EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32007R1001

Komisijas Regula (EK) Nr. 1001/2007 ( 2007. gada 29. augusts ), ar ko groza Regulas (EK) Nr. 800/1999 un (EK) Nr. 2090/2002 par pārbaudēm saistībā ar eksporta kompensācijām par lauksaimniecības produktiem

OJ L 226, 30.8.2007, p. 9–14 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

Legal status of the document No longer in force, Date of end of validity: 05/08/2009; Iesaist. atcelta ar 32009R0612

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2007/1001/oj

30.8.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 226/9


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1001/2007

(2007. gada 29. augusts),

ar ko groza Regulas (EK) Nr. 800/1999 un (EK) Nr. 2090/2002 par pārbaudēm saistībā ar eksporta kompensācijām par lauksaimniecības produktiem

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2003. gada 29. septembra Regulu (EK) Nr. 1784/2003 par labības tirgus kopīgo organizāciju (1) un jo īpaši tās 18. pantu, kā arī attiecīgos nosacījumus pārējās regulās par lauksaimniecības produktu tirgu kopējo organizāciju,

ņemot vērā Padomes 1990. gada 12. februāra Regulu (EEK) Nr. 386/90 par uzraudzību, ko eksporta laikā veic lauksaimniecības produktiem, kas saņem kompensācijas vai citas summas (2), un jo īpaši tās 6. pantu,

tā kā:

(1)

Komisijas 1999. gada 15. aprīļa Regulā (EK) Nr. 800/1999, ar kuru nosaka kopējus sīki izstrādātus noteikumus eksporta kompensāciju sistēmas piemērošanai lauksaimniecības produktiem (3), jo īpaši paredz iesniegt konkrētu apstiprinošu dokumentu, kas pierāda to, ka produkti, par kuriem pieprasa eksporta kompensācijas, patiešām ir ievesti nemainītā stāvoklī noteiktā trešā valstī, ja šādai trešai valstij piemēro diferencētu kompensāciju. Procedūras, kas saistītas ar šādu pierādījumu, ir jāvienkāršo, vienlaikus aizsargājot Kopienas finansiālās intereses. Komisijai un dalībvalstīm jāuzrauga, kā tiek īstenotas vienkāršotas procedūras, un attiecīgi jārīkojas gadījumā, ja tiek konstatēti pārkāpumi.

(2)

Praksē trešās valstis, kurām eksporta kompensācijas likme par konkrētu produktu ir noteikta zemāka par vidējo vai nulles vērtībā, parasti atrodas tuvu Kopienai, turpretim valstīm, kuras atrodas tālāk no Kopienas, kompensācijas likmes lielākoties ir augstākas, noteiktas identiskā līmenī. Daudzos gadījumos eksportētājiem ir grūtības iegūt pierādījumu par ievešanu šādās attālākās valstīs.

(3)

Valstis, kurām ir noteiktas augstākas, identiskas kompensācijas likmes, var uzskatīt par “attālo kompensācijas zonu” par attiecīgo produktu. Taču attālas valstis, kurām kompensācijas diferencētā daļa ir noteikta zemāka par vidējo vai nulle, jāizslēdz no šādas zonas. No minētās zonas jāizslēdz arī tādas valstis, attiecībā uz kurām ir reāls tirdzniecības novirzes risks, vai visas valstis, kas saistītas ar nozarēm, attiecībā uz kurām ir reāls tirdzniecības novirzes risks.

(4)

Ja eksporta deklarācija tiek sagatavota valstij, kas atrodas attālajā kompensācijas zonā, un izvešanu veic konteineros ar jūras transportu, vairāki faktori (konteinera komerciālā pārvaldība, pārvadājumu dokumenti un samērā neelastīgais pārvadājumu veids) ir diezgan pamatots apstiprinājums tam, ka produkti ir ievesti noteiktā trešā valstī. Šādos apstākļos pierādījumu tam, ka produktus pārveda un izkrāva valstī, kas atrodas attālā kompensācijas zonā, var nodrošināt, iesniedzot pārvadājuma dokumentu par piegādi galamērķa valsts ostā vai ostā, kas apkalpo iekšzemes galamērķi, un izkraušanas deklarāciju.

(5)

Ja konteinera pārvadātāja komerciālā un datorizētā lokalizācijas un līdzsekošanas sistēma atbilst darbības drošības noteikumiem, ko paredz I pielikums Komisijas 2006. gada 21. jūnija Regulā (EK) Nr. 885/2006, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus par to, kā piemērot Padomes Regulu (EK) Nr. 1290/2005 attiecībā uz maksājumu aģentūru un citu struktūru akreditāciju un ELGF un ELFLA grāmatojumu noskaidrošanu (4), un nodrošina līdzvērtīgu informāciju tai, kas ietverta transporta dokumentos, dalībvalstis var izlemt izmantot šādu informāciju, nevis papīra dokumentus, kā pierādījumu par pārvešanu uz galamērķa valsti.

(6)

Ar Regulas (EK) Nr. 800/1999 17. pantu paredz atkāpes, kas nepārsniedz EUR 2 400 un EUR 12 000 kompensācijas diferencētajām daļām attiecībā uz blakusesošiem vai attāliem galamērķiem. Uzskata par lietderīgu iestrādāt jaunu atkāpi jūras transporta konteineru pārvadājumiem uz attālām kompensācijas zonām, pieprasot transporta dokumentu un vienu no 16. panta 2. punkta a), b) vai c) apakšpunktā minētajām izkraušanas deklarācijām. Šādu atkāpi var piešķirt tikai tādā gadījumā, ja tiek iesniegta informācija par izkraušanu ostā, kas atrodas attālā kompensācijas zonā. Lai nodrošinātu ticamību atbilstīgi šādām atkāpēm iesniegtam pierādījumam, tās jāpiešķir saskaņā ar atsaucamām atļaujām.

(7)

Lai mazinātu aizstāšanas risku, visiem transporta līdzekļiem vai iepakojumiem jābūt droši aizzīmogotiem, izņemot gadījumus, kad produktus var identificēt citā veidā saskaņā ar 340.a pantu un 357. pantu Komisijas 1993. gada 2. jūlija Regulā (EEK) Nr. 2454/93, ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (5). Šī prasība ir noteikta 7. pantā Komisijas 2002. gada 26. novembra Regulā (EK) Nr. 2090/2002, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EEK) Nr. 386/90 piemērošanai attiecībā uz fiziskām pārbaudēm, kuras veic, eksportējot tos lauksaimniecības produktus, par kuriem pretendē uz kompensācijām (6). Tā kā minētā prasība ir daļa no formalitātēm, kas attiecas uz eksporta deklarāciju, un ir vispārīga rakstura, tā jāsvītro no Regulas (EK) Nr. 2090/2002, un Regulā (EK) Nr. 800/1999 jāiekļauj līdzīgs noteikums.

(8)

Izvešanas muitas iestādei jāsaņem informācija T5 kontroleksemplārā par to, vai uzrādītie produkti ir atbilstoši aizstājējkontroles veikšanai, ko pieprasa saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2090/2002 10. pantu. Tā kā T5 kontroleksemplārus var arī izmantot tādu produktu uzrādīšanai, kuriem neveic aizstājējkontroles, T5 kontroleksemplāra 107. ailē jānorāda informācija par to, vai par izvestajiem produktiem pienākas tiesības uz kompensāciju.

(9)

Tādēļ attiecīgi jāgroza Regulas (EK) Nr. 800/1999 un (EK) Nr. 2090/2002.

(10)

Šīs regulas noteikumi, kas attiecas uz pierādījumu par ierašanos galamērķī, jāpiemēro kompensācijas pieteikumiem, kuri iesniegti, sākot ar šīs regulas spēkā stāšanās dienu. Tā kā šī regula ir paredzēta, lai vienkāršotu režīma pārvaldību operatoriem un dalībvalstīm, jāparedz arī iespēja pēc eksportētāja lūguma to piemērot attiecībā uz kompensācijas pieteikumiem, kuri iesniegti pirms minētās dienas, ja nav beidzies pierādījuma iesniegšanas termiņš.

(11)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar attiecīgo pārvaldības komiteju atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (EK) Nr. 800/1999 groza šādi.

1)

Regulas 2. panta 1. punktu papildina ar šādu apakšpunktu:

“p)

“attāla kompensācijas zona” attiecas uz visiem galamērķiem, kuriem noteiktam produktam piemēro to pašu kompensācijas diferencēto daļu, kas nav nulle, izņemot izslēgtos galamērķus minētajam produktam, kā noteikts XI pielikumā;

q)

“valsts bez piemērotas jūras ostas” ir trešā valsts, kurai nav savas jūras ostas un kura izmanto citas trešās valsts jūras ostas pakalpojumus.”

2)

Regulas 5. pantu papildina ar šādu punktu:

“8.   Preces, par kurām pieprasa eksporta kompensācijas, aizplombē eksporta muitas iestādē vai tās uzraudzībā. Regulas (EEK) Nr. 2454/93 340.a pantu un 357. panta 2., 3. un 4. punktu piemēro mutatis mutandis.”

3)

Regulas 8. pantu papildina ar šādu punktu:

“Gadījumā, ja piesakās uz kompensācijām, 107. ailē jāiekļauj viens no XII pielikumā uzskaitītajiem ierakstiem.”

4)

Regulas 15. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Produktus 12 mēnešu laikā pēc eksporta deklarācijas pieņemšanas dienas:

a)

ieved nemainītā stāvoklī trešā valstī vai kādā no trešām valstīm, kurām piemēro kompensāciju; vai

b)

izkrauj nemainītā stāvoklī attālā kompensācijas zonā saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti 17. panta 1. punkta b) apakšpunktā un 2. punktā.

Tomēr minēto laikposmu var pagarināt saskaņā ar 49. pantu.”

5)

Regulas 16. pantu groza šādi:

a)

Minētā panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Pierādījumu, ka ievedmuitas formalitātes ir nokārtotas, nodrošina, pēc eksportētāja izvēles iesniedzot vienu no šādiem dokumentiem:

a)

muitas dokuments vai tā kopija, vai fotokopija, vai izdruka ar līdzvērtīgu informāciju, ko elektroniski reģistrējusi kompetentā muitas iestāde; šādu kopiju, fotokopiju vai izdruku kā autentisku kopiju vai izdruku apstiprina viena no turpmāk minētajām iestādēm:

i)

iestāde, kas apstiprināja oriģinālo dokumentu vai elektroniski ierakstīja līdzvērtīgo informāciju;

ii)

oficiāla attiecīgās trešās valsts aģentūra;

iii)

oficiālā dalībvalsts aģentūra attiecīgajā trešā valstī;

iv)

aģentūra, kas atbild par kompensācijas samaksu;

b)

izkraušanas un importēšanas sertifikāts, ko sagatavojusi apstiprināta starptautiska kontroles un uzraudzības aģentūra (turpmāk tekstā – “uzraudzības aģentūra”) saskaņā ar noteikumiem, kuri izklāstīti VI pielikuma III nodaļā, izmantojot VII pielikumā iekļauto paraugu; attiecīgajā sertifikātā jānorāda ievedmuitas dokumenta datums un numurs.

Pēc eksportētāja lūguma maksājumu aģentūra drīkst atteikties no apstiprinājuma prasības, kas minēta pirmās daļas a) apakšpunktā, ja tā var pārbaudīt, ka ievedmuitas formalitātes ir nokārtotas, piekļūstot elektroniski ierakstītai informācijai, kas atrodas attiecīgās trešās valsts kompetento iestāžu vai to pārstāvju rīcībā.”

b)

Minētā panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3.   Eksportētāji visos gadījumos iesniedz transporta dokumentu kopiju vai fotokopiju, kas attiecas uz to produktu pārvadājumiem, par kuriem tika sagatavota eksporta deklarācija.

Pēc eksportētāja lūguma, ja pārvadājumus veic konteineros pa jūru, dalībvalsts var pieņemt informāciju, kura līdzvērtīga transporta dokumentos ietvertajai informācijai, ja tā sagatavota ar informācijas sistēmu, ko pārvalda par konteineru nogādāšanu galamērķī atbildīgā trešā persona, ja minētā trešā persona specializējas šādās darbībās un dalībvalsts apstiprina, ka informācijas sistēmas drošība atbilst kritērijiem, kas noteikti Komisijas Regulas (EK) Nr. 885/2006 (7) I pielikuma 3. punkta B) apakšpunktā minēto starptautiski atzīto standartu versijā, kas piemērojama attiecīgajam periodam.

6)

Regulas 17. pantu aizstāj ar šādu:

“17. pants

1.   Dalībvalstis var atbrīvot eksportētājus no pienākuma iesniegt pierādījumu, ko pieprasa saskaņā ar 16. pantu, izņemot transporta dokumentu vai tā elektronisku ekvivalentu, kā norādīts 16. panta 3. punktā, ja eksporta deklarācija sniedz tiesības uz kompensāciju, kurā:

a)

kompensācijas diferencētā daļa nepārsniedz:

i)

EUR 2 400, ja trešā valsts vai galamērķa teritorija minēta IV pielikumā;

ii)

EUR 12 000, ja trešā valsts vai galamērķa teritorija nav minēta IV pielikumā; vai

b)

galamērķa osta attiecīgajam produktam atrodas attālā kompensācijas zonā.

2.   Atbrīvojumu, kas paredzēts 1. punkta b) apakšpunktā, piemēro tikai tad, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)

produktus pārvadā konteineros un konteineri tiek nogādāti uz izkraušanas ostu pa jūru;

b)

transporta dokumentā kā galamērķis minēta attiecīgajā eksporta deklarācijā norādītā valsts vai osta, kurā parasti veic to produktu izkraušanu, kuri paredzēti valstij bez piemērotas jūras ostas, kas ir eksporta deklarācijā minētā galamērķa valsts;

c)

pierādījumu par izkraušanu iesniedz saskaņā ar 16. panta 2. punkta a), b) vai c) apakšpunktu.

Pēc eksportētāja lūguma, ja pārvadājumus veic konteineros pa jūru, dalībvalsts var pieņemt, ka pierādījumam par izkraušanu, kas minēts pirmās daļas c) apakšpunktā, iesniedz informāciju, kura līdzvērtīga izkraušanas dokumentā ietvertajai informācijai, ja tā sagatavota ar informācijas sistēmu, ko pārvalda par konteineru nogādāšanu un to izkraušanu galamērķī atbildīgā trešā persona, ja minētā trešā persona specializējas šādās darbībās un dalībvalsts apstiprina, ka informācijas sistēmas drošība atbilst kritērijiem, kas noteikti Regulas (EK) Nr. 885/2006 I pielikuma 3. punkta B) apakšpunktā minēto starptautiski atzīto standartu versijā, kas piemērojama attiecīgajam periodam.

Pierādījumu par izkraušanu var iesniegt saskaņā ar pirmās daļas c) apakšpunktu vai saskaņā ar otro daļu, un eksportētājam nav jāpierāda, ka ir veikti atbilstoši pasākumi, lai iegūtu 16. panta 1. punkta a) vai b) apakšpunktā minēto dokumentu.

3.   Tiesības iegūt atbrīvojumus, kas minēti 1. punkta a) apakšpunktā, piešķir automātiski, izņemot gadījumu, kad piemēro 4. punktu.

Tiesības uz atbrīvojumu, kas minēts 1. punkta b) apakšpunktā, piešķir uz trīs gadiem, pamatojoties uz eksportētāja iesniegumu, izsniedzot rakstisku atļauju pirms eksportēšanas. Eksportētāji, kuri izmanto šīs atļaujas, norāda attiecīgo atļaujas numuru maksājuma iesniegumā.

4.   Ja dalībvalsts uzskata, ka produkti, par ko eksportētājs pieprasa atbrīvojumu saskaņā ar šo pantu, ir izvesti uz valsti, kura nav minēta eksporta deklarācijā, vai, iespējams, uz valsti, kas atrodas ārpus attiecīgās attālās kompensācijas zonas, vai ka eksportētājs ir mākslīgi sadalījis izvešanas darbību, lai gūtu labumu no atbrīvojuma, dalībvalsts attiecīgajam eksportētājam nekavējoties atsauc tiesības uz visiem šajā pantā noteiktajiem atbrīvojumiem.

Attiecīgais eksportētājs divus gadus no tiesību atsaukšanas dienas nav tiesīgs pretendēt uz turpmākiem šajā pantā noteiktiem atbrīvojumiem.

Ja tiesības uz atbrīvojumiem tiek atsauktas, vairs nevar saņemt eksporta kompensāciju par attiecīgajiem produktiem un kompensācija ir jāatmaksā, ja eksportētājs par attiecīgajiem produktiem nevar uzrādīt pierādījumu, kas paredzēts 16. pantā.

Turklāt tiesības saņemt eksporta kompensācijas vairs nepiešķir attiecībā uz produktiem, par ko eksporta deklarācija sagatavota pēc dienas, kurā atsauca tiesības saņemt atbrīvojumus, un kompensācijas jāatmaksā, ja eksportētājs par attiecīgajiem produktiem nevar uzrādīt pierādījumu, kas paredzēts 16. pantā.”

7)

Regulas IV pielikuma virsrakstu aizstāj ar šādu virsrakstu:

8)

Šīs regulas pielikuma tekstu iekļauj kā XI un XII pielikumu.

2. pants

Svītro Regulas (EK) Nr. 2090/2002 7. pantu.

3. pants

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Pēc eksportētāja lūguma 1. panta 1., 4., 5. un 6. punktu var piemērot attiecībā uz kompensāciju pieteikumiem, kas iesniegti pirms šīs regulas spēkā stāšanās dienas, ja nav beidzies 2. pantā vai attiecīgajā gadījumā Regulas (EK) Nr. 800/1999 49. panta 4. punktā noteiktais laikposms.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2007. gada 29. augustā

Komisijas vārdā

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL


(1)  OV L 270, 21.10.2003., 78. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 735/2007 (OV L 169, 29.6.2007., 6. lpp.).

(2)  OV L 42, 16.2.1990., 6. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 163/94 (OV L 24, 29.1.1994., 2. lpp.).

(3)  OV L 102, 17.4.1999., 11. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1913/2006 (OV L 365, 21.12.2006., 52. lpp.).

(4)  OV L 171, 23.6.2006., 90. lpp.

(5)  OV L 253, 11.10.1993., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 214/2007 (OV L 62, 1.3.2007., 6. lpp.).

(6)  OV L 322, 27.11.2002., 4. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1847/2006 (OV L 355, 15.12.2006., 21. lpp.).

(7)  OV L 171, 23.6.2006., 90. lpp.”


PIELIKUMS

XI PIELIKUMS

Produkti un galamērķi, kas nav ietverti attālajā kompensācijas zonā

PRODUKTU NOZARE – IZSLĒGTIE GALAMĒRĶI

Cukurs (1)

Cukurs vai cukura produkti, uz kuriem attiecas KN kods 1701 11 90, 1701 12 90, 1701 91 00, 1701 99 10, 1701 99 90, 1702 40 10, 1702 60 10, 1702 60 95, 1702 90 30, 1702 90 60, 1702 90 71, 1702 90 99, 2106 90 30, 2106 90 59 – Maroka, Alžīrija, Turcija, Sīrija, Libāna

Graudaugi (1)

KN 1001 – Krievijas Federācija, Moldova, Ukraina, Horvātija, Bosnija un Hercegovina, Albānija, Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika (BDMR), Turcija, Sīrija, Libāna, Izraēla, Ēģipte, Lībija, Tunisija, Alžīrija, Maroka, Seuta, Meliļa

KN 1003 – visi galamērķi

KN 1004 – Islande, Krievijas Federācija

Rīsi (1)

KN 1006 – visi galamērķi

Piens un piena produkti (1)

Visi produkti – Maroka, Alžīrija

Piens un piena produkti, uz kuriem attiecas KN kods 0401 30, 0402 21, 0402 29, 0402 91, 0402 99, 0403 90, 0404 90, 0405 10, 0405 20, 0405 90 – Kanāda, Meksika, Turcija, Sīrija, Libāna

0406 – Sīrija, Libāna, Meksika

Liellopu un teļa gaļa

Visi produkti – visi galamērķi

Vīns

Visi produkti – Regulas (EK) Nr. 883/2001 IV pielikumā minētā 3. un 4. zona, Maroka, Alžīrija

Mājputni

Mājputnu gaļa – visi galamērķi

Dienu veci cāļi, uz kuriem attiecas KN kods 0105 11 – ASV, Kanāda, Meksika

Olas (1)

Olas čaumalās, uz kurām attiecas eksporta kompensācijas nomenklatūras kods 0407 00 30 9000 Japāna, Krievija, Ķīna, Taivāna

Inkubējamas olas, uz kurām attiecas eksporta kompensācijas nomenklatūras kods 0407 00 11 9000; 0407 00 19 9000 – ASV, Kanāda, Meksika

XII PIELIKUMS

Regulas 8. pantā minētās norādes

:

bulgāru valodā

:

Регламент (ЕО) № 800/1999

:

spāņu valodā

:

Reglamento (CE) no 800/1999

:

čehu valodā

:

Nařízení (ES) č. 800/1999

:

dāņu valodā

:

Forordning (EF) nr. 800/1999

:

vācu valodā

:

Verordnung (EG) Nr. 800/1999

:

igauņu valodā

:

Määrus (EÜ) nr 800/1999

:

grieķu valodā

:

Κανονισμός (ΕΚ) αριθ. 800/1999

:

angļu valodā

:

Regulation (EC) No 800/1999

:

franču valodā

:

Règlement (CE) no 800/1999

:

itāliešu valodā

:

Regolamento (CE) n. 800/1999

:

latviešu valodā

:

Regula (EK) Nr. 800/1999

:

lietuviešu valodā

:

Reglamentas (EB) Nr. 800/1999

:

ungāru valodā

:

800/1999/EK rendelet

:

maltiešu valodā

:

Regolament (KE) Nru 800/1999

:

holandiešu valodā

:

Verordening (EG) nr. 800/1999

:

poļu valodā

:

Rozporządzenie (WE) nr 800/1999

:

portugāļu valodā

:

Regulamento (CE) n.o 800/1999

:

rumāņu valodā

:

Regulamentul (CE) nr. 800/1999

:

slovāku valodā

:

Nariadenie (ES) č. 800/1999

:

slovēņu valodā

:

Uredba (ES) št. 800/1999

:

somu valodā

:

Asetus (EY) N:o 800/1999

:

zviedru valodā

:

Förordning (EG) nr 800/1999


(1)  Citi produkti, kas nav I pielikuma produktu veids un kas pēc svara satur mazāk nekā 90 % no minētajiem produktiem.


Top