Back to EUR-Lex homepage

EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Use quotation marks to search for an "exact phrase". Append an asterisk (*) to a search term to find variations of it (transp*, 32019R*). Use a question mark (?) instead of a single character in your search term to find variations of it (ca?e finds case, cane, care).
Search tips
Need more search options? Use the Advanced search
You are here

Document 32009L0083

Komisijas Direktīva 2009/83/EK ( 2009. gada 27. jūlijs ), ar ko groza dažus pielikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2006/48/EK attiecībā uz riska vadības tehniskajiem noteikumiem (Dokuments attiecas uz EEZ )

OJ L 196, 28.7.2009, p. 14–21 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
Special edition in Croatian: Chapter 06 Volume 014 P. 3 - 10

Legal status of the document No longer in force, Date of end of validity: 31/12/2013; Atcelts ar 32013L0036

ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2009/83/oj

Date of document:
27/07/2009
Date of effect:
17/08/2009; Stāšanās spēkā Publ. datums +20 Skatīt Pants 3
Date of effect:
31/12/2010; Piemērošana Skatīt Pants 2
Date of transposition:
31/10/2010; Skatīt Pants 2
Date of end of validity:
31/12/2013; Atcelts ar 32013L0036
Author:
Eiropas Komisija
Form:
Direktīva
Addressee:
Divdesmit septiņas dalībvalstis: Beļģija, Bulgārija, Čehijas Republika, Dānija, Vācija, Igaunija, Īrija, Grieķija, Spānija, Francija, Itālija, Kipra, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Ungārija, Malta, Nīderlande, Austrija, Polija, Portugāle, Rumānija, Slovēnija, Slovākija, Somija, Zviedrija, Apvienotā Karaliste
Additional information:
Direktīva, ar ko groza, Attiecas uz EEZ
Treaty:
Eiropas Kopienas dibināšanas līgums
Legal basis:
Link
Link
Link
Select all documents mentioning this document
Modifies:
Relation Act Comment Subdivision concerned From To
Modifies 32006L0048 Grozījums pielikums 6 PT73) 31/12/2010
Modifies 32006L0048 Nomaiņa pielikums 5 PT8) 31/12/2010
Modifies 32006L0048 Grozījums pielikums 6 PART 1PT29) 31/12/2010
Modifies 32006L0048 Papildinājums ANN8 PART 1 PT9) 31/12/2010
Modifies 32006L0048 Nomaiņa pielikums 6 PART 1 PT14) 31/12/2010
Modifies 32006L0048 Nomaiņa pielikums 7 PART 4 PT96) 31/12/2010
Modifies 32006L0048 Nomaiņa pielikums 7 PART1 PT25) 31/12/2010
Modifies 32006L0048 Grozījums pielikums 6 PART 1 PT31) 31/12/2010
Modifies 32006L0048 Papildinājums pielikums 6 PT90) 31/12/2010
Modifies 32006L0048 Nomaiņa pielikums 7 PART 2 PT13) 31/12/2010
Modifies 32006L0048 Nomaiņa pielikums 7 PART 1 PT27) 31/12/2010
Modified by:
Relation Act Comment Subdivision concerned From To
Implicitly repealed by 32013L0036 01/01/2014
Link

28.7.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 196/14

KOMISIJAS DIREKTĪVA 2009/83/EK

(2009. gada 27. jūlijs),

ar ko groza dažus pielikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2006/48/EK attiecībā uz riska vadības tehniskajiem noteikumiem

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 14. jūnija Direktīvu 2006/48/EK par kredītiestāžu darbības sākšanu un veikšanu (1) un jo īpaši tās 150. panta 1. punkta l) apakšpunktu,

tā kā:

(1)

Lai visā ES nodrošinātu Direktīvas 2006/48/EK konsekventu īstenošanu un piemērošanu, Komisija un Eiropas Banku uzraudzības komiteja 2006. gadā izveidoja darba grupu (Kapitāla prasību direktīvas transponēšanas grupa – KPDTG), kurai uzticēja uzdevumu apspriest un risināt problēmas, kas saistītas ar minētās direktīvas īstenošanu un piemērošanu. KPDTG norādīja, ka daži tehniskie noteikumi, kas iekļauti Direktīvas 2006/48/EK V, VI, VII, VIII, IX, X un XII pielikumā, ir jāprecizē, lai nodrošinātu vienveidīgu piemērošanu. Turklāt daži noteikumi neatbilst kredītiestāžu pienācīgai riska vadības praksei. Tāpēc šie noteikumi ir jāpielāgo.

(2)

Lai pilnveidotu iekšējo tirgu, ir jāprecizē veidi, kādos kredītiestādes var pierādīt, ka no to bilances ir nodots būtisks risks. Ir arī lietderīgi palielināt kredītu konversijas faktoru likviditātes mehānismiem, ko kredītiestādes piešķir ārpusbilances instrumentiem.

(3)

Tādēļ ir attiecīgi jāgroza Direktīva 2006/48/EK.

(4)

Šajā direktīvā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Eiropas Banku komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Direktīvu 2006/48/EK groza šādi.

1)

Direktīvas V pielikuma 8. punktu aizstāj ar šādu:

“8.

Riskus, kas izriet no pārvēršanas vērtspapīros darījumiem, attiecībā uz kuriem kredītiestāde ir ieguldītāja, iniciatore vai sponsore, izvērtē un izskata ar atbilstīgas kārtības un procedūru palīdzību. Šī kārtība un procedūras jo īpaši nodrošina to, ka darījuma ekonomiskā būtība tiek pilnībā atspoguļota lēmumos par riska novērtējumu un pārvaldību.”

2)

Direktīvas VI pielikuma 1. daļu groza šādi:

a)

daļas 29. punkta ievadteikumu aizstāj ar šādu:

“29.

Riska darījumiem, kuru atlikušais termiņš pārsniedz trīs mēnešus, ar iestādēm, kam ir pieejams kredīta novērtējums, ko veikusi norīkota ārējās kredītu novērtēšanas institūcija (ĀKNI), piešķir riska svērumu saskaņā ar 4. tabulu atbilstīgi pakāpei, kuru kompetentās iestādes piešķīrušas tiesīgas ārējās kredītu novērtēšanas institūcijas (ĀKNI) veiktam kredīta novērtējumam pēc kredītu kvalitātes pakāpes novērtējuma skalas, kas sastāv no sešām pakāpēm.”;

b)

daļas 31. punkta ievadteikumu aizstāj ar šādu:

“31.

Riska darījumiem, kuru atlikušais termiņš ir trīs mēneši vai mazāks, ar iestādēm, kam ir pieejams kredīta novērtējums, ko veikusi norīkota ārējās kredītu novērtēšanas institūcija (ĀKNI), piešķir riska svērumu saskaņā ar 5. tabulu atbilstīgi pakāpei, kuru kompetentās iestādes piešķīrušas tiesīgas ārējās kredītu novērtēšanas institūcijas (ĀKNI) veiktam kredīta novērtējumam pēc kredītu kvalitātes pakāpes novērtējuma skalas, kas sastāv no sešām pakāpēm.”;

c)

daļas 14. punktu aizstāj ar šādu:

d)

daļas 73. punkta ievadteikumu aizstāj ar šādu:

“73.

Riska darījumiem ar iestādēm gadījumos, kad piemēro 29. līdz 32. punktu, un riska darījumiem ar uzņēmumiem, kam ir pieejams īstermiņa kredīta novērtējums, kuru veikusi norīkota ārējās kredītu novērtēšanas institūcija (ĀKNI), piešķir riska svērumu saskaņā ar 7. tabulu atbilstīgi pakāpei, kuru kompetentās iestādes piešķīrušas tiesīgas ārējās kredītu novērtēšanas institūcijas (ĀKNI) veiktam kredīta novērtējumam pēc kredītu kvalitātes pakāpes novērtējuma skalas, kas sastāv no sešām pakāpēm.”;

e)

iekļauj šādu 90. punktu:

“90.

Riska darījuma vērtība nomai ir diskontētie obligātie nomas maksājumi. Obligātie nomas maksājumi ir maksājumi nomas periodā, kuri tiek prasīti vai kurus var prasīt no nomnieka, un jebkāds opcijas darījums (t. i., opcija, par kuru var pamatoti uzskatīt, ka tā tiks izmantota). Jebkāda garantēta atlikusī vērtība, kas atbilst VIII pielikuma 1. daļas 26., 27. un 28. punkta nosacījumiem attiecībā uz aizsardzības sniedzēju piemērotību, kā arī obligātās prasības citu veidu garantiju atzīšanai, kuras noteiktas VIII pielikuma 2. daļas 14. līdz 19. punktā, arī jāiekļauj obligātajos nomas maksājumos. Šiem riska darījumiem piešķir atbilstošo riska darījumu kategoriju saskaņā ar 79. pantu. Ja riska darījums ir iznomāto īpašumu atlikusī vērtība, riska svērto vērtību aprēķina šādi: 1/t * 100 % * riska darījuma vērtība, kur t ir lielāks nekā 1 un ir skaitlis, kas ir vistuvākais nomas līguma atlikušo pilno gadu skaitam.”

3)

Direktīvas VII pielikuma 1. daļu groza šādi:

a)

daļas 25. punktu aizstāj ar šādu:

“25.

Riska svērtā vērtība ir potenciālie zaudējumi kredītiestādes kapitāla instrumentu riska darījumiem, ko iegūst, izmantojot iekšējos riska vērtības modeļus pie 99 % uzticamības ar precizitāti līdz vienam ciparam (aiz komata) attiecībā uz starpību starp ceturkšņa ienākumiem un attiecīgu bezriska likmi, kura aprēķināta ilgstošā paraugu periodā, reizinājumā ar 12,5. Riska svērtā vērtība kapitāla instrumentu portfeļa līmenī nav mazāka kā uz PD/LGD balstītajā pieejā prasīto minimālo riska svērto vērtību kopsumma un atbilstošo paredzamo zaudējumu summa reizinājumā ar 12,5, kas aprēķināta, balstoties uz PD vērtībām, kuras noteiktas 2. daļas 24. punktā, un atbilstošajām LGD vērtībām, kuras noteiktas 2. daļas 25. un 26. punktā.”;

b)

daļas 27. punktu aizstāj ar šādu:

“27.

Riska svērto vērtību aprēķina pēc šādas formulas:

 

Riska svērtā vērtība = 100 % * riska darījuma vērtība,

 

izņemot, ja riska darījums ir iznomāto īpašumu atlikusī vērtība, un tādā gadījumā to aprēķina šādi:

 

1/t * 100 % * riska darījuma vērtība,

 

kur t ir lielāks nekā 1 un ir skaitlis, kas ir vistuvākais nomas līguma atlikušo pilno gadu skaitam.”

4)

Direktīvas VII pielikuma 2. daļu groza šādi:

a)

daļas 13. punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“c)

riska darījumiem, kas izriet no pilnīgi vai gandrīz pilnīgi nodrošinātiem atvasinātu instrumentu (uzskaitīti IV pielikumā) darījumiem un pilnīgi vai gandrīz pilnīgi nodrošinātiem drošības aizdevumu darījumiem un uz kuriem tiek attiecināts savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgums, M ir darījumu vidējais svērtais atlikušais termiņš, un M ir vismaz 10 dienas. Repo darījumiem, vērtspapīru vai preču aizdevumiem vai aizņēmumiem, uz kuriem tiek attiecināts savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgums, M ir darījumu vidējais svērtais atlikušais termiņš, un M ir vismaz 5 dienas. Termiņa svērumam izmanto katra darījuma pieņēmuma summu;”;

b)

daļas 14. punkta ievadteikumu aizstāj ar šādu:

“14.

Neskarot 13. punkta a), b), c), d) un e) apakšpunkta noteikumus, M ir vismaz viena diena:”.

5)

Direktīvas VII pielikuma 4. daļas 96. punktu aizstāj ar šādu:

“96.

Prasības, kas noteiktas 97. līdz 104. punktā, nepiemēro tādiem galvojumiem, ko nodrošina iestādes, centrālās valdības un centrālās bankas, un uzņēmumi, kas atbilst VIII pielikuma 1. daļas 26. punkta g) apakšpunktā noteiktajām prasībām, ja kredītiestāde ir saņēmusi apstiprinājumu, kas ļauj piemērot 78. līdz 83. panta noteikumus riska darījumiem ar šādām struktūrām. Šādā gadījumā piemēro prasības, kas noteiktas 90. līdz 93. pantā.”

6)

Direktīvas VIII pielikuma 1. daļu groza šādi:

a)

daļas 9. punktā iekļauj šādu daļu:

“Ja ieguldījumu fonds neaprobežojas ar ieguldījumiem tādos instrumentos, kas kvalificējas, lai tos atzītu saskaņā ar 7. un 8. punkta noteikumiem, tad daļas ar atbilstīgu aktīvu vērtību var atzīt par nodrošinājumu, pieņemot, ka ieguldījumu fonds ir veicis ieguldījumus neatbilstīgos aktīvos maksimālajā pieļautajā apjomā. Gadījumos, kad neatbilstīgiem aktīviem var būt negatīva vērtība tādu saistību vai neparedzēto izdevumu saistību dēļ, kas rodas no īpašumtiesībām, kredītiestāde aprēķina neatbilstīgo aktīvu kopējo vērtību un atbilstīgo aktīvu vērtību samazina par neatbilstīgo aktīvu vērtību, ja pēdējo kopsumma ir negatīva.”;

b)

šīs daļas 11. punktā iekļauj šādu daļu:

“Ja ieguldījumu fonds neaprobežojas ar ieguldījumiem tādos instrumentos, kas kvalificējas, lai tos atzītu saskaņā ar 7. un 8. punkta noteikumiem, un šā punkta a) apakšpunktā minētajos instrumentos, tad daļas ar atbilstīgu aktīvu vērtību var atzīt par nodrošinājumu, pieņemot, ka ieguldījumu fonds ir veicis ieguldījumus neatbilstīgos aktīvos maksimālajā pieļautajā apjomā. Gadījumos, kad neatbilstīgiem aktīviem var būt negatīva vērtība tādu saistību vai neparedzēto izdevumu saistību dēļ, kas rodas no īpašumtiesībām, kredītiestāde aprēķina neatbilstīgo aktīvu kopējo vērtību un atbilstīgo aktīvu vērtību samazina par neatbilstīgo aktīvu vērtību, ja pēdējo kopsumma ir negatīva.”

7)

Direktīvas VIII pielikuma 2. daļu groza šādi:

a)

daļas 13. punktu aizstāj ar šādu:

“13.

Lai varētu atzīt dzīvības apdrošināšanas polises, kas ieķīlātas par labu aizdevējai kredītiestādei, jābūt izpildītiem visiem turpmāk minētajiem nosacījumiem:

a)

dzīvības apdrošināšanas polise ir atklāti ieķīlāta par labu aizdevējai kredītiestādei vai tai nodota;

b)

apdrošināšanas sabiedrībai, kas veic dzīvības apdrošināšanu, ir paziņots par ieķīlāšanu vai nodošanu, un tādējādi šī sabiedrība summas atbilstīgi līgumam drīkst izmaksāt tikai ar aizdevējas kredītiestādes piekrišanu;

c)

aizdevējai kredītiestādei ir tiesības aizņēmēja saistību neizpildes gadījumā anulēt polisi un saņemt atpirkuma summu;

d)

aizdevēja kredītiestāde ir informēta par jebkādiem maksājumiem, ko polises turētājs nav samaksājis par polisi;

e)

kredīta aizsardzībai jābūt nodrošinātai visu aizdevuma termiņa laiku. Ja tas nav iespējams tāpēc, ka apdrošināšanas attiecības beidzas ātrāk nekā kredīta attiecības, tad kredītiestādei jānodrošina, ka naudas summa, kas ienāk sakarā ar noslēgto apdrošināšanas līgumu, kalpo kredītiestādei par nodrošinājumu līdz kredītlīguma termiņa beigām;

f)

ķīlas vai nodošanas prasība ir tiesiska un izpildāma visās jurisdikcijās, kas ir attiecīgas kredītlīguma noslēgšanas brīdī;

g)

apdrošināšanas sabiedrība, kas veic dzīvības apdrošināšanu, ir paziņojusi atpirkuma summu, un tā nav samazināma;

h)

atpirkuma summu laicīgi izmaksā pēc pieprasījuma;

i)

atpirkuma summu nevar pieprasīt bez kredītiestādes piekrišanas;

j)

uz apdrošināšanas sabiedrību, kas veic dzīvības apdrošināšanu, attiecas Direktīva 2002/83/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/17/EK (2), vai arī tā ir pakļauta tādas trešās valsts kompetentās iestādes uzraudzībai, kura piemēro uzraudzības un normatīvos pasākumus, kas ir vismaz līdzvērtīgi tiem, kurus piemēro Kopienā.

b)

daļas 16. punkta ievadteikumu aizstāj ar šādu:

“16.

Ja riska darījumu aizsargā ar garantiju, par ko atbalsta garantiju sniegusi centrālā valdība vai centrālā banka, reģionālā valdība vai vietējā iestāde, valsts sektora struktūra, pret kuru vērstas prasības uzskata par prasībām pret centrālo valdību, kuras jurisdikcijā tā izveidota, saskaņā ar 78. līdz 83. pantu, daudzpusējas attīstības banka vai starptautiska organizācija, kurai saskaņā ar 78. līdz 83. pantu noteikts 0 % riska svērums, vai valsts sektora struktūra, pret kuru vērstas prasības uzskata par prasībām pret kredītiestādēm saskaņā ar 78. līdz 83. pantu, riska darījumu var uzskatīt par aizsargātu ar garantiju, ko sniegusi attiecīgā struktūra, ja ir izpildīti turpmāk minētie nosacījumi:”.

8)

Direktīvas VIII pielikuma 3. daļu groza šādi:

a)

daļas 24. punktu aizstāj ar šādu:

“24.

Finanšu nodrošinājuma vienkāršā metode ir pieejama vienīgi tad, ja riska svērto vērtību aprēķina saskaņā ar 78. līdz 83. pantu. Kredītiestāde vienlaikus neizmanto gan finanšu nodrošinājuma vienkāršo metodi, gan finanšu nodrošinājuma vispārējo metodi, izņemot 85. panta 1. punkta un 89. panta 1. punkta nolūkā. Kredītiestādes kompetentajām iestādēm pierāda, ka šī abu metožu izņēmuma piemērošana netiek izmantota selektīvi ar mērķi panākt samazinātas minimālā kapitāla prasības un neizraisa regulatīvo arbitrāžu.”;

b)

daļas 26. punktu aizstāj ar šādu:

“26.

Riska svērumu, kuru saskaņā ar 78. līdz 83. pantu piešķirtu, ja aizdevējam būtu tiešs riska darījums ar nodrošinājuma instrumentu, piemēro tām riska darījumu vērtību daļām, kuras ir nodrošinātas ar atzītā nodrošinājuma tirgus vērtību. Šim nolūkam riska darījuma vērtība II pielikumā minētajam ārpusbilances postenim ir 100 % no tā vērtības, nevis 78. panta 1. punktā minētā riska darījuma vērtība. Nodrošinātās daļas riska svērums ir vismaz 20 %, izņemot gadījumus, kas noteikti 27. līdz 29. punktā. Riska darījuma atlikušajai vērtībai piešķir riska svērumu, ko saskaņā ar 78. līdz 83. pantu piešķirtu nenodrošinātam riska darījumam ar darījuma partneri.”;

c)

daļas 33. punktā mainīgā “E” definīcija tiek aizstāta ar šādu:

“E ir riska darījuma vērtība, kāda būtu attiecīgi noteikta saskaņā ar 78. līdz 83. pantu vai 84. līdz 89. pantu, ja riska darījums netiktu nodrošināts. Šim nolūkam kredītiestādēm, kas riska svērtās vērtības aprēķina saskaņā ar 78. līdz 83. pantu, riska darījuma vērtība II pielikumā minētajam ārpusbilances postenim ir 100 % no tā vērtības, nevis 78. panta 1. punktā minētā riska darījuma vērtība, un kredītiestādēm, kas riska svērtās vērtības aprēķina saskaņā ar 84. līdz 89. pantu, riska darījuma vērtību VII pielikuma 3. daļas 9. līdz 11. punktā uzskaitītajiem posteņiem aprēķina, izmantojot 100 % konversijas koeficientu, nevis minētajos punktos norādītos konversijas koeficientus vai procentuālās daļas.”;

d)

daļas 69. punktā iekļauj šādu teikumu:

“Šim nolūkam riska darījuma vērtību VII pielikuma 3. daļas 9., 10. un 11. punktā uzskaitītajiem posteņiem aprēķina, izmantojot konversijas koeficientu vai procentuālo daļu 100 % apmērā, nevis minētajos punktos norādītos konversijas koeficientus vai procentuālās daļas.”;

e)

daļas 75. punktu aizstāj ar šādu:

“75.

Ja kādas dalībvalsts kompetentās iestādes izmanto 73. punktā paredzēto rīcības brīvību, tad citas dalībvalsts kompetentās iestādes var atļaut savām kredītiestādēm piešķirt 73. punktā paredzētajā režīmā pieļaujamo riska svērumu riska darījumiem, kuri nodrošināti ar mājokļa nekustamo īpašumu vai komerciālo nekustamo īpašumu, kas atrodas pirmās minētās dalībvalsts teritorijā, ar tiem pašiem nosacījumiem, kuri ir spēkā pirmajā minētajā dalībvalstī.”;

f)

daļas 80. punktu aizstāj ar šādu:

“80.

Ja ir izpildīti 2. daļas 13. punkta nosacījumi, tad riska darījuma daļa, kas ir nodrošināta ar pašreizējo kredīta aizsardzības atpirkuma summu saskaņā ar 1. daļas 24. punktu, ir viena no turpmāk minētajām:

a)

saskaņā ar 80.a punktā noteiktajiem riska svērumiem, ja riska darījumam piemēro 78. līdz 83. pantu;

b)

piešķir 40 % LGD, ja riska darījumam piemēro 84. līdz 89. pantu, bet nepiemēro pašas kredītiestādes aplēstos LGD.

Valūtu atšķirības gadījumā pašreizējo atpirkuma summu samazina saskaņā ar 84. punktu, un kredīta aizsardzības vērtība ir dzīvības apdrošināšanas polises pašreizējā atpirkuma summa.”;

g)

aiz 80. punkta iekļauj šādu jaunu 80.a punktu:

“80.a

Šīs daļas 80. punkta a) apakšpunkta nolūkā piešķir šādus riska svērumus, pamatojoties uz riska svērumu, kas piešķirts augstāka ranga nenodrošinātam riska darījumam ar apdrošināšanas sabiedrību, kura veic dzīvības apdrošināšanu:

a)

20 % riska svērums, ja augstāka ranga nenodrošinātajam riska darījumam ar apdrošināšanas sabiedrību, kura veic dzīvības apdrošināšanu, ir piešķirts 20 % riska svērums;

b)

35 % riska svērums, ja augstāka ranga nenodrošinātajam riska darījumam ar apdrošināšanas sabiedrību, kura veic dzīvības apdrošināšanu, ir piešķirts 50 % riska svērums;

c)

70 % riska svērums, ja augstāka ranga nenodrošinātajam riska darījumam ar apdrošināšanas sabiedrību, kura veic dzīvības apdrošināšanu, ir piešķirts 100 % riska svērums;

d)

150 % riska svērums, ja augstāka ranga nenodrošinātajam riska darījumam ar apdrošināšanas sabiedrību, kura veic dzīvības apdrošināšanu, ir piešķirts 150 % riska svērums.”;

h)

daļas 87. punktu aizstāj ar šādu:

“87.

Direktīvas 80. panta nolūkā g ir riska svērums, ko piešķir riska darījumam, kura riska darījuma vērtība (E) ir pilnībā aizsargāta ar nefondēto aizsardzību (GA), kur

 

E ir riska darījuma vērtība saskaņā ar 78. pantu; šim nolūkam riska darījuma vērtība ārpusbilances postenim, kas iekļauts II pielikumā, ir 100 % no tā vērtības, nevis 78. panta 1. punktā minētā riska darījuma vērtība;

 

g ir riska svērums riska darījumiem ar aizsardzības nodrošinātāju, kā noteikts 78. līdz 83. pantā; un

 

GA ir G* vērtība, kas aprēķināta saskaņā ar 84. punktu un turpmāk pielāgota, lai novērstu jebkādu termiņu nesakritību, kā noteikts 4. daļā.”;

i)

daļas 88. punktā mainīgā “E” definīciju aizstāj ar šādu:

“E ir riska darījuma vērtība saskaņā ar 78. pantu. Šim nolūkam riska darījuma vērtība ārpusbilances postenim, kas iekļauts II pielikumā, ir 100 % no tā vērtības, nevis 78. panta 1. punktā minētā riska darījuma vērtība;”;

j)

daļas 90., 91. un 92. punktu aizstāj ar šādiem:

“90.

Riska darījuma vērtības (E) nodrošinātajai daļai (pamatojoties uz kredīta aizsardzības pielāgoto vērtību GA) PD VII pielikuma 2. daļas nolūkā var būt aizsardzības nodrošinātāja PD vai PD starp aizņēmēja PD un galvotāja PD, ja uzskata, ka pilnīga aizstāšana nav garantēta. Pakārtotu riska darījumu un nepakārtotas nefondētās aizsardzības gadījumā LGD, kas piemērojams VII pielikuma 2. daļas nolūkā, var būt LGD, kas saistīts ar augstāka ranga prasībām.

91.

Jebkurai riska darījuma vērtības (E) nenodrošinātai daļai PD ir aizņēmēja PD un LGD ir atbilstošā riska darījuma LGD.

92.

GA ir G* vērtība, kas aprēķināta saskaņā ar 84. punktu un turpmāk pielāgota, lai novērstu jebkādu termiņu nesakritību, kā noteikts 4. daļā. E ir riska darījuma vērtība saskaņā ar VII pielikuma 3. daļu. Šim nolūkam riska darījuma vērtību VII pielikuma 3. daļas 9. līdz 11. punktā uzskaitītajiem posteņiem aprēķina, izmantojot 100 % konversijas koeficientu vai procentuālo daļu, nevis minētajos punktos norādītos konversijas koeficientus vai procentuālās daļas.”

9)

Direktīvas IX pielikuma 2. daļu groza šādi:

a)

daļas 1. punktu groza šādi:

i)

ievadteikumu aizstāj ar šādu:

“1.

Tradicionālās pārvēršanas vērtspapīros iniciatore kredītiestāde vērtspapīros pārvērstus riska darījumus var izslēgt no riska svērtās vērtības summu un paredzamo zaudējumu aprēķina, ja ir izpildīts viens no turpmāk minētajiem nosacījumiem:

a)

tiek uzskatīts, ka būtisks kredītrisks, kas saistīts ar vērtspapīros pārvērstiem riska darījumiem, ir nodots trešajām personām;

b)

iniciatore kredītiestāde piemēro 1 250 % riska svērumu visām pārvēršanas vērtspapīros pozīcijām, kas tai ir šajā pārvēršanas vērtspapīros darījumā, vai šīs pārvēršanas vērtspapīros pozīcijas atskaita no pašu kapitāla saskaņā ar 57. panta r) punktu.”;

ii)

aiz ievadteikuma iekļauj šādu 1.a līdz 1.d punktu:

“1.a

Izņemot konkrētus gadījumus, kad kompetentā iestāde nolemj, ka riska svērtās vērtības summu iespējamo samazinājumu, ko iniciatore kredītiestāde varētu panākt ar šo pārvēršanu vērtspapīros, neattaisno kredītriska līdzvērtīga nodošana trešajām personām, uzskata, ka būtisks kredītrisks ir nodots šādos gadījumos:

a)

to pārvēršanas vērtspapīros mezanīna pozīciju riska svērtās vērtības summas, kas iniciatorei kredītiestādei ir šajā pārvēršanas vērtspapīros darījumā, nepārsniedz 50 % no visu pārvēršanas vērtspapīros mezanīna pozīciju, kas pastāv šajā pārvēršanas vērtspapīros darījumā, riska svērtās vērtības summām;

b)

ja konkrētā pārvēršanas vērtspapīros darījumā nav pārvēršanas vērtspapīros mezanīna pozīciju un ja iniciatore var pierādīt, ka pārvēršanas vērtspapīros pozīciju riska darījuma vērtība, kuru atskaitītu no pašu kapitāla vai kurai piemērotu 1 250 % riska svērumu, ar ievērojamu starpību pārsniedz pamatotu novērtējumu par paredzamajiem zaudējumiem no vērtspapīros pārvērstiem riska darījumiem, iniciatorei kredītiestādei nav vairāk kā 20 % no pārvēršanas vērtspapīros pozīciju riska darījumu vērtības, kuru atskaitītu no pašu kapitāla vai kurai piemērotu 1 250 % riska svērumu.

1.b

Šīs daļas 1.a punkta nolūkā pārvēršanas vērtspapīros mezanīna pozīcijas nozīmē pārvēršanas vērtspapīros pozīcijas, kurām piemēro riska svērumu, kas ir mazāks par 1 250 %, un kurām ir zemāks rangs nekā visaugstākā ranga pozīcijai šajā pārvēršanas vērtspapīros darījumā un zemāks rangs nekā jebkurai pārvēršanas vērtspapīros pozīcijai šajā pārvēršanas vērtspapīros darījumā, kuram:

a)

tādas pārvēršanas vērtspapīros pozīcijas gadījumā, uz kuru attiecas 4. daļas 6. līdz 36. punkts, piešķir kredīta kvalitātes 1. pakāpi; vai

b)

tādas pārvēršanas vērtspapīros pozīcijas gadījumā, uz kuru attiecas 4. daļas 37. līdz 76. punkts, saskaņā ar 3. daļu piešķir kredīta kvalitātes 1. vai 2. pakāpi.

1.c

Kā alternatīvu 1.a un 1.b punktam var uzskatīt, ka ir nodots būtisks kredītrisks, ja kompetentā iestāde ir pārliecinājusies, ka attiecīgajā kredītiestādē ir ieviesta kārtība un metodoloģija, ar kuras palīdzību nodrošina, ka iespējamo kapitāla prasību samazināšanos, ko iniciatore panāk ar pārvēršanu vērtspapīros, attaisno kredītriska līdzvērtīga nodošana trešajām personām. Kompetentās iestādes par to var būt pārliecinātas tikai tad, ja iniciatore kredītiestāde var pierādīt, ka šāda kredītriska nodošana trešajām personām tiek atzīta arī kredītiestādes iekšējā riska vadības un tās iekšējā kapitāla sadales vajadzībām.

1.d

Papildus 1. līdz 1.c punktam jābūt izpildītiem arī turpmāk minētajiem nosacījumiem:”;

b)

daļas 2. punktu groza šādi:

i)

ievadteikumu aizstāj ar šādu:

“2.

Sintētiskās pārvēršanas vērtspapīros iniciatore kredītiestāde riska svērtās vērtības un attiecīgā gadījumā paredzamo zaudējumu summas vērtspapīros pārvērstajiem riska darījumiem var aprēķināt saskaņā ar 3. un 4. punktu, ja ir izpildīts viens no turpmāk minētajiem nosacījumiem:

a)

tiek uzskatīts, ka būtisks kredītrisks ir nodots trešajām personām vai nu ar fondēto, vai nefondēto kredīta aizsardzību;

b)

iniciatore kredītiestāde piemēro 1 250 % riska svērumu visām pārvēršanas vērtspapīros pozīcijām, kas tai ir šajā pārvēršanas vērtspapīros darījumā, vai šīs pārvēršanas vērtspapīros pozīcijas atskaita no pašu kapitāla saskaņā ar 57. panta r) punktu.”;

ii)

aiz ievadteikuma iekļauj šādu 2.a līdz 2.d punktu:

“2.a

Ja vien kompetentā iestāde katrā atsevišķā gadījumā nenolemj, ka riska svērtās vērtības summu iespējamo samazinājumu, ko iniciatore kredītiestāde varētu panākt ar šo pārvēršanu vērtspapīros, neattaisno kredītriska līdzvērtīga nodošana trešajām personām, uzskata, ka būtisks kredītrisks ir nodots, ja ir izpildīts viens no turpmāk minētajiem nosacījumiem:

a)

to pārvēršanas vērtspapīros mezanīna pozīciju riska svērtās vērtības summas, kas iniciatorei kredītiestādei ir šajā pārvēršanas vērtspapīros darījumā, nepārsniedz 50 % no visu pārvēršanas vērtspapīros mezanīna pozīciju, kas pastāv šajā pārvēršanas vērtspapīros darījumā, riska svērtās vērtības summām;

b)

ja konkrētā pārvēršanas vērtspapīros darījumā nav pārvēršanas vērtspapīros mezanīna pozīciju un ja iniciatore var pierādīt, ka pārvēršanas vērtspapīros pozīciju riska darījuma vērtība, kuru atskaitītu no pašu kapitāla vai kurai piemērotu 1 250 % riska svērumu, ar ievērojamu starpību pārsniedz pamatotu novērtējumu par paredzamajiem zaudējumiem no vērtspapīros pārvērstiem riska darījumiem, iniciatorei kredītiestādei nav vairāk kā 20 % no pārvēršanas vērtspapīros pozīciju riska darījumu vērtības, kuru atskaitītu no pašu kapitāla vai kurai piemērotu 1 250 % riska svērumu.

2.b

Šīs daļas 2.a punkta nolūkā pārvēršanas vērtspapīros mezanīna pozīcijas nozīmē pārvēršanas vērtspapīros pozīcijas, kurām piemēro riska svērumu, kas ir mazāks par 1 250 %, un kurām ir zemāks rangs nekā visaugstākā ranga pozīcijai šajā pārvēršanas vērtspapīros darījumā un zemāks rangs nekā jebkurai pārvēršanas vērtspapīros pozīcijai šajā pārvēršanas vērtspapīros darījumā, kuram:

a)

tādas pārvēršanas vērtspapīros pozīcijas gadījumā, uz kuru attiecas 4. daļas 6. līdz 36. punkts, piešķir kredīta kvalitātes 1. pakāpi; vai

b)

tādas pārvēršanas vērtspapīros pozīcijas gadījumā, uz kuru attiecas 4. daļas 37. līdz 76. punkts, saskaņā ar 3. daļu piešķir kredīta kvalitātes 1. vai 2. pakāpi.

2.c

Kā alternatīvu 2.a un 2.b punktam var uzskatīt, ka ir nodots būtisks kredītrisks, ja kompetentā iestāde ir pārliecinājusies, ka attiecīgajā kredītiestādē ir ieviesta kārtība un metodoloģija, ar kuras palīdzību nodrošina, ka iespējamo kapitāla prasību samazināšanos, ko iniciatore panāk ar pārvēršanu vērtspapīros, attaisno kredītriska līdzvērtīga nodošana trešajām personām. Kompetentās iestādes par to var būt pārliecinātas tikai tad, ja iniciatore kredītiestāde var pierādīt, ka šāda kredītriska nodošana trešajām personām tiek atzīta arī kredītiestādes iekšējā riska vadības un tās iekšējā kapitāla sadales vajadzībām.

2.d

Papildus tam riska nodošanai ir jāatbilst turpmāk minētajiem nosacījumiem:”.

10)

Direktīvas IX pielikuma 4. daļu groza šādi:

a)

daļas 13. punkta ievadteikumu aizstāj ar šādu:

“Ja ir izpildīti turpmāk minētie nosacījumi, tad, lai aprēķinātu tās riska darījuma vērtību, likviditātes nodrošinājuma nominālajai summai var piemērot 50 % konversijas koeficientu.”;

b)

daļas 2.4.2. un 14. punktu svītro;

c)

daļas 48. punktu svītro;

d)

daļas 3.5.1. un 56. punktu svītro.

11)

Direktīvas X pielikuma 2. daļas 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.

Operacionālā riska kapitāla prasību aprēķina kā trīs gadu vidējo vērtību kapitāla prasību kopsummām, ko katru gadu aprēķina visām 2. tabulā minētajām darījumu līnijām. Ikvienā gadā negatīvu kapitāla prasību (ko rada negatīvi bruto ieņēmumi) jebkurā darījumu līnijā var bez ierobežojumiem kompensēt pozitīvas kapitāla prasības citās darījumu līnijās. Tomēr, ja visu darījumu līniju kopējās kapitāla prasības attiecīgajā gadā ir negatīvas, tad šim gadam skaitītājs ir nulle.”

12)

Direktīvas X pielikuma 3. daļu groza šādi:

a)

daļas 14. punktu aizstāj ar šādu:

“14.

Kredītiestādēm jāspēj savus iekšējos vēsturiskos datus par zaudējumiem samērot ar darījumu līnijām, kas definētas 2. daļā, un ar notikumu veidiem, kas definēti 5. daļā, un pēc pieprasījuma iesniegt šos datus kompetentajām iestādēm. Zaudējumu notikumus, kas ietekmē visu iestādi, ārkārtas apstākļu dēļ var iekļaut papildu darījumu līnijā “Uzņēmuma posteņi”. Jābūt dokumentētiem objektīviem kritērijiem zaudējumu attiecināšanai uz noteiktām darījumu līnijām un notikumu veidiem. Operacionālā riska zaudējumi, kas ir saistīti ar kredītrisku un kas vēsturiski ir iekļauti iekšējās kredītriska datubāzēs, jāreģistrē operacionālā riska datubāzēs un jāidentificē atsevišķi. Šādiem zaudējumiem nepiemēro operacionālā riska nodrošinājumu, kamēr vien minimālo kapitāla prasību aprēķināšanas nolūkos tos turpina uzskatīt par kredītriskiem. Operacionālā riska zaudējumus, kas ir saistīti ar tirgus riskiem, iekļauj operacionālā riska kapitāla prasības jomā.”;

b)

daļas 29. punktu aizstāj ar šādu:

“29.

Kapitāla samazinājums, ko rada apdrošināšanas atzīšana un citi riska nodošanas mehānismi, nepārsniedz 20 % no operacionālā riska kapitāla prasības pirms riska mazināšanas metožu atzīšanas.”

13)

Direktīvas XII pielikuma 2. daļas 10. punktā iekļauj šādu d) un e) apakšpunktu:

“d)

augstāko, zemāko un vidējo dienas riskam pakļautās vērtības pakāpi pārskata periodā un riskam pakļautās vērtības pakāpi pārskata perioda beigās;

e)

katras dienas riskam pakļautās vērtības pakāpes dienas beigās salīdzinājumu ar vienas dienas izmaiņām portfeļa vērtībā līdz nākamās darba dienas beigām kopā ar analīzi par jebkādu svarīgu vērtības pārsniegšanu pārskata perioda laikā.”

14)

Direktīvas XII pielikuma 3. daļas 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3.

Kredītiestādes, kas operacionālā riska pašu kapitāla prasību aprēķināšanai izmanto 105. pantā izklāstīto pieeju, publisko aprakstu par to, kā apdrošināšanu un citus riska nodošanas mehānismus izmanto riska mazināšanai.”

2. pants

1.   Dalībvalstis vēlākais līdz 2010. gada 31. oktobrim pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis tūlīt dara zināmus Komisijai minēto noteikumu tekstus, kā arī minēto noteikumu un šīs direktīvas atbilstības tabulu.

Tās piemēro minētos noteikumus no 2010. gada 31. decembra.

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.

2.   Dalībvalstis dara Komisijai zināmus savu tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

3. pants

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

4. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 2009. gada 27. jūlijā

Komisijas vārdā –

Komisijas loceklis

Charlie McCREEVY

(1)  OV L 177, 30.6.2006., 1. lpp.

(2)  OV L 110, 20.4.2001., 28. lpp.”;

Top