31.12.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 361/1

(1)

Lai sasniegtu Līguma par Eiropas Savienību 3. panta 3. punktā noteiktos Savienības mērķus, ir lietderīgi izveidot tādus juridiskus nosacījumus, lai uzņēmumi varētu pielāgot produktu izstrādi un izplatīšanu pāri valstu robežām un lai uzņēmumiem pavērtu plašākas izvēles iespējas un izdevības. Vienam no uzņēmumiem pieejamajiem juridiskajiem līdzekļiem vajadzētu būt vienotai patentaizsardzībai visā iekšējā tirgū vai vismaz tā nozīmīgā daļā.

(2)

Saskaņā ar 118. panta pirmo daļu Līgumā par Eiropas Savienības darbību (LESD), veidojot iekšējo tirgu vai nodrošinot tā darbību, viens no īstenojamiem pasākumiem ir vienotas patentaizsardzības izveide visā Savienībā un centralizētas atļauju piešķiršanas, koordinācijas un uzraudzības kārtības izveide visā Savienībā.

(3)

Padome 2011. gada 10. martā pieņēma Lēmumu 2011/167/ES, ar ko atļauj ciešāku sadarbību attiecībā uz vienotas patentaizsardzības izveidi starp Beļģiju, Bulgāriju, Čehijas Republiku, Dāniju, Vāciju, Igauniju, Īriju, Grieķiju, Franciju, Kipru, Latviju, Lietuvu, Luksemburgu, Ungāriju, Maltu, Nīderlandi, Austriju, Poliju, Portugāli, Rumāniju, Slovēniju, Slovākiju, Somiju, Zviedriju un Apvienoto Karalisti (turpmāk “iesaistītās dalībvalstis”).

(4)

Vienkāršojot piekļuvi patentu sistēmai un padarot to lētāku un juridiski drošu, vienotā patentaizsardzība sekmēs zinātnes un tehnikas progresu un iekšējā tirgus darbību. Tāpat, nodrošinot iespēju iegūt vienotu patentaizsardzību iesaistītajās dalībvalstīs, tā uzlabos patentaizsardzības līmeni, kā arī mazinās izmaksas un sarežģītību uzņēmumiem visā Savienībā. Tai vajadzētu būt pieejamai gan iesaistīto dalībvalstu, gan citu valstu Eiropas patenta īpašniekiem neatkarīgi no to valstspiederības, dzīvesvietas valsts vai valsts, kurā tie veic uzņēmējdarbību.

(5)

Ar 1973. gada 5. oktobra Konvenciju par Eiropas patentu piešķiršanu, kas grozīta 1991. gada 17. decembrī un 2000. gada 29. novembrī (turpmāk “EPK”), ir izveidota Eiropas Patentu organizācija un tai uzticēts uzdevums piešķirt Eiropas patentus. Šo uzdevumu veic Eiropas Patentu iestāde (turpmāk “EPI”). Pēc patenta īpašnieka pieprasījuma EPI piešķirtam Eiropas patentam saskaņā ar šo regulu vajadzētu noteikt vienotu spēku iesaistītajās dalībvalstīs. Šādu patentu turpmāk dēvē par “vienota spēka Eiropas patentu”.

(6)

Saskaņā ar EPK IX daļu EPK līgumslēdzēju valstu grupa var paredzēt, ka Eiropas patentam, kas piešķirts attiecībā uz minētajām valstīm, ir vienots raksturs. Šī regula ir īpašs līgums EPK 142. panta nozīmē, reģionāls patentu līgums 1970. gada 19. jūnija Patentu kooperācijas līguma, kas pēdējo reizi grozīts 2001. gada 3. februārī, 45. panta 1. punkta nozīmē un īpaša vienošanās Parīzes konvencijas rūpnieciskā īpašuma aizsardzībai, kas parakstīta Parīzē 1883. gada 20. martā un pēdējo reizi grozīta 1979. gada 28. septembrī, 19. panta nozīmē.

(7)

Vienota patentaizsardzība būtu jāsasniedz, ar šo regulu nosakot vienotu spēku Eiropas patentiem pēc to piešķiršanas un nosakot to attiecībā uz visām iesaistītajām dalībvalstīm. Vienota spēka Eiropas patenta galvenajai iezīmei vajadzētu būt tā vienotajam raksturam, proti – vienādas aizsardzības nodrošināšana un vienāds spēks visās iesaistītajās dalībvalstīs. Līdz ar to vienota spēka Eiropas patentu varētu ierobežot, nodot citai personai vai anulēt, vai tas varētu zaudēt spēku tikai visās iesaistītajās dalībvalstīs. Vajadzētu būt iespējai attiecībā uz vienota spēka Eiropas patentu piešķirt licenci attiecībā uz visu iesaistīto dalībvalstu teritorijām vai uz to daļu. Lai nodrošinātu, ka ar vienotu patentaizsardzību tiek piešķirts pēc būtības vienāds aizsardzības apjoms, vienots spēks būtu jānosaka tikai tiem Eiropas patentiem, kas piešķirti attiecībā uz visām iesaistītajām dalībvalstīm un kam ir tāds pats pretenziju kopums. Visbeidzot, Eiropas patentam piešķirtajam vienotajam spēkam vajadzētu būt papildinošam, un būtu jāuzskata, ka tas nepastāv tiktāl, ciktāl ir ticis anulēts vai ierobežots tā pamatā esošais Eiropas patents.

(8)

Saskaņā ar patenttiesību vispārējiem principiem un EPK 64. panta 1. punktu vienotajai patentaizsardzībai iesaistītajās dalībvalstīs būtu jāstājas spēkā ar atpakaļejošu datumu no dienas, kad Eiropas Patentu biļetenā publicēts paziņojums par Eiropas patenta piešķiršanu. Kad stājas spēkā vienota patentaizsardzība, iesaistītajām dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka netiek uzskatīts, ka Eiropas patents to teritorijā ir stājies spēkā kā valsts patents, lai izvairītos no dubultas patentaizsardzības.

(9)

Ar vienota spēka Eiropas patentu tā īpašniekam būtu jādod tiesības nepieļaut, ka kāda trešā persona veic darbības, pret kurām patents nodrošina aizsardzību. Tas būtu jānodrošina, izveidojot vienotu patentu tiesu. Jautājumos, uz kuriem neattiecas šī regula vai Padomes Regula (ES) Nr. 1260/2012 (2012. gada 17. decembris), ar ko īsteno ciešāku sadarbību attiecībā uz vienotas patentaizsardzības izveidi, ciktāl tas attiecas uz piemērojamo tulkošanas kārtību (3), būtu jāpiemēro EPK noteikumi, Nolīgums par vienotu patentu tiesu, tostarp tā noteikumi, kuros tiek definēts minēto tiesību apjoms un to ierobežojumi, un valstu tiesību akti, ietverot starptautisko privāttiesību noteikumus.

(10)

Piespiedu licences vienota spēka Eiropas patentiem būtu jāreglamentē iesaistīto dalībvalstu tiesību aktos attiecībā uz to atbilstīgajām teritorijām.

(11)

Komisijai savā ziņojumā par šīs regulas darbību būtu jānovērtē, kā darbojas spēkā esošie ierobežojumi, un vajadzības gadījumā jānāk klajā ar atbilstošiem priekšlikumiem, ņemot vērā patentu sistēmas ieguldījumu novatorisma un tehnoloģiju progresā, likumīgās trešo pušu intereses un primārās sabiedrības intereses. Nolīgums par vienotu patentu tiesu neliedz Eiropas Savienībai īstenot tās pilnvaras šajā jomā.

(12)

Saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas judikatūru arī vienota spēka Eiropas patentiem būtu jāpiemēro tiesību izsmelšanas princips. Tādējādi tiesības, kas piešķirtas ar vienota spēka Eiropas patentu, nedrīkstētu attiekties uz darbībām saistībā ar patentēto produktu, ko veic iesaistītajās dalībvalstīs pēc tam, kad šo produktu patenta īpašnieks laidis Savienības tirgū.

(13)

Kārtība, ko piemēro zaudējumu atlīdzināšanai, būtu jānosaka iesaistīto dalībvalstu tiesību aktos, jo īpaši noteikumos, ar kuriem īsteno 13. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2004/48/EK (2004. gada 29. aprīlis) par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu (4).

(14)

Pret vienota spēka Eiropas patentu kā īpašumtiesību objektu pilnībā un visās iesaistītajās dalībvalstīs būtu jāizturas tā kā pret tās iesaistītās dalībvalsts valsts patentu, kuru nosaka saskaņā ar konkrētiem kritērijiem, piemēram, pieteikuma iesniedzēja dzīvesvieta, galvenā uzņēmējdarbības vieta vai uzņēmējdarbības vieta.

(15)

Lai veicinātu un atvieglotu tāda izgudrojuma saimniecisku izmantošanu, kurš aizsargāts ar vienota spēka Eiropas patentu, minētā patenta īpašniekam vajadzētu būt iespējai par piemērotu atlīdzību piedāvāt piešķirt tā licenci. Tālab patenta īpašniekam vajadzētu būt iespējai EPI iesniegt paziņojumu par tā gatavību piešķirt licenci par piemērotu atlīdzību. Tādā gadījumā no brīža, kad EPI saņem šādu paziņojumu, patenta īpašniekam būtu jāsamazina spēkā uzturēšanas maksa.

(16)

Dalībvalstu grupa, kas izmanto EPK IX daļas noteikumus, var uzticēt uzdevumus EPI un izveidot Eiropas Patentu organizācijas Administratīvās padomes izraudzītu komiteju (turpmāk “izraudzītā komiteja”).

(17)

Iesaistītajām dalībvalstīm būtu jāuztic EPI atsevišķi administratīvi uzdevumi saistībā ar vienota spēka Eiropas patentiem, jo īpaši saistībā ar šādām darbībām: administrēt vienota spēka pieprasījumus, reģistrēt vienoto spēku un reģistrēt visus ierobežojumus, licences, nodošanu citai personai, atcelšanu vai spēka zaudēšanu attiecībā uz vienota spēka Eiropas patentu, iekasēt un sadalīt spēkā uzturēšanas maksas, publicēt tulkojumus informatīviem nolūkiem pārejas periodā, administrēt kompensācijas shēmu, lai atlīdzinātu to pieteikumu iesniedzēju tulkošanas izmaksas, kas Eiropas patenta pieteikumus iesniedz valodā, kura nav viena no EPI oficiālajām valodām.

(18)

Iesaistītajām dalībvalstīm būtu izraudzītajā komitejā jānodrošina to darbību pārvaldība un uzraudzība, kas saistītas ar uzdevumiem, ko iesaistītās dalībvalstis uzticējušas EPI, jānodrošina, ka vienota spēka pieprasījumus iesniedz EPI viena mēneša laikā no dienas, kad Eiropas Patentu biļetenā publicēts paziņojums par patenta piešķiršanu, un ka šādi pieprasījumi tiek iesniegti EPI procesuālajā valodā kopā ar tulkojumu, kas attiecībā uz pārejas periodu noteikts Regulā (ES) Nr. 1260/2012. Turklāt iesaistītajām dalībvalstīm saskaņā ar EPK 35. panta 2. punktā noteikto balsošanas kārtību būtu jānodrošina, lai spēkā uzturēšanas maksu lielums un spēkā uzturēšanas maksu sadalījums tiktu noteikts atbilstīgi šajā regulā noteiktajiem kritērijiem.

(19)

Patentu īpašniekiem būtu jāmaksā viena kopēja ikgadēja spēkā uzturēšanas maksa par vienota spēka Eiropas patentu. Spēkā uzturēšanas maksām visā patentaizsardzības termiņā būtu pakāpeniski jāpieaug; kopā ar maksām, kas jāmaksā Eiropas Patentu organizācijai pirmspiešķiršanas posmā, tām būtu jāsedz visas izmaksas, kas saistītas ar Eiropas patenta piešķiršanu un vienotās patentaizsardzības administrēšanu. Spēkā uzturēšanas maksas būtu jānosaka tādā lielumā, kas sekmētu inovāciju un veicinātu Eiropas uzņēmumu konkurētspēju, un būtu jāņem vērā tādu konkrētu struktūru kā mazo un vidēju uzņēmumu situācija, piemēram, nosakot zemākas maksas. Šim lielumam arīdzan būtu jāatspoguļo patenta aptvertā tirgus lielums un vajadzētu būt līdzīgam valstī noteiktām spēkā uzturēšanas maksām par vidēju Eiropas patentu, kas ir spēkā iesaistītajās dalībvalstīs laikā, kad pirmo reizi nosaka spēkā uzturēšanas maksu lielumu.

(20)

Būtu jānosaka pienācīgs spēkā uzturēšanas maksu lielums un sadalījums, lai nodrošinātu, ka visus izdevumus, kas EPI rodas, pildot tai uzticētos uzdevumus saistībā ar vienoto patentaizsardzību, pilnībā sedz no līdzekļiem, ko rada vienota spēka Eiropas patenti, un to, ka kopā ar ieņēmumiem no uzturēšanas maksām, kas Eiropas Patentu organizācijai jāmaksā pirmspiešķiršanas posmā, ieņēmumi no spēkā uzturēšanas maksām nodrošina Eiropas Patentu organizācijas sabalansētu budžetu.

(21)

Spēkā uzturēšanas maksas būtu jāiemaksā Eiropas Patentu organizācijā. EPI būtu jāpatur daļa no līdzekļiem, lai segtu izmaksas, kas EPI radušās, saskaņā ar EPK 146. pantu veicot uzdevumus saistībā ar vienotu patentaizsardzību. Atlikusī daļa būtu jāsadala starp iesaistītajām dalībvalstīm un jāizmanto ar patentiem saistītiem mērķiem. Sadalījums būtu jānosaka, balstoties uz taisnīgiem, vienlīdzīgiem un būtiskiem kritērijiem, proti, pēc patenta pieteikumu skaita un tirgus lieluma, un būtu jāgarantē minimālā summa, ko sadala katrai no iesaistītajām dalībvalstīm, lai uzturētu līdzsvarotu un ilgtspējīgu sistēmas darbību. Sadalījumam vajadzētu būt tādam, lai kompensētu to, ka valstij ir cita oficiālā valoda, nevis kāda no EPI oficiālajām valodām, ka valstī ir nesamērīgi mazs patenta pieteikumu skaits, kā noteikts atbilstīgi Eiropas progresa ziņojumam, un/vai ka valsts ir salīdzinoši nesen pievienojusies Eiropas Patentu organizācijai.

(22)

Ciešāka partnerība starp EPI un dalībvalstu centrālajām rūpnieciskā īpašuma iestādēm dotu EPI iespēju vajadzības gadījumā regulāri izmantot visus tādu patentmeklējumu rezultātus, ko centrālās rūpnieciskā īpašuma iestādes veikušas saistībā ar valsts patentu pieteikumiem, kuru prioritātes tiesību atzīšana tiek prasīta kādā vēlākā Eiropas patenta pieteikumā. Visām centrālajām rūpnieciskā īpašuma iestādēm, tostarp tām, kas valsts patenta piešķiršanas gaitā patentmeklējumus neveic, ciešākas partnerības kontekstā var būt ievērojama loma; inter alia sniedzot padomus un atbalstu potenciālajiem patentu pieteikumu iesniedzējiem, jo īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, pieņemot pieteikumus, pārsūtot pieteikumus EPI un izplatot informāciju par patentiem.

(23)

Šo regulu papildina Regula (ES) Nr. 1260/2012, ko Padome pieņēmusi saskaņā ar LESD 118. panta otro daļu.

(24)

Jurisdikcija attiecībā uz vienota spēka Eiropas patentiem būtu jānosaka un jāreglamentē instrumentā, ar kuru izveido vienotu patentu tiesvedības sistēmu Eiropas patentiem un vienota spēka Eiropas patentiem.

(25)

Lai nodrošinātu vienota spēka Eiropas patenta pareizu darbību, tiesu prakses konsekvenci un tādā veidā – juridisko noteiktību, kā arī izmaksu efektivitāti patentu īpašniekiem, ir būtiski izveidot Vienotu patentu tiesu to lietu izskatīšanai, kas attiecas uz vienota spēka Eiropas patentu. Tādēļ ir ārkārtīgi svarīgi, lai iesaistītās dalībvalstis ratificētu nolīgumu par Vienoto patentu tiesu saskaņā ar valstu konstitucionālajām un parlamentārajām procedūrām un veiktu attiecīgos pasākumus, lai minētā tiesa iespējami drīz spētu sākt darbu.

(26)

Šī regula nedrīkstētu nedz skart iesaistīto dalībvalstu tiesības piešķirt valsts patentus, nedz aizstāt iesaistīto dalībvalstu tiesību aktus patentu jomā. Patentu pieteikumu iesniedzējiem vajadzētu būt pilnīgai brīvībai iegūt vai nu valsts patentu, vai vienota spēka Eiropas patentu, vai Eiropas patentu, kas ir spēkā vienā vai vairākās EPK līgumslēdzējās valstīs, vai vienota spēka Eiropas patentu, kas turklāt apstiprināts vienā vai vairākās EPK līgumslēdzējās valstīs, kuras nav iesaistītās dalībvalstis.

(27)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi – proti, izveidot vienotu patentaizsardzību – nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs un ka tādējādi šīs regulas mēroga un iedarbības dēļ minēto mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu, atbilstīgā gadījumā izmantojot ciešāku sadarbību. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai,

a)

“iesaistītā dalībvalsts” ir dalībvalsts, kas ir iesaistījusies ciešākā sadarbībā attiecībā uz vienotas patentaizsardzības izveidi saskaņā ar Lēmumu 2011/167/ES vai saskaņā ar lēmumu, kas pieņemts atbilstīgi LESD 331. panta 1. punkta otrajai vai trešajai daļai, brīdī, kad tiek iesniegts 9. pantā minētais vienota spēka pieprasījums;

b)

“Eiropas patents” ir patents, ko piešķīrusi Eiropas Patentu iestāde (turpmāk “EPI”) saskaņā ar EPK paredzētajiem noteikumiem un procedūrām;

c)

“vienota spēka Eiropas patents” ir Eiropas patents, kam ir vienots spēks iesaistītajās dalībvalstīs saskaņā ar šo regulu;

d)

“Eiropas Patentu reģistrs” ir reģistrs, ko uztur EPI saskaņā ar EPK 127. pantu;

e)

“Vienotās patentaizsardzības reģistrs” ir reģistrs, kas ir daļa no Eiropas Patentu reģistra, kurā reģistrē vienota spēka Eiropas patenta vienoto spēku un jebkādus ierobežojumus, licences, nodošanas citai personai, atcelšanu vai spēka zaudēšanu;

f)

“Eiropas Patentu biļetens” ir periodisks izdevums, kas minēts EPK 129. pantā.

a)

Eiropas patenta pieteikuma iesniegšanas dienā atradās pieteikuma iesniedzēja dzīvesvieta vai galvenā uzņēmējdarbības vieta; vai

b)

Eiropas patenta pieteikuma iesniegšanas dienā atradās pieteikuma iesniedzēja uzņēmējdarbības vieta, ja a) apakšpunkts nav attiecināms.

a)

administrēt Eiropas patentu īpašnieku vienota spēka pieprasījumus;

b)

iekļaut Vienotas patentaizsardzības reģistru Eiropas Patentu reģistrā un administrēt Vienotās patentaizsardzības reģistru;

c)

saņemt un reģistrēt 8. pantā minētos paziņojumus par licences piešķiršanu, to atsaukšanu un licences piešķiršanas saistības, ko vienota spēka Eiropas patenta īpašnieks uzņēmies starptautiskajās standartizācijas organizācijās;

d)

Regulas (ES) Nr. 1260/2012 6. pantā minētajā pārejas periodā publicēt minētajā pantā norādītos tulkojumus;

e)

iekasēt un administrēt maksas par vienota spēka Eiropas patentu uzturēšanu spēkā par gadiem, kas seko gadam, kad paziņojums par piešķiršanu publicēts Eiropas Patentu biļetenā; iekasēt un administrēt papildmaksas par spēkā uzturēšanas maksu nokavētu maksājumu, ja šāds nokavēts maksājums ir veikts sešos mēnešos pēc termiņa, kā arī sadalīt daļu no iekasētajām spēkā uzturēšanas maksām starp iesaistītajām dalībvalstīm;

f)

administrēt kompensāciju shēmu, lai atlīdzinātu Regulas (ES) Nr. 1260/2012 5. pantā minētās tulkošanas izmaksas;

g)

nodrošināt, ka Eiropas patenta īpašnieka vienota spēka pieprasījums tiek iesniegts EPK 14. panta 3. punktā minētajā lietvedības valodā ne vēlāk kā viena mēneša laikā, no paziņojuma par patenta piešķiršanu publicēšanu Eiropas Patentu biļetenā; un

h)

nodrošināt, ka patenta vienotais spēks tiek norādīts Vienotās patentaizsardzības reģistrā, ja vienota spēka pieprasījums ir iesniegts un – pārejas periodā, kas paredzēts Regulas (ES) Nr. 1260/2012 6. pantā – iesniegts kopā ar minētajā pantā norādītajiem tulkojumiem; iesaistītās dalībvalstis arī nodrošina, ka EPI tiek informēta par vienota spēka Eiropas patentu ierobežošanu, licences piešķiršanu, nodošanu citai personai vai atcelšanu.

a)

vienotās patentaizsardzības termiņa laikā pakāpeniski pieaug;

b)

ir pietiekamas, lai segtu izmaksas, kas saistītas ar Eiropas patenta piešķiršanu un vienotās patentaizsardzības administrēšanu; un

c)

ir pietiekamas, lai kopā ar maksām, kas jāsamaksā Eiropas Patentu organizācijai posmā pirms patenta piešķiršanas, nodrošinātu līdzsvarotu Eiropas Patentu organizācijas budžetu.

a)

sekmētu inovāciju un Eiropas uzņēmumu konkurētspēju;

b)

atspoguļotu patenta aptvertā tirgus lielumu; un

c)

to lielums būtu līdzīgs tādām valstī noteiktām spēkā uzturēšanas maksām par vidēju Eiropas patentu, kādas ir noteiktas iesaistītajās dalībvalstīs brīdī, kad pirmo reizi nosaka spēkā uzturēšanas maksu.

a)

ir ekvivalents spēkā uzturēšanas maksai, kas jāmaksā par pašreizējo Eiropas patentu vidējo ģeogrāfisko aptvērumu;

b)

atspoguļo to, cik no pašreizējiem Eiropas patentiem tiek uzturēti spēkā;

c)

atspoguļo iesniegto vienota spēka pieprasījumu skaitu.

a)

patentu pieteikumu skaits;

b)

tirgus lielums, vienlaikus nodrošinot minimālo summu lielumu, ko sadala katrai no iesaistītajām dalībvalstīm;

c)

kompensācija iesaistītajām dalībvalstīm: