32001R0069

Komisijas Regula (EK) Nr. 69/2001

(2001. gada 12. janvāris)

par EK Līguma 87. un 88. panta piemērošanu de minimis atbalstam

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1998. gada 7. maija Regulu (EK) Nr. 994/98 par Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 92. un 93. panta piemērošanu dažām valsts horizontālā atbalsta kategorijām [1], un jo īpaši tās 2. pantu,

publicējusi šīs regulas projektu [2],

apspriedusies ar Valsts atbalsta padomdevēju komiteju,

tā kā:

(1) Regula (EK) Nr. 994/98 pilnvaro Komisiju norādīt noteikumos ierobežojumu, par kuru mazākus atbalsta pasākumus uzskata par Līguma 87. panta 1. punkta visiem kritērijiem neatbilstīgiem, tādēļ uz tiem neattiecas Līguma 88. panta 3. punktā paredzētā paziņošanas procedūra.

(2) Komisija ir piemērojusi Līguma 87. un 88. pantu un jo īpaši vairākos lēmumos izskaidrojusi paziņošanu par atbalstu Līguma 87. panta 1. punkta nozīmē. Komisija pēdējā laikā paziņojumā par de minimis atbalsta noteikumu valsts atbalstam [3] ir arī izklāstījusi savu politiku par to, kad de minimis atbalstaaugšējo robežu saskaņā ar 87. panta 1. punktu var uzskatīt par nepiemērojamu. Ņemot vērā šo pieredzi un ņemot vērā pieaugošo caurskatāmību un juridisko noteiktību, ir lietderīgi de minimis atbalstanoteikumu izklāstīt regulā.

(3) Ņemot vērā īpašus noteikumus, ko piemēro lauksaimniecības, zivsaimniecības un akvakultūras nozarēs un transportā, kā arī risku, ka pat mazas atbalsta summas var atbilst Līguma 87. panta 1. punkta kritērijiem šajās nozarēs, ir lietderīgi šo regulu nepiemērot šīm nozarēm.

(4) Ņemot vērā Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) Nolīgumu par subsīdijām un kompensācijas pasākumiem [4], šai regulai nebūtu jāatbrīvo eksporta atbalsts vai atbalsts par labu vietējām precēm attiecībā pret importētām precēm. Atbalsts attiecībā uz izmaksām par dalību gadatirgos vai par mācībām vai konsultantu pakalpojumiem, kas vajadzīgi jauna vai esoša ražojuma laišanai jaunā tirgū, parasti nav eksporta atbalsts.

(5) Ņemot vērā Komisijas pieredzi, var noteikt, ka atbalsts, kas nepārsniedz EUR 100000 augšējo robežu kādā trīs gadu laika posmā, neietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm un/vai neizkropļo konkurenci, vai nedraud izkropļot to, tādēļ uz to neattiecas Līguma 87. panta 1. punkts. Attiecīgajam trīs gadu laika posmam ir mobils raksturs, t.i., pirms katras jaunas de minimis atbalsta dotācijas būtu jānosaka iepriekšējos trijos gados piešķirtā kopējā de minimis atbalsta summa. De minimis atbalsts būtu jāuzskata par piešķirtu brīdī, kad likumīgās tiesības saņemt atbalstu ir nodotas saņēmējam. De minimis atbalsta noteikums neskar uzņēmumu iespēju saņemt valsts atbalstu arī šim pašam projektam, ko apstiprinājusi Komisija vai uz ko attiecas grupas atbrīvojuma regula.

(6) Caurskatāmības, vienādas attieksmes un de minimis atbalsta ierobežojuma pareizas piemērošanas dēļ ir lietderīgi, lai dalībvalstis piemērotu vienu un to pašu aprēķina metodi. Lai atvieglotu šo aprēķinu un saskaņā ar de minimis atbalsta noteikuma pašreizējo piemērošanas praksi, ir lietderīgi atbalsta summas, kas nav skaidras naudas līdzekļu veids, pārrēķināt bruto subsīdijas ekvivalentā. Vairākās daļās maksājamās atbalsta subsīdijas ekvivalenta aprēķinam un atbalsta aprēķinam aizdevuma veidā ar atvieglotiem nosacījumiem ir jāizmanto piešķiršanas laikā dominējošās tirgus procentu likmes. Lai vienveidīgi, atklāti un vienkārši piemērotu noteikumus par valsts atbalstu, šajā regulā tirgus likmes būtu jāuzskata par standartlikmēm ar nosacījumu, ka aizdevumu ar atvieglotiem nosacījumiem gadījumā aizdevumu garantē standarta nodrošinājums un ka tas nav saistīts ar nesamērīgu risku. Standartlikmēm būtu jābūt tām, ko, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, Komisija periodiski nosaka un publicē Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī un internetā.

(7) Komisijai ir pienākums nodrošināt, lai valsts atbalsta noteikumi tiktu ievēroti un jo īpaši lai saskaņā ar de minimis atbalstanoteikumiem piešķirtais atbalsts stingri atbilstu šo noteikumu nosacījumiem. Saskaņā ar Līguma 10. pantā izklāstīto sadarbības principu dalībvalstīm būtu jāatvieglo šā mērķa sasniegšana, izveidojot vajadzīgo sistēmu, lai nodrošinātu, ka kopējā atbalsta summa, kas piešķirta vienam un tam pašam saņēmējam saskaņā ar de minimis atbalsta noteikumu, nepārsniedz EUR 100000 augšējo robežu trīs gadu laikā. Šajā nolūkā ir lietderīgi, lai dalībvalstis, piešķirot de minimis atbalstu, informētu attiecīgo uzņēmumu par de minimis atbalsta veidu, saņemtu pilnīgu informāciju par citu pēdējos trijos gados saņemto de minimis atbalstu un rūpīgi pārbaudītu, vai ar jauno de minimis atbalstu nav pārsniegts de minimis atbalsta ierobežojums. Alternatīvi ierobežojuma ievērošanu var nodrošināt arī, izmantojot centrālo reģistru.

(8) Ņemot vērā Komisijas pieredzi un jo īpaši to, cik bieži parasti ir jāpārskata valsts atbalsta politika, ir lietderīgi ierobežot šīs regulas piemērošanas laika posmu. Ja šī regula beigtu darboties, to nepagarinot, tad dalībvalstīm būtu jādod sešu mēnešu pielāgošanās laika posms attiecībā uz de minimis atbalsta programmām, ko ietvēra šī regula,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Darbības joma

Šo regulu piemēro atbalstam, ko piešķir visu nozaru uzņēmumiem, izņemot:

a) transporta nozari un darbības, kas saistītas ar Līguma I pielikumā uzskaitīto preču ražošanu, apstrādi vai laišanu tirgū;

b) atbalstu darbībām, kas saistītas ar eksportu, proti, atbalstu, kas tieši saistīts ar eksportētajiem daudzumiem, ar izplatīšanas tīkla izveidošanu un darbību vai ar citiem kārtējiem izdevumiem, kas saistīti ar eksporta darbībām;

c) atbalstu, ko nosaka vietējo preču izmantošana par sliktu importētām precēm.

2. pants

De minimis atbalsts

1. Uzskata, ka atbalsta pasākumi neatbilst visiem Līguma 87. panta 1. punkta kritērijiem un tātad uz tiem neattiecas 88. panta 3. punkta prasība par paziņošanu, ja tie atbilst 2. un 3. punkta noteikumiem.

2. Vienam uzņēmumam piešķirtais de minimis atbalsts trīs gadu laika posmā nepārsniedz EUR 100000. Šo augšējo robežu piemēro neatkarīgi no atbalsta veida vai īstenojamā mērķa.

3. Panta 2. punkta ierobežojumu izsaka kā subsīdiju skaidrā naudā. Visi izmantojamie skaitļi ir bruto skaitļi, t.i., pirms tiešo nodokļu atskaitīšanas. Ja atbalstu piešķir citā veidā, nevis kā subsīdiju, atbalsta summa ir atbalsta bruto subsīdijas ekvivalents.

Atbalstu, ko maksā vairākos daļu maksājumos, diskontē atbilstīgi tā vērtībai piešķiršanas brīdī. Diskontēšanā un atbalsta summas aprēķinā aizdevumam ar atvieglotiem nosacījumiem izmantojamā procentu likme ir standarta likme, kas piemērojama piešķiršanas laikā.

3. pants

Uzkrāšana un uzraudzība

1. Ja dalībvalsts piešķir uzņēmumam de minimis atbalstu, tā uzņēmumu informē par de minimis atbalsta īpašībām un no attiecīgā uzņēmuma iegūst visu informāciju par pārējo piešķirto de minimis atbalstu iepriekšējo trīs gadu laikā.

Dalībvalsts jaunu de minimis atbalstu var piešķirt tikai pēc tam, kad ir pārbaudīts, ka tas nepalielinās attiecīgajā trīs gadu laika posmā saņemto kopējo de minimis atbalsta summu līdz līmenim, kas pārsniedz 2. panta 2. punktā noteikto ierobežojumu.

2. Ja dalībvalsts ir izveidojusi de minimis atbalsta centrālo reģistru, kas satur pilnīgu informāciju par visu de minimis atbalstu, ko piešķīrusi kāda iestāde minētajā dalībvalstī, tad pirmā punkta prasību vairs nepiemēro no brīža, kad reģistrs ietver trīs gadu laika posmu.

3. Dalībvalstis dokumentē un apkopo visu informāciju par šīs regulas piemērošanu. Šāda uzskaite satur visu vajadzīgo informāciju, lai parādītu, ka šīs regulas nosacījumi ir ievēroti. Datus, kas attiecas uz atsevišķu de minimis atbalstu, glabā 10 gadus, sākot no dienas, kad tā ir piešķirta, un attiecībā uz de minimis atbalsta programmu — 10 gadus, sākot no dienas, kad saskaņā ar šādu programmu ir piešķirts pēdējais atsevišķais atbalsts. Pēc rakstiska uzaicinājuma attiecīgā dalībvalsts sniedz Komisijai 20 darba dienu laikā vai tādā ilgākā laika posmā, kāds var būt noteikts uzaicinājumā, visu informāciju, kādu Komisija uzskata par vajadzīgu, lai novērtētu, vai šīs regulas nosacījumi ir izpildīti, jo īpaši par uzņēmuma saņemto de minimis atbalsta kopsummu.

4. pants

Spēkā stāšanās un spēkā esamības laiks

1. Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

Tā paliek spēkā līdz 2006. gada 31. decembrim.

2. Šīs regulas spēkā esamības laika beigās de minimis atbalsta programmas, kas ir atbrīvotas saskaņā ar šo regulu, turpina izmantot atbrīvojumu sešu mēnešu pielāgošanas posma laikā.

Pielāgošanas posma laikā šīs programmas var turpināt piemērot saskaņā ar šīs regulas nosacījumiem.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2001. gada 12. janvārī

Komisijas vārdā —

Komisijas loceklis

Mario Monti

[1] OV L 142, 14.5.1998., 1. lpp.

[2] OV C 89, 28.3.2000., 6. lpp.

[3] OV C 68, 6.3.1996., 9. lpp.

[4] OV L 336, 23.12.1994., 156. lpp.

--------------------------------------------------