24.3.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 76/3

(1)

Saskaņā ar Direktīvu 2005/32/EK Komisijai jānosaka ekodizaina prasības attiecībā uz enerģiju patērējošiem produktiem, kuriem ir ievērojams pārdošanas un tirdzniecības apjoms, ievērojama ietekme uz vidi, un kuru ietekmi uz vidi bez pārmērīgām izmaksām ir iespējams ievērojami samazināt.

(2)

Direktīvas 2005/32/EK 16. panta 2. punkta pirmajā ievilkumā paredzēts, ka saskaņā ar 19. panta 3. punktā minēto procedūru un ņemot vērā 15. panta 2. punktā noteiktos kritērijus, pēc konsultācijām ar Apspriežu forumu Komisijai jāievieš īstenošanas pasākumi attiecībā uz mājsaimniecībās izmantojamajām apgaismes iekārtām.

(3)

Komisija ir veikusi pētījumu īstenošanas pasākumu sagatavošanai, kurā analizēti ar mājsaimniecībās izmantojamajām apgaismes iekārtām saistītie tehniskie, vides un ekonomiskie aspekti. Šis pētījums veikts sadarbībā ar interesentiem un ieinteresētajām pusēm Kopienā un trešās valstīs, un to rezultāti ir publiski pieejami Eiropas Komisijas tīmekļa vietnē EUROPA.

(4)

Obligātās ekodizaina prasības attiecas uz produktiem, kuri laisti tirgū neatkarīgi no to uzstādīšanas vai izmantošanas vietas, tāpēc šīs prasības nedrīkst būt atkarīgas no lietojuma, kuram attiecīgo produktu izmanto (piemēram, apgaismojumam mājsaimniecībā).

(5)

Ražojumi, uz kuriem attiecas šī regula, ir paredzēti galvenokārt telpu vispārējam vai vietējam apgaismojumam mājsaimniecībā, telpā aizstājot vai papildinot dabīgo gaismu ar mākslīgo apgaismojumu redzamības uzlabošanai. Tāpēc šajā regulā noteiktās ekodizaina prasības nebūtu jāpiemēro attiecībā uz īpašiem lietojumiem paredzētajām lampām (piemēram, satiksmes signāliem, terārija apgaismojumam vai mājsaimniecības ierīcēm izmantojamajām lampām), kas ir nepārprotami norādīts konkrētajam ražojumam pievienotajā produkta informācijā.

(6)

Šīs regulas jomā jāiekļauj jaunie tehniskie risinājumi, kas parādās tirgū, piemēram, gaismas diodes.

(7)

Svarīgākie vides aspekti, kas saistīti ar ražojumiem, uz kuriem attiecas šī regula, ir enerģijas patēriņš to lietošanas posmā, kā arī dzīvsudraba saturs un dzīvsudraba emisijas.

(8)

Elektroenerģijas gada patēriņš, kas saistīts ar ražojumiem, uz kuriem attiecas šī regula, 2007. gadā Kopienā bija 112 TWh, kas atbilst 45 Mt CO2 emisiju. Neveicot īpašus pasākumus, sagaidāms, ka 2020. gadā tas palielināsies līdz 135 TWh. Pētījumi īstenošanas pasākumu sagatavošanai liecina, ka iespējams ievērojami samazināt elektroenerģijas patēriņu ražojumiem, uz kuru attiecas šī regula.

(9)

Aprēķināts, ka dzīvsudraba kopējā emisija 2007. gadā no visām uzstādītajām lampām dažādos lampu aprites cikla posmos, tostarp elektroenerģijas ģenerācijā lietošanas posmā un ņemot vērā, ka aptuveni 80 % luminiscences kompaktlampu, kas satur dzīvsudrabu, kalpošanas laika beigās netiek pārstrādātas, ir 2,9 t. Neveicot īpašus pasākumus, dzīvsudraba kopējā emisija no visām uzstādītajām lampām 2020. gadā var palielināties līdz 3,1 t, lai gan ir uzskatāmi parādīts, ka to iespējams būtiski samazināt.

Tāpēc, ka dzīvsudrabs luminiscences kompaktlampās uzskatāms par būtisku vides aspektu, tā saturu ir lietderīgi reglamentēt saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 27. janvāra Direktīvu 2002/95/EK par dažu bīstamu vielu izmantošanas ierobežošanu elektriskās un elektroniskās iekārtās (2).

Energoefektivitātes prasību noteikšana lampām, uz kurām attiecas šī regula, veicinās tajās esošā dzīvsudraba kopējās emisijas samazināšanos.

(10)

Pilnībā jāīsteno Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 27. janvāra Direktīvas 2002/96/EK par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem (3) 10. panta 1. punkta d) apakšpunkts, lai nodrošinātu, ka tiek līdz minimumam samazināts potenciālais risks videi un cilvēku veselībai, luminiscences kompaktlampām saplīstot vai beidzoties to kalpošanas laikam.

(11)

Izmantojot esošās ekonomiski izdevīgas nepatentētās tehnoloģijas, jāpanāk elektroenerģijas izmantošanas efektivitātes paaugstināšana ražojumiem, uz kuriem attiecas šī regula, tādējādi samazinot ar to iegādi un ekspluatāciju saistītās izmaksas.

(12)

Ražojumiem, uz kuriem attiecas šī regula, jānosaka ekodizaina prasības, kas vērstas uz to ekoloģisko parametru uzlabošanu, dod ieguldījumu iekšējā tirgus darbības pilnveidošanā un palīdz sasniegt Kopienā izvirzīto mērķi līdz 2020. gadam samazināt enerģijas patēriņu par 20 % salīdzinājumā ar sagaidāmo elektroenerģijas patēriņu tajā pašā laikā, ja pasākumi netiks veikti.

(13)

Šai regulai jāpalielina tādu energoefektīvu ražojumu izplatība tirgū, uz kuriem attiecas šī regula, lai 2020. gadā panāktu 39 TWh lielu enerģijas ietaupījumu salīdzinājumā ar patēriņa modeli tajā pašā laikā gadījumā, ja ekodizaina pasākums netiks īstenots.

(14)

Ekodizaina prasības nedrīkst pasliktināt attiecīgā ražojuma ekspluatācijas īpašības no lietotāja viedokļa, un tām nedrīkst būt kaitīga ietekme uz veselību, drošību un vidi. Jo īpaši, ieguvumam no elektroenerģijas patēriņa samazināšanās ekspluatācijas posmā jābūt lielākam nekā iespējamai nevēlamai papildu ietekmei uz vidi ražošanas posmā.

(15)

Ekodizaina prasību spēkā stāšanās pakāpeniski pa posmiem ražotājiem dod laiku izdarīt konstrukcijas izmaiņas ražojumiem, uz kuriem attiecas šī direktīva. Posmu termiņi jānosaka tā, lai nodrošināšanai, ka šīs regulas mērķi tiek sasniegti laikus, nebūtu negatīvas ietekmes, kas saistīta ar tirgū esošo ierīču ekspluatāciju, papildu izmaksām to lietotājiem un ražotājiem, jo īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.

(16)

Ražojumu attiecīgo parametru vērtību noteikšanai jāizmanto atzītas mūsdienīgas mērīšanas metodes, tāpēc ražotāji var izmantot saskaņā ar Direktīvas 2005/32/EK 10. pantu pieņemtos saskaņotos jeb harmonizētos standartus, tiklīdz tie ir pieejami un tādā nolūkā publicēti Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

(17)

Ievērojot Direktīvas 2005/32/EK 8. panta noteikumus, ar šo regulu jānosaka piemērojamās atbilstības novērtēšanas procedūras.

(18)

Atbilstības pārbaužu vienkāršošanai ražotājiem jāsniedz informācija tehniskajā dokumentācijā, kas minēta Direktīvas 2005/32/EK V un VI pielikumā, tādā apjomā, kādā šī informācija ir saistīta ar šajā regulā noteiktajām prasībām.

(19)

Šajā regulā papildus juridiski saistošām prasībām nosakot indikatīvus kritērijus labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem par ražojumiem, uz kuriem attiecas šī regula, tiktu atvieglota piekļuve informācijai un nodrošināta tās plaša pieejamība. Tādējādi tiek veicināta labāko tehnisko paņēmienu izmantošana konstrukcijas pilnveidošanai ražojumiem, uz kuriem attiecas šī regula, lai paaugstinātu to aprites cikla vides parametrus.

(20)

Pārskatot minēto pasākumu, jāņem vērā īpašiem lietojumiem paredzēto lampu tirdzniecības attīstība, lai verificētu, ka tās neizmanto vispārējam apgaismojumam, jauno tehnoloģiju, piemēram, gaismas diožu, attīstība, kā arī iespējas izvirzīt energoefektivitātes prasības Komisijas Direktīvā 98/11/EK, ar ko ievieš Padomes Direktīvu 92/75/EEK attiecībā uz mājsaimniecības spuldžu enerģijas marķēšanu (4), noteiktās “A” klases līmenī.

(21)

Atzīstot nepieciešamību izmantot esošās apgaismes iekārtas, neradīt patērētājiem nevajadzīgas papildu izmaksas un dot laiku ražotājiem pārkārtot ražošanu, pārejot uz efektīvāku tehnoloģiju izmantošanu, šajā pasākumā noteiktās prasības rada iespējas ierobežotu laiku tirgū atstāt halogēnu lampas ar G9 un R7s cokoliem.

(22)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi ar Direktīvas 2005/32/EK 19. panta 1. punktu izveidotā komiteja,

a)

lampām, kurām ir šādas hromatiskuma koordinātas x un y:

b)

virzienvērstas gaismas lampām;

c)

lampām, kuru gaismas plūsma ir mazāka par 60 lm vai lielāka par 12 000 lm;

d)

lampām, kurām

e)

luminiscences lampām bez iebūvētas droseles;

f)

augstas intensitātes gāzizlādes lampām;

g)

1. līdz 5. posmā, kas noteikti šīs regulas 3. pantā, kvēlspuldzēm ar E14/E27/B22/B15 cokoliem, 60 V vai mazākam spriegumam, un bez iebūvēta pārveidotāja.

1)

“mājsaimniecības telpu apgaismojums” ir mājsaimniecības telpu vispārējais vai vietējais apgaismojums, kas telpā aizstāj vai papildina dabīgo gaismu ar mākslīgo apgaismojumu redzamības uzlabošanai;

2)

“lampa” ir optiskā starojuma, parasti redzamās gaismas mākslīgs avots, un tā papildu komponenti, kas nepieciešami lampas palaišanai, barošanas strāvas pievadīšanai vai lampas darbības stabilizācijai, vai optiskā starojuma izkliedēšanai, filtrēšanai vai pārveidošanai gadījumos, kad šādus komponentus nevar noņemt, neradot lampas pastāvīgus bojājumus;

3)

“mājsaimniecības lampas” ir lampas, kas paredzētas mājsaimniecības telpu apgaismojumam; tām nepieder lampas īpašiem lietojumiem;

4)

“īpaša lietojuma lampas” ir lampas, kas nav paredzētas mājsaimniecības telpu apgaismojumam to tehnisko parametru dēļ vai tāpēc, ka attiecīgā produkta informācijā norādīts, ka tas nav piemērots mājsaimniecības telpu apgaismojumam;

5)

“virzienvērstas gaismas lampas” ir tādas lampas, no kurām vismaz 80 % gaismas krīt telpiskā leņķī π sr (kas atbilst konusam ar virsotnes leņķi 120°);

6)

“kliedētas gaismas lampas” ir tādas lampas, kas nedod virzienvērstu gaismu;

7)

“kvēldiega lampas” ir lampas, kas dod gaismu, ko izstaro elektrisko strāvu vadoša materiāla pavediens, ko kvēlina, laižot tam cauri elektrisko strāvu. Lampās var būt gāzu vide, kurai ir ietekme uz kvēlināšanas procesu, vai bez tās;

8)

“kvēlspuldzes” ir kvēldiega lampas, kuru kvēldiegs ir ievietots kolbā, no kuras evakuēts gaiss, vai kurā ir inertas gāzes vide;

9)

“volframa halogēna lampas” ir kvēldiega lampas, kuru kvēldiegs ir izgatavots no volframa un kurā gāzes vide, kas satur halogēnus vai halogēnu savienojumus. Volframa halogēna lampas var būt aprīkotas ar iebūvētu barošanas avotu, vai bez tā;

10)

“gāzizlādes lampas” ir lampas, kurās elektriskam lādiņam izlādējoties gāzes, metāla tvaiku vai vairāku gāzu un tvaiku vidē tieši vai netieši rodas gaismas starojums;

11)

“luminiscences lampas” ir dzīvsudraba tvaiku zemspiediena gāzizlādes lampas, kurās gaismas starojuma lielāko daļu emitē viens vai vairāki slāņi luminofora, kuru ierosina ultravioletie stari, kas rodas izlādē. Luminiscences lampas var būt aprīkotas ar iebūvētu droseli, vai bez tās;

12)

“drosele” ir ierīce, kuras funkcija ir līdz vajadzīgajai vērtībai ierobežot strāvas stiprumu, kas plūst caur vienu vai vairākām gāzizlādes lampām, tās ieslēdzot elektriskajā tīklā. Droselē var būt iebūvēti arī līdzekļi barošanas strāvas sprieguma maiņai, lampas radītās gaismas samazināšanai, jaudas koeficenta paaugstināšanai, un tā var būt gan atsevišķas ierīces veidā, gan kopā ar starteri, kas nodrošina lampas vai lampu palaišanai vajadzīgos strāvas parametrus. Drosele var būt lampā iebūvēta vai ārēja ierīce;

13)

“barošanas bloks” ir ierīce, kas paredzēta barošanas tīkla maiņstrāvas pārveidošanai par līdzstrāvu vai par maiņstrāvu ar citiem parametriem;

14)

“luminiscences kompaktlampas” ir lampas, kuru komponentus nevar nomontēt, neradot lampas pastāvīgus bojājumus, un kuras sastāv no lampas cokola ar luminiscences lampu un papildu komponentiem, kas vajadzīgi lampas palaišanai un stabilai darbībai;

15)

“luminiscences lampas bez iebūvētas droseles” ir viencokola vai divcokolu luminiscences lampas bez iebūvētas droseles;

16)

“augstas intensitātes gāzizlādes lampas” ir gāzizlādes elektriskās lampas, kurās elektrisko loku, kas rada gaismas starojumu, stabilizē sieniņas temperatūra, un elektriskā loka slodze uz lampas sieniņu ir lielāka par 3 W/cm2;

17)

“gaismas diode” jeb “LED” ir pusvadītāju ierīce, kurā izmanto elektronu p-n pāreju, ko ierosina elektriskā strāva un kuras laikā rodas gaismas starojums;

18)

“LED lampa” ir lampa, kurā iebūvēta viena vai vairākas gaismas diodes (LED).

1. posms: no 2009. gada 1. septembra,

2. posms: no 2010. gada 1. septembra,

3. posms: no 2011. gada 1. septembra,

4. posms: no 2012. gada 1. septembra,

5. posms: no 2013. gada 1. septembra,

6. posms: no 2016. gada 1. septembra.

a)

paredzētais lietojums; un

b)

brīdinājums par to, ka tā nav piemērota lietošanai telpu apgaismojumam mājsaimniecībā.