Accept Refuse

EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32003R0150

Padomes regula (EK) Nr. 150/2003 (2003. gada 21. janvāris) par noteiktiem ieročiem un militārajam ekipējumam paredzēto ievedmuitas nodokļu atlikšanu

OJ L 25, 30.1.2003, p. 1–6 (ES, DA, DE, EL, EN, FR, IT, NL, PT, FI, SV)
Special edition in Czech: Chapter 02 Volume 013 P. 15 - 20
Special edition in Estonian: Chapter 02 Volume 013 P. 15 - 20
Special edition in Latvian: Chapter 02 Volume 013 P. 15 - 20
Special edition in Lithuanian: Chapter 02 Volume 013 P. 15 - 20
Special edition in Hungarian Chapter 02 Volume 013 P. 15 - 20
Special edition in Maltese: Chapter 02 Volume 013 P. 15 - 20
Special edition in Polish: Chapter 02 Volume 013 P. 15 - 20
Special edition in Slovak: Chapter 02 Volume 013 P. 15 - 20
Special edition in Slovene: Chapter 02 Volume 013 P. 15 - 20
Special edition in Bulgarian: Chapter 02 Volume 015 P. 71 - 76
Special edition in Romanian: Chapter 02 Volume 015 P. 71 - 76
Special edition in Croatian: Chapter 02 Volume 008 P. 190 - 195

In force

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2003/150/oj

32003R0150



Oficiālais Vēstnesis L 025 , 30/01/2003 Lpp. 0001 - 0006


Padomes regula (EK) Nr. 150/2003

(2003. gada 21. janvāris)

par noteiktiem ieročiem un militārajam ekipējumam paredzēto ievedmuitas nodokļu atlikšanu

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, jo īpaši tā 26. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu [1],

tā kā:

(1) Kopiena balstās uz muitas savienību, kas nozīmē, ka kopējais muitas tarifs izstrādājumu ievešanai no trešām valstīm visām dalībvalstīm jāpiemēro vienādi, ja vien noteikti Kopienas pasākumi neparedz savādāk.

(2) Dalībvalstu spēja iegādāties saviem bruņotajiem spēkiem tehnoloģiski visattīstītākos un piemērotākos ieročus un militāro ekipējumu ir visas Kopienas interesēs. Ņemot vērā straujo ražošanas tehnoloģiju attīstību pasaulē, ierasta par valsts aizsardzību atbildīgo iestāžu prakse ir iegādāties ieročus un militāros materiālus no ražotājiem vai piegādātājiem, kas atrodas trešās valstīs. Ja vien tas atbilst dalībvalstu drošības interesēm, noteiktu ieroču un ekipējuma neaplikšana ar ievedmuitas nodokļiem nav pretrunā Kopienas interesēm.

(3) Lai nodrošinātu viendabīgu muitas nodokļu atlikšanu, jāizveido kopīgs to ieroču un militārā ekipējuma saraksts, uz kuriem var attiecināt muitas nodokļu atlikšanu. Ņemot vērā šo izstrādājumu īpašo iedabu, ar ievedmuitas nodokļiem var neaplikt arī sarakstā iekļauto izstrādājumu rezerves daļas, sastāvdaļas vai kompleksas daļas iekļaušanai šajos izstrādājumos vai to aprīkošanai, kā arī šo izstrādājumu remontam, atjaunošanai vai apkopei vajadzīgus izstrādājumus un vai izstrādājumus, kas vajadzīgi, lai pārbaudītu sarakstā iekļautos izstrādājumus vai mācītu ar tiem darboties. Šajā regulā neminēto militāro ekipējumu apliek ar attiecīgajiem kopējā muitas tarifa nodokļiem.

(4) Ņemot vērā atšķirīgo dalībvalstu kompetento iestāžu organizatorisko struktūru, tikai ar muitu saistītu iemeslu dēļ ir jādefinē ievesto materiālu gala izmantošana saskaņā ar Padomes 1992. gada 12. oktobra Regulu (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi [2] un regulām par tā īstenošanu (še turpmāk — "Muitas kodekss"). Lai samazinātu attiecīgo iestāžu administratīvo slogu, jānosaka gala izmantojuma muitas uzraudzības termiņš.

(5) Lai būtu iespējams aizsargāt dalībvalstu militāro noslēpumu, jānosaka īpaša administratīva procedūra nodokļu atlikšanas iespēju piešķiršanai. Tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kurai paredzēti ieroči vai militārais ekipējums, deklarācija, kas vienlaikus ir arī Muitas kodeksa paredzētā muitas deklarācija būtu pietiekams garants šo prasību ievērošanai. Deklarāciju iesniedz sertifikāta veidā. Jānosaka forma, kādā šim sertifikātam jābūt, lai saistībā ar deklarāciju būtu iespējams izmantot arī datu apstrādes metodes.

(6) Jānosaka dalībvalstīm saistoši noteikumi, lai nodrošinātu, ka tiek sniegta informācija par izsniegto sertifikātu skaitu un tajos norādītajām summām un daudzumiem, kā arī procedūras šīs regulas īstenošanai,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Šajā regulā ir izklāstīti noteikumi par noteiktiem ieročiem un militārajam ekipējumam, ko no trešām valstīm ieved par militāro aizsardzību atbildīgas dalībvalstu iestādes vai citas iestādes šo iestāžu vārdā, paredzēto ievedmuitas nodokļu autonomo atlikšanu.

2. pants

1. Šīs regulas 1. pielikumā uzskaitītajām precēm piemērojamos kopējā muitas tarifa nodokļus pilnībā atliek, ja šīs preces atsevišķi vai sadarbībā ar citām valstīm izmanto dalībvalsts bruņotie spēki dalībvalsts teritoriālās vienotības aizsardzībai vai piedaloties starptautiskās miera uzturēšanas vai miera atbalsta operācijās vai citiem militāriem mērķiem, piemēram, Eiropas Savienības pilsoņu aizsardzībai pret sociāliem un militāriem nemieriem.

2. Šos nodokļus pilnībā atliek arī:

a) rezerves daļām, sastāvdaļām vai kompleksajām daļām, ko ieved iekļaušanai I un II pielikuma sarakstos minētajos izstrādājumos vai to aprīkošanai vai šo izstrādājumu sastāvdaļām vai kompleksajām daļām vai daļām un kompleksajām daļām to remontam, atjaunošanai vai apkopei;

b) izstrādājumiem, ko ieved, lai testētu I un II pielikuma sarakstos minētos izstrādājumus vai apmācītu ar tiem darboties.

3. Uz I pielikumā un šā panta 2. punktā minētajiem ievestajiem izstrādājumiem attiecas Regulas (EEK) Nr. 2913/92 21. un 82. pantā un tiesību aktos par tās īstenošanu minētie gala izmantojuma noteikumi. Gala izmantojuma muitas uzraudzība beidzas trīs gadus pēc datuma, kad izstrādājumi laisti brīvā apgrozībā.

4. I pielikumā uzskaitīto izstrādājumu izmantošana mācību nolūkā vai situācijas, kad bruņotie spēki vai citi spēki īslaicīgi izmanto šos izstrādājumus civiliem mērķiem neparedzētu dabas katastrofu gadījumā, nav uzskatāma par šā panta 1. punktā noteiktā gala izmantojuma pārkāpšanu.

3. pants

1. Pieprasījumam laist brīvā apgrozībā izstrādājumus, kuriem pieprasa nodokļu atlikšanu saskaņā ar 2. panta noteikumiem, jāpievieno tās dalībvalsts kompetentās iestādes izsniegts sertifikāts, kuras bruņotajiem spēkiem šie izstrādājumi paredzēti. Sertifikāts, kura paraugs iekļauts III pielikumā, kopā ar izstrādājumiem, uz kuriem tas attiecas, jāiesniedz ievedējas dalībvalsts muitas dienestiem. Tas var aizstāt Regulas (EEK) Nr. 2913/92 59. līdz 76. pantā minēto muitas deklarāciju.

2. Neatkarīgi no 1. punkta militāras konfidencialitātes dēļ sertifikātu un ievestos izstrādājumus var iesniegt citām iestādēm, ko šim nolūkam norādījusi ievedēja dalībvalsts. Šādos gadījumos kompetentā iestāde, kas izsniegusi sertifikātu, līdz katra gada 31. janvārim un 31. jūlijam iesniedz savas dalībvalsts muitas dienestiem kopsavilkuma ziņojumu par ievestajiem izstrādājumiem. Ziņojumam jāaptver 6 mēnešu periods, kas beidzas iepriekšējā mēnesī pirms ziņojuma iesniegšanas termiņa. Tajā jānorāda sertifikātu numuri un izsniegšanas datumi, ievešanas datumi, kā arī ar šiem sertifikātiem ievesto izstrādājumu kopējā vērtība un bruto svars.

3. Izsniedzot sertifikātu un uzrādot to muitas dienestiem vai citām par muitošanu atbildīgām iestādēm, var izmantot datu apstrādes metodes atbilstīgi 292. panta 3. punktam Komisijas 1993. gada 2. jūlija Regulā (EEK) Nr. 2454/93, kas paredz īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92 [3].

4. Šis pants ar attiecīgiem pārgrozījumiem attiecas uz II pielikumā uzskaitīto preču ievešanu.

4. pants

Izņemot 2. panta 4. punktā minētos gadījumus, par jebkurām atkāpēm 1. pielikumā un 2. panta 2. punktā minēto izstrādājumu izmantošanā no tās, kas paredzēta 2. panta 1. punktā, muitas uzraudzības perioda laikā kompetentajai iestādei, kas izsniegusi sertifikātu vai izmanto izstrādājumus, jāpaziņo savas dalībvalsts muitas dienestiem saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2913/92 21. un 87. pantu.

5. pants

1. Katra dalībvalsts paziņo Komisijai to iestāžu nosaukumus, kas pilnvarotas izsniegt 3. panta 1. punktā minētos sertifikātus, kopā ar šo iestāžu zīmogu paraugiem. Katra dalībvalsts dara Komisijai zināmu arī tās iestādes nosaukumu, kura 3. panta 1. punktā minētajos gadījumos var laist apgrozībā ievestos izstrādājumus. Komisija šo informāciju dara zināmu pārējo dalībvalstu muitas dienestiem.

2. Ja izstrādājumus ieved laišanai brīvā apgrozībā dalībvalstī, kas nav izsniegusi sertifikātu, ievedējas dalībvalsts muitas dienestiem jānosūta sertifikāta kopija tās dalībvalsts muitas pārvaldei, kuras kompetentais dienests sertifikātu izsniedzis.

Ja saskaņā ar 3. panta 2. punktu izstrādājumus brīvā apgrozībā laiduši citi dienesti dalībvalstī, kas nav izsniegusi sertifikātu, šiem dienestiem sertifikāta kopija jānosūta dienestam, kas sertifikātu izsniedzis.

3. Dalībvalstu dienesti, kas pilnvaroti izsniegt 3. panta 1. punktā minēto sertifikātu, saglabā izsniegto sertifikātu kopijas un visus dokumentāros pierādījumus, kas vajadzīgi, lai varētu izsekot tam, vai atlikšanu piemēro pareizi trīs gadu periodā, kas sākas, beidzoties izstrādājumu muitas uzraudzībai.

6. pants

Komisija informē dalībvalstis par dalībvalstu iesniegtajiem pieprasījumiem, lai būtu iespējams iesniegt priekšlikumu I un II pielikumā iekļauto sarakstu grozīšanai.

7. pants

1. Katra dalībvalsts sešu mēnešu laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā informē Komisiju par administratīvajiem pasākumiem tās īstenošanai.

2. Ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā pēc katra kalendārā gada beigām tās iesniedz Komisijai arī informāciju par izsniegto sertifikātu kopskaitu un saskaņā ar šo regulu ievesto izstrādājumu kopējo vērtību un bruto svaru.

8. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2003. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2003. gada 21. janvārī

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

N. Christodoulakis

[1] OV C 265, 12.10.1988., 9. lpp.

[2] OV L 302, 19.10.1992., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2700/2000 (OV L 311, 12.12.2000., 17. lpp.).

[3] OV L 253, 11.10.1993., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 993/2001 (OV L 141, 28.5.2001., 1. lpp.).

--------------------------------------------------

I PIELIKUMS

TO IEROČU UN MILITĀRĀ EKIPĒJUMA SARAKSTS, KURIEM PAREDZĒTS ATLIKT IEVEDMUITAS NODOKLI [1]

2804

2825

3601

3602

3603

3604

3606

3701

3702

3703

3705

3707

3824

3926

4202

4911

5608

6116

6210

6211

6217

6305

6307

6506

7308

7311

7314

7326

7610

8413

8414

8415

8418

8419

8421

8424

8427

8472

8479

8502

8516

8518

8521

8525

8526

8527

8528

8531

8535

8536

8539

8543

8544

8701

8703

8704

8705

8709

8710

8711

8716

8801

8802

8804

8805

8901

8903

8906

8907

9004

9005

9006

9008

9013

9014

9015

9020

9022

9025

9027

9030

9031

9302

9303

9304

9306

9307

9404

9406

[1] KN kodi, kas piemērojami no 2003. gada 1. janvāra, ir pieņemti ar Komisijas 2002. gada 1. augusta Regulu (EK) Nr. 1832/2002 par grozījumiem Padomes Regulas (EEK) Nr. 2658/87 par tarifa un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu I pielikumā (OV L 290, 28.10.2002., 1. lpp.).

--------------------------------------------------

II PIELIKUMS

TO IEROČU UN MILITĀRĀ EKIPĒJUMA SARAKSTS, KO NEAPLIEK AR NODOKĻIEM UN UZ KURIEM VAR ATTIECINĀT 3. PANTĀ MINĒTĀS IEVEŠANAS PROCEDŪRAS [1]

4901

8426

8428

8429

8430

8470

8471

8517

8524

9018

9019

9021

9026

9301

[1] KN kodi, kas piemērojami no 2003. gada 1. janvāra, ir pieņemti ar Komisijas 2002. gada 1. augusta Regulu (EK) Nr. 1832/2002 par grozījumiem Padomes Regulas (EEK) Nr. 2658/87 par tarifa un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu I pielikumā (OV L 290, 28.10.2002., 1. lpp.).

--------------------------------------------------

III PIELIKUMS

+++++ TIFF +++++

--------------------------------------------------

Top