Accept Refuse

EUR-Lex Access to European Union law

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32003R2003

Eiropas Parlamenta un padomes Regula (EK) Nr. 2003/2003 (2003. gada 13. oktobris) par mēslošanas līdzekļiem

OJ L 304, 21.11.2003, p. 1–194 (ES, DA, DE, EL, EN, FR, IT, NL, PT, FI, SV)
Special edition in Czech: Chapter 13 Volume 032 P. 467 - 660
Special edition in Estonian: Chapter 13 Volume 032 P. 467 - 660
Special edition in Latvian: Chapter 13 Volume 032 P. 467 - 660
Special edition in Lithuanian: Chapter 13 Volume 032 P. 467 - 660
Special edition in Hungarian Chapter 13 Volume 032 P. 467 - 660
Special edition in Maltese: Chapter 13 Volume 032 P. 467 - 660
Special edition in Polish: Chapter 13 Volume 032 P. 467 - 660
Special edition in Slovak: Chapter 13 Volume 032 P. 467 - 660
Special edition in Slovene: Chapter 13 Volume 032 P. 467 - 660
Special edition in Bulgarian: Chapter 13 Volume 043 P. 3 - 196
Special edition in Romanian: Chapter 13 Volume 043 P. 3 - 196
Special edition in Croatian: Chapter 13 Volume 011 P. 76 - 269

In force

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2003/2003/oj

32003R2003



Oficiālais Vēstnesis L 304 , 21/11/2003 Lpp. 0001 - 0194


Eiropas Parlamenta un padomes Regula (EK) Nr. 2003/2003

(2003. gada 13. oktobris)

par mēslošanas līdzekļiem

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, jo īpaši tā 95. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu [1],

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu [2],

rīkojoties saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru [3],

tā kā:

(1) Padomes Direktīva 76/116/EEK (1975. gada 18. decembris) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mēslojumiem [4], Padomes Direktīva 80/876/EEK (1980. gada 15. jūlijs) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz vienkāršiem amonija nitrāta mēslošanas līdzekļiem ar augstu slāpekļa saturu [5], Komisijas Direktīva 87/94/EEK (1986. gada 8. decembris) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu saistībā ar vienkāršo amonija nitrāta minerālmēslu ar augstu slāpekļa saturu detonācijas raksturlielumu, robežu un detonētspējas kontroles kārtību [6], Komisijas Direktīva 77/535/EEK (1977. gada 22. jūnijs) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mēslošanas līdzekļu paraugu ņemšanu un analīzi [7] ir vairākkārt būtiski grozītas. Saskaņā ar Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei "Iekšējā tirgus noteikumu vienkāršošana" un Rīcības plānu vienotajam tirgum minētās direktīvas jāatceļ un skaidrības labad jāaizstāj ar vienotu tiesību aktu.

(2) Kopienas tiesību akti par mēslošanas līdzekļiem satura ziņā ir ļoti tehniski. Regula tādēļ ir atbilstošākais juridiskais akts, jo tā tieši ražotājiem nosaka konkrētas prasības, kas vienlaikus un vienā un tajā pašā veidā jāizpilda visā Kopienā.

(3) Katrā dalībvalstī uz mēslošanas līdzekļiem jānorāda obligātajos noteikumos noteiktie tehniskie parametri. Šie noteikumi, kas vairāk attiecas uz mēslošanas līdzekļu sastāvu un tipu definīcijām, šo tipu apzīmējumiem, identifikāciju un iepakojumu, dažādās dalībvalstīs atšķiras. Šo atšķirību dēļ tiek traucēta tirdzniecība Kopienā, un šie noteikumi tādēļ jāsaskaņo.

(4) Piedāvātās rīcības mērķus, jo īpaši iekšējā tirgus nodrošināšanu ar mēslošanas līdzekļiem, dalībvalstis nevar pietiekami labi sasniegt, ja nav vienotu tehnisko kritēriju, tādēļ veicamo pasākumu mēroga ziņā tos var labāk sasniegt Kopienas līmenī un Kopiena var veikt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šī regula neparedz neko, kas nav vajadzīgs šā mērķa sasniegšanai.

(5) Kopienas līmenī jānosaka zināmu mēslošanas līdzekļu (EK mēslošanas līdzekļi) nosaukums, definīcija un sastāvs.

(6) Jānosaka arī Kopienas noteikumi par EK mēslošanas līdzekļu identifikāciju, izsekojamību, marķēšanu un iepakojumu noslēgšanu.

(7) Kopienas līmenī jānosaka procedūra, saskaņā ar kuru jārīkojas gadījumos, kad dalībvalsts uzskata par vajadzīgu ierobežot EK mēslošanas līdzekļu laišanu tirgū.

(8) Mēslošanas līdzekļu ražošana var dažādi svārstīties atkarībā no ražošanas paņēmieniem un pamatmateriāliem. Svārstību pamatā var būt arī paraugu ņemšanas un analītiskās procedūras. Tādēļ jāatļauj pielaides attiecībā uz deklarējamo barības vielu saturu. Lauksaimnieciskā lietotāja interesēs ir ieteicams ļoti ierobežot šo pielaižu robežas.

(9) Oficiālo kontroli par EK mēslošanas līdzekļu atbilstību šīs regulas prasībām attiecībā uz kvalitāti un sastāvu veic laboratorijas, ko atzinušas dalībvalstis un par ko paziņots Komisijai.

(10) Amonija nitrāts ir galvenā sastāvdaļa dažādos produktos, kas var būt gan mēslošanas līdzekļi, gan sprāgstvielas. Ņemot vērā raksturīgās īpašības, kādas piemīt amonija nitrāta mēslošanas līdzekļiem ar augstu slāpekļa saturu, un attiecīgās prasības par sabiedrības drošību, darba ņēmēju veselību un aizsardzību, ir jānosaka Kopienas papildu noteikumi par šā tipa EK mēslošanas līdzekļiem.

(11) Daži no šiem līdzekļiem var būt bīstami, un dažos gadījumos tos var izmantot citiem mērķiem — ne tiem, kam tie domāti. Tas varētu apdraudēt personu un īpašuma drošību. Ražotājiem tādēļ attiecīgi jārīkojas, lai nepieļautu šādu izmantošanu un nodrošinātu šādu mēslošanas līdzekļu izsekojamību.

(12) Sabiedrības drošības interesēs ir īpaši svarīgi noteikt Kopienas līmenī pazīmes un īpašības, kas atšķir amonija nitrāta EK mēslošanas līdzekļus ar augstu slāpekļa saturu no cita amonija nitrāta pielietojuma — sprāgstvielu ražošanas.

(13) Amonija nitrāta EK mēslošanas līdzekļiem ar augstu slāpekļa saturu jāatbilst zināmām pazīmēm, lai nodrošinātu to nekaitīgumu. Ražotājiem jānodrošina, lai amonija nitrāta mēslošanas līdzekļus ar augstu slāpekļa saturu pirms laišanas tirgū pārbaudītu ar detonācijas testu.

(14) Jāizstrādā noteikumi par noslēgta siltuma cikla metodēm, pat ja šīs metodes nevar attiecīgi imitēt visus transportēšanas un uzglabāšanas apstākļus.

(15) Mēslošanas līdzekļiem var būt piemaisījumi, kas var potenciāli apdraudēt cilvēku un dzīvnieku veselību un vidi. Pēc Toksikoloģijas, ekotoksikoloģijas un vides zinātniskās komitejas (SCTEE) atzinuma saņemšanas Komisija izskata jautājumu par nejaušu kadmija saturu minerālmēslos un gatavo priekšlikumu regulai, ko tā grib iesniegt Eiropas parlamentam un Padomei. Pēc vajadzības līdzīgu pārskatu gatavo par citiem piemaisījumiem.

(16) Jānosaka procedūra, kas jāievēro ražotājam vai tā pārstāvim, kurš vēlas iekļaut jaunu mēslošanas līdzekļa tipu I pielikumā, lai varētu lietot marķējumu "EK mēslošanas līdzeklis".

(17) Pasākumus, kas vajadzīgi šīs regulas īstenošanai, pieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību [8].

(18) Dalībvalstīm jānosaka sankcijas par šīs regulas noteikumu pārkāpumiem. Dalībvalstis var noteikt, ka ražotājam, kas pārkāpj 27. pantu, uzliek soda naudu desmitkārtīgā apmērā no minētajam pantam neatbilstošas kravas tirgus vērtības.

(19) Direktīvas 76/116/EEK, 77/535/EEK, 80/876/EEK un 87/94/EEK ir jāatceļ,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I SADAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

I NODAĻA

Darbības joma un definīcijas

1. pants

Darbības joma

Šī regula attiecas uz produktiem, ko laiž tirgū kā mēslošanas līdzekļus ar apzīmējumu "EK mēslošanas līdzeklis".

2. pants

Definīcijas

Regulā ir spēkā šādas definīcijas.

a) "Mēslošanas līdzeklis" nozīmē materiālu, kura galvenā funkcija ir apgādāt augus ar barības vielām.

b) "Primārā barības viela" nozīmē tikai slāpekli, fosforu un kāliju.

c) "Sekundārā barības viela" nozīmē kalciju, magniju, nātriju un sēru.

d) "Mikroelementi" nozīmē boru, kobaltu, varu, dzelzi, mangānu, molibdēnu un cinku, kas daudzumos, kuri ir nelieli, salīdzinot ar primārajām un sekundārajām barības vielām, ir svarīgi augu augšanai.

e) "Neorganisks mēslošanas līdzeklis" nozīmē mēslošanas līdzekli, kurā minētās barības vielas ir kā minerālvielas, ko iegūst ekstrahējot vai fizikālā un/vai ķīmiskā rūpniecības procesā. Kalcija ciānamīdu, urīnvielu un tās kondensācijas un molekulu asociācijas produktus, kas satur mikroelementus helātu vai kompleksu formā, pēc tradīcijas klasificē kā neorganiskus mēslošanas līdzekļus.

f) "Mikroelements helāta formā" nozīmē mikroelementu, kas saistīts ar kādu no I pielikuma E.3.1. iedaļā minētajām organisko vielu molekulām.

g) "Mikroelements kompleksa formā" nozīmē mikroelementu, kas saistīts ar kādu no I pielikuma E.3.2. iedaļā minētajām molekulām.

h) "Mēslošanas līdzekļa tips" nozīmē mēslošanas līdzekļus ar I pielikumā noradīto kopējo tipa apzīmējumu.

i) "Vienkāršs mēslošanas līdzeklis" nozīmē slāpekļa, fosfāta vai kālija mēslošanas līdzekli, kam deklarē tikai vienu primāro barības vielu.

j) "Kombinēts mēslošanas līdzeklis" nozīmē mēslošanas līdzekli, kam deklarē vismaz divas primārās barības vielas un ko iegūst ķīmiski vai samaisot, vai arī kombinējot abus paņēmienus.

k) "Komplekss mēslošanas līdzeklis" nozīmē saliktu mēslošanas līdzekli, ko iegūst ķīmiskā reakcijā, izšķīdušā vai cietā stāvoklī granulējot un kam deklarē vismaz divas primārās barības vielas. Cietā stāvoklī katra granula satur visas sastāvā uzrādītās barības vielas.

l) "Jaukts mēslošanas līdzeklis" nozīmē mēslošanas līdzekli, ko iegūst, samaisot vairākus mēslošanas līdzekļus sausā veidā, bez ķīmiskas reakcijas.

m) "Lapu mēslošanas līdzeklis" nozīmē mēslošanas līdzekli, kas piemērots lietošanai auga lapām un no kā barības vielu augs uzņem ar lapām.

n) "Šķidrs mēslošanas līdzeklis" nozīmē mēslošanas līdzekļa suspensiju vai šķīdumu.

o) "Mēslošanas līdzekļa šķīdums" nozīmē šķidru mēslošanas līdzekli, kurā nav cietu daļiņu.

p) "Mēslošanas līdzekļa suspensija" nozīmē divfāžu mēslošanas līdzekli, kurā cietās daļiņas suspendētas šķidrajā fāzē.

q) "Deklarācija" nozīmē barības vielu daudzuma norādi, kurā ietverta arī to forma un šķīdība, kas garantēta ar norādītajām pielaidēm.

r) "Deklarētais saturs" nozīmē kāda elementa vai tā oksīda saturu, ko saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem uzrāda uz EK mēslošanas līdzekļa etiķetes vai attiecīgajā pavaddokumentā.

s) "Pielaide" nozīmē atļauto barības vielas satura mērījuma novirzi no deklarētā lieluma.

t) "Eiropas standarts" nozīmē Eiropas Standartizācijas komitejas standartus, ko oficiāli atzinusi Kopiena un par ko atsauce publicēta Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

u) "Iepakojums" nozīmē noslēdzamu tvertni, kurā uzglabā, aizsargā, iekrauj un izkrauj, un izplata mēslošanas līdzekļus un kuru svars nepārsniedz 1000 kg.

v) "Neiesaiņots mēslošanas līdzeklis" nozīmē mēslošanas līdzekli, kas nav iepakots šajā regulā paredzētajā veidā.

w) "Laišana tirgū" nozīmē mēslošanas līdzekļa piegādi vai nu par maksu, vai par velti vai uzglabāšanu piegādes mērķiem. Mēslošanas līdzekļa ievešana Eiropas Kopienas muitas teritorijā uzskatāma par laišanu tirgū.

x) "Ražotājs" nozīmē fizisku vai juridisku personu, kas ir atbildīga par mēslošanas līdzekļa laišanu tirgū; par ražotāju jo īpaši uzskatāms ražotājs, ievedējs, iepakotājs, kas strādā uz sava rēķina, vai persona, kura maina mēslošanas līdzekļa īpašības. Par ražotāju tomēr nav uzskatāms izplatītājs, kas nemaina mēslošanas līdzekļa īpašības.

II NODAĻA

Laišana tirgū

3. pants

EK mēslošanas līdzeklis

Par "EK mēslošanas līdzekli" var apzīmēt mēslošanas līdzekli, kas pieder pie I pielikumā uzskaitīto mēslošanas līdzekļu tipa un atbilst šīs regulas noteikumiem.

Apzīmējumu "EK mēslošanas līdzeklis" nevar attiecināt uz mēslošanas līdzekli, kas neatbilst šīs regulas noteikumiem.

4. pants

Ražotāja statuss Kopienā

Ražotājs veic uzņēmējdarbību Kopienā, un viņš atbild par "EK mēslošanas līdzekļa" atbilstību šīs regulas noteikumiem.

5. pants

Brīva apgrozība

1. Neierobežojot 15. pantu un citus Kopienas tiesību aktus, dalībvalstis sastāva, identifikācijas, marķējuma vai iepakojuma dēļ un pamatojoties uz citiem šīs regulas noteikumiem, nedrīkst aizliegt, ierobežot vai traucēt mēslošanas līdzekļu laišanu tirgū, ja tiem ir "EK mēslošanas līdzekļa" marķējums un ja tie atbilst šīs regulas noteikumiem.

2. Mēslošanas līdzekļus, kas marķēti kā "EK mēslošanas līdzekļi", ir brīvā apgrozībā Kopienā.

6. pants

Obligātie norādījumi

1. Lai izpildītu 9. panta prasības, dalībvalstis var noteikt, ka norādes par slāpekļa, fosfora un kālija saturu tirgū laistajos mēslošanas līdzekļos izsakāmas šādi:

a) slāpeklis tikai elementārformā (N); un/vai

b) fosfors un kālijs tikai elementārformā (P, K); vai

c) fosfors un kālijs tikai oksīda formā (P2O5, K2O); vai

d) fosfors un kālijs gan elementārā, gan oksīda formā.

Ja izvēlas fosfora un kālija saturu izteikt elementu formā, tad visas atsauces pielikumos uz oksīda formu ir lasāmas kā elementārformā un skaitliskās vērtības pārrēķina ar šādiem koeficientiem:

a) fosfors (P) = fosfora pentoksīds (P2O5) × 0,436;

b) kālijs (K) = kālija oksīds (K2O) × 0,830.

2. Dalībvalstis var noteikt, ka kalcija, magnija, nātrija un sēra saturu tirgū laistajos mēslošanas līdzekļos ar sekundārajām barības vielām un, ja izpildīti 17. panta nosacījumi, mēslošanas līdzekļos ar primārajām barības vielām izsaka šādi:

a) oksīda formā (CaO, MgO, Na2O, SO3); vai

b) elementārā formā (Ca, Mg, Na, S); vai

c) abās šajās formās.

Lai pārrēķinātu kalcija oksīda, magnija oksīda, nātrija oksīda un sēra trioksīda saturu par kalcija, magnija, nātrija un sēra saturu, izmanto šādus koeficientus:

a) kalcijs (Ca) = kalcija oksīds (CaO) × 0,715;

b) magnijs (Mg) = magnija oksīds (MgO) × 0,603;

c) nātrijs (Na) = nātrija oksīds (Na2O) × 0,742;

d) sērs (S) = sēra trioksīds (SO3) × 0,400.

Aprēķinātajam saturam oksīda vai elementa formā deklarēto skaitli noapaļo līdz tuvākajai zīmei aiz komata.

3. Dalībvalstis nedrīkst kavēt laist tirgū marķētu "EK mēslošanas līdzekli", kas ir kādā no 1. un 2. punktā minētajām formām.

4. Viena vai vairāku mikroelementu — bora, kobalta, vara, dzelzs, mangāna, molibdēna vai cinka — saturu EK mēslošanas līdzekļos, kas pieder pie I pielikuma A, B, C un D iedaļā minētajiem mēslošanas līdzekļu tipiem, deklarē, ja izpildīti šādi nosacījumi:

a) mikroelementi ir pievienoti vismaz I pielikuma E.2.2. un E.2.3. iedaļā noteiktajos minimālajos daudzumos;

b) EK mēslošanas līdzeklis joprojām atbilst I pielikuma A, B, C un D iedaļas prasībām.

5. Ja mikroelementi ir parastas sastāvdaļas izejmateriāliem, kas paredzēti primāro (N, P, K) un sekundāro (Ca, Mg, Na, S) barības vielu nodrošināšanai, tos var deklarēt, ja šo mikroelementu minimālie daudzumi ir vismaz tādi, kā noteikts I pielikuma E.2.2. un E.2.3. iedaļā.

6. Mikroelementu saturu deklarē šādi:

a) mēslošanas līdzekļiem, kas pieder pie I pielikuma E.1. iedaļā uzskaitītajiem mēslošanas līdzekļu tipiem — saskaņā ar minētās iedaļas 6. slejas prasībām;

b) mēslošanas līdzekļu maisījumiem, kas minēti a) apakšpunktā un satur vismaz divus atšķirīgus mikroelementus un atbilst I pielikuma E.2.1. iedaļas prasībām, un mēslošanas līdzekļiem, kas pieder pie I pielikuma A, B, C un D iedaļā uzskaitītajiem mēslošanas līdzekļu tipiem:

i) kopējo saturu, ko izsaka kā mēslošanas līdzekļa masas procentus;

ii) ūdenī šķīstošo saturu, ko izsaka kā mēslošanas līdzekļa masas procentus, ja šķīstošais saturs ir vismaz puse no kopējā satura.

Ja mikroelements pilnībā šķīst ūdenī, deklarē tikai ūdenī šķīstošo saturu.

Ja mikroelements ir ķīmiski saistīts ar kādu organiskas vielas molekulu, tad mikroelementa saturu deklarē tūlīt pēc ūdenī šķīstošā satura kā produkta masas procentus, pēc tam pievienojot vārdus "helatēts ar" vai "kompleksēts ar", norādot I pielikuma E.3. iedaļā norādīto organiskās vielas molekulu. Organiskās vielas molekulas nosaukumu var aizstāt ar saīsinājumu.

7. pants

Identifikācija

1. Ražotājs EK mēslošanas līdzekļiem nodrošina 9. pantā minēto identifikācijas marķējumu.

2. Ja mēslošanas līdzekļi ir iepakoti, identifikācijas marķējums ir uz iepakojuma vai etiķetēm. Ja mēslošanas līdzekļi nav iesaiņoti, marķējumam jābūt norādītam pavaddokumentos.

8. pants

Izsekojamība

Neierobežojot 26. panta 3. punktu, ražotājs nodrošina EK mēslošanas līdzekļu izsekojamību un veic uzskaiti par mēslošanas līdzekļu izcelsmi. Šī uzskaite ir pieejama dalībvalstu inspekcijai, kamēr mēslošanas līdzekli piegādā tirgū, un turpmākos divus gadus no brīža, kad ražotājs ir pārtraucis piegādi.

9. pants

Marķējumi

1. Neierobežojot citus Kopienas tiesību aktus, uz 7. pantā minētajiem iepakojumiem, etiķetēm un pavaddokumentos ir šādi marķējumi:

a) obligātā identifikācija:

- vārdi "EK MĒSLOŠANAS LĪDZEKLIS" ar lielajiem burtiem,

- šīs regulas I pielikumā noteiktais mēslošanas līdzekļa tipa apzīmējums, ja tāds ir,

- jauktajiem mēslošanas līdzekļiem pēc tipa apzīmējuma ir marķējums "maisījums",

- šīs regulas 19., 21. un 23. pantā noteiktais papildmarķējums,

- barības vielas norāda gan ar vārdiem, gan ar attiecīgajiem ķīmiskajiem simboliem, piemēram, slāpeklis (N), fosfors (P), fosfora pentoksīds (P2O5), kālijs (K), kālija oksīds (K2O), kalcijs (Ca), kalcija oksīds (CaO), magnijs (Mg), magnija oksīds (MgO), nātrijs (Na), nātrija oksīds (Na2O), sērs (S), sēra trioksīds (SO3), bors (B), varš (Cu), kobalts (Co), dzelzs (Fe), mangāns (Mn), molibdēns (Mo), cinks (Zn),

- ja mēslošanas līdzeklis satur mikroelementus, no kuriem visi vai daļa saistīti ar organiskas vielas molekulu, pēc mikroelementa nosaukuma iekļauj vienu no šādiem raksturojumiem:

i) "helatēts ar …" (I pielikuma E.3.1. iedaļā noteiktais helātus veidojošā aģenta nosaukums vai saīsinājums);

ii) "kompleksēts ar …" (I pielikuma E.3.2. iedaļā noteiktais kompleksus veidojošā aģenta nosaukums),

- mikroelementi, ko satur mēslošanas līdzeklis, uzskaitot ķīmiskos simbolus alfabētiskā secībā: B, Co, Cu, Fe, Mn, Mo, Zn,

- šīs regulas I pielikuma E.1. un E.2. iedaļā minētajiem produktiem — īpaši norādījumi par lietošanu,

- šķidro mēslošanas līdzekļu daudzumus, izteikts ar masu. Šķidro mēslošanas līdzekļu daudzums ar tilpumu vai masas un tilpuma attiecību (kilogrami uz hektolitru vai grami uz litru) nav jāizsaka obligāti,

- neto vai bruto masa un, pēc izvēles, šķidro mēslošanas līdzekļu tilpums. Norādot bruto masu, līdzās jānorāda taras masa,

- ražotāja nosaukums vai tirdzniecības nosaukums un adrese;

b) neobligātā identifikācija:

- kā minēts I pielikumā,

- norādījumi par uzglabāšanu un apiešanos, un attiecībā uz I pielikuma E.1. un E.2. iedaļā neminētiem mēslošanas līdzekļiem — īpaši norādījumi par mēslošanas līdzekļa lietošanu,

- norādījumi par devām un lietošanas nosacījumiem attiecībā uz lietošanu augsnē un uz augiem,

- ražotāja zīme un produkta komercapraksts.

Norādes, kas minētas b) apakšpunktā, nedrīkst būt pretrunā a) apakšpunktā minētajām, un tām ir jābūt skaidri nodalītām.

2. Visi 1. punktā minētie marķējumi skaidri jānodala no visas citas informācijas uz iepakojuma, etiķetes vai pavaddokumentos.

3. Šķidros mēslošanas līdzekļus var laist tirgū tikai tad, ja ražotājs nodrošina piemērotas papildinstrukcijas par uzglabāšanas temperatūru un negadījumu profilaksi uzglabāšanas laikā.

4. Sīki izstrādātus šā panta piemērošanas noteikumus pieņem saskaņā ar 32. panta 2. punktā noteikto procedūru.

10. pants

Marķēšana

1. Etiķetēm un marķējumiem uz iepakojuma ar 9. pantā minētajiem norādījumiem jābūt labi redzamā vietā. Etiķetes jāpiestiprina uz iepakojuma vai pie jebkuras sistēmas, ko izmanto noslēgšanai. Ja sistēmu veido plomba, tajā noteikti jābūt iepakotāja nosaukumam vai zīmei.

2. Šā panta 1. punktā minētajiem marķējumiem jābūt neizdzēšamiem un skaidri salasāmiem.

3. Attiecībā uz 7. panta 2. punkta otrajā teikumā minētajiem neiesaiņotajiem mēslošanas līdzekļiem precēm klāt ir dokumentu eksemplārs, kurā iekļauts identifikācijas marķējums un kurš ir pieejams inspekcijai.

11. pants

Valodas

Etiķetei, marķējumam uz iepakojuma un pavaddokumentos jābūt vismaz tās valsts valodā vai to dalībvalstu valodās, kurās EK mēslošanas līdzekli realizē.

12. pants

Iepakojums

Iepakotu EK mēslošanas līdzekļu iepakojumam jābūt aizdarītam tā vai ar tādu ierīci, lai atverot tiktu pilnīgā sabojāta aizdare, aizdares plomba vai pats iepakojums. Var izmantot maisus ar ventili.

13. pants

Pielaides

1. EK mēslošanas līdzekļu barības vielas saturam jāatbilst pielaidēm, kas noteiktas II pielikumā un paredz novirzes ražošanā, paraugu ņemšanā un analīzēs.

2. Ražotājs nedrīkst sistemātiski izmantot savā labā II pielikumā norādītās pielaides.

3. Pielaides nav atļautas attiecībā uz I pielikumā noteikto minimālo un maksimālo saturu.

14. pants

Prasības attiecībā uz mēslošanas līdzekļiem

Mēslošanas līdzekļa tipu var iekļaut I pielikumā, tikai ja:

a) tas efektīvi nodrošina ar barības vielām;

b) ir nodrošinātas attiecīgas paraugu ņemšanas, analīzes un testa metodes;

c) normālos lietošanas apstākļos nelabvēlīgi neietekmē cilvēku, dzīvnieku un augu veselību vai vidi.

15. pants

Drošības klauzula

1. Ja dalībvalstij ir iemesls uzskatīt, ka kāds īpašs EK mēslošanas līdzeklis, kas gan atbilst šīs regulas prasībām, var radīt risku cilvēka, dzīvnieku vai augu veselībai vai videi, tā var uz laiku aizliegt tās teritorijā laist tirgū attiecīgo mēslošanas līdzekli vai tam piemērot īpašus nosacījumus. Šī valsts par to tūlīt informē pārējās dalībvalstis un Komisiju, sniedzot sava lēmuma pamatojumu.

2. Komisija 90 dienās no informācijas saņemšanas par šo jautājumu pieņem lēmumu saskaņā ar 32. panta 2. punktā minēto procedūru.

3. Šīs regulas noteikumi neierobežo Komisiju vai dalībvalstis veikt pasākumus, lai sabiedrības drošības apsvērumu dēļ aizliegtu, ierobežotu vai aizkavētu EK mēslošanas līdzekļu laišanu tirgū.

II SADAĻA

NOTEIKUMI PAR ĪPAŠIEM MĒSLOŠANAS LĪDZEKĻU TIPIEM

I NODAĻA

Neorganiskie primāro barības vielu mēslošanas līdzekļi

16. pants

Darbības joma

Šī nodaļa attiecas uz cietiem vai šķidriem, vienkāršiem vai saliktiem neorganiskiem primāro barības vielu mēslošanas līdzekļiem, arī tādiem mēslošanas līdzekļiem, kas satur sekundārās barības vielas un/vai mikroelementus un kam minimālais barības vielu saturs it tāds, kāds noteikts I pielikuma A, B, C, E.2.2. vai E.2.3. iedaļā.

17. pants

Sekundāro barības vielu deklarēšana primāro barības vielu mēslošanas līdzekļos

Kalcija, magnija, nātrija un sēra saturu var deklarēt kā sekundāro barības vielu saturu EK mēslošanas līdzekļos, kas pieder pie I pielikuma A, B un C iedaļā uzskaitītajiem mēslošanas līdzekļu tipiem, ja šo elementu minimālais daudzums ir vismaz šāds:

a) 2 % kalcija oksīda (CaO), t. i., 1,4 % Ca;

b) 2 % magnija oksīda (MgO), t. i., 1,2 % Mg;

c) 3 % nātrija oksīda (Na2O), t. i., 2,2 % Na;

d) 5 % sēra trioksīda (SO3), t. i., 2 % S.

Šādā gadījumā tipa apzīmējumam jāpievieno 19. panta 2. punkta ii) apakšpunktā noteiktie papildmarķējumi.

18. pants

Kalcijs, magnijs, nātrijs un sērs

1. Deklarāciju par magnija, nātrija un sēra saturu mēslošanas līdzekļos, kas minēti I pielikuma A, B un C daļā, izsaka vienā no šiem veidiem:

a) kopējais saturs, ko izsaka kā mēslošanas līdzekļa masas procentus;

b) kopējais saturs un ūdenī šķīstošais saturs, ko izsaka kā mēslošanas līdzekļa masas procentus, ja šķīstošais saturs ir vismaz ceturtdaļa no kopējā satura;

c) ja kāds no elementiem pilnībā šķīst ūdenī, tad kā masas procentus deklarē tikai ūdenī šķīstošo saturu.

2. Ja I pielikumā nav noteikts citādi, kalcija saturu deklarē tikai tad, ja tas šķīst ūdenī, un izsaka kā mēslošanas līdzekļa masas procentus.

19. pants

Identifikācija

1. Papildus obligātajiem identifikācijas marķējumiem, kas minēti 9. panta 1. punkta a) apakšpunktā, vajadzīgi šā panta 2., 3., 4., 5. un 6. punktā noteiktie marķējumi.

2. Pēc kombinēto mēslošanas līdzekļu tipa apzīmējuma norāda šādu informāciju:

i) deklarēto sekundāro barības vielu ķīmiskie simboli iekavās pēc primāro barības vielu simboliem;

ii) skaitļi, kas norāda primāro barības vielu saturu. Deklarēto sekundāro barības vielu saturu norāda iekavās pēc primāro barības vielu satura.

3. Pēc mēslošanas līdzekļa tipa apzīmējuma norāda tikai skaitļus, kas parāda primāro un sekundāro barības vielu saturu.

4. Ja deklarē mikroelementus, pēc vārdiem "ar mikroelementiem" vai "ar" norāda mikroelementa(-u) nosaukumu vai nosaukumus un ķīmiskos simbolus.

5. Deklarēto primāro un sekundāro barības vielu saturu uzrāda kā masas procentus, kā veselus skaitļus, vai, ja pastāv attiecīga analīzes metode, līdz pirmajai zīmei aiz komata.

Mēslošanas līdzekļos, kas satur vairāk par vienu deklarēto barības vielu, primārās barības vielas uzrāda šādā secībā — N, P2O5 un/vai P, K2O, un/vai K — un sekundārās barības vielas: CaO un/vai Ca, MgO, un/vai Mg, Na2O, un/vai Na, SO3, un/vai S.

Deklarējot mikroelementu saturu, norāda katra mikroelementa nosaukumu un simbolu, norādot masas procentus, kā noteikts I pielikuma E.2.2. un E.2.3. iedaļā un atbilstīgi šķīdībai.

6. Barības vielu formu un šķīdību izsaka arī kā mēslošanas līdzekļa masas procentus, izņemot gadījumus, kad I pielikums nepārprotami nosaka, ka šis saturs jāizsaka citādi.

Skaitli raksta līdz pirmajai zīmei aiz komata, izņemot mikroelementus, attiecībā uz tiem rīkojas, kā noteikts I pielikuma E.2.2. un E.2.3. iedaļā.

II NODAĻA

Neorganiskie primāro barības vielu mēslošanas līdzekļi

20. pants

Darbības joma

Šī nodaļa attiecas uz cietiem vai šķidriem neorganiskajiem sekundāro barības vielu mēslošanas līdzekļiem, arī tādiem mēslošanas līdzekļiem, kuru minimālais barības vielu saturs ir tāds, kāds noteikts I pielikuma D, E.2.2. un E.2.3. iedaļā.

21. pants

Identifikācija

1. Papildus obligātajiem identifikācijas marķējumiem, kas minēti 9. panta 1. punkta a) apakšpunktā, vajadzīgi šā panta 2., 3., 4. un 5. punktā noteiktie marķējumi.

2. Ja deklarē mikroelementus, pēc vārdiem "ar mikroelementiem" vai "ar" norāda mikroelementa(-u) nosaukumu vai nosaukumus un ķīmiskos simbolus.

3. Deklarēto primāro un sekundāro barības vielu saturu uzrāda kā masas procentus, kā veselus skaitļus, vai, ja pastāv attiecīga analīzes metode, līdz pirmajai zīmei aiz komata.

Ja mēslošanas līdzeklī ir vairāk par vienu sekundāro barības vielu, secība ir šāda:

CaO un/vai Ca, MgO, un/vai Mg, Na2O, un/vai Na, SO3, un/vai S.

Deklarējot mikroelementu saturu, norāda katra mikroelementa nosaukumu un simbolu, norādot masas procentus, kā noteikts I pielikuma E.2.2. un E.2.3. iedaļā un atbilstīgi šķīdībai.

4. Barības vielu formu un šķīdību izsaka arī kā mēslošanas līdzekļa masas procentus, izņemot gadījumus, kad I pielikums nepārprotami nosaka, ka šis saturs jāizsaka citādi.

Skaitli raksta līdz pirmajai zīmei aiz komata, izņemot mikroelementus, attiecībā uz kuriem rīkojas, kā noteikts I pielikuma E.2.2. un E.2.3. iedaļā.

5. Ja I pielikumā nav noteikts citādi, kalcija saturu deklarē tikai tad, ja tas šķīst ūdenī, un to izsaka kā mēslošanas līdzekļa masas procentus.

III NODAĻA

Neorganiskie mikroelementu mēslošanas līdzekļi

22. pants

Darbības joma

Šī nodaļa attiecas uz cietiem vai šķidriem neorganiskajiem mikroelementu mēslošanas līdzekļiem, kuru minimālais barības vielu saturs ir tāds, kāds noteikts I pielikuma E.1. un E.2.1. iedaļā.

23. pants

Identifikācija

1. Papildus obligātajiem identifikācijas marķējumiem, kas minēti 9. panta 1. punkta a) apakšpunktā, vajadzīgi šā panta 2., 3., 4. un 5. punktā noteiktie marķējumi.

2. Ja mēslošanas līdzeklis satur vairāk par vienu mikroelementu, tam dod apzīmējumu "mikroelementu maisījums", pēc kura uzrāda mikroelementu nosaukumus un ķīmiskos simbolus.

3. Mēslošanas līdzekļiem, kas satur tikai vienu mikroelementu (I pielikuma E.1. iedaļa), deklarēto mikroelementa saturu norāda kā masas procentus veselos skaitļos vai, ja nepieciešams, līdz pirmajai zīmei aiz komata.

4. Mikroelementu formu un šķīdību izsaka arī kā mēslošanas līdzekļa masas procentus, izņemot gadījumus, kad I pielikums nepārprotami nosaka, ka šis saturs jāizsaka citādi.

Zīmju skaitu aiz komata mikroelementiem izvēlas saskaņā ar I pielikuma E.2.1. iedaļas noteikumiem.

5. Zem obligāti un pēc izvēles deklarētajām sastāvdaļām uz etiķetes vai pavaddokumentos produktiem, kas minēti I pielikuma E.1. un E.2.1. iedaļā, uzrāda šādu informāciju:

"Izmantot tikai atzītas vajadzības gadījumā. Nepārsniegt attiecīgās devas."

24. pants

Iepakojums

EK mēslošanas līdzekļi, uz ko attiecas šīs nodaļas noteikumi, tiek iepakoti.

IV NODAĻA

Amonija nitrāta mēslošanas līdzekļi ar augstu slāpekļa saturu

25. pants

Darbības joma

Šajā nodaļā vienkārši vai kombinēti amonija nitrāta mēslošanas līdzekļi ar augstu slāpekļa saturu ir produkti, kuru pamatā ir amonija nitrāts un kuri ražoti, lai tos izmantotu par mēslošanas līdzekļiem, un satur vairāk nekā 28 masas % slāpekļa attiecībā pret amonija nitrātu.

Šā tipa mēslošanas līdzekļi var saturēt neorganiskas vai inertas vielas.

Vielas, ko izmanto šā tipa mēslošanas līdzekļa ražošanai, nedrīkst paaugstināt tā jutību uz siltumu vai detonācijas spēju.

26. pants

Drošības pasākumi un kontrole

1. Ražotājs nodrošina, lai vienkāršie amonija nitrāta mēslošanas līdzekļi ar augstu slāpekļa saturu atbilstu III pielikuma 1. iedaļas noteikumiem.

2. Vienkāršo amonija nitrāta mēslošanas līdzekļu ar augstu slāpekļa saturu pārbaudi, analīzi un testēšanu šajā nodaļā paredzētās oficiālās kontroles vajadzībām veic atbilstīgi III pielikuma 3. iedaļā aprakstītajām metodēm.

3. Lai nodrošinātu, ka tirgū laistie amonija nitrāta mēslošanas līdzekļi ar augstu slāpekļa saturu ir izsekojami, ražotājs veic uzskaiti par mēslošanas līdzekļu un to galveno sastāvdaļu ražošanas vietu nosaukumiem un adresēm, un operatoriem. Šī uzskaite ir pieejama dalībvalstu inspekcijai, kamēr mēslošanas līdzekli piegādā tirgū un vēl divus gadus no brīža, kad ražotājs pārtraucis piegādi.

27. pants

Detonācijas tests

Neierobežojot 26. pantā minētos pasākumus, ražotājs nodrošina, lai visu tipu amonija nitrāta EK mēslošanas līdzekļiem ar augstu slāpekļa saturu, ko laiž tirgū, izdarītu šīs regulas III pielikuma 2., 3., (1. metode, 3. punkts) un 4. iedaļā aprakstīto detonācijas testu. Šo testu izdara kāda no 30. panta 1. punktā vai 33. panta 1. punktā minētajām apstiprinātajām laboratorijām. Ražotāji iesniedz testu rezultātus dalībvalsts kompetentajai iestādei vismaz 5 dienas pirms mēslošanas līdzekļa laišanas tirgū vai, ja mēslošanas līdzekli ieved, vismaz 5 dienas, pirms tas nonāk pie Eiropas Kopienas robežas. Ražotājs turpmāk garantē, lai visiem laišanai tirgū piegādātajiem mēslošanas līdzekļi ar apmierinošiem rezultātiem varētu izdarīt minēto testu.

28. pants

Iepakojums

Amonija nitrāta mēslošanas līdzekļi ar augstu slāpekļa saturu ir pieejami galīgajam lietotājam tikai iepakoti.

III SADAĻA

MĒSLOŠANAS LĪDZEKĻU ATBILSTĪBAS NOVĒRTĒJUMS

29. pants

Kontroles pasākumi

1. Dalībvalstis var piemērot EK mēslošanas līdzekļiem oficiālus kontroles pasākumus, lai pārbaudītu, vai tie atbilst šai regulai.

Dalībvalstis var piemērot maksu, kas nepārsniedz šādiem kontroles pasākumiem vajadzīgo testu izmaksas, bet tas neuzliek ražotājiem pienākumu testus atkārtot vai maksāt par atkārtotiem testiem, ja pirmo testu ir izdarījusi laboratorija, kas atbilst 30. panta nosacījumiem, un ja tests pierādīja minētā mēslošanas līdzekļa atbilstību.

2. Dalībvalstis nodrošina, lai paraugu ņemšanu un analīzi I pielikumā minēto tipu EK mēslošanas līdzekļu oficiālās kontroles vajadzībām izdarītu saskaņā ar III un IV pielikumā aprakstītajām metodēm.

3. Atbilstību šai regulai attiecībā uz mēslošanas līdzekļa atbilstību tipam un atbilstību deklarētajam barības vielas saturam un/vai deklarētajam saturam, kas izteikts kā šādu barības vielu forma vai šķīdība, var pārbaudīt tikai oficiālā inspekcijā, ņemot paraugus un izdarot analīzi ar metodēm, kas noteiktas saskaņā ar III un IV pielikumu, un ņemot vērā II pielikumā noteiktās pielaides.

4. Mērīšanas, paraugu ņemšanas un analīzes metožu pielāgošanu un modernizāciju izdara saskaņā ar 32. panta 2. punktā minēto procedūru un, ja vien iespējams, izmanto Eiropas standartus. To pašu procedūru piemēro, lai pieņemtu īstenošanas noteikumus, kas vajadzīgi, lai precizētu šajā pantā un šīs regulas 8., 26. un 27. pantā noteiktos kontroles pasākumus. Šādi noteikumi īpaši attiecas uz testu atkārtošanas biežumu, kā arī uz pasākumiem, kas paredzēti, lai nodrošinātu, ka tirgū laistais mēslošanas līdzeklis ir identisks ar testēto mēslošanas līdzekli.

30. pants

Laboratorijas

1. Dalībvalstis nosūta Komisijai sarakstu, kurā norādītas to teritorijā esošās apstiprinātās laboratorijas, kas ir kompetentas sniegt pakalpojumus, kuri ir vajadzīgi, lai pārbaudītu EK mēslošanas līdzekļu atbilstību šīs regulas prasībām. Šīm laboratorijām jāatbilst V pielikuma B iedaļā minētajiem standartiem. Šādu paziņojumu iesniedz līdz 2004. gada 11. jūnijam, kā arī ziņo par visām iespējamām izmaiņām.

2. Komisija publicē apstiprināto laboratoriju sarakstu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

3. Ja kādai dalībvalstij ir iemesls uzskatīt, ka kāda apstiprinātā laboratorija neatbilst 1. punktā minētajiem standartiem, tā ierosina izskatīt šo jautājumu 32. pantā minētajā komitejā. Ja komiteja piekrīt, ka laboratorija neatbilst standartiem, Komisija svītro šo laboratoriju no 2. punktā minētā saraksta.

4. Komisija 90 dienās no informācijas saņemšanas par šo jautājumu pieņem lēmumu saskaņā ar 32. panta 2. punktā minēto procedūru.

5. Komisija publicē grozīto sarakstu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

IV SADAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

I NODAĻA

Pielikumu pielāgošana

31. pants

Jauni EK mēslošanas līdzekļi

1. Jauna mēslošanas līdzekļa tipa iekļaušanu šīs regulas I pielikumā pieņem saskaņā ar 32. panta 2. punktā minēto procedūru.

2. Ražotājs vai tā pārstāvis, kurš vēlas piedāvāt jaunu mēslošanas līdzekļa tipu iekļaušanai I pielikumā un kuram ir jāapkopo šim mērķim attiecīgā tehniskā dokumentācija, ņem vērā V pielikuma A iedaļā minētos tehniskos dokumentus.

3. Grozījumus, kas vajadzīgi, lai pielikumus pielāgotu tehnikas attīstībai, pieņem saskaņā ar 32. panta 2. punktā minēto procedūru.

32. pants

Komitejas procedūra

1. Komisijai palīdz komiteja.

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, tad piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu, ņemot vērā minētā lēmuma 8. panta noteikumus.

Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā noteiktais termiņš ir trīs mēneši.

3. Komiteja pieņem savu reglamentu.

II NODAĻA

Pārejas noteikumi

33. pants

Kompetentās laboratorijas

1. Neierobežojot 30. panta 1. punktu, dalībvalstis pārejas posmā līdz 2007. gada 11. decembrim var joprojām piemērot valsts tiesību aktus kompetento laboratoriju apstiprināšanai, lai nodrošinātu vajadzīgos pakalpojumus un pārbaudītu, vai EK mēslošanas līdzekļi atbilst šīs regulas prasībām.

2. Dalībvalstis paziņo šo laboratoriju sarakstu Komisijai, sniedzot sīku aprakstu par apstiprināšanas sistēmu. Šādu paziņojumu iesniedz līdz 2004. gada 11. jūnijam, kā arī ziņo par visām turpmākām izmaiņām.

34. pants

Iepakojums un marķējums

Neatkarīgi no 35. panta 1. punkta iepriekšējās direktīvās noteiktos EK mēslošanas līdzekļu marķējumus, iepakojumu, etiķetes un pavaddokumentus var turpināt lietot līdz 2005. gada 11. jūnijam.

III NODAĻA

Nobeiguma noteikumi

35. pants

Atceltās direktīvas

1. Ar šo atceļ Direktīvas 76/116/EEK, 77/535/EEK, 80/876/EEK un 87/94/EEK.

2. Atsauces uz atceltajām direktīvām uzskata par atsauces uz šo regulu. Jo īpaši atkāpes no Direktīvas 76/116/EEK 7. panta, ko Komisija piešķīra saskaņā ar Līguma 95. panta 6. punktu, uzskata par atkāpēm no šīs regulas 5. panta, un tās joprojām ir spēkā neatkarīgi no šīs regulas stāšanās spēkā. Kamēr nav pieņemtas sankcijas saskaņā ar 36. pantu, dalībvalstis var turpināt piemērot sankcijas par to valsts tiesību normu neievērošanu, kas īsteno 1. punktā minētās direktīvas.

36. pants

Sankcijas

Dalībvalstis paredz noteikumus attiecībā uz sankcijām, ko piemēro par šīs regulas noteikumu pārkāpumiem, un veic visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu to īstenošanu. Paredzētajām sankcijām jābūt efektīvām, samērīgām un preventīvām.

37. pants

Valstu tiesību akti

Dalībvalstis līdz 2005. gada 11. jūnijam ziņo Komisijai par visiem valsts tiesību aktiem, kas pieņemti saskaņā ar šīs regulas 6. panta 1. punktu, 6. panta 2. punktu, 29. panta 1. punktu un 36. pantu, un ziņo nekavējoties par visiem vēlākiem grozījumiem.

38. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, izņemot 8. pantu un 26. panta 3. punktu, kuri stājas spēkā 2005. gada 11. jūnijā.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Luksemburgā, 2003. gada 13. oktobrī

Eiropas Parlamenta vārdā —

priekšsēdētājs

P. Cox

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

G. Alemanno

[1] OV C 51 E, 26.2.2002., 1. lpp. un OV C 227 E, 24.9.2002., 503. lpp.

[2] OV C 80, 3.4.2002., 6. lpp.

[3] Eiropas Parlamenta 2002. gada 10. aprīļa atzinums (OV C 127 E, 29.5.2002., 160. lpp.), Padomes 2003. gada 14. aprīļa kopējā nostāja (OV C 153 E, 1.7.2003., 56. lpp.) un Eiropas Parlamenta 2003. gada 2. septembra lēmums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

[4] OV L 24, 30.1.1976., 21. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 98/97/EK (OV L 18, 23.1.1999., 60. lpp.).

[5] OV L 250, 23.9.1980., 7. lpp. Direktīva grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 97/63/EK (OV L 335, 6.12.1997., 15. lpp.).

[6] OV L 38, 7.2.1987., 1. lpp. Direktīva grozīta ar Direktīvu 88/126/EEK (OV L 63, 9.3.1988., 12. lpp.).

[7] OV L 213, 22.8.1977., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 95/8/EK (OV L 86, 20.4.1995., 41. lpp.).

[8] OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

--------------------------------------------------

SATURS

I PIELIKUMS – EK mēslošanas līdzekļu tipu saraksts …

A. Neorganiskie vienkāršie primāro barības vielu mēslošanas līdzekļi …

A.1. Slāpekļa mēslošanas līdzekļi …

A.2. Fosfātu mēslošanas līdzekļi …

A.3. Kālija mēslošanas līdzekļi …

B. Neorganiskie kombinētie primāro barības vielu mēslošanas līdzekļi …

B.1. NPK mēslošanas līdzekļi …

B.2. NP mēslošanas līdzekļi …

B.3. NK mēslošanas līdzekļi …

B.4. PK mēslošanas līdzekļi …

C. Neorganiskie šķidrie mēslošanas līdzekļi …

C.1. Vienkāršie šķidrie mēslošanas līdzekļi …

C.2. Kombinētie šķidrie mēslošanas līdzekļi …

D. Neorganiskie sekundāro barības vielu mēslošanas līdzekļi …

E. Neorganiskie mikroelementu mēslošanas līdzekļi …

E.1. Mēslošanas līdzekļi, kuros ir tikai viens mikroelements …

E.1.1. Bors …

E.1.2. Kobalts …

E.1.3. Varš …

E.1.4. Dzelzs …

E.1.5. Mangāns …

E.1.6. Molibdēns …

E.1.7. Cinks …

E.2. Minimālais mikroelementa saturs procentos no mēslošanas līdzekļa svara …

E.3. Atļauto mikroelementu helatējošo un kompleksējošo aģentu saraksts …

II PIELIKUMS – Pielaides …

1. Neorganiskie vienkāršie primāro barības vielu mēslošanas līdzekļi – absolūtā vērtība procentos no masas, ko izsaka kā N, P2O5, K2O, MgO, Cl …

2. Neorganiskie kombinētie primāro barības vielu mēslošanas līdzekļi …

3. Sekundārās barības vielas mēslošanas līdzekļos …

4. Mikroelementi mēslošanas līdzekļos …

III PIELIKUMS – Tehniskie noteikumi par amonija nitrāta mēslošanas līdzekļiem ar augstu slāpekļa saturu …

1. Rādītāji un robežvērtības vienkāršiem amonija nitrāta mēslošanas līdzekļiem ar augstu slāpekļa saturu …

2. Detonācijas testa apraksts attiecībā uz amonija nitrāta mēslošanas līdzekļiem ar augstu slāpekļa saturu …

3. Metodes, kā pārbaudīt atbilstību III pielikuma 1. un 2. iedaļā noteiktajām robežvērtībām …

4. Detonācijas noteikšana …

IV PIELIKUMS – Paraugu ņemšanas un analīzes metodes …

A. Paraugu ņemšanas metode mēslošanas līdzekļu kontrolei …

1. Mērķis un darbības joma …

2. Paraugu ņēmēji …

3. Definīcijas …

4. Aparatūra …

5. Kvantitatīvās prasības …

6. Paraugu ņemšanas, sagatavošanas un iepakošanas instrukcijas …

7. Gala paraugu iepakošana …

8. Paraugu ņemšanas protokols …

9. Paraugu galamērķis …

B. Mēslošanas līdzekļu analīzes metodes …

Vispārīgas piezīmes …

Vispārīgi noteikumi par mēslošanas līdzekļu analīzes metodēm …

1. metode – Parauga sagatavošana analīzei …

2. metode – Slāpeklis …

2.1. metode – Amonija slāpekļa noteikšana …

2.2. metode – Nitrātu un amonija slāpekļa noteikšana …

2.2.1. metode – Nitrātu un amonija slāpekļa noteikšana pēc Ulša …

2.2.2. metode – Nitrātu un amonija slāpekļa noteikšana pēc Arnta …

2.2.3. metode – Nitrātu un amonija slāpekļa noteikšana pēc Devarda …

2.3. metode – Kopējā slāpekļa noteikšana …

2.3.1. metode – Kopējā slāpekļa noteikšana kalcija ciānamīdā, kas nesatur nitrātus …

2.3.2. metode – Kopējā slāpekļa noteikšana kalcija ciānamīdā, kas satur nitrātus …

2.3.3. metode – Kopējā slāpekļa noteikšana urīnvielā …

2.4. metode – Ciānamīda slāpekļa noteikšana …

2.5. metode – Biureta spektrofotometriska noteikšana urīnvielā …

2.6. metode – Dažādu slāpekļa formu noteikšana vienā un tajā pašā paraugā …

2.6.1. metode – Dažādu slāpekļa formu noteikšana vienā un tajā pašā mēslošanas līdzekļu paraugā, kas satur nitrātu, amonija, urīnvielas un ciānamīda slāpekli …

2.6.2. metode – Dažādu slāpekļa formu noteikšana mēslošanas līdzekļos, kas satur tikai nitrātu, amonija un urīnvielas slāpekli …

3. metode – Fosfors …

3.1. metode – Ekstrakcijas …

3.1.1. metode – Minerālskābēs šķīstošā fosfora ekstrakcija …

3.1.2. metode – Fosfora, kas šķīst 2 % skudrskābē (20 g litrā), ekstrakcija …

3.1.3. metode – 2 % citronskābē (20 g litrā) šķīstoša fosfora ekstrakcija …

3.1.4. metode – Neitrālā amonija citrātā šķīstošā fosfora ekstrakcija …

3.1.5. metode – Ekstrakcija ar sārmainu amonija citrātu …

3.1.5.1. metode – Šķīstošā fosfora ekstrakcija pēc Pētermaņa 65 °C temperatūrā …

3.1.5.2. metode – Šķīstošā fosfora ekstrakcija pēc Pētermaņa istabas temperatūrā …

3.1.5.3. metode – Šķīstošā fosfora ekstrakcija sārmainā amonija citrātā pēc Džūlija …

3.1.6. metode – Ūdenī šķīstošā fosfora ekstrakcija …

3.2. metode – Ekstrahētā fosfora noteikšana (gravimetrijas metode ar hinolīna fosfomolibdātu) …

4. metode – Kālijs …

4.1. metode – Ūdenī šķīstošā kālija satura noteikšana …

5. metode …

6. metode – Hlors 116 …

6.1. metode – Hlorīdu noteikšana bez organisko vielu klātbūtnes …

7. metode – Maluma smalkums …

7.1. metode – Maluma smalkuma noteikšana (sausā metode) …

7.2. metode – Mīksto dabīgo fosfātu maluma smalkuma noteikšana …

8. metode – Sekundārās barības vielas …

8.1.metode – Kopējā kalcija, kopējā magnija, kopējā nātrija un kopējā sēra ekstrakcija sulfātu formā …

8.2. metode – Kopējā dažādu formu sēra ekstrakcija …

8.3. metode – Ūdenī šķīstošā kalcija, magnija, nātrija un sēra ekstrakcija (sulfātu formā) …

8.4. metode – Ūdenī šķīstošā dažādu formu sēra ekstrakcija …

8.5. metode – Elementārā sēra ekstrakcija un noteikšana …

8.6. metode – Ekstrahētā kalcija manganometriska noteikšana pēc izgulsnēšanas oksalāta formā …

8.7. metode – Magnija noteikšana ar atomu absorbcijas spektrometriju …

8.8. metode – Magnija kompleksometriska noteikšana …

8.9. metode – Sulfātu noteikšana …

8.10. metode – Ekstrahētā nātrija noteikšana …

9. metode – Mikroelementi 10 % vai mazākā koncentrācijā …

9.1. metode – Kopējo mikroelementu ekstrakcija …

9.2. metode – Ūdenī šķīstošo mikroelementu ekstrakcija …

9.3. metode – Organisko savienojumu atdalīšana no mēslošanas līdzekļu ekstraktiem …

9.4 metode – Mikroelementu noteikšana mēslošanas līdzekļu ekstraktos ar atomu absorbcijas spektrometriju (parastā procedūra) …

9.5. metode – Bora noteikšana mēslošanas līdzekļu ekstraktos spektrometriski ar azometīnu H …

9.6. metode – Kobalta noteikšana mēslošanas līdzekļu ekstraktos ar atomu absorbcijas spektrometriju …

9.7. metode – Vara noteikšana mēslošanas līdzekļu ekstraktos ar atomu absorbcijas spektrometriju …

9.8. metode – Dzelzs noteikšana mēslošanas līdzekļu ekstraktos ar atomu absorbcijas spektrometriju …

9.9. metode – Mangāna noteikšana mēslošanas līdzekļu ekstraktos ar atomu absorbcijas spektrometriju …

9.10. metode – Molibdēna noteikšana amonija tiocianāta kompleksa formā mēslošanas līdzekļu ekstraktos ar atomu absorbcijas spektrometriju …

9.11. metode – Cinka noteikšana mēslošanas līdzekļu ekstraktos ar atomu absorbcijas spektrometriju …

10. metode – Mikroelementi koncentrācijā, kas pārsniedz 10 % …

10.1. metode – Kopējo mikroelementu ekstrakcija …

10.2. metode – Ūdenī šķīstošo mikroelementu ekstrakcija …

10.3. metode – Organisko savienojumu atdalīšana no mēslošanas līdzekļu ekstraktiem …

10.4. metode – Mikroelementu noteikšana mēslošanas līdzekļu ekstraktos ar atomu absorbcijas spektrometriju (parastā procedūra) …

10.5. metode – Bora noteikšana mēslošanas līdzekļu ekstraktos ar acidimetrisku titrēšanu …

10.6. metode – Kobalta noteikšana mēslošanas līdzekļu ekstraktos gravimetriski ar 1-nitrozo-2-naftolu …

10.7. metode – Vara titrimetriska noteikšana mēslošanas līdzekļu ekstraktos …

10.8. metode – Dzelzs noteikšana mēslošanas līdzekļu ekstraktos ar atomu absorbcijas spektrometriju …

10.9. metode – Mangāna titrimetriska noteikšana mēslošanas līdzekļu ekstraktos …

10.10. metode – Molibdēna noteikšana mēslošanas līdzekļu ekstraktos gravimetriski ar 8-hidroksihinolīnu …

10.11. metode – Cinka noteikšana mēslošanas līdzekļu ekstraktos ar atomu absorbcijas spektrometriju …

V PIELIKUMS …

A. To dokumentu saraksts, kas jāievēro ražotājiem vai to pārstāvjiem, lai apkopotu tehnisko dokumentāciju par jaunu mēslošanas līdzekļu tipu, kurš jāpievieno šīs regulas I pielikumam …

B. Standarti to laboratoriju akreditēšanai, kas ir kompetentas un pilnvarotas sniegt pakalpojumus, kas vajadzīgi, lai pārbaudītu EK mēslošanas līdzekļu atbilstību šīs regulas un tās pielikumu prasībām. …

--------------------------------------------------

Top