EUR-Lex Access to European Union law
This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 32010R0242
Commission Regulation (EU) No 242/2010 of 19 March 2010 creating the Catalogue of feed materials (Text with EEA relevance)
Komisijas Regula (ES) Nr. 242/2010 ( 2010. gada 19. marts), ar ko izveido barības sastāvdaļu reģistru (Dokuments attiecas uz EEZ)
Komisijas Regula (ES) Nr. 242/2010 ( 2010. gada 19. marts), ar ko izveido barības sastāvdaļu reģistru (Dokuments attiecas uz EEZ)
OJ L 77, 24.3.2010, p. 17–32
(BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
No longer in force, Date of end of validity: 06/07/2011; Atcelts ar 32011R0575
Relation | Act | Comment | Subdivision concerned | From | To |
---|---|---|---|---|---|
Repealed by | 32011R0575 |
24.3.2010 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 77/17 |
KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 242/2010
(2010. gada 19. marts),
ar ko izveido barības sastāvdaļu reģistru
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Regulu (EK) Nr. 767/2009 par barības laišanu tirgū un lietošanu un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1831/2003 un atceļ Padomes Direktīvu 79/373/EEK, Komisijas Direktīvu 80/511/EEK, Padomes Direktīvas 82/471/EEK, 83/228/EEK, 93/74/EEK, 93/113/EK un 96/25/EK un Komisijas Lēmumu 2004/217/EK (1), un jo īpaši tās 24. panta 2. punktu;
apspriedusies ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgo komiteju,
tā kā:
(1) |
Regulas (EK) Nr. 767/2009 24. pants paredz izveidot barības sastāvdaļu reģistru. |
(2) |
Tādēļ ir jāizstrādā šāda reģistra sākotnējā redakcija, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Barības sastāvdaļu reģistrs, kas minēts Regulas (EK) Nr. 767/2009 24. pantā, ir izveidots un iekļauts pielikumā.
2. pants
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro no 2010. gada 1. septembra.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2010. gada 19. martā.
Komisijas vārdā –
priekšsēdētājs
José Manuel BARROSO
(1) OV L 229, 1.9.2009., 1. lpp.
PIELIKUMS
BARĪBAS SASTĀVDAĻU REĢISTRS
NOTEIKUMI PAR GLOSĀRIJU
Turpmāk iekļautais glosārijs attiecas uz galvenajiem procesiem, kurus izmanto šajā pielikumā minēto barības sastāvdaļu sagatavošanā. Ja šo barības sastāvdaļu nosaukumi ietver parasto nosaukumu vai apzīmētāju no šā glosārija, tad izmantotajam procesam ir jāatbilst norādītajai definīcijai.
|
Process |
Definīcija |
Parastais nosaukums/apzīmētājs |
(1) |
(2) |
(3) |
(4) |
1. |
Koncentrēšana (1) |
Zināma satura palielināšana, atdalot ūdeni vai citas sastāvdaļas |
Koncentrāts |
2. |
Mizošana (2) |
Pilnīga vai daļēja ārējo apvalku noņemšana no graudiem, sēklām, augļiem, riekstiem un citām sastāvdaļām |
Mizoti, daļēji mizoti |
3. |
Žāvēšana |
Atūdeņošana mākslīgā vai dabiskā procesā |
Žāvēti (saulē vai mākslīgi) |
4. |
Ekstrahēšana |
Eļļas vai tauku atdalīšana no dažām izejvielām ar organisku šķīdinātāju vai cukura un citu ūdenī šķīstošu sastāvdaļu atdalīšana ar ūdens šķīdinātāju. Organiska šķīdinātāja gadījumā galaproduktam ir jābūt tehniski brīvam no šāda šķīdinātāja |
Ekstrahēti (eļļu saturošām vielām), melase, mīkstums (cukuru vai citas ūdenī šķīstošas sastāvdaļas saturošiem produktiem) |
5. |
Ekstrūzija |
Materiāla presēšana caur atveri zem spiediena (sk. arī “uzbriedināšana”) |
Ekstrudēti |
6. |
Pārslošana |
Mitra, termiski apstrādāta materiāla veltnēšana |
Pārslas |
7. |
Miltu malšana |
Graudu fizikāla pārstrāde, lai samazinātu daļiņas izmēru un atvieglotu sadalīšanu daļās (galvenokārt miltos, klijās un atsijās) |
Milti, klijas, atsijas (3), dzīvnieku barība |
8. |
Termiska apstrāde |
Vispārējs termins, kas attiecas uz vairāku veidu termisko apstrādi, ko veic īpašos apstākļos, lai ietekmētu materiāla uzturvērtību vai struktūru |
Grauzdēti, vārīti, termiski apstrādāti |
9. |
Hidrogenēšana |
Nepiesātinātu glicerīdu pārveidošana piesātinātos glicerīdos (par eļļām un taukiem) |
Sacietējuši, daļēji sacietējuši |
10. |
Hidrolīze |
Sadalīšana vienkāršākās ķīmiskās sastāvdaļās, attiecīgi apstrādājot ar ūdeni un, iespējams, vai nu ar fermentiem, vai arī ar skābi/sārmu |
Hidrolizēti |
11. |
Presēšana (4) |
Tauku vai eļļas atdalīšana no taukiem bagātiem materiāliem vai sulas atdalīšana no augļiem un citiem augu produktiem ar mehāniskas ekstrahēšanas palīdzību (ar skrūves vai cita veida presi) |
Rauši (5) (eļļu saturošām vielām), mīkstums, čagas (augļiem u. c.), atspiedas (cukurbietēm) |
12. |
Granulēšana |
Īpašas formas piešķiršana, izspiežot caur plātni |
Granula, granulēti |
13. |
Uzbriedināšana |
Cietes modificēšana, lai ievērojami uzlabotu tās uzbriešanas īpašības aukstā ūdenī |
Uzbriedināti (6), uzpūsti |
14. |
Rafinēšana |
Pilnīga vai daļēja piemaisījumu atdalīšana no cukuriem, eļļām, taukiem un citiem dabiskiem materiāliem, ķīmiski/fizikāli tos apstrādājot |
Rafinēti, daļēji rafinēti |
15. |
Mitru graudu mehāniska frakcionēšana |
Kodolu/graudu daļu mehāniska atdalīšana, dažreiz pēc mērcēšanas ūdenī, ar sēra dioksīdu vai bez tā, lai ekstrahētu cieti |
Dīgļi, glutēns, ciete |
16. |
Drupināšana |
Graudu un citu barības sastāvdaļu mehāniska apstrāde, lai samazinātu to izmēru |
Drupināti, drupināšana |
17. |
Cukura atdalīšana |
Pilnīga vai daļēja monosaharīdu un disaharīdu atdalīšana ar ķīmiskiem vai fizikāliem līdzekļiem no melases un citiem materiāliem, kas satur cukuru |
Atcukurots, daļēji atcukurots |
Neizsmeļošs galveno barības sastāvdaļu saraksts
1. LABĪBAS GRAUDI, TO PRODUKTI UN BLAKUSPRODUKTI
Numurs |
Nosaukums |
Apraksts |
Obligāti jādeklarē |
(1) |
(2) |
(3) |
(4) |
1.01. |
Auzas |
Avena sativa L. un citu auzu šķirņu graudi |
|
1.02. |
Auzu pārslas |
Produkts, ko iegūst, tvaicējot un placinot izlobītas auzas. Tas var saturēt nelielu daļu auzu sēnalu |
Ciete |
1.03. |
Auzu atsijas |
Blakusprodukts, ko iegūst, pārstrādājot izsijātas un izlobītas auzas auzu putraimos un miltos. Tas sastāv galvenokārt no auzu klijām un mazliet endospermas |
Kopšķiedra |
1.04. |
Auzu apvalks un klijas |
Blakusprodukts, ko iegūst, pārstrādājot izsijātas auzas auzu putraimos un miltos. Tas sastāv galvenokārt no auzu sēnalām un klijām |
Kopšķiedra |
1.05. |
Mieži |
Hordeum vulgare L. graudi |
|
1.06. |
Miežu atsijas |
Blakusprodukts, ko iegūst, pārstrādājot izsijātus un izlobītus miežus grūbās, mannas putraimos vai miltos |
Kopšķiedra |
1.07. |
Miežu proteīns |
Kaltēts blakusprodukts, ko iegūst, ražojot cieti no miežiem. Tas sastāv galvenokārt no proteīna, ko iegūst, atdalot cieti |
Kopproteīns Ciete |
1.08. |
Rīsi, smalcināti |
Blakusprodukts, ko iegūst, gatavojot pulētus vai glazētus Oryza sativa L. rīsus. Tas sastāv galvenokārt no maza izmēra un/vai šķeltiem graudiem |
Ciete |
1.09. |
Rīsu klijas (brūnās) |
Blakusprodukts, ko iegūst, pirmoreiz pulējot izlobītus rīsus. Tas sastāv galvenokārt no aleirona slāņa, endospermas un dīgļu daļiņām |
Kopšķiedra |
1.10. |
Rīsu klijas (baltās) |
Blakusprodukts, ko iegūst, pulējot izlobītus rīsus. Tas sastāv galvenokārt no aleirona slāņa, endospermas un dīgļu daļiņām |
Kopšķiedra |
1.11. |
Rīsu klijas ar kalcija karbonātu |
Blakusprodukts, ko iegūst, pulējot izlobītus rīsus. Tas sastāv galvenokārt no sudrabainajiem apvalkiem, aleirona slāņa, endospermas un dīgļu daļiņām; tas satur dažādu daudzumu kalcija karbonāta, kas radies pulēšanas procesā |
Kopšķiedra Kalcija karbonāts |
1.12. |
Lopbarības milti no tvaicētiem rīsiem |
Blakusprodukts, ko iegūst, pulējot izlobītus un apvārītus rīsus. Tas sastāv galvenokārt no sudrabainajiem apvalkiem, aleirona slāņa, endospermas un dīgļu daļiņām; tas satur dažādus kalcija karbonāta daudzumus, kas radies pulēšanas procesā |
Kopšķiedra Kalcija karbonāts |
1.13. |
Malti lopbarības rīsi |
Produkts, ko iegūst, samaļot lopbarības rīsus un kura sastāvā ir vai nu zaļi, kaļķaini vai nenobrieduši graudi, kas atsijāti, maļot izlobītus rīsus, vai arī parasti izlobīti graudi, kuri ir dzelteni vai plankumaini |
Ciete |
1.14. |
Rīsu dīgļu rauši |
Eļļas rūpniecības blakusprodukts, ko iegūst, presējot rīsu dīgļus, un kurš vēl satur endospermas un testas daļiņas |
Kopproteīns Koptauki Kopšķiedra |
1.15. |
Rīsu dīgļi, ekstrahēti |
Eļļas rūpniecības blakusprodukts, ko iegūst, ekstrahējot rīsu dīgļus, un kurš vēl satur endospermas un testas daļiņas |
Kopproteīns |
1.16. |
Rīsu ciete |
Tehniski tīra rīsu ciete |
Ciete |
1.17. |
Prosa |
Panicum miliaceum L. graudi |
|
1.18. |
Rudzi |
Secale cereale L. graudi |
|
1.19. |
Rudzu atsijas (7) |
Miltu ražošanas blakusprodukts, ko iegūst no izsijātiem rudziem. Tas sastāv galvenokārt no endospermas daļiņām, līdz ar sīkām ārējo apvalku daļām un mazliet graudu atkritumu |
Ciete |
1.20. |
Rudzu barība |
Miltu ražošanas blakusprodukts, ko iegūst no izsijātiem rudziem. Tas sastāv galvenokārt no ārējo apvalku daļām un graudu daļiņām, no kurām ir atdalīts mazāk endospermas nekā no rudzu klijām |
Ciete |
1.21. |
Rudzu klijas |
Miltu ražošanas blakusprodukts, ko iegūst no izsijātiem rudziem. Tas sastāv galvenokārt no ārējo apvalku daļām un graudu daļiņām, no kurām ir atdalīta lielākā daļa endospermas |
Kopšķiedra |
1.22. |
Sorgo |
Sorghum bicolor L. Moench s.l. graudi |
|
1.23. |
Kvieši |
Triticum aestivum L., Triticum durum Desf. un citu kviešu šķirņu graudi |
|
1.24. |
Kviešu atsijas (8) |
Miltu ražošanas blakusprodukts, ko iegūst no izsijātiem kviešu graudiem vai izlobītiem plēkšņu kviešiem. Tas sastāv galvenokārt no endospermas daļiņām, līdz ar sīkām ārējo apvalku daļām un mazliet graudu atkritumu |
Ciete |
1.25. |
Kviešu barība |
Miltu ražošanas blakusprodukts, ko iegūst no izsijātiem kviešu graudiem vai izlobītiem plēkšņu kviešiem. Tas sastāv galvenokārt no ārējo apvalku daļām un graudu daļiņām, no kurām ir atdalīts mazāk endospermas nekā no kviešu klijām |
Kopšķiedra |
1.26. |
Kviešu klijas (9) |
Miltu ražošanas blakusprodukts, ko iegūst no izsijātiem kviešu graudiem vai izlobītiem plēkšņu kviešiem. Tas sastāv galvenokārt no ārējo apvalku daļām un graudu daļiņām, no kurām ir atdalīta lielākā daļa endospermas |
Kopšķiedra |
1.27. |
Kviešu dīgļi |
Miltu malšanas blakusprodukts, kas sastāv galvenokārt no placinātiem vai citādiem kviešu dīgļiem, kuri vēl satur endospermas un ārējo apvalku daļas |
Kopproteīns Koptauki |
1.28. |
Kviešu glutēns |
Kviešu cietes ražošanas blakusprodukts. Tas sastāv galvenokārt no glutēna, kas iegūts, atdalot cieti |
Kopproteīns |
1.29. |
Kviešu glutēna barība |
Kviešu cietes un glutēna ražošanas blakusprodukts. Tas sastāv no klijām, no kurām ir vai nav daļēji atdalīti dīgļi, un glutēna, kuram var būt pievienoti ļoti mazi graudu sijāšanas sastāvdaļu daudzumi, kā arī ļoti mazi cietes hidrolīzes procesa pārpalikumu daudzumi |
Kopproteīns Ciete |
1.30. |
Kviešu ciete |
Tehniski tīra ciete, kas iegūta no kviešiem |
Ciete |
1.31. |
Uzbriedināta kviešu ciete |
Produkts, kas sastāv no kviešu cietes, kura ir ievērojami izpletusies termiskā apstrādē |
Ciete |
1.32. |
Plēkšņu kvieši |
Plēkšņu kviešu Triticum spelta L., Triticum dioccum Schrank, Triticum monococcum graudi |
|
1.33. |
Tritikāle |
Triticum X Secale hibrīda graudi |
|
1.34. |
Kukurūza |
Zea mays L. graudi |
|
1.35. |
Kukurūzas atsijas (10) |
Miltu vai mannas putraimu ražošanas blakusprodukts, ko iegūst no kukurūzas. Tas sastāv galvenokārt no ārējo apvalku daļām un graudu daļiņām, no kurām ir atdalīts mazāk endospermas nekā no kukurūzas klijām |
Kopšķiedra |
1.36. |
Kukurūzas klijas |
Miltu vai mannas putraimu ražošanas blakusprodukts, ko iegūst no kukurūzas. Tas sastāv galvenokārt no ārējiem apvalkiem un kukurūzas dīgļu daļām, līdz ar endospermas daļiņām |
Kopšķiedra |
1.37. |
Kukurūzas dīgļu rauši |
Eļļas rūpniecības blakusprodukts, ko iegūst, presējot sausus vai mitrus pārstrādātus dīgļus, un kurš vēl var saturēt endospermas un testas daļas |
Kopproteīns Koptauki |
1.38. |
Kukurūzas dīgļi, ekstrahēti |
Eļļas rūpniecības blakusprodukts, ko iegūst, ekstrahējot sausus vai mitrus pārstrādātus dīgļus, un kurš vēl var saturēt endospermas un testas daļas |
Kopproteīns |
1.39. |
Kukurūzas glutēna barība (11) |
Kukurūzas cietes mitrās ražošanas blakusprodukts. Tas sastāv no klijām un glutēna, kam var būt pievienota smalcināta kukurūza, kura ir iegūta sijājot, daudzumā, kas nepārsniedz 15 % no produkta un/vai alkohola vai citu no cietes atvasinātu produktu ražošanā izmantota graudu mērcēšanas šķidruma pārpalikumus. Produkts drīkst arī saturēt kukurūzas dīgļu eļļas ekstrahēšanas pārpalikumus, kas arī ir iegūti mitrajā apstrādē |
Kopproteīns Ciete Koptauki, ja > 4,5 % |
1.40. |
Kukurūzas glutēns |
Kaltēts kukurūzas cietes ražošanas blakusprodukts. Tas sastāv galvenokārt no glutēna, kas iegūts, atdalot cieti |
Kopproteīns |
1.41. |
Kukurūzas ciete |
Tehniski tīra ciete, kas iegūta no kukurūzas |
Ciete |
1.42. |
Uzbriedināta kukurūzas ciete (12) |
Produkts, kas sastāv no kukurūzas cietes, kas ir ievērojami izpletusies termiskā apstrādē |
Ciete |
1.43. |
Iesala asni |
Iesala ražošanas blakusprodukts, kas sastāv galvenokārt no diedzētiem labības asniem |
Kopproteīns |
1.44. |
Drabiņas |
Brūvēšanas blakusprodukts, ko iegūst, izkaltējot iesalinātu un neiesalinātu labību un citu cieti saturošu produktu pārpalikumus |
Kopproteīns |
1.45. |
Destilācijas sausie graudi (13) |
Alkohola destilēšanas blakusprodukts, ko iegūst, izkaltējot fermentētu graudu cietos pārpalikumus |
Kopproteīns |
1.46. |
Destilācijas tumšie graudi (14) |
Alkohola destilēšanas blakusprodukts, ko iegūst, izkaltējot fermentētu graudu cietos pārpalikumus, kam ir pievienots drabiņu sīrups vai iztvaicēts skalojamais ūdens |
Kopproteīns |
2. EĻĻAS SĒKLAS, EĻĻAS AUGI, TO PRODUKTI UN BLAKUSPRODUKTI
Numurs |
Nosaukums |
Apraksts |
Obligāti jādeklarē |
(1) |
(2) |
(3) |
(4) |
2.01. |
Zemesrieksti, daļēji lobīti, rauši |
Eļļas ražošanas blakusprodukts, ko iegūst, presējot daļēji lobītus Arachis hypogaea L. un citu sugu Arachis zemesriekstus. (Maksimālais kopšķiedras saturs sausnā – 16 %) |
Kopproteīns Koptauki Kopšķiedra |
2.02. |
Zemesrieksti, daļēji lobīti, ekstrahēti |
Eļļas ražošanas blakusprodukts, ko iegūst, ekstrahējot daļēji lobītus zemesriekstus. (Maksimālais kopšķiedras saturs sausnā – 16 %) |
Kopproteīns Kopšķiedra |
2.03. |
Zemesrieksti, lobīti, rauši |
Eļļas ražošanas blakusprodukts, ko iegūst, presējot lobītus zemesriekstus |
Kopproteīns Koptauki Kopšķiedra |
2.04. |
Zemesrieksti, lobīti, ekstrahēti |
Eļļas ražošanas blakusprodukts, ko iegūst, ekstrahējot lobītus zemesriekstus |
Kopproteīns Kopšķiedra |
2.05. |
Rapšu sēklas (15) |
Brassica napus L. ssp. oleifera (Metzg.) Sinsk. rapša sēklas, Indijas rapša Brassica napus L. Var. Glauca (Roxb.) O.E. Schulz un rapša Brassica napa ssp. oleifera (Metzg.) Sinsk. sēklas. (Botāniskās tīrības minimums – 94 %) |
|
2.06. |
Rapšu sēklas, rauši (15) |
Eļļas ražošanas blakusprodukts, ko iegūst, ekstrahējot rapšu sēklas. (Botāniskās tīrības minimums – 94 %) |
Kopproteīns Koptauki Kopšķiedra |
2.07. |
Rapšu sēklas, ekstrahētas (15) |
Eļļas ražošanas blakusprodukts, ko iegūst, ekstrahējot rapšu sēklas. (Botāniskās tīrības minimums – 94 %) |
Kopproteīns |
2.08. |
Rapšu pākstis |
Blakusprodukts, ko iegūst, izlobot rapšu sēklas |
Kopšķiedra |
2.09. |
Safrāna sēklas, daļēji attīrītas, ekstrahētas |
Eļļas ražošanas blakusprodukts, ko iegūst, ekstrahējot daļēji attīrītas safrāna Carthamus tinctorius L. sēklas |
Kopproteīns Kopšķiedra |
2.10. |
Kopras rauši |
Eļļas ražošanas blakusprodukts, ko iegūst, presējot žāvētus kokosriekstu palmas Cocos nucifera L. sēklu kodolus (endospermu) un sēklapvalkus |
Kopproteīns Koptauki Kopšķiedra |
2.11. |
Kopra, ekstrahēta |
Eļļas ražošanas blakusprodukts, ko iegūst, ekstrahējot sausus kokosriekstu palmas sēklu kodolus (endospermu) un sēklapvalkus |
Kopproteīns |
2.12. |
Palmu kodolu rauši |
Eļļas ražošanas blakusprodukts, ko iegūst, presējot palmu Elaeis guineensis Jacq., Corozo oleifera (HBK) L. H. Bailey (Elaeis melanococca auct.) kodolus, no kuriem pēc iespējas ir atdalīta cietā čaula |
Kopproteīns Kopšķiedra Koptauki |
2.13. |
Palmu kodoli, ekstrahēti |
Eļļas ražošanas blakusprodukts, ko iegūst, ekstrahējot palmu kodolus, no kuriem pēc iespējas ir atdalīta cietā čaula |
Kopproteīns Kopšķiedra |
2.14. |
Soja (pupiņas), grauzdēta |
Sojas pupiņas (Glycine max. L. Merr.), kas pakļautas attiecīgai termiskai apstrādei. (Maksimālā urīnvielas aktivitāte – 0,4 mg N/g × min) |
|
2.15. |
Soja (pupiņas), ekstrahēta, grauzdēta |
Eļļas ražošanas blakusprodukts, ko iegūst no sojas pupiņām pēc ekstrahēšanas un attiecīgas termiskās apstrādes. (Maksimālā urīnvielas aktivitāte – 0,4 mg N/g × min) |
Kopproteīns Kopšķiedra, ja > 8 % |
2.16. |
Soja (pupiņas), izlobīta, ekstrahēta, grauzdēta |
Eļļas ražošanas blakusprodukts, ko iegūst no izlobītām sojas pupiņām pēc ekstrahēšanas un attiecīgas termiskās apstrādes. (Maksimālais kopšķiedras saturs sausnā – 8 %) (Maksimālā urīnvielas aktivitāte – 0,5 mg N/g × min) |
Kopproteīns |
2.17. |
Sojas (pupiņu) proteīna koncentrāts |
Produkts, ko iegūst no izlobītām sojas pupiņām, no kurām ekstrahēti tauki, kas pakļautas otrai ekstrahēšanai, lai samazinātu no slāpekļa brīva ekstrakta līmeni |
Kopproteīns |
2.18. |
Augu eļļa (16) |
Eļļa, kuru iegūst no augiem |
Mitrums, ja > 1 % |
2.19. |
Sojas (pupiņu) pākstis |
Blakusprodukts, ko iegūst, izlobot sojas pupiņas |
Kopšķiedra |
2.20. |
Kokvilnas sēklas |
Kokvilnas Gossypium spp. sēklas, no kurām ir atdalītas šķiedras |
Kopproteīns Kopšķiedra Koptauki |
2.21. |
Kokvilnas sēklas, daļēji attīrītas, ekstrahētas |
Eļļas ražošanas blakusprodukts, ko iegūst, ekstrahējot kokvilnas sēklas, no kurām ir atdalītas šķiedras un daļa sēnalu. (Kopšķiedras maksimums sausnā – 22,5 %) |
Kopproteīns Kopšķiedra |
2.22. |
Kokvilnas sēklu rauši |
Eļļas ražošanas blakusprodukts, ko iegūst, ekstrahējot kokvilnas sēklas, no kurām ir atdalītas šķiedras |
Kopproteīns Kopšķiedra Koptauki |
2.23. |
Niger sēklu rauši |
Eļļas ražošanas blakusprodukts, ko iegūst, presējot niger auga Guizotia abyssinica (L.f.) Cass. sēklas. (Pelni, kas nešķīst HCl: maksimāli 3,4 %) |
Kopproteīns Koptauki Kopšķiedra |
2.24. |
Saulespuķu sēklas |
Saulgriezes Helianthus annuus L. sēklas |
|
2.25. |
Saulgriežu sēklas, ekstrahētas |
Eļļas ražošanas blakusprodukts, ko iegūst, ekstrahējot saulgriežu sēklas |
Kopproteīns |
2.26. |
Saulgriežu sēklas, daļēji attīrītas, ekstrahētas |
Eļļas ražošanas blakusprodukts, ko iegūst, ekstrahējot saulgriežu sēklas, no kurām ir atdalīta daļa sēnalu. (Kopšķiedras maksimums sausnā – 27,5 %) |
Kopproteīns Kopšķiedra |
2.27. |
Eļļas lini |
Eļļas linu Linum usitatissimum L. sēklas. (Botāniskās tīrības minimums – 93 %) |
|
2.28. |
Eļļas linu rauši |
Eļļas ražošanas blakusprodukts, ko iegūst, presējot eļļas linus. (Botāniskās tīrības minimums – 93 %) |
Kopproteīns Koptauki Kopšķiedra |
2.29. |
Eļļas lini, ekstrahēti |
Eļļas ražošanas blakusprodukts, ko iegūst, ekstrahējot eļļas linus. (Botāniskās tīrības minimums – 93 %) |
Kopproteīns |
2.30. |
Olīvu mīkstums |
Eļļas ražošanas blakusprodukts, ko iegūst, ekstrahējot presētas olīvas Olea europea L., kas pēc iespējas atdalītas no kodolu daļām |
Kopproteīns Kopšķiedra |
2.31. |
Sezama sēklu rauši |
Eļļas ražošanas blakusprodukts, ko iegūst, presējot sezama auga Sesamum indicum L. sēklas (Pelni, kas nešķīst HCl – maksimāli 5 %) |
Kopproteīns Kopšķiedra Koptauki |
2.32. |
Kakao pupiņas, daļēji attīrītas, ekstrahētas |
Eļļas ražošanas blakusprodukts, ko iegūst, ekstrahējot kaltētas un grauzdētas kakao pupiņas Theobroma cacao L., no kurām ir atdalīta daļa sēnalu |
Kopproteīns Kopšķiedra |
2.33. |
Kakao sēnalas |
Kaltētu un grauzdētu Theobroma cacao L. pupiņu apvalki |
Kopšķiedra |
3. PĀKŠAUGU SĒKLAS, TO PRODUKTI UN BLAKUSPRODUKTI
Numurs |
Nosaukums |
Apraksts |
Obligāti jādeklarē |
(1) |
(2) |
(3) |
(4) |
3.01. |
Aunazirņi |
Cicer arietinum L. sēklas |
|
3.02. |
Guāras rupja maluma milti |
Blakusprodukts, ko iegūst pēc augu līmes ekstrahēšanas no Cyanopsis tetragonoloba (L.) Taub sēklām |
Kopproteīns |
3.03. |
Vīķi |
Ervum ervilia L. sēklas |
|
3.04. |
Turku pupas (17) |
Lathyrus sativus L. sēklas, kas pakļautas attiecīgai termiskai apstrādei |
|
3.05. |
Lēcas |
Lens culinaris a.o. Medik sēklas |
|
3.06. |
Saldās lupīnas |
Lupinus ssp. sēklas ar zemu rūgto sēklu saturu |
|
3.07. |
Pupas, grauzdētas |
Phaseolus vai Vigna ssp. sēklas, kas pakļautas attiecīgai termiskai apstrādei, lai iznīcinātu toksiskos lektīnus |
|
3.08. |
Zirņi |
Pisum ssp. sēklas |
|
3.09. |
Zirņu atsijas |
Blakusprodukts, ko iegūst, ražojot zirņu miltus. Tas sastāv galvenokārt no dīgļlapu daļiņām un mazāk – no mizām |
Kopproteīns Kopšķiedra |
3.10. |
Zirņu klijas |
Blakusprodukts, ko iegūst, ražojot zirņu miltus. Tas sastāv galvenokārt no mizām, kas atdalītas, mizojot un tīrot zirņus |
Kopšķiedra |
3.11. |
Cūku pupas |
Vicia faba L. ssp. faba var. Equina Pers. un var. minuta (Alef.) Mansf. sēklas |
|
3.12. |
Monantas vīķi |
Vicia monanthos Desf. sēklas |
|
3.13. |
Vīķi |
Vicia sativa L. var. sativa un citu šķirņu sēklas |
|
4. GUMI, SAKNES, TO PRODUKTI UN BLAKUSPRODUKTI
Numurs |
Nosaukums |
Apraksts |
Obligāti jādeklarē |
(1) |
(2) |
(3) |
(4) |
4.01. |
(Cukur)biešu mīkstums |
Cukura ražošanas blakusprodukts, kas sastāv no ekstrahētiem un žāvētiem Beta vulgaris L. ssp. vulgaris var. altissima Doell. cukurbiešu gabaliem. (Maksimālais HCl nešķīstošu pelnu saturs – 4,5 % no sausnas) |
HCl nešķīstošu pelnu saturs, ja > 3,5 % no sausnas Kopējie cukuri, ko aprēķina kā saharozi, ja > 10,5 % |
4.02. |
(Cukur)biešu melase |
Blakusprodukts, kas sastāv no sīrupveida pārpalikumiem, ko savāc biešu cukura ražošanas vai rafinēšanas laikā |
Kopējie cukuri, ko aprēķina kā saharozi Mitrums, ja > 28 % |
4.03. |
(Cukur)biešu mīkstums, melasēts |
Cukura ražošanas blakusprodukts, kas sastāv no žāvēta cukurbiešu mīkstuma, kuram pievienota melase. (Maksimālais HCl nešķīstošu pelnu saturs – 4,5 % no sausnas) |
Kopējie cukuri, ko aprēķina kā saharozi HCl nešķīstošu pelnu saturs, ja > 3,5 % no sausnas |
4.04. |
(Cukur)biešu vināze |
Blakusprodukts, ko iegūst pēc biešu melases fermentēšanas alkohola, rauga, citronskābes un citu organisku vielu ražošanā |
Kopproteīns Mitrums, ja > 35 % |
4.05. |
(Biešu) cukurs (18) |
Cukurs, kas ekstrahēts no cukurbietēm |
Saharoze |
4.06. |
Saldie kartupeļi |
Ipomoea batatas (L.) Poir gumi, neatkarīgi no to sagatavošanas veida |
Ciete |
4.07. |
Manioka (19) |
Manihot esculenta Crantz saknes, neatkarīgi no to sagatavošanas veida. (Maksimālais HCl nešķīstošu pelnu saturs – 4,5 % no sausnas) |
Ciete HCl nešķīstošu pelnu saturs, ja > 3,5 % no sausnas |
4.08. |
Maniokas ciete (20), uzpūsta |
Ciete, ko iegūst no maniokas saknēm, kura ir ievērojami izpletusies pēc attiecīgas termiskas apstrādes |
Ciete |
4.09. |
Kartupeļu mīkstums |
Kartupeļu cietes ražošanas blakusprodukts (Solanum tuberosum L.) |
|
4.10. |
Kartupeļu ciete |
Tehniski tīra kartupeļu ciete |
Ciete |
4.11. |
Kartupeļu proteīns |
Kaltēts cietes ražošanas blakusprodukts, kas sastāv galvenokārt no proteīna vielām, kuras iegūtas pēc cietes atdalīšanas |
Kopproteīns |
4.12. |
Kartupeļu pārslas |
Produkts, ko iegūst, centrifūgā žāvējot mazgātus, nomizotus vai nenomizotus tvaicētus kartupeļus |
Ciete Kopšķiedra |
4.13. |
Iebiezināta kartupeļu sula |
Cietes ražošanas blakusprodukts, no kura ir daļēji atdalīti proteīni un ūdens |
Kopproteīns Koppelni |
4.14. |
Uzbriedināta kartupeļu ciete |
Produkts, kas sastāv no kartupeļu cietes, kuras šķīdība ir ievērojami palielināta ar termisku apstrādi |
Ciete |
5. CITAS SĒKLAS UN AUGĻI, TO PRODUKTI UN BLAKUSPRODUKTI
Numurs |
Nosaukums |
Apraksts |
Obligāti jādeklarē |
(1) |
(2) |
(3) |
(4) |
5.01. |
Ceratonijas pākstis |
Produkts, ko iegūst, sasmalcinot kaltētus ceratonijas Ceratonia seliqua L. augļus (pākstis), no kurām ir atdalītas akāciju pupas |
Kopšķiedra |
5.02. |
Citrusaugļu mīkstums |
Blakusprodukts, ko iegūst, presējot citrusu Citrus ssp. augļus citrusu sulas ražošanas laikā |
Kopšķiedra |
5.03. |
Augļu mīkstums (21) |
Blakusprodukts, ko iegūst, presējot atspiedas vai kauleņus augļu sulas ražošanas laikā |
Kopšķiedra |
5.04. |
Tomātu mīkstums |
Blakusprodukts, ko iegūst, presējot tomātus Solanum lycopersicum Karst. tomātu sulas ražošanas laikā |
Kopšķiedra |
5.05. |
Vīnogu sēklas, ekstrahētas |
Blakusprodukts, ko iegūst, ekstrahējot eļļu no vīnogu sēklām |
Kopšķiedra, ja > 45 % |
5.06. |
Vīnogu mīkstums |
Vīnogu mīkstums, kas ātri izžāvēts pēc alkohola ekstrahēšanas un no kura pēc iespējas ir atdalīti kātiņi un sēklas |
Kopšķiedra, ja > 25 % |
5.07. |
Vīnogu sēklas |
No vīnogu mīkstuma ekstrahētas sēklas, no kurām nav atdalīta eļļa |
Kopšķiedra, ja > 45 % |
6. ZĀLES LOPBARĪBA UN RUPJĀ LOPBARĪBA
Numurs |
Nosaukums |
Apraksts |
Obligāti jādeklarē |
(1) |
(2) |
(3) |
(4) |
6.01. |
Lucernas milti (22) |
Produkts, ko iegūst, sakaltējot un samaļot nenobriedušas lucernas Medicago sativa L. un Medicago var. Martyn. Tas var saturēt līdz 20 % nenobrieduša āboliņa vai citas zāles lopbarības kultūras, kas ir izžāvēta un samalta vienlaicīgi ar lucernu |
Kopproteīns Kopšķiedra HCl nešķīstoši pelni, ja > 3,5 % sausnas |
6.02. |
Lucernas atspiedas |
Kaltēts blakusprodukts, ko iegūst, izspiežot sulu no lucernas |
Kopproteīns |
6.03. |
Lucernas proteīna koncentrāts |
Produkts, ko iegūst, mākslīgi izžāvējot lucernas izspiestās sulas daļas, un kas ir centrifugēts un termiski apstrādāts, lai nogulsnētu proteīnus |
Karotīns Kopproteīns |
6.04. |
Āboliņa milti (22) |
Produkts, ko iegūst, sakaltējot un samaļot nenobriedušu āboliņu Trifolium ssp. Tas var saturēt līdz 20 % nenobriedušas lucernas vai citas zāles lopbarības kultūras, kas ir izžāvēta un samalta vienlaikus ar āboliņu |
Kopproteīns Kopšķiedra HCl nešķīstoši pelni, ja > 3,5 % sausnas |
6.05. |
Produkts, ko iegūst, izžāvējot un samaļot nenobriedušas zāles lopbarības kultūras |
Kopproteīns Kopšķiedra HCl nešķīstoši pelni, ja > 3,5 % sausnas |
|
6.06. |
Neapstrādāti salmi (24) |
Graudaugu salmi |
|
6.07. |
Apstrādāti salmi (25) |
Produkts, ko iegūst, attiecīgi apstrādājot labības salmus |
Nātrijs, ja apstrādē lietots NaOH |
7. CITI AUGI, TO PRODUKTI UN BLAKUSPRODUKTI
Numurs |
Nosaukums |
Apraksts |
Obligāti jādeklarē |
(1) |
(2) |
(3) |
(4) |
7.01. |
(Cukur)niedru melase |
Blakusprodukts, kas sastāv no sīrupveida pārpalikumiem, ko savāc cukura ražošanas laikā no cukurniedrēm Saccharum officinarum L. |
Kopējie cukuri, ko aprēķina kā saharozi Mitrums, ja > 30 % |
7.02. |
(Cukur)niedru vināze |
Blakusprodukts, ko iegūst pēc cukurniedru melases fermentēšanas alkohola, rauga, citronskābes un citu organisku vielu ražošanā |
Kopproteīns Mitrums, ja > 35 % |
7.03. |
Niedru cukurs (26) |
Cukurs, kas ekstrahēts no cukurniedrēm |
Saharoze |
7.04. |
Jūraszāļu milti |
Produkts, ko iegūst, žāvējot un sasmalcinot jūraszāles, jo īpaši brūnās jūraszāles. Šis produkts var būt mazgāts, lai samazinātu joda saturu |
Koppelni |
8. PIENA PRODUKTI
Numurs |
Nosaukums |
Apraksts |
Obligāti jādeklarē |
(1) |
(2) |
(3) |
(4) |
8.01. |
Vājpiena pulveris |
Produkts, ko iegūst, izžāvējot pienu, no kura ir atdalīta lielākā daļa tauku |
Kopproteīns Mitrums, ja > 5 % |
8.02. |
Paniņu pulveris |
Produkts, ko iegūst, izžāvējot šķidrumu, kas paliek pāri pēc sviesta kulšanas |
Kopproteīns Koptauki Laktoze Mitrums, ja > 6 % |
8.03. |
Sūkalu pulveris |
Produkts, ko iegūst, izžāvējot šķidrumu, kas paliek pāri pēc siera, biezpiena un kazeīna gatavošanas vai līdzīgiem procesiem |
Kopproteīns Laktoze Mitrums, ja > 8 % Koppelni |
8.04. |
Sūkalu pulveris ar zemu cukura saturu |
Produkts, ko iegūst, izžāvējot sūkalas, no kurām ir daļēji atdalīta laktoze |
Kopproteīns Laktoze Mitrums, ja > 8 % Koppelni |
8.05. |
Sūkalu proteīna pulveris (27) |
Produkts, ko iegūst, izžāvējot proteīnu savienojumus, kuri ar ķīmisku vai fizikālu apstrādi ekstrahēti no sūkalām vai piena |
Kopproteīns Mitrums, ja > 8 % |
8.06. |
Kazeīna pulveris |
Produkts, ko iegūst no vājpiena vai paniņām, izžāvējot kazeīnu, kurš ir nogulsnēts ar skābēm vai siera fermentu |
Kopproteīns Mitrums, ja > 10 % |
8.07. |
Laktozes pulveris |
Cukurs, kas ir atdalīts no piena vai sūkalām attīrot un žāvējot |
Laktoze Mitrums, ja > 5 % |
9. LAUKSAIMNIECĪBAS DZĪVNIEKU PRODUKTI
Numurs |
Nosaukums |
Apraksts |
Obligāti jādeklarē |
(1) |
(2) |
(3) |
(4) |
9.01. |
Gaļas milti (28) |
Produkts, ko iegūst, karsējot, kaltējot un samaļot veselus siltasiņu lauksaimniecības dzīvniekus vai to daļas, no kuriem var būt daļēji ekstrahēti vai fizikāli atdalīti tauki. Produktam jābūt pamatā brīvam no nagiem, ragiem, sariem, matiem un spalvām, kā arī no gremošanas trakta satura (minimālais kopproteīna saturs 50 % no sausnas). (Maksimālais kopējā fosfora saturs – 8 %) |
Kopproteīns Koptauki Koppelni Mitrums, ja > 8 % |
9.02. |
Gaļas un kaulu milti (28) |
Produkts, ko iegūst, karsējot, kaltējot un samaļot veselus siltasiņu lauksaimniecības dzīvniekus vai to daļas, no kuriem var būt daļēji ekstrahēti vai fizikāli atdalīti tauki. Produktam jābūt pamatā brīvam no nagiem, ragiem, sariem, matiem un spalvām, kā arī no gremošanas trakta satura |
Kopproteīns Koptauki Koppelni Mitrums, ja > 8 % |
9.03. |
Kaulu milti |
Produkts, ko iegūst, karsējot, kaltējot un smalki samaļot siltasiņu lauksaimniecības dzīvnieku kaulus, no kuriem var būt ekstrahēta vai fizikāli atdalīta lielākā daļa tauku. Produktam jābūt pamatā brīvam no nagiem, ragiem, sariem, matiem un spalvām, kā arī no gremošanas trakta satura |
Kopproteīns Koppelni Mitrums, ja > 8 % |
9.04. |
Dradži |
Produkts, kas paliek pāri ekstrahētu un fizikāli atdalītu dzīvnieku izcelsmes tauku ražošanā |
Kopproteīns Koptauki Mitrums, ja > 8 % |
9.05. |
Mājputnu milti (28) |
Produkts, ko iegūst, karsējot, izžāvējot un samaļot no kautiem mājputniem iegūtus blakusproduktus. Produktam ir jābūt pamatā brīvam no spalvām |
Kopproteīns Koptauki Koppelni HCl nešķīstoši pelni, ja > 3,3 % Mitrums, ja > 8 % |
9.06. |
Mājputnu spalvu milti, hidrolizēti |
Produkts, ko iegūst, hidrolizējot, izžāvējot un samaļot mājputnu spalvas |
Kopproteīns HCl nešķīstoši pelni, ja > 3,4 % Mitrums, ja > 8 % |
9.07. |
Asiņu milti |
Produkts, ko iegūst, izžāvējot no kautiem siltasiņu dzīvniekiem iegūtas asinis. Produktam ir jābūt pamatā brīvam no svešķermeņiem |
Kopproteīns Mitrums, ja > 8 % |
9.08. |
Dzīvnieku tauki (29) |
Produkts, kas sastāv no taukiem, kuri iegūti no siltasiņu lauksaimniecības dzīvniekiem |
Mitrums, ja > 1 % |
10. ZIVIS, CITI JŪRAS DZĪVNIEKI, TO PRODUKTI UN BLAKUSPRODUKTI
Numurs |
Nosaukums |
Apraksts |
Obligāti jādeklarē |
(1) |
(2) |
(3) |
(4) |
10.01. |
Zivju milti (30) |
Produkts, ko iegūst, pārstrādājot veselas zivis vai to daļas, no kurām var būt atdalīta eļļa un kurām no jauna var būt pievienoti zivju nosēdumi |
Kopproteīns Koptauki Koppelni, ja > 20 % Mitrums, ja > 8 % |
10.02. |
Zivju nosēdumi, kondensēti |
Produkts, ko iegūst, ražojot zivju miltus un kas ir atdalīts un stabilizēts, apstrādājot ar skābi vai kaltējot |
Kopproteīns Koptauki Mitrums, ja > 5 % |
10.03. |
Zivju eļļa |
Eļļa, ko iegūst no zivīm vai zivju daļām |
Mitrums, ja > 1 % |
10.04. |
Zivju eļļa, rafinēta, sacietējusi |
Eļļa, ko iegūst no zivīm vai zivju daļām un kura ir rafinēta un pakļauta hidrogenēšanas procesam |
Joda skaitlis Mitrums, ja > 1 % |
11. MINERĀLVIELAS
Numurs |
Nosaukums |
Apraksts |
Obligāti jādeklarē |
(1) |
(2) |
(3) |
(4) |
11.01. |
Kalcija karbonāts (31) |
Produkts, ko iegūst, samaļot kalcija karbonāta avotus, piemēram, kaļķakmeni, austeru vai mīdiju čaulas, vai nogulsnējot no skābes šķīduma |
Kalcijs HCl nešķīstoši pelni, ja > 5 % |
11.02. |
Kalcijs un magnija karbonāts |
Dabisks kalcija karbonāta un magnija karbonāta maisījums |
Kalcijs Magnijs |
11.03. |
Kaļķi saturošas jūras aļģes (Maerl) |
Dabiskas izcelsmes produkts, ko iegūst no samaltām un granulētām kaļķi saturošām aļģēm |
Kalcijs HCl nešķīstoši pelni, ja > 5 % |
11.04. |
Magnija oksīds |
Tehniski tīrs magnija oksīds (MgO) |
Magnijs |
11.05 |
Magnija sulfāts |
Tehniski tīrs magnija sulfāts (MgSO4 7H2O) |
Magnijs Sērs |
11.06. |
Dikalcija fosfāts (32) |
Nogulsnēts kalcija monoūdeņraža fosfāts no kauliem vai neorganiskiem avotiem (CaHPO4 H2O) |
Kalcijs Kopējais fosfors |
11.07. |
Mono-dikalcija fosfāts |
Ķīmiski iegūts produkts, kas sastāv no dikalcija fosfāta un monokalcija fosfāta (CaHPO4 – Ca(H2PO4)2 H2O) |
Kopējais fosfors Kalcijs |
11.08. |
Defluorēts minerālfosfāts |
Produkts, ko iegūst, samaļot attīrītus un attiecīgi defluorinētus dabiskos fosfātus |
Kopējais fosfors Kalcijs |
11.09. |
Deželatinēti kaulu milti |
Deželatinēti, sterilizēti un samalti kauli, no kuriem ir atdalīti tauki |
Kopējais fosfors Kalcijs |
11.10. |
Monokalcija fosfāts |
Tehniski tīrs kalcija-bis(dihidrogenfosfāts) (Ca(H2PO4)2 x H2O) |
Kopējais fosfors Kalcijs |
11.11. |
Kalcija-magnija fosfāts |
Tehniski tīrs kalcija-magnija fosfāts |
Kalcijs Magnijs Kopējais fosfors |
11.12. |
Monoamonija fosfāts |
Tehniski tīrs monoamonija fosfāts (NH4H2PO4) |
Kopējais slāpeklis Kopējais fosfors |
11.13. |
Nātrija hlorīds (31) |
Tehniski tīrs nātrija hlorīds vai produkts, ko iegūst, samaļot dabiskos nātrija hlorīda avotus, piemēram, (akmens) un (jūras) sāli |
Nātrijs |
11.14. |
Magnija propionāts |
Tehniski tīrs magnija propionāts |
Magnijs |
11.15. |
Magnija fosfāts |
Produkts, kas sastāv no tehniski tīra (divbāziska) magnija fosfāta (MgHPO4 x H2O) |
Kopējais fosfors Magnijs |
11.16. |
Nātrija-kalcija-magnija fosfāts |
Produkts, kas sastāv no nātrija-kalcija-magnija fosfāta |
Kopējais fosfors Magnijs Kalcijs Nātrijs |
11.17. |
Mononātrija fosfāts |
Tehniski tīrs mononātrija fosfāts (NaH2PO H2O) |
Kopējais fosfors Nātrijs |
11.18. |
Nātrija bikarbonāts |
Tehniski tīrs nātrija bikarbonāts (NaHCO3) |
Nātrijs |
12. DAŽĀDI
Numurs |
Nosaukums |
Apraksts |
Obligāti jādeklarē |
(1) |
(2) |
(3) |
(4) |
12.01. |
Maizes un makaronu produkti un blakusprodukti (33) |
Produkti un blakusprodukti, ko iegūst maizes, tai skaitā bakalejas izstrādājumu, cepumu vai makaronu, ražošanas procesā |
Ciete Kopējie cukuri, ko aprēķina kā saharozi |
12.02. |
Saldumi un to blakusprodukti (33) |
Produkti un blakusprodukti, ko iegūst saldumu, ieskaitot šokolādi, ražošanas procesā |
Kopējie cukuri, ko aprēķina kā saharozi |
12.03. |
Konditorejas izstrādājumu un saldējuma ražošanas produkti un blakusprodukti (33) |
Produkti vai blakusprodukti, ko iegūst, ražojot konditorejas izstrādājumus, kūkas vai saldējumu |
Ciete Kopējie cukuri, ko izsaka kā saharozi Koptauki |
12.04. |
Taukskābes |
Blakusprodukts, ko iegūst atskābjošanas laikā, ar sārma palīdzību, vai destilējot nenoteiktas augu vai dzīvnieku izcelsmes eļļas vai taukus |
Koptauki Mitrums, ja > 1 % |
12.05. |
Taukskābju sāļi (34) |
Produkts, ko iegūst, pārziepjojot taukskābes ar kalcija, nātrija vai kālija hidroksīdu |
Koptauki Ca (vai Na, vai K, pēc vajadzības) |
13. FERMENTĀCIJAS PROCESU PRODUKTI UN BLAKUSPRODUKTI UN AMONIJA SĀĻI
2 |
3 |
4 |
||
Produkta nosaukums |
Barības vielas nosaukums vai mikroorganisma raksturojums |
Barotne (apraksts, ja barotne ir) |
||
|
Methylophilus methylotrophus NCIB celms 10515 |
Metanols |
||
|
Methylococcus capsulatus (Bath) NCIMB celms 11132 Alcaligenes acidovorans NCIMB celms 12387 Bacillus brevis strain NCIMB celms 13288 Bacillus firmus strain NCIMB celms 13280 |
Dabasgāze (apm. 91 % metāna, 5 % etāna, 2 % propāna, 0,5 % izobutāna, 0,5 % n-butāna, 1 % citu komponentu), amonjaks, minerālsāļi |
||
Visi raugi – kuri iegūti no mikroorganismiem un substrātiem, kas attiecīgi uzskaitīti 3. un 4. ailē – kuru šūnas ir nonāvētas |
Saccharomyces cerevisiae, Saccharomyces carlsbergiensis Kluyveromyces lactis, Kluyveromyces fragilis Candida guilliermondii |
Melase, destilācijas atlikumi, graudaugi un cieti saturoši produkti, augļu sula, sūkalas, pienskābe un hidrolizētas augu šķiedras |
||
|
Penicillium chrysogenum ATCC 48271 saturoši slāpekļa savienojumi |
Dažādi ogļhidrātu avoti un to hidrolizāti |
||
|
CH3CHOHCOONH4 |
Sūkalas |
||
|
CH3COONH4 |
— |
||
|
(NH4)2SO4 |
— |
||
|
Amonija sāļi un citi slāpekļa savienojumi |
Saharoze, melase, cietes produkti un to hidrolizāti |
||
|
Amonija sāļi un citi slāpekļa savienojumi |
Saharoze, melase, cietes produkti un to hidrolizāti |
(1) Vācu valodā “Konzentrieren” vajadzības gadījumā drīkst aizstāt ar “Eindicken”, un tādā gadījumā parastajam apzīmētājam būtu jābūt “eingedickt”.
(2) Vajadzības gadījumā vārdu “mizošana” drīkst aizstāt ar vārdu “izlobīšana” vai “nolobīšana”, un tādā gadījumā parastajam apzīmētājam būtu jābūt “izlobīti” vai “nolobīti”.
(3) Franču valodā drīkst lietot vārdu “issues”.
(4) Franču valodā vārdu “Pressage” vajadzības gadījumā drīkst aizstāt ar “Extraction mécanique”.
(5) Vajadzības gadījumā vārdu “rausis” drīkst aizstāt ar vārdu “plācenis”.
(6) Vācu valodā drīkst lietot apzīmētāju “aufgeschlossen” un nosaukumu “Quellwasser” (attiecībā uz cieti).
(7) Produktus, kuri satur vairāk nekā 40 % cietes, drīkst kvalificēt kā produktus “ar augstu cietes saturu”. Vācu valodā tos var apzīmēt kā “Roggennachmehl”.
(8) Produktus, kas satur vairāk nekā 40 % cietes, drīkst kvalificēt kā produktus “ar augstu cietes saturu”. Vācu valodā tos var apzīmēt kā “Weizennachmehl”.
(9) Ja šai sastāvdaļai veikta smalkāka malšana, nosaukumam drīkst pievienot vārdu “smalkas” vai arī nosaukumu drīkst aizstāt ar atbilstošu apzīmējumu.
(10) Produktus, kuri satur vairāk nekā 40 % cietes, drīkst apzīmēt kā produktus “ar augstu cietes saturu”. Vācu valodā tos var apzīmēt kā “Maisnachmehl”.
(11) Šo nosaukumu drīkst aizstāt ar “kukurūzas glutēna barība”.
(12) Šo nosaukumu drīkst aizstāt ar “ekstrudēta kukurūzas ciete”.
(13) Nosaukumu drīkst papildināt ar graudu sugu.
(14) Šo nosaukumu drīkst aizstāt ar nosaukumu “destilācijas sausie graudi un nosēdumi”. Nosaukumu drīkst papildināt ar graudu sugu.
(15) Ja vajadzīgs, drīkst pievienot norādi “zems glikozinolāta saturs”. “Zems glikozinolāta saturs” ir tāds, kādu paredz Eiropas Savienības likumi.
(16) Nosaukums ir jāpapildina ar auga sugu.
(17) Šis nosaukums ir jāpapildina ar norādi par termiskās apstrādes veidu.
(18) Šo nosaukumu drīkst aizstāt ar vārdu “saharoze”.
(19) Šo nosaukumu drīkst aizstāt ar vārdu “tapioka”.
(20) Šo nosaukumu drīkst aizstāt ar vārdiem “tapiokas ciete”.
(21) Nosaukumu drīkst papildināt ar augļu sugu.
(22) Terminu “rupjie milti” drīkst aizstāt ar terminu “granulas”. Nosaukumā drīkst norādīt žāvēšanas veidu.
(23) Nosaukumā drīkst norādīt zāles lopbarības kultūras sugu.
(24) Nosaukumā jānorāda labības suga.
(25) Nosaukums ir jāpapildina ar norādi par veiktās ķīmiskās apstrādes īpašībām.
(26) Šo nosaukumu drīkst aizstāt ar vārdu “saharoze”.
(27) Šo nosaukumu drīkst aizstāt ar vārdu “piena albumīna pulveris”.
(28) Produkti, kas satur vairāk nekā 13 % tauku sausnā, ir jākvalificē kā produkti “ar augstu tauku saturu”.
(29) Šo nosaukumu drīkst papildināt ar precīzāku dzīvnieku tauku aprakstu atkarībā no to izcelsmes vai ražošanas procesa veida (tauki, kausēti tauki, kaulu tauki u. c.).
(30) Produktus, kas satur vairāk nekā 75 % kopproteīna sausnā, var kvalificēt kā produktus “ar augstu proteīna saturu”.
(31) Drīkst norādīt avota veidu papildus nosaukumam vai to aizvietojot.
(32) Nosaukumā drīkst norādīt ražošanas procesu.
(33) Nosaukumu drīkst grozīt vai papildināt, lai precizētu lauksaimnieciski kulināro procesu, kurā barības sastāvdaļa ir iegūta.
(34) Nosaukumu drīkst papildināt, norādot iegūto sāli.