EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 31999D0437

Padomes Lēmums (1999. gada 17. maijs) par dažiem pasākumiem, lai piemērotu Eiropas Savienības Padomes, Islandes Republikas un Norvēģijas Karalistes Nolīgumu par abu minēto valstu iesaistīšanos Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un izstrādē

OJ L 176, 10.7.1999, p. 31–33 (ES, DA, DE, EL, EN, FR, IT, NL, PT, FI, SV)
Special edition in Czech: Chapter 19 Volume 001 P. 165 - 166
Special edition in Estonian: Chapter 19 Volume 001 P. 165 - 166
Special edition in Latvian: Chapter 19 Volume 001 P. 165 - 166
Special edition in Lithuanian: Chapter 19 Volume 001 P. 165 - 166
Special edition in Hungarian Chapter 19 Volume 001 P. 165 - 166
Special edition in Maltese: Chapter 19 Volume 001 P. 165 - 166
Special edition in Polish: Chapter 19 Volume 001 P. 165 - 166
Special edition in Slovak: Chapter 19 Volume 001 P. 165 - 166
Special edition in Slovene: Chapter 19 Volume 001 P. 165 - 166
Special edition in Bulgarian: Chapter 19 Volume 001 P. 120 - 121
Special edition in Romanian: Chapter 19 Volume 001 P. 120 - 121
Special edition in Croatian: Chapter 19 Volume 006 P. 3 - 4

Legal status of the document In force

ELI: http://data.europa.eu/eli/dec/1999/437/oj

31999D0437



Oficiālais Vēstnesis L 176 , 10/07/1999 Lpp. 0031 - 0033


Padomes Lēmums

(1999. gada 17. maijs)

par dažiem pasākumiem, lai piemērotu Eiropas Savienības Padomes, Islandes Republikas un Norvēģijas Karalistes Nolīgumu par abu minēto valstu iesaistīšanos Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un izstrādē

(1999/437/EK)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Protokolu par Šengenas acquis iekļaušanu Eiropas Savienības sistēmā, kurš ar Amsterdamas Līgumu pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam (še turpmāk — "Šengenas Protokols"), un jo īpaši tā 2. pantu,

(1) tā kā 1999. gada 18. maijā, pamatojoties uz Šengenas Protokola 6. pantu, tika noslēgts Līgums ar Islandes Republiku un Norvēģijas Karalisti par abu valstu iesaistīšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un attīstībā (še turpmāk "Līgums");

(2) tā kā ir nepieciešams ieviest pasākumus, kas vajadzīgi, lai izpildītu dažus Līguma noteikumus;

(3) tā kā ar Līgumu izveido Apvienoto komiteju, kuras pārziņā ir visi jautājumi, kas attiecas uz Eiropas Savienības noteikumiem, kurus Islande un Norvēģija ir apņēmusies izpildīt un piemērot saskaņā ar Līguma 2. pantu;

(4) tā kā Eiropas Savienība nosaka jomas, kurās uz Savienības noteikumu izstrādi attieksies Līgumā izklāstītās procedūras, jo īpaši tās procedūras, kuras apspriež Apvienotajā komitejā;

(5) tā kā jebkādas izmaiņas attiecībā uz šīm jomām Padome var pieņemt ar tādu pašu juridisko pamatojumu, kāds ir šim lēmumam;

(6) tā kā Līgumā izklāstīto procedūru piemērošana neskar Līgumu par Eiropas Ekonomikas zonu un citus līgumus, kas noslēgti starp Eiropas Kopienu un Islandi, un Norvēģiju, vai līgumus, kas noslēgti ar šīm valstīm, pamatojoties uz 24. un 38. pantu Līgumā par Eiropas Savienību;

(7) tā kā šis lēmums neskar piemērošanu un interpretāciju attiecībā uz Protokolu par Dānijas nostāju, kas ar Amsterdamas Līgumu pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, kā arī citu Šengenas Protokola noteikumu piemērošanu un interpretāciju;

(8) tā kā, lai panāktu Padomes locekļu vienotu nostāju, jāparedz kārtība attiecībā uz konsultāciju procedūru Padomē, pirms Apvienotā komiteja pieņem jebkādu lēmumu attiecībā uz līguma izbeigšanu vai turpināšanu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Procedūras, kas noteiktas 1999. gada 18. maija Līgumā, kuru noslēgusi Eiropas Savienības Padome, Islandes Republika un Norvēģijas Karaliste par šo divu valstu iesaistīšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un attīstībā (še turpmāk — "Līgums") piemēro priekšlikumiem un ierosinājumiem to noteikumu turpmākai attīstībai, attiecībā uz kuriem Šengenas protokols pieļauj ciešāku sadarbību un kuri attiecas uz vienu no turpmāk minētajām jomām.

A. Personu pārvietošanās pie to valstu ārējām robežām, kuras nolēmušas atcelt kontroles pie iekšējām robežām, arī noteikumi un kārtība, kas jāievēro minētajām valstīm, veicot personu pārbaudi pie ārējām robežām, pierobežu uzraudzība un sadarbība ar dienestiem, kas atbildīgi par robežkontroli.

B. Īstermiņa vīzas, jo īpaši noteikumi par vienotām vīzām, to valstu saraksts, kuru pilsoņiem jābūt attiecīgo valstu vīzām, kā arī to valstu saraksts, uz kuru pilsoņiem šī prasība neattiecas, vienotu vīzu izsniegšanas procedūras un nosacījumi, un savstarpēja vīzu izsniegšanas iestāžu sadarbība un konsultācijas.

C. Trešo valstu pilsoņu brīva pārvietošanās ne ilgāk kā trīs mēnešus to valstu teritorijā, kuras nolēmušas atcelt kontroles pie iekšējām robežām, un šādu personu izraidīšana, ja to atrašanās valstī ir nelikumīga.

D. Strīdu izšķiršana starp valstīm tad, ja valsts ir izsniegusi vai grasās izsniegt uzturēšanās atļauju ārvalstniekam, kuram aizliegts ieceļot citā valstī.

E. Sodi, ko piemēro pārvadātājiem un personām, kuras atbildīgas par nelikumīgas imigrācijas organizēšanu.

F. To personas datu aizsardzība, ar kuriem apmainās dienesti, kas minēti A un B punktā.

G. Šengenas Informācijas sistēma (SIS), arī attiecīgie noteikumi par datu drošību un aizsardzību, SIS valstu nodaļu darbības noteikumi un informācijas apmaiņa starp šīm nodaļām (SIRENE sistēma), un SIS paziņojumi attiecībā uz personām, kas ir meklēšanā, lai tās arestētu un izdotu.

H. Jebkāda veida policijas sadarbība, kas notiek saskaņā ar 39. līdz 43., 46., 47., 73. un 126. līdz 130. pantu 1990. gada 19. jūnija Konvencijā, ar ko īsteno Šengenas Līgumu par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgajām robežām un ko piemēro attiecīgajās dalībvalstīs Amsterdamas Līguma spēkā stāšanās brīdī.

I. Pasākumi tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās, kas aprakstīti 48. līdz 63. pantā un 65. līdz 69. pantā 1990. gada Konvencijā, kas minēta H punktā un ko piemēro attiecīgajās dalībvalstīs Amsterdamas Līguma spēkā stāšanās brīdī.

2. pants

Ja dalībvalsts vai Komisija iesniedz Padomei ierosinājumu vai priekšlikumu, kurš, pēc to ieskatiem, attiecas uz vienu no 1. pantā minētajām jomām, to norāda iesniegtajā tekstā.

3. pants

Pēc dalībvalsts vai Komisijas pieprasījuma prezidentvalsts sasauc dalībvalstu Pastāvīgo pārstāvju komitejas sanāksmi, lai apspriestu, vai priekšlikums vai ierosinājums attiecas uz kādu no 1. pantā minētajām jomām.

4. pants

1. Tiesību aktos, kas Padomei jāpieņem un kas ietver to noteikumu tālāku attīstību, attiecībā uz kuriem Šengenas Protokols pieļauj ciešāku sadarbību un kuri attiecas uz kādu no 1. pantā minētajām jomām, ir attiecīga norāde uz šādu attīstību.

2. Publicējot Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī tiesību aktus, kas minēti 1. punktā, ir jābūt norādei, kas apstiprina, ka tie attiecas uz jomu, attiecībā uz kuru Šengenas Protokols pieļauj ciešāku sadarbību.

5. pants

Pirms delegācijas, kas pārstāv Padomes locekļus, piedalās tās Apvienotās komitejas lēmuma pieņemšanā, kas izveidota saskaņā ar Līguma 8. panta 4. punktu vai 11. pantu, tās tiekas Padomē, lai noteiktu, vai var pieņemt vienotu nostāju.

6. pants

Šis lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 1999. gada 17. maijā

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

J. Fischer

--------------------------------------------------

Top