10.6.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 158/3

(1)

Komisijas 1970. gada 18. decembra Regula (EEK) Nr. 2598/70, ar ko nosaka dažādu pozīciju saturu iekļaušanai Padomes 1970. gada 4. jūnija Regulas (EEK) Nr. 1108/70 I pielikumā norādītajās pārskatu veidlapās (2) ir vairākas reizes būtiski grozīta (3). Skaidrības un praktisku iemeslu dēļ minētā regula ir jākodificē.

(2)

Komisijas pienākums ir saskaņot visas norises, kas izriet no Regulas (EEK) Nr. 1108/70. Komisijas pienākums cita starpā ir noteikt dažādu pozīciju saturu iekļaušanai minētās regulas I pielikumā norādītajos uzskaites modeļos. Būtu jāpieņem attiecīgie noteikumi, lai panāktu to, ka dažādās dalībvalstīs un saistībā ar dažādiem transporta veidiem vienādi piemēro uzskaites modeļus.

(3)

Veicamajos pasākumos būtu jāietver gan infrastruktūras jēdziena satura precizēšana, nosakot katram transporta veidam tās iekārtas, celtnes un aprīkojumu, uz kuru attiecas šis jēdziens, gan jāprecizē, kādi izdevumi ir iekļaujami dažādās uzskaites modeļu pozīcijās,

—

zemes platība,

—

—

inženierbūves:

—

dzelzceļa pārbrauktuves, ieskaitot ceļu satiksmes drošības ierīces,

—

dzelzceļa virszemes konstrukcijas, piemēram:

—

piekļuves ceļi pasažieriem un kravām, ieskaitot pievedceļus,

—

—

apgaismes iekārtas satiksmes un drošības vajadzībām,

—

iekārtas elektroenerģijas pārveidošanai un piegādei vilcienu pārvadājumiem: apakšstacijas, energoapgādes kabeļi starp apakšstacijām un strāvas vadiem, kontakttīkli un balsti; trešā sliede ar balstiem,

—

ēkas, ko izmanto infrastruktūras struktūrvienība, ieskaitot to daļu, kuras pārziņā ir iekārtas transporta maksas iekasēšanai.

—

zeme,

—

autoceļa elementi pirms seguma uzlikšanas:

—

segums un palīgelementi:

seguma kārtas, ieskaitot ūdensnecaurlaidīgo kārtu, apmales, sadalošā josla, novadgrāvji un pārējās drenāžas ietaises, palīgjoslas un citas ārkārtas apstāšanās vietas, atpūtas un stāvlaukumi klajā autoceļā (piebrauktuves, stāvvietas un ceļu satiksmes zīmes), autostāvvietas apdzīvotās vietās uz valstij piederošas zemes, apstādījumi un izveidotas ainavas, drošības iekārtas u. tml.,

—

inženierbūves:

tilti, caurtekas, tuneļi, aizsargkonstrukcijas pret lavīnām un akmeņu nogruvumiem, sniega vairogi u. tml.,

—

dzelzceļa pārbrauktuves,

—

ceļu satiksmes zīmes, kā arī signalizācijas un telekomunikācijas iekārtas,

—

apgaismes iekārtas,

—

nodevu iekasēšanas iekārtas, stāvlaika skaitītāji,

—

ēkas, ko izmanto infrastruktūras struktūrvienība.

—

zeme,

—

kanāli (zemes profils, kanāla gultne un malu apšuvumi, guļbaļķi, viļņlauži, bermas, tauvas joslas un pievedceļi), krastu nocietinājumi, kanāltilti, sifoni un cauruļvadi, kanāltuneļi, palīgielīces, ko izmanto vienīgi kā kuģu patvērumu,

—

ūdensceļa noslēgšanas un drošības konstrukcijas, pārgāznes, lai izvadītu sakrājušos ūdeni ar gravitācijas palīdzību, ūdenstilpes un rezervuāri ūdens uzglabāšanai ūdens līmeņa uzturēšanai un regulēšanai, ūdens regulēšanas iekārtas, caurteces mērītāji, ūdens līmeņa pašrakstītāji aparāti un brīdināšanas ierīces,

—

aizsprosti vai dambji (konstrukcijas, kas šķērso upes gultni, lai nodrošinātu pietiekamu ūdens dziļumu kuģošanai un samazinātu tecējuma ātrumu, veidojot aizžogojumus), saistītas konstrukcijas (kāpņveida zivju ceļi, novadkanāli),

—

navigācijas slūžas, kameras un slīpnes, ieskaitot gaidīšanas rezervuārus un ūdens taupīšanas rezervuārus,

—

pietauvošanās aprīkojums un virzienmoli (pietauvošanās bojas, pāļu puduri, pietauvošanās slīdragi, poleri, margas un fenderi),

—

pārvietojamie tilti,

—

kuģošanas bakeni, signalizācijas, drošības, telekomunikācijas un apgaismes iekārtas,

—

satiksmes regulēšanas iekārtas,

—

nodevu iekasēšanas iekārtas,

—

ēkas, ko izmanto infrastruktūras struktūrvienība.

1.

Saskaņā ar iepriekš minētās regulas 2. panta 2. punkta noteikumiem pārskatos ir iekļaujami izdevumi, kas rodas, sedzot darbu, pakalpojumu un piegāžu izmaksas saistībā ar infrastruktūras būvi, uzturēšanu, ekspluatāciju un pārvaldīšanu. Tādēļ šie noteikumi liedz iekļaut šajos pārskatos ikgadējus renovācijas apropriācijas, apdrošināšanas un rezerves fondus, kas izveidoti turpmāko izdevumu segšanai.

2.

Attiecībā uz jebkuru infrastruktūru dažādās uzskaites veidlapu pozīcijās iekļaujamie izdevumi ir kopējie izdevumi, kas rodas saistībā ar infrastruktūru, neatkarīgi no šo izdevumu finansēšanas veida.

Ja izdevumus sakarā ar vienu un to pašu iekārtu tieši vai netieši sedz divi vai vairāki infrastruktūras pārvaldītāji, pārskatos tomēr ir iekļaujami tikai tādi tīrie izdevumi, kurus pienākas segt katram pārvaldītājam. Tāpat, ja dažiem infrastruktūras pārvaldītājiem valsts iestādes piešķir atlīdzību, par šīs atlīdzības summu jāsamazina izdevumi, kas rodas šiem pārvaldītājiem. Attiecībā uz dzelzceļiem atskaitītās summas ir jānorāda atsevišķi. Šīs summas, piemēram, var būt saistītas ar kompensāciju, kas saņemta par:

3.

Uzskaites veidlapu attiecīgajās pozīcijās iekļautos izdevumus samazina par demontēto iekārtu vai aprīkojuma vērtību neatkarīgi no tā, vai tas ir pārdots vai tiks atkal izmantots, ievērojot dzelzceļu gadījumā jebkurus īpašus noteikumus šajā sakarā, kas iekļauti starp dzelzceļa uzņēmumiem un valsts iestādēm noslēgtajos nolīgumos.

4.

Izdevumi sakarā ar infrastruktūras struktūrvienības izmantojamā specializētā aprīkojuma vai instrumentu iegādi, uzturēšanu un ekspluatāciju un izdevumi sakarā ar transportu, ko šī struktūrvienība izmanto savām dienesta vajadzībām, iekļauj attiecīgajās uzskaites veidlapu pozīcijās vai, ja tādu nav, “Vispārīgos izdevumos”.

5.

Maksu par darbnīcas pakalpojumiem un uzglabāšanu noliktavā parasti iekļauj infrastruktūras struktūrvienībai piegādāto priekšmetu un materiālu rēķinā uzrādītajā cenā. Ja nav iespējams šādi pierēķināt šo maksu, to iekļauj “Vispārīgos izdevumos”.

—

Ieguldījumu izdevumi (A 1, B 1, C 1 pozīcija)

Ieguldījumu izdevumi ietver kopējos izdevumus (sakarā ar personālu, kā arī trešo personu piegādātajām precēm un pakalpojumiem), veicot infrastruktūras iekārtu būvi, paplašināšanu, rekonstrukciju un renovāciju, tajā skaitā neparedzētus izdevumus un izpētes izmaksas saistībā ar šiem darbiem. Šis formulējums neizslēdz iespēju iekļaut dažus nenozīmīgus ieguldījumu izdevumus “Kārtējos izdevumos”, ievērojot valstu tiesību aktu noteikumus.

—

Kārtējie izdevumi (A 2, B 2, C 2 pozīcija)

Kārtējos izdevumos ietilpst kopējie izdevumi (sakarā ar personālu, kā arī trešo personu piegādātajām precēm un pakalpojumiem), veicot infrastruktūras uzturēšanu un ekspluatāciju.

—

Vispārīgi izdevumi (A 3, B 4, C 4 pozīcija)

Vispārējos izdevumos ietilpst to struktūrvienību kopējie izdevumi, kas veic pārvaldīšanu, uzraudzību un pārbaudes un ir konkrēti atbildīgas par infrastruktūras radīšanu un apsaimniekošanu, kā arī tieši iesaistīto administratīvo struktūrvienību tā izdevumu daļa, kura skar infrastruktūru. Vispārējie izdevumi aptver arī visus izdevumus, kas nav tieši iekļauti jebkurā citā uzskaites veidlapas pozīcijā.

Šīs izmaksas cita starpā ietver:

—

Izdevumi saistībā ar autoceļu seguma uzturēšanu (B 20 pozīcija)

Tie galvenokārt skar izdevumus, kas rodas, veicot darbus sakarā ar autoceļu mehānisko pretestību pieliktai slodzei. Tajos ietilpst izdevumi sakarā ar necietā seguma remontu un izdevumi sakarā ar cietā seguma posmu uzturēšanu.

—

Ceļu policija (B 3 pozīcija)

Ceļu policijas izdevumi ietver kopējos policijas dienesta izdevumus, kas pienākas sakarā ar satiksmes uzraudzības un regulēšanas funkcijām, ieskaitot izdevumus saistībā ar ēkām, transportlīdzekļiem un aprīkojumu, kas īpaši paredzēts dienesta funkciju pildīšanai.

—

Ūdensceļu policija (C 3 pozīcija)

Ūdensceļu policijas izdevumi ietver kopējos ūdensceļu policijas dienesta izdevumus, ieskaitot izdevumus attiecībā uz ēkām, piestātnēm un kuģiem, kas īpaši paredzēti dienesta funkciju pildīšanai.