32003R2287

Padomes Regula (EK) Nr. 2287/2003

(2003. gada 19. decembris),

ar ko attiecībā uz atsevišķiem zivju krājumiem un zivju krājumu grupām nosaka zvejas iespējas 2004. gadam, kā arī ar tām saistītos nosacījumus, kas piemērojami Kopienas ūdeņos un Kopienas kuģiem ūdeņos, kur nepieciešami nozvejas ierobežojumi

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā 2003. gada Pievienošanās aktu [1], jo īpaši tā 24. pantu, VI, VIII, IX un XII pielikumu,

ņemot vērā Padomes 2002. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 2371/2002 par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku [2] un jo īpaši tās 20. pantu,

ņemot vērā Padomes 1997. gada 18. decembra Regulu (EK) Nr. 66/98, ar ko nosaka konkrētus saglabāšanas un kontroles pasākumus, kurus piemēro zvejai Antarktikā [3], un jo īpaši tās 21. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1) Regulas (EK) Nr. 2371/2002 4. pants ietver prasību Padomei pieņemt pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu piekļuvi ūdeņiem un resursiem un ilgtspējīgu zvejas norisi, ņemot vērā pieejamo zinātnisko informāciju un jo īpaši Zivsaimniecības zinātniskās, tehnikas un ekonomikas komitejas sagatavoto ziņojumu.

(2) Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 20. pantu Padomei attiecībā uz katru zvejas zonu vai zvejas zonu grupu ir jāparedz kopējā pieļaujamā nozveja (KPN). Atbilstīgi minētās regulas 20. pantā noteiktajiem kritērijiem jāveic zvejas iespēju sadale dalībvalstīm un trešām valstīm.

(3) Lai nodrošinātu KPN un kvotu efektīvu apsaimniekošanu, jāparedz īpašie zvejas norises nosacījumi.

(4) Zvejniecības pārvaldības principi un atsevišķas procedūras Kopienas līmenī jānosaka tā, lai dalībvalstis var nodrošināt to kuģu apsaimniekošanu, kas peld ar to karogu.

(5) Atbilstīgi 2. pantam Padomes 1996. gada 6. maija Regulā (EK) Nr. 847/96, ar ko ievieš papildu nosacījumus ikgadējai KPN un kvotu pārvaldībai [4], jānorāda, uz kuriem krājumiem attiecas minētajā regulā noteiktie dažādie pasākumi.

(6) Saskaņā ar zvejas attiecību nolīgumos vai protokolos paredzēto procedūru Kopiena zvejas tiesību sakarā ir apspriedusies ar Norvēģiju [5], Farēru salām [6], Grenlandi [7], Islandi [8], Latviju [9], Lietuvu [10] un Igauniju [11].

(7) Atbilstīgi 1994. gada Pievienošanās akta 124. pantam Kopiena pārvalda zvejas nolīgumus, ko Zviedrija un Somija noslēgusi ar trešām valstīm. Saskaņā ar šiem nolīgumiem Kopiena ir apspriedusies ar Poliju.

(8) Ievērojot 2003. gada Pievienošanās aktu, no Igaunijas, Latvijas, Lietuvas un Polijas pievienošanās dienas noteikumiem par šīm valstīm paredzētajām zvejas iespējām jābūt saskaņā ar Pievienošanās līgumu. Tomēr tie paši zvejas iespēju piešķiršanas principi jāpiemēro arī laika posmā no 2004. gada 1. janvāra līdz pievienošanās dienai.

(9) Kopiena ir līgumslēdzēja puse vairākās reģionālās zivsaimniecības organizācijās. Šīs zivsaimniecības organizācijas ir ieteikušas paredzēt nozvejas ierobežojumus un citus saglabāšanas noteikumus attiecībā uz konkrētām sugām. Tādēļ Kopienai jāizpilda šie ieteikumi.

(10) Starptautiskās Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisijas (ICCAT) ikgadējā sanāksmē pieņemtajās tabulās parādīts, kuras ICCAT līgumslēdzējas puses tām piešķirtās zvejas iespējas izmanto nepilnīgi un kuras – pārmērīgi. Šajā sakarā ICCAT ir pieņēmusi lēmumu, kurā atzīts, ka 2002. gadā Eiropas Kopiena ir nepilnīgi izmantojusi tai piešķirto kvotu attiecībā uz vairāku veidu krājumiem.

(11) Lai pienācīgi ievērotu ICCAT noteikto Kopienas kvotu pielāgojumus, ir jāveic nepilnīgā izmantojuma pārdale, pamatojoties uz katras dalībvalsts attiecīgo veikumu kvotu apguvē, bet nemainot KPN ikgadējā piešķīruma sadales principu, kas noteikts ar šo regulu.

(12) Zvejas iespēju izpildi reglamentē attiecīgie Kopienas tiesību akti un jo īpaši Komisijas 1987. gada 20. maija Regula (EEK) Nr. 1381/87, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus attiecībā uz zvejas kuģu marķēšanu un dokumentāciju [12], Komisijas 1983. gada 22. septembra Regula (EEK) Nr. 2807/83, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus par to, kā reģistrēt informāciju par dalībvalstu nozvejotajām zivīm [13], Padomes 1993. gada 12. oktobra Regula (EEK) Nr. 2847/93, ar ko izveido kopējās zivsaimniecības politikas kontroles sistēmu [14], Padomes 1994. gada 27. jūnija Regula (EK) Nr. 1626/94, ar ko nosaka konkrētus tehniskus pasākumus zvejas resursu saglabāšanai Vidusjūrā [15], Padomes 1994. gada 27. jūnija Regula (EK) Nr. 1627/94, ar ko paredz vispārējus noteikumus par īpašām zvejas atļaujām [16], Regula (EK) Nr. 66/98, Padomes 1997. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 88/98, ar ko paredz konkrētus tehniskus pasākumus zvejas resursu saglabāšanai Baltijas jūras, Beltu un Zunda ūdeņos [17], Padomes 1998. gada 30. marta Regula (EK) Nr. 850/98 par zvejas resursu saglabāšanu ar tehniskiem pasākumiem jūras organismu mazuļu aizsardzībai [18] un Padomes 1998. gada 29. jūnija Regula (EK) Nr. 1434/98, ar ko precizē nosacījumus, ar kādiem krastā drīkst izkraut siļķes, kuras nav paredzētas tiešam patēriņam cilvēku uzturā [19].

(13) Lai sekmētu zivju krājumu saglabāšanu, 2004. gadā jāievieš konkrēti papildu pasākumi attiecībā uz zvejas kontroli un tehniskajiem nosacījumiem.

(14) Jāpieņem Kopienas noteikumi par zveju Rīgas jūras līcī atbilstīgi 2003. gada Pievienošanās aktā paredzētajām pamatnostādnēm. Ieteicams ieviest prasību par minēto ūdeņu pieejamību tikai ar īpašām zvejas atļaujām.

(15) Amerikas Tropisko tunzivju komisijas (IATTC) sanāksmē 2003. gada oktobrī lēmuma pieņemšanas nolūkā pārtrauca debates par zveju ar seineriem, kā arī pieņēma tehniskus pasākumus visas nozvejas saglabāšanai, piezvejas noteikumus un noteikumus par jūras bruņurupučiem. Lai arī Kopiena nav šīs organizācijas locekle, tomēr minētie nozvejas ierobežojumi jāievieš, lai nodrošinātu šo zivju resursu ilgtspējīgu pārvaldīšanu.

(16) KPN, kas noteikta krājumiem, kuru ataudzēšanas plānus var īstenot jau 2004. gadā, jāatbilst minētajos plānos izklāstītajai ataudzēšanas stratēģijai. Attiecībā uz krājumiem, kuru ataudzēšanas plānus nav iespējams īstenot 2004. gadā, jābūt spēkā ierobežojošākai īstermiņa pārvaldībai.

(17) Kamēr nav pieņemti ataudzēšanas plāni un īstenotas tajos ietvertās zvejas intensitātes pārvaldības programmas, jāpiemēro zvejas intensitātes pagaidu pārvaldības programmas vismaz attiecībā uz pašiem apdraudētākajiem krājumiem – tiem, kuru nozveju 2004. gadā Starptautiskā Jūras pētniecības padome (ICES) iesaka saglabāt nulles līmenī.

(18) Pēc ICES ieteikuma jāievieš pagaidu sistēma tūbīšu dzimtas zivju rūpnieciskās zvejas intensitātes pārvaldībai ICES IV apakšapgabalā (Skageraks un Ziemeļjūra).

(19) Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācijas (NAFO) 25. ikgadējā sanāksmē, kas notika 2003. gada 15.-19. septembrī, pieņēma melnā paltusa krājumu atjaunošanas plānu NAFO 2. apakšapgabalā un 3KLMNO rajonā. Šajā plānā paredzēta KPN apjoma samazināšana līdz 2007. gadam, kā arī papildu pasākumi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu minētā plāna efektivitāti. Tādēļ minētie pasākumi jāīsteno jau no 2004. gada, kamēr vēl nav pieņemta Padomes regula, ar ko ievieš daudzgadu pasākumus melnā paltusa krājumu atjaunošanai.

(20) Lai pildītu starptautiskās saistības, kuras Kopiena uzņēmusies kā Antarktikas ūdeņu dzīvo resursu saudzēšanas konvencijas (CCAMLR) līgumslēdzēja puse, tostarp pienākumu īstenot CCAMLR komisijas pieņemtos pasākumus, ir jāpiemēro pēdējās pieņemtie KPN apjomi 2003.-2004. gada sezonai un atbilstīgie sezonas sākuma un beigu datumi.

(21) CCAMLR XXII ikgadējā sanāksmē 2003. gadā apstiprināja ar EK karogu peldošu kuģu līdzdalību Dissostichus spp. pētnieciskajā zvejā FAO 88.1. apakšapgabalā un FAO 48.6. apakšapgabalā un uz atbilstīgo zvejas darbību attiecināja nozvejas un piezvejas ierobežojumus, kā arī dažus konkrētus tehniskus pasākumus. Jāpiemēro arī šie ierobežojumi un tehniskie pasākumi.

(22) Kopienas zvejnieku dzīvotspējas labad ir svarīgi minētās zvejas zonas darīt pieejamas no 2004. gada 1. janvāra. Ņemot vērā jautājuma steidzamību, noteikti jāpieļauj izņēmums attiecībā uz sešu nedēļu laika posmu, kas minēts I daļas 3. punktā Protokolā par valstu parlamentu nozīmi Eiropas Savienībā, kurš pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienu dibināšanas līgumiem,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I NODAĻA

DARBĪBAS JOMA UN DEFINĪCIJAS

1. pants

Priekšmets

Ar šo regulu attiecībā uz konkrētiem zivju krājumiem un zivju krājumu grupām paredz zvejas iespējas 2004. gadam, kā arī īpašos nosacījumus, ar kādiem šādas zvejas iespējas var izmantot.

Tomēr attiecībā uz konkrētiem krājumiem Antarktikā ar šo regulu nosaka zvejas iespējas un īpašus nosacījumus laika posmam, kas paredzēts I F pielikumā.

2. pants

Darbības joma

Šī regula attiecas uz:

a) Kopienas zvejas kuģiem (še turpmāk – "Kopienas kuģi"); un

b) zvejas kuģiem, kas peld ar trešo valstu karogu un ir reģistrēti šajās valstīs, (še turpmāk – "trešo valstu kuģi") ūdeņos, uz kuriem attiecas dalībvalstu suverenitāte vai jurisdikcija, (še turpmāk – "EK ūdeņi").

3. pants

Definīcijas

Šajā regulā:

a) "zvejas iespējas" ir:

i) kopējā pieļaujamā nozveja ("KPN") vai to kuģu skaits, kam ir atļauts zvejot, un/vai šo atļauju spēkā esamības laiks;

ii) Kopienai pieejamā KPN daļa;

iii) Kopienai piešķirtās kvotas trešo valstu ūdeņos;

iv) Kopienas zvejas iespēju piešķiršana dalībvalstīm kvotu veidā atbilstīgi ii) un iii) apakšpunktam;

v) kvotu piešķiršana trešām valstīm zvejošanai Kopienas ūdeņos;

b) "starptautiskie ūdeņi" ir ūdeņi, uz ko neattiecas nevienas valsts suverenitāte vai jurisdikcija;

c) "NAFO pārvaldes apgabals" ir tā NAFO (Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācija) konvencijas apgabala daļa, uz ko neattiecas piekrastes valstu suverenitāte vai jurisdikcija;

d) "Skageraks" ir apgabals, ko rietumos ierobežo iedomāta līnija no Hanstholmas bākas līdz Lindesnēses bākai, bet dienvidos – iedomāta līnija no Skāgenas bākas līdz Tistlarnas bākai un no šā punkta līdz tuvākajam Zviedrijas krasta punktam;

e) "Kategats" ir apgabals, ko ziemeļos ierobežo iedomāta līnija no Skāgenas bākas līdz Tistlarnas bākai un no šā punkta līdz tuvākajam Zviedrijas krasta punktam, bet dienvidos – iedomāta līnija no Hāzenēres līdz Gnībena ragam, no Korshāges līdz Spodsbjergai un no Gilbjerga raga līdz Killenai;

f) "Ziemeļjūra" ir ICES IV apakšapgabals un tā daļa no ICES IIIa rajona, uz ko neattiecas Skageraka definīcija c) punktā;

g) "3. administratīvā vienība" ir ICES 30. un 31. apakšrajons un tā daļa no 29. apakšrajona, kas atrodas uz ziemeļiem no 59o30'N;

h) "Rīgas jūras līcis" ir apgabals, ko rietumos ierobežo iedomāta līnija no Ovīšu bākas (57o34.1234'N, 21o42.9574'E) Latvijas rietumu krastā līdz Lodes raga dienvidu klintij (57o57.4760'N, 21o58.2789'E) Sāmsalā, kura turpinās dienvidu virzienā līdz Serves pussalas tālākajam dienvidu punktam un pēc tam – ziemeļaustrumu virzienā gar Sāmsalas austrumu krastu, bet ziemeļos – iedomāta līnija, kas savieno punktus, kuru koordinātas ir 58o30.0'N, 23o13.2'E un 58o30.0'N, 23o41'1E;

i) "jaunās dalībvalstis" ir Čehijas Republika, Igaunijas Republika, Kipras Republika, Latvijas Republika, Lietuvas Republika, Ungārijas Republika, Maltas Republika, Polijas Republika, Slovēnijas Republika un Slovākijas Republika.

4. pants

Zvejas zonas

Šajā regulā:

a) ICES (Starptautiskā Jūras pētniecības padome) zonas ir tās, kas noteiktas Regulā (EEK) Nr. 3880/91;

b) CECAF (Austrumu Vidusatlantija jeb FAO 34. galvenā zvejas zona) zonas ir tās, kas noteiktas Regulā (EK) Nr. 2597/95;

c) NAFO (Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācija) zonas ir tās, kas noteiktas Regulā (EEK) Nr. 2018/93;

d) CCAMLR (Antarktikas Jūras dzīvo resursu saglabāšanas konvencija) zonas ir tās, kas noteiktas Regulā (EK) Nr. 66/88.

II NODAĻA

ZVEJAS IESPĒJAS UN AR TĀM SAISTĪTIE NOSACĪJUMI KOPIENAS KUĢIEM

5. pants

Zvejas iespējas un to sadalījums

1. Zvejas iespējas Kopienas kuģiem Kopienas ūdeņos vai konkrētos ārpuskopienas ūdeņos un šādu zvejas iespēju sadalījums dalībvalstīm ir tāds, kā paredzēts I un II pielikumā.

2. Kopienas kuģiem ar šo ir atļauts, nepārsniedzot I pielikumā norādītos kvotu limitus, zvejot ūdeņos, uz ko attiecas Farēru salu, Grenlandes, Igaunijas, Islandes, Latvijas, Lietuvas, Norvēģijas, Polijas zvejniecības jurisdikcija, un zvejas zonā ap Jana Majena salu un ap Krievijas Federāciju, ievērojot 9., 16. un 17. pantā paredzētos nosacījumus.

3. Tiklīdz ir noteikta KPN, Komisija nosaka Kopienai pieejamās moivas zvejas iespējas V, XIV zonā (Grenlandes ūdeņi), kas atbilst 70 % no moivas KPN daļas, kura atvēlēta Grenlandei. Pēc 30000 tonnu zvejas iespēju nodošanas Islandei, 10000 tonnu zvejas iespēju nodošanas Farēru salām un 6700 tonnu zvejas iespēju nodošanas Norvēģijai atlikušais daudzums ir pieejams visām dalībvalstīm.

4. Komisija atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 2371/2002 30. panta 2. punktā minētajai procedūrai var palielināt putasu krājumu zvejas iespējas I-XIV zonā (EK ūdeņi un starptautiskie ūdeņi) un siļķu krājumu zvejas iespējas I un II zonā (EK ūdeņi un starptautiskie ūdeņi), ja trešās valstis neņem vērā nepieciešamību atbildīgi apsaimniekot minētos krājumus.

6. pants

Īpaši noteikumi par sadali

Zvejas iespēju sadale dalībvalstīm, kā paredzēts I un II pielikumā, neierobežo:

a) aizvietojumus, kas veikti, ievērojot Regulas (EK) Nr. 2371/2002 20. panta 5. punktu;

b) pārdali, kas veikta, ievērojot Regulas (EEK) Nr. 2847/93 21. panta 4. punktu, 23. panta 1. punktu un 32. panta 2. punktu;

c) krastā izkrautos papildu daudzumus, kas atļauti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu;

d) daudzumus, kas ieturēti atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantam;

e) atskaitījumus, kas veikti, ievērojot Regulas (EK) Nr. 847/96 5. pantu.

7. pants

Kvotu elastība

Šīs regulas I pielikumā attiecībā uz 2004. gadu ir norādīti krājumi, uz kuriem attiecas piesardzības vai analītiskā KPN, un krājumi, uz kuriem attiecas Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantā paredzētie ikgadējie elastības nosacījumi, un krājumi, uz kuriem attiecas minētās regulas 5. panta 2. punktā noteiktie soda koeficienti.

8. pants

Normālās nozvejas un piezvejas nosacījumi

1. Zivis no krājumiem, kuriem ir noteiktas zvejas iespējas, drīkst turēt uz kuģa vai izkraut krastā tikai tad, ja:

a) tās ir nozvejojuši tādas dalībvalsts kuģi, kam ir kvota, kura nav pārsniegta; vai

b) šī nozveja ir daļa no Kopienai atvēlētā daudzuma, kas nav sadalīts dalībvalstīm, izmantojot kvotas, un minētā daļa nav pārsniegta; vai

c) visu sugu zivīm, kas nav siļķes vai makreles un kas sajaukušās kopā ar citu sugu zivīm – tās nozvejotas ar tīkliem, kuru linuma acu izmērs ir mazāks par 32 milimetriem atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 850/98 4. pantam, un nav šķirotas ne uz kuģa, ne izkraujot; vai

d) siļķēm – nozveja atbilst Regulas (EK) Nr. 1434/98 2. panta prasībām; vai

e) makrelēm, ja tās ir sajaukušās kopā ar stavridām vai sardīnēm – makreļu svars nepārsniedz 10 % no uz kuģa esošo makreļu, stavridu un sardīņu kopējā svara, un zivis ir nešķirotas; vai

f) tās ir nozvejotas tādu zinātnisko pētījumu laikā, kas veikti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 850/98.

2. Visus krastā izkrautos daudzumus atskaita no kvotas vai, ja Kopienai atvēlētais daudzums nav sadalīts dalībvalstīm, izmantojot kvotas, tad no Kopienai atvēlētā daudzuma, izņemot atbilstīgi 1. punkta c), d), e) un f) apakšpunkta noteikumiem nozvejotos daudzumus.

3. Ja izbeidzas kāda no II pielikumā norādītajām zvejas iespējām, tad neatkarīgi no 1. punkta kuģiem, kuri darbojas zvejas zonā, uz ko attiecas konkrētie nozvejas ierobežojumi, ir aizliegts izkraut krastā daudzumus, kuri ir nešķiroti un kuros ir siļķes.

4. Piezvejas procentuālo daudzumu nosaka un piezveju realizē saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 850/98 4. pantu.

9. pants

Pieejas ierobežojumi

1. Kopienas kuģi nedrīkst zvejot Skagerakā, ja zvejas vieta ir tuvāk nekā 12 jūras jūdzes no Norvēģijas bāzes līnijām. Tomēr kuģi, kas peld ar Dānijas vai Zviedrijas karogu, zvejojot drīkst pietuvoties līdz attālumam, kurā tie neatrodas tuvāk par 4 jūdzēm no Norvēģijas bāzes līnijām.

2. Islandes jurisdikcijā esošajos ūdeņos Kopienas kuģi drīkst zvejot tikai apgabalos, kurus ierobežo iedomātas taisnes, kas secīgi savieno punktus ar šādām koordinātām:

Dienvidrietumu apgabals

1. No 63o12'N un 23o05'W līdz 62o00'N un 26o00'W.

2. 62o58'N un 22o25'W.

3. 63o06'N un 21o30'W.

4. 63o03'N un 21o00'W, un no turienes - 180o00'S.

Dienvidaustrumu apgabals

1. 63o14'N un 10o40'W.

2. 63o14'N un 11o23'W.

3. 63o35'N un 12o21'W.

4. 64o00'N un 12o30'W.

5. 63o53'N un 13o30'W.

6. 63o36'N un 14o30'W.

7. 63o10'N un 17o00'W, un no turienes - 180o00'S.

10. pants

Īpaši nosacījumi attiecībā uz Ziemeļjūras siļķēm

Ziemeļjūras, Skageraka un Kategata siļķu nozvejošanā, šķirošanā un izkraušanā krastā piemēro III pielikumā pieredzētos pasākumus.

11. pants

Citi tehniskie un kontroles pasākumi

Šīs regulas IV pielikumā paredzētos tehniskos pasākumus 2004. gadā piemēro papildus tiem, kas noteikti Regulā (EK) Nr. 850/98, Regulā (EK) Nr. 88/98, Regulā (EK) Nr. 1626/94 un Regulā (EK) Nr. 973/2001.

Sīki izstrādātus noteikumus par to, kā piemērot IV pielikuma 11. un 12. punktu, var pieņemt atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 2371/2002 30. panta 2. punktā minētajai procedūrai.

12. pants

Zvejas intensitātes ierobežojumi un ar tiem saistītie krājumu pārvaldīšanas nosacījumi

1. No 2004. gada 1. janvāra līdz 2004. gada 31. janvārim attiecībā uz mencu krājumu pārvaldīšanu Skagerakā, Kategatā, Ziemeļjūrā un apgabalā uz rietumiem no Skotijas piemēro zvejas intensitātes ierobežojumus un ar tiem saistītos nosacījumus, kas paredzēti Regulas (EK) Nr. 2341/2002 [20] XVII pielikumā.

2. No 2004. gada 1. februāra līdz 2004. gada 31. decembrim attiecībā uz mencu krājumu pārvaldīšanu Skagerakā, Kategatā, Ziemeļjūrā un Lamanša austrumdaļā, Īrijas jūrā un apgabalā uz rietumiem no Skotijas piemēro zvejas intensitātes ierobežojumus un ar tiem saistītos nosacījumus, kas paredzēti V pielikumā.

3. Attiecībā uz tūbīšu dzimtas zivju krājumu pārvaldīšanu ICES IV apakšapgabalā (Skageraks un Ziemeļjūra) piemēro zvejas intensitātes ierobežojumus un ar tiem saistītos nosacījumus, kas paredzēti VI pielikumā.

4. Sīki izstrādātus noteikumus par to, kā piemērot VI pielikuma 6. punktu, var pieņemt atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 2371/2002 30. panta 2. punktā minētajai procedūrai.

III NODAĻA

ZVEJAS IESPĒJAS UN AR TĀM SAISTĪTIE NOSACĪJUMI TREŠO VALSTU KUĢIEM

13. pants

Atļauju piešķiršana

Kuģi, kas peld ar Barbadosas, Gajānas, Igaunijas, Japānas, Dienvidkorejas, Krievijas Federācijas, Latvijas, Lietuvas, Norvēģijas, Polijas, Surinamas, Trinidādas un Tobāgo vai Venecuēlas karogu, un kuģi, kas reģistrēti Farēru salās, drīkst zvejot Kopienas ūdeņos, nepārsniedzot I pielikumā paredzētos kvotu limitus un ievērojot nosacījumus, kuri izvirzīti saskaņā ar 14., 15., 18., 19., 20., 21., 22., 23. un 24. pantu.

14. pants

Ģeogrāfiskie ierobežojumi

Zvejai, kuru veic kuģi, kas peld ar:

a) Norvēģijas karogu vai kas ir reģistrēti Farēru salās, jānotiek tajā 200 jūras jūdžu zonas daļā, kura atrodas tālāk jūrā nekā zona līdz 12 jūras jūdžu attālumā no dalībvalstu bāzes līnijām Ziemeļjūrā, Kategatā, Baltijas jūrā un Atlantijas okeānā uz ziemeļiem no 43o00'N, izņemot apgabalu, kas minēts Regulas (EK) Nr. 2371/2002 18. pantā; Skagerakā zveja, kuru veic kuģi, kas peld ar Norvēģijas karogu, ir atļauta zonā, kura atrodas tālāk jūrā nekā zona līdz četru jūras jūdžu attālumā no Dānijas un Zviedrijas bāzes līnijām;

b) Igaunijas, Latvijas vai Lietuvas karogu, jānotiek tajā 200 jūras jūdžu zonas daļā, kura atrodas tālāk jūrā nekā zona līdz 12 jūras jūdžu attālumā no dalībvalstu bāzes līnijām Baltijas jūrā uz dienvidiem no 59o30'N;

c) Krievijas Federācijas vai Polijas karogu, jānotiek tajā Zviedrijai piekrītošajā 200 jūras jūdžu zonas daļā, kura atrodas tālāk jūrā nekā zona līdz 12 jūras jūdžu attālumā no Zviedrijas bāzes līnijām Baltijas jūrā uz dienvidiem no 59o30'N;

d) Barbadosas, Gajānas, Japānas, Dienvidkorejas, Surinamas, Trinidādas un Tobāgo un Venecuēlas karogu, jānotiek tajā 200 jūras jūdžu zonas daļā, kura atrodas tālāk jūrā nekā zona līdz 12 jūras jūdžu attālumā no Francijas Gviānas departamenta bāzes līnijām.

15. pants

Normālās nozvejas un piezvejas nosacījumi

Zivis no krājumiem, kuriem ir noteiktas zvejas iespējas, drīkst turēt uz kuģa vai izkraut krastā tikai tad, ja tās ir nozvejojuši tādas trešās valsts kuģi, kam ir kvota, kura nav pārsniegta.

IV NODAĻA

LICENCĒŠANAS REŽĪMS KOPIENAS KUĢIEM

16. pants

Licences un ar tām saistītie nosacījumi

1. Neatkarīgi no vispārējiem noteikumiem par zvejas licencēm un īpašajām zvejas atļaujām, kas paredzēti Regulā (EK) Nr. 1627/94, uz zveju trešo valstu ūdeņos attiecina prasību par konkrētās trešās valsts iestāžu izdotas licences saņemšanu.

Tomēr šā punkta pirmo daļu nepiemēro šādiem kuģiem, kas zvejo Norvēģijas ūdeņos Ziemeļjūrā:

a) kuģi, kuru bruto tonnāža ir 200 tonnas vai mazāka;

b) kuģi, kuri zvejo lietošanai pārtikā paredzētas zivis, kas nav makreles;

c) Zviedrijas kuģi, kas zvejo saskaņā ar pieņemto praksi.

2. Maksimālo licenču skaitu un pārējos ar licencēm saistītos nosacījumus paredz tā, kā izklāstīts VII pielikuma I daļā. Pieteikumā licences saņemšanai norāda zvejas paņēmienu un tā kuģa nosaukumu un tehniskās īpašības, kam licence vajadzīga, un attiecīgās dalībvalsts iestādes šo pieteikumu nosūta Komisijai. Komisija šādus pieteikumus iesniedz attiecīgās trešās valsts iestādēm.

3. Kopienas kuģi ievēro saglabāšanas un kontroles pasākumus un visus pārējos noteikumus, kas attiecas uz zonu, kurā tie darbojas.

17. pants

Farēru salas

Kopienas kuģi, kas ir saņēmuši licenci specializētai kādas sugas zivju zvejai Farēru salu ūdeņos, drīkst veikt kādas citas sugas zivju specializētu zveju, ja vien iepriekš tie brīdina Farēru salu iestādes par izmaiņām.

V NODAĻA

LICENCĒŠANAS REŽĪMS TREŠO VALSTU KUĢIEM

18. pants

Pienākums iegūt licenci un īpašu zvejas atļauju

1. Neatkarīgi no Regulas (EK) Nr. 2847/93 28.b panta Norvēģijas kuģus, kuru bruto tonnāža ir mazāka par 200 tonnām, atbrīvo no pienākuma iegūt licenci un zvejas atļauju.

2. Licencei un īpašajai zvejas atļaujai jābūt uz kuģa. Šī prasība neattiecas uz Farēru salās vai Norvēģijā reģistrētiem kuģiem.

3. Trešo valstu kuģi, kam 2003. gada 31. decembrī ir atļauts zvejot, var turpināt zveju vēl 2004. gadā, kamēr Komisijā iesniedz un apstiprina to kuģu sarakstu, kam ir atļauts zvejot.

19. pants

Pieteikums licences un īpašās zvejas atļaujas saņemšanai

Pieteikumam licences un īpašās zvejas atļaujas saņemšanai, ko trešās valsts iestāde iesniedz Komisijai, pievieno šādu informāciju:

a) kuģa nosaukums;

b) reģistrācijas numurs;

c) ārējās identifikācijas burti un cipari;

d) reģistrācijas osta;

e) īpašnieka vai fraktētāja vārds vai nosaukums un adrese;

f) bruto tonnāža un kopgarums;

g) dzinēja jauda;

h) radioizsaukuma signāls un frekvence;

i) paredzētais zvejas paņēmiens;

j) paredzētais zvejas apgabals;

k) kādu sugu zivis paredzēts zvejot;

l) laika posms, uz kādu licence ir vajadzīga.

20. pants

Licenču skaits

Licenču skaitu un konkrētus ar licencēm saistītus nosacījumus paredz tā, kā izklāstīts VII pielikuma II daļā.

21. pants

Anulēšana un atsaukšana

1. Licences un īpašās zvejas atļaujas var anulēt, lai izsniegtu jaunas licences un īpašās zvejas atļaujas. Šāda anulēšana stājas spēkā iepriekšējā dienā, pirms Komisija izdod jaunas licences un īpašās zvejas atļaujas. Jaunas licences un īpašās zvejas atļaujas stājas spēkā to izdošanas dienā.

2. Licences un īpašās zvejas atļaujas pilnībā vai daļēji atsauc pirms termiņa paiešanas, ja ir izmantota I pielikumā paredzētā attiecīgā krājuma kvota.

3. Licences un īpašās zvejas atļaujas atsauc, ja netiek pildītas šajā regulā paredzētās saistības.

22. pants

Attiecīgo noteikumu neievērošana

1. Kuģim, attiecībā uz kuru nav izpildītas šajā regulā paredzētās saistības, laika posmā, kas nepārsniedz 12 mēnešus, neizsniedz licences un īpašās zvejas atļaujas.

2. Komisija konkrētās trešās valsts iestādēm paziņo to kuģu nosaukumus un tehniskās īpašības, kuriem attiecīgo noteikumu pārkāpuma dēļ nākamo mēnesi vai mēnešus būs aizliegts zvejot Kopienas zvejas zonā.

23. pants

Licences īpašnieka pienākumi

1. Zonā, kurā darbojas trešo valstu kuģi, tie ievēro saglabāšanas un kontroles pasākumus un pārējos noteikumus, ko piemēro Kopienas kuģiem, jo īpaši Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1627/94, (EK) Nr. 88/98, (EK) Nr. 850/98, (EK) Nr. 1434/98 un Komisijas Regulu (EEK) Nr. 1381/87.

2. Šā panta pirmajā punktā minētajiem kuģiem ir zvejas žurnāls, kurā atrodama VIII pielikuma I daļā paredzētā informācija.

3. Trešo valstu kuģi, izņemot Norvēģijas kuģus, kas zvejo ICES IIIa rajonā, pārraida Komisijai IX pielikumā norādīto informāciju atbilstīgi minētajā pielikumā paredzētajiem noteikumiem.

24. pants

Īpaši noteikumi par Francijas Gviānas departamentu

1. Licences zvejošanai Francijas Gviānas departamenta ūdeņos piešķir tad, ja attiecīgā kuģa īpašnieks apņemas pēc Komisijas lūguma atļaut uzņemt uz kuģa novērotāju.

2. Pēc reisa izkraujot nozvejoto, tā kuģa kapteinis, kam ir licence zivju zvejai vispār vai konkrēti tunzivju zvejai Francijas Gviānas departamenta ūdeņos, ikreiz iesniedz Francijas iestādēm deklarāciju, kurā norāda kopš iepriekšējās deklarācijas iesniegšanas nozvejoto un uz kuģa esošo garneļu daudzumus. Šīs deklarācijas veidlapas paraugs sniegts VII pielikuma III daļā. Kapteinis ir atbildīgs par šīs deklarācijas pareizību. Francijas iestādes veic visus attiecīgos pasākumus, lai pārliecinātos par deklarāciju pareizību, konkrēti salīdzinot tās ar ierakstiem 23. panta 2. punktā minētajā zvejas žurnālā. Pēc pārbaudes deklarāciju paraksta atbildīgā amatpersona. Līdz katra mēneša beigām Francijas iestādes nosūta Komisijai visas deklarācijas, kas attiecas uz iepriekšējo mēnesi.

3. Kuģiem, kas zvejo Francijas Gviānas departamenta ūdeņos, ir zvejas žurnāls, kas atbilst paraugam VIII pielikuma II daļā. Šā zvejas žurnāla ierakstu kopiju 30 dienās pēc katra zvejas reisa pēdējās dienas ar Francijas iestāžu starpniecību nosūta Komisijai.

4. Ja Komisija mēnesi nesaņem nekādus paziņojumus par kuģi, kam ir licence zvejošanai Francijas Gviānas departamenta ūdeņos, tad minētajam kuģim šo licenci atsauc.

VI NODAĻA

ĪPAŠI NOTEIKUMI PAR KOPIENAS KUĢIEM, KAS ZVEJO NAFO PĀRVALDES APGABALĀ

1. IEDAĻA

Kopienas līdzdalība

25. pants

Kuģu saraksts

1. Tikai tiem EK kuģiem, kuru bruto tonnāža pārsniedz 50 tonnas un kuriem to karoga dalībvalsts ir izsniegusi īpašu zvejas atļauju, ar šajā atļaujā paredzētajiem nosacījumiem ir atļauts zvejot, turēt uz kuģa, pārkraut vai izkraut krastā zvejas resursus no NAFO pārvaldes apgabala.

2. Katra dalībvalsts datorlasāmā formā nosūta Komisijai visu to kuģu sarakstu, kuru bruto tonnāža pārsniedz 50 tonnas un kuri peld ar šīs valsts karogu un ir reģistrēti Kopienā, un kuriem ir atļauts zvejot NAFO pārvaldes apgabalā.

3. Šā panta 2. punktā minēto sarakstu Komisijai nosūta 15 dienās pēc šīs regulas stāšanās spēkā un saraksta grozījumu gadījumā – vismaz 5 dienas pirms sarakstā pievienotā kuģa iebraukšanas NAFO pārvaldes apgabalā. Komisija šo informāciju tūlīt nosūta NAFO sekretariātam.

4. Šā panta 2. punktā minētajā sarakstā iekļauj šādu informāciju:

a) kuģa iekšējais numurs, kā noteikts I pielikumā Komisijas 1998. gada 30. septembra Regulai (EK) Nr. 2090/98 par Kopienas zvejas kuģu reģistru [21];

b) starptautiskais radiosignāls;

c) attiecīgā gadījumā – fraktētājs;

d) kuģa tips.

5. Attiecībā uz kuģiem, kas uz laiku peld ar dalībvalsts karogu (kuģa fraktēšana bez apkalpes), nosūtītajā informācijā iekļauj šādas ziņas:

a) datums, no kura kuģis drīkst peldēt ar dalībvalsts karogu;

b) datums, no kura dalībvalsts atļāvusi šim kuģim zvejot NAFO pārvaldes apgabalā;

c) tās valsts nosaukums, kurā kuģis reģistrēts vai ir bijis reģistrēts, un datums, no kura tas vairs nepeld ar minētās valsts karogu;

d) kuģa nosaukums;

e) oficiālais kuģa reģistrācijas numurs, ko piešķīrušas valsts kompetentās iestādes;

f) kuģa piederības osta pēc tā pārņemšanas;

g) kuģa īpašnieka vai fraktētāja nosaukums;

h) apliecinājums par to, ka kapteiņa rīcībā ir NAFO pārvaldes apgabalā spēkā esošo noteikumu eksemplārs;

i) galvenās sugas, ko kuģis drīkst zvejot NAFO pārvaldes apgabalā;

j) apakšapgabali, kuros zveja varētu notikt.

2. IEDAĻA

Tehniskie pasākumi

26. pants

Linuma acu izmēri

Šīs regulas X pielikumā minēto sugu zivju specializētajā zvejā aizliegts izmantot trali, kam jebkurā vietā linuma acu izmērs ir mazāks par 130 mm. Specializētajā īsspuru kalmāru (Illex illecebrosus) zvejā linuma acu izmēru drīkst samazināt ne vairāk kā līdz 60 mm. Specializētajā raju dzimtas zivju (Rajidae) zvejā linuma acu izmēru palielina vismaz līdz 280 mm āmī un līdz 220 mm pārējās traļa daļās.

Garneļu (Pandalus borealis) zvejā kuģi izmanto tīklus, kam minimālais linuma acu izmērs ir 40 mm.

27. pants

Tīklu aprīkojums

1. Aizliegts izmantot šajā pantā neaprakstītus līdzekļus vai ierīces, kas aizsprosto linuma acis vai samazina to izmēru.

2. Lai samazinātu vai novērstu bojājumus, pie āmja apakšējās daļas drīkst piestiprināt buruaudeklu, linumu vai jebkuru citu materiālu.

3. Ierīces āmja augšējā daļā drīkst piestiprināt tad, ja tās neaizsprosto āmja acis. Drīkst izmantot tikai XI pielikumā paredzētos āmja virspuses apvalkus.

4. Garneļu (Pandalus borealis) zvejas kuģi izmanto šķirojamos režģus, kuros maksimālais acu izmērs ir 22 mm. To kuģu aprīkojumā, kas zvejo garneles 3L rajonā, ietilpst arī vismaz 72 cm gari ķēžu posmi.

28. pants

Piezveja

1. Kuģu kapteiņi nedrīkst veikt to sugu specializēto zveju, uz kurām attiecas piezvejas ierobežojumi. Specializēta zveja ir tā, kur ar vienu vada iemetienu gūtajā nozvejā pēc svara procentuāli visvairāk ir konkrētās sugas zivju.

2. To I D pielikumā uzskaitīto sugu zivju piezveja, attiecībā uz kurām Kopiena nav paredzējusi kvotas NAFO pārvaldes apgabala daļā un kuras tur nozvejotas kādas citas sugas zivju specializētās zvejas laikā, vienai sugai nedrīkst pārsniegt 2500 kg vai 10 % no uz kuģa palikušās kopējās nozvejas svara, atkarībā no tā, kurš apjoms ir lielāks. Tomēr pārvaldes apgabala daļā, kur atsevišķu sugu zivju specializētā zveja ir aizliegta, jebkuras I D pielikumā minētās sugas zivju piezveja nedrīkst pārsniegt attiecīgi 1250 kg vai 5 %.

3. Ja kopējais to sugu zivju daudzums, uz ko attiecas piezvejas ierobežojumi, vienā vada iemetienā pārsniedz 2. punktā paredzēto un attiecīgajā gadījumā piemērojamo limitu, tad kuģim tūlīt jāattālinās vismaz piecas jūras jūdzes no iepriekšējās vada iemetiena vietas. Ja kopējais to sugu zivju daudzums, uz ko attiecas piezvejas ierobežojumi, pārsniedz minēto limitu arī kādā no turpmākajiem vada iemetieniem, tad kuģim atkal nekavējoties jāattālinās vismaz piecas jūras jūdzes no iepriekšējās vada iemetiena vietas, un tas nedrīkst atgriezties vēl vismaz 48 stundas.

4. Garneļu (Pandalus borealis) zvejas kuģiem gadījumā, ja visu I D pielikumā uzskaitīto sugu zivju kopējā piezveja vienā vada iemetienā 3M rajonā pārsniedz 5 % un 3L rajonā – 2,5 % no svara, tūlīt jāattālinās vismaz piecas jūras jūdzes no iepriekšējās vada iemetiena vietas.

Garneļu nozveju neizmanto bentālo zivju sugu piezvejas apjomu aprēķināšanā.

29. pants

Zivju minimālais izmērs

NAFO pārvaldes apgabalā nozvejotās zivis, kuru izmērs neatbilst XII pielikumā noteiktajam izmēram, nedrīkst apstrādāt, paturēt uz kuģa, pārkraut, izkraut krastā, transportēt, uzglabāt, pārdot, izlikt vai piedāvāt pārdošanai, bet tās tūlīt jāielaiž atpakaļ jūrā. Ja nozvejoto neatbilstīgā izmēra zivju daudzums pārsniedz 10 % no kopējā daudzuma, tad kuģis zveju turpina vismaz piecas jūras jūdzes atstatus no iepriekšējās vada iemetiena vietas. Apstrādātas zivis, uz kurām attiecas prasība par zivju minimālo izmēru un kuras neatbilst XII pielikumā norādītajam garuma ekvivalentam, uzskata par zivju minimālajam izmēram neatbilstošām.

3. IEDAĻA

Kontroles pasākumi

30. pants

Zvejas žurnāls un glabāšanas plāns

1. Papildus Regulas (EEK) Nr. 2847/93 6., 8., 11. un 12. panta prasību izpildei kuģu kapteiņi zvejas žurnālā ieraksta šīs regulas XIII pielikumā norādīto informāciju.

2. Ikviena dalībvalsts līdz katra mēneša piecpadsmitajam datumam datorlasāmā formā paziņo Komisijai XIV pielikumā minēto krājumu daudzumus, kas izkrauti krastā iepriekšējā mēnesī, un dara zināmu atbilstīgi Regulas (EEK) Nr. 2847/93 11. un 12. pantam saņemto informāciju.

3. Kopienas kuģa kapteinis datus par I D pielikumā uzskaitīto sugu pārstāvju nozveju ieraksta:

a) zvejas žurnālā, datus grupējot atkarībā no sugas un apstrādātā produkta veida; vai

b) apstrādāto produktu glabāšanas plānā, norādot produktu atrašanās vietu kravas telpās atkarībā no sugas.

4. Kuģa kapteinis sniedz palīdzību, kas vajadzīga, lai varētu pārbaudīt zvejas žurnālā reģistrēto daudzumu un uz kuģa glabāto apstrādāto produktu daudzumu atbilstību.

31. pants

Tīkli

Šīs regulas X pielikumā minētas sugas vai sugu pārstāvju specializētajā zvejā uz kuģiem nedrīkst atrasties tīkli, kuru linuma acu izmērs ir mazāks par 26. pantā noteikto izmēru. Tomēr uz kuģiem, kas tā paša reisa laikā zvejo arī ārpus NAFO pārvaldes apgabala, šādi tīkli drīkst atrasties, ja vien tie ir droši sastiprināti un noglabāti un nav pieejami tūlītējai izmantošanai, proti:

a) tīkli ir atvienoti no klāja un no vilkšanas vai tralēšanas tauvām un trosēm; un

b) tīkli, kas atrodas uz klāja vai virs tā, ir stingri piestiprināti pie kādas virsbūves daļas.

32. pants

Pārkraušana

Kopienas kuģi NAFO pārvaldes apgabalā neveic pārkraušanas darbības, ja vien tie iepriekš nav saņēmuši attiecīgu atļauju no kompetentajām iestādēm.

33. pants

Zvejas intensitātes uzraudzība

1. Ikviena dalībvalsts veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu 25. pantā minēto šīs dalībvalsts kuģu zvejas intensitātes atbilstību zvejas iespējām, kas minētajai dalībvalstij ir pieejamas NAFO pārvaldes apgabalā.

2. Dalībvalstis ne vēlāk kā 2004. gada 31. janvārī vai pēc tam – vismaz 30 dienas pirms attiecīgās darbības uzsākšanas nosūta Komisijai nozvejas plānu, kas sastādīts minēto dalībvalstu kuģiem zvejošanai NAFO pārvaldes apgabalā. Nozvejas plānā inter alia identificē kuģi vai kuģus, kuri veiks minētās zvejas darbības. Nozvejas plānā atspoguļo kopējo zvejas intensitāti, ko paredzēts izvērst konkrētajā zvejas vietā, attiecībā pret zvejas iespēju apjomu, kurš ir paziņojumu izdarījušās dalībvalsts rīcībā.

Dalībvalstis ne vēlāk kā 2004. gada 31. decembrī ziņo Komisijai par nozvejas plānu izpildi, norādot faktiski zvejojušo kuģu skaitu un zvejā pavadīto dienu kopskaitu.

4. IEDAĻA

Īpaši noteikumi attiecībā uz ziemeļu garnelēm

34. pants

Ziemeļu garneļu zveja

Katra dalībvalsts ik dienas paziņo Komisijai NAFO pārvaldes apgabala 3L rajonā nozvejoto Ziemeļu garneļu (Pandalus borealis) daudzumus, kurus ieguvuši kuģi, kas peld ar tās karogu un ir reģistrēti Kopienā. Visu veidu zvejas darbība norisinās ūdeņos, kas ir dziļāki par 200 metriem, un to vienlaikus veic ne vairāk kā viens kuģis no dalībvalsts.

5. IEDAĻA

Īpaši noteikumi attiecībā uz melnajiem paltusiem

35. pants

Īpaša atļauja melno paltusu zvejai

1. Kopienas kuģiem, kuru kopgarums pārsniedz 24 metrus un kuri nav iekļauti 2. punktā minētajā sarakstā, aizliegts zvejot, turēt uz kuģa, pārkraut vai izkraut krastā melnos paltusus.

2. Katra dalībvalsts nosūta Komisijai visu to kuģu sarakstu, kuru kopgarums pārsniedz 24 metrus un kuri peld ar tās karogu un ir reģistrēti Kopienā, un kuriem šī dalībvalsts atļāvusi zvejot melnos paltusus 2. apakšapgabalā un 3KLMNO rajonā, izsniedzot īpašu zvejas atļauju.

3. Šā panta 2. punktā minētajā sarakstā iekļauj iekšējo numuru, kā noteikts Komisijas Regulas (EK) Nr. 2090/98 I pielikumā.

4. Šo sarakstu datorlasāmā formā Komisijai nosūta 15 dienās pēc šīs regulas stāšanās spēkā un saraksta grozījumu gadījumā – vismaz 5 dienas pirms sarakstā pievienotā kuģa iebraukšanas 2. apakšapgabalā vai 3KLMNO rajonā. Komisija minēto sarakstu tūlīt nosūta NAFO sekretariātam.

5. Katra dalībvalsts veic vajadzīgos pasākumus, lai tai atvēlēto melnā paltusa kvotu sadalītu 2. punktā minētajiem atļauju saņēmušajiem kuģiem. Dalībvalstis 15 dienās pēc šīs regulas stāšanās spēkā nosūta Komisijai informāciju par attiecīgo kvotu sadalījumu.

36. pants

Ziņojumi

1. Šīs regulas 35. panta 2. punktā minēto kuģu kapteiņi karoga dalībvalstij pārraida šādus ziņojumus:

a) melnā paltusa daudzums uz kuģa brīdī, kad attiecīgais Kopienas kuģis iebrauc 2. apakšapgabalā vai 3KLMNO rajonā. Šo ziņojumu pārraida ne agrāk kā 12 stundas un ne vēlāk kā 6 stundas pirms katras reizes, kad attiecīgais kuģis iebrauc šajā zonā;

b) melnā paltusa iknedēļas nozveja. Šo ziņojumu pirmo reizi pārraida ne vēlāk kā septītās dienas beigās pēc attiecīgā kuģa iebraukšanas 2. apakšapgabalā vai 3KLMNO rajonā vai – ja zvejas reiss ir ilgāks nekā septiņas dienas – ne vēlāk kā pirmdien attiecībā uz nozveju, kas 2. apakšapgabalā vai 3KLMNO rajonā gūta iepriekšējā nedēļā, kura noslēdzas svētdien pusnaktī;

c) melnā paltusa daudzums uz kuģa brīdī, kad attiecīgais Kopienas kuģis izbrauc no 2. apakšapgabala vai 3KLMNO rajona. Šo ziņojumu pārraida ne agrāk kā 12 stundas un ne vēlāk kā 6 stundas pirms katras reizes, kad attiecīgais kuģis izbrauc no šīs zonas, un tajā iekļauj minētajā zonā pavadīto zvejas dienu skaitu un kopējo nozveju;

d) par kuģa uzturēšanās laiku 2. apakšapgabalā un 3KLMNO rajonā – katrā melnā paltusa pārkraušanas reizē iekrautos un izkrautos daudzumus. Šos ziņojumus pārraida ne vēlāk kā 24 stundas pēc pārkraušanas beigām.

2. Dalībvalstis pēc 1. punkta a), c) un d) apakšpunktā minēto ziņojumu saņemšanas pārsūta tos Komisijai.

3. Kad melnā paltusa nozvejas apjoms, kas paziņots saskaņā ar 2. punktu, sasniedz 70 % no dalībvalstīm piešķirtās kvotas, dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai pastiprinātu nozvejas uzraudzību, un par šiem pasākumiem informē Komisiju.

37. pants

Norādītās ostas

1. Aizliegts izkraut krastā jebkādu daudzumu melno paltusu, ja tas nenotiek NAFO līgumslēdzēju pušu norādītā ostā. Melnā paltusa izkraušana krastā trešo pušu ostās ir aizliegta.

2. Dalībvalstis norāda, kurās ostās drīkst izkraut krastā melnos paltusus, un paredz ar to saistītās pārbaudes un uzraudzības procedūras, tostarp noteikumus par melnā paltusa daudzumu reģistrēšanu un paziņošanu ikreiz, kad notiek izkraušana krastā.

3. Dalībvalstis 15 dienās pēc šīs regulas stāšanās spēkā nosūta Komisijai norādīto ostu sarakstu un vēl 15 dienās pēc tam – ar to saistītās pārbaudes un uzraudzības procedūras, kas minētas 2. punktā. Komisija šo informāciju tūlīt nosūta NAFO sekretariātam.

4. Komisija tūlīt nosūta visām dalībvalstīm 2. punktā minēto norādīto ostu sarakstu, kā arī pārējo NAFO līgumslēdzēju pušu izraudzīto ostu sarakstu.

38. pants

Pārbaude ostā

1. Dalībvalstis nodrošina, ka visus kuģus, kuri iebrauc norādītā ostā, lai izkrautu krastā un/vai pārkrautu melnos paltusus, šajā ostā apseko atbilstīgi NAFO ostā veicamās pārbaudes režīmam.

2. Šā panta 1. punktā minēto kuģu nozvejoto aizliegts izkraut un/vai pārkraut pirms inspektora ierašanās.

3. Visus izkrautos daudzumus grupē pa sugām un nosver pirms to nogādāšanas saldētavā vai citā galamērķī.

4. Dalībvalstis 7 darba dienās pēc pārbaudes pabeigšanas nosūta NAFO sekretariātam attiecīgo ostā veiktās pārbaudes ziņojumu, un tā kopiju nosūta Komisijai.

39. pants

Aizliegums trešās puses kuģiem veikt nozvejas izkraušanu krastā un pārkraušanu

Dalībvalstis nodrošina to, ka melno paltusu izkraušana krastā un pārkraušana, kuru veic NAFO pārvaldes apgabalā zvejojuši trešo pušu kuģi, ir aizliegta.

40. pants

Veiktās zvejas darbības kontrole

Dalībvalstis vēlākais līdz 2004. gada 31. decembrim iesniedz Komisijai ziņojumu par 34. līdz 39. pantā paredzēto pasākumu īstenošanu, tostarp par zvejas dienu kopskaitu.

6. IEDAĻA

Īpaši noteikumi attiecībā uz jūrasasariem

41. pants

Jūrasasaru zveja

1. Katru otro pirmdienu tāda Kopienas kuģa kapteinis, kas zvejo jūrasasarus NAFO pārvaldes apgabala 2. apakšapgabalā vai 1F, 3K un 3M rajonā, tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, ar kuras karogu šis kuģis peld vai kurā tas ir reģistrēts, paziņo minētajos apgabalos un zonās nozvejoto jūrasasaru daudzumus par divu nedēļu laika posmu, kas noslēdzas iepriekšējās svētdienas pusnaktī.

Pēc tam, kad kopējā nozveja sasniedz 50 % no kopējās pieļaujamās nozvejas, šādu paziņojumu veic katru pirmdienu.

2. Dalībvalstis katru otro otrdienu līdz plkst.12:00 paziņo Komisijai jūrasasaru daudzumus, ko divu nedēļu laika posmā, kurš noslēdzas iepriekšējās svētdienas pusnaktī, NAFO pārvaldes apgabala 2. apakšapgabalā un 1F, 3K un 3M rajonā nozvejojuši kuģi, kas peld ar attiecīgās dalībvalsts karogu un ir reģistrēti minētajā dalībvalstī.

Pēc tam, kad kopējā nozveja sasniedz 50 % no kopējās pieļaujamās nozvejas, šādus ziņojumus sūta katru nedēļu.

VII NODAĻA

ĪPAŠI NOTEIKUMI KOPIENAS KUĢIEM, KAS ZVEJO CCAMLR APGABALĀ

1. IEDAĻA

Ierobežojumi

42. pants

Aizliegumi un nozvejas ierobežojumi

1. Specializēta XV pielikumā uzskaitīto sugu pārstāvju zveja ir aizliegta tajās zonās un laika posmos, kas norādīti minētajā pielikumā.

2. Attiecībā uz jauniem zvejas veidiem un pētniecisko zveju piemēro nozvejas un piezvejas ierobežojumus, kas izklāstīti XVI pielikumā un ir spēkā minētajā pielikumā norādītajos apakšapgabalos un rajonos.

2. IEDAĻA

Pētnieciskā zveja

43. pants

Līdzdalība pētnieciskajā zvejā

1. Zvejas kuģi, kuri peld ar Spānijas karogu un ir reģistrēti šajā valstī un par kuriem CCAMLR paziņots saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 66/98 16. panta noteikumiem, drīkst piedalīties FAO 48.6. apakšapgabalā un FAO 88.1. apakšapgabalā notiekošajā Dissostichus spp. pētnieciskajā zvejā ar āķu jedām. FAO 48.6. apakšapgabalā vienlaikus drīkst zvejot ne vairāk kā viens zvejas kuģis. Kopējās nozvejas un piezvejas ierobežojumi apakšapgabalos un šo ierobežojumu sadalījums pa maza mēroga pētniecības zonām (SSRU) katrā no abiem apakšapgabaliem ir izklāstīts XVI pielikumā.

2. Zveju veic pēc iespējas plašākā ģeogrāfiskā un batimetriskā zonā, lai iegūtu informāciju, kas vajadzīga zvejas potenciāla noteikšanai un pārmērīgas nozvejas un zvejas intensitātes novēršanai. Tālab pēc tam, kad paziņotais nozvejas apjoms sasniedz paredzēto nozvejas limitu, konkrētajā SSRU notiekošo zveju pārtrauc, un šo SSRU uz visu atlikušo sezonu slēdz zvejas darbībai.

44. pants

Paziņojumu sistēmas

Uz zvejas kuģiem, kas piedalās 43. pantā minētajā pētnieciskajā zvejā, attiecas šādas nozvejas un zvejas intensitātes paziņojumu sistēmas:

a) piecu dienu Nozvejas un zvejas intensitātes paziņojumu sistēma, kas izklāstīta Regulas (EK) Nr. 66/98 7. panta 3. punktā;

b) precizēto ikmēneša Nozvejas un zvejas intensitātes paziņojumu sistēma, kas izklāstīta Regulas (EK) Nr. 66/98 12. pantā;

c) paziņojumi par jūrā izgāzto Dissostichus eleginoides un Dissostichus mawsoni kopējo skaitu un svaru, ieskaitot arī zivis ar recekļainu miesu.

45. pants

Īpašas prasības

1. Šīs regulas 43. pantā minēto pētniecisko zveju veic saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 66/98 14. panta 3. punktu attiecībā uz pasākumiem, kas piemērojami, lai zvejā ar āķu jedām samazinātu jūras putnu nejaušas bojāejas iespēju. Papildus minētajiem pasākumiem šajā zvejā ir aizliegts izgāzt subproduktus.

2. Uz zvejas kuģiem, kas piedalās pētnieciskajā zvejā FAO 88.1. apakšapgabalā, attiecas šādas papildu prasības:

a) kuģiem aizliegts jūrā izgāzt:

i) naftas vai degvielas produktus vai eļļainus atlikumus, izņemot tos, kas atļauti MARPOL konvencijas 73/78 I pielikumā;

ii) atkritumus;

iii) pārtikas atkritumus, kas paliek sietā, kura acu atvērumi nav lielāki par 25 mm;

iv) nesadalītus vai sadalītus mājputnus (tostarp olu čaumalas); vai

v) notekūdeņus tuvāk nekā 12 jūras jūdzes no krasta vai ledus šelfa vai notekūdeņus tad, kad kuģis peld ar ātrumu, kas ir mazāks nekā 4 mezgli;

b) nedrīkst 88.1. apakšapgabalā ievest dzīvus mājputnus vai citus dzīvus putnus, un neapēsti mājputnu gaļas ēdieni no 88.1. apakšapgabala jāizved;

c) Dissostichus spp. zveja 88.1. apakšapgabalā ir aizliegta 10 jūras jūdžu zonā no Belenija salu krasta.

46. pants

Vada iemetiena definīcija

1. Šajā iedaļā vada iemetiens ir viena vai vairāku zvejas rīku iemešana vienuviet. Precīzu vada iemetiena ģeogrāfisko stāvokli nosaka pēc tā zvejas rīka vai rīku centrālā punkta, ko izmanto nozvejas un zvejas intensitātes paziņojumu sastādīšanas vajadzībām.

2. Lai vada iemetienu atzītu par kontroles iemetienu:

a) starp kontroles iemetieniem jābūt vismaz 5 jūras jūdzes lielam attālumam, un šis attālums jāmēra starp kontroles iemetienu ģeogrāfiskajiem viduspunktiem;

b) katrā iemetienā jābūt ne mazāk kā3500 un ne vairāk kā 10000 āķiem; šo skaitu var veidot vairāku vienuviet iemestu zvejas rīku āķi;

c) iemesto āķu jedu turēšanas ilgumam jābūt ne mazākam par sešām stundām, un šo laiku skaita no iemešanas beigām līdz vilkšanas sākumam.

47. pants

Pētniecības plāni

Zvejas kuģi, kas piedalās 43. pantā minētajā pētnieciskajā zvejā, īsteno pētniecības plānus visās un ikvienā no maza mēroga pētniecības zonām (SSRU), kurās ir sadalīts FAO 48.6. un 88.1. apakšapgabals. Pētniecības plānu īsteno šādi:

a) pēc pirmās iebraukšanas reizes SSRU pirmie 10 vada iemetieni, ko apzīmē kā "pirmo sēriju", ir "kontroles iemetieni", un tiem jāatbilst 46. panta 2. punktā norādītajiem kritērijiem;

b) nākamos 10 vada iemetienus vai 10 tonnas nozvejas, atkarībā no tā, kuru no šiem lielumiem sasniedz vispirms, apzīmē kā "otro sēriju". Otrās sērijas iemetienus pēc kapteiņa izvēles var veikt parastās pētnieciskās zvejas gaitā. Tomēr šos iemetienus var apzīmēt arī kā kontroles iemetienus, ja vien tie atbilst 46. panta 2. punkta prasībām;

c) ja pēc pirmās un otrās iemetienu sērijas pabeigšanas kapteinis vēlas turpināt zveju SSRU, tad kuģim jāsāk "trešā sērija", šādi visās trijās sērijās kopā veicot 20 kontroles iemetienus. Trešā iemetienu sērija jāpabeidz tajā pašā SSRU apmeklējumā, kad pirmā un otrā sērija;

d) pēc 20 kontroles iemetienu izpildes kuģis drīkst turpināt zveju SSRU;

e) attiecībā uz 88.1. apakšapgabala SSRU ar kodu A, B, C, E un G, kur zvejai derīgā jūras gultnes platība ir mazāka nekā 15000 km2, b), c) un d) apakšpunktu nepiemēro, un kuģis drīkst turpināt zveju SSRU pēc 10 kontroles iemetienu izpildes.

48. pants

Datu vākšanas plāni

1. Zvejas kuģi, kas piedalās 43. pantā minētajā pētnieciskajā zvejā, īsteno datu vākšanas plānus visās un ikvienā no SSRU, kurās ir sadalīts FAO 48.6. un 88.1. apakšapgabals. Izpildot datu vākšanas plānu, jāievāc šādi dati:

a) ģeogrāfiskais novietojums un jūras dziļums, kurus nosaka abos katra iemestā zvejas rīka galos;

b) iemešanas, turēšanas un vilkšanas ilgums;

c) ūdens virspusē bojā gājušo zivju skaits un sugas;

d) iemesto āķu skaits;

e) ēsmas veids;

f) ēsmas uzspraušanas rezultāti (%);

g) āķa tips; un

h) jūras virsmas stāvoklis, mākoņainība un mēness fāze zvejas rīku iemešanas laikā.

2. Par katru kontroles iemetienu ievāc visus 1. punktā norādītos datus; ja kontroles iemetienā nozvejoto zivju skaits ir līdz 100, tad tās visas izmēra un no vismaz 30 zivīm ievāc paraugus bioloģiskās izpētes vajadzībām. Ja nozvejoto zivju skaits pārsniedz 100, tad jāpiemēro kāda no izlases apakšparaugu ņemšanas metodēm.

49. pants

Marķēšanas programma

Ikviens zvejas kuģis, kas piedalās 43. pantā minētajā pētnieciskajā zvejā, turklāt pilda šādu marķēšanas programmu:

a) Dissostichus spp. īpatņus marķē un atlaiž jūrā; tā rīkojas ar vienu īpatni uz katru dzīvsvara tonnu, kas nozvejota sezonas laikā. Marķēšanu pārtrauc tikai pēc tam, kad uz vienu kuģi marķēti jau 500 īpatņi, vai kad kuģis atstāj zvejas vietu, kurā ticis marķēts viens īpatnis uz katru nozvejas dzīvsvara tonnu;

b) programmai jābūt orientētai uz īpatņiem, kas ir mazāki par 100 cm, tomēr vajadzības gadījumā jāmarķē arī lielāki īpatņi, lai izpildītu prasību par viena īpatņa marķēšanu uz katru nozvejas dzīvsvara tonnu. Visiem jūrā atlaistajiem īpatņiem jābūt marķētiem divkārt, un atlaišana jāveic pēc iespējas plašākā ģeogrāfiskā apgabalā;

c) uz visiem marķējumiem jābūt skaidri uzdrukātam unikālam kārtas numuram un atpakaļadresei, lai marķētā īpatņa nozvejas gadījumā varētu izsekot marķējuma izcelsmei;

d) par visiem attiecīgajiem marķējuma datiem un par konkrētajā zvejas vietā atgūto Dissostichus spp. marķējumu divu mēnešu laikā pēc kuģa izbraukšanas no attiecīgās zvejas vietas datorlasāmā formā jāpaziņo CCAMLR.

50. pants

Zinātniskie novērotāji

Uz katra zvejas kuģa, kas piedalās 43. pantā minētajā pētnieciskajā zvejā, visas zvejas darbības laikā attiecīgajā zvejas periodā jābūt vismaz diviem zinātniskajiem novērotājiem, no kuriem viens ir iecelts saskaņā ar CCAMLR starptautisko zinātniskās novērošanas shēmu.

VIII NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

51. pants

Datu pārsūtīšana

Atbilstīgi Regulai (EEK) Nr. 2847/93 datus par nozvejoto daudzumu izkraušanu krastā dalībvalstis Komisijai nosūta datorlasāmā formā, izmantojot krājumu kodus, kas norādīti krājumu tabulās.

52. pants

Kvotas jaunajām dalībvalstīm

Daudzumus, ko jauno dalībvalstu kuģi nozvejojuši no 2004. gada 1. janvāra līdz pievienošanās dienai, atskaita no I pielikumā paredzētajām kvotām.

Jaunās dalībvalstis 15 dienās pēc pievienošanās paziņo Komisijai laika posmā no 2004. gada 1. janvāra līdz pievienošanās dienai nozvejotos apjomus.

53. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā 2004. gada 1. janvārī.

Ja CCAMLR apgabalā KPN ir noteikta laika posmam, kas sākas pirms 2004. gada 1. janvāra, tad 42. pantu piemēro no attiecīgās KPN piemērošanas sākuma dienas.

Šīs regulas IV pielikuma 12. punkta noteikumi stājas spēkā 2004. gada 1. februārī, izņemot 12.3. punktu un 12.7. punkta otro daļu, kas stājas spēkā 2004. gada 1. janvārī.

No Igaunijas, Latvijas, Lietuvas un Polijas pievienošanās dienas 13. un 14. pants uz šīm valstīm vairs neattiecas.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2003. gada 19. decembrī

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

Giovanni Alemanno

[1] OV L 236, 23.9.2003., 1. lpp.

[2] OV L 358, 31.12.2002., 59. lpp.

[3] OV L 6, 10.1.1998., 1. lpp. Regula atcelta ar Regulu (EK) Nr. 2742/1999 (OV L 341, 31.12.1999., 1. lpp.).

[4] OV L 115, 9.5.1996., 3. lpp.

[5] OV L 226, 29.8.1980., 48. lpp.

[6] OV L 226, 29.8.1980., 12. lpp.

[7] OV L 29, 1.2.1985., 9. lpp.

[8] OV L 161, 2.7.1993., 1. lpp.

[9] OV L 332, 20.12.1996., 1. lpp.

[10] OV L 332, 20.12.1996., 6. lpp.

[11] OV L 332, 20.12.1996., 16. lpp.

[12] OV L 132, 21.5.1987., 9. lpp.

[13] OV L 276, 10.10.1983., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1965/2001 (OV L 268, 9.10.2001., 23. lpp.).

[14] OV L 261, 20.10.1993., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1954/2003 (OV L 289, 7.11.2003., 1. lpp.).

[15] OV L 171, 6.7.1994., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 973/2001 (OV L 137, 19.5.2001., 1. lpp.).

[16] OV L 171, 6.7.1994., 7. lpp.

[17] OV L 9, 15.1.1998., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1520/98 (OV L 201, 1 7.7.1998., 1. lpp.).

[18] OV L 125, 27.4.1998., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 973/2001 (OV L 137, 19.5.2001., 1. lpp.).

[19] OV L 191, 7.7.1998., 10. lpp.

[20] Padomes 2002. gada 20. decembra Regula (EK) Nr. 2341/2002, ar ko attiecībā uz konkrētiem zivju krājumiem un zivju krājumu grupām 2003. gadam nosaka zvejas iespējas un ar tām saistītos nosacījumus, kas piemērojami Kopienas ūdeņos un Kopienas kuģiem ūdeņos, kur nepieciešami nozvejas ierobežojumi (OV L 356, 31.12.2002., 12. lpp.). Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1754/2003 (OV L 252, 4.10.2003., 1. lpp.).

[21] OV L 266, 1.10.1998., 27. lpp. Regula grozīta ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 839/2002 (OV L 134, 22.5.2002., 5. lpp.).

--------------------------------------------------

I PIELIKUMS

ZVEJAS IESPĒJAS, KAS PIEMĒROJAMAS KOPIENAS KUĢIEM APGABALOS, KUR PASTĀV NOZVEJAS IEROBEŽOJUMI, UN TREŠO VALSTU KUĢIEM EK ŪDEŅOS ATKARĪBĀ NO KONKRĒTĀS SUGAS UN APGABALA (DZĪVSVARA TONNĀS, JA NAV NORĀDĪTS SAVĀDĀK)

Šīs regulas 9. panta vajadzībām visus šajā pielikumā norādītos nozvejas ierobežojumus uzskata par kvotām un tādēļ uz tiem attiecina noteikumus, kas paredzēti Regulā (EK) Nr. 2847/93, jo īpaši tās 14. un 15. pantā.

Attiecībā uz katru apgabalu zivju krājumi minēti alfabētiskā secībā pēc sugas nosaukuma latīņu valodā. Turpmākajā tabulā šīs regulas vajadzībām norādītas plaši pazīstamo nosaukumu atbilsmes nosaukumiem latīņu valodā.

Plaši pazīstamais nosaukums | Trīsburtu kods | Zinātniskais nosaukums |

Akmeņplekste | TUR | Psetta maxima |

Anšovs | ANE | Champsocephalus gunnari |

Antarktikas leduszivs | ANI | Engraulis encrasicolus |

Antarktiskā buļzivs | NOG | Gobionotothen gibberijirons |

Atlantijas bara haizivs | GAG | Galeorhinus galeus |

Atlantijas jūrasasari | RED | Sebastes spp. |

Atlantijas lasis | SAL | Salmo salar |

Atlantijas lielgalvis | ORY | Hoplostethus atlanticus |

Atlantijas makrele | MAC | Scomber scombrus |

Atlantijas menca | COD | Gadus morhua |

Atlantijas paltuss | HAL | Hippoglossus hippoglossus |

Atlantijas reņģe/siļķe | HER | Clupea harengus |

Baltā marlina | WHM | Tetrapturus alba |

Baltacu haizivs | CYO | Centroscymnus coelolepis |

Beriksas | ALF | Beryx spp. |

Brētliņa | SPR | Sprattus sprattus |

Brosme | USK | Brosme brosme |

Diegspuru vēdzeles | FOX | Phycis spp. |

Dzelkņu haizivs | DCS | Squalus acanthias |

Dzeltenastes plekste | YEL | Limanda ferruginea |

Dzeltenspuru tunzivs | YFT | Thunnus albacares |

Esmarka menca | NOP | Trisopterus esmarkii |

Gardeguna spurainā haizivs | DCA | Deania calcea |

Garspuru tunzivs | ALB | Thunnus alalunga |

Gludā haizivs | ETP | Etmopterus pusillus |

Gludā plekste | DAB | Limanda limanda |

Heks | HKE | Merlucius merlucius |

Īsspuru kalmārs | SQI | Illex illecebrosus |

Jūras līdaka | LIN | Molva molva |

Jūrasmēle | SOL | Solea solea |

Jūras zeltplekste | PLE | Pleuronectes platessa |

Jūrasvelnu dzimtas zivis | ANF | Lophiidae |

Krils | KRI | Euphausia superba |

Labraks | BSS | Dicentrarchus labrax |

Laternhaizivs | ETX | Etmopterus spinax |

Laternzivs | LAC | Lampanyctus achiras |

Lielā melnā haizivs | ETR | Etmopterus princeps |

Lielacu jūras līdaka | SLI | Molva macrophthalma |

Lielacu tunzivs | BET | Thunnus obesus |

Makrūrzivis (garastes) | GRV | Macrourus spp. |

Makrūrzivs | RHG | Macrourus berglax |

Marmora nototēnija | NOR | Notothenia rossii |

Mataste | BSF | Aphanopus carbo |

Mazmutes plekste | LEM | Microstomus kitt |

Megrimi | LEZ | Lepidorhombus spp. |

Melnā haizivs | SCK | Dalatias licha |

Melnais paltuss | GHL | Reinhardtius hippoglossoides |

Merlangs | WHG | Merlangius merlangus |

Milzu haizivs | BSK | Cetorhinus maximus |

Moiva | CAP | Mallotus villosus |

Norvēģijas omārs | NEP | Nephrops norvegicus |

Parastā gardeguna leduszivs | LIC | Channichthys rhinoceratus |

Patagonijas ilkņzivs | TOP | Dissostichus eleginoides |

Pelēkā īsspuru haizivs | GUQ | Centrophorus squamosus |

Pelēkā nototēnija | NOS | Lepidonotothen squamifrons |

Pikša | HAD | Melanogrammus aeglefinus |

Plekste | FLX | Platichthys flesus |

Plekstveidīgās zivis | FLX | Pleuronectiformes |

Polārmenca | POC | Boreogadus saida |

Pollaks | POL | Pollachius pollachius |

Putasu | WHB | Micromesistius poutassou |

Raju dzimtas zivis | SRX-RAJ | Rajidae |

Rietumatlantijas bute | PLA | Hippoglossoides platessoides |

Saida | ΡΟΚ | Pollachius virens |

Sarkanā plekste | WIT | Glyptocephalus cynoglossus |

Sarkanā zobaine | SBR | Pagellus bogaraveo |

Sarkanie krabji | PAI | Paralomis spp. |

Siļķu haizivs | POR | Lamna nasus |

Skotu leduszivs | SSI | Chaenocephalus aceratus |

Sniega krabji | PCR | Chionoecetes spp. |

Stavridas | JAX | Trachurus spp. |

Strupdeguna garaste | RNG | Coryphaenoides rupestris |

Tīģergarneles | PEN | Penaeus spp. |

Tūbīšu dzimtas zivis | SAN | Ammodytidae |

Tumšā leduszivs | SGI | Pseudochaenichthys georgianus |

Vilkzivs | CAT | Anarhichas lupus |

Ziemeļatlantijas argentīna | ARU | Argentina silus |

Ziemeļu garnele | PRA | Pandalus borealis |

Zilā jūras līdaka | BLI | Molva dypterigia |

Zilā marlina | BUM | Makaira nigricans |

Zilā tunzivs | BFT | Thunnus thynnus |

Zobenzivs | SWO | Xiphias gladius |

--------------------------------------------------

II PIELIKUMS

ZVEJAS IESPĒJAS, KO 2004. GADĀ PIEMĒRO ATTIECĪBĀ UZ NEPĀRTIKAS SIĻĶĒM, KURAS KRASTĀ JĀIZKRAUJ NEŠĶIROTAS (DZĪVSVARA TONNĀS)

Šīs regulas 3. panta vajadzībām visus šajā pielikumā norādītos nozvejas ierobežojumus uzskata par kvotām un tādēļ uz tiem attiecina noteikumus, kas paredzēti Regulā (EK) Nr. 2847/93, jo īpaši tās 14. un 15. pantā.

Suga: | Atlantijas siļķe Clupea harengus | Zona: | Skageraks un Kategats HER/03A-BC |

Dānija | 17950 | | |

Vācija | 160 | | |

Zviedrija | 2890 | | |

EK | 21000 | | |

KPN | 21000 | | |

Suga: | Atlantijas siļķe Clupea harengus | Zona: | IIa (EK ūdeņi), Ziemeļjūra, VIId HER/2A47DX |

Beļģija | 189 | | |

Dānija | 36377 | | |

Vācija | 189 | | |

Francija | 189 | | |

Nīderlande | 189 | | |

Zviedrija | 178 | | |

Apvienotā Karaliste | 691 | | |

EK | 38000 | | |

KPN | 38000 | | |

--------------------------------------------------

III PIELIKUMS

ĪPAŠI PASĀKUMI ATTIECĪBĀ UZ ZIEMEĻJŪRAS SIĻĶĒM

1. Dalībvalstis pieņem īpašus pasākumus attiecībā uz Ziemeļjūras vai Skageraka un Kategata siļķu nozveju, šķirošanu vai izkraušanu krastā, lai nodrošinātu nozvejas ierobežojumu, jo sevišķi II pielikumā norādīto nozvejas ierobežojumu, ievērošanu. Konkrēti šajos pasākumos ietilpst:

- īpašas kontroles un inspekcijas programmas,

- zvejas intensitātes plāni, tostarp zvejai pilnvaroto kuģu saraksti un, ja to uzskata par vajadzīgu sakarā ar kvotas izsmelšanu vairāk nekā 70 % apmērā, zvejai pilnvaroto kuģu darbības ierobežojumi,

- pārkraušanas gadījumu un nozvejas brāķēšanas procesa kontrole,

- ja iespējams, zvejas pagaidu aizliegums apgabalos, kuros novērota paaugstināta siļķu, jo sevišķi šo zivju mazuļu, piezveja.

2. Ja siļķes kā nozvejas pārpalikumu izkrauj krastā nešķirotas, tad dalībvalstis nodrošina, lai darbotos pienācīgas paraugu ņemšanas programmas, ar kuru palīdzību efektīvi kontrolē visu piezvejoto siļķu daudzumu izkraušanu krastā. Nozveju, kuras sastāvā ir nešķirotas siļķes, aizliegts izkraut ostās, kur nedarbojas minētās paraugu ņemšanas programmas.

3. Komisijas inspektori saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2847/93 29. pantu un ikreiz, kad Komisija uzskata to par vajadzīgu 1. un 2. punkta nolūkā, veic neatkarīgu apsekojumu, lai pārliecinātos par to, kā kompetentās iestādes pilda paraugu ņemšanas programmas un 1. punktā minētos īpašos pasākumus.

4. Komisija aizliedz siļķu izkraušanu krastā, ja tiek uzskatīts, ka 1. un 2. punktā minēto pasākumu īstenošana nenodrošina siļķu mirstības stingru kontroli visos zvejas gadījumos.

5. Visus krastā izkrauto siļķu daudzumus, ko ICES IIIa, IV un VIId apgabalā nozvejojuši kuģi, uz kuriem šajos apgabalos veiktās minētās zvejas laikā ir vienīgi velkamie zvejas rīki, kam linuma acu izmērs ir vismaz 32 mm, atskaita no attiecīgās kvotas, kura noteikta I pielikumā.

6. Visus krastā izkrauto siļķu daudzumus, ko ICES IIIa, IV un VIId apgabalā nozvejojuši kuģi, uz kuriem šajos apgabalos veiktās minētās zvejas laikā ir velkamie zvejas rīki, kam linuma acu izmērs ir mazāks nekā 32 mm, atskaita no attiecīgās kvotas, kura noteikta II pielikumā. Siļķes, ko krastā izkrauj kuģi, kuri darbojas saskaņā ar šiem nosacījumiem, nepiedāvā pārdošanai kā pārtikas produktus.

--------------------------------------------------

IV PIELIKUMS

TEHNISKI PĀREJAS POSMA PASĀKUMI

1. Zvejas rīku veidi, ko atļauts izmantot mencu zvejā Baltijas jūrā

1.1. Velkamie zvejas rīki

1.1.1. Bez izejas logiem

Velkamie zvejas rīki bez izejas loga ir aizliegti.

1.1.2. Ar izejas logiem

Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 88/98 V pielikuma noteikumiem par īpašām selektīvajām zvejas iekārtām, piemēro šā pielikuma 1. papildinājuma noteikumus.

1.2. Žaunu tīkli

Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 88/98 IV pielikuma noteikumiem, minimālais linuma acu izmērs žaunu tīkliem ir 110 mm.

Kuģiem, kuru kopgarums ir 12 m un mazāks, tīklu maksimālais garums nepārsniedz 12 km.

Kuģiem, kuru kopgarums pārsniedz 12 m, tīklu maksimālais garums nepārsniedz 24 km.

Tīklu turēšanas ilgums nepārsniedz 48 stundas no brīža, kad tīklus pirmoreiz iegremdē ūdenī, līdz brīdim, kad tos pilnībā izvelk uz zvejas kuģa klāja.

2. Mencu piezveja Baltijas jūrā

Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 88/98 3. panta 4. punkta noteikumiem, uz kuģa nedrīkst turēt mazizmēra mencas. Tomēr, atkāpjoties no minētās regulas 3. panta 5. punkta noteikumiem, piezvejoto mencu daudzums, kas iegūts reņģu un brētliņu zvejā ar tīkliem, kuru linuma acu izmērs ir 32 mm vai mazāks, nedrīkst pārsniegt 3 % no svara. No šīs piezvejas uz kuģa uzglabā ne vairāk kā 5 % mazizmēra mencu.

Ja zivis, kas nav reņģes vai brētliņas, zvejo ar 1.1.2. punktā neminētiem traļiem un bugurvadiem, tad mencu piezveja nedrīkst pārsniegt 10 %.

3. Mencu minimālais izmērs

Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 88/98 III pielikumā paredzētajiem noteikumiem, mencu minimālais izmērs ir 38 cm.

4. Baltijas jūras mencu vasaras liegums

No 2004. gada 1. jūnija līdz 31. augustam (ieskaitot) mencu zveja Baltijas jūrā, Beltos un Zunda šaurumā ir aizliegta.

5. Bornholmas ieplakas slēgums

No 2004. gada 15. maija līdz 31. augustam aizliegts zvejot Bornholmas ieplakā jūras apgabalā, ko ierobežo iedomātas līnijas, kuras savieno punktus ar šādām ģeogrāfiskajām koordinātām:

- platums 55o30'N, garums 15o30'E;

- platums 55o30'N, garums 16o30'E;

- platums 55o00'N, garums 16o30'E;

- platums 55o00'N, garums 16o00'E;

- platums 55o15'N, garums 16o00'E;

- platums 55o15'N, garums 15o30'E;

- platums 55o30'N, garums 15o30'E.

6. Tehniskie resursu saglabāšanas pasākumi Skagerakā un Kategatā

Neatkarīgi no Regulas (EK) Nr. 850/98 IV pielikumā paredzētajiem nosacījumiem 2004. gadā piemēro šādus noteikumus:

a) ziemeļu garneļu (Pandalus borealis) zvejā izmantoto tīklu linuma acu izmērs ir 35 mm;

b) argentīnu (Argentina spp.) zvejā izmantoto tīklu linuma acu izmērs ir 30 mm;

c) zvejojot merlangus ar tīkliem, kuru linuma acu izmērs ir no 70 līdz 89 mm, piezveja nedrīkst pārsniegt 30 % šādām sugām: menca, pikša, heks, jūras zeltplekste, sarkanā plekste, mazmutes plekste, akmeņplekste, gludais rombs, plekste, megrims, gludā plekste, saida un omārs;

d) zvejojot Norvēģijas omārus ar tīkliem, kuru linuma acu izmērs ir no 70 līdz 89 mm, piezveja nedrīkst pārsniegt 60 % šādām sugām: menca, pikša, heks, jūras zeltplekste, sarkanā plekste, mazmutes plekste, akmeņplekste, gludais rombs, plekste, megrims, merlangs, gludā plekste, saida un omārs;

e) zvejojot ziemeļu garneles (Pandalus borealis) ar tīkliem, kuru linuma acu izmērs ir no 35 līdz 69 mm, piezveja nedrīkst pārsniegt 50 % šādām sugām: menca, pikša, heks, jūras zeltplekste, sarkanā plekste, mazmutes plekste, akmeņplekste, gludais rombs, plekste, siļķe, makrele, megrims, merlangs, gludā plekste, saida, Norvēģijas omārs un omārs;

f) zvejojot c), d) un e) apakšpunktā neminētus jūras organismus ar tīkliem, kuru linuma acu izmērs ir mazāks par 90 mm, piezveja nedrīkst pārsniegt 10 % šādām sugām: menca, pikša, heks, jūras zeltplekste, sarkanā plekste, mazmutes plekste, akmeņplekste, gludais rombs, plekste, makrele, megrims, merlangs, gludā plekste, saida, Norvēģijas omārs un omārs.

7. Rokolas pikšu kvadrāts

Punkta Nr. | Ģeogrāfiskais platums | Ģeogrāfiskais garums |

1. | 57o00'N | 15o00'W |

2. | 57o00'N | 14o00'W |

3. | 56o30'N | 14o00'W |

4. | 56o30'N | 15o00'W |

8. Siļķu zveja IIa apgabalā (EK ūdeņi)

Zveja ar velkamiem zvejas rīkiem, kuru linuma acu izmērs ir mazāks par 54 mm, vai ar riņķvadiem IIa apgabalā (EK ūdeņi) ir atļauta tikai no 1. marta līdz 15. maijam.

9. Tehniskie resursu saglabāšanas pasākumi Vidusjūrā

Zveju, ko pašlaik veic ar Regulas (EK) Nr. 1626/94 3. panta 1. un 1.a punktā un 6. panta 1. un 1.a punktā paredzētajiem ierobežojumiem, pagaidām drīkst turpināt arī 2004. gadā.

10. Tūbīšu dzimtas zivju zvejas apgabala slēgums

Aizliegts izkraut krastā vai paturēt uz kuģa tūbīšu dzimtas zivis, kas nozvejotas ģeogrāfiskajā apgabalā, kuru ierobežo Anglijas un Skotijas austrumu krasts un iedomāta līnija, kas secīgi savieno punktus ar šādām koordinātām:

- Anglijas austrumu krasts, kur ģeogrāfiskais platums ir 55o30'N,

- platums 55o30'N, garums 1o00'W,

- platums 58o00'N, garums 1o00'W,

- platums 58o00'N, garums 2o00'W,

- Skotijas austrumu krasts, kur ģeogrāfiskais garums ir 2o00'W.

Tomēr, lai kontrolētu tūbīšu dzimtas zivju krājumu šajā apgabalā un tā slēgšanas ietekmi, ir atļauts zvejot ierobežotā apjomā.

11. Īpaši noteikumi attiecībā uz Rīgas jūras līci

11.1. Īpaša zvejas atļauja

1. Lai varētu zvejot Rīgas jūras līcī, kuģiem jāsaņem īpaša zvejas atļauja, kas izdota saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1627/94 7. pantu.

2. Dalībvalstis nodrošina, lai kuģi, kam izsniegta 1. punktā minētā īpašā zvejas atļauja, tiktu iekļauti sarakstā, kurā minēts šādu kuģu nosaukums un iekšējais reģistrācijas numurs un kurš Komisijai jāsaņem no katras dalībvalsts.

Sarakstā iekļautajiem kuģiem jāatbilst šādiem nosacījumiem:

a) sarakstā iekļauto kuģu dzinēja kopējā jauda (kW) nedrīkst pārsniegt to dalībvalsts kuģu dzinēju jaudu, kas Rīgas jūras līcī zvejojuši 2000.-2001. gadā;

b) kuģa dzinēja jauda nevienā brīdī nedrīkst pārsniegt 221 kilovatus (kW).

11.2. Kuģu vai dzinēju aizstāšana

1. Jebkuru atsevišķu kuģi no 11.1.2. punktā minētā saraksta var aizstāt ar citu kuģi vai kuģiem, ja:

a) šāda aizstāšana attiecīgajai dalībvalstij nerada dzinēja kopējās jaudas pieaugumu, kā norādīts 11.1.2. punkta a) apakšpunktā; un

b) ja aizstājējkuģa dzinēja jauda nevienā brīdī nepārsniedz 221 kW.

2. Jebkura atsevišķa kuģa, kas iekļauts 11.1.2. punktā minētajā sarakstā, dzinēju var aizstāt, ja:

a) dzinēja aizstāšanas rezultātā kuģa dzinēja jauda nevienā brīdī nepārsniedz 221 kW; un

b) ja aizstājējdzinēja jauda nav tāda, ka aizstāšana attiecīgajai dalībvalstij palielinātu dzinēja kopējo jaudu, kā norādīts 11.1.2. punkta a) apakšpunktā.

12. Siļķu, makreļu un stavridu svēršanas procedūra

12.1. Turpmāk izklāstīto procedūru piemēro, Kopienas un trešo valstu kuģiem vienā reizē izkraujot krastā Eiropas Kopienā daudzumus, kas pārsniedz 10 tonnas siļķu, makreļu un stavridu (atsevišķi vai kopā), kuras nozvejotas:

(attiecībā uz siļķēm) ICES I, II apakšapgabalā un IIIa rajona ziemeļu daļā, IV, Vb, VI un VIIb,c,d rajonā,

(attiecībā uz makrelēm un stavridām) ICES IIa apakšapgabalā un IIIa,b,d, IV, VI un VII rajonā.

12.2. Izkraušanu krastā, kas minēta 12.1. punktā, drīkst veikt tikai norādītās ostās.

12.3. Katra attiecīgā dalībvalsts līdz 2004. gada 15. janvārim nosūta Komisijai sarakstu ar norādītajām ostām, kurās drīkst veikt siļķu, makreļu un stavridu izkraušanu krastā, un 30 dienu laikā pēc tam – inspekcijas un uzraudzības procedūras šajās ostās, tostarp noteikumus par jebkuras 12.1. punktā minētās sugas īpatņu vai krājumu daudzuma reģistrēšanu un paziņošanu ikreiz, kad notiek izkraušana krastā. Komisija šo informāciju, kā arī trešo valstu norādīto ostu sarakstu nosūta visām attiecīgajām dalībvalstīm.

12.4. Šā pielikuma 12.1. punktā minētā zvejas kuģa kapteinis vismaz četras stundas pirms iebraukšanas izkraušanas ostā tajā dalībvalstī, kurā jāveic izkraušana krastā, sniedz minētās dalībvalsts kompetentajām iestādēm šādu informāciju:

a) osta, kurā kuģis gatavojas iebraukt;

b) paredzamais ierašanās laiks šajā ostā;

c) uz kuģa esošie nozvejas daudzumi pa sugām (dzīvsvara kilogramos).

Attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes pieprasa, lai izkraušana nesāktos pirms atbilstīgas atļaujas saņemšanas.

12.5. Atkāpjoties no Regulas (EEK) Nr. 2807/83 IV pielikuma 4.2. punkta noteikumiem, zvejas kuģa kapteinis tūlīt pēc ierašanās ostā iesniedz attiecīgo zvejas žurnāla lappusi vai lappuses, kā to pieprasa kompetentā iestāde izkraušanas ostā.

Uz kuģa esošajiem nozvejas daudzumiem, par kuriem pirms izkraušanas krastā paziņots, kā minēts 12.4.c) punktā, jāatbilst pabeigtos zvejas žurnāla ierakstos reģistrētajiem daudzumiem.

Atkāpjoties no Regulas (EEK) Nr. 2807/83 5. panta 2. punkta noteikumiem, zvejas žurnālā reģistrētais uz kuģa esošo zivju pieļaujamais daudzums (kilogramos) drīkst būt aprēķināts ar pielaidi līdz 7 %.

12.6. Visiem svaigu zivju pircējiem jānosver visi saņemtie daudzumi. Svēršanu veic pirms zivju šķirošanas, apstrādes, glabāšanas saldētavā, pārvešanas no izkraušanas ostas uz citu vietu vai tālākpārdošanas.

Nosakot svaru, ūdens dēļ piemērotais svara samazinājums nedrīkst pārsniegt 2 %.

Papildus Regulas (EK) Nr. 2847/93 9. panta 1. un 2. punktā paredzētajām saistībām krastā izkrauto daudzumu apstrādātājs vai pircējs attiecīgās dalībvalsts kompetentajām iestādēm iesniedz rēķina vai to aizstājoša dokumenta kopiju, kā minēts 22. panta 3. punktā sestajā Padomes Direktīvā 77/388/EEK par dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz apgrozījuma nodokļiem – kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze [1]. Katrā šādā rēķinā vai dokumentā ietver informāciju, kas vajadzīga saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2847/93 9. panta 3. punkta noteikumiem, un to iesniedz pēc pieprasījuma vai 48 stundu laikā pēc svēršanas.

12.7. Visiem saldētu zivju pircējiem vai īpašniekiem krastā izkrautie daudzumi jānosver pirms zivju apstrādes, glabāšanas saldētavā, pārvešanas no izkraušanas ostas uz citu vietu vai tālākpārdošanas. Taras svaru, tas ir, kastu, plastmasas vai citu tādu konteineru svaru, kuros ir iepakotas sveramās zivis, var atskaitīt no krastā izkrauto daudzumu svara.

Cita iespēja ir aprēķināt kastēs iepakoto saldēto zivju svaru, reizinot kastu skaitu ar reprezentatīva parauga vidējo svaru, kas iegūts, nosverot kastes saturu bez plastmasas iepakojuma un pirms tam izkausējot vai neizkausējot uz zivīm esošo ledu. Dalībvalstis līdz 2004. gada 31. janvārim paziņo izvēlēto paraugu ņemšanas metodoloģiju, kuru Komisija apstiprina.

12.8. Dalībvalsts kompetentās iestādes nodrošina to, lai zivju svēršana notiktu inspektora klātbūtnē.

13. Mencu zvejas ierobežojumi jūras apgabalā uz rietumiem no Skotijas

Līdz 2004. gada 31. decembrim aizliegts veikt jebkādu zvejas darbību apgabalā, ko ierobežo taisnes, kuras secīgi savieno punktus ar šādām ģeogrāfiskajām koordinātām:

59o05'N, 06o45'W;

59o30'N, 06o00'W;

59o40'N, 05o00'W;

60o00'N, 04o00'W;

59o30'N, 04o00'W;

59o05'N, 06o45'W.

14. Linuma acu izmēra diapazoni, zvejojamās sugas un prasītais to nozvejas procentuālais apjoms, kas piemērojams attiecībā uz konkrētu linuma acu izmēra diapazonu, zvejojot ar velkamajiem zvejas rīkiem Skagarakā un Kategatā

Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 850/98 IV pielikumā paredzētajiem noteikumiem par zvejošanu ar velkamajiem zvejas rīkiem Skagerakā un Kategatā, no 2004. gada 1. marta piemēro šā pielikuma 2. papildinājuma noteikumus.

15. Zveja ar riņķvadiem Klusā okeāna austrumdaļā (Amerikas Tropisko tunzivju komisijas (IATTC) uzraudzībā esošais rajons)

No 2004. gada 1. augusta līdz 11. septembrim aizliegts ar seineriem zvejot dzeltenspuru tunzivis (Thunnus albacares), lielacu tunzivis (Thunnus obesus) un svītrainās tunzivis (Katsuwonus pelamis) apgabalā, ko ierobežo:

Amerikas kontinenta Klusā okeāna krasts,

ģeogrāfiskais garums 150oW,

ģeogrāfiskais platums 40oN,

ģeogrāfiskais platums 40oS.

No šīs regulas piemērošanas dienas seineri, kas zvejo tunzivis Amerikas Tropisko tunzivju komisijas uzraudzībā esošajā rajonā, patur uz kuģa visas nozvejotās lielacu, svītrainās un dzeltenspuru tunzivis, izņemot tās, kuras par pārtikai nederīgām atzītas nevis to izmēra, bet gan citu iemeslu dēļ. Tomēr šis noteikums neattiecas uz reisa nobeiguma daļu.

Seineriem, ciktāl tas ir praktiski iespējams, tūlīt jāatlaiž jūrā visus neievainotos jūras bruņrupučus, haizivis, vējzivis, rajas, korifēnas un citu sugu īpatņus, kas nepieder zvejojamai sugai. Zvejniekus jāmudina izstrādāt un lietot paņēmienus un iekārtas, kas atvieglo šādu dzīvnieku ātru un drošu atlaišanu jūrā.

Attiecībā uz tīklos notvertiem vai sapinušamies jūras bruņurupučiem piemēro šādus īpašus pasākumus:

ja tīklā pamana jūras bruņurupuci, tad jāveic visi saprātīgi nepieciešamie pasākumi, lai bruņurupuci atbrīvotu, pirms tas ir sapinies, tostarp vajadzības gadījumā jāizmanto motorlaiva;

ja bruņurupucis ir sapinies tīklā, tad tīkla uztīšanas iekārta jāaptur, tiklīdz bruņurupucis parādās virs ūdens, un iekārtu nedrīkst atkal iedarbināt, pirms bruņurupucis nav atbrīvots no tīkla un atlaists jūrā;

ja bruņurupuci uzceļ uz kuģa, tad jāizmanto visi piemērotie līdzekļi, lai palīdzētu bruņurupucim atlabt pirms tā atlaišanas jūrā;

tunzivju zvejas kuģiem ir aizliegts izmest jūrā tukšos sāls maisus vai cita veida plastmasas atkritumus.

16. Tehniskie resursu saglabāšanas pasākumi Īrijas jūrā

Tehniskos resursu saglabāšanas pasākumus, kas minēti Regulas (EK) Nr. 254/2002 2., 3. un 4. pantā, pagaidām turpina piemērot arī 2004. gadā.

17. Īpašie nosacījumi pikšu zvejai Ziemeļjūrā

a) Šajā punktā "mencu aizsardzības zona" ir tā ICES IV rajona daļa, ko aptver turpmāk uzskaitītie ICES statistikas kvadrāti un kas atrodas tālāk par 12 jūras jūdzēm no krasta bāzes līnijām:

49E6, 48E6, 47E6, 46E6, 50E7, 49E7, 48E7, 50E8, 49E8, 51E9, 50E9, 49E9, 48E9, 47E9, 50F0, 49F0, 48F0, 47F0, 51F1, 50F1, 49F1, 50F2, 49F2, 46F3, 45F3, 45F4, 44F4, 43F5, 43F6, 43F7, 42F7, 38E9, 37E9, 37F0, 46E8, 45E8, 47E9, 46E9, 45E9, 44E9, 47F0, 46F0, 45F0, 44F0, 47F1, 46F1, 45F1, 44F1.

b) Kuģiem, kam dalībvalsts izdevusi īpašu zvejas atļauju specializētai pikšu zvejai saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1627/94 7. pantu, jāpilda šādi nosacījumi:

i) vismaz četras stundas pirms zivju izkraušanas krastā jāpaziņo valsts iestādēm par šādas izkraušanas vietu un laiku, ja vien izkraušana nenotiek dalībvalsts noteiktā termiņā;

ii) minētā izkraušana jāveic vienīgi norādītās ostās, ko izvēlējusies karoga dalībvalsts;

iii) pirms uzsākt uz kuģa esošās nozvejas izkraušanu, jāiesniedz valsts iestādēm attiecīgā(-ās) zvejas žurnāla lapa(-as);

iv) nedrīkst izkraut uz kuģa esošas zivis, pirms attiecīgās valsts iestādes to nav atļāvušas;

v) uz kuģa esošās mencas nedrīkst veidot vairāk par 5 % no visu uz kuģa esošo jūras organismu dzīvsvara;

vi) nedrīkst pārkraut zivis, esot jūrā;

vii) jāzvejo tikai ārpus mencu aizsardzības zonas;

viii) nedrīkst tranzītā šķērsot mencu aizsardzības zonu, ja uz kuģa esošie zvejas rīki nav droši sastiprināti un noglabāti;

ix) nedrīkst turēt uz kuģa vai izmantot traļus, kam linuma acu izmērs ir mazāks par 100 mm.

c) Šā punkta b) apakšpunktā minētās īpašās zvejas atļaujas neizdod uz laiku, kas ir ilgāks par trim mēnešiem.

d) Īpašu zvejas atļauju, kuras trīs mēnešu derīguma termiņš sākas tūlīt pēc tam pašam kuģim iepriekš izdotas īpašas zvejas atļaujas derīguma termiņa beigām, neizdod, ja iepriekš izdotās atļaujas derīguma termiņa laikā konstatēts kāds no turpmāk minētajiem gadījumiem:

i) zvejniecību inspicējošā valsts dienesta veiktā pārbaudē atklājas, ka uz kuģa esošo mencu daudzums pārsniedz 5 % no visu uz kuģa esošo zivju dzīvsvara;

ii) par attiecīgo kuģi nav kuģu novērošanas sistēmas (VMS) ziņojuma vai – VMS sistēmas bojājuma gadījumā – ar roku sastādīta atrašanās vietas ziņojuma, vai tiek iesniegts viltots atrašanās vietas ziņojums;

iii) zvejniecību inspicējošā valsts dienesta veiktā izkraušanas pārbaudē atklājas, ka no kuģa izkrauts vai ka uz kuģa ir vismaz par 10 % (dzīvsvars) vairāk jebkuras sugas zivju nekā attiecībā uz konkrēto sugu deklarēts zvejas žurnāla lapā(-ās), kas iesniegta(-as) atbilstīgi 17. punkta b) apakšpunkta iii) punktam;

iv) zvejniecību inspicējošais valsts dienests konstatējis, ka kuģis ir pārkrāvis zivis, esot jūrā;

v) zvejniecību inspicējošais valsts dienests konstatējis, ka kuģis ir izkrāvis krastā zivis, nesaņemot atbilstīgu atļauju, kas minēta 17. punkta b) apakšpunkta iv) punktā;

vi) zvejniecību inspicējošais valsts dienests konstatējis, ka kuģis ir uzturējies mencu aizsardzības zonā, kad tā zvejas rīki nav bijuši sastiprināti un noglabāti;

vii) zvejniecību inspicējošā valsts dienesta veiktā pārbaudē atklājas, ka kuģis ir pārkāpis Padomes Regulas (EK) Nr. 850/98 noteikumus;

viii) zvejniecību inspicējošais valsts dienests konstatējis, ka kuģis ir izkrāvis zivis, iepriekš neiesniedzot zvejas žurnāla lapa(-as), kā noteikts 17. punkta b) apakšpunkta iii) punktā.

[1] OV L 145, 13.6.1977., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2003/92/EK (OV L 260, 11.10.2003., 8. lpp.).

--------------------------------------------------

V PIELIKUMS

ZVEJAS INTENSITĀTES PAGAIDU IEROBEŽOŠANA UN PAPILDU NOSACĪJUMI ATTIECĪBĀ UZ KONTROLI, INSPICĒŠANU UN UZRAUDZĪBU SAISTĪBĀ AR ATSEVIŠĶU ZIVJU KRĀJUMU ATAUDZĒŠANU

Vispārēji noteikumi

1. Šajā pielikumā paredzētie nosacījumi attiecas uz Kopienas zvejas kuģiem, kuru kopgarums ir 10 metri vai lielāks.

2. Šis pielikums attiecas uz šādu ģeogrāfisko apgabalu:

a) Kategats (ICES IIIa rajona dienvidu daļa),

Skageraks un Ziemeļjūra (ICES IVa,b,c rajons, IIIa rajona ziemeļu daļa un IIa rajona EK daļa),

jūras apgabals uz rietumiem no Skotijas (Rietumskotijas apgabals) (ICES VIa rajons),

Lamanša austrumdaļa (ICES VIId rajons) un

Īrijas jūra (ICES VIIa rajons);

b) uz kuģiem, par kuriem Komisijai paziņots kā par tādiem, kas aprīkoti ar atbilstīgām kuģu novērošanas sistēmām, attiecina šādu Rietumskotijas apgabala (ICES VIa rajons) definīciju:

ICES VIa rajons, izņemot tā daļu, kas atrodas uz rietumiem no iedomātas līnijas, kura veidojas, ar taisnēm secīgi savienojot punktus ar šādām ģeogrāfiskām koordinātām:

60o00'N, 04o00'W;

59o45'N, 05o00'W;

59o30'N, 06o00'W;

59o00'N, 07o00'W;

58o30'N, 08o00'W;

58o00'N, 08o00'W;

58o00'N, 08o30'W;

56o00'N, 08o30'W;

56o00'N, 09o00'W;

55o00'N, 09o00'W;

55o00'N, 10o00'W;

54o30'N, 10o00'W.

3. Šajā pielikumā diena, kas pavadīta attiecīgajā apgabalā un prom no ostas, ir:

a) 24 stundu laika posms, kas sākas plkst. 0:00 un beidzas plkst. 24:00 tajā pašā kalendārajā dienā, vai daļa no šāda laika posma, kurā kuģis atrodas kādā no 2. punktā noteiktajiem apgabaliem un nav ostā; vai

b) nepārtraukts 24 stundu laika posms, kurš reģistrēts EK zvejas žurnālā un kurā kuģis atrodas kādā no 2. punktā noteiktajiem apgabaliem un nav ostā, vai daļa no šāda laika posma.

Dalībvalsts, kas vēlas izmantot b) apakšpunktā paredzēto attiecīgajā apgabalā un prom no ostas pavadītas dienas definīciju, paziņo Komisijai par to, ar kādiem līdzekļiem tiks kontrolēta kuģa darbība nolūkā nodrošināt atbilstību b) apakšpunktā paredzētajiem nosacījumiem.

4. Šis pielikums attiecas uz šādām zvejas rīku grupām:

a) grunts traļi, riņķvadi vai tamlīdzīgi velkami zvejas rīki, kuru linuma acu izmērs ir 100 mm vai lielāks, izņemot rāmju traļus;

b) rāmju traļi, kuru linuma acu izmērs ir 80 mm vai lielāks;

c) statiski grunts tīkli, tostarp žaunu tīkli, rāmju tīkli un pīti tīkli;

d) grunts āķu jedas;

e) grunts traļi, riņķvadi vai tamlīdzīgi velkami zvejas rīki, kuru linuma acu izmērs ir no 70 līdz 99 mm, izņemot rāmju traļus, kuru linuma acu izmērs ir no 80 līdz 99 mm;

f) grunts traļi, riņķvadi vai tamlīdzīgi velkami zvejas rīki, kuru linuma acu izmērs ir no 16 līdz 31 mm, izņemot rāmju traļus.

Zvejas intensitāte

5. Katra dalībvalsts nodrošina, lai kuģi, kuri peld ar tās karogu un ir reģistrēti Kopienā un uz kuriem ir 4. punktā minēti zvejas rīki, attiecīgajā apgabalā un prom no ostas atrastos ne ilgāk par 6. punktā norādīto dienu skaitu.

6. a) Turpmāk I tabulā norādīts maksimālais dienu skaits, ko vienā kalendārajā mēnesī kuģis, uz kura ir 4. punktā minēti zvejas rīki, drīkst pavadīt attiecīgajā apgabalā un prom no ostas.

I tabula – Maksimālais dienu skaits, ko kuģis drīkst pavadīt attiecīgajā apgabalā un prom no ostas, atkarībā no zvejas rīku veida

Apgabals | Zvejas rīku grupas, kas minētas šādā punktā: |

4.a) | 4.b) | 4.c) | 4.d) | 4.e) | 4.f) |

2.aKategats, Ziemeļjūra un Skageraks, Rietumskotijas apgabals, Lamanša austrumdaļa, Īrijas jūra | 10 | 14 | 14 | 17 | 22 | 20 |

b) Attiecīgajā apgabalā un prom no ostas pavadīto dienu skaitu, kas noteikts I tabulā, dalībvalsts drīkst apvienot pārvaldes laikposmos, kuru ilgums var būt līdz vienpadsmit kalendārajiem mēnešiem. Par pārvaldes laikposmu apvienošanu dalībvalstis paziņo Komisijai pirms šāda apvienota laika posma sākuma.

c) Pamatojoties uz rezultātiem, kas sasniegti pēc 2002. gada 1. janvāra īstenoto ekspluatācijas pārtraukšanas programmu izpildē, Komisija var dalībvalstīm iedalīt papildu skaitu dienu, kuras kuģis ar 4. punktā minētiem zvejas rīkiem uz klāja drīkst pavadīt attiecīgajā apgabalā un prom no ostas.

Dalībvalstis, kas vēlas saņemt šādus piešķīrumus, iesniedz Komisijai pieprasījumu, kuram pievieno ziņojumus ar sīku informāciju par pabeigtajām kuģu ekspluatācijas pārtraukšanas programmām.

Pamatojoties uz šādu pieprasījumu, Komisija pēc apspriešanās ar dalībvalstīm var grozīt attiecīgajai dalībvalstij iedalīto dienu skaitu, kas noteikts a) apakšpunktā.

d) Dalībvalstis var atkāpties no I tabulā noteiktā to dienu skaita, ko kuģis drīkst pavadīt attiecīgajā apgabalā un prom no ostas, saskaņā ar II tabulā paredzētajiem nosacījumiem.

Dalībvalstis, kas vēlas piešķirt papildu dienas, vismaz divas nedēļas iepriekš sniedz Komisijai sīkas ziņas par kuģiem, kuri saņems piešķīrumu, un par šo kuģu veiktās nozvejas rezultātiem.

II tabula – Atkāpes no I tabulā noteiktā to dienu skaita, ko kuģis drīkst pavadīt attiecīgajā apgabalā un prom no ostas, un ar šīm atkāpēm saistītie nosacījumi

Apgabals (saskaņā ar 2. punktu) | Zvejas rīki (saskaņā ar 4. punktu) | Nozvejas rezultāti 2002. gadā | Dienu skaits |

2.a) | 4.a) un 4.e) | Mazāk nekā 5 % mencu, jūrasmēļu un jūras zeltplekstu (katra suga atsevišķi) | Nav ierobežojumu |

2.a) | 4.a) | Mazāk nekā 5 % mencu | Ja linuma acu izmērs ir 100-120 mm: līdz 14 dienām; vairāk nekā 120 mm: līdz 15 dienām |

2.a) Kategats (ICES IIIa rajona dienvidu daļa), Ziemeļjūra | 4.c) zvejas rīki, kam linuma acu izmērs ir vismaz 220 mm | Mazāk nekā 5 % mencu un vairāk nekā 5 % akmeņplekstu un jūraszaķu | Līdz 16 dienām |

2.a) Lamanša austrumdaļa, ICES VIId rajons | 4.c) zvejas rīki, kam linuma acu izmērs ir mazāks vai vienāds ar 110 mm | Kuģi, kuru garums nepārsniedz 15 m un kuru izkrautajā nozvejā vairāk nekā 35 % veido attiecībā uz nozveju nereglamentētas sugas, un kuri bijuši prom no ostas ne ilgāk kā 24 stundas | Līdz 20 dienām |

Ja šo lielāko piešķīrumu kuģis saņem atsevišķu sugu nozvejas procentuāli zemo rezultātu dēļ, tad minēto sugu zivis uz šā kuģa nevienā brīdī nedrīkst būt lielākā daudzumā nekā paredzēts II tabulā. Ja kuģis šo nosacījumu neizpilda, tad tūlīt anulē šā kuģa tiesības uz papildu dienām.

e) Pēc dalībvalsts pieprasījuma Komisija attiecībā uz saidu zveju var pieļaut atkāpi no II tabulas pirmās rindas un neprasīt, lai nozvejas rezultāti iepriekšējos gados būtu mazāki par 5 % no kopējās nozvejas. Kopā ar šo pieprasījumu dalībvalsts iesniedz sīkas ziņas par kuģiem, uz ko attieksies minētais izņēmums, un pierādījumus par šo kuģu rīcībā esošajām kvotām un plānoto zvejas darbību. Pieprasījumu Komisijai iesniedz vismaz četras nedēļas pirms sākas pirmais no tiem pārvaldes laikposmiem, uz ko attiecas dienu piešķīrums.

Uz kuģa, kam piešķirtas papildu dienas saskaņā ar šo noteikumu, nevienā brīdī nedrīkst būt vairāk par 5 % šādas sugas zivju (atsevišķi): menca, jūrasmēle un jūras zeltplekste.

Lai pārbaudītu atbilstību iepriekšminētajai prasībai, kompetentās iestādes veic inspekciju un uzraudzību jūrā un ostā. Ja atklājas, ka kuģis nepilda minēto prasību, tad tūlīt anulē šā kuģa tiesības uz papildu dienām.

f) Ņemot vērā Īrijas jūras apgabala slēgšanu nārstojošu zivju aizsardzības nolūkā un sagaidāmo mencu mirstības samazinājumu zvejas laikā, piešķir divas papildu dienas kuģiem, kuru zvejas rīki ietilpst 4.a) un 4.b) punktā minētajās grupās un kuri vairāk nekā pusi no tiem piešķirtajām dienām konkrētajā pārvaldes laikposmā pavada, zvejojot Īrijas jūrā (ICES VIIa rajons).

7. Līdz katra pārvaldes laikposma sākuma dienai kuģa kapteinis vai viņa pārstāvis paziņo karoga dalībvalsts iestādēm to, kādus zvejas rīkus plānots izmantot nākamajā pārvaldes laikposmā. Iekams nav sniegts šāds paziņojums, kuģis nedrīkst zvejot 2. punktā noteiktajos apgabalos.

Ja kuģa kapteinis vai viņa pārstāvis paziņo par divu 4. punktā noteiktu veidu zvejas rīku izmantošanu, tad nākamajā pārvaldes laikposmā attiecīgajam kuģim pieejamo dienu kopskaits nepārsniedz pusi no to dienu summas, uz kurām kuģis ir tiesīgs attiecībā uz katru no zvejas rīku veidiem, un šo summu noapaļo uz leju līdz veselam skaitlim. Aizliegts jebkuru no minētajiem zvejas rīkiem izmantot vairāk dienu, nekā attiecībā uz šiem rīkiem paredzēts I tabulā.

Divu veidu zvejas rīkus var atļaut izmantot tikai tad, ja ir izpildītas šādas papildu uzraudzības prasības:

- konkrētā reisa laikā uz zvejas kuģa drīkst būt tikai viena veida zvejas rīki,

- kuģa kapteinis vai viņa pārstāvis pirms reisa paziņo kompetentajām iestādēm par to, kāda veida zvejas rīki reisa laikā atradīsies uz kuģa.

Lai pārbaudītu atbilstību iepriekšminētajām divām prasībām, kompetentās iestādes veic inspekciju un uzraudzību jūrā un ostā. Ja atklājas, ka kuģis nepilda minētās prasības, tad tūlīt anulē šā kuģa tiesības izmantot divu veidu zvejas rīkus.

8. Uz kuģa, kurš atrodas kādā no 2. punktā noteiktajiem apgabaliem un uz kura ir kāda 4. punktā minēta veida zvejas rīki, nedrīkst vienlaikus atrasties cita veida zvejas rīki, kas minēti 4. punktā.

9. a) Kuģim, kas pārvaldes laikposmā ir jau izmantojis noteikto skaitu dienu, kuras tas ir tiesīgs pavadīt attiecīgajā apgabalā un prom no ostas, atlikušajā pārvaldes laikposma daļā jāpaliek ostā vai ārpus 2. punktā minētajiem apgabaliem.

b) Pārvaldes laikposmā kuģis drīkst veikt ar zveju nesaistītas darbības, par kurām nesamazina atbilstīgi 6. punktam piešķirto dienu skaitu, ja minētais kuģis dalībvalstij iepriekš paziņo par šo nodomu un par darbību veidu un ja tas uz attiecīgo laiku atsakās no zvejas licences. Minētajā laikā uz šādiem kuģiem nedrīkst būt nekādu zvejas rīku vai zivju.

10. a) Dalībvalsts savam zvejas kuģim var ļaut tam pienākošās tiesības uz attiecīgajā apgabalā un prom no ostas pavadāmo dienu skaitu nodot citam šīs pašas dalībvalsts kuģim attiecībā uz to pašu pārvaldes laikposmu un apgabalu, ja kuģa pārņemto dienu skaita un kuģa dzinēja jaudas reizinājums (kilovatdienas) ir mazāks vai vienāds ar apgādes kuģa nodoto dienu skaita un apgādes kuģa dzinēja jaudas reizinājumu. Kuģa dzinēja jauda kilovatos katram zvejas kuģim ir norādīta Kopienas zvejas flotes reģistrā.

b) Attiecīgajā apgabalā un prom no ostas pavadīto dienu kopējā skaita, kas pārņemts saskaņā ar a) apakšpunktu, reizinājums ar apgādes kuģa dzinēja jaudu kilovatos nedrīkst pārsniegt vērtību, kuru iegūst, reizinot apgādes kuģim gadā piešķirto dienu vidējo skaitu, ko pārbauda pēc EK zvejas žurnāla datiem par 2001., 2002. un 2003. gadu, un minētā kuģa dzinēja jaudu kilovatos.

c) Dienu pārņemšana, kā aprakstīts a) apakšpunktā, drīkst notikt tikai starp tādiem kuģiem, uz ko attiecas viena un tā pati 6.a) punktā minētā zvejas rīku grupa un apgabals, un saistībā ar vienu un to pašu pārvaldes laikposmu.

d) Nav atļauts pārņemt dienas no kuģiem, uz kuriem attiecas 6.d), 6.e) un 7. punktā minētie piešķīrumi.

e) Pēc Komisijas pieprasījuma dalībvalstis atskaitās par pārņemtajām dienām.

11. Kuģis, kas iepriekš nav zvejojis kādā no 2. punktā noteiktajiem apgabaliem, drīkst tos šķērsot tranzītā tad, ja par šādu nodomu tas iepriekš paziņo attiecīgajām iestādēm. Šim kuģim atrodoties 2. punktā noteiktajos apgabalos, visiem uz tā esošajiem zvejas rīkiem jābūt sastiprinātiem un noglabātiem atbilstīgi Regulas (EEK) Nr. 2847/93 20. panta 1. punktā paredzētajiem nosacījumiem.

12. Zveju ar 4. punktā noteiktajiem zvejas rīkiem 2. punktā paredzētajos apgabalos dalībvalsts liedz kuģiem, kas minētajos apgabalos nav šādi zvejojuši 2001., 2002. vai 2003. gadā, izņemot gadījumu, ja dalībvalsts nodrošina līdzvērtīgas, kilovatos izteiktas jaudas neiesaistīšanu zvejā, kura notiek regulētajā apgabalā.

Kontrole, inspicēšana un uzraudzība

13. Neatkarīgi no Regulas (EEK) Nr. 2847/93 19.a panta uz kuģiem, kas izmanto 4. punktā noteiktos zvejas rīkus un darbojas 2. punktā paredzētajos apgabalos, attiecina minētās regulas 19.b, 19.c, 19.d, 19.e un 19.j pantu.

14. Lai nodrošinātu šā pielikuma 13. punktā minēto ziņošanas pienākumu izpildi, dalībvalstis var īstenot alternatīvus kontroles pasākumus, kas ir tikpat efektīvi un pārredzami kā minētie ziņošanas pienākumi. Pirms šādu alternatīvu pasākumu ieviešanas par tiem paziņo Komisijai.

15. Zvejas kuģa kapteinis vai viņa pārstāvis pirms kuģa ienākšanas dalībvalsts ostā pēc tam, kad tas III tabulā noteiktā apgabalā uzturējies, vedot lielāku daudzumu attiecīgas sugas zivju nekā norādīts minētajā tabulā, vismaz četras stundas pirms šīs ienākšanas sniedz attiecīgās dalībvalsts kompetentajām iestādēm šādas ziņas:

- ostas nosaukums,

- paredzamais ierašanās laiks šajā ostā,

- ja uz kuģa ir vairāk nekā 50 kg kādas sugas īpatņu – katras šīs sugas īpatņu daudzums dzīvsvara kilogramos.

16. Kompetentās iestādes dalībvalstī, kurā paredzēts izkraut nozveju, par ko jāpaziņo iepriekš, var prasīt, lai izkraušanu nesāktu bez minēto iestāžu atļaujas.

III tabula – No apgabala un no sugas atkarīgie krastā izkrautie daudzumi (tonnās), kurus pārsniedzot, piemēro īpašu nosacījumu

IP

– Iepriekšējs paziņojums, kā minēts 16. punktā.

NO

– Norādītā osta, kā minēts 17. punktā.

Apgabals, kas noteikts šādā punktā: | Sugas īpatņu daudzums tonnās: menca |

IP | NO |

2.a)Kategats, Ziemeļjūra un Skageraks, Rietumskotijas apgabals, Lamanša austrumdaļa, Īrijas jūra | 1 | 2 |

17. Zvejas kuģim, kas uzturējies III tabulā noteiktajā apgabalā, ir aizliegts izkraut vairāk nekā to daudzumu, kas attiecībā uz kādu sugu norādīts minētajā tabulā (sleja NO), un izkraušana jāveic norādītā ostā.

Katra dalībvalsts 15 dienu laikā pēc šīs Regulas stāšanās spēkā nosūta Komisijai sarakstu ar norādītajām ostām un 30 dienu laikā pēc tam – inspekcijas un uzraudzības procedūras šajās ostās, tostarp noteikumus par jebkuras šīs regulas 12. pantā minētās sugas īpatņu vai krājumu daudzuma reģistrēšanu un paziņošanu ikreiz, kad notiek izkraušana krastā. Komisija šo informāciju nosūta visām dalībvalstīm.

18. Atkāpjoties no 5. panta 2. punkta Komisijas 1983. gada 22. septembra Regulā (EEK) Nr. 2807/83, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus par to, kā reģistrēt informāciju par dalībvalstu nozvejotajām zivīm [3], zvejas žurnālā reģistrējamos provizoriskos daudzumus (kilogramos), kas ir uz 13. punktā minētajiem kuģiem, drīkst aprēķināt ar pielaidi līdz 8 %.

19. Aizliegts jebkādā tarā paturēt uz zvejas kuģa jebkādu daudzumu mencu, kas nav atšķirotas no citiem jūras organismiem. Taras vienības, kurās atrodas mencas, glabā kravas telpās atsevišķi no pārējām taras vienībām.

20. Dalībvalsts kompetentās iestādes var pieprasīt, lai jebkuru daudzumu mencu, kas nozvejotas jebkurā no 2. punktā norādītajiem apgabaliem un ko pirmoreiz izkrauj minētajā dalībvalstī, pirms izvešanas no pirmās izkraušanas ostas nosver inspektoru klātbūtnē. No mencām, ko pirmoreiz izkrauj saskaņā ar 17. punktu norādītā ostā, ņem reprezentatīvus paraugus, kuri veido vismaz 20 % no izkrautā daudzuma, un, pirms nozveju piedāvāt pirmajam pārdevumam un pārdot, minētos paraugus nosver dalībvalstu pilnvarotu inspektoru klātbūtnē. Tālab dalībvalstis mēneša laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā sniedz Komisijai sīkas ziņas par izmantojamo paraugu ņemšanas režīmu.

21. Atkāpjoties no Regulas (EEK) Nr. 2847/93 13. panta, visiem šīs regulas 12. pantā minēto sugu īpatņu daudzumiem, kuri pārsniedz 50 kg un kurus netransportē uz izkraušanas vai importēšanas vietu, pievieno tādas deklarācijas eksemplāru, kas ir viena no Regulas (EEK) Nr. 2847/93 8. panta 1. punktā paredzētajām deklarācijām un attiecas uz transportētajiem attiecīgo sugu īpatņu daudzumiem. Regulas (EEK) Nr. 2847/93 13. panta 4. punkta b) apakšpunktā paredzēto atbrīvojumu nepiemēro.

22. Atkāpjoties no Regulas (EEK) Nr. 2847/93 34.c panta 1. punkta, īpašā uzraudzības programma, ko piemēro attiecībā uz kādu no 12. pantā minētajiem krājumiem, drīkst būt ilgāka par diviem gadiem no šīs programmas spēkā stāšanās dienas.

[3] OV L 276, 10.10.1983., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1965/2001 (OV L 268, 9.10.2001., 23. lpp.).

--------------------------------------------------

VI PIELIKUMS

TO KUĢU ZVEJAS INTENSITĀTE, KAS ZVEJO TŪBĪŠU DZIMTAS ZIVIS ZIEMEĻJŪRĀ UN SKAGERAKĀ

1. Šajā pielikumā paredzētos nosacījumus no 2004. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim piemēro Kopienas zvejas kuģiem, kas Ziemeļjūrā un Skagerakā zvejo ar grunts trali, riņķvadu vai tamlīdzīgiem velkamiem zvejas rīkiem, kuru linuma acu izmērs ir mazāks par 16 mm.

2. Šajā pielikumā diena, kas pavadīta prom no ostas, ir:

a) 24 stundu laika posms, kas sākas plkst. 0:00 un beidzas plkst. 24:00 tajā pašā kalendārajā dienā, vai daļa no šāda laika posma; vai

b) nepārtraukts 24 stundu laika posms, kas EK zvejas žurnālā reģistrēts laika posmā starp atiešanas dienu un laiku un pienākšanas dienu un laiku, vai daļa no šāda laika posma.

3. Ikviena dalībvalsts ne vēlāk kā 2004. gada 1. martā izveido datu bāzi, kurā attiecībā uz Ziemeļjūru un Skageraku par 2001., 2002. un 2003. gadu un par katru kuģi, kas peld ar šīs dalībvalsts karogu vai ir reģistrēts Kopienā un kas ir zvejojis ar grunts trali, riņķvadu vai tamlīdzīgiem velkamiem zvejas rīkiem, kuru linuma acu izmērs ir mazāks par 16 mm, iekļauj šādu informāciju:

a) kuģa nosaukums un iekšējais reģistrācijas numurs;

b) kuģī uzstādītā dzinēja jauda kilovatos, kas izmērīta saskaņā ar 5. pantu Padomes 1986. gada 22. septembra Regulā (EEK) Nr. 2930/86, ar ko nosaka zvejas kuģu tehniskās īpašības [1];

c) to dienu skaits, kas pavadītas prom no ostas, zvejojot ar grunts trali, riņķvadu vai tamlīdzīgiem velkamiem zvejas rīkiem, kuru linuma acu izmērs ir mazāks par 16 mm;

d) kilovatdienas, ko nosaka pēc to dienu skaita, kuras pavadītas prom no ostas, un uzstādītā dzinēja jaudas kilovatos.

4. Katra dalībvalsts aprēķina šādus lielumus:

a) kilovatdienu kopapjoms par katru gadu; to nosaka, summējot atbilstīgi 3.d) punktam aprēķinātās kilovatdienas;

b) vidējais kilovatdienu skaits laika posmā no 2001. līdz 2003. gadam.

5. Ikviena dalībvalsts nodrošina to, ka 2004. gadā kilovatdienu skaits kuģiem, kas peld ar šīs valsts karogu vai ir reģistrēti Kopienā, nepārsniedz atbilstīgi 4.a) punktam aprēķināto kilovatdienu skaitu 2003. gadā.

6. Komisija pēc iespējas drīzāk un ne vēlāk kā 2004. gada 15. jūnijā pārskata 5. punktā minēto maksimālo kilovatdienu skaitu, pamatojoties uz Zivsaimniecības zinātniskās, tehnikas un ekonomikas komitejas (ZZTEK) ieteikumu par 2003. gada vecuma grupu pārstāvošo tūbīšu dzimtas zivju skaitu Ziemeļjūrā, un to veic saskaņā ar šādiem noteikumiem:

a) ja 2003. gada vecuma grupu pārstāvošo tūbīšu dzimtas zivju skaitu Ziemeļjūrā ZZTEK vērtē kā vismaz 500000 miljonus īpatņu, kas vēl nav sasnieguši gada vecumu, tad atlikušajā 2004. gada daļā kilovatdienu ierobežojumus nepiemēro;

b) ja 2003. gada vecuma grupu pārstāvošo tūbīšu dzimtas zivju skaitu Ziemeļjūrā ZZTEK vērtē robežās no 300000 miljoniem līdz 500000 miljoniem īpatņu, kas vēl nav sasnieguši gada vecumu, tad kilovatdienu skaits nedrīkst pārsniegt 2003. gada līmeni, kas aprēķināts atbilstīgi 4. punkta a) apakšpunktam;

c) ja 2003. gada vecuma grupu pārstāvošo tūbīšu dzimtas zivju skaitu Ziemeļjūrā ZZTEK vērtē kā mazāku par 300000 miljoniem īpatņu, kas vēl nav sasnieguši gada vecumu, tad atlikušajā 2004. gada daļā zveja ar grunts trali, riņķvadu vai tamlīdzīgiem velkamiem zvejas rīkiem, kuru linuma acu izmērs ir mazāks par 16 mm, ir aizliegta. Tomēr, lai kontrolētu tūbīšu krājumus Ziemeļjūrā un Skagerakā un šā apgabala slēgšanas ietekmi, ir atļauts zvejot ierobežotā apjomā. Tālab attiecīgās dalībvalstis sadarbībā ar Komisiju izstrādā kontrolzvejas plānu.

[1] OV L 274, 25.9.1986., 1. lpp. Regula grozīta ar Regulu (EK) Nr. 3259/94 (OV L 339, 29.12.1994., 11. lpp.).

--------------------------------------------------

VII PIELIKUMS

I DAĻA

TREŠO VALSTU ŪDEŅOS ZVEJOJOŠIEM KOPIENAS KUĢIEM IZDODAMO LICENČU UN ZVEJAS ATĻAUJU MAKSIMĀLAIS SKAITS

Zvejas apgabals | Zvejas veids | Licenču skaits | Maksimālais kuģu skaits jebkurā laikā |

Norvēģijas ūdeņi un zvejas zona ap Jana Majena salu | Siļķes, uz ziemeļiem no 62°00′N | 75 | 55 |

Igaunijas ūdeņi | Mencas, reņģes, laši un brētliņas | 250 | 70 |

Farēru salu ūdeņi | Visu veidu zveja ar traļiem, kuru zonā starp 12. un 21. jūdzi no Farēru salu bāzes līnijām veic kuģi, kas nav garāki par 180 pēdām | 26 | 13 |

Specializētā mencu un pikšu zveja ar tīklu, kura minimālais linuma acu izmērs ir 135 mm, atļauta tikai apgabalā uz dienvidiem no 62°28′N un uz austrumiem no 6°30′W | 8 | 4 |

Zveja ar trali lielākā attālumā nekā 21 jūdze no Farēru salu bāzes līnijām. No 1. marta līdz 31. maijam un no 1. oktobra līdz 31. decembrim attiecīgie kuģi drīkst zvejot apgabalā starp 61°20′N un 62°00′N un starp 12. un 21. jūdzi no bāzes līnijām | 70 | 26 |

Zilo jūras līdaku zveja ar trali, kura tīklam minimālais linuma acu izmērs ir 100 mm, apgabalā uz dienvidiem no 61°30′N un uz rietumiem no 9°00′W un apgabalā starp 7°00′W un 9°00′W dienvidos no 60°30′N, un apgabalā uz dienvidrietumiem no iedomātas līnijas, kas savieno punktus ar ģeogrāfiskajām koordinātām 60°30′N, 7°00′W un 60°00′N, 6°00′W | 70 | 20 |

Specializētā saidu zveja ar trali, kura tīklam minimālais linuma acu izmērs ir 120 mm un kuram ap āmi var aplikt aizžņaugstropes | 70 | 22 |

Putasu zveja. Licenču kopskaitu drīkst palielināt, no kuģiem veidojot pārus, ja Farēru salu iestādes ievieš īpašus iebraukšanas noteikumus apgabalā, ko sauc par "putasu zvejas galveno apgabalu" | 34 | 20 |

Līnijas zveja | 10 | 6 |

Makreļu zveja | 12 | 12 |

Siļķu zveja uz ziemeļiem no 62°00′N | 21 | 21 |

Islande | Visu veidu zveja | 18 | 5 |

Latvijas ūdeņi | Mencu, reņģu un brētliņu zveja | 130 | 38 |

Lašu zveja | 40 | 15 |

Lietuvas ūdeņi | Visu veidu zveja | 300 | 60 |

Krievijas Federācijas ūdeņi | Visu veidu zveja | pm | pm |

Mencu zveja | pm | pm |

Brētliņu zveja | pm | pm |

Karoga valsts | Zvejas veids | Licenču skaits | Maksimālais kuģu skaits jebkurā laikā |

Norvēģija | Siļķes, uz ziemeļiem no 62°00′N | 18 | 18 |

Igaunija | Siļķes, laši, brētliņas | 106 | 63 |

Mencas | 30 | 15 |

Farēru salas | Makreles, VIa (uz ziemeļiem no 56°30′N), VIIe,f,h; stavridas, IV, VIa (uz ziemeļiem no 56°30′N), VIIe,f,h; siļķes, VIa (uz ziemeļiem no 56°30′N) | 14 | 14 |

Siļķes, uz ziemeļiem no 62°00′N | 21 | 21 |

Siļķes, IIIa | 4 | 4 |

Esmarka mencu un brētliņu rūpnieciskā zveja, IV, VIa (uz ziemeļiem no 56°30′N); tūbīšu dzimtas zivis, IV (tostarp putasu nenovēršamā piezveja) | 15 | 15 |

Jūras līdakas un brosmes | 20 | 10 |

Putasu, VIa (uz ziemeļiem no 56°30′N), VIb, VII (uz rietumiem no 12°00′W) | 20 | 20 |

Zilā jūras līdaka | 16 | 16 |

Siļķu haizivs (visās zonās, izņemot NAFO 3PS) | 3 | 3 |

Latvija | Mencas, siļķes, brētliņas, IIId | 90 | 45 |

Laši, IIId | 4 | 2 |

Lietuva | Mencas, siļķes, brētliņas, laši, IIId | 70 | 40 |

Siļķes, brētliņas, IIId (transporta un refrižeratorkuģi) | 5 | 4 |

Krievijas Federācija | Siļķes, IIId (Zviedrijas ūdeņi) | pm | pm |

Siļķes, IIId (Zviedrijas ūdeņi, nezvejojoši bāzes kuģi) | pm | pm |

Barbadosa | Tīģergarneles (Franču Gviānas ūdeņi) | 5 | pm |

Lutjānzivis (Franču Gviānas ūdeņi) | 5 | pm |

Gajāna | Tīģergarneles (Franču Gviānas ūdeņi) | pm | pm |

Surinama | Tīģergarneles (Franču Gviānas ūdeņi) | 5 | pm |

Trinidāda un Tobāgo | Tīģergarneles (Franču Gviānas ūdeņi) | 8 | pm |

Japāna | Tunzivis (Franču Gviānas ūdeņi) | pm | |

Koreja | Tunzivis (Franču Gviānas ūdeņi) | pm | pm |

Venecuēla | Lutjānzivis (Franču Gviānas ūdeņi) | 41 | pm |

Haizivis (Franču Gviānas ūdeņi) | 4 | pm |

+++++ TIFF +++++

--------------------------------------------------

VIII PIELIKUMS

I DAĻA

INFORMĀCIJA, KAS JĀIERAKSTA ZVEJAS ŽURNĀLĀ

Zvejojot 200 jūras jūdžu zonā pie Kopienas dalībvalstu krastiem, kur ir spēkā Kopienas noteikumi par zvejniecību, tūlīt pēc turpmāk minētajām darbībām zvejas žurnālā jāieraksta šādas ziņas.

Ikreiz pēc zvejas rīku iemetiena:

1.1. Nozvejoto īpatņu daudzums (dzīvsvara kilogramos) pa sugām.

1.2. Zvejas rīku iemetiena datums un laiks.

1.3. Nozvejas vietu ģeogrāfiskās koordinātas.

1.4. Izmantotais zvejas paņēmiens.

Ikreiz pēc nozvejas pārkraušanas citā kuģī vai no cita kuģa:

2.1. Norāde "saņemts" (no kā) vai "nodots" (kam).

2.2. Pārkrauto īpatņu daudzums (dzīvsvara kilogramos) pa sugām.

2.3. Tā kuģa nosaukums un ārējās identifikācijas burti un cipari, kurā vai no kura notikusi pārkraušana.

2.4. Mencu pārkraušana ir aizliegta.

Ikreiz pēc nozvejas izkraušanas Kopienas ostā:

3.1. Ostas nosaukums.

3.2. Krastā izkrauto īpatņu daudzums (dzīvsvara kilogramos) pa sugām.

Ikreiz pēc informācijas nosūtīšanas Eiropas Kopienu Komisijai:

4.1. Nosūtīšanas datums un laiks.

4.2. Ziņojuma veids: IN, OUT, ICES, WKL vai 2 WKL.

4.3. Radiopārraides gadījumā: radiostacijas nosaukums.

II DAĻA

ZVEJAS ŽURNĀLA PARAUGS

+++++ TIFF +++++

--------------------------------------------------

IX PIELIKUMS

KOMISIJAI PĀRRAIDĀMĀS INFORMĀCIJAS SATURS UN PĀRRAIDĪŠANAS KĀRTĪBA

Turpmāk izklāstīts, kāda informācija jāsūta Eiropas Kopienu Komisijai un cik bieži tas jādara.

1.1. Ikreiz, kad kuģis iebrauc Kopienas dalībvalstīm piekrītošajā 200 jūras jūdžu zonā, uz kuru attiecas Kopienas noteikumi par zvejniecību:

a) informācija, kas noteikta 1.5. punktā;

b) visu uz kuģa esošo zivju daudzums pa sugām (kilogramos);

c) datums un ICES rajons, kurā kapteinis plāno sākt zveju.

Ja zvejas darbības dēļ konkrētajā dienā zonā, kas minēta 1.1. punktā, jāiebrauc vairāk nekā vienu reizi, tad pietiek ar vienu paziņojumu, kuru nosūta, iebraucot pirmo reizi.

1.2. Ikreiz, kad kuģis izbrauc no 1.1. punktā minētās zonas:

a) informācija, kas noteikta 1.5. punktā;

b) uz kuģa esošo zivju daudzums pa sugām (dzīvsvara kilogramos);

c) pēc iepriekšējās pārraides nozvejoto zivju daudzums pa sugām (dzīvsvara kilogramos);

d) ICES rajons, kurā zveja notikusi;

e) to zivju daudzums pa sugām (dzīvsvara kilogramos), kas pēc kuģa iebraukšanas attiecīgajā zonā pārkrautas citā kuģī un/vai no cita kuģa, un šā cita kuģa identifikācija;

f) to zivju daudzums pa sugām (dzīvsvara kilogramos), kas pēc kuģa iebraukšanas attiecīgajā zonā izkrautas krastā Kopienas ostā.

Ja zvejas darbības dēļ konkrētajā dienā zonā, kas minēta 1.1. punktā, jāiebrauc vairāk nekā vienu reizi, tad pietiek ar vienu paziņojumu, kuru nosūta, izbraucot pēdējo reizi.

1.3. Ik pēc trim dienām, sākot ar trešo dienu pēc tam, kad siļķu un makreļu zvejas kuģis pirmo reizi iebrauc 1.1. punktā minētajā zonā, un reizi nedēļā, sākot ar septīto dienu pēc tam, kad kuģis, kas nezvejo siļķes un makreles, pirmo reizi iebrauc 1.1. punktā minētajā zonā:

a) informācija, kas noteikta 1.5. punktā;

b) pēc iepriekšējās pārraides nozvejoto zivju daudzums pa sugām (dzīvsvara kilogramos);

c) ICES rajons, kurā zveja notikusi.

1.4. Ikreiz, kad kuģis iebrauc no viena ICES rajona otrā:

a) informācija, kas noteikta 1.5. punktā;

b) pēc iepriekšējās pārraides nozvejoto zivju daudzums pa sugām (dzīvsvara kilogramos);

c) ICES rajons, kurā zveja notikusi.

1.5. a) Kuģa nosaukums, radioizsaukuma signāls, ārējās identifikācijas burti un cipari un kuģa kapteiņa vārds un uzvārds;

b) ja kuģim ir zvejas licence – licences numurs;

c) attiecīgā reisa ziņojuma sērijas numurs;

d) paziņojuma veida identifikācija;

e) datums, laiks un kuģa ģeogrāfiskā atrašanās vieta.

2.1. Informāciju, kas norādīta 1. punktā, Eiropas Kopienu Komisijai Briselē (telekss 24189 FISEU-B) pārraida, izmantojot kādu no turpmāk 3. punktā uzskaitītajām radiostacijām un tādā formā, kā paredzēts 4. punktā.

2.2. Ja nepārvarama vara liedz kuģim nosūtīt ziņojumu, tad to šā kuģa vārdā var izdarīt cits kuģis.

Radiostacijas nosaukums | Radiostacijas pazīšanas signāls |

Lyngby | OXZ |

Land's End | GLD |

Valentia | EJK |

Malin Head | EJM |

Torshavn | OXJ |

Bergen | LGN |

Farsund | LGZ |

Florø | LGL |

Rogaland | LGQ |

Tjøme | LGT |

Ålesund | LGA |

Ørlandet | LFO |

Bodø | LPG |

Svalbard | LGS |

Blåvand | OXB |

Gryt | GRYT RADIO |

Göteborg | SOG |

Turku | OFK |

3. 4. Saziņas forma

Informācijā, kas paredzēta 1. punktā, ietver turpmāk minētās ziņas, kuras norāda šādā secībā:

- kuģa nosaukums,

- radioizsaukuma signāls,

- ārējās identifikācijas burti un cipari,

- sērijas numurs ziņojumam par attiecīgo reisu,

- norāde par ziņojuma veidu atbilstīgi šādiem kodiem:

- ziņojums, ko nosūta, iebraucot 1.1. punktā minētā zonā: "IN",

- ziņojums, ko nosūta, izbraucot no 1.1. punktā minētas zonas: "OUT",

- ziņojums, ko nosūta, iebraucot no viena ICES rajona otrā: "ICES",

- iknedēļas ziņojums: "WKL",

- ziņojums, ko nosūta reizi trijās dienās: "2 WKL",

- datums, laiks un ģeogrāfiskā atrašanās vieta,

- ICES rajoni vai apakšapgabali, kuros paredzēts sākt zveju,

- datums, kurā paredzēts sākt zveju,

- uz kuģa esošo zivju daudzums (dzīvsvara kilogramos) pa sugām, izmantojot 5. punktā norādītos kodus,

- kopš iepriekšējās datu pārraides nozvejoto zivju daudzums (dzīvsvara kilogramos) pa sugām, izmantojot 5. punktā norādītos kodus,

- ICES rajoni un apakšapgabali, kuros zivis nozvejotas,

- kopš iepriekšējās datu pārraides citā kuģī un/vai no cita kuģa pārkrautais daudzums (dzīvsvara kilogramos) pa sugām,

- tā kuģa nosaukums un radioizsaukuma signāls, kurā un/vai no kura minētais daudzums pārkrauts,

- kopš iepriekšējās datu pārraides Kopienas ostā izkrautais daudzums (dzīvsvara kilogramos) pa sugām,

- kapteiņa vārds un uzvārds.

5. Kods, kas jāizmanto uz kuģa esošo sugu īpatņu apzīmēšanai, kā minēts 1.4. punktā:

Anšovs (Engraulis encrasicolus) | ANE |

Atlantijas garnele (Xyphopenaeus kroyerii) | BOB |

Atlantijas jūrasasari (Sebastes spp.) | RED |

Atlantijas lasis (Salmo salar) | SAL |

Atlantijas lielgalvis (Hoplostethus atlanticus) | ORY |

Atlantijas makrele (Scomber scombrus) | MAC |

Atlantijas menca (Gadus morhua) | COD |

Atlantijas paltuss (Hippoglossus hippoglossus) | HAL |

Atlantijas siļķe (Clupea harengus) | HER |

Atlantijas stavrida (Trachurus trachurus) | HOM |

Beriksas (Beryx spp.) | WHB |

Brētliņa (Sprattus sprattus) | SPR |

Brosme (Brosme brosme) | USK |

Citas sugas | OTH |

Diegspuru vēdzeles (Phycis spp.) | FOR |

Dzelkņu haizivs (Squalus acanthias) | DCS |

Dzeltenastes plekste (Limanda ferruginea) | YEL |

Esmarka menca (Trisopterus esmarkii) | NOP |

Garneles (dzimta Penaeidae) | PEZ |

Haizivis (klase Selachii, kārta Pleurotremata) | SKH |

Heks (Merluccius merluccius) | HKE |

Jūras līdaka (Molva molva) | LIN |

Jūras plaudis (Brama brama) | POA |

Jūras zeltplekste (Pleuronectes platessa) | PLE |

Jūrasvelni (Lophius spp.) | MNZ |

Kalmāri (Illex spp.) | SQX |

Kalmāri (Loligo spp.) | SQC |

Mataste (Aphanopus carbo) | BSF |

Megrimi (Lepidorhombus spp.) | LEZ |

Melnais paltuss (Reinhardtius hippoglossoides) | GHL |

Merlangs (Merlangius merlangus) | WHG |

Milzu haizivs (Cetorhinus maximus) | BSK |

Norvēģijas omārs (Nephrops norvegicus) | NEP |

Pikša (Melanogrammus aeglefinus) | HAD |

Pollaks (Pollachius pollachius) | POL |

Putasu (Micromesistius poutassou) | WHB |

Rietumatlantijas bute (Hippoglossoides platessoides) | PLA |

Saida (Pollachius virens) | ΡΟΚ |

Sardīne (Sardina pilchardus) | PIL |

Sarkanā zobaine (Pagellus bogaraveo) | SBR |

Siļķu haizivs (Lamna nasus) | POR |

Smilšu garnele (Crangon crangon) | CSH |

Strupdeguna garaste (Coryphaenoides rupestris) | RNG |

Tūbītes (Ammodytes spp.) | SAN |

Tunzivis (dzimta Thunnidae) | TUN |

Ziemeļatlantijas argentīna (Argentina silus) | ARG |

Ziemeļu garnele (Pandalus borealis) | PRA |

Zilā jūras līdaka (Molva dypterigia) | BLI |

--------------------------------------------------

X PIELIKUMS

SUGU UZSKAITĪJUMS

Plaši pazīstamais nosaukums | Zinātniskais nosaukums | Trīsburtu kods |

Bentālo zivju sugas

Atlantijas menca | Gadus morhua | COD |

Pikša | Melanogrammus aeglefinus | HAD |

Atlantijas jūrasasari | Sebastes spp. | RED |

Zeltainais jūrasasaris | Sebastes marinus | REG |

Dziļūdens jūrasasaris | Sebastes mentella | REB |

Sārtais jūrasasaris | Sebastes fasciatus | REN |

Sudrabotais heks | Merluccius bilinearis | HKS |

Sarkanais jūras heks | Urophycis chuss | HKR |

Saida | Pollachius virens | ΡΟΚ |

Rietumatlantijas bute | Hippoglossoides platessoides | PLA |

Sarkanā plekste | Glyptocephalus cynoglossus | WIT |

Dzeltenastes plekste | Limanda ferruginea | YEL |

Polārmenca | Boreogadus saida | POC |

Strupdeguna garaste | Coryphaenoides rupestris | RNG |

Makrūrzivs | Macrourus berglax | RHG |

Tūbītes | Ammodytes spp. | SAN |

Jūrasbuļļi | Myoxocephalus spp. | SCU |

Skapa | Stenotomus chrycops | SCP |

Tautoga | Tautoga onitis | TAU |

Cekulzivs | Lopholatilus chamaeleonticeps | TIL |

Baltais jūras asaris | Urophycis tenuis | HKW |

Vilkzivis (nav precizēts) | Anarhichas spp. | CAT |

Vilkzivs | Anarhichas lupus | CAA |

Raibā vilkzivs | Anarhichas minor | CAS |

Melnais paltuss | Reinhardtius hippoglossoides | GHL |

Atlantijas paltuss | Hippoglossus hippoglossus | HAL |

Ziemas plekste | Pseudopleuronectes americanus | FLW |

Zobainā plekste | Paralichthys dentatus | FLS |

Rūtotais rombs | Scophthalmus aquosus | FLD |

Plekstveidīgās zivis (nav precizēts) | Pleuronectiformes | FLX |

Amerikas jūrasvelns | Lophius americanus | ANG |

Atlantijas jūrasgaiļi | Prionotus spp. | SRA |

Atlantijas mazmenca | Microgadus tomcod | TOM |

Zilā antimora | Antimora rostrata | ANT |

Putasu | Micromesistius poutassou | WHB |

Zilais asaris | Tautogolabrus adspersus | CUN |

Brosme | Brosme brosme | USK |

Grenlandes menca | Gadus ogac | GRC |

Zilā jūras līdaka | Molva dypterigia | BLI |

Jūras līdaka | Molva molva | LIN |

Bentālo sugu zivis (nav precizēts) | | GRO |

Pelaģisko zivju sugas

Atlantijas siļķe | Clupea harengus | HER |

Atlantijas makrele | Scomber scombrus | MAC |

Atlantijas sviestzivs | Peprilus triacanthus | BUT |

Ziemeļatlantijas siļķe | Brevoortia tyrannus | MHA |

Atlantijas saira | Scomberesox saurus | SAU |

Dzeltenspuru anšovs | Anchoa mitchilli | ANB |

Lufars | Pomatomus saltatrix | BLU |

Lielā karanga | Caranx hippos | CVJ |

Fregates makreļtunzivs | Auxis thazard | FRI |

Karaliskā makrele | Scomberomorus cavalla | KGM |

Austrumu plankumainā makrele | Scomberomorus maculatus | SSM |

Buruzivs | Istiophorus platypterus | SAI |

Baltā marlina | Tetrapturus albidus | WHM |

Zilā marlina | Makaira nigricans | BUM |

Zaķzivs jeb jūraszaķis | Cyclopterus lumpus | LUM |

Karaļzivs | Menticirrhus saxatilis | KGF |

Raibā lodeszivs | Sphoeroides maculatus | PUF |

Lucīši (nav precizēts) | Lycodes spp. | ELZ |

Amerikas lucītis | Macrozoarces americanus | OPT |

Zobenzivs | Xiphias gladius | SWO |

Garspuru tunzivs | Thunnus alalunga | ALB |

Pelamīda | Sarda sarda | BON |

Atlantijas plankumainā tunzivs | Euthynnus alletteratus | LTA |

Lielacu tunzivs | Thunnus obesus | BET |

Zilā tunzivs | Thunnus thynnus | BFT |

Svītrainā tunzivs | Katsuwonus pelamis | SKJ |

Dzeltenspuru tunzivs | Thunnus albacares | YFT |

Tunzivis (nav precizēts) | Scombridae | TUN |

Pelaģisko sugu zivis (nav precizēts) | | PEL |

Bezmugurkaulnieki

Garspuru kalmārs (Loligo) | Loligo pealei | SQL |

Īsspuru kalmārs (Illex) | Illex illecebrosus | SQI |

Kalmāri (nav precizēts) | Loliginidae, Ommastrephidae | SQU |

Atlantijas nažgliemene | Ensis directus | CLR |

Cietgliemene | Mercenaria mercenaria | CLH |

Daudzsartārpi (nav precizēts) | Polychaeta | WOR |

Amerikas zobenaste | Limulus polyphemus | HSC |

Jūras bezmugurkaulnieki (nav precizēts) | Invertebrata | INV |

Citas sugas

Vēderainā siļķe | Alosa pseudoharengus | ALE |

Amerikas jūraszutis | Conger oceanicus | COA |

Amerikas upes zutis | Anguilla rostrata | ELA |

Miksīna | Myxine glutinosa | MYG |

Amerikas aloza | Alosa sapidissima | SHA |

Argentīnas (nav precizēts) | Argentina spp. | ARG |

Islandes gliemene | Arctica islandica | CLQ |

Lielā smilšgliemene | Mya arenaria | AS |

Atlantijas milzgliemene | Spisula solidissima | CLB |

Stimpsona milzgliemene | Spisula polynyma | CLT |

Gliemenes (nav precizēts) | Prionodesmacea, Teleodesmacea | CLX |

Atlantijas ķemmīšgliemene | Argopecten irradians | SCB |

Dievlūdzējgliemene | Argopecten gibbus | SCC |

Islandes ķemmīšgliemene | Chylamys islandica | ISC |

Atlantijas dziļūdens ķemmīšgliemene | Placopecten magellanicus | SCA |

Ķemmīšgliemenes (nav precizēts) | Pectinidae | SCX |

Amerikas austere | Crassostrea virginica | OYA |

Ziemeļu ēdamgliemene | Mytilus edulis | MUS |

Bruņcepurgliemeži (nav precizēts) | Busycon sp. | WHX |

Litorīnas (nav precizēts) | Littorina sp. | PER |

Jūras mīkstmieši (nav precizēts) | Mollusca | MOL |

Krokere | Micropogonias undulatus | CICA |

Atlantijas strongilūra | Strongylura marina | NFA |

Atlantijas lasis | Salmo salar | SAL |

Atlantijas menīdija | Menidia menidia | SSA |

Diegspuru siļķe | Opisthonema oglinum | THA |

Berda gludgalve | Alepocephalus bairdii | ALC |

Melnā bungzivs | Pogonias cromis | BDM |

Melnais akmeņasaris | Centropristis striata | BSB |

Zilmuguras aloza | Alosa aestivalis | BBH |

Moiva | Mallotus villosus | CAP |

Palijas (nav precizēts) | Salvelinus sp. | CHR |

Kobija | Rachycentron canadum | CBA |

Pompāns | Trachinotus carolinus | POM |

Ziemeļu dorosoma | Dorosoma cepedianum | SHG |

Pomadasīdas (nav precizēts) | Pomadasyidae | GRX |

Klinšu krabis | Cancer irroratus | CRK |

Zilais krabis | Callinectes sapidus | CRB |

Zaļais krabis | Carcinus maenas | CRG |

Ziemeļu krabis | Cancer borealis | CRJ |

Karaliskais krabis | Chionoecetes opilio | CRQ |

Sarkanais dziļjūras krabis | Geryon quinquedens | CRR |

Akmeņkrabis | Lithodes maia | KCT |

Jūras krabji (nav precizēts) | Reptantia | CRA |

Amerikas omārs | Homarus americanus | LBA |

Ziemeļu garnele | Pandalus borealis | PRA |

Ēzopa garnele | Pandalus montagui | AES |

Tīģergarneles (nav precizēts) | Penaeus sp. | PEN |

Ziemeļgarneles | Pandalus sp. | PAN |

Jūras vēžveidīgie (nav precizēts) | Crustacea | CRU |

Jūras eži | Strongylocentrotus sp. | URC |

Rudens aloza | Alosa mediocris | SHH |

Laternzivis | Notoscopelus sp. | LAX |

Kefales (nav precizēts) | Mugilidae | MUL |

Ziemeļatlantijas sviesta zivs | Peprilus alepidotus (= paru) | HVF |

Zeltspuru pomadasīda | Orthopristis chrysoptera | PIG |

Varavīksnes salaka | Osmerus mordax | SMR |

Sarkanā krokere | Sciaenops ocellatus | RDM |

Jūras karūsa | Pagrus pagrus | RPG |

Tēraudgalvas stavrida | Trachurus lathami | RSC |

Smilšu asaris | Diplectrum formosum | PES |

Sviestzivs | Archosargus probatocephalus | SPH |

Spots | Leiostomus xanthurus | SPT |

Plankumainā kuprzivs | Cynoscion nebulosus | SWF |

Karaliskā kuprzivs | Cynoscion regalis | STG |

Svītrainais asaris | Morone saxatilis | STB |

Stores (nav precizēts) | Acipenseridae | STU |

Tarpons | Tarpon (= megalops) atlanticus | TAR |

Foreles (nav precizēts) | Salmo sp. | TRO |

Sudrabasaris | Morone americana | PEW |

Beriksas (nav precizēts) | Beryx sp. | ALF |

Dzelkņu haizivs | Squalus acantias | DCS |

Dzeloņu haizivis (nav precizēts) | Squalidae | DGX |

Smilšhaizivs | Odontaspis taurus | CCT |

Siļķu haizivs | Lamna nasus | POR |

Īsspuru mako | Isurus oxyrinchus | SMÅ |

Tumšā haizivs | Carcharhinus obscurus | DUS |

Zilā haizivs | Prionace glauca | BSH |

Katrānhaizivis (nav precizēts) | Squaliformes | SHX |

Atlantijas smaildeguna haizivs | Rhizoprionodon terraenova | RHT |

Melnā suņhaizivs | Centroscyllium fabricii | CFB |

Grenlandes haizivs | Somniosus microcephalus | GSK |

Milzu haizivs | Cetorhinus maximus | BSK |

Rajas (nav precizēts) | Raja sp. | SKA |

Adatainā raja | Leucoraja erinacea | RJD |

Arktiskā raja | Amblyraja hyperborea | RJG |

Assdeguna raja | Dipturus laevis | RJL |

Lielā raja | Leucoraja ocellata | RJT |

Dzeloņraja | Amblyraja radiata | RJR |

Gludastes raja | Malcoraja senta | RJS |

Dzelkņastes raja | Bathyraja spinicauda | RJO |

Zivis (nav precizēts) | | FIN |

--------------------------------------------------

XI PIELIKUMS

ATĻAUTIE ĀMJA VIRSPUSES APVALKI

1. ICNAF tipa āmja virspuses apvalks

ICNAF tipa āmja virspuses apvalks ir taisnstūra formas linuma gabals, kas bojājumu samazināšanas vai novēršanas nolūkā piestiprināms traļa āmja augšpusē, un tam jāatbilst šādiem nosacījumiem:

a) šā linuma acu izmērs nedrīkst būt mazāks par 10. pantā paredzēto āmja acu izmēru;

b) šo linumu pie āmja drīkst piestiprināt tikai ar linuma priekšējo malu un sānu malām un tā, lai tas pārsniegtu dalītājstropi par ne vairāk kā četrām acīm un beigtos ne mazāk kā četras acis pirms galvenās stropes acīm; ja dalītājstropi neizmanto, tad linums nedrīkst sniegties tālāk par trešdaļu āmja, sākot mērīt ne mazāk kā četras acis pirms galvenās stropes acīm;

c) šā linuma platumam jābūt vismaz pusotru reizi lielākam par pārklātās āmja daļas platumu, minētos platumus mērot taisnā leņķī pret āmja garenisko asi.

+++++ TIFF +++++

2. Āmja virspuses daudzpakāpju plīvurveida apvalks

Āmja virspuses daudzpakāpju plīvurveida apvalks sastāv no linuma gabaliem, kam linuma acu izmērs viscaur un neatkarīgi no tā, vai šie linuma gabali ir slapji vai sausi, nav mazāks par āmja acu izmēru, un minētajiem linuma gabaliem jāatbilst šādiem nosacījumiem:

i) ikvienam linuma gabalam:

a) pie āmja jābūt piestiprinātam tikai ar priekšējo malu un taisnā leņķī pret āmja garenisko asi;

b) platumā jābūt vismaz vienādam ar āmi (šo platumu mēra stiprinājuma vietā taisnā leņķī pret āmja garenisko asi);

c) jābūt ne garākam par 10 acīm; un

ii) visu šādi piestiprināto linuma gabalu kopgarums nedrīkst pārsniegt divas trešdaļas no āmja garuma.

+++++ TIFF +++++

POĻU TIPA ĀMJA APVALKS

3. Lielizmēra acu (modificētais poļu tipa) āmja apvalks

Lielizmēra acu āmja apvalks sastāv no taisnstūra formas linuma gabala, kas gatavots no tādas pašas auklas kā āmis vai no vienas, resnas, bezmezglu auklas, piestiprināts pie āmja virspuses aizmugurējās daļas un stiepjas pāri visam āmim vai jebkurai tā virspuses daļai un kam acu izmērs viscaur ir divreiz lielāks nekā āmim, ja mēra slapju tīklu, un kas pie āmja piestiprināts tikai ar linuma priekšējo, sānu un aizmugurējo malu tā, ka ikviena linuma acs atbilst četrām āmja acīm.

+++++ TIFF +++++

--------------------------------------------------

XII PIELIKUMS

ZIVJU MINIMĀLAIS IZMĒRS [1]

Suga | Ķidātas zivis ar ādu vai bez tās; svaigas vai dzesinātas, saldētas vai sālītas |

Veselas | Bez galvas | Bez galvas un astes | Plātne bez galvas |

Atlantijas menca | 41 cm | 27 cm | 22 cm | 27/25 cm |

Melnais paltuss | 30 cm | nepiemēro | nepiemēro | nepiemēro |

Rietumatlantijas bute | 25 cm | 19 cm | 15 cm | nepiemēro |

Dzeltenastes plekste | 25 cm | 19 cm | 15 cm | nepiemēro |

--------------------------------------------------

XIII PIELIKUMS

NOZVEJAS REĢISTRĒŠANA (IERAKSTI ZVEJAS ŽURNĀLĀ)

IERAKSTI ZVEJAS ŽURNĀLĀ

Reģistrējamā informācija | Standarta kods |

Kuģa nosaukums | 01 |

Kuģa valstspiederība | 02 |

Kuģa reģistrācijas numurs | 03 |

Reģistrācijas osta | 04 |

Izmantoto zvejas rīku veidi (katrs zvejas rīku veids jānorāda atsevišķi) | 10 |

Zvejas rīku veids | |

Datums:

— diena | 20 |

— mēnesis | 21 |

— gads | 22 |

Atrašanās vieta:

— ģeogrāfiskais platums | 31 |

— ģeogrāfiskais garums | 32 |

— statistikas apgabals | 33 |

Vada iemetienu skaits 24 stundās | 40 |

Zvejas stundu skaits 24 stundās atkarībā no izmantoto zvejas rīku veida | 41 |

Sugu nosaukumi (II pielikums) | |

Dienā nozvejotais katras sugas īpatņu daudzums (metriskajās svaigā svara tonnās) | 50 |

Dienā nozvejotais pārtikas zivju daudzums pa sugām | 61 |

Dienā nozvejotais pārtikā neizmantojamais daudzums pa sugām | 62 |

Dienā atpakaļatlaistais daudzums pa sugām | 63 |

Pārkraušanas vieta(-as) | 70 |

Pārkraušanas datums(-i) | 71 |

Kapteiņa paraksts | 80 |

Zvejas rīku kategorijas | Saīsinātais standarta kods |

Riņķa tīkli | |

Ar savilcējtrosēm (riņķvadi) | PS |

— Riņķvadi zvejai ar vienu kuģi | PS1 |

— Riņķvadi zvejai ar diviem kuģiem | PS2 |

Bez savilcējtrosēm (ēsmas zivtiņu vadi) | LA |

Zvejas vadi | SB |

Laivas vai kuģa vadi | SV |

— Bugurvadi | SDN |

— Skotu vadi | SSC |

— Divkuģu vadi | SPR |

Zvejas vadi (nav precizēts) | SX |

Traļi | |

Murdi | FPO |

Grunts traļi | |

— Rāmju traļi | TBB |

— Durvju traļi | OTB |

— Jūga traļi | PTB |

— Omāru traļi | TBN |

— Garneļu traļi | TBS |

— Grunts traļi (nav precizēts) | TB |

Pelaģiskie traļi | |

— Durvju traļi | OTM |

— Jūga traļi | PTM |

— Garneļu traļi | TMS |

— Pelaģiskie traļi (nav precizēts) | TM |

Pāru traļi | OTT |

Durvju traļi (nav precizēts) | OT |

Jūga traļi (nav precizēts) | PT |

Citi traļi (nav precizēts) | TX |

Dragas | |

No laivas velkama draga | DRB |

Ar rokām velkama draga | DRH |

Ceļamie tīkli | |

Pārnēsājamie ceļamie tīkli | LNP |

No kuģa ceļamie tīkli | LNB |

Stacionārs no krasta ceļamais tīkls | LNS |

Ceļamie tīkli (nav precizēts) | LN |

Apklājošie tīkli | |

Uzmetamie tīkli | FCN |

Apklājošie tīkli (nav precizēts) | FG |

Žaunu tīkli un iepinējtīkli | |

Noenkurotie tīkli | GNS |

Driftertīkli | GND |

Apņemošie žaunu tīkli | GNC |

Nostiprinātie žaunu tīkli (uz steltīm) | GNF |

Rāmju tīkli | GTR |

Apvienotie žaunu tīkli un rāmju tīkli | GTN |

Žaunu tīkli un iepinējtīkli (nav precizēts) | GEN |

Žaunu tīkli (nav precizēts) | GN |

Zivju krātiņi | |

Stāvvadi | FPN |

Kūri | FYK |

Nostiprinātie tīkli | FSN |

Aizsprosti, stacionārie tīkli, tači u.c. | FWR |

Krātiņi lecošo un lidojošo zivju ķeršanai | FAR |

Zivju krātiņi (nav precizēts) | FIX |

Āķi un makšķeres | |

Gruntsmakšķeres un ūdas (ar roku darbināmās) | LHP |

Gruntsmakšķeres un ūdas (mehanizētās) | LHM |

Noenkurotās makšķeres (noenkurotās āķu jedas) | LLS |

Peldošās āķu jedas | LLD |

Āķu jedas (nav precizēts) | LL |

Velkamās āķu jedas | LTL |

Āķi un makšķeres (nav precizēts) | LX |

Rīki zivju aizķeršanai un ievainošanai | |

Harpūnas | HAR |

Savākšanas mašīnas | |

Sūkņi | HMP |

Mehāniskās dragas | HMD |

Savākšanas mašīnas (nav precizēts) | HMX |

Dažādi zvejas rīki | MIS |

Amatierzvejas rīki | RG |

Nepazīstami vai neprecizēti zvejas rīki | NK |

CNI = citur neidentificēts

FAO kods | Kuģa tips |

BO | Zivju aizsardzības kuģis |

CO | Mācību zvejas kuģis |

DB | Bagarkuģis (nedarbojas pastāvīgi) |

DM | Bagarkuģis (darbojas pastāvīgi) |

DO | Bimtraleris |

DOX | Bagarkuģis (CNI) |

FO | Zivju transportkuģis |

FX | Zvejas kuģis (CNI) |

GO | Kuģis zvejai ar žaunu tīkliem |

HOX | Bāzes kuģis (CNI) |

HSF | Zivju apstrādes kuģis |

KO | Kuģis-slimnīca |

LH | Kuģis zvejai ar makšķerēm |

LL | Kuģis zvejai ar āķu jedām |

LO | Laineris |

LP | Kuģis zvejai ar makšķerēm un āķu jedām |

LT | Kuģis zvejai ar velcēm |

MO | Kuģi dažādveida zvejai |

MSN | Seineris zvejai ar makšķerēm |

MTG | Kuģis zvejai ar tīkliem un traļiem |

MTS | Traleris-seineris |

NB | Palīgkuģis zvejai ar ceļamiem tīkliem |

NO | Kuģis zvejai ar ceļamiem tīkliem |

NOX | Kuģis zvejai ar ceļamiem tīkliem (CNI) |

PO | Kuģis, kas zvejā izmanto sūkņus |

SN | Seineris zvejai ar dažāda tipa vadiem |

SO | Seineris |

SOX | Seineris (CNI) |

SP | Kuģis zvejai ar riņķvadiem (seineris) |

SPE | Eiropas tipa kuģis zvejai ar riņķvadiem (seineris) |

SPT | Tunzivju seineris |

TO | Traleris |

TOX | Traleri (CNI) |

TS | Borta tralēšanas kuģis |

TSF | Borta tralēšanas saldētājkuģis |

TSW | Borta tralēšanas kuģis-refrižerators |

TT | Pakaļgala tralēšanas kuģis |

TTF | Pakaļgala tralēšanas saldētājkuģis |

TTP | Pakaļgala tralēšanas zivju apstrādes kuģis |

TU | Traleri zvejai no izliekamiem blokiem |

WO | Kuģis zvejai ar zivju krātiņiem |

WOP | Kuģi zvejai ar murdiem |

WOX | Kuģi zvejai ar zivju krātiņiem (CNI) |

ZO | Zivju pētniecības kuģis |

DRN | Kuģis zvejai ar driftertīkliem |

B. Galvenās kuģu darbības

Trīsburtu kods | Kategorija |

ANC | Noenkurošanās |

DRI | Dreifēšana |

FIS | Zveja |

HAU | Vilkšana |

PRO | Apstrāde |

STE | Kuģošana |

TRX | Pārkraušana iekraujot vai izkraujot |

OTH | Citas darbības (jāprecizē) |

--------------------------------------------------

XIV PIELIKUMS

NAFO APGABALS

Turpmāk sniegts daļējs to krājumu uzskaitījums, par kuriem jāziņo saskaņā ar 30. panta 2. punktu.

ANG/N3NO | Lophius americanus | Amerikas jūrasvelns |

CAA/N3LMN | Anarhichas lupus | Vilkzivs |

CAT/N3LMN | Anarhichas spp. | Vilkzivis |

HAD/N3NO | Melanogrammus aeglefinus | Pikša |

HAL/N23KL | Hippoglossus hippoglossus | Atlantijas paltuss |

HAL/N3M | Hippoglossus hippoglossus | Atlantijas paltuss |

HAL/N3NO | Hippoglossus hippogbssus | Atlantijas paltuss |

HKR/N2J3KL | Urophycis chuss | Sarkanais jūras heks |

HKR/N3MNO | Urophycis chuss | Sarkanais jūras heks |

HKS/N3NLMO | Merluccius bilinearis | Sudrabotais heks |

HKW/N2J3KL | Urophycis tenuis | Baltais jūras asaris |

RED/N3O | Sebastes spp. | Atlantijas jūrasasari |

RHG/N23 | Macrourus berglax | Makrūrzivs |

SKA/N2J3KL | Raja spp. | Rajas |

SKA/N3M | Raja spp. | Rajas |

SKA/N3NO | Raja spp. | Rajas |

VFF/N3LMN | — | Nešķirotas, neidentificētas zivis |

WIT/N3M | Glyptocephalus cynoglossus | Sarkanā plekste |

YEL/N3M | Limanda ferruginea | Dzeltenastes plekste |

--------------------------------------------------

XV PIELIKUMS

SPECIALIZĒTĀS ZVEJAS AIZLIEGUMS CCAMLR APGABALĀ

Zvejojamā suga | Zona | Aizlieguma spēkā esamības laiks |

Notothenia rossii | FAO 48.1 Antarktika, pussalas apgabalā | Visu gadu |

FAO 48.2 Antarktika, ap Dienvidorkneju salām |

FAO 48.3 Antarktika, ap Dienviddžordžiju |

Visas zivis | FAO 48.1 Antarktika | Visu gadu |

FAO 48.2 Antarktika |

Gobionotothen gibberifrons | FAO 48.3 | Visu gadu |

Chaenocephalus aceratus |

Pseudochaenichthys georgianus |

Lepidonotothen squamifrons |

Patagonotothen guntheri |

Dissostichus spp. | FAO 48.5 Antarktika | No 1.12.2003. līdz 30.11.2004. |

Dissostichus spp. | FAO 88.3 Antarktika | Visu gadu |

FAO 58.5.1 Antarktika |

FAO 58.5.2 Antarktika uz austrumiem no 79o20'E un ārpus ekskluzīvās ekonomiskās zonas uz rietumiem no 79o20'E |

FAO 88.2 Antarktika uz ziemeļiem no 65oS |

FAO 58.4.4 Antarktika |

FAO 58.6 Antarktika |

FAO 58.7 Antarktika |

Lepidonotothen squamifrons | FAO 58.4.4 | Visu gadu |

Visas sugas, izņemotChampsocephalus gunnari un Dissostichus eleginoides | FAO 58.5.2 Antarktika | No 1.12.2003. līdz 30.11.2004. |

Dissostichus mawsoni | FAO 48.4 Antarktika | Visu gadu |

--------------------------------------------------

XVI PIELIKUMS

NOZVEJAS UN PIEZVEJAS IEROBEŽOJUMI ATTIECĪBĀ UZ JAUNIEM ZVEJAS VEIDIEM UN PĒTNIECISKO ZVEJU CCAMLR APGABALĀ 2003./2004. GADĀ

Apakšapgabals/rajons | Reģions | Sezona | SSRU | Dissostichus spp. nozvejas ierobežojums (tonnās) | Piezvejas ierobežojums (tonnās) |

Raju dzimtas zivis | Macrourus spp. | Citas sugas |

48.6 | Uz ziemeļiem no 60oS | No 1.3.2004. līdz 31.8.2004. | A | 455 | 50 | 73 | 20 |

Uz dienvidiem no 60oS | No 15.2.2004. līdz 15.10.2004. | Visas | 455 | 50 | 73 | 20 |

88.1 | Visi apakšapgabali | No 1.12.2003. līdz 31.8.2004. | A | 0 | | | 0 |

B | 80 | | | 20 |

C | 223 | | | 20 |

D | 0 | | | 0 |

E | 57 | | | 20 |

F | 0 | | | 0 |

G | 83 | | | 20 |

H | 786 | | | 20 |

I | 776 | | | 20 |

J | 316 | | | 20 |

K | 749 | | | 20 |

L | 180 | | | 20 |

Kopā apakšapgabalos | 3250 | 163 | 520 | |

--------------------------------------------------