31989L0104

Padomes Pirmā direktīva

(1988. gada 21. decembris),

ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm

(89/104/EEK)

EIROPAS KOPIENU PADOME,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 100.a pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu [1],

sadarbībā ar Eiropas Parlamentu [2],

ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu [3],

tā kā dalībvalstīs pašreiz piemērojamos tiesību aktos par preču zīmēm ir būtiskas atšķirības, kas var radīt kavēkļus preču brīvai apritei un pakalpojumu sniegšanas brīvībai, un var izraisīt konkurences traucējumus kopējā tirgū; tā kā tādēļ, ņemot vērā iekšējā tirgus izveidi un darbību, ir nepieciešams tuvināt dalībvalstu tiesību aktus;

tā kā ir svarīgi neignorēt atrisinājumus un priekšrocības, ko Kopienas preču zīmju sistēma var sniegt uzņēmumiem, kuri vēlas iegūt preču zīmes;

tā kā neliekas, ka pašlaik būtu vajadzīgs uzsākt dalībvalstu tiesību aktu par preču zīmēm visaptverošu tuvināšanu, un būs pietiekami, ja tuvināšanu ierobežos ar tām attiecīgo valstu tiesību normām, kas vistiešāk ietekmē iekšējā tirgus funkcionēšanu;

tā kā šī direktīva neatņem dalībvalstīm tiesības turpināt aizsargāt lietojot iegūtās preču zīmes, bet ņem tās vērā tikai attiecībā uz saistību starp tām un preču zīmēm, kas iegūtas reģistrācijas ceļā;

tā kā dalībvalstis ir arī tiesīgas noteikt procesuālos noteikumus attiecībā uz reģistrācijas ceļā iegūtu preču zīmju reģistrāciju, atcelšanu un spēkā neesamību; tā kā tās var, piemēram, noteikt preču zīmju reģistrācijas un spēkā neesamības atzīšanas procedūru veidu, nolemt, vai agrākas tiesības būtu jāizmanto vai nu reģistrācijas procedūrā, vai spēkā neesamības atzīšanas procedūrā, vai abās šajās procedūrās, un, ja tās atļauj, ka agrākas tiesības tiek izmantotas reģistrācijas procedūrā, pieļauj iebildumu procedūru vai ex officio pārbaudes procedūru, vai abas šīs procedūras; tā kā dalībvalstis ir tiesīgas precizēt preču zīmju atcelšanas vai spēkā neesamības sekas;

tā kā šī direktīva nenoraida, ka preču zīmēm piemēro dalībvalstu tiesību normas, kas nav tiesību akti par preču zīmēm, kā normas, kas attiecas uz negodīgu konkurenci, civiltiesisko atbildību vai patērētāju tiesību aizsardzību;

tā kā mērķu, pēc kuriem tiecas tiesību aktu tuvināšana, sasniegšana prasa, lai apstākļi reģistrētas preču zīmes iegūšanai un paturēšanai visās dalībvalstīs kopumā būtu vienādi; tā kā šā iemesla dēļ vajag uzskaitīt apzīmējumu, kas var veidot preču zīmi, paraugus ar noteikumu, ka šādi apzīmējumi spēj skaidri atšķirt viena uzņēmuma preces vai pakalpojumus no citu uzņēmumu precēm vai pakalpojumiem; tā kā pamatojumi noraidījumam vai spēkā neesamībai, kas attiecas uz pašu preču zīmi, piemēram, jebkādas atpazīstamības trūkums vai iemesli, kas attiecas uz konfliktiem starp preču zīmi un agrākām tiesībām, ir izsmeļoši jāuzskaita, pat ja daži no šiem pamatojumiem ir uzskaitīti kā izvēles varianti dalībvalstīm, kuras tādējādi spēs uzturēt spēkā vai ieviest šos pamatojumus savos tiesību aktos un citos normatīvos aktos; tā kā dalībvalstis spēs uzturēt spēkā vai ieviest savos tiesību aktos un citos normatīvos aktos pamatojumus noraidījumam vai spēkā neesamībai, kas saistīti ar apstākļiem tādas preču zīmes iegūšanai vai turpmākai paturēšanai, attiecībā uz kuru nepastāv tuvināšanas noteikumi, piemēram, attiecībā uz tiesībām uz preču zīmi, preču zīmes atjaunošanu vai noteikumiem par nodevām, vai kas ir saistīti ar procesuālo noteikumu pārkāpumiem;

tā kā, lai samazinātu Kopienā reģistrēto un aizsargāto preču zīmju kopējo skaitu un, tātad, konfliktu skaitu, kas rodas to starpā, ir svarīgi prasīt, lai reģistrētās preču zīmes faktiski lietotu vai, ja tās nelieto, pakļautu atcelšanai; tā kā vajag nodrošināt, lai preču zīmi nepadarītu par spēkā neesošu, pamatojoties uz nelietotas agrākas preču zīmes esamību, lai gan dalībvalstis ir tiesīgas piemērot šo pašu principu attiecībā uz preču zīmes reģistrāciju vai paredzēt, ka preču zīmi nevar sekmīgi izmantot lietas izskatīšanas procesā par tiesību akta pārkāpumu, ja prasības rezultātā ir konstatēts, ka šo preču zīmi varētu atcelt; tā kā visos šajos gadījumos noteikt piemērojamos procesuālos noteikumus ir dalībvalstu kompetencē;

tā kā, lai atvieglotu preču un pakalpojumu brīvu apgrozību, ir būtiski nodrošināt, lai turpmāk reģistrētās preču zīmes saņemtu vienādu aizsardzību saskaņā ar visu dalībvalstu tiesību sistēmām; tā kā tam tomēr nevajadzētu kavēt dalībvalstīm piešķirt pēc savas izvēles plašu aizsardzību tām preču zīmēm, kurām ir reputācija;

tā kā, aizsardzība, ko iegūst reģistrēta preču zīme, kuras funkcija jo īpaši ir garantēt preču zīmi kā izcelsmes norādi, ir absolūta identitātes gadījumā starp preču zīmi un tās apzīmējumu un precēm vai pakalpojumiem; tā kā aizsardzību piemēro arī līdzības gadījumā starp preču zīmi un apzīmējumu un precēm vai pakalpojumiem; tā kā obligāti ir jāsniedz līdzības jēdziena interpretācija attiecībā uz iespēju sajaukt; tā kā iespēja sajaukt, kuras novērtējums ir atkarīgs no daudziem elementiem un jo īpaši no preču zīmes atpazīstamības tirgū, iespējamām asociācijām ar izmantotām vai reģistrētām zīmēm, no līdzības pakāpes starp preču zīmi un apzīmējumu starp identificētajām precēm vai pakalpojumiem, veido īpašus nosacījumus šādai aizsardzībai; tā kā veidi, kādos var konstatēt iespēju sajaukt, un jo īpaši pienākums pierādīt ir attiecīgās valsts procesuālo noteikumu, kurus neierobežo šī direktīva, jautājums;

tā kā juridiskās skaidrības dēļ un, lai netaisnīgi neierobežotu agrākas preču zīmes īpašnieka intereses, ir svarīgi nodrošināt, lai pēdējais vairs nevarētu pieprasīt spēkā neesamības atzīšanu, ne arī varētu iebilst pret tādas preču zīmes lietošanu, kas ir vēlāka par viņa paša preču zīmi, kuras lietošanu viņš ir apzināti pieļāvis nozīmīgu laika posmu, ja vien pieteikums par vēlāku preču zīmi nav ticis iesniegts negodprātīgi;

tā kā visām Kopienas dalībvalstīm uzliek saistības Parīzes Konvencija par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību; tā kā nepieciešams, ka šīs direktīvas prasības ir pilnībā saskanīgas ar Parīzes Konvencijas prasībām; tā kā šī direktīva neietekmē dalībvalstu saistības, kas izriet no minētās Konvencijas; tā kā vajadzības gadījumā piemēro Līguma 234. panta otro daļu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Darbības joma

Šo direktīvu piemēro ikvienai preču zīmei attiecībā uz precēm vai pakalpojumiem, kas ir reģistrācijas priekšmets vai uz ko attiecas reģistrācijas pieteikums dalībvalstī kā par individuālu preču zīmi, kolektīvu preču zīmi vai garantijas vai sertifikācijas zīmi, vai kas ir reģistrācijas vai reģistrācijas pieteikuma priekšmets Beniluksa Preču zīmju birojā, vai starptautiskas reģistrācijas, kas ir spēkā dalībvalstī, priekšmets.

2. pants

Apzīmējumi, no kuriem var sastāvēt preču zīme

Preču zīme var sastāvēt no jebkuriem apzīmējumiem, ko var attēlot grafiski, jo īpaši no vārdiem, ieskaitot personu vārdus, zīmējumiem, burtiem, cipariem, preču vai to iepakojuma formas ar nosacījumu, ka šādi apzīmējumi spēj parādīt atšķirību viena uzņēmuma precēm vai pakalpojumiem no citu uzņēmumu precēm vai pakalpojumiem.

3. pants

Iemesli atteikumam vai spēkā neesamībai

1. Nereģistrē vai piereģistrēšanas gadījumā pasludina par spēkā neesošiem:

a) apzīmējumus, kas nevar veidot preču zīmi;

b) preču zīmes, kam nav nekādas atšķirtspējas;

c) preču zīmes, kas sastāv tikai no apzīmējumiem vai norādēm, kuri var noderēt tirdzniecībā, lai apzīmētu preču veidu, kvalitāti, daudzumu, paredzēto nolūku, vērtību, ģeogrāfisko izcelsmi vai preču ražošanas vai pakalpojuma sniegšanas laiku, vai citas preču raksturīgas pazīmes;

d) preču zīmes, kas sastāv tikai no apzīmējumiem vai norādēm, kuras ir kļuvušas par ierastām pašreizējā valodā vai tirdzniecības bona fide un ieviestajā praksē;

e) apzīmējumus, kas sastāv tikai no:

- formas, kas izriet no pašu preču īpašībām, vai

- preču formas, kas vajadzīga tehniska rezultāta iegūšanai, vai

- formas, kas piešķir precēm reālu vērtību;

f) preču zīmes, kas ir pretrunā ar sabiedrisko kārtību vai pieņemtajiem morāles principiem;

g) preču zīmes, kas pēc savām īpašībām var maldināt sabiedrību, piemēram, par preču vai pakalpojuma īpašībām, kvalitāti vai ģeogrāfisko izcelsmi;

h) preču zīmes, kam nav kompetentu iestāžu atļaujas un kas ir jāatsaka vai jāpadara par spēkā neesošām, ievērojot 6. pantu Parīzes Konvencijā par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību, še turpmāk "Parīzes Konvencija".

2. Ikviena dalībvalsts var paredzēt, ka preču zīmi nereģistrē, vai, ja tā ir reģistrēta, to pasludina par spēkā neesošu šādos gadījumos:

a) ja šīs preču zīmes izmantošanu var aizliegt, ievērojot normas, kas nav attiecīgās dalībvalsts vai Kopienas tiesību akti par preču zīmēm;

b) ja preču zīme ietver apzīmējumu ar augstu simbolisko vērtību, īpaši reliģisku simbolu;

c) ja preču zīme iekļauj simbolus, emblēmas un ģerboņa vairogus, uz ko neattiecas Parīzes Konvencijas 6.ter pants un kas ir sabiedrības interešu lokā, ja vien attiecīgās iestādes nav devušas piekrišanu šīs preču zīmes reģistrācijai atbilstoši dalībvalsts tiesību aktiem un citiem normatīviem aktiem;

d) ja pieteikuma iesniedzējs iesniedzis pieteikumu preču zīmes reģistrācijai negodprātīgi.

3. Preču zīmei neatsaka reģistrāciju vai nepasludina to par spēkā neesošu saskaņā ar 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktu, ja pirms reģistrācijas pieteikuma datuma un turpmākajā tās lietošanā preču zīme ir ieguvusi atšķirtspēju. Ikviena dalībvalsts bez tam var paredzēt, ka šo normu piemēro arī tad, ja atšķirtspēja iegūta pēc reģistrācijas pieteikuma datuma vai pēc reģistrācijas datuma.

4. Ikviena dalībvalsts var paredzēt, ka, atkāpjoties no iepriekšējām daļām, iemeslus reģistrācijas atteikumam vai spēkā neesamībai, kas ir spēkā šajā dalībvalstī pirms datuma, kurā stājas spēkā šīs direktīvas ievērošanai nepieciešamās normas, piemēro tām preču zīmēm, par kurām pieteikums iesniegts pirms šī datuma.

4. pants

Precīzāki iemesli atteikumam vai spēkā neesamībai, kas attiecas uz konfliktiem ar agrākām tiesībām

1. Preču zīmi nereģistrē vai, ja tā ir reģistrēta, pasludina par spēkā neesošu:

a) ja tā ir identiska ar agrāku preču zīmi, un preces vai pakalpojumi, kam preču zīmi piemēro vai reģistrē, ir identiski ar precēm vai pakalpojumiem, kuriem tiek aizsargāta agrākā preču zīme;

b) ja preču zīmes identitātes vai līdzības ar agrāko preču zīmi vai preču vai pakalpojumu, uz ko attiecas šīs preču zīmes, identitātes vai līdzības dēļ iespējamas asociācijas ar agrāko preču zīmi.

2. "Agrākas preču zīmes" 1. punkta nozīmē ir:

a) šādas preču zīmes ar reģistrācijas pieteikuma datumu, kas ir agrāks nekā reģistrācijas pieteikuma datums attiecīgajai preču zīmei, vajadzības gadījumā ņemot vērā prioritātes, kas prasītas šīm preču zīmēm:

i) Kopienas preču zīmes;

ii) preču zīmes, kas reģistrētas dalībvalstī, vai, Beļģijas, Luksemburgas vai Nīderlandes gadījumā, Beniluksa Preču zīmju birojā;

iii) preču zīmes, kas reģistrētas starptautisko vienošanos ietvaros, kas ir spēkā dalībvalstī;

b) Kopienas preču zīmes, kas saskaņā ar regulu par Kopienas preču zīmēm likumīgi apliecina agrāku izcelsmi pret a) apakšpunkta ii) un iii) punktā minēto preču zīmi, pat ja pēdējā preču zīme ir atteikta vai zaudējusi spēku;

c) šā punkta a) un b) apakšpunktā minēto preču zīmju pieteikumi saskaņā ar to reģistrāciju;

d) preču zīmes, kas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma dienā vai, vajadzības gadījumā, preču zīmes reģistrācijas pieteikumam prasītās prioritātes dēļ ir plaši pazīstamas dalībvalstī nozīmē, kādā vārdi "plaši pazīstams" ir lietoti Parīzes Konvencijas 6.bis pantā.

3. Preču zīmi turpmāk nereģistrē vai, ja tā ir reģistrēta, pasludina par spēkā neesošu, ja tā ir identiska vai līdzīga ar agrāku Kopienas preču zīmi, kā norādīts šā panta 2. punktā, un to jāreģistrē vai tā ir reģistrēta precēm vai pakalpojumiem, kas nav līdzīgi tām precēm vai pakalpojumiem, kam reģistrēta agrākā Kopienas preču zīme, ja agrākajai Kopienas preču zīmei ir reputācija Kopienā un, ja vēlākās preču zīmes lietošana bez pienācīga iemesla kaitētu agrākās Kopienas preču zīmes atšķirtspējai vai reputācijai vai to negodīgi izmantotu.

4. Ikviena dalībvalsts var turklāt paredzēt, ka preču zīmi nereģistrē vai, ja tā ir reģistrēta, pasludina par spēkā neesošu šādos gadījumos:

a) ja preču zīme ir identiska vai līdzīga ar agrāku attiecīgās valsts preču zīmi, kā norādīts šī panta 2. punktā, un tā jāreģistrē vai ir reģistrēta precēm vai pakalpojumiem, kas līdzīgi tiem, kam reģistrēta agrākā preču zīme, ja agrākajai preču zīmei ir reputācija attiecīgajā dalībvalstī un ja vēlākās preču zīmes lietošana bez pienācīga iemesla kaitētu agrākās preču zīmes atšķirtspējai vai reputācijai, vai to negodīgi izmantotu;

b) ja tiesības uz nereģistrētu preču zīmi vai citu tirdzniecībā izmantotu apzīmējumu iegūtas pirms sekojošās preču zīmes reģistrācijas pieteikuma datuma vai pirms datuma, kad pieprasīta prioritāte sekojošās preču zīmes reģistrācijas pieteikumam, un šī nereģistrētā preču zīme vai cits apzīmējums piešķir tās īpašniekam tiesības aizsargāt sekojošās preču zīmes lietošanu;

c) preču zīmes lietošanu var aizliegt, pamatojoties uz agrākām tiesībām, kas nav minētas šī panta 2. punktā un 4. punkta b) apakšpunktā, jo īpaši:

i) tiesībām uz nosaukumu;

ii) tiesībām uz grafisko atainojumu;

iii) autortiesībām;

iv) rūpnieciskā īpašuma tiesībām;

d) ja preču zīme ir identiska vai līdzīga agrākai kolektīvai preču zīmei, piešķirot tiesības, kuras beigušās ilgākais trīs gadus pirms pieteikuma;

e) ja preču zīme ir identiska vai līdzīga agrākai garantijas vai sertifikācijas zīmei, piešķirot tiesības, kuras beigušās pirms pieteikuma iesniegšanas laika posmā, kuru nosaka dalībvalsts;

f) ja preču zīme ir identiska vai līdzīga agrākai preču zīmei, kas reģistrēta identiskām vai līdzīgām precēm vai pakalpojumiem un piešķīrusi tiem tiesības, kuras beigušās to neatjaunošanas dēļ ilgākais divus gadus pirms pieteikuma, ja vien agrākās preču zīmes īpašnieks nav devis piekrišanu vēlākās preču zīmes reģistrācijai un nav lietojis savu preču zīmi;

g) ja preču zīmi iespējams sajaukt ar zīmi, kas lietota ārvalstīs pieteikuma reģistrācijas dienā un joprojām tiek tur lietota, ar noteikumu, ka pieteikuma dienā pieteicējs rīkojies negodprātīgi.

5. Dalībvalstis var atļaut, ka, atkarībā no apstākļiem, reģistrāciju nevajag atteikt vai preču zīmi nevajag pasludināt par spēkā neesošu, ja agrākās preču zīmes vai citu agrāku tiesību īpašnieks piekrīt vēlākās preču zīmes reģistrācijai.

6. Ikviena dalībvalsts var paredzēt, ka, atkāpjoties no 1. līdz 5. punktam, pamatojumu reģistrācijas atteikumam vai spēkā neesamībai, kas ir spēkā šajā dalībvalstī pirms dienas, kurā stājas spēkā normas, kas nepieciešamas, lai ievērotu šo direktīvu, piemēro tām preču zīmēm, attiecībā uz kurām pieteikums iesniegts pirms šīs dienas.

5. pants

Tiesības, ko piešķir preču zīme

1. Reģistrētā preču zīme piešķir īpašniekam šajā ziņā ekskluzīvas tiesības. Īpašniekam ir tiesības atturēt visas trešās personas, kas nav saņēmušas viņa piekrišanu, lietot komercdarbībā:

a) jebkuru apzīmējumu, kas ir identisks preču zīmei attiecībā uz precēm vai pakalpojumiem, kuri ir identiski tiem, attiecībā uz ko ir reģistrēta preču zīme;

b) jebkuru apzīmējumu, ja tā identitātes vai līdzības preču zīmei un preču vai pakalpojumu, uz ko attiecas preču zīme, identitātes vai līdzības dēļ pastāv varbūtība maldināt sabiedrību, kas ietver asociācijas iespēju starp apzīmējumu un preču zīmi.

2. Ikviena dalībvalsts var arī paredzēt, ka īpašniekam ir tiesības aizkavēt visas trešās personas, kam nav viņa piekrišanas, lietot komercdarbībā jebkuru apzīmējumu, kas ir identisks vai līdzīgs preču zīmei attiecībā uz precēm vai pakalpojumiem, kuri nav līdzīgi tiem, kam šī preču zīme reģistrēta, ja pēdējai ir reputācija dalībvalstī un, ja šīs zīmes nepamatota lietošana rada negodīgas priekšrocības vai rada kaitējumu preču zīmes atšķirtspējai vai reputācijai.

3. Saskaņā ar šī panta 1. un 2. punktu cita starpā var aizliegt šādas darbības:

a) apzīmējuma piestiprināšanu precēm vai to iepakojumam;

b) preču piedāvāšanu vai to laišanu tirgū, vai uzkrājumu veidošanu šiem nolūkiem, izmantojot šo apzīmējumu, vai pakalpojumu piedāvāšanu vai sniegšanu ar šo apzīmējumu nosaukumu;

c) preču importu vai eksportu, izmantojot šo apzīmējumu;

d) apzīmējuma lietošanu darījumu dokumentos un reklāmā.

4. Ja, saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktu, apzīmējuma lietošanu šī panta 1. punkta b) apakšpunktā vai 2. punktā minētajos apstākļos nevar aizliegt pirms dienas, kad attiecīgajā dalībvalstī stājas spēkā šīs direktīvas ievērošanai nepieciešamās normas, uz šīs preču zīmes piešķirtajām tiesībām, lai kavētu šīs zīmes pastāvīgu lietošanu, nevar atsaukties.

5. Šā panta 1. līdz 4. punkts neietekmē normas nevienā dalībvalstī attiecībā uz aizsardzību pret šā apzīmējuma lietošanu citos nolūkos, nevis preču un pakalpojumu atšķiršanai, ja apzīmējuma nepamatota lietošana rada negodīgas priekšrocības, kas izriet no preču zīmes atšķirtspējas vai reputācijas, vai kaitē preču zīmes atšķirtspējai vai reputācijai.

6. pants

Preču zīmes darbības ierobežojumi

1. Preču zīme nedod tās īpašniekam tiesības aizliegt trešai personai izmantot komercdarbībā:

a) viņa paša vārdu vai adresi;

b) norādes attiecībā uz preču vai sniegtā pakalpojuma veidu, kvalitāti, daudzumu, paredzēto nolūku, vērtību, ģeogrāfisko izcelsmi, preču ražošanas vai pakalpojuma sniegšanas laiku, vai citas preču vai pakalpojumu īpašības;

c) preču zīmi, ja tas nepieciešams preces vai pakalpojuma paredzētā nolūka norādei, jo īpaši par piederumiem vai rezerves daļām;

ar nosacījumu, ka tās izmanto saskaņā ar godīgu praksi rūpnieciskās vai komerciālās lietās.

2. Preču zīme nedod īpašniekam tiesības aizliegt trešai personai izmantot komercdarbībā agrākas tiesības, kas ir spēkā konkrētā apvidū, ja attiecīgās dalībvalsts tiesību akti atzīst šīs tiesības un tās ir spēkā teritorijā, kurā tiek atzītas.

7. pants

Preču zīmes piešķirto tiesību izmantošana

1. Preču zīme nedod īpašniekam tiesības aizliegt tās lietošanu attiecībā uz precēm, ko laidis Kopienas tirgū, izmantojot šo preču zīmi, īpašnieks vai, kas laistas Kopienas tirgū ar īpašnieka piekrišanu.

2. Šā panta 1. punktu nepiemēro, ja īpašniekam ir likumīgi iemesli iebilst pret preču turpmāku tirdzniecību, jo īpaši, ja pēc laišanas tirgū preču stāvoklis ir izmainījies vai pasliktinājies.

8. pants

Licencēšana

1. Preču zīmi var licencēt dažām vai visām precēm vai pakalpojumiem, kam tā ir reģistrēta, un attiecībā uz visu attiecīgo dalībvalsti vai tās daļu. Licence var būt izņēmuma licence vai vienkārša.

2. Preču zīmes īpašnieks var izmantot šīs preču zīmes piešķirtās tiesības pret licenciātu, kurš pārkāpj jebkuru sava licences līguma noteikumu attiecībā uz licences ilgumu, reģistrācijā norādīto formu kādā preču zīmi var izmantot, preču vai pakalpojumu, kam licence piešķirta, jomu, teritoriju, kurā preču zīmi var piestiprināt, vai licenciāta ražoto preču vai sniegto pakalpojumu kvalitāti.

9. pants

Ierobežojumi akcepta rezultātā

1. Ja dalībvalstī agrākas preču zīmes īpašnieks, kā norādīts 4. panta 2. punktā, piecu gadu laikā pēc kārtas ir akceptējis vēlākas preču zīmes, kas reģistrēta šajā dalībvalstī, lietošanu, tajā laikā apzinoties šo lietošanu, viņam vairs nav tiesību, pamatojoties uz šo agrāko preču zīmi, ne griezties pēc atzinuma, ka vēlākā preču zīme ir spēkā neesoša, ne iebilst pret vēlākās preču zīmes lietošanu attiecībā uz precēm vai pakalpojumiem, kam šī vēlākā preču zīme tikusi lietota, ja vien vēlākās preču zīmes reģistrācija nav lūgta negodprātīgi.

2. Ikviena dalībvalsts var paredzēt, ka šī panta 1. punktu attiecina mutatis mutandis uz 4. panta 4. punkta a) apakšpunktā norādīto agrākas preču zīmes īpašnieku vai uz 4. panta 4. punkta b) vai c) apakšpunktā norādītajām agrākām tiesībām.

3. Šī panta 1. un 2. punktā norādītajos gadījumos vēlāk reģistrētas preču zīmes īpašniekam nav tiesību iebilst pret agrāku tiesību izmantošanu, pat ja šīs tiesības vairs nevar izmantot attiecībā uz vēlāko preču zīmi.

10. pants

Preču zīmju lietošana

1. Ja piecu gadu laikā pēc reģistrācijas procedūras pabeigšanas dienas īpašnieks dalībvalstī nav faktiski lietojis preču zīmi attiecībā uz precēm vai pakalpojumiem, kam tā reģistrēta, vai, ja šāda lietošana tikusi atlikta nepārtrauktā piecu gadu laikā, uz preču zīmi attiecas šajā direktīvā paredzētās sankcijas, ja vien nepastāv īpaši iemesli tās nelietošanai.

2. Šā panta 1. punkta nozīmē lietošana ir arī šādas darbības:

a) preču zīmes lietošana veidā, kas atšķiras pēc sastāvdaļām, kuras nemaina zīmes atšķirtspēju veidā, kura tā tika reģistrēta;

b) preču zīmes piestiprināšana precēm vai to iepakojumam attiecīgajā dalībvalstī tikai eksporta nolūkiem.

3. Preču zīmes lietošanu ar īpašnieka piekrišanu vai, ja to dara jebkura persona, kurai ir atļauja lietot kolektīvu zīmi vai garantijas vai sertifikācijas zīmi, uzskata par īpašnieka realizētu lietošanu.

4. Attiecībā uz preču zīmēm, kas reģistrētas pirms dienas, kad attiecīgajā dalībvalstī stājas spēkā šīs direktīvas ievērošanai nepieciešamās normas:

a) ja normas, kas ir spēkā līdz minētai dienai, uzliek sankcijas par preču zīmes nelietošanu nepārtrauktu laika periodu, attiecīgo 1. punktā minēto piecu gadu periodu uzskata par sākušos tajā pašā laikā, kā jebkurš nelietošanas periods, kas minētajā dienā jau ir sācies;

b) ja līdz minētai dienai norma nav spēkā, 1. punktā minēto piecu gadu periodus uzskata par tādiem, kas sākušies visātrākais no minētās dienas.

11. pants

Tiesas un administratīvie procesi par preču zīmju nelietošanu

1. Preču zīmi nevar pasludināt par spēkā neesošu, pamatojoties uz to, ka pastāv agrāka konfliktējoša preču zīme, ja pēdējā neatbilst lietošanas prasībām, kas uzskaitītas 10. panta 1., 2. un 3. punktā vai 10. panta 4. punktā atkarībā no apstākļiem.

2. Ikviena dalībvalsts var paredzēt, ka preču zīmes reģistrāciju nevar atteikt, pamatojoties uz to, ka pastāv agrāka konfliktējoša preču zīme, ja pēdējā neatbilst lietošanas prasībām, kas uzskaitītas 10. panta 1., 2. un 3. punktā vai 10. panta 4. punktā atkarībā no apstākļiem.

3. Neierobežojot 12. panta piemērošanu, ja iesniegta pretprasība atcelšanai, ikviena dalībvalsts var paredzēt, ka preču zīmi nevar sekmīgi izmantot lietas izskatīšanas procesos par pārkāpumiem, ja prasības rezultātā konstatēts, ka preču zīmi varētu atcelt, ievērojot 12. panta 1. punktu.

4. Ja agrākā preču zīme tikusi izmantota attiecībā tikai uz daļu no precēm vai pakalpojumiem, kam tā reģistrēta, lai piemērotu šī panta 1., 2. un 3. punktu, to uzskata par reģistrētu attiecībā tikai uz šo preču vai pakalpojumu daļu.

12. pants

Iemesli atcelšanai

1. Preču zīme ir atceļama, ja nepārtrauktā piecu gadu periodā tā dalībvalstī nav faktiski lietota saistībā ar precēm un pakalpojumiem, attiecībā uz ko tā reģistrēta, un nav atbilstīgu iemeslu tās nelietošanai; tomēr neviena persona nevar lūgt, lai atceltu īpašnieka tiesības uz preču zīmi, ja starpposmā starp piecu gadu perioda izbeigšanos un atcelšanas pieteikuma iesniegšanu uzsākta vai atsākta no jauna preču zīmes faktiska lietošana; lietošanas uzsākumu vai atsākumu triju mēnešu periodā pirms atcelšanas pieteikuma iesniegšanas, kas sākās, visagrākais, beidzoties nepārtrauktajam piecu gadu nelietošanas periodam, tomēr neievēro, ja priekšdarbi uzsākumam vai atsākumam notiek tikai pēc tam, kad īpašnieks uzzina, ka iespējams iesniegt atcelšanas pieteikumu.

2. Preču zīme ir atceļama arī tad, ja pēc dienas, kurā tā reģistrēta:

a) īpašnieka darbības vai bezdarbības rezultātā tā kļuvusi par sugas vārdu tirdzniecībā produktam vai pakalpojumam, attiecībā uz ko tā reģistrēta:

b) preču zīmes īpašnieka lietošanas vai lietošanas ar viņa piekrišanu rezultātā attiecībā uz precēm vai pakalpojumiem, kam tā reģistrēta, tā var maldināt sabiedrību, jo īpaši attiecībā uz šo preču vai pakalpojumu īpašībām, kvalitāti vai ģeogrāfisko izcelsmi.

13. pants

Iemesli atteikumam vai atcelšanai, vai spēkā neesamībai attiecībā tikai uz dažām precēm vai pakalpojumiem

Ja pamatojums preču zīmes reģistrācijas atteikumam vai atcelšanai vai spēkā neesamībai pastāv attiecībā tikai uz dažām precēm vai pakalpojumiem, kam šī preču zīme tikusi pieprasīta vai reģistrēta, reģistrācijas atteikums vai atcelšana vai spēkā neesamība attiecas tikai uz šīm precēm vai pakalpojumiem.

14. pants

Preču zīmes spēkā neesamības vai atcelšanas noteikšana a posteriori

Ja attiecībā uz agrākas preču zīmes, kas ir atteikta vai kuras spēkā esamībai atļauts izbeigties, agrāku izcelsmi izvirza prasību par Kopienas preču zīmi, agrākās preču zīmes spēkā neesamību vai atcelšanu var noteikt a posteriori.

15. pants

Īpaši noteikumi attiecībā uz kolektīvām preču zīmēm, garantijas zīmēm un sertifikācijas zīmēm

1. Neierobežojot 4. pantu, dalībvalstis, kuru tiesību akti atļauj kolektīvu preču zīmju vai garantijas vai sertifikācijas zīmju reģistrāciju, var paredzēt, ka šādas zīmes nereģistrē vai atceļ, vai pasludina par spēkā neesošām saskaņā ar 3. un 12. pantā precizēto papildu pamatojumu, ja to prasa šo zīmju funkcija.

2. Atkāpjoties no 3. panta 1. punkta c) apakšpunkta, dalībvalstis var paredzēt, ka apzīmējumi vai norādes, kas komercdarbībā var kalpot, lai noteiktu preču vai pakalpojumu ģeogrāfisko izcelsmi, var veidot kolektīvas, garantijas vai sertifikācijas zīmes. Šāda zīme nedod īpašniekam tiesības aizliegt trešai personai lietot šādas zīmes vai norādes komercdarbībā ar noteikumu, ka tās lieto saskaņā ar godīgu praksi rūpnieciskās vai komerciālās lietās; jo īpaši šādu zīmi nevar izmantot pret trešo personu, kam piešķirtas tiesības lietot ģeogrāfisku nosaukumu.

16. pants

Valsts noteikumi, kas jāpieņem, ievērojot šo direktīvu

1. Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvi un administratīvi akti, kas vajadzīgi, lai ne vēlāk kā līdz 1991. gada 28. decembrim izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis par to tūlīt informē Komisiju.

2. Rīkojoties saskaņā ar Komisijas priekšlikumu, Padome ar kvalificētu balsu vairākumu var atlikt šā panta 1. punktā norādīto datumu līdz, vēlākais, 1992. gada 31. decembrim.

3. Dalībvalstis dara Komisijai zināmus galvenos savu tiesību aktus, ko tās pieņem jomā, uz ko attiecas šī direktīva.

17. pants

Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 1988. gada 21. decembrī

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

V. Papandreou

[1] OV C 351, 31.12.1980., 1. lpp un OV C 351, 31.12.1985., 4. lpp.

[2] OV C 307, 14.11.1983., 66. lpp. un OV C 309, 5.12.1988.

[3] OV C 310, 30.11.1981., 22. lpp.

--------------------------------------------------