIELIKUMS

RAŽOJUMU ATBILSTĪBAS NOVĒRTĒJUMS ATTIECĪBĀ UZ IZPLŪDES GĀZU UN TROKŠŅA EMISIJĀM

1.

Motora saimes atbilstības verifikācijai motoru paraugu ņem no sērijas. Ražotājs nosaka parauga lielumu (n), vienojoties ar paziņoto struktūru.

2.

Rezultātu vidējo aritmētisko X, ko iegūst no parauga, aprēķina katram izplūdes gāzu un trokšņa emisijas reglamentētam komponentam. Sērijas produkciju uzskata par atbilstīgu prasībām (“pozitīvs lēmums”), ja ir izpildīts šāds nosacījums:

Formula

S ir standartnovirze, kur:

Formula

X

=

rezultātu vidējais aritmētiskais, ko iegūst no parauga

x

=

atsevišķie rezultāti, ko iegūst no parauga

L

=

attiecīgā robežvērtība

n

=

motoru skaits paraugā

k

=

statistiskais koeficients, kas atkarīgs no n (skatīt tabulu turpinājumā)

n

2

3

4

5

6

7

8

9

10

11

12

13

14

15

16

17

18

19

k

0,973

0,613

0,489

0,421

0,376

0,342

0,317

0,296

0,279

0,265

0,253

0,242

0,233

0,224

0,216

0,210

0,203

0,198

Ja n ≥ 20, tad Formula.


VIII PIELIKUMS

PAPILDU PROCEDŪRA, KO PIEMĒRO, IZMANTOJOT MODULI C – ATBILSTĪBA TIPAM, BALSTOTIES UZ IEKŠĒJO RAŽOŠANAS KONTROLI

Gadījumos, kas minēti 24. panta 5. punktā, ja izrādās, ka kvalitātes līmenis ir neapmierinošs, izmanto šādu procedūru:

Motoru izņem no sērijas un tam veic testu, kas aprakstīts I pielikuma B daļā. Motorus, kurus testē, piestrādā daļēji vai pilnībā saskaņā ar ražotāja specifikācijām. Ja konkrētas izplūdes gāzu emisijas no sērijas motora pārsniedz robežvērtības saskaņā ar I pielikuma B daļu, ražotājs var lūgt izdarīt mērījumus motoru paraugam, kas paņemts no sērijas, un iekļaujot motoru, kurš tika izvēlēts sākotnēji. Lai nodrošinātu motoru parauga atbilstību šīs direktīvas prasībām, piemēro statistikas metodi, kas aprakstīta VII pielikumā.


IX PIELIKUMS

TEHNISKĀ DOKUMENTĀCIJA

Ciktāl tas attiecas uz novērtējumu, 7. panta 2. punktā un 25. pantā minētajā tehniskajā dokumentācijā iekļauj:

a)

tipa vispārēju aprakstu;

b)

projekta skices, ražošanas rasējumus un elementu, kompleksa daļu, strāvas slēgumu shēmas un citus attiecīgus datus;

c)

aprakstus un skaidrojumus, kas vajadzīgi minēto rasējumu un shēmu, kā arī izstrādājuma darbības izpratnei;

d)

pilnīgi vai daļēji piemēroto 14. pantā minēto standartu sarakstu un to risinājumu aprakstu, kuri pieņemti, lai izpildītu pamatprasības, ja 14. pantā minētie standarti nav piemēroti;

e)

veiktos projektēšanas aprēķinus, pārbaužu rezultātus un citus attiecīgus datus;

f)

testa ziņojumus vai aprēķinus, proti, par stabilitāti saskaņā ar I pielikuma A daļas 3.2. punktu un par peldspēju saskaņā ar I pielikuma A daļas 3.3. punktu;

g)

izplūdes gāzu emisiju testa ziņojumus, kas apliecina atbilstību I pielikuma B daļas 2. iedaļai;

h)

skaņu emisiju testa ziņojumus, kas apliecina atbilstību I pielikuma C daļas 1. iedaļai.


Top