16.7.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 244/47

(1)

Ievērojot Padomes 1998. gada 3. maija Regulu (EK) Nr. 974/98 par eiro ieviešanu (1), no 1999. gada 1. janvāra katras iesaistītās dalībvalsts valūta tika aizstāta ar eiro.

(2)

No minētās dienas Kopienas kompetencē ir monetārā un ārvalstu valūtu režīma jautājumi dalībvalstīs, kuras ievieš eiro.

(3)

Padome atbild par kārtības noteikšanu attiecībā uz tādu nolīgumu apspriešanu un noslēgšanu, kas skar monetārā vai ārvalstu valūtu režīma jautājumus.

(4)

Kopiena ir noslēgusi monetāros nolīgumus ar Monako (2), Vatikānu (3) un Sanmarīno (4). Šīs valstis jau agrāk, pirms eiro ieviešanas, bija noslēgušas monetāros nolīgumus ar Franciju vai Itāliju.

(5)

Andoras Firstistei (še turpmāk “Andora”) nav valsts valūtas, un tā arī nav noslēgusi monetāro nolīgumu ne ar vienu dalībvalsti vai trešo valsti. Sākotnēji Andorā de facto izmantoja Spānijas un Francijas banknotes un monētas, kuras no 2002. gada 1. janvāra aizstāja ar eiro banknotēm un monētām.

(6)

2003. gada 15. jūlijā Andora oficiāli lūdza monetārā nolīguma noslēgšanu ar Kopienu.

(7)

Ņemot vērā ciešos ekonomiskos sakarus starp Andoru un Kopienu, Andoras un Kopienas nolīgumā jāietver noteikumi par eiro banknotēm un monētām, par eiro juridisko statusu Andorā, kā arī par piekļuvi eiro zonas maksājumu sistēmām. Tā kā Andorā jau izmanto eiro, ir jāvienojas, ka minētajā valstī tā izmantos kā valsts valūtu un ka tā piešķirs likumīga maksāšanas līdzekļa statusu eiro banknotēm un monētām, kuras emitē Eiropas Centrālo banku sistēma un dalībvalstis, kurās ir ieviests eiro.

(8)

Tas, ka eiro kļūst par Andoras valsts valūtu, nedod tai tiesības emitēt banknotes vai monētas nedz viena eiro, nedz kādā citā vērtībā, vai naudas aizstājējus, ja vien monetārajā nolīgumā nav skaidru noteikumus šajā sakarā. Patlaban Andora izlaiž kolekcijas monētas dināros, un tiks izskatīta iespēja turpināt šo praksi.

(9)

Andorai ir jānodrošina, lai Kopienas noteikumi par eiro banknotēm un monētām būtu piemērojami arī Andorā. Eiro banknotēm un monētām jābūt attiecīgi aizsargātām pret krāpšanu un viltošanu. Andorai šai jomā jāveic visi vajadzīgie pasākumi un jāsadarbojas ar Kopienu.

(10)

Andorai jāapņemas īstenot visus attiecīgos pasākumus, kuri ietilpst Kopienas banku un finanšu noteikumu sistēmā, tostarp novērst nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, kā arī krāpšanu un bezskaidras naudas līdzekļu viltošanu, un ieviest attiecīgas statistikas pārskatu prasības. Šādu pasākumu piemērošana inter alia palīdzēs sagatavot salīdzināmus un taisnīgus nosacījumus gan eiro zonā, gan Andorā esošajām finanšu iestādēm.

(11)

Eiropas Centrālā banka un attiecīgo valstu centrālās bankas var iesaistīties visu veidu banku darījumos attiecībā uz trešās valstīs esošām finanšu iestādēm. Eiropas Centrālā banka un valstu centrālās bankas ar atbilstošiem nosacījumiem var trešo valstu finanšu iestādēm nodrošināt piekļuvi savām maksājumu sistēmām. Nolīgums starp Andoru un Kopienu nedrīkst uzlikt saistības Eiropas Centrālajai bankai vai jebkurai attiecīgās valsts centrālajai bankai.

(12)

Komisijai jābūt pilnvarotai risināt ar Andoru sarunas. Andoras kaimiņvalstīm Spānijai un Francijai jābūt pilnībā iesaistītām šajās sarunās, savukārt Eiropas Centrālajai bankai jābūt pilnībā iesaistītai atbilstoši tās kompetencei.

(13)

Šis lēmums attiecas vienīgi uz nolīgumu par monetārajiem jautājumiem, kurš jānoslēdz starp Andoru un Kopienu, izslēdzot citus jautājumus, kuri apskatāmi atsevišķos nolīgumos. Andorai ir lūgts piekrist līdzvērtīgiem pasākumiem konkrētās jomās, jo īpaši attiecībā uz nodokļu uzlikšanu ienākumiem, kas gūti no ietaupījumiem. Ņemot vērā panākumus, izstrādājot un parafējot nolīgumu par nodokļiem, kas piemērojami ietaupījumiem, un pamatojoties uz Komisijas ieteikumu, Padome pārbaudīs, vai ir izpildīti vajadzīgie nosacījumi sarunu uzsākšanai par monetāro nolīgumu.

(14)

Komisijai jāiesniedz nolīguma projekts Ekonomikas un finanšu komitejai atzinuma sniegšanai. Savukārt pēc tam tas jāiesniedz Padomei, ja Spānija un Francija, Eiropas Centrālā banka vai Ekonomikas un finanšu komiteja uzskata, ka tas ir vajadzīgs,