PIELIKUMS

SATURA RĀDĪTĀJS

I DAĻA

Definīcijas

II DAĻA

I nodaļa.

Testa izvietojums

II nodaļa.

Testa noteikumi

III nodaļa.

Apakšējā kājas forma pret frontālās aizsardzības sistēmu

IV nodaļa.

Augšējā kājas forma pret frontālās aizsardzības sistēmu

V nodaļa.

Augšējā kājas forma pret frontālās aizsardzības sistēmas priekšējo malu

VI nodaļa.

Bērna/neliela auguma pieaugušā galvas forma pret frontālās aizsardzības sistēmu

1. papildinājums.

Triecienelementa sertifikācija

I DAĻA

1.   DEFINĪCIJAS

Papildus definīcijām, kas izklāstītas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2005/66/EK 2. pantā un tās I pielikuma 1. iedaļā, piemēro šādas definīcijas.

1.1.   “Zemes atskaites līmenis” ir horizontālā plakne, kas ir paralēla zemes līmenim un kas ir zemes līmenis attiecībā uz transportlīdzekli, kurš ir novietots uz līdzenas virsmas ar iedarbinātu stāvbremzi un kurš ir novietots normālā braukšanas stāvoklī.

1.2.   “Frontālās aizsardzības sistēmas stūris” ir frontālās aizsardzības sistēmas punkts, kurā tā saskaras ar vertikālu plakni, kas veido 60° leņķi ar automobiļa vertikālo garenisko plakni un kas ir tangenciāla frontālās aizsardzības sistēmas ārējai virsmai. Plaknes apakšējai malai jābūt zemes atskaites līmenī, kā aprakstīts 1.1. punktā, un augšējai malai jābūt 600 mm augstumā (sk. 5. attēlu).

1.3.   “Frontālās aizsardzības sistēmas trešdaļa” ir viena no tādas izolīnijas trim vienādām daļām, kas vilkta starp frontālās aizsardzības sistēmas stūriem, un to mēra ar lokanu lentu pa frontālās aizsardzības sistēmas ārējo horizontālo kontūru.

1.4.   “Frontālās aizsardzības sistēmas priekšējā mala” ir frontālās aizsardzības sistēmas augšējā ārējā konstrukcija, izņemot dzinēja pārsegu un spārnus, priekšējo lukturu augšējās un sānu apkārtējās daļas, un jebkuras citas piestiprinātās konstrukcijas, piemēram, lukturu aizsargrestītes (sk. 4. attēlu).

1.5.   “Frontālās aizsardzības sistēmas priekšējās malas augstums” attiecībā uz jebkuru frontālās aizsardzības sistēmas daļu ir vertikālais attālums starp zemes atskaites līmeni un frontālās aizsardzības sistēmas priekšējās malas atskaites līniju, ja transportlīdzeklis ir novietots normālā braukšanas stāvoklī.

1.6.   “Frontālās aizsardzības sistēmas priekšējā daļa” attiecībā uz frontālās aizsardzības sistēmas jebkuru punktu ir horizontālais attālums starp frontālās aizsardzības sistēmas augšējo atskaites līniju un attiecīgā punkta atrašanās vietu uz frontālās aizsardzības sistēmas. Šis attālums jāmēra vertikālā plaknē, kas paralēla transportlīdzekļa gareniskajai plaknei.

1.7.   “Frontālās aizsardzības sistēmas priekšējās malas stūris” ir frontālās aizsardzības sistēmas punkts, kurā tā saskaras ar vertikālu plakni, kas veido 45° leņķi ar automobiļa vertikālo garenisko plakni un kas ir tangenciāla frontālās aizsardzības sistēmas ārējai virsmai. Plaknes apakšējai malai jābūt 600 mm augstumā vai 200 mm zem frontālās aizsardzības sistēmas augstākās daļas atkarībā no tā, kas atrodas augstāk.

1.8.   “Frontālās aizsardzības sistēmas priekšējās malas trešdaļa” ir viena no tādas izolīnijas trim vienādām daļām, kas vilkta starp frontālās aizsardzības sistēmas augšējās priekšējās stūriem, un to mēra ar lokanu lentu pa frontālās aizsardzības sistēmas ārējo horizontālo kontūru.

1.9.   “Frontālās aizsardzības sistēmas aptīšanas attālums” jebkuram frontālās aizsardzības sistēmas punktam ir attālums līdz šim punktam, mērot ar lokanu lenti un turot transportlīdzekļa vertikālajā gareniskajā plaknē. Lenti tur nostieptā stāvoklī, vienam galam saskaroties ar šo punktu un otram galam saskaroties ar zemi. Galam, kas saskaras ar zemi, jāatrodas vertikāli zem lentes zemākā punkta, kur tas saskaras ar frontālās aizsardzības sistēmu vai transportlīdzekli (sk. 3. attēlu). Transportlīdzeklis ir novietots normālā braukšanas stāvoklī.

1.10.   “Galvenie priekšgala ārējie izmēri” ir tādi nekustīgi punkti testa rāmja telpā, kas atveido visus faktiskā paredzētā transportlīdzekļa tipa punktus, kuros frontālās aizsardzības sistēma varētu saņemt triecienu uz transportlīdzekli testa laikā.

1.11.   Kājas formas triecienelementa “ceļgala centrs” ir punkts, ap kuru celis efektīvi lokās.

1.12.   Kājas formas triecienelementa “ciskas kauls” ir visas sastāvdaļas vai sastāvdaļu daļas (ieskaitot “miesu”, “ādas” pārklājumu, slāpētāju, mērinstrumentus un stiprinājumus, trīšus utt., kas piestiprināti triecienelementam, lai to palaistu) virs ceļa centra līmeņa.

1.13.   Kājas formas triecienelementa “stilba kauls” ir visas sastāvdaļas vai sastāvdaļu daļas (ieskaitot “miesu”, “ādas” pārklājumu, slāpētāju, mērinstrumentus un stiprinājumus, trīšus utt., kas piestiprināti triecienelementam, lai to palaistu) zem ceļa centra līmeņa. Jāpiezīmē, ka šādi definētā stilba kaulā ietverts pēdas svars un citas pazīmes.

II DAĻA

I nodaļa.

Testa izvietojums

Tādas frontālās aizsardzības sistēmas tests, kura ir uzstādīta transportlīdzeklim kā sākotnējais aprīkojums.

1.1.   Transportlīdzeklim uzstādītai frontālās aizsardzības sistēmai jāatbilst Direktīvas 2005/66/EK I pielikuma 2. iedaļā izklāstītajiem nosacījumiem.

1.2.   Transportlīdzeklim jābūt novietotam normālā braukšanas stāvoklī un droši uzstādītam uz paceltiem balstiem vai novietotam uz līdzenas virsmas ar iedarbinātu stāvbremzi. Transportlīdzeklim jābūt aprīkotam ar testējamo frontālās aizsardzības sistēmu. Jāievēro frontālās aizsardzības sistēmas ražotāja uzstādīšanas norādījumi, tostarp visu stiprinājumu pievilkšanas griezes momenti.

1.3.   Pirms attiecīgā testa un/vai tā laikā pareizi jāaktivizē visas ierīces, kas paredzētas gājēju un citu neaizsargāto satiksmes dalībnieku aizsardzībai. Pieteikuma iesniedzējam jāpierāda, ka ierīces darbosies, kā paredzēts, ja transportlīdzeklis uzbrauc gājējam vai citam neaizsargātam satiksmes dalībniekam.

1.4.   Jebkuru transportlīdzekļa sastāvdaļu, kas var mainīt formu vai pozīciju, piemēram, “paceļamos” priekšējos lukturus, izņemot ierīces gājēju un citu neaizsargātu satiksmes dalībnieku aizsardzībai, noregulē formā vai pozīcijā, kuru testa iestādes uzskata par piemērotāko šiem testiem.

Tādas frontālās aizsardzības sistēmas tests, kas ir atsevišķa tehniska vienība.

2.1.   Ja testiem tiek iesniegta tikai frontālās aizsardzības sistēma, tai jāatbilst Direktīvas 2005/66/EK I pielikuma 2. iedaļā paredzētajiem nosacījumiem pēc tam, kad tā ir uzstādīta transportlīdzekļa tipam, uz kuru attiecas atsevišķas tehniskas vienības tipa apstiprinājums.

2.2.   Tests jāveic ar frontālās aizsardzības sistēmu, kas uzstādīta tāda tipa transportlīdzeklim, kādam tā paredzēta, vai ar testa rāmi, kas pēc iespējas precīzāk atbilst paredzētā transportlīdzekļa tipa nozīmīgākajiem priekšgala ārējiem izmēriem. Ja tiek izmantots testa rāmis un testa laikā frontālās aizsardzības sistēma saskaras ar rāmi, tests jāatkārto, frontālās aizsardzības sistēmu uzstādot faktiskajam transportlīdzekļa tipam, kam tā paredzēta. Ja testu veic, kad frontālās aizsardzības sistēma ir uzstādīta transportlīdzeklim, piemēro 1. iedaļas nosacījumus.

II nodaļa.

Testa noteikumi

1.   Lai saņemtu apstiprinājumu, frontālās aizsardzības sistēmām jāatbilst Direktīvas 2005/66/EK I pielikuma 3. iedaļā izklāstītajiem nosacījumiem.

2.   Piedziņas sistēmas

2.1.   Attiecībā uz frontālās aizsardzības sistēmas testiem trieciena brīdī apakšējās kājas formas triecienelements ir “brīvgaitā”. Triecienelementu palaiž brīvgaitā tādā attālumā, lai testa rezultātus neietekmētu triecienelementa kontakts ar piedziņas sistēmu triecienelementa atsitiena laikā.

2.2.   Augšējās kājas formas triecienelementu frontālās aizsardzības sistēmas testiem un frontālās aizsardzības sistēmas priekšējās malas testiem uzstāda piedziņas sistēmai ar griezes momenta ierobežotāju, lai novērstu to, ka liela vienpusēja slodze bojā vadības sistēmu. Vadības sistēmu aprīko ar zemas berzes vadīklām, kas nav jutīgas pret noslogojumu ārpus asīm un kas ļauj triecienelementam pārvietoties tikai norādītajā trieciena virzienā, saskaroties ar frontālās aizsardzības sistēmu. Vadīklas novērš kustību citos virzienos, arī rotāciju ap jebkuru citu asi.

2.3.   Attiecībā uz frontālās aizsardzības sistēmas testiem trieciena brīdī bērna/neliela auguma pieaugušā zveltņgalvas triecienelements ir “brīvgaitā”. Triecienelementu palaiž brīvgaitā tādā attālumā no frontālās aizsardzības sistēmas, lai testa rezultātus neietekmētu triecienelementa kontakts ar piedziņas sistēmu triecienelementa atsitiena laikā.

2.4.   Visos gadījumos triecienelementus var darbināt ar saspiestu gaisu, atsperi, hidraulisko dzinējiekārtu vai ar citiem līdzekļiem, kas var dot tādu pašu rezultātu.

III nodaļa.

Apakšējā kājas forma pret frontālās aizsardzības sistēmu

1.   Testa nolūks

1.1.   Pārbaudīt atbilstību Direktīvas 2005/66/EK I pielikuma 3.1.1. punktā paredzētajām prasībām.

2.   Testa punkti

2.1.   Jāveic vismaz trīs testi ar apakšējo kājas formu pret frontālās aizsardzības sistēmu testa punktos, kas atrodas starp frontālās aizsardzības sistēmas augšējo un apakšējo atskaites līniju (skatīt 1. un 2. attēlu). Testa punktiem jāatrodas vietās, ko testa iestāde uzskata par tādām, kas visdrīzāk radītu traumu. Testi jāveic dažāda tipa konstrukcijām, tām atšķiroties visā laukumā, ko pakļauj testam. Testa iestādes testētie punkti jānorāda testa ziņojumā.

3.   Testa iekārta

3.1.   Apakšējās kājas formas triecienelementam jāsastāv no divām putuplasta pārklātām cietām daļām, kas atbilst ciskas kaulam (augšstilbam) un stilba kaulam (apakšstilbam), ko savieno deformējama imitēta ceļa locītava. Triecienelementa kopējam garumam jābūt 926 ± 5 mm, un tam jāatbilst šīs nodaļas 5. iedaļas prasībām un 6. attēlam. Izmēri stiprinājumiem, trīšiem u. c., kas piestiprināti triecienelementam, lai to palaistu, var pārsniegt 6. attēlā redzamos izmērus.

3.2.   Jāuzstāda devēji, lai mērītu ceļgala saliekuma leņķi un ceļgala nobīdes pārvietojumu. Viens vienass akselerometrs jāuzstāda stilba kaula trieciena neskartajā pusē, tuvu ceļa locītavai, jutības asi noregulējot trieciena virzienā.

3.3.   Mērinstrumentu CFC atbildes vērtībai, kā definēts ISO 6487:2000, ir jābūt 180 visos devējos. CAC atbildes vērtībām, kā definēts ISO 6487:2000, jābūt 50° ceļgala saliekuma leņķim, 10 mm nobīdes pārvietojumam un 500 g paātrinājumam.

3.4.   Triecienelementam jāatbilst I papildinājuma 2. punktā norādītajām darbības prasībām un jābūt aprīkotam ar deformējamiem ceļa elementiem no tās pašas partijas kā tie, kas izmantoti sertifikācijas testos. Triecienelementam jābūt aprīkotam ar putuplastu, kas izgriezts no vienas līdz četrām tādām secīgām ConforTM putuplasta “miesas” materiāla plāksnēm vai to ekvivalenta, kuras izgatavotas no vienas un tās pašas ražošanas partijas (izgrieztas no viena bloka), ar noteikumu, ka putuplasts no vienas no šīm plāksnēm tika izmantots dinamiskajā sertificēšanas testā un šo atsevišķo plākšņu svars ir ± 2 % no sertificēšanas testā izmantotās plāksnes svara. Sertificēto triecienelementu var izmantot ne vairāk par 20 triecieniem pirms atkārtotas sertifikācijas. Katrā testā izmanto jaunu plastiski deformējamu ceļa elementu. Triecienelementa atkārtota sertifikācija ir jāveic arī tad, ja ir pagājis vairāk nekā viens gads kopš iepriekšējās sertifikācijas vai ja kāda triecienelementa devēja jauda kādā triecienā ir pārsniegusi norādīto CAC.

3.5.   Triecienelements jāpiestiprina, jādarbina un jāpalaiž, kā norādīts II nodaļā.

4.   Testa procedūra

4.1.   Testa iekārtas un transportlīdzekļa vai atsevišķas tehniskas vienības stabilizētajai temperatūrai jābūt 20° C ± 4° C.

4.2.   Testi ar frontālās aizsardzības sistēmu jāveic punktos, kas izraudzīti saskaņā ar 2.1. punktu.

4.3.   Trieciena virzienam jābūt horizontālajā plaknē un paralēli frontālās aizsardzības sistēmas vertikālajai gareniskajai plaknei, kas piestiprināta transportlīdzeklim vai montāžas rāmim. Ātruma vektora virziena pielaidei horizontālajā plaknē un vertikālajā plaknē jābūt ± 2° pirmā kontakta brīdī.

4.4.   Triecienelementa asij jābūt perpendikulārai horizontālajai plaknei ar pielaidi ± 2° šķērsplaknē un gareniskajā plaknē. Horizontālā, gareniskā un šķērsplakne ir perpendikulāras viena pret otru (sk. 8. attēlu).

4.5.   Kad notiek pirmais kontakts ar frontālās aizsardzības sistēmu (sk. 7. attēlu), triecienelementa apakšai jābūt 25 mm virs zemes atskaites līmeņa, ar pielaidi ± 5 mm. Nosakot piedziņas sistēmas augstumu, jāparedz smaguma spēka ietekme triecienelementa brīvgaitas laikā.

4.6.   Lai ceļa locītava darbotos pareizi, pirmā kontakta brīdī triecienelementa paredzētajai orientācijai jābūt gar tā vertikālo asi, ar pielaidi ± 5.

4.7.   Pirmā kontakta brīdī triecienelementa centra līnijai jābūt pielaides ± 10 mm robežās no izvēlētās trieciena vietas.

4.8.   Triecienelementa un frontālās aizsardzības sistēmas kontakta laikā triecienelements nedrīkst pieskarties zemei vai jebkuram citam objektam, kas nav frontālās aizsardzības sistēmas vai transportlīdzekļa daļa.

4.9.   Triecienelementa trieciena ātrumam, atsitoties pret frontālās aizsardzības sistēmu, jābūt 11,1 ± 0,2 m/s. Smaguma spēka ietekme jāņem vērā, kad trieciena ātrumu iegūst no mērījumiem, kas veikti pirms pirmā kontakta brīža.

5.   Apakšējās kājas formas triecienelements

Ciskas kaula un stilba kaula diametram jābūt 70 ± 1 mm, un tiem abiem jābūt klātiem ar putuplasta “miesu” un “ādu”. Putuplasta miesai jābūt 25 mm biezam Confor™ putuplasta CF–45 veidam vai līdzvērtīgam materiālam. Ādai jābūt izgatavotai no neoprēna putām, kas pārklātas ar 0,5 mm biezu neilona audumu abās pusēs, kopējais biezums – 6 mm.

5.1.1.   Ciskas kaula un stilba kaula garumam jābūt 432 mm un 494 mm, attiecīgi mērot no ceļgala centra.

5.2.   Ciskas kaula un stilba kaula kopējam svaram jābūt attiecīgi 8,6 ± 0,1 kg un 4,8 ± 0,1 kg, triecienelementa kopējam svaram jābūt 13,4 ± 0,2 kg.

5.3.   Ciskas kaula un stilba kaula smaguma centram jābūt attiecīgi 217 ± 10 mm un 233 ± 10 mm no ceļa centra.

5.4.   Ciskas kaula un stilba kaula inerces momentam pa horizontālo asi caur attiecīgo smaguma centru un perpendikulāri trieciena virzienam jābūt attiecīgi 0,127 ± 0,010 kg/m2 un 0,120 ± 0,010 kg/m2.

5.5.   Vienass akselerometrs jāpiestiprina trieciena neskartajai stilba kaula pusei 66 ± 5 mm zem ceļa locītavas centra, jutības asi noregulējot trieciena virzienā.

5.6.   Triecienelements jānoregulē tā, lai izmērītu saliekuma leņķi un nobīdes pārvietojumu starp ciskas kaulu un stilba kaulu.

5.7.   Slāpētājs jāuzstāda uz nobīdes pārvietojuma sistēmas, un to var piestiprināt jebkurā punktā uz triecienelementa, aizmugures pusē vai iekšpusē. Slāpētāja īpašībām jābūt tādām, lai triecienelements atbilstu gan statiskajām, gan dinamiskajām nobīdes pārvietojuma prasībām un novērstu nobīdes pārvietojuma sistēmas pārmērīgas vibrācijas.

IV nodaļa.

Augšējā kājas forma pret frontālās aizsardzības sistēmu

1.   Testa nolūks

1.1.   Pārbaudīt atbilstību Direktīvas 2005/66/EK I pielikuma 3.1.2. punktā izklāstītajām prasībām.

2.   Testa punkti

2.1.   Testi ar augšējo kājas formu pret frontālās aizsardzības sistēmu jāveic testa punktos, kurus izraudzījusies testa iestāde saskaņā ar III nodaļas 2.1. punktu. Iestāžu testētie punkti jānorāda testa protokolā.

3.   Testa iekārta

3.1.   Triecienelementam jāatbilst šīs nodaļas 5. iedaļas prasībām un 9. attēlam.

3.2.   Jāuzstāda divi slodzes devēji, lai atsevišķi mērītu triecienelementa katrā galā pieliktos spēkus, kā arī spriedzes mērinstrumenti, kas mēra lieces momentus triecienelementa centrā un pozīcijās, kas ir 50 mm uz katru pusi no centra līnijas (sk. 9. attēlu).

3.3.   Mērinstrumentu CFC atbildes vērtībai, kā definēts ISO 6487:2000, jābūt 180 visiem devējiem. CAC atbildes vērtībām, kā definēts ISO 6487:2000, jābūt 10 kN spēka devējiem un 1000 Nm lieces momenta mērījumiem.

3.4.   Triecienelementam jāatbilst I papildinājuma 3. iedaļā norādītajām darbības prasībām un jābūt aprīkotam ar putuplastu, kas izgriezts no tās putuplasta sloksnes, kura izmantota dinamiskajam sertifikācijas testam. Sertificēto triecienelementu var izmantot ne vairāk kā 20 triecieniem pirms atkārtotas sertifikācijas (šis ierobežojums neattiecas uz piedziņas vai vadības sastāvdaļām). Triecienelementa atkārtota sertifikācija ir jāveic arī tad, ja ir pagājis vairāk nekā viens gads kopš iepriekšējās sertifikācijas vai ja kāda triecienelementa devēja jauda kādā triecienā ir pārsniegusi norādīto CAC.

3.5.   Triecienelements jāuzstāda un jādarbina, kā norādīts II nodaļā.

4.   Testa procedūra

4.1.   Testa iekārtas un transportlīdzekļa vai apakšsistēmas stabilizētajai temperatūrai jābūt 20° ± 4° C.

4.2.   Testi jāveic ar frontālās aizsardzības sistēmu starp frontālās aizsardzības sistēmas stūriem punktos, kas izraudzīti saskaņā ar 2.1. punktu.

4.3.   Trieciena virzienam jābūt paralēlam tās frontālās aizsardzības sistēmas gareniskajai asij, kas uzstādīta transportlīdzeklim vai piestiprināta testa rāmim, un augšējās kājas formas ass pirmā kontakta brīdī atrodas vertikāli. Šo virzienu pielaide ir ± 2°. Pirmā kontakta brīdī triecienelementa centra līnijai jāsakrīt ar izraudzīto testa punktu pielaides ± 10 mm robežās gan gareniski, gan vertikāli.

4.4.   Triecienelementa trieciena ātrumam, tam atsitoties pret frontālās aizsardzības sistēmu, jābūt 11,1 ± 0,2 m/s.

5.   Augšējās kājas formas triecienelements

5.1.   Augšējās kājas formas triecienelementa kopējam svaram, ieskaitot tās piedziņas un vadības sastāvdaļas, kas ir triecienelementa būtiskas daļas, trieciena laikā jābūt 9,5 kg ± 0,1 kg.

5.2.   Priekšējās daļas un citu sastāvdaļu, kas atrodas slodzes devēja komplektu priekšā, kopā ar tām slodzes devēja komplektu daļām, kuras ir aktīvo elementu priekšā, izņemot putuplastu un ādu, kopējam svaram jābūt 1,95 ± 0,05 kg.

5.3.   Putuplastam jābūt divām 25 mm biezām loksnēm no Confor™ putuplasta CF–45 veida vai līdzvērtīgam. Ādai jābūt 1,5 mm biezai, ar šķiedrām pastiprinātai gumijas loksnei. Putuplastam un gumijas ādai kopā jāsver 0,6 ± 0,1 kg (izņemot jebkurus stiprinājumus, statīvus utt., ko izmanto, lai gumijas ādas aizmugurējās malas piestiprinātu aizmugurējai daļai). Putuplastam un gumijas ādai jābūt atlocītai virzienā uz aizmuguri, gumijas ādai jābūt piestiprinātai ar starplikām aizmugurējai daļai tā, lai gumijas ādas malas būtu paralēlas. Putuplastam jābūt ar tādu izmēru un formu, lai tiktu saglabāta atbilstoša atstarpe starp putuplastu un sastāvdaļām aiz priekšējās daļas, šādi izvairoties no slodzes būtiskas pārnešanas no putuplasta uz šīm sastāvdaļām.

5.4.   Priekšējā daļā jāuzstāda spriedzes mērinstrumenti, lai mērītu lieces momentus trijās pozīcijās, kā parādīts 9. attēlā, katram izmantojot atsevišķu kanālu. Spriedzes mērinstrumenti atrodas triecienelementa priekšējās daļas aizmugurē. Divi ārējie spriedzes mērinstrumenti atrodas 50 ± 1 mm no triecienelementa simetrijas ass. Vidējais spriedzes mērinstruments atrodas uz simetrijas ass ar pielaidi ± 1 mm.

5.5.   Griezes momenta ierobežotājs jāuzstāda tā, lai priekšējās daļas gareniskā ass būtu perpendikulāra vadības sistēmas asij ar pielaidi ± 2°, locītavas griezes berzes momentam jābūt noregulētam uz vismaz 650 Nm.

5.6.   To triecienelementa daļu smaguma centram, kuras atrodas pirms griezes momenta ierobežotāja, jābūt uz triecienelementa gareniskās centra līnijas ar pielaidi ± 10 mm.

5.7.   Attālumam starp slodzes devēju centra līnijām jābūt 310 ± 1 mm, un priekšējās daļas diametram jābūt 50 ± 1 mm.

V nodaļa.

Augšējā kājas forma pret frontālās aizsardzības sistēmas priekšējo malu

1.   Testa nolūks

1.1.   Pārbaudīt atbilstību Direktīvas 2005/66/EK I pielikuma 3.1.3. punktā izklāstītajām prasībām.

2.   Testa punkti

2.1.   Jāveic vismaz trīs testi frontālās aizsardzības sistēmas priekšējās malas atskaites līnijas punktos, ko testa iestāde uzskata par tādiem, kas visdrīzāk var radīt traumu. Testus veic dažāda tipa konstrukcijām, ja tās atšķiras visā laukumā, ko pakļauj testam. Testa iestādes testētie punkti jānorāda testa protokolā.

3.   Testa iekārta

3.1.   Triecienelementam jāatbilst IV nodaļas 5. iedaļas prasībām un 9. attēlam.

3.2.   Izdarot triecienu uz frontālās aizsardzības sistēmas priekšējās malas atskaites līniju, triecienelementa svars ir atkarīgs no frontālās aizsardzības sistēmas vispārējās formas, un tas jānosaka saskaņā ar 4. iedaļu.

3.3.   Jāuzstāda divi slodzes devēji, lai atsevišķi mērītu triecienelementa katrā galā pieliktos spēkus, kā arī spriedzes mērinstrumenti, lai mērītu lieces momentus triecienelementa centrā un pozīcijās, kas atrodas 50 mm uz katru pusi no centra līnijas (sk. 9. attēlu).

3.4.   Mērinstrumentu CFC atbildes vērtībai, kā definēts ISO 6487:2000, jābūt 180 visiem devējiem. CAC atbildes vērtībām, kā definēts ISO 6487:2000, jābūt 10 kN spēka devējiem un 1000 Nm lieces momenta mērījumiem.

3.5.   Triecienelementam jāatbilst I papildinājuma 3. iedaļā norādītajām darbības prasībām un jābūt aprīkotam ar putuplastu, kas izgriezts no tās putuplasta sloksnes, kura izmantota dinamiskajam sertifikācijas testam. Sertificēto triecienelementu var izmantot ne vairāk kā 20 triecieniem pirms atkārtotas sertifikācijas (šis ierobežojums neattiecas uz piedziņas vai vadības sastāvdaļām). Triecienelementa atkārtota sertifikācija ir jāveic arī tad, ja ir pagājis vairāk nekā viens gads kopš iepriekšējās sertifikācijas vai ja kāda triecienelementa devēja jauda kādā triecienā ir pārsniegusi norādīto CAC.

3.6.   Triecienelements jāuzstāda un jādarbina, kā norādīts II nodaļā.

4.   Testa procedūra

4.1.   Testa iekārtas un transportlīdzekļa vai apakšsistēmas stabilizētajai temperatūrai jābūt 20° ± 4° C.

4.2.   Testi jāveic ar frontālās aizsardzības sistēmu starp frontālās aizsardzības sistēmas augšējās priekšējās malas stūriem punktos, kas izraudzīti saskaņā ar 2.1. punktu.

4.3.   Triecienelementam jābūt noregulētam tā, lai piedziņas sistēmas centra līnija un triecienelementa gareniskā ass trieciena laikā būtu paralēla frontālās aizsardzības sistēmas gareniskajai asij, kas uzstādīta transportlīdzeklim vai piestiprināta testa rāmim. Šo virzienu pielaides ir ± 2°. Pirmā kontakta brīdī triecienelementa centra līnijai jāsakrīt ar izraudzīto trieciena vietu ar pielaidi ± 10 mm (sk. 10. attēlu) un gareniski ar pielaidi ± 10 mm.

4.4.   Vajadzīgais trieciena ātrums, trieciena leņķis un triecienelementa svars nosakāms saskaņā ar 4.5. un 4.6. punktu. Trieciena ātruma pielaide ir ± 2 % un trieciena virziena pielaide ir ± 2°. Smaguma spēka ietekme jāņem vērā pirms pirmā kontakta brīža. Triecienelementa svaru mēra ar precizitāti, kas ir augstāka par ± 1%, un, ja izmērītā vērtība atšķiras no vajadzīgās vērtības, vajadzīgo ātrumu koriģē, lai to kompensētu, saskaņā ar 4.7.1. punktu.

4.5.   Vajadzīgo trieciena ātrumu un trieciena leņķi nosaka pēc 11. un 12. attēla, ņemot vērā paredzētās trieciena vietas vertikālo augstumu uz frontālās aizsardzības sistēmas priekšējās malas atskaites līnijas un frontālās aizsardzības sistēmas priekšējās daļas.

4.6.   Vajadzīgā trieciena enerģija atvasināma no 13. attēla, ņemot vērā paredzētās trieciena vietas vertikālo augstumu no zemes atskaites līmeņa uz frontālās aizsardzības sistēmas priekšējās malas un frontālās aizsardzības sistēmas priekšējās daļas.

Triecienelementa kopējais svars ietver tās piedziņas un vadības sastāvdaļas, kuras ir triecienelementa būtiskas daļas trieciena laikā, ietverot papildu svarus.

4.7.1.   Vajadzīgā triecienelementa svara vērtība aprēķināma šādi:

M	= 2E/V2
kur:	M= masa (kg); V= vajadzīgā trieciena enerģija (J); V= vajadzīgais ātrums (m/s).

4.7.2.   Triecienelementa svars var atšķirties no aprēķinātās vērtības ne vairāk par ± 10 % ar noteikumu, ka paredzētais trieciena ātrums arī ir mainīts, izmantojot iepriekšminēto formulu, lai saglabātu vajadzīgo triecienelementa kinētisko enerģiju.

4.7.3.   Vajadzīgie papildu svari, lai sasniegtu triecienelementa svara aprēķināto vērtību, kas aprēķināta saskaņā ar 4.7.1. punktu, attiecīgi jāuzstāda aizmugurējās daļas aizmugurē, kā parādīts 9. attēlā, vai uz vadības sistēmas sastāvdaļām, kas ir triecienelementa būtiskas daļas trieciena laikā.

VI nodaļa.

Bērna/neliela auguma pieaugušā galvas forma pret frontālās aizsardzības sistēmu

1.   Testa nolūks

1.1.   Pārbaudīt atbilstību Direktīvas 2005/66/EK I pielikuma 3.1.4. punktā izklāstītajām prasībām.

2.   Testa punkti

2.1.   Testa punkti testam ar bērna/neliela auguma pieaugušā galvas formas triecienelementu jāizvēlas uz frontālās aizsardzības sistēmas daļām, kur frontālās aizsardzības sistēmas aptīšanas attālums pārsniedz 900 mm, kad transportlīdzeklis novietots normālā braukšanas stāvoklī vai frontālās aizsardzības sistēma piestiprināta testa rāmim, kurš atveido transportlīdzekli, kas ar to jāaprīko, it kā tas būtu normālā braukšanas stāvoklī.

2.2.   Jāveic trīs galvas formas trieciena testi vietās, ko testa laboratorijas uzskata par tādām, kas visdrīzāk var radīt traumu. Testi jāveic dažāda tipa konstrukcijām, kur tās atšķiras visā laukumā, ko pakļauj testam. Testa iestādes testētie punkti jānorāda testa protokolā.

3.   Testa iekārta

3.1.   Triecienelementam jābūt tādam, kā aprakstīts 5. iedaļā un kā parādīts 15. attēlā.

3.2.   Mērinstrumentu atbildes vērtībai CFC, kā definēts ISO 6487:2000, jābūt 1000. CAC atbildes vērtībai, kā definēts ISO 6487:2000, jābūt 500 g attiecībā uz paātrinājumu.

3.3.   Triecienelementiem jāatbilst darbības prasībām, kas norādītas I papildinājuma 4. iedaļā. Sertificētos triecienelementus var izmantot ne vairāk par 20 triecieniem pirms atkārtotas sertifikācijas. Triecienelementa atkārtota sertifikācija ir jāveic tad, ja ir pagājis vairāk nekā viens gads kopš iepriekšējās sertifikācijas vai ja devēja jauda kādā triecienā ir pārsniegusi norādīto CAC.

3.4.   Triecienelements jāuzstāda, jādarbina un jāpalaiž, kā norādīts II nodaļas 2. iedaļā.

4.   Testa procedūra

4.1.   Testa iekārtas un transportlīdzekļa vai atsevišķas tehniskas vienības stabilizētajai temperatūrai jābūt 20° C ± 4° C.

4.2.   Testi jāveic ar frontālās aizsardzības sistēmu vietās, kas izraudzītas saskaņā ar 2. iedaļu.

4.3.   Bērna/neliela auguma pieaugušā zveltņgalvas triecienelements, kā aprakstīts 5. iedaļā, izmantojams, lai testētu frontālās aizsardzības sistēmu vietās, ar kurām notiek pirmais kontakts, kas izraudzītas saskaņā 2. iedaļu.

4.4.   Trieciena virzienam jābūt uz leju un aizmuguri, un vertikālā plaknē, paralēli frontālās aizsardzības sistēmas gareniskajai plaknei, kas uzstādīta transportlīdzeklim vai piestiprināta testa rāmim. Šī virziena pielaide ir ± 2°. Trieciena leņķim testos ar triecienelementu jābūt 50° ± 2° pret zemes atskaites līmeni. Smaguma spēka ietekme jāņem vērā, kad trieciena leņķi iegūst no mērījumiem, kas veikti pirms pirmā kontakta brīža.

4.5.   Pirmā kontakta brīdī triecienelementa pirmā kontakta punktam jābūt pielaides ± 10 mm robežās no izvēlētā trieciena punkta.

4.6.   Triecienelementa trieciena ātrumam, atsitoties pret trieciena vietu, jābūt 9,7 ± 0,2 m/s. Smaguma spēka ietekme jāņem vērā, kad trieciena ātrumu iegūst no mērījumiem, kas veikti pirms pirmā kontakta brīža.

5.   Zveltņgalvas triecienelements

5.1.   Bērna/neliela auguma pieaugušā zveltņgalvas triecienelements ir lode, kas izgatavota no alumīnija un vienlaidu konstrukcijas. Tās diametrs ir 165 ± 1 mm un masa – 3,5 ± 0,07 kg.

5.2.   Vismaz pusei lodes virsmas jābūt pārklātai ar 14 ± 0,5 mm biezu sintētisku ādu.

5.3.   Triecienelementa, ietverot mērinstrumentus, smaguma centram jāatrodas lodes centrā ar pielaidi ± 5 mm. Inerces momentam pa asi caur smaguma centru un perpendikulāri trieciena virzienam jābūt 0,010 ± 0,0020 kg/m2.

Iedobumam lodē jāļauj uzstādīt vienu trīsasu akselerometru vai trīs vienass akselerometrus. Akselerometri jānovieto saskaņā ar 5.4.1 un 5.4.2. punktu.

5.4.1.   Viena akselerometra jutības asij jābūt perpendikulārai stiprinājuma virsmai A (15. attēls) un tās seismiskajai masai jābūt novietotai cilindriskajā pielaides laukā, kura rādiuss ir 1 mm un garums – 20 mm. Pielaides lauka centra līnijai jābūt perpendikulārai stiprinājuma virsmai, un tās viduspunktam jāsakrīt ar triecienelementa lodes centru.

5.4.2.   Atlikušo akselerometru jutības asīm jābūt perpendikulārām viena otrai un paralēlām stiprinājuma virsmai A, to seismiskajām masām jābūt novietotām sfēriskajā pielaides laukā, kura rādiuss ir 10 mm. Pielaides lauka centram jāsakrīt ar triecienelementa lodes centru.