EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32010R0242

Komisijas Regula (ES) Nr. 242/2010 ( 2010. gada 19. marts), ar ko izveido barības sastāvdaļu reģistru (Dokuments attiecas uz EEZ)

OJ L 77, 24.3.2010, p. 17–32 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

Legal status of the document No longer in force, Date of end of validity: 06/07/2011; Atcelts ar 32011R0575

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2010/242/oj

24.3.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 77/17


KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 242/2010

(2010. gada 19. marts),

ar ko izveido barības sastāvdaļu reģistru

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Regulu (EK) Nr. 767/2009 par barības laišanu tirgū un lietošanu un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1831/2003 un atceļ Padomes Direktīvu 79/373/EEK, Komisijas Direktīvu 80/511/EEK, Padomes Direktīvas 82/471/EEK, 83/228/EEK, 93/74/EEK, 93/113/EK un 96/25/EK un Komisijas Lēmumu 2004/217/EK (1), un jo īpaši tās 24. panta 2. punktu;

apspriedusies ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgo komiteju,

tā kā:

(1)

Regulas (EK) Nr. 767/2009 24. pants paredz izveidot barības sastāvdaļu reģistru.

(2)

Tādēļ ir jāizstrādā šāda reģistra sākotnējā redakcija,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Barības sastāvdaļu reģistrs, kas minēts Regulas (EK) Nr. 767/2009 24. pantā, ir izveidots un iekļauts pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2010. gada 1. septembra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2010. gada 19. martā.

Komisijas vārdā

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO


(1)  OV L 229, 1.9.2009., 1. lpp.


PIELIKUMS

BARĪBAS SASTĀVDAĻU REĢISTRS

NOTEIKUMI PAR GLOSĀRIJU

Turpmāk iekļautais glosārijs attiecas uz galvenajiem procesiem, kurus izmanto šajā pielikumā minēto barības sastāvdaļu sagatavošanā. Ja šo barības sastāvdaļu nosaukumi ietver parasto nosaukumu vai apzīmētāju no šā glosārija, tad izmantotajam procesam ir jāatbilst norādītajai definīcijai.

 

Process

Definīcija

Parastais nosaukums/apzīmētājs

(1)

(2)

(3)

(4)

1.

Koncentrēšana (1)

Zināma satura palielināšana, atdalot ūdeni vai citas sastāvdaļas

Koncentrāts

2.

Mizošana (2)

Pilnīga vai daļēja ārējo apvalku noņemšana no graudiem, sēklām, augļiem, riekstiem un citām sastāvdaļām

Mizoti, daļēji mizoti

3.

Žāvēšana

Atūdeņošana mākslīgā vai dabiskā procesā

Žāvēti (saulē vai mākslīgi)

4.

Ekstrahēšana

Eļļas vai tauku atdalīšana no dažām izejvielām ar organisku šķīdinātāju vai cukura un citu ūdenī šķīstošu sastāvdaļu atdalīšana ar ūdens šķīdinātāju. Organiska šķīdinātāja gadījumā galaproduktam ir jābūt tehniski brīvam no šāda šķīdinātāja

Ekstrahēti (eļļu saturošām vielām), melase, mīkstums (cukuru vai citas ūdenī šķīstošas sastāvdaļas saturošiem produktiem)

5.

Ekstrūzija

Materiāla presēšana caur atveri zem spiediena (sk. arī “uzbriedināšana”)

Ekstrudēti

6.

Pārslošana

Mitra, termiski apstrādāta materiāla veltnēšana

Pārslas

7.

Miltu malšana

Graudu fizikāla pārstrāde, lai samazinātu daļiņas izmēru un atvieglotu sadalīšanu daļās (galvenokārt miltos, klijās un atsijās)

Milti, klijas, atsijas (3), dzīvnieku barība

8.

Termiska apstrāde

Vispārējs termins, kas attiecas uz vairāku veidu termisko apstrādi, ko veic īpašos apstākļos, lai ietekmētu materiāla uzturvērtību vai struktūru

Grauzdēti, vārīti, termiski apstrādāti

9.

Hidrogenēšana

Nepiesātinātu glicerīdu pārveidošana piesātinātos glicerīdos (par eļļām un taukiem)

Sacietējuši, daļēji sacietējuši

10.

Hidrolīze

Sadalīšana vienkāršākās ķīmiskās sastāvdaļās, attiecīgi apstrādājot ar ūdeni un, iespējams, vai nu ar fermentiem, vai arī ar skābi/sārmu

Hidrolizēti

11.

Presēšana (4)

Tauku vai eļļas atdalīšana no taukiem bagātiem materiāliem vai sulas atdalīšana no augļiem un citiem augu produktiem ar mehāniskas ekstrahēšanas palīdzību (ar skrūves vai cita veida presi)

Rauši (5) (eļļu saturošām vielām), mīkstums, čagas (augļiem u. c.), atspiedas (cukurbietēm)

12.

Granulēšana

Īpašas formas piešķiršana, izspiežot caur plātni

Granula, granulēti

13.

Uzbriedināšana

Cietes modificēšana, lai ievērojami uzlabotu tās uzbriešanas īpašības aukstā ūdenī

Uzbriedināti (6), uzpūsti

14.

Rafinēšana

Pilnīga vai daļēja piemaisījumu atdalīšana no cukuriem, eļļām, taukiem un citiem dabiskiem materiāliem, ķīmiski/fizikāli tos apstrādājot

Rafinēti, daļēji rafinēti

15.

Mitru graudu mehāniska frakcionēšana

Kodolu/graudu daļu mehāniska atdalīšana, dažreiz pēc mērcēšanas ūdenī, ar sēra dioksīdu vai bez tā, lai ekstrahētu cieti

Dīgļi, glutēns, ciete

16.

Drupināšana

Graudu un citu barības sastāvdaļu mehāniska apstrāde, lai samazinātu to izmēru

Drupināti, drupināšana

17.

Cukura atdalīšana

Pilnīga vai daļēja monosaharīdu un disaharīdu atdalīšana ar ķīmiskiem vai fizikāliem līdzekļiem no melases un citiem materiāliem, kas satur cukuru

Atcukurots, daļēji atcukurots

Neizsmeļošs galveno barības sastāvdaļu saraksts

1.   LABĪBAS GRAUDI, TO PRODUKTI UN BLAKUSPRODUKTI

Numurs

Nosaukums

Apraksts

Obligāti jādeklarē

(1)

(2)

(3)

(4)

1.01.

Auzas

Avena sativa L. un citu auzu šķirņu graudi

 

1.02.

Auzu pārslas

Produkts, ko iegūst, tvaicējot un placinot izlobītas auzas. Tas var saturēt nelielu daļu auzu sēnalu

Ciete

1.03.

Auzu atsijas

Blakusprodukts, ko iegūst, pārstrādājot izsijātas un izlobītas auzas auzu putraimos un miltos. Tas sastāv galvenokārt no auzu klijām un mazliet endospermas

Kopšķiedra

1.04.

Auzu apvalks un klijas

Blakusprodukts, ko iegūst, pārstrādājot izsijātas auzas auzu putraimos un miltos. Tas sastāv galvenokārt no auzu sēnalām un klijām

Kopšķiedra

1.05.

Mieži

Hordeum vulgare L. graudi

 

1.06.

Miežu atsijas

Blakusprodukts, ko iegūst, pārstrādājot izsijātus un izlobītus miežus grūbās, mannas putraimos vai miltos

Kopšķiedra

1.07.

Miežu proteīns

Kaltēts blakusprodukts, ko iegūst, ražojot cieti no miežiem. Tas sastāv galvenokārt no proteīna, ko iegūst, atdalot cieti

Kopproteīns

Ciete

1.08.

Rīsi, smalcināti

Blakusprodukts, ko iegūst, gatavojot pulētus vai glazētus Oryza sativa L. rīsus. Tas sastāv galvenokārt no maza izmēra un/vai šķeltiem graudiem

Ciete

1.09.

Rīsu klijas (brūnās)

Blakusprodukts, ko iegūst, pirmoreiz pulējot izlobītus rīsus. Tas sastāv galvenokārt no aleirona slāņa, endospermas un dīgļu daļiņām

Kopšķiedra

1.10.

Rīsu klijas (baltās)

Blakusprodukts, ko iegūst, pulējot izlobītus rīsus. Tas sastāv galvenokārt no aleirona slāņa, endospermas un dīgļu daļiņām

Kopšķiedra

1.11.

Rīsu klijas ar kalcija karbonātu

Blakusprodukts, ko iegūst, pulējot izlobītus rīsus. Tas sastāv galvenokārt no sudrabainajiem apvalkiem, aleirona slāņa, endospermas un dīgļu daļiņām; tas satur dažādu daudzumu kalcija karbonāta, kas radies pulēšanas procesā

Kopšķiedra

Kalcija karbonāts

1.12.

Lopbarības milti no tvaicētiem rīsiem

Blakusprodukts, ko iegūst, pulējot izlobītus un apvārītus rīsus. Tas sastāv galvenokārt no sudrabainajiem apvalkiem, aleirona slāņa, endospermas un dīgļu daļiņām; tas satur dažādus kalcija karbonāta daudzumus, kas radies pulēšanas procesā

Kopšķiedra

Kalcija karbonāts

1.13.

Malti lopbarības rīsi

Produkts, ko iegūst, samaļot lopbarības rīsus un kura sastāvā ir vai nu zaļi, kaļķaini vai nenobrieduši graudi, kas atsijāti, maļot izlobītus rīsus, vai arī parasti izlobīti graudi, kuri ir dzelteni vai plankumaini

Ciete

1.14.

Rīsu dīgļu rauši

Eļļas rūpniecības blakusprodukts, ko iegūst, presējot rīsu dīgļus, un kurš vēl satur endospermas un testas daļiņas

Kopproteīns

Koptauki

Kopšķiedra

1.15.

Rīsu dīgļi, ekstrahēti

Eļļas rūpniecības blakusprodukts, ko iegūst, ekstrahējot rīsu dīgļus, un kurš vēl satur endospermas un testas daļiņas

Kopproteīns

1.16.

Rīsu ciete

Tehniski tīra rīsu ciete

Ciete

1.17.

Prosa

Panicum miliaceum L. graudi

 

1.18.

Rudzi

Secale cereale L. graudi

 

1.19.

Rudzu atsijas (7)

Miltu ražošanas blakusprodukts, ko iegūst no izsijātiem rudziem. Tas sastāv galvenokārt no endospermas daļiņām, līdz ar sīkām ārējo apvalku daļām un mazliet graudu atkritumu

Ciete

1.20.

Rudzu barība

Miltu ražošanas blakusprodukts, ko iegūst no izsijātiem rudziem. Tas sastāv galvenokārt no ārējo apvalku daļām un graudu daļiņām, no kurām ir atdalīts mazāk endospermas nekā no rudzu klijām

Ciete

1.21.

Rudzu klijas

Miltu ražošanas blakusprodukts, ko iegūst no izsijātiem rudziem. Tas sastāv galvenokārt no ārējo apvalku daļām un graudu daļiņām, no kurām ir atdalīta lielākā daļa endospermas

Kopšķiedra

1.22.

Sorgo

Sorghum bicolor L. Moench s.l. graudi

 

1.23.

Kvieši

Triticum aestivum L., Triticum durum Desf. un citu kviešu šķirņu graudi

 

1.24.

Kviešu atsijas (8)

Miltu ražošanas blakusprodukts, ko iegūst no izsijātiem kviešu graudiem vai izlobītiem plēkšņu kviešiem. Tas sastāv galvenokārt no endospermas daļiņām, līdz ar sīkām ārējo apvalku daļām un mazliet graudu atkritumu

Ciete

1.25.

Kviešu barība

Miltu ražošanas blakusprodukts, ko iegūst no izsijātiem kviešu graudiem vai izlobītiem plēkšņu kviešiem. Tas sastāv galvenokārt no ārējo apvalku daļām un graudu daļiņām, no kurām ir atdalīts mazāk endospermas nekā no kviešu klijām

Kopšķiedra

1.26.

Kviešu klijas (9)

Miltu ražošanas blakusprodukts, ko iegūst no izsijātiem kviešu graudiem vai izlobītiem plēkšņu kviešiem. Tas sastāv galvenokārt no ārējo apvalku daļām un graudu daļiņām, no kurām ir atdalīta lielākā daļa endospermas

Kopšķiedra

1.27.

Kviešu dīgļi

Miltu malšanas blakusprodukts, kas sastāv galvenokārt no placinātiem vai citādiem kviešu dīgļiem, kuri vēl satur endospermas un ārējo apvalku daļas

Kopproteīns

Koptauki

1.28.

Kviešu glutēns

Kviešu cietes ražošanas blakusprodukts. Tas sastāv galvenokārt no glutēna, kas iegūts, atdalot cieti

Kopproteīns

1.29.

Kviešu glutēna barība

Kviešu cietes un glutēna ražošanas blakusprodukts. Tas sastāv no klijām, no kurām ir vai nav daļēji atdalīti dīgļi, un glutēna, kuram var būt pievienoti ļoti mazi graudu sijāšanas sastāvdaļu daudzumi, kā arī ļoti mazi cietes hidrolīzes procesa pārpalikumu daudzumi

Kopproteīns

Ciete

1.30.

Kviešu ciete

Tehniski tīra ciete, kas iegūta no kviešiem

Ciete

1.31.

Uzbriedināta kviešu ciete

Produkts, kas sastāv no kviešu cietes, kura ir ievērojami izpletusies termiskā apstrādē

Ciete

1.32.

Plēkšņu kvieši

Plēkšņu kviešu Triticum spelta L., Triticum dioccum Schrank, Triticum monococcum graudi

 

1.33.

Tritikāle

Triticum X Secale hibrīda graudi

 

1.34.

Kukurūza

Zea mays L. graudi

 

1.35.

Kukurūzas atsijas (10)

Miltu vai mannas putraimu ražošanas blakusprodukts, ko iegūst no kukurūzas. Tas sastāv galvenokārt no ārējo apvalku daļām un graudu daļiņām, no kurām ir atdalīts mazāk endospermas nekā no kukurūzas klijām

Kopšķiedra

1.36.

Kukurūzas klijas

Miltu vai mannas putraimu ražošanas blakusprodukts, ko iegūst no kukurūzas. Tas sastāv galvenokārt no ārējiem apvalkiem un kukurūzas dīgļu daļām, līdz ar endospermas daļiņām

Kopšķiedra

1.37.

Kukurūzas dīgļu rauši

Eļļas rūpniecības blakusprodukts, ko iegūst, presējot sausus vai mitrus pārstrādātus dīgļus, un kurš vēl var saturēt endospermas un testas daļas

Kopproteīns

Koptauki

1.38.

Kukurūzas dīgļi, ekstrahēti

Eļļas rūpniecības blakusprodukts, ko iegūst, ekstrahējot sausus vai mitrus pārstrādātus dīgļus, un kurš vēl var saturēt endospermas un testas daļas

Kopproteīns

1.39.

Kukurūzas glutēna barība (11)

Kukurūzas cietes mitrās ražošanas blakusprodukts. Tas sastāv no klijām un glutēna, kam var būt pievienota smalcināta kukurūza, kura ir iegūta sijājot, daudzumā, kas nepārsniedz 15 % no produkta un/vai alkohola vai citu no cietes atvasinātu produktu ražošanā izmantota graudu mērcēšanas šķidruma pārpalikumus. Produkts drīkst arī saturēt kukurūzas dīgļu eļļas ekstrahēšanas pārpalikumus, kas arī ir iegūti mitrajā apstrādē

Kopproteīns

Ciete

Koptauki, ja > 4,5 %

1.40.

Kukurūzas glutēns

Kaltēts kukurūzas cietes ražošanas blakusprodukts. Tas sastāv galvenokārt no glutēna, kas iegūts, atdalot cieti

Kopproteīns

1.41.

Kukurūzas ciete

Tehniski tīra ciete, kas iegūta no kukurūzas

Ciete

1.42.

Uzbriedināta kukurūzas ciete (12)

Produkts, kas sastāv no kukurūzas cietes, kas ir ievērojami izpletusies termiskā apstrādē

Ciete

1.43.

Iesala asni

Iesala ražošanas blakusprodukts, kas sastāv galvenokārt no diedzētiem labības asniem

Kopproteīns

1.44.

Drabiņas

Brūvēšanas blakusprodukts, ko iegūst, izkaltējot iesalinātu un neiesalinātu labību un citu cieti saturošu produktu pārpalikumus

Kopproteīns

1.45.

Destilācijas sausie graudi (13)

Alkohola destilēšanas blakusprodukts, ko iegūst, izkaltējot fermentētu graudu cietos pārpalikumus

Kopproteīns

1.46.

Destilācijas tumšie graudi (14)

Alkohola destilēšanas blakusprodukts, ko iegūst, izkaltējot fermentētu graudu cietos pārpalikumus, kam ir pievienots drabiņu sīrups vai iztvaicēts skalojamais ūdens

Kopproteīns


2.   EĻĻAS SĒKLAS, EĻĻAS AUGI, TO PRODUKTI UN BLAKUSPRODUKTI

Numurs

Nosaukums

Apraksts

Obligāti jādeklarē

(1)

(2)

(3)

(4)

2.01.

Zemesrieksti, daļēji lobīti, rauši

Eļļas ražošanas blakusprodukts, ko iegūst, presējot daļēji lobītus Arachis hypogaea L. un citu sugu Arachis zemesriekstus. (Maksimālais kopšķiedras saturs sausnā – 16 %)

Kopproteīns

Koptauki

Kopšķiedra

2.02.

Zemesrieksti, daļēji lobīti, ekstrahēti

Eļļas ražošanas blakusprodukts, ko iegūst, ekstrahējot daļēji lobītus zemesriekstus. (Maksimālais kopšķiedras saturs sausnā – 16 %)

Kopproteīns

Kopšķiedra

2.03.

Zemesrieksti, lobīti, rauši

Eļļas ražošanas blakusprodukts, ko iegūst, presējot lobītus zemesriekstus

Kopproteīns

Koptauki

Kopšķiedra

2.04.

Zemesrieksti, lobīti, ekstrahēti

Eļļas ražošanas blakusprodukts, ko iegūst, ekstrahējot lobītus zemesriekstus

Kopproteīns

Kopšķiedra

2.05.

Rapšu sēklas (15)

Brassica napus L. ssp. oleifera (Metzg.) Sinsk. rapša sēklas, Indijas rapša Brassica napus L. Var. Glauca (Roxb.) O.E. Schulz un rapša Brassica napa ssp. oleifera (Metzg.) Sinsk. sēklas. (Botāniskās tīrības minimums – 94 %)

 

2.06.

Rapšu sēklas, rauši (15)

Eļļas ražošanas blakusprodukts, ko iegūst, ekstrahējot rapšu sēklas. (Botāniskās tīrības minimums – 94 %)

Kopproteīns

Koptauki

Kopšķiedra

2.07.

Rapšu sēklas, ekstrahētas (15)

Eļļas ražošanas blakusprodukts, ko iegūst, ekstrahējot rapšu sēklas. (Botāniskās tīrības minimums – 94 %)

Kopproteīns

2.08.

Rapšu pākstis

Blakusprodukts, ko iegūst, izlobot rapšu sēklas

Kopšķiedra

2.09.

Safrāna sēklas, daļēji attīrītas, ekstrahētas

Eļļas ražošanas blakusprodukts, ko iegūst, ekstrahējot daļēji attīrītas safrāna Carthamus tinctorius L. sēklas

Kopproteīns

Kopšķiedra

2.10.

Kopras rauši

Eļļas ražošanas blakusprodukts, ko iegūst, presējot žāvētus kokosriekstu palmas Cocos nucifera L. sēklu kodolus (endospermu) un sēklapvalkus

Kopproteīns

Koptauki

Kopšķiedra

2.11.

Kopra, ekstrahēta

Eļļas ražošanas blakusprodukts, ko iegūst, ekstrahējot sausus kokosriekstu palmas sēklu kodolus (endospermu) un sēklapvalkus

Kopproteīns

2.12.

Palmu kodolu rauši

Eļļas ražošanas blakusprodukts, ko iegūst, presējot palmu Elaeis guineensis Jacq., Corozo oleifera (HBK) L. H. Bailey (Elaeis melanococca auct.) kodolus, no kuriem pēc iespējas ir atdalīta cietā čaula

Kopproteīns

Kopšķiedra

Koptauki

2.13.

Palmu kodoli, ekstrahēti

Eļļas ražošanas blakusprodukts, ko iegūst, ekstrahējot palmu kodolus, no kuriem pēc iespējas ir atdalīta cietā čaula

Kopproteīns

Kopšķiedra

2.14.

Soja (pupiņas), grauzdēta

Sojas pupiņas (Glycine max. L. Merr.), kas pakļautas attiecīgai termiskai apstrādei. (Maksimālā urīnvielas aktivitāte – 0,4 mg N/g × min)

 

2.15.

Soja (pupiņas), ekstrahēta, grauzdēta

Eļļas ražošanas blakusprodukts, ko iegūst no sojas pupiņām pēc ekstrahēšanas un attiecīgas termiskās apstrādes. (Maksimālā urīnvielas aktivitāte – 0,4 mg N/g × min)

Kopproteīns

Kopšķiedra, ja > 8 %

2.16.

Soja (pupiņas), izlobīta, ekstrahēta, grauzdēta

Eļļas ražošanas blakusprodukts, ko iegūst no izlobītām sojas pupiņām pēc ekstrahēšanas un attiecīgas termiskās apstrādes. (Maksimālais kopšķiedras saturs sausnā – 8 %) (Maksimālā urīnvielas aktivitāte – 0,5 mg N/g × min)

Kopproteīns

2.17.

Sojas (pupiņu) proteīna koncentrāts

Produkts, ko iegūst no izlobītām sojas pupiņām, no kurām ekstrahēti tauki, kas pakļautas otrai ekstrahēšanai, lai samazinātu no slāpekļa brīva ekstrakta līmeni

Kopproteīns

2.18.

Augu eļļa (16)

Eļļa, kuru iegūst no augiem

Mitrums, ja > 1 %

2.19.

Sojas (pupiņu) pākstis

Blakusprodukts, ko iegūst, izlobot sojas pupiņas

Kopšķiedra

2.20.

Kokvilnas sēklas

Kokvilnas Gossypium spp. sēklas, no kurām ir atdalītas šķiedras

Kopproteīns

Kopšķiedra

Koptauki

2.21.

Kokvilnas sēklas, daļēji attīrītas, ekstrahētas

Eļļas ražošanas blakusprodukts, ko iegūst, ekstrahējot kokvilnas sēklas, no kurām ir atdalītas šķiedras un daļa sēnalu. (Kopšķiedras maksimums sausnā – 22,5 %)

Kopproteīns

Kopšķiedra

2.22.

Kokvilnas sēklu rauši

Eļļas ražošanas blakusprodukts, ko iegūst, ekstrahējot kokvilnas sēklas, no kurām ir atdalītas šķiedras

Kopproteīns

Kopšķiedra

Koptauki

2.23.

Niger sēklu rauši

Eļļas ražošanas blakusprodukts, ko iegūst, presējot niger auga Guizotia abyssinica (L.f.) Cass. sēklas. (Pelni, kas nešķīst HCl: maksimāli 3,4 %)

Kopproteīns

Koptauki

Kopšķiedra

2.24.

Saulespuķu sēklas

Saulgriezes Helianthus annuus L. sēklas

 

2.25.

Saulgriežu sēklas, ekstrahētas

Eļļas ražošanas blakusprodukts, ko iegūst, ekstrahējot saulgriežu sēklas

Kopproteīns

2.26.

Saulgriežu sēklas, daļēji attīrītas, ekstrahētas

Eļļas ražošanas blakusprodukts, ko iegūst, ekstrahējot saulgriežu sēklas, no kurām ir atdalīta daļa sēnalu. (Kopšķiedras maksimums sausnā – 27,5 %)

Kopproteīns

Kopšķiedra

2.27.

Eļļas lini

Eļļas linu Linum usitatissimum L. sēklas. (Botāniskās tīrības minimums – 93 %)

 

2.28.

Eļļas linu rauši

Eļļas ražošanas blakusprodukts, ko iegūst, presējot eļļas linus. (Botāniskās tīrības minimums – 93 %)

Kopproteīns

Koptauki

Kopšķiedra

2.29.

Eļļas lini, ekstrahēti

Eļļas ražošanas blakusprodukts, ko iegūst, ekstrahējot eļļas linus. (Botāniskās tīrības minimums – 93 %)

Kopproteīns

2.30.

Olīvu mīkstums

Eļļas ražošanas blakusprodukts, ko iegūst, ekstrahējot presētas olīvas Olea europea L., kas pēc iespējas atdalītas no kodolu daļām

Kopproteīns

Kopšķiedra

2.31.

Sezama sēklu rauši

Eļļas ražošanas blakusprodukts, ko iegūst, presējot sezama auga Sesamum indicum L. sēklas (Pelni, kas nešķīst HCl – maksimāli 5 %)

Kopproteīns

Kopšķiedra

Koptauki

2.32.

Kakao pupiņas, daļēji attīrītas, ekstrahētas

Eļļas ražošanas blakusprodukts, ko iegūst, ekstrahējot kaltētas un grauzdētas kakao pupiņas Theobroma cacao L., no kurām ir atdalīta daļa sēnalu

Kopproteīns

Kopšķiedra

2.33.

Kakao sēnalas

Kaltētu un grauzdētu Theobroma cacao L. pupiņu apvalki

Kopšķiedra


3.   PĀKŠAUGU SĒKLAS, TO PRODUKTI UN BLAKUSPRODUKTI

Numurs

Nosaukums

Apraksts

Obligāti jādeklarē

(1)

(2)

(3)

(4)

3.01.

Aunazirņi

Cicer arietinum L. sēklas

 

3.02.

Guāras rupja maluma milti

Blakusprodukts, ko iegūst pēc augu līmes ekstrahēšanas no Cyanopsis tetragonoloba (L.) Taub sēklām

Kopproteīns

3.03.

Vīķi

Ervum ervilia L. sēklas

 

3.04.

Turku pupas (17)

Lathyrus sativus L. sēklas, kas pakļautas attiecīgai termiskai apstrādei

 

3.05.

Lēcas

Lens culinaris a.o. Medik sēklas

 

3.06.

Saldās lupīnas

Lupinus ssp. sēklas ar zemu rūgto sēklu saturu

 

3.07.

Pupas, grauzdētas

Phaseolus vai Vigna ssp. sēklas, kas pakļautas attiecīgai termiskai apstrādei, lai iznīcinātu toksiskos lektīnus

 

3.08.

Zirņi

Pisum ssp. sēklas

 

3.09.

Zirņu atsijas

Blakusprodukts, ko iegūst, ražojot zirņu miltus. Tas sastāv galvenokārt no dīgļlapu daļiņām un mazāk – no mizām

Kopproteīns

Kopšķiedra

3.10.

Zirņu klijas

Blakusprodukts, ko iegūst, ražojot zirņu miltus. Tas sastāv galvenokārt no mizām, kas atdalītas, mizojot un tīrot zirņus

Kopšķiedra

3.11.

Cūku pupas

Vicia faba L. ssp. faba var. Equina Pers. un var. minuta (Alef.) Mansf. sēklas

 

3.12.

Monantas vīķi

Vicia monanthos Desf. sēklas

 

3.13.

Vīķi

Vicia sativa L. var. sativa un citu šķirņu sēklas

 


4.   GUMI, SAKNES, TO PRODUKTI UN BLAKUSPRODUKTI

Numurs

Nosaukums

Apraksts

Obligāti jādeklarē

(1)

(2)

(3)

(4)

4.01.

(Cukur)biešu mīkstums

Cukura ražošanas blakusprodukts, kas sastāv no ekstrahētiem un žāvētiem Beta vulgaris L. ssp. vulgaris var. altissima Doell. cukurbiešu gabaliem. (Maksimālais HCl nešķīstošu pelnu saturs – 4,5 % no sausnas)

HCl nešķīstošu pelnu saturs, ja > 3,5 % no sausnas Kopējie cukuri, ko aprēķina kā saharozi, ja > 10,5 %

4.02.

(Cukur)biešu melase

Blakusprodukts, kas sastāv no sīrupveida pārpalikumiem, ko savāc biešu cukura ražošanas vai rafinēšanas laikā

Kopējie cukuri, ko aprēķina kā saharozi

Mitrums, ja > 28 %

4.03.

(Cukur)biešu mīkstums, melasēts

Cukura ražošanas blakusprodukts, kas sastāv no žāvēta cukurbiešu mīkstuma, kuram pievienota melase. (Maksimālais HCl nešķīstošu pelnu saturs – 4,5 % no sausnas)

Kopējie cukuri, ko aprēķina kā saharozi

HCl nešķīstošu pelnu saturs, ja > 3,5 % no sausnas

4.04.

(Cukur)biešu vināze

Blakusprodukts, ko iegūst pēc biešu melases fermentēšanas alkohola, rauga, citronskābes un citu organisku vielu ražošanā

Kopproteīns

Mitrums, ja > 35 %

4.05.

(Biešu) cukurs (18)

Cukurs, kas ekstrahēts no cukurbietēm

Saharoze

4.06.

Saldie kartupeļi

Ipomoea batatas (L.) Poir gumi, neatkarīgi no to sagatavošanas veida

Ciete

4.07.

Manioka (19)

Manihot esculenta Crantz saknes, neatkarīgi no to sagatavošanas veida. (Maksimālais HCl nešķīstošu pelnu saturs – 4,5 % no sausnas)

Ciete

HCl nešķīstošu pelnu saturs, ja > 3,5 % no sausnas

4.08.

Maniokas ciete (20), uzpūsta

Ciete, ko iegūst no maniokas saknēm, kura ir ievērojami izpletusies pēc attiecīgas termiskas apstrādes

Ciete

4.09.

Kartupeļu mīkstums

Kartupeļu cietes ražošanas blakusprodukts (Solanum tuberosum L.)

 

4.10.

Kartupeļu ciete

Tehniski tīra kartupeļu ciete

Ciete

4.11.

Kartupeļu proteīns

Kaltēts cietes ražošanas blakusprodukts, kas sastāv galvenokārt no proteīna vielām, kuras iegūtas pēc cietes atdalīšanas

Kopproteīns

4.12.

Kartupeļu pārslas

Produkts, ko iegūst, centrifūgā žāvējot mazgātus, nomizotus vai nenomizotus tvaicētus kartupeļus

Ciete

Kopšķiedra

4.13.

Iebiezināta kartupeļu sula

Cietes ražošanas blakusprodukts, no kura ir daļēji atdalīti proteīni un ūdens

Kopproteīns

Koppelni

4.14.

Uzbriedināta kartupeļu ciete

Produkts, kas sastāv no kartupeļu cietes, kuras šķīdība ir ievērojami palielināta ar termisku apstrādi

Ciete


5.   CITAS SĒKLAS UN AUGĻI, TO PRODUKTI UN BLAKUSPRODUKTI

Numurs

Nosaukums

Apraksts

Obligāti jādeklarē

(1)

(2)

(3)

(4)

5.01.

Ceratonijas pākstis

Produkts, ko iegūst, sasmalcinot kaltētus ceratonijas Ceratonia seliqua L. augļus (pākstis), no kurām ir atdalītas akāciju pupas

Kopšķiedra

5.02.

Citrusaugļu mīkstums

Blakusprodukts, ko iegūst, presējot citrusu Citrus ssp. augļus citrusu sulas ražošanas laikā

Kopšķiedra

5.03.

Augļu mīkstums (21)

Blakusprodukts, ko iegūst, presējot atspiedas vai kauleņus augļu sulas ražošanas laikā

Kopšķiedra

5.04.

Tomātu mīkstums

Blakusprodukts, ko iegūst, presējot tomātus Solanum lycopersicum Karst. tomātu sulas ražošanas laikā

Kopšķiedra

5.05.

Vīnogu sēklas, ekstrahētas

Blakusprodukts, ko iegūst, ekstrahējot eļļu no vīnogu sēklām

Kopšķiedra, ja > 45 %

5.06.

Vīnogu mīkstums

Vīnogu mīkstums, kas ātri izžāvēts pēc alkohola ekstrahēšanas un no kura pēc iespējas ir atdalīti kātiņi un sēklas

Kopšķiedra, ja > 25 %

5.07.

Vīnogu sēklas

No vīnogu mīkstuma ekstrahētas sēklas, no kurām nav atdalīta eļļa

Kopšķiedra, ja > 45 %


6.   ZĀLES LOPBARĪBA UN RUPJĀ LOPBARĪBA

Numurs

Nosaukums

Apraksts

Obligāti jādeklarē

(1)

(2)

(3)

(4)

6.01.

Lucernas milti (22)

Produkts, ko iegūst, sakaltējot un samaļot nenobriedušas lucernas Medicago sativa L. un Medicago var. Martyn. Tas var saturēt līdz 20 % nenobrieduša āboliņa vai citas zāles lopbarības kultūras, kas ir izžāvēta un samalta vienlaicīgi ar lucernu

Kopproteīns

Kopšķiedra

HCl nešķīstoši pelni, ja > 3,5 % sausnas

6.02.

Lucernas atspiedas

Kaltēts blakusprodukts, ko iegūst, izspiežot sulu no lucernas

Kopproteīns

6.03.

Lucernas proteīna koncentrāts

Produkts, ko iegūst, mākslīgi izžāvējot lucernas izspiestās sulas daļas, un kas ir centrifugēts un termiski apstrādāts, lai nogulsnētu proteīnus

Karotīns

Kopproteīns

6.04.

Āboliņa milti (22)

Produkts, ko iegūst, sakaltējot un samaļot nenobriedušu āboliņu Trifolium ssp. Tas var saturēt līdz 20 % nenobriedušas lucernas vai citas zāles lopbarības kultūras, kas ir izžāvēta un samalta vienlaikus ar āboliņu

Kopproteīns

Kopšķiedra

HCl nešķīstoši pelni, ja > 3,5 % sausnas

6.05.

Zāles milti (22)  (23)

Produkts, ko iegūst, izžāvējot un samaļot nenobriedušas zāles lopbarības kultūras

Kopproteīns

Kopšķiedra

HCl nešķīstoši pelni, ja > 3,5 % sausnas

6.06.

Neapstrādāti salmi (24)

Graudaugu salmi

 

6.07.

Apstrādāti salmi (25)

Produkts, ko iegūst, attiecīgi apstrādājot labības salmus

Nātrijs, ja apstrādē lietots NaOH


7.   CITI AUGI, TO PRODUKTI UN BLAKUSPRODUKTI

Numurs

Nosaukums

Apraksts

Obligāti jādeklarē

(1)

(2)

(3)

(4)

7.01.

(Cukur)niedru melase

Blakusprodukts, kas sastāv no sīrupveida pārpalikumiem, ko savāc cukura ražošanas laikā no cukurniedrēm Saccharum officinarum L.

Kopējie cukuri, ko aprēķina kā saharozi

Mitrums, ja > 30 %

7.02.

(Cukur)niedru vināze

Blakusprodukts, ko iegūst pēc cukurniedru melases fermentēšanas alkohola, rauga, citronskābes un citu organisku vielu ražošanā

Kopproteīns

Mitrums, ja > 35 %

7.03.

Niedru cukurs (26)

Cukurs, kas ekstrahēts no cukurniedrēm

Saharoze

7.04.

Jūraszāļu milti

Produkts, ko iegūst, žāvējot un sasmalcinot jūraszāles, jo īpaši brūnās jūraszāles. Šis produkts var būt mazgāts, lai samazinātu joda saturu

Koppelni


8.   PIENA PRODUKTI

Numurs

Nosaukums

Apraksts

Obligāti jādeklarē

(1)

(2)

(3)

(4)

8.01.

Vājpiena pulveris

Produkts, ko iegūst, izžāvējot pienu, no kura ir atdalīta lielākā daļa tauku

Kopproteīns

Mitrums, ja > 5 %

8.02.

Paniņu pulveris

Produkts, ko iegūst, izžāvējot šķidrumu, kas paliek pāri pēc sviesta kulšanas

Kopproteīns

Koptauki

Laktoze

Mitrums, ja > 6 %

8.03.

Sūkalu pulveris

Produkts, ko iegūst, izžāvējot šķidrumu, kas paliek pāri pēc siera, biezpiena un kazeīna gatavošanas vai līdzīgiem procesiem

Kopproteīns

Laktoze

Mitrums, ja > 8 %

Koppelni

8.04.

Sūkalu pulveris ar zemu cukura saturu

Produkts, ko iegūst, izžāvējot sūkalas, no kurām ir daļēji atdalīta laktoze

Kopproteīns

Laktoze

Mitrums, ja > 8 %

Koppelni

8.05.

Sūkalu proteīna pulveris (27)

Produkts, ko iegūst, izžāvējot proteīnu savienojumus, kuri ar ķīmisku vai fizikālu apstrādi ekstrahēti no sūkalām vai piena

Kopproteīns

Mitrums, ja > 8 %

8.06.

Kazeīna pulveris

Produkts, ko iegūst no vājpiena vai paniņām, izžāvējot kazeīnu, kurš ir nogulsnēts ar skābēm vai siera fermentu

Kopproteīns

Mitrums, ja > 10 %

8.07.

Laktozes pulveris

Cukurs, kas ir atdalīts no piena vai sūkalām attīrot un žāvējot

Laktoze

Mitrums, ja > 5 %


9.   LAUKSAIMNIECĪBAS DZĪVNIEKU PRODUKTI

Numurs

Nosaukums

Apraksts

Obligāti jādeklarē

(1)

(2)

(3)

(4)

9.01.

Gaļas milti (28)

Produkts, ko iegūst, karsējot, kaltējot un samaļot veselus siltasiņu lauksaimniecības dzīvniekus vai to daļas, no kuriem var būt daļēji ekstrahēti vai fizikāli atdalīti tauki. Produktam jābūt pamatā brīvam no nagiem, ragiem, sariem, matiem un spalvām, kā arī no gremošanas trakta satura (minimālais kopproteīna saturs 50 % no sausnas). (Maksimālais kopējā fosfora saturs – 8 %)

Kopproteīns

Koptauki

Koppelni

Mitrums, ja > 8 %

9.02.

Gaļas un kaulu milti (28)

Produkts, ko iegūst, karsējot, kaltējot un samaļot veselus siltasiņu lauksaimniecības dzīvniekus vai to daļas, no kuriem var būt daļēji ekstrahēti vai fizikāli atdalīti tauki. Produktam jābūt pamatā brīvam no nagiem, ragiem, sariem, matiem un spalvām, kā arī no gremošanas trakta satura

Kopproteīns

Koptauki

Koppelni

Mitrums, ja > 8 %

9.03.

Kaulu milti

Produkts, ko iegūst, karsējot, kaltējot un smalki samaļot siltasiņu lauksaimniecības dzīvnieku kaulus, no kuriem var būt ekstrahēta vai fizikāli atdalīta lielākā daļa tauku. Produktam jābūt pamatā brīvam no nagiem, ragiem, sariem, matiem un spalvām, kā arī no gremošanas trakta satura

Kopproteīns

Koppelni

Mitrums, ja > 8 %

9.04.

Dradži

Produkts, kas paliek pāri ekstrahētu un fizikāli atdalītu dzīvnieku izcelsmes tauku ražošanā

Kopproteīns

Koptauki

Mitrums, ja > 8 %

9.05.

Mājputnu milti (28)

Produkts, ko iegūst, karsējot, izžāvējot un samaļot no kautiem mājputniem iegūtus blakusproduktus. Produktam ir jābūt pamatā brīvam no spalvām

Kopproteīns

Koptauki

Koppelni

HCl nešķīstoši pelni, ja > 3,3 %

Mitrums, ja > 8 %

9.06.

Mājputnu spalvu milti, hidrolizēti

Produkts, ko iegūst, hidrolizējot, izžāvējot un samaļot mājputnu spalvas

Kopproteīns

HCl nešķīstoši pelni, ja > 3,4 %

Mitrums, ja > 8 %

9.07.

Asiņu milti

Produkts, ko iegūst, izžāvējot no kautiem siltasiņu dzīvniekiem iegūtas asinis. Produktam ir jābūt pamatā brīvam no svešķermeņiem

Kopproteīns

Mitrums, ja > 8 %

9.08.

Dzīvnieku tauki (29)

Produkts, kas sastāv no taukiem, kuri iegūti no siltasiņu lauksaimniecības dzīvniekiem

Mitrums, ja > 1 %


10.   ZIVIS, CITI JŪRAS DZĪVNIEKI, TO PRODUKTI UN BLAKUSPRODUKTI

Numurs

Nosaukums

Apraksts

Obligāti jādeklarē

(1)

(2)

(3)

(4)

10.01.

Zivju milti (30)

Produkts, ko iegūst, pārstrādājot veselas zivis vai to daļas, no kurām var būt atdalīta eļļa un kurām no jauna var būt pievienoti zivju nosēdumi

Kopproteīns

Koptauki

Koppelni, ja > 20 %

Mitrums, ja > 8 %

10.02.

Zivju nosēdumi, kondensēti

Produkts, ko iegūst, ražojot zivju miltus un kas ir atdalīts un stabilizēts, apstrādājot ar skābi vai kaltējot

Kopproteīns

Koptauki

Mitrums, ja > 5 %

10.03.

Zivju eļļa

Eļļa, ko iegūst no zivīm vai zivju daļām

Mitrums, ja > 1 %

10.04.

Zivju eļļa, rafinēta, sacietējusi

Eļļa, ko iegūst no zivīm vai zivju daļām un kura ir rafinēta un pakļauta hidrogenēšanas procesam

Joda skaitlis

Mitrums, ja > 1 %


11.   MINERĀLVIELAS

Numurs

Nosaukums

Apraksts

Obligāti jādeklarē

(1)

(2)

(3)

(4)

11.01.

Kalcija karbonāts (31)

Produkts, ko iegūst, samaļot kalcija karbonāta avotus, piemēram, kaļķakmeni, austeru vai mīdiju čaulas, vai nogulsnējot no skābes šķīduma

Kalcijs

HCl nešķīstoši pelni, ja > 5 %

11.02.

Kalcijs un magnija karbonāts

Dabisks kalcija karbonāta un magnija karbonāta maisījums

Kalcijs

Magnijs

11.03.

Kaļķi saturošas jūras aļģes (Maerl)

Dabiskas izcelsmes produkts, ko iegūst no samaltām un granulētām kaļķi saturošām aļģēm

Kalcijs

HCl nešķīstoši pelni, ja > 5 %

11.04.

Magnija oksīds

Tehniski tīrs magnija oksīds (MgO)

Magnijs

11.05

Magnija sulfāts

Tehniski tīrs magnija sulfāts (MgSO4 7H2O)

Magnijs

Sērs

11.06.

Dikalcija fosfāts (32)

Nogulsnēts kalcija monoūdeņraža fosfāts no kauliem vai neorganiskiem avotiem (CaHPO4 H2O)

Kalcijs

Kopējais fosfors

11.07.

Mono-dikalcija fosfāts

Ķīmiski iegūts produkts, kas sastāv no dikalcija fosfāta un monokalcija fosfāta (CaHPO4 – Ca(H2PO4)2 H2O)

Kopējais fosfors

Kalcijs

11.08.

Defluorēts minerālfosfāts

Produkts, ko iegūst, samaļot attīrītus un attiecīgi defluorinētus dabiskos fosfātus

Kopējais fosfors

Kalcijs

11.09.

Deželatinēti kaulu milti

Deželatinēti, sterilizēti un samalti kauli, no kuriem ir atdalīti tauki

Kopējais fosfors

Kalcijs

11.10.

Monokalcija fosfāts

Tehniski tīrs kalcija-bis(dihidrogenfosfāts) (Ca(H2PO4)2 x H2O)

Kopējais fosfors

Kalcijs

11.11.

Kalcija-magnija fosfāts

Tehniski tīrs kalcija-magnija fosfāts

Kalcijs

Magnijs

Kopējais fosfors

11.12.

Monoamonija fosfāts

Tehniski tīrs monoamonija fosfāts (NH4H2PO4)

Kopējais slāpeklis

Kopējais fosfors

11.13.

Nātrija hlorīds (31)

Tehniski tīrs nātrija hlorīds vai produkts, ko iegūst, samaļot dabiskos nātrija hlorīda avotus, piemēram, (akmens) un (jūras) sāli

Nātrijs

11.14.

Magnija propionāts

Tehniski tīrs magnija propionāts

Magnijs

11.15.

Magnija fosfāts

Produkts, kas sastāv no tehniski tīra (divbāziska) magnija fosfāta (MgHPO4 x H2O)

Kopējais fosfors

Magnijs

11.16.

Nātrija-kalcija-magnija fosfāts

Produkts, kas sastāv no nātrija-kalcija-magnija fosfāta

Kopējais fosfors

Magnijs

Kalcijs

Nātrijs

11.17.

Mononātrija fosfāts

Tehniski tīrs mononātrija fosfāts (NaH2PO H2O)

Kopējais fosfors

Nātrijs

11.18.

Nātrija bikarbonāts

Tehniski tīrs nātrija bikarbonāts (NaHCO3)

Nātrijs


12.   DAŽĀDI

Numurs

Nosaukums

Apraksts

Obligāti jādeklarē

(1)

(2)

(3)

(4)

12.01.

Maizes un makaronu produkti un blakusprodukti (33)

Produkti un blakusprodukti, ko iegūst maizes, tai skaitā bakalejas izstrādājumu, cepumu vai makaronu, ražošanas procesā

Ciete

Kopējie cukuri, ko aprēķina kā saharozi

12.02.

Saldumi un to blakusprodukti (33)

Produkti un blakusprodukti, ko iegūst saldumu, ieskaitot šokolādi, ražošanas procesā

Kopējie cukuri, ko aprēķina kā saharozi

12.03.

Konditorejas izstrādājumu un saldējuma ražošanas produkti un blakusprodukti (33)

Produkti vai blakusprodukti, ko iegūst, ražojot konditorejas izstrādājumus, kūkas vai saldējumu

Ciete

Kopējie cukuri, ko izsaka kā saharozi

Koptauki

12.04.

Taukskābes

Blakusprodukts, ko iegūst atskābjošanas laikā, ar sārma palīdzību, vai destilējot nenoteiktas augu vai dzīvnieku izcelsmes eļļas vai taukus

Koptauki

Mitrums, ja > 1 %

12.05.

Taukskābju sāļi (34)

Produkts, ko iegūst, pārziepjojot taukskābes ar kalcija, nātrija vai kālija hidroksīdu

Koptauki

Ca (vai Na, vai K, pēc vajadzības)


13.   FERMENTĀCIJAS PROCESU PRODUKTI UN BLAKUSPRODUKTI UN AMONIJA SĀĻI

2

3

4

Produkta nosaukums

Barības vielas nosaukums vai mikroorganisma raksturojums

Barotne (apraksts, ja barotne ir)

1.1.1.1.

Fermentācijas olbaltumvielu produkts, ko iegūst, kultivējot Methylophilus methylotrophus metanolā

Methylophilus methylotrophus NCIB celms 10515

Metanols

1.1.2.1.

Dabasgāzes fermentācijas proteīna produkts, kas iegūts, kultivējot Methylococcus capsulatus (Bath), Alcaligenes acidovorans, Bacillus brevis et Bacillus firmus, un kura šūnas ir nonāvētas

Methylococcus capsulatus (Bath) NCIMB celms 11132

Alcaligenes acidovorans NCIMB celms 12387

Bacillus brevis strain NCIMB celms 13288

Bacillus firmus strain NCIMB celms 13280

Dabasgāze (apm. 91 % metāna, 5 % etāna, 2 % propāna, 0,5 % izobutāna, 0,5 % n-butāna, 1 % citu komponentu), amonjaks, minerālsāļi

Visi raugi – kuri iegūti no mikroorganismiem un substrātiem, kas attiecīgi uzskaitīti 3. un 4. ailē – kuru šūnas ir nonāvētas

Saccharomyces cerevisiae,

Saccharomyces carlsbergiensis

Kluyveromyces lactis,

Kluyveromyces fragilis

Candida guilliermondii

Melase, destilācijas atlikumi, graudaugi un cieti saturoši produkti, augļu sula, sūkalas, pienskābe un hidrolizētas augu šķiedras

1.4.1.1.

Micēlijs, šķidrs penicilīna ražošanas blakusprodukts, kas penicilīnu inaktivēšanai ieskābēts ar Lactobacillus brevis, plantarum, sake, collenoides un Streptococcus lactis un apstrādāts termiski

Penicillium chrysogenum ATCC 48271 saturoši slāpekļa savienojumi

Dažādi ogļhidrātu avoti un to hidrolizāti

2.2.1.

Amonija laktāts, ko iegūst, fermentējot ar Lactobacillus bulgaricus

CH3CHOHCOONH4

Sūkalas

2.2.2.

Amonija acetāta ūdens šķīdums

CH3COONH4

2.2.3

Amonija sulfāta ūdens šķīdums

(NH4)2SO4

2.3.1.

Koncentrēti šķidrie blakusprodukti no L-glutamīnskābes ražošanas, fermentējot ar Corynebacterium melassecola

Amonija sāļi un citi slāpekļa savienojumi

Saharoze, melase, cietes produkti un to hidrolizāti

2.3.2.

Koncentrēti šķidrie blakusprodukti no L-lizīna monohidrohlorīda ražošanas, fermentējot ar Brevibacterium lactofermentum

Amonija sāļi un citi slāpekļa savienojumi

Saharoze, melase, cietes produkti un to hidrolizāti


(1)  Vācu valodā “Konzentrieren” vajadzības gadījumā drīkst aizstāt ar “Eindicken”, un tādā gadījumā parastajam apzīmētājam būtu jābūt “eingedickt”.

(2)  Vajadzības gadījumā vārdu “mizošana” drīkst aizstāt ar vārdu “izlobīšana” vai “nolobīšana”, un tādā gadījumā parastajam apzīmētājam būtu jābūt “izlobīti” vai “nolobīti”.

(3)  Franču valodā drīkst lietot vārdu “issues”.

(4)  Franču valodā vārdu “Pressage” vajadzības gadījumā drīkst aizstāt ar “Extraction mécanique”.

(5)  Vajadzības gadījumā vārdu “rausis” drīkst aizstāt ar vārdu “plācenis”.

(6)  Vācu valodā drīkst lietot apzīmētāju “aufgeschlossen” un nosaukumu “Quellwasser” (attiecībā uz cieti).

(7)  Produktus, kuri satur vairāk nekā 40 % cietes, drīkst kvalificēt kā produktus “ar augstu cietes saturu”. Vācu valodā tos var apzīmēt kā “Roggennachmehl”.

(8)  Produktus, kas satur vairāk nekā 40 % cietes, drīkst kvalificēt kā produktus “ar augstu cietes saturu”. Vācu valodā tos var apzīmēt kā “Weizennachmehl”.

(9)  Ja šai sastāvdaļai veikta smalkāka malšana, nosaukumam drīkst pievienot vārdu “smalkas” vai arī nosaukumu drīkst aizstāt ar atbilstošu apzīmējumu.

(10)  Produktus, kuri satur vairāk nekā 40 % cietes, drīkst apzīmēt kā produktus “ar augstu cietes saturu”. Vācu valodā tos var apzīmēt kā “Maisnachmehl”.

(11)  Šo nosaukumu drīkst aizstāt ar “kukurūzas glutēna barība”.

(12)  Šo nosaukumu drīkst aizstāt ar “ekstrudēta kukurūzas ciete”.

(13)  Nosaukumu drīkst papildināt ar graudu sugu.

(14)  Šo nosaukumu drīkst aizstāt ar nosaukumu “destilācijas sausie graudi un nosēdumi”. Nosaukumu drīkst papildināt ar graudu sugu.

(15)  Ja vajadzīgs, drīkst pievienot norādi “zems glikozinolāta saturs”. “Zems glikozinolāta saturs” ir tāds, kādu paredz Eiropas Savienības likumi.

(16)  Nosaukums ir jāpapildina ar auga sugu.

(17)  Šis nosaukums ir jāpapildina ar norādi par termiskās apstrādes veidu.

(18)  Šo nosaukumu drīkst aizstāt ar vārdu “saharoze”.

(19)  Šo nosaukumu drīkst aizstāt ar vārdu “tapioka”.

(20)  Šo nosaukumu drīkst aizstāt ar vārdiem “tapiokas ciete”.

(21)  Nosaukumu drīkst papildināt ar augļu sugu.

(22)  Terminu “rupjie milti” drīkst aizstāt ar terminu “granulas”. Nosaukumā drīkst norādīt žāvēšanas veidu.

(23)  Nosaukumā drīkst norādīt zāles lopbarības kultūras sugu.

(24)  Nosaukumā jānorāda labības suga.

(25)  Nosaukums ir jāpapildina ar norādi par veiktās ķīmiskās apstrādes īpašībām.

(26)  Šo nosaukumu drīkst aizstāt ar vārdu “saharoze”.

(27)  Šo nosaukumu drīkst aizstāt ar vārdu “piena albumīna pulveris”.

(28)  Produkti, kas satur vairāk nekā 13 % tauku sausnā, ir jākvalificē kā produkti “ar augstu tauku saturu”.

(29)  Šo nosaukumu drīkst papildināt ar precīzāku dzīvnieku tauku aprakstu atkarībā no to izcelsmes vai ražošanas procesa veida (tauki, kausēti tauki, kaulu tauki u. c.).

(30)  Produktus, kas satur vairāk nekā 75 % kopproteīna sausnā, var kvalificēt kā produktus “ar augstu proteīna saturu”.

(31)  Drīkst norādīt avota veidu papildus nosaukumam vai to aizvietojot.

(32)  Nosaukumā drīkst norādīt ražošanas procesu.

(33)  Nosaukumu drīkst grozīt vai papildināt, lai precizētu lauksaimnieciski kulināro procesu, kurā barības sastāvdaļa ir iegūta.

(34)  Nosaukumu drīkst papildināt, norādot iegūto sāli.


Top