EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32009L0003

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/3/EK ( 2009. gada 11. marts ), ar ko groza Padomes Direktīvu 80/181/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mērvienībām (Dokuments attiecas uz EEZ )

OJ L 114, 7.5.2009, p. 10–13 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
Special edition in Croatian: Chapter 13 Volume 056 P. 118 - 121

Legal status of the document In force

ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2009/3/oj

7.5.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 114/10


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2009/3/EK

(2009. gada 11. marts),

ar ko groza Padomes Direktīvu 80/181/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mērvienībām

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 95. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru (2),

tā kā:

(1)

Padomes Direktīvā 80/181/EEK (3) noteikts, ka Apvienotai Karalistei un Īrijai ir jānosaka atbrīvojumu beigu termiņš, jo tos joprojām piemēro attiecībā uz mērvienībām, kas pazīstamas kā “pinte” – pienam pudelēs atkārtotai izmantošanai un alum un sidram no mucas, “jūdze” – ceļu satiksmes zīmēm, ātruma un attāluma norādēm un “trojas unce” – darījumiem ar dārgmetāliem. Tomēr pieredze liecina, ka tie ir vietējā mēroga atbrīvojumi un skar nelielu skaitu preču un ka minēto atbrīvojumu saglabāšana neradītu beztarifu barjeras tirdzniecībā, un ka tādējādi vairs nav vajadzības šiem atbrīvojumiem noteikt beigu termiņu.

(2)

Ir lietderīgi precizēt, ka Direktīvas 80/181/EEK darbības joma atbilst Līguma 95. pantā minētajiem mērķiem un ka tā neattiecas vienīgi uz konkrētām Kopienas rīcības jomām.

(3)

Ar Direktīvu 80/181/EEK ir atļauts papildus likumīgajām mērvienībām, kas noteiktas minētās direktīvas pielikuma I nodaļā, līdz 2009. gada 31. decembrim izmantot papildu rādītājus. Tomēr, lai izvairītos no tā, ka tiek radīti šķēršļi Kopienas uzņēmumiem, kas eksportē uz trešām valstīm, kuras prasa preču marķēšanā izmantot mērvienības, kas nav minētā pielikuma I nodaļā noteiktās mērvienības, ir lietderīgi turpināt atļaut papildu rādītāju izmantošanu.

(4)

Ar Direktīvu 80/181/EEK, nosakot mērvienību saskaņotības pakāpi, veicina iekšējā tirgus netraucētu darbību. Šajā sakarā Komisijai ir jāpārrauga tirgus norises saistībā ar minēto direktīvu un tās īstenošanu, īpaši attiecībā uz iespējamiem iekšējā tirgus darbības šķēršļiem un turpmāku saskaņošanu, kas vajadzīga šo šķēršļu pārvarēšanai.

(5)

Saistībā ar tās tirdzniecības attiecībām ar trešām valstīm, tostarp Transatlantisko ekonomikas padomi, Komisijai ir jāturpina pastiprināti veicināt to, lai trešo valstu tirgos atzītu ražojumus, kur marķējumā ir norādītas vienīgi Starptautiskās mērvienību sistēmas (SI) mērvienības.

(6)

Tāpat papildu rādītāji ļautu pakāpeniski un netraucēti ieviest jaunas metriskās mērvienības, kuras varētu tikt izstrādātas starptautiskā līmenī.

(7)

Ģenerālajā svaru un mēru konferencē 1995. gadā nolēma SI sistēmā kā atsevišķu kategoriju likvidēt SI papildu mērvienību kategoriju un mērvienības “radiāns” un “steradiāns” saprast kā bezdimensionālas SI atvasinātas mērvienības, kuru nosaukumus un simbolus pēc vajadzības var (bet nav obligāti) izmantot citu SI atvasināto mērvienību izteiksmēs.

(8)

Ģenerālajā svaru un mēru konferencē 1999. gadā SI pieņēma “katalu”, kura simbols ir “kat” un kurš ir katalītiskās aktivitātes SI mērvienība. Šī jaunā saskaņotā SI mērvienība bija paredzēta, lai nodrošinātu saskaņotus un vienotus mērvienību rādītājus medicīnas un bioķīmijas jomā un tādējādi samazinātu jebkādu pārprašanas risku, ko rada nesaskaņotu mērvienību izmantošana.

(9)

Lai novērstu vienu no galvenajiem to atšķirību cēloņiem, kuras novērotas dažādos ūdens trīskāršā punkta mērījumos, Ģenerālajā svaru un mēru konferencē 2007. gadā pieņēma “kelvina” definīcijas piebildi. “Kelvins” ir ūdens trīskāršā punkta termodinamiskās temperatūras daļa. Piebilde ir atsauce uz ūdeni, kam ir īpašs izotopiskais sastāvs.

(10)

Tā kā Apvienotajā Karalistē un Īrijā zemes platību reģistrācijai vairs neizmanto akru, nav vajadzības turpmāk paredzēt atbrīvojums attiecībā uz to.

(11)

Saskaņā ar 34. punktu Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (4) dalībvalstīm ir ieteikts gan savām vajadzībām, gan Kopienas interesēs izstrādāt savas tabulas, kur pēc iespējas precīzāk atspoguļota atbilstība starp šo direktīvu un tās transponēšanas pasākumiem, un padarīt tās publiski pieejamas.

(12)

Tādēļ Direktīva 80/181/EEK būtu attiecīgi jāgroza,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Grozījumi

Ar šo Direktīvu 80/181/EEK groza šādi:

1)

direktīvas 1. panta b) punktu aizstāj ar šādu punktu:

“b)

pielikuma II nodaļā uzskaitītās mērvienības vienīgi tajās dalībvalstīs, kur apstiprinājums izdarīts 1973. gada 21. aprīlī;”;

2)

direktīvas 2. panta a) punktu aizstāj ar šādu punktu:

“a)

Saistības, kas izriet no 1. panta, attiecas uz izmantotajiem mērinstrumentiem, mērvienībās izteiktajiem mērījumiem un lielumu rādītājiem.”;

3)

direktīvas 3. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“2.   Papildu rādītāju izmantošana ir atļauta.”;

4)

iekļauj šādu pantu:

“6.b pants

Komisija pārrauga tirgus norises saistībā ar šo direktīvu un tās īstenošanu attiecībā uz iekšējā tirgus netraucētu darbību un starptautisko tirdzniecību un līdz 2019. gada 31. decembrim iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei pārskatu par šīm norisēm, kas vajadzības gadījumā papildināts ar priekšlikumiem.”;

5)

pielikumu groza šādi:

a)

I nodaļas 1.1. punktā definīciju “Termodinamiskās temperatūras mērvienība” aizstāj ar šādu definīciju:

“Termodinamiskās temperatūras mērvienība

Kelvins, termodinamiskās temperatūras mērvienība, ir ūdens trīskāršā punkta termodinamiskās temperatūras 1/273,16 daļa.

Definīcijā minētā ūdens izotopiskais sastāvs atbilst šādām vielu daudzuma proporcijām: 0,00015576 moli 2H uz molu 1H, 0,0003799 moli 17O uz molu 16O un 0,0020052 moli 18O uz molu 16O.

(Trīspadsmitās CGPM (1967. gads) 4. rezolūcija un Divdesmit trešās CGPM (2007. gads) 10. rezolūcija)”;

b)

I nodaļas 1.1.1. punkta nosaukumu aizstāj ar šādu nosaukumu:

c)

I nodaļas 1.2. punkta nosaukumu aizstāj ar šādu nosaukumu:

d)

svītro I nodaļas 1.2.1. punktu;

e)

I nodaļas 1.2.2. un 1.2.3. punktu aizstāj ar šādiem punktiem:

“1.2.2.   Vispārējais noteikums par SI atvasinātajām mērvienībām

Mērvienības, kas ir loģiski atvasinātas no SI pamatvienībām, izsaka ar algebrisku izteiksmi kā SI pamatvienību pakāpes reizinājumu ar skaitlisku reizinātāju, kas ir vienāds ar 1.

1.2.3.   SI atvasinātās mērvienības ar nosaukumiem un simboliem

Lielums

Mērvienība

Izteiksme

Nosaukums

Simbols

Citās SI mērvienībās

SI pamatvienībās

Plaknes leņķis

radiāns

rad

 

m · m–1

Telpas leņķis

steradiāns

sr

 

m2 · m–2

Frekvence

hercs

Hz

 

s–1

Spēks

ņūtons

N

 

m · kg · s–2

Spiediens, mehāniskais spriegums

paskāls

Pa

N · m–2

m–1 · kg · s–2

Enerģija, darbs; siltuma daudzums

džouls

J

N · m

m2 · kg · s–2

Jauda (5), enerģijas plūsma

vats

W

J · s–1

m2 · kg · s–3

Elektrības daudzums, elektriskais lādiņš

kulons

C

 

s · A

Elektriskais potenciāls, potenciālu starpība (spriegums), elektrodzinējspēks

volts

V

W · A–1

m2 · kg · s–3 · A–1

Elektriskā pretestība

oms

Ω

V · A–1

m2 · kg · s–3 · A–2

Elektrovadītspēja

sīmenss

S

A · V–1

m–2 · kg–1 · s3 · A2

Elektriskā kapacitāte

farads

F

C · V–1

m–2 · kg–1 · s4 · A2

Magnētiskā plūsma

vēbers

Wb

V · s

m2 · kg · s–2 · A–1

Magnētiskā indukcija

tesla

T

Wb · m–2

kg · s–2 · A–1

Induktivitāte

henrijs

H

Wb · A–1

m2 · kg · s–2 · A–2

Gaismas plūsma

lūmens

lm

cd · sr

cd

Apgaismojums

lukss

lx

lm · m–2

m–2 · cd

Radioaktivitāte (jonizējošais starojums)

bekerels

Bq

 

s–1

Absorbētā doza, vielā atbrīvotā kinētiskā enerģija, absorbētās dozas rādītājs

grejs

Gy

J · kg–1

m2 · s–2

Ekvivalentā doza

zīverts

Sv

J · kg–1

m2 · s–2

Katalītiskā aktivitāte

katals

kat

 

mol · s–1

Mērvienības, kas ir atvasinātas no SI pamatvienībām, var izteikt ar I nodaļā uzskaitītajām mērvienībām.

Jo īpaši SI atvasinātās mērvienības var izteikt ar īpašajiem nosaukumiem un simboliem, kas norādīti iepriekš tabulā; piemēram, dinamiskās viskozitātes SI mērvienību var izteikt kā m–1 · kg · s–1 vai N · s · m–2, vai Pa · s.”;

f)

II nodaļas tabulā svītro šādu aili:

“Zemes platību reģistrācija

akrs

1 ac = 4 047 m2

Ac”

g)

II nodaļas pēdējo teikumu aizstāj ar šādu teikumu: “Šajā nodaļā norādītās mērvienības var apvienot savstarpēji vai ar I nodaļā norādītajām mērvienībām, lai veidotu saliktas mērvienības.”

2. pants

Transponēšana

1.   Dalībvalstis vēlākais 2009. gada 31. decembrī pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis tūlīt dara zināmu Komisijai minēto noteikumu tekstu.

Dalībvalstis piemēro minētos noteikumus no 2010. gada 1. janvāra.

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka paņēmienus, kā izdarīt šādas atsauces.

2.   Dalībvalstis dara zināmus Komisijai to tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņēmušas jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

3. pants

Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

4. pants

Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Strasbūrā, 2009. gada 11. martā

Eiropas Parlamenta vārdā —

priekšsēdētājs

H.-G. PÖTTERING

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

A. VONDRA


(1)  OV C 120, 16.5.2008., 14. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta 2007. gada 29. novembra Normatīvā rezolūcija (OV C 297 E, 20.11.2008., 105. lpp.), Padomes 2008. gada 18. novembra Kopējā nostāja (OV C 330 E, 30.12.2008., 1. lpp.) un Eiropas Parlamenta 2008. gada 16. decembra Nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta).

(3)  OV L 39, 15.2.1980., 40. lpp.

(4)  OV C 321, 31.12.2003., 1. lpp.

(5)  Īpašie jaudas mērvienības nosaukumi: voltampērs (simbols “VA”), ko izmanto, lai izteiktu šķietamo maiņstrāvas jaudu, un vars (simbols “var”), ko izmanto, lai izteiktu reaktīvo elektrisko jaudu. “Vars” nav iekļauts CGPM rezolūcijās.


Top