Accept Refuse

EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32003R1139

Komisijas Regula (EK) Nr. 1139/2003 (2003. gada 27. jūnijs), ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 999/2001 attiecībā uz uzraudzības programmu un īpašo riska materiālu

OJ L 160, 28.6.2003, p. 22–32 (ES, DA, DE, EL, EN, FR, IT, NL, PT, FI, SV)
Special edition in Czech: Chapter 03 Volume 039 P. 161 - 171
Special edition in Estonian: Chapter 03 Volume 039 P. 161 - 171
Special edition in Latvian: Chapter 03 Volume 039 P. 161 - 171
Special edition in Lithuanian: Chapter 03 Volume 039 P. 161 - 171
Special edition in Hungarian Chapter 03 Volume 039 P. 161 - 171
Special edition in Maltese: Chapter 03 Volume 039 P. 161 - 171
Special edition in Polish: Chapter 03 Volume 039 P. 161 - 171
Special edition in Slovak: Chapter 03 Volume 039 P. 161 - 171
Special edition in Slovene: Chapter 03 Volume 039 P. 161 - 171
Special edition in Bulgarian: Chapter 03 Volume 047 P. 267 - 277
Special edition in Romanian: Chapter 03 Volume 047 P. 267 - 277
Special edition in Croatian: Chapter 03 Volume 017 P. 83 - 93

In force

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2003/1139/oj

32003R1139



Oficiālais Vēstnesis L 160 , 28/06/2003 Lpp. 0022 - 0032


Komisijas Regula (EK) Nr. 1139/2003

(2003. gada 27. jūnijs),

ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 999/2001 attiecībā uz uzraudzības programmu un īpašo riska materiālu

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 22. maija Regulu (EK) Nr. 999/2001, ar ko paredz noteikumus konkrētu transmisīvo sūkļveida encefalopātiju profilaksei, kontrolei un apkarošanai [1], kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1003/2003 [2], un jo īpaši tās 23. pantu,

tā kā:

(1) Regula (EK) Nr. 999/2001 paredz noteikumus transmisīvo sūkļveida encefalopātiju (TSE) uzraudzībai aitās un kazās, tostarp tādu dzīvnieku izlases uzraudzībai, kas nav nokauti lietošanai pārtikā. Ir vajadzīgs noskaidrot šīs dzīvnieku grupas definīciju, lai aizvairītos no neatbilstošas paraugu atlases.

(2) Regula (EK) Nr. 999/2001 paredz apkarošanas pasākumus pēc apstiprinājuma par aitu un kazu saslimšanu ar TSE. Paredzētie testi jāveic dzīvniekiem, kas nokauti šo pasākumu sakarā, lai iegūtu epidemioloģisko informāciju.

(3) Pastāv teorētiska iespēja, ka aitu un kazu populācijā var būt sastopama GSE. Ar parastām metodēm šajos dzīvniekos nav iespējams atšķirt GSE no skrepi slimības infekcijas. Inficētspējas līmenis līkumainajā zarnā abām šīm slimībām ir ievērojams jau infekcijas sākuma stadijā. Piesardzības pasākumu nolūkos visu vecumu aitu un kazu līkumainās zarnas jāiekļauj īpašo riska materiālu sarakstā.

(4) Savā 2002. gada 7. un 8. novembra atzinumā par TSE inficētspējas izplatīšanos atgremotāju audos Zinātniskās vadības komiteja (ZVK) ieteica uzskatīt, ka visu vecumu liellopu mandeles rada govju sūkļveida encefalopātijas (GSE) risku.

(5) ZVK noteikusi, ka, lai izvairītos no jebkāda riska inficēties ar GSE, jāizvairās no inficēšanās ar centrālās nervu sistēmas audu un mandeļu materiālu, iegūstot liellopu galvas gaļu un mēles lietošanai pārtikā.

(6) tas, kādā stāvoklī galvas atrodas, galvenokārt ir atkarīgs no to rūpīgas apstrādes un priekšējā audu kanāla un lielā pakauša cauruma drošas noslēgšanas, jābūt kontroles sistēmām lopkautuvēs un it īpaši apstiprinātos gaļas sadalīšanas uzņēmumos.

(7) noteikumi par liemeņu, pusliemeņu un ceturtdaļliemeņu, kas nesatur citu īpašo riska materiālu kā tikai mugurkaulāju, nosūtīšanu uz citām dalībvalstīm bez to iepriekšējas piekrišanas, jāattiecina arī uz pusliemeņiem, kas sadalīti ne vairāk kā trīs vairumtirdzniecības izcirtņos, lai atspoguļotu faktisko tirdzniecību dalībvalstu starpā.

(8) Eiropas Parlamenta un Padomes [3] Regula (EK) Nr. 1774/2002, kura grozīta ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 808/2003 [4], ar ko paredz dzīvnieku veselības un sabiedrības veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz visu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu, kuri nav paredzēti lietošanai pārtikā, savākšanu, pārvadāšanu, uzglabāšanu, pārkraušanu, apstrādi un izmantošanu vai iznīcināšanu, tostarp to laišanu tirgū un, konkrētos īpašos gadījumos, to eksportēšanu un tranzītu. Tādēļ jāsvītro īpašas normas attiecībā uz šādu produktu izņemšanu no tirgus un iznīcināšanu, ko paredz Regulas (EK) Nr. 999/2001 XI pielikums.

(9) Tādēļ attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 999/2001.

(10) Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pastāvīgās pārtikas aprites un dzīvnieku veselības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 999/2001 III un XI pielikums tiek grozīts saskaņā ar šās regulas pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc publicēšanas Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2003. gada 1. oktobra.

Regulas (EK) Nr. 999/2001 XI pielikuma A daļas 1. punkta a) apakšpunkta ii) daļas jaunos noteikumus, kas izklāstīti šīs regulas pielikuma 2. punktā, piemēro dzīvniekiem, kas nokauti, sākot no 2003. gada 1. oktobra.

Šī regula ir saistoša un tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2003. gada 27. jūnijā

Komisijas vārdā —

Komisijas loceklis

David Byrne

[1] OV L 147, 31.5.2001., 1. lpp.

[2] OV L 152, 20.6.2003., 8. lpp.

[3] OV L 273, 10.10.2002., 1. lpp.

[4] OV L 117, 13.5.2003., 1. lpp.

--------------------------------------------------

PIELIKUMS

III un XI pielikumu groza šādi.

1. Regulas III pielikumu aizstāj ar šādu tekstu.

"

“III PIELIKUMS

UZRAUDZĪBAS SISTĒMA

A NODAĻA

I. GOVJU UZRAUDZĪBA

1. Vispārīgi noteikumi

Govju uzraudzību veic saskaņā ar laboratorijas metodēm, kas izklāstītas X pielikuma C nodaļas 3.1. punkta b) apakšpunktā.

2. To dzīvnieku uzraudzība, kas nokauti lietošanai pārtikā

2.1. Visām govīm, kas vecākas par 24 mēnešiem un

- kas nokautas, veicot īpašo ārkārtas kaušanu, kura definēta Padomes Direktīvas 64/433/EEK [1] 2. panta n) apakšpunktā, vai

- kas nokautas saskaņā ar Direktīvas 64/433/EEK I pielikuma VI nodaļas 28. punkta c) apakšpunktu, izņemot slimības apkarošanas kampaņas sakarā nokautus dzīvniekus bez slimības klīniskām pazīmēm,

veic GSE testus.

2.2. Visām govīm, kas vecākas par 30 mēnešiem un

- kas nokautas parastā veidā lietošanai pārtikā, vai

- kas nokautas saskaņā ar Direktīvas 64/433/EEK I pielikuma VI nodaļas 28. punkta c) apakšpunktu slimības apkarošanas kampaņas sakarā, bet kurām nav slimības klīnisko pazīmju,

veic GSE testus.

2.3. Atkāpjoties no 2.2. punkta un attiecībā uz govīm, kas dzimušas, audzētas un nokautas Zviedrijas teritorijā, Zviedrija var pieņemt lēmumu izmeklēšanu veikt tikai izlases paraugiem. Paraugā iekļauj vismaz 10000 dzīvniekus gadā.

3. To dzīvnieku uzraudzība, kas nav nokauti lietošanai pārtikā

3.1. Visām govīm, kas vecākas par 24 mēnešiem un kas nobeigušās vai nokautas, bet nav

- nokautas iznīcināšanai saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 716/96 [2],

- nokauti epidēmijas, piemēram, mutes un nagu sērgas, laikā,

- nokauti lietošanai pārtikā,

veic GSE testus.

3.2. Dalībvalstis var nolemt atkāpties no 3.1. punkta noteikumiem attālos rajonos, kuros ir mazs dzīvnieku blīvums un kuros netiek organizēta nobeigušos dzīvnieku savākšana. Dalībvalstis, kas izmanto šo atkāpi, par to informē Komisiju un iesniedz to rajonu sarakstu, uz kuriem attiecas atbrīvojums. Atkāpi piemēro ne vairāk kā 10 % no dalībvalsts govju populācijas.

4. To dzīvnieku uzraudzība, kas iepirkti iznīcināšanai saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 716/96

4.1. Veic GSE testus visiem dzīvniekiem, kas nokauti ievainojuma vai slimības dēļ vai kam saslimšana konstatēta pirmskaušanas apskatē.

4.2. Veic BSE testus visiem dzīvniekiem, kas vecāki par 42 mēnešiem un dzimuši pēc 1996. gada 1. augusta.

4.3. Veic GSE testus izlases paraugam, kurā ir vismaz 10000 dzīvnieku gadā no tiem dzīvniekiem, uz kuriem neattiecas 4.1. vai 4.2. punkts.

5. Pārējo dzīvnieku uzraudzība

Papildus 2. līdz 4. punktā minētajiem testiem dalībvalstis var brīvprātīgi pieņemt lēmumu veikt testus citām govīm savā teritorijā, jo īpaši, ja minēto dzīvnieku izcelsme ir valstīs ar autohtonu GSE, tie ēduši iespējami inficētu barību vai dzimuši vai iegūti no ciltsmātēm, kas inficētas ar GSE.

6. Pasākumi pēc testu veikšanas

6.1. Ja dzīvnieks, kas nokauts lietošanai pārtikā, izvēlēts GSE testiem, tad uz šī dzīvnieka liemeņa neizdara Direktīvas 64/433/EEK I pielikuma XI nodaļā paredzēto veselības marķējumu, kamēr ātrās noteikšanas testā nav iegūts negatīvs rezultāts.

6.2. Dalībvalstis var pieļaut atkāpi no 6.1. punkta noteikumiem, ja kautuvē ir oficiāla sistēma, kas nodrošina to, ka no kautuves neizved nevienu izmeklēto dzīvnieku daļu ar veselības marķējumu, kamēr ātrās noteikšanas testā nav iegūts negatīvs rezultāts.

6.3. Kamēr ātrās noteikšanas testā nav iegūts negatīvs rezultāts, visas tāda dzīvnieka ķermeņa daļas, kam veic GSE testu, tostarp ādu, patur oficiālā kontrolē, ja vien tās neiznīcina saskaņā ar V pielikuma 3. vai 4. punktu.

6.4. Visas tāda dzīvnieka daļas, kam ātrās noteikšanas testā konstatē pozitīvu rezultātu, tostarp ādu, iznīcina saskaņā ar V pielikuma 3. vai 4. punktu, izņemot materiālu, ko saglabā kopā ar B nodaļas III iedaļā paredzētajiem ierakstiem.

6.5. Ja dzīvniekam, kas nokauts lietošanai pārtikā, ātrās noteikšanas testā konstatē pozitīvu rezultātu, tad saskaņā ar 6.4. punktu papildus liemenim ar pozitīvu testa rezultātu iznīcina arī vismaz to liemeni, kas uz tās pašas kaušanas līnijas atradies tieši pirms liemeņa ar pozitīvo testa rezultātu, un divus liemeņus tieši pēc liemeņa ar pozitīvo testa rezultātu.

6.6. Dalībvalstis var pieļaut atkāpi no 6.5. punkta noteikumiem, ja kautuvē ir sistēma, kas novērš liemeņu savstarpēju inficēšanos.

II. AITU UN KAZU UZRAUDZĪBA

1. Vispārīgie noteikumi

Aitu un kazu uzraudzību veic saskaņā ar laboratorijas metodēm, kas noteiktas X pielikuma C nodaļas 3.2. punkta b) apakšpunktā.

2. To dzīvnieku uzraudzība, kas nokauti lietošanai pārtikā

Dzīvniekiem, kas vecāki par 18 mēnešiem vai kam no smaganām izšķīlušies vismaz divi pastāvīgi priekšzobi, un kas nokauti lietošanai pārtikā, veic testus saskaņā ar tabulā norādīto parauga lielumu. Atlasītie paraugi pārstāv visus reģionus un sezonas. Paraugu atlasi strukturē tā, lai izvairītos no kādas grupas dominances izcelsmes, sugas, vecuma, šķirnes, ražošanas veida vai citu pazīmju ziņā. Dzīvnieku vecumu nosaka pēc zobu stāvokļa, acīmredzamām brieduma pazīmēm vai citas ticamas informācijas. Ja iespējams, izvairās vairākkārt atlasīt paraugus no viena un tā paša ganāmpulka.

Dalībvalsts | Minimālais parauga lielums gadāNokautie dzīvnieki |

Beļģija | 3750 |

Dānija | 3000 |

Vācija | 60000 |

Grieķija | 60000 |

Spānija | 60000 |

Francija | 60000 |

Īrija | 60000 |

Itālija | 60000 |

Luksemburga | 250 |

Nīderlande | 39000 |

Austrija | 8200 |

Portugāle | 22500 |

Somija | 1900 |

Zviedrija | 5250 |

Apvienotā Karaliste | 60000 |

Dalībvalsts | Minimālais parauga lielums gadā Nobeigušies dzīvnieki |

Beļģija | 450 |

Dānija | 400 |

Vācija | 6000 |

Grieķija | 6000 |

Spānija | 6000 |

Francija | 6000 |

Īrija | 6000 |

Itālija | 6000 |

Luksemburga | 30 |

Nīderlande | 5000 |

Austrija | 1100 |

Portugāle | 6000 |

Somija | 250 |

Zviedrija | 800 |

Apvienotā Karaliste | 6000 |

Izbrāķēto dzīvnieku skaits 12 mēnešu laikā ganāmpulkā | Minimālais parauga lielums |

70 vai mazāk | Visi atbilstīgie dzīvnieki |

80 | 68 |

90 | 73 |

100 | 78 |

120 | 86 |

140 | 92 |

160 | 97 |

180 | 101 |

200 | 105 |

250 | 112 |

300 | 117 |

350 | 121 |

400 | 124 |

450 | 127 |

500 vai vairāk | 150 |

"""

[1] OV 121, 29.7.1964., 2012./64. lpp.

[2] OV L 99, 20.4.1996., 14. lpp.”

--------------------------------------------------

Top