a) šā panta 1. punktā minētos valsts noteikumus;

b) to atbilstības novērtēšanas un verificēšanas procedūru aprakstu, kuras īstenojamas, piemērojot 1. punktā minētos valsts noteikumus;

c) informāciju par struktūrām, kas izraudzītas īstenot atbilstības novērtēšanas un verificēšanas procedūras attiecībā uz atklātajiem punktiem.

a) šā panta 1. punktā minētos valsts noteikumus;

b) to atbilstības novērtēšanas un verificēšanas procedūru aprakstu, kuras īstenojamas, piemērojot 1. punktā minētos valsts noteikumus;

c) informāciju par struktūrām, kas izraudzītas īstenot atbilstības novērtēšanas un verificēšanas procedūras attiecībā uz valsts noteikumiem, kuri attiecas uz īpašajiem gadījumiem, kas norādīti pielikuma 7.7. iedaļā.

a) paziņotā iestāde pirms EK sertifikāta piešķiršanas atbilstīgi ►M1  Direktīvas (ES) 2016/797 15. pantam ◄ pienācīgi norāda iemeslus, kāpēc kāds savstarpējas izmantojamības komponents nav sertificēts;

b) valstu drošības iestādes atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes ►M1  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2016/798 ( 2 ) 16. panta 2. punkta d) apakšpunktam ◄ ziņo par nesertificētu savstarpējas izmantojamības komponentu lietošanu atļauju piešķiršanas procedūru kontekstā valsts gada ziņojumā, kas minēts ►M1  Direktīvas (ES) 2016/798 19. pantā ◄ .

a) apakšsistēmām, kam atļauja piešķirta atbilstīgi minētajiem lēmumiem;

b) jaunu, atjaunotu vai modernizētu apakšsistēmu projektiem, kuri šīs regulas publicēšanas dienā ir izstrādes beigu posmā vai uz ko attiecas līgums, kuru īsteno.

1. Saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/797 4. panta 3. punktu šajā SITS:

a) norādīta tās paredzētā darbības joma (2. iedaļa);

b) noteiktas pamatprasības infrastruktūras apakšsistēmai un apkopes apakšsistēmas daļai (3. iedaļa);

c) noteiktas funkcionālās un tehniskās specifikācijas, kuru izpilde nodrošināma attiecībā uz infrastruktūras apakšsistēmu un apkopes apakšsistēmas daļu un tās saskarnēm ar citām apakšsistēmām (4. iedaļa);

d) noteikti savstarpējas izmantojamības komponenti un saskarnes, uz kuriem attiecināmas Eiropas specifikācijas, tostarp Eiropas standarti, kuri vajadzīgi, lai panāktu Savienības dzelzceļu sistēmas savstarpēju izmantojamību (5. iedaļa);

e) noteikts, kādas procedūras katrā attiecīgā gadījumā izmantojamas, lai, no vienas puses, novērtētu savstarpējas izmantojamības komponentu atbilstību vai piemērotību lietošanai un, no otras puses, veiktu apakšsistēmu “EK” verifikāciju (6. iedaļa);

f) norādīta šīs SITS īstenošanas stratēģija (7. iedaļa);

g) norādīta attiecīgajam personālam nepieciešamā profesionālā kvalifikācija, kā arī veselības un drošības nosacījumi darbā, kuri ir nepieciešami infrastruktūras apakšsistēmas ekspluatācijai un tehniskajai apkopei, kā arī šīs SITS īstenošanai (4. iedaļa);

h) norādīti esošajai infrastruktūras apakšsistēmai piemērojamie noteikumi, jo īpaši modernizācijas un atjaunošanas gadījumā, un šādos gadījumos – pārveidošanas darbi, kam vajadzīgs pieteikums jaunai atļaujai;

i) norādīti infrastruktūras apakšsistēmas parametri, kas dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam jāpārbauda, un procedūras, kas piemērojamas minēto parametru pārbaudei pēc tam, kad piešķirta atļauja ritekli laist tirgū, un pirms ritekļa pirmās izmantošanas reizes, lai nodrošinātu savietojamību starp ritekļiem un maršrutiem, kuros tos paredzēts ekspluatēt.

2. Šajā SITS noteiktās prasības attiecas uz visu sliežu ceļu platumu sistēmām, kuras ietilpst šīs SITS darbības jomā, izņemot gadījumus, kad punktā ir norādītas konkrētas sliežu ceļu sistēmas vai konkrēts sliežu ceļa nominālais platums.

a) infrastruktūras strukturālo apakšsistēmu;

b) ar infrastruktūras apakšsistēmu saistīto apkopes funkcionālās apakšsistēmas daļu (t. i. mazgāšanas iekārtas vilcienu ārpuses tīrīšanai, ūdens krājumu atjaunošanas, degvielas uzpildes, stacionāras tualešu iztukšošanas un ārējās energoapgādes iekārtas).

a) līnijas plānojums;

b) sliežu ceļa parametri;

c) pārmijas un krustojumi;

d) sliežu ceļa izturība pret slodzēm;

e) konstrukciju izturība pret satiksmes slodzēm;

f) tūlītējas rīcības robežvērtības attiecībā uz sliežu ceļa ģeometrijas defektiem;

g) peroni;

h) veselības aizsardzība, drošība un vides aizsardzība;

i) ekspluatācijas nodrošinājums;

j) stacionāras vilcienu apkopes iekārtas.

a) ritošā sastāva apakšsistēma;

b) energoapgādes apakšsistēma;

c) vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu apakšsistēma;

d) satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēma.

1. Savienības dzelzceļu sistēma, uz kuru attiecas ►M1  Direktīva (ES) 2016/797 ◄ un kuras daļa ir infrastruktūras apakšsistēma un tehniskās apkopes apakšsistēma, ir integrēta sistēma, kuras daļu savstarpējā atbilstība jāverificē. Savstarpējo atbilstību pārbauda īpaši attiecībā uz infrastruktūras apakšsistēmas specifikācijām un tās saskarnēm ar citām apakšsistēmām Savienības dzelzceļu sistēmā, kurā apakšsistēma ir integrēta, kā arī attiecībā uz ekspluatācijas un tehniskās apkopes noteikumiem.

2. Šajā SITS norādītās robežvērtības nav paredzēts noteikt kā standarta projektētās vērtības. Tomēr projektētajām vērtībām jābūt šajā SITS noteiktajās robežās.

3. Infrastruktūras apakšsistēmas un apkopes apakšsistēmas daļas un to saskarņu funkcionālās un tehniskās specifikācijas, kuras raksturotas 4.2. un 4.3. punktā, neliek izmantot īpašas tehnoloģijas vai tehniskus risinājumus, izņemot gadījumus, kad tas noteikti nepieciešams Savienības dzelzceļu sistēmas savstarpējai izmantojamībai.

4. Tādiem inovatīviem risinājumiem saistībā ar savstarpēju izmantojamību, kuri neatbilst šajā SITS noteiktajām prasībām un/vai kuri nav novērtējami saskaņā ar šo SITS, ir nepieciešamas jaunas specifikācijas un/vai jaunas novērtēšanas metodes. Lai veicinātu tehnoloģisku jauninājumu attīstību, šīs specifikācijas un novērtēšanas metodes jāizstrādā saskaņā ar procesu, kas 10. pantā definēts inovatīviem risinājumiem.

5. Ja ir atsauce uz EN standartiem, nepiemēro atkāpes, kuras EN standartos minētas kā “valsts atkāpes”, ja vien šajā SITS nav paredzēts citādi.

6. Ja šajā SITS līnijas ātrums ir noteikts kilometros stundā (km/h) kā kategorija vai veiktspējas parametrs, ir jāļauj ātrumu izteikt kā ekvivalentu jūdzēs stundā (jūdzes/h) atbilstīgi G papildinājumam attiecībā uz Īrijas un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes tīkliem.

1. Savienības dzelzceļu tīkla elementi ir noteikti Direktīvas (ES) 2016/797 I pielikuma 1. punktā. Lai savstarpēja izmantojamība būtu rentabla, katram Savienības dzelzceļu tīkla elementam piešķir “SITS līnijas kategoriju”.

2. SITS līnijas kategorija ir pārvadājumu kodu kombinācija. Līniju, pa kurām notiek tikai viena veida satiksme (piemēram, līnija tikai kravu pārvadājumiem), veiktspējas aprakstīšanai var izmantot vienu kodu; jauktas satiksmes gadījumā kategorijas raksturojumam izmanto vienu vai vairākus kodus pasažieru un kravu pārvadājumiem. Pārvadājumu kodu kombinācija raksturo aplieci, kurā var izmantot vēlamo jauktās satiksmes veidu.

3. Šīs SITS līnijas kategorijas izmanto esošo līniju klasifikācijai nolūkā noteikt mērķsistēmu tā, lai tiktu izpildīti attiecīgie veiktspējas parametri.

4. Lai līnijas iedalītu kategorijās atbilstīgi SITS, tās parasti klasificē, pamatojoties uz pārvadājumu veidu (pārvadājumu kodu), ko raksturo šādi veiktspējas parametri:

— gabarīts,

— ass slodze,

— līnijas ātrums,

— vilciena garums,

— perona lietderīgais garums.

5. Šā pielikuma 2. un 3. tabulā minētos veiktspējas parametrus nav paredzēts izmantot, lai tieši noteiktu ritošā sastāva un infrastruktūras savietojamību.

6. Informācija par saistību starp maksimālo ass slodzi un maksimālo ātrumu atbilstīgi ritekļa veidam ir sniegta E un F papildinājumā.

7. Pārvadājumu veidu veiktspējas līmeņi ir norādīti 2. un 3. tabulā.

8. Attiecībā uz konstrukcijām nepietiek tikai ar ass slodzi, lai noteiktu prasības infrastruktūrai. Prasības jaunām konstrukcijām ir noteiktas 4.2.7.1.1. punktā, bet esošajām konstrukcijām – 4.2.7.4. punktā.

9. Minētajos pārvadājumu kodos attiecīgi ir iekļauti pasažieru pārvadājumu mezgli, kravu pārvadājumu mezgli un savienojošās līnijas.

10. Saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/797 4. panta 7. punktu, kurš paredz, ka SITS neskar dalībvalstu lēmumus attiecībā uz infrastruktūru izmantošanu tādu ritekļu kustībai, uz ko neattiecas SITS, ir atļauts projektēt jaunas un modernizētas līnijas, kurās var izmantot:

— lielākus gabarītus,

— lielākas ass slodzes,

— lielāku ātrumu,

— lielāku perona lietderīgo garumu,

— garākus vilcienus,

11. Neskarot 7.6. iedaļu un 4.2.7.1.2. iedaļas 3. punktu, iedalot jaunu līniju kategorijā P1, ir jānodrošina, lai “I kategorijas” vilcieni atbilstīgi HS RST SITS (Komisijas Lēmums 2008/232/EK ( 4 )), kuri var sasniegt ātrumu vairāk nekā 250 km/h, pa attiecīgo līniju var braukt ar ātrumu līdz maksimālajam ātrumam.

12. Līnijas konkrētas vietas ir atļauts projektēt tā, ka kāds no veiktspējas parametriem “līnijas ātrums”, “perona lietderīgais garums” un “vilciena garums” vai visi šie parametri ir mazāki, nekā norādīts 2. un 3. tabulā, ja tam ir pienācīgs pamatojums ģeogrāfisku, pilsētvides vai vides apstākļu ierobežojumu dēļ.

A.  Līnijas plānojums

a) Būvju tuvinājuma gabarīts (4.2.3.1.);

b) attālums starp sliežu ceļu asīm (4.2.3.2.);

c) maksimālie slīpumi (4.2.3.3.);

d) horizontālas līknes minimālais rādiuss (4.2.3.4.);

e) vertikālas līknes minimālais rādiuss (4.2.3.5.).

B.  Sliežu ceļa parametri

a) Nominālais sliežu ceļa platums (4.2.4.1.);

b) ārējās sliedes paaugstinājums (4.2.4.2.);

c) ārējās sliedes paaugstinājuma deficīts (4.2.4.3.);

d) ārējās sliedes paaugstinājuma deficīta strauja maiņa (4.2.4.4.);

e) ekvivalentais koniskums (4.2.4.5.);

f) vienlaidu sliežu ceļa sliedes galviņas profils (4.2.4.6.);

g) sliežu ieslīpums (4.2.4.7.).

C.  Pārmijas un krustojumi

a) Pārmiju un krustojumu projektētā ģeometrija (4.2.5.1.);

b) kustīgu krusteņa seržu izmantojums (4.2.5.2.);

c) stacionāru dubulto krustenisko pāreju maksimālais nevadāmais garums (4.2.5.3.).

D.  Sliežu ceļa izturība pret slodzēm

a) Sliežu ceļa izturība pret vertikālām slodzēm (4.2.6.1.);

b) sliežu ceļa izturība pret garenvirziena slodzēm (4.2.6.2.);

c) sliežu ceļa izturība pret sānvirziena slodzēm (4.2.6.3.).

E.  Konstrukciju izturība pret satiksmes slodzēm

a) Jaunu tiltu izturība pret satiksmes slodzēm (4.2.7.1.);

b) ekvivalents vertikāls jaunu zemes klātņu noslogojums un grunts spiediena ietekme uz jaunām konstrukcijām (4.2.7.2.);

c) pāri vai blakus sliežu ceļam būvējamu jaunu konstrukciju izturība (4.2.7.3.);

d) pastāvošu tiltu un zemes klātņu izturība pret satiksmes slodzēm (4.2.7.4.).

F.  Tūlītējas rīcības robežvērtības attiecībā uz sliežu ceļa ģeometrijas defektiem

a) Tūlītējas rīcības robežvērtība lāgojumam (4.2.8.1.);

b) tūlītējas rīcības robežvērtība garenprofila līmenim (4.2.8.2.);

c) tūlītējas rīcības robežvērtība sliežu ceļa nošķiebumam (4.2.8.3.);

d) tūlītējas rīcības robežvērtība sliežu ceļa platumam kā izolētam defektam (4.2.8.4.);

e) tūlītējas rīcības robežvērtība ārējās sliedes paaugstinājumam (4.2.8.5.);

f) tūlītējas rīcības robežvērtības pārmijām un krustojumiem (4.2.8.6.).

G.  Peroni

a) Perona lietderīgais garums (4.2.9.1.);

b) perona augstums (4.2.9.2.);

c) perona nobīde (4.2.9.3.);

d) sliežu ceļu plānojums gar peroniem (4.2.9.4.).

H.  Veselības aizsardzība, drošība un vides aizsardzība

a) Maksimālās spiediena pārmaiņas tuneļos (4.2.10.1.);

b) sānvēja ietekme (4.2.10.2.);

c) Aerodinamiskā ietekme uz balastētu sliežu ceļu (4.2.10.3.).

I.  Ekspluatācijas nodrošinājums

a) Atrašanās vietas rādītāji (4.2.11.1.);

b) ekvivalentais koniskums ekspluatācijā (4.2.11.2.).

J.  Stacionāras vilcienu apkopes iekārtas

a) Vispārīgi noteikumi (4.2.12.1);

b) tualešu iztukšošana (4.2.12.2.);

c) vilcienu ārpuses tīrīšanas iekārtas (4.2.12.3.);

d) ūdens krājumu atjaunošana (4.2.12.4.);

e) degvielas uzpilde (4.2.12.5.);

f) ārējā energoapgāde (4.2.12.6.).

K.  Tehniskās apkopes noteikumi

a) Tehniskās apkopes dokumentācija (4.5.1.);

b) tehniskās apkopes plāns (4.5.2.).

1. Prasības attiecībā uz pamatparametriem ir aprakstītas turpmākajos punktos kopā ar īpašiem nosacījumiem, kurus attiecīgā gadījumā var piemērot aplūkotajiem pamatparametriem un saskarnēm.

2. Minētās pamatparametru vērtības ir spēkā tikai līdz līnijas maksimālajam ātrumam 350 km/h.

3. Īrijas un Apvienotās Karalistes Ziemeļīrijas tīklā minētās pamatparametru vērtības ir spēkā tikai līdz līnijas maksimālajam ātrumam 165 km/h.

4. Daudzsliežu dzelzceļa gadījumā šīs SITS prasības jāpiemēro atsevišķi katram sliežu pārim, ko paredzēts ekspluatēt kā atsevišķu sliežu ceļu.

5. Prasības līnijām īpašos gadījumos ir aprakstītas 7.7. punktā.

6. Pieļaujami īsi sliežu ceļa posmi ar ierīcēm, kuras nodrošina pāreju starp sliežu ceļiem ar atšķirīgu sliežu ceļa nominālo platumu.

7. Apakšsistēmai noteiktās prasības attiecas uz parastiem ekspluatācijas apstākļiem. SITS 4.4. punktā ir aplūkota ietekme, ko var radīt darbi, kuru veikšanai – ciktāl tas attiecas uz apakšsistēmas veiktspēju – var būt vajadzīgi pagaidu izņēmumi.

8. Vilcienu veiktspēju var uzlabot, izmantojot īpašas sistēmas, piemēram, ritekļa korpusa nolieces sistēmu. Šādu vilcienu ekspluatācijai pieļaujami īpaši nosacījumi, ja tie neparedz ierobežojumus citiem, ar šādām sistēmām neaprīkotiem vilcieniem.

1. Būvju tuvinājuma gabarīta augšējo daļu nosaka, pamatojoties uz gabarītiem, kuri izvēlēti atbilstīgi 4.2.1. punktam. Šie gabarīti ir noteikti standarta EN 15273-3:2013 C pielikumā un D pielikuma D.4.8. punktā.

2. Būvju tuvinājuma gabarīta apakšējā daļa atbilst GI2, kā noteikts standarta EN 15273-3:2013 C pielikumā. Ja sliežu ceļi ir aprīkoti ar sliežu bremzēm, būvju tuvinājuma gabarīts GI1, kā noteikts standarta EN 15273-3:2013 C pielikumā, attiecas uz gabarīta apakšējo daļu.

3. Būvju tuvinājuma gabarītu aprēķina, izmantojot kinemātisko metodi atbilstīgi standarta EN 15273-3:2013 5., 7. un 10. iedaļas, C pielikuma un D pielikuma D.4.8. punkta prasībām.

4. Šīs iedaļas 1., 2. un 3. punkta vietā sistēmā ar 1 520  mm platiem sliežu ceļiem visus pārvadājumu kodus, kuri izvēlēti atbilstīgi 4.2.1. punktam, piemēro ar vienoto būvju tuvinājuma gabarītu S, kā noteikts šīs SITS H papildinājumā.

5. Šīs iedaļas 1., 2. un 3. punkta vietā sistēmā ar 1 600  mm platiem sliežu ceļiem visus pārvadājumu kodus, kuri izvēlēti atbilstīgi 4.2.1. punktam, piemēro ar vienoto būvju tuvinājuma gabarītu IRL 1, kā noteikts šīs SITS O papildinājumā.

1. Attālumu starp sliežu ceļu asīm nosaka, pamatojoties uz gabarītiem, kuri izvēlēti atbilstīgi 4.2.1. punktam.

2. Jaunām līnijām nominālo horizontālo attālumu starp sliežu ceļu asīm nosaka atbilstīgi projektam, un tas nedrīkst būt mazāks par 4. tabulā norādīto vērtību; ir jāņem vērā aerodinamiskās iedarbības robežvērtības.

3. Attālumam starp sliežu ceļu asīm ir vismaz jāatbilst prasībām attiecībā uz uzstādīšanas tuvinājuma robežvērtību starp sliežu ceļu asīm, ko nosaka atbilstīgi standarta EN 15273-3:2013 9. iedaļas prasībām.

4. Šīs iedaļas 1., 2. un 3. punkta vietā sistēmā ar 1 520  mm platiem sliežu ceļiem nominālo horizontālo attālumu starp sliežu ceļu asīm nosaka atbilstīgi projektam, un tas nedrīkst būt mazāks par 5. tabulā norādīto vērtību; ir jāņem vērā aerodinamiskās iedarbības robežvērtības.

5. Šīs iedaļas 2. punkta vietā sistēmā ar 1 668  mm platiem sliežu ceļiem jaunām līnijām nominālo horizontālo attālumu starp sliežu ceļu asīm nosaka atbilstīgi projektam, un tas nedrīkst būt mazāks par 6. tabulā norādīto vērtību; ir jāņem vērā aerodinamiskās iedarbības robežvērtības.

6. Šīs iedaļas 1., 2. un 3. punkta vietā sistēmā ar 1 600  mm platiem sliežu ceļiem attālumu starp sliežu ceļu asīm nosaka, pamatojoties uz gabarītiem, kuri izvēlēti atbilstīgi 4.2.1. punktam. Nominālo horizontālo attālumu starp sliežu ceļu asīm nosaka atbilstīgi projektam, un tas nedrīkst būt mazāks par 3,57 m gabarītam IRL 1; ir jāņem vērā aerodinamiskās iedarbības robežvērtības.

1. Vietās, kur paredzēts regulāri piekabināt vai atkabināt ritekļus, sliežu ceļu slīpumi caur jaunu līniju pasažieru peroniem nepārsniedz 2,5 mm/m.

2. Ritošā sastāva novietošanai stāvēšanai paredzēto jauno šķirotavas sliežu ceļu slīpumi nepārsniedz 2,5 mm/m, ja nav īpašu ierīču, kuras novērš ritošā sastāva pašaizbraukšanu.

3. Galvenajiem sliežu ceļiem jaunās P1 līnijās, kuras paredzēts izmantot pasažieru pārvadājumiem, projektēšanas posmā ir pieļaujami slīpumi līdz 35 mm/m, ievērojot šādas prasības par aplieci:

a) mainīga profila slīpuma vidējā vērtība 10 km garā sliežu ceļa posmā ir mazāka par 25 mm/m vai vienāda ar to;

b) maksimālais garums posmiem ar nepārtrauktu slīpumu 35 mm/m nepārsniedz 6 km.

1. Jaunām līnijām minimālais projektētais horizontālas līknes rādiuss nedrīkst būt mazāks par 150 m.

2. Jaunām līnijām pretējas līknes (izņemot līknes šķirotavās, kur veic manevrus ar atsevišķiem vagoniem), kuru rādiuss ir 150–300 m, projektē, lai novērstu bufera bloķēšanu. Attiecībā uz taisniem starpposma sliežu ceļa komponentiem starp līknēm piemēro I papildinājuma 43. un 44. tabulas prasības. Attiecībā uz starpposma sliežu ceļa komponentiem, kas nav taisni, veic detalizētu aprēķinu, lai pārbaudītu, cik liels ir aizmugurējās daļas attālums no sliedes.

3. Šīs iedaļas 2. punkta vietā sistēmā ar 1 520  mm platiem sliežu ceļiem pretējas līknes, kuru rādiuss ir 150–250 m, projektē tā, lai starp līkumiem būtu vismaz 15 m garš taisns sliežu ceļa posms.

1. Vertikālu līkņu rādiuss (izņemot šķirošanas uzkalniņus) ir vismaz 500 m pacēluma virsotnē vai vismaz 900 m ieplakā.

2. Šķirošanas uzkalniņu vertikālo līkņu rādiuss ir vismaz 250 m pacēluma virsotnē vai vismaz 300 m ieplakā.

3. Šīs iedaļas 1. punkta vietā sistēmā ar 1 520  mm platiem sliežu ceļiem vertikālo līkņu rādiuss (izņemot šķirotavas) ir vismaz 5 000  m pacēluma virsotnē un ieplakā.

4. Šīs iedaļas 2. punkta vietā sistēmā ar 1 520  mm platiem sliežu ceļiem vertikālo līkņu rādiuss šķirošanas uzkalniņos ir vismaz 350 m pacēluma virsotnē un 250 m ieplakā.

1. Eiropas standarta nominālais sliežu ceļa platums ir 1 435  mm.

2. Šīs iedaļas 1. punkta vietā sistēmā ar 1 520  mm platiem sliežu ceļiem nominālais sliežu ceļa platums ir 1 520  mm.

3. Šīs iedaļas 1. punkta vietā sistēmā ar 1 668  mm platiem sliežu ceļiem nominālais sliežu ceļa platums ir 1 668  mm.

4. Šīs iedaļas 1. punkta vietā sistēmā ar 1 600  mm platiem sliežu ceļiem nominālais sliežu ceļa platums ir 1 600  mm.

1. Projektētais ārējās sliedes paaugstinājums līnijām nepārsniedz 7. tabulā norādīto vērtību.

2. Projektētais ārējās sliedes paaugstinājums sliežu ceļiem, kuri atrodas blakus staciju peroniem, kur parastā ekspluatācijā ir paredzēta vilcienu apstāšanās, nepārsniedz 110 mm.

3. Jaunām līnijām, kuras izmanto jauktiem pārvadājumiem vai kravu pārvadājumiem, līknēs, kuru rādiuss ir mazāks par 305 m un ārējās sliedes paaugstinājuma pārejas slīpums ir lielāks par 1 mm/m, ārējās sliedes paaugstinājums nepārsniedz robežvērtību, kas aprēķināta saskaņā ar formulu

4. Šīs iedaļas 1., 2. un 3. punkta vietā sistēmā ar 1 520  mm platiem sliežu ceļiem projektētais ārējās sliedes paaugstinājums nepārsniedz 150 mm.

5. Šīs iedaļas 1. punkta vietā sistēmā ar 1 668  mm platiem sliežu ceļiem projektētais ārējās sliedes paaugstinājums nepārsniedz 185 mm.

6. Šīs iedaļas 2. punkta vietā sistēmā ar 1 668  mm platiem sliežu ceļiem projektētais ārējās sliedes paaugstinājums sliežu ceļiem, kuri atrodas blakus staciju peroniem, kur parastā ekspluatācijā ir paredzēta vilcienu apstāšanās, nepārsniedz 125 mm.

7. Šīs iedaļas 3. punkta vietā sistēmā ar 1 668  mm platiem sliežu ceļiem jaunām līnijām, kuras izmanto jauktiem pārvadājumiem vai kravu pārvadājumiem, līknēs, kuru rādiuss ir mazāks par 250 m, ārējās sliedes paaugstinājums nepārsniedz robežvērtību, kas aprēķināta saskaņā ar formulu:

8. Šīs iedaļas 1. punkta vietā sistēmā ar 1 600  mm platiem sliežu ceļiem projektētais ārējās sliedes paaugstinājums nepārsniedz 185 mm.

1. Maksimālais ārējās sliedes paaugstinājuma deficīts ir norādīts 8. tabulā.

2. Vilcienus, kuri īpaši projektēti braukšanai ar lielāku ārējās sliedes paaugstinājuma deficītu (piemēram, motorvagonus ar zemākām ass slodzēm, nekā noteikts 2. tabulā; ritekļus ar speciālu iekārtu, lai izbrauktu līkumus), var ekspluatēt ar lielāku ārējās sliedes paaugstinājuma deficītu, ja pierādīts, ka tas neietekmē drošību.

3. Šīs iedaļas 1. punkta vietā visiem ritošā sastāva veidiem, ko izmanto sistēmā ar 1 520  mm platiem sliežu ceļiem, ārējās sliedes paaugstinājuma deficīts nepārsniedz 115 mm. Šis noteikums ir spēkā, ja ātrums nepārsniedz 200 km/h.

4. Šīs iedaļas 1. punkta vietā sistēmā ar 1 668  mm platiem sliežu ceļiem maksimālais ārējās sliedes paaugstinājuma deficīts ir norādīts 9. tabulā.

1. Ārējās sliedes paaugstinājuma deficīta straujas maiņas maksimālā vērtība ir šāda:

a) 130 mm – V ≤ 60 km/h;

b) 125 mm – 60 km/h < V ≤ 200 km/h;

c) 85 mm – 200 km/h < V ≤ 230 km/h;

d) 25 mm – V > 230 km/h.

2. Ja V ≤ 40 km/h un ārējās sliedes paaugstinājuma deficīts ir ≤ 75 mm pirms un pēc izliekuma straujas maiņas, ārējās sliedes paaugstinājuma deficīta straujas maiņas vērtību var palielināt līdz 150 mm.

3. Šīs iedaļas 1. un 2. punkta vietā sistēmā ar 1 520  mm platiem sliežu ceļiem ārējās sliedes paaugstinājuma deficīta straujas maiņas maksimālās vērtība ir šādas:

a) 115 mm – V ≤ 200 km/h;

b) 85 mm – 200 km/h < V ≤ 230 km/h;

c) 25 mm – V > 230 km/h.

4. Šīs iedaļas 1. punkta vietā sistēmā ar 1 668  mm platiem sliežu ceļiem ārējās sliedes paaugstinājuma deficīta straujas maiņas maksimālās projektētās vērtības ir šādas:

a) 150 mm – V ≤ 45 km/h;

b) 115 mm – 45 km/h < V ≤ 100 km/h;

c) (399–V)/2,6 (mm) – 100 km/h < V ≤ 220 km/h;

d) 70 mm – 220 km/h < V ≤ 230 km/h;

e) ārējās sliedes paaugstinājuma deficīta strauja maiņa nav pieļaujama, ja ātrums pārsniedz 230 km/h.

1. Ekvivalentā koniskuma robežvērtības, kuras norādītas 10. tabulā, aprēķina riteņpāra sānvirziena pārvietojuma amplitūdai (y):

2. Pārmijām un krustojumiem ekvivalentā koniskuma novērtējums nav jāveic.

3. Projektēto sliežu ceļa platumu, sliedes galviņas profilu un sliežu ieslīpumu vienlaidu sliežu ceļam izvēlas, lai nepārsniegtu 10. tabulā norādītās ekvivalentā koniskuma robežvērtības.

4. Šādus riteņpārus modelē, braucot projektētajos sliežu ceļa apstākļos (simulācijā veic aprēķinus saskaņā ar standartu EN 15302:2008+A1:2010):

a) S 1002, kā noteikts standarta EN 13715:2006 +A1:2010 C pielikumā, ar SR1;

b) S 1002, kā noteikts standarta EN 13715:2006+A1:2010 C pielikumā, ar SR2;

c) GV 1/40, kā noteikts standarta EN 13715:2006+A1:2010 B pielikumā, ar SR1;

d) GV 1/40, kā noteikts standarta EN 13715:2006+A1:2010 B pielikumā, ar SR2.

a) sistēmā ar 1 435  mm platiem sliežu ceļiem SR1 = 1 420  mm un SR2 = 1 426  mm;

b) sistēmā ar 1 524  mm platiem sliežu ceļiem SR1 = 1 505  mm un SR2 = 1 511  mm;

c) sistēmā ar 1 600  mm platiem sliežu ceļiem SR1 = 1 585  mm un SR2 = 1 591  mm;

d) sistēmā ar 1 668  mm platiem sliežu ceļiem SR1 = 1 653  mm un SR2 = 1 659  mm.

5. Šīs iedaļas 1.–4. punkta vietā sistēmā ar 1 520  mm platiem sliežu ceļiem ekvivalentā koniskuma novērtējums nav jāveic.

1. Sliedes galviņas profilu izvēlas diapazonā, kas noteikts standarta EN 13674-1:2011 A pielikumā, standarta EN 13674-4:2006+A1:2009 A pielikumā, vai tam ir jāatbilst 2. punktā noteiktajām vērtībām.

2. Vienlaidu sliežu ceļa sliedes galviņas profila konstrukcijas elementi ir šādi:

a) sliedes galviņas sānu malas slīpums no vertikāla līdz 1/16 leņķī attiecībā pret sliedes galviņas vertikālo asi;

b) vertikālais attālums starp šā sānu malas slīpuma augstāko punktu un sliedes augšas līmeni nepārsniedz 20 mm;

c) vismaz 12 mm rādiuss gabarīta stūrī;

d) 31–37,5 mm horizontālais attālums starp sliedes augšmalu un tangenciālo punktu.

3. Minētās prasības neattiecas uz paplašinātājiem.

1. Sliedes ir ieslīpas virzienā uz sliežu ceļa ass pusi.

2. Sliežu ceļiem, pa kuriem ir paredzēts pārvietoties ar ātrumu, kas pārsniedz 60 km/h, sliežu ieslīpumu noteiktam maršrutam izvēlas diapazonā no 1/20 līdz 1/40.

3. Posmos, kur attālums starp pārmijām un krustojumiem bez ieslīpuma nepārsniedz 100 m, ja braukšanas ātrums nepārsniedz 200 km/h, var izvietot sliedes bez ieslīpuma.

1. Sliedes projektē vertikālas vai ieslīpas.

2. Ieslīpām sliedēm projektēto ieslīpumu izvēlas diapazonā no 1/20 līdz 1/40.

3. Ieslīpumu var dot sliedes galviņas profila aktīvās daļas forma.

4. Pārmijās un krustojumos, kur braukšanas ātrums ir lielāks par 200 km/h, bet nepārsniedz 250 km/h, sliedes bez ieslīpuma var izvietot tikai posmos, kuri nepārsniedz 50 m.

5. Ja ātrums pārsniedz 250 km/h, sliedēm ir jābūt ieslīpām.

a) ass slodzi, kas izvēlēta saskaņā ar 4.2.1. punktu;

b) maksimālos vertikālos riteņu spēkus. Maksimālie riteņu spēki noteiktos testēšanas apstākļos ir noteikti standarta EN 14363:2005 5.3.2.3. punktā;

c) vertikālos kvazistatiskos riteņu spēkus. Maksimālie kvazistatiskie riteņu spēki noteiktos testēšanas apstākļos ir noteikti standarta EN 14363:2005 5.3.2.3. punktā.

1. Sliežu ceļus, tostarp pārmijas un krustojumus, projektē tā, lai tie būtu savietojami ar magnētisko bremžu sistēmām, ko izmanto avārijas bremzēšanai.

2. Noteikumus par induktīvo bremžu sistēmas izmantošanu uz sliežu ceļa nosaka infrastruktūras pārvaldītājs ekspluatācijas līmenī, pamatojoties uz sliežu ceļa, tostarp pārmiju un krustojumu, parametriem. Šīs bremžu sistēmas izmantošanas nosacījumus reģistrē saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2019/777 ( 5 ).

3. Sistēmā ar 1 600  mm platiem sliežu ceļiem var atļaut nepiemērot 1. punktu.

a) sānspēkus; maksimālie sānspēki, ar kādiem riteņpāris iedarbojas uz sliežu ceļu, noteiktos testēšanas apstākļos ir noteikti standarta EN 14363:2005 5.3.2.2. punktā;

b) kvazistatiskos virzošos spēkus; maksimālie kvazistatiskie virzošie spēki Yqst noteiktos rādiusos un testēšanas apstākļos ir noteikti standarta EN 14363:2005 5.3.2.3. punktā.

1. Konstrukcijas projektē tā, lai tās izturētu vertikālas slodzes saskaņā ar šādiem standartā EN 1991-2:2003/AC:2010 noteiktiem slodzes modeļiem:

a) slodzes modelis 71, kas noteikts standarta EN 1991-2:2003/AC:2010 6.3.2. punkta 2.P apakšpunktā;

b) papildus slodzes modelis SW/0 vienlaidu tiltiem, kas noteikts standarta EN 1991-2:2003/AC:2010 6.3.3. punkta 3.P apakšpunktā.

2. Slodzes modeļus reizina ar koeficientu alfa (α), kas noteikts standarta EN 1991-2:2003/AC:2010 6.3.2. punkta 3.P apakšpunktā un 6.3.3. punkta 5.P apakšpunktā.

3. Koeficienta alfa (α) vērtība ir vienāda ar 11. tabulā norādītajām vērtībām vai lielāka par tām.

1. Slodzes modeļa 71 un SW/0 slodzes iedarbību palielina, reizinot ar dinamisko koeficientu fī (Φ) saskaņā ar standarta EN 1991-2:2003/AC:2010 6.4.3. punkta 1.P apakšpunktu un 6.4.5.2. punkta 2. apakšpunktu.

2. Tiltiem, uz kuriem ātrums pārsniedz 200 km/h, kur saskaņā ar standarta EN 1991-2:2003/AC:2010 6.4.4. punktu ir jāveic dinamiskā analīze, konstrukciju papildus projektē arī slodzes modelim HSLM, kā noteikts standarta EN 1991-2:2003/AC:2010 6.4.6.1.1. punkta 3.–6. apakšpunktā.

3. Ir atļauts projektēt jaunus tiltus, kuri ir piemēroti arī atsevišķiem pasažieru vilcieniem ar lielāku ass slodzi nekā slodzes modelim HSLM. Dinamiskā analīze ir jāveic, izmantojot noslogojuma raksturlielumu atsevišķam vilcienam kā konstrukcijas masu parastai kravnesībai atbilstīgi K papildinājumam ar pielaidi pasažieriem stāvvietās saskaņā ar K papildinājuma 1. piezīmi.

1. Zemes klātnes projektē un grunts spiediena ietekmi nosaka, ņemot vērā slodzes modeļa 71 radītās vertikālās slodzes, kā noteikts standarta EN 1991-2:2003/AC:2010 6.3.2. punkta 2. apakšpunktā.

2. Ekvivalento vertikālo noslogojumu reizina ar koeficientu alfa (α), kas noteikts standarta EN 1991-2:2003/AC:2010 6.3.2. punkta 3.P apakšpunktā. Koeficienta α vērtība ir vienāda ar 11. tabulā norādītajām vērtībām vai lielāka par tām.

1. Atbilstoši 4.2.1. punktā noteiktajām SITS līniju kategorijām panāk tiltu un zemes klātņu noteiktu savstarpējas izmantojamības līmeni.

2. Minimālās prasības attiecībā uz konstrukciju spēju katram pārvadājumu kodam ir noteiktas E papildinājumā. Norādītās vērtības ir minimālais konstrukciju spējas mērķlīmenis, lai līniju varētu atzīt par savstarpēji izmantojamu.

3. Būtiski nosacījumi:

a) ja pastāvošas konstrukcijas vietā būvē jaunu konstrukciju, jaunā konstrukcija atbilst 4.2.7.1. vai 4.2.7.2. punktā definētajām prasībām;

b) ja pastāvošo konstrukciju minimālā spēja, ko izsaka kā publicēto EN līnijas kategoriju apvienojumā ar atļauto ātrumu, atbilst E papildinājuma prasībām, pastāvošās konstrukcijas atbilst attiecīgajām savstarpējas izmantojamības prasībām;

c) ja pastāvošas konstrukcijas spēja neatbilst E papildinājuma prasībām un tiek veikti darbi (piemēram, nostiprināšana), lai uzlabotu konstrukcijas spēju atbilstoši šīs SITS prasībām (turklāt konstrukcijas vietā neplāno būvēt jaunu konstrukciju), panāk konstrukcijas atbilstību E papildinājuma prasībām.

4. Attiecībā uz Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes tīklu iepriekš 2. un 3. punktā EN līnijas kategoriju var aizstāt ar maršruta pieejamības (Route Availability – RA) numuru (ko piešķir saskaņā ar šajā nolūkā paziņotajiem valsts tehniskajiem noteikumiem) un atsauci uz E papildinājumu attiecīgi aizstāj ar atsauci uz F papildinājumu.

1. Tūlītējas rīcības robežvērtības izolētiem defektiem lāgojumā ir noteiktas standarta EN 13848-5:2008+A1:2010 8.5. punktā. Izolētie defekti nedrīkst pārsniegt viļņa garuma diapazona D1 robežvērtības, kā noteikts standarta EN 6. tabulā.

2. Tūlītējas rīcības robežvērtības izolētiem defektiem lāgojumā, ja ātrums pārsniedz 300 km/h, ir atklāts punkts.

1. Tūlītējas rīcības robežvērtības izolētiem defektiem garenprofila līmenī ir noteiktas standarta EN 13848-5:2008+A1:2010 8.3. punktā. Izolētie defekti nedrīkst pārsniegt viļņa garuma diapazona D1 robežvērtības, kā noteikts standarta EN 5. tabulā.

2. Tūlītējas rīcības robežvērtības izolētiem defektiem garenprofila līmenī, ja ātrums pārsniedz 300 km/h, ir atklāts punkts.

1. Sliežu ceļa nošķiebumam kā izolētam defektam tūlītējas rīcības robežvērtības ir no nulles līdz maksimālajai vērtībai. Sliežu ceļa nošķiebums ir noteikts standarta EN 13848-1:2003+A1:2008 4.6. punktā.

2. Sliežu ceļa nošķiebuma robežvērtība ir mērījumu bāzes garuma funkcija, ko piemēro saskaņā ar standarta EN 13848-5:2008 + A1:2010 8.6. punktu.

3. Infrastruktūras pārvaldītājs tehniskās apkopes plānā norāda bāzes garumu sliežu ceļa mērījumiem, lai pārbaudītu atbilstību šai prasībai. Mērījumu bāzes garumā ietilpst vismaz viena no 2 m līdz 5 m gara bāze.

4. Šīs iedaļas 1. un 2. punkta vietā sistēmā ar 1 520  mm platiem sliežu ceļiem, ja bāzes garums ir 10 m, sliežu ceļa nošķiebums nedrīkst pārsniegt:

a) 16 mm pasažieru līnijām ar v > 120 km/h vai kravas līnijām ar v > 80 km/h;

b) 20 mm pasažieru līnijām ar v ≤ 120 km/h vai kravas līnijām ar v ≤ 80 km/h.

5. Šīs iedaļas 3. punkta vietā sistēmā ar 1 520  mm platiem sliežu ceļiem infrastruktūras pārvaldītājs tehniskās apkopes plānā norāda bāzes garumu sliežu ceļa mērījumiem, lai pārbaudītu atbilstību šai prasībai. Mērījumu bāzes garumā ietilpst vismaz viena 10 m gara bāze.

6. Šīs iedaļas 2. punkta vietā sistēmā ar 1 668  mm platiem sliežu ceļiem nošķiebuma robežvērtība ir mērījumu bāzes garuma funkcija, ko piemēro saskaņā ar vienu no šiem vienādojumiem atkarībā no ārējās sliedes paaugstinājuma:

a) nošķiebuma robežvērtība = (20/l + 3), ja u ≤ 0,67 × (r – 100) ar maksimālo vērtību:

b) nošķiebuma robežvērtība = (20/l + 1,5), ja 0,67 × (r – 100) < u < 0,9 × (r – 50) ar maksimālo vērtību:

1. Tūlītējas rīcības robežvērtības sliežu ceļa platumam kā izolētam defektam ir noteiktas 12. tabulā.

2. Šīs iedaļas 1. punkta vietā sistēmā ar 1 520  mm platiem sliežu ceļiem tūlītējas rīcības robežvērtības sliežu ceļa platumam kā izolētam defektam ir noteiktas 13. tabulā.

3. Šīs iedaļas 1. punkta vietā sistēmā ar 1 600  mm platiem sliežu ceļiem tūlītējas rīcības robežvērtības sliežu ceļa platumam kā izolētam defektam ir:

a) minimālais sliežu ceļa platums: 1 591  mm;

b) maksimālais sliežu ceļa platums: 1 635  mm.

1. Maksimālais ekspluatācijā pieļaujamais ārējās sliedes paaugstinājums ir 180 mm.

2. Maksimālais ekspluatācijā pieļaujamais ārējās sliedes paaugstinājums ir 190 mm līnijām, kuras paredzētas pasažieru pārvadājumiem.

3. Šīs iedaļas 1. un 2. punkta vietā sistēmā ar 1 520  mm platiem sliežu ceļiem maksimālais ekspluatācijā pieļaujamais ārējās sliedes paaugstinājums ir 150 mm.

4. Šīs iedaļas 1. un 2. punkta vietā sistēmā ar 1 600  mm platiem sliežu ceļiem maksimālais ekspluatācijā pieļaujamais ārējās sliedes paaugstinājums ir 185 mm.

5. Šīs iedaļas 1. un 2. punkta vietā sistēmā ar 1 668  mm platiem sliežu ceļiem maksimālais ekspluatācijā pieļaujamais ārējās sliedes paaugstinājums ir 200 mm.

1. Pārmiju un krustojumu tehniskie raksturlielumi atbilst šādām ekspluatācijas vērtībām:

a) brīvās riteņa pārejas maksimālā vērtība pārmijās: 1 380  mm.

b) vienkāršo krusteņu stacionāro seržu aizsargu minimālā vērtība: 1 392  mm.

c) brīvās riteņa pārejas maksimālā vērtība krusteņa serdē: 1 356  mm;

d) brīvās riteņa pārejas maksimālā vērtība pretsliedes/spārnsliedes ieejā: 1 380  mm;

e) uzmalu vadotnes minimālais platums: 38 mm;

f) uzmalu vadotnes minimālais dziļums: 40 mm;

g) pretsliedes maksimālais augstums: 70 mm.

2. Visas prasības, kas attiecas uz pārmijām un krustojumiem, ir piemērojamas arī citiem tehniskiem risinājumiem, kuros izmanto pārmiju sliedes, piemēram, daudzsliežu ceļa sānu modifikatoriem.

3. Šīs iedaļas 1. punkta vietā sistēmā ar 1 520  mm platiem sliežu ceļiem pārmiju un krustojumu tehniskie raksturlielumi atbilst šādām ekspluatācijas vērtībām:

a) apvedceļa minimālā vērtība šaurākajā vietā starp atklātu pārmiju sliedi un rāmjsliedi ir 65 mm;

b) vienkāršo krusteņu stacionāro seržu aizsargu minimālā vērtība ir 1 472  mm;

c) šo vērtību mēra 13 mm zem velšanās virsmas teorētiskajā atsauces līnijā attiecīgā attālumā atpakaļvirzienā no faktiskā punkta, kā norādīts 2. attēlā. Krusteņiem ar punkta retrakciju šo vērtību var samazināt. Šajā gadījumā infrastruktūras pārvaldītājs pierāda, ka punkta retrakcija ir pietiekama, lai garantētu, ka ritenis nenonāk kontaktā ar serdi faktiskajā punktā;

d) brīvās riteņa pārejas maksimālā vērtība krusteņa serdē ir 1 435  mm;

e) uzmalu vadotnes minimālais platums ir 42 mm;

f) uzmalu vadotnes minimālais dziļums ir 40 mm;

g) pretsliedes maksimālais augstums ir 50 mm.

4. Šīs iedaļas 1. punkta vietā sistēmā ar 1 600  mm platiem sliežu ceļiem pārmiju un krustojumu tehniskie raksturlielumi atbilst šādām ekspluatācijas vērtībām:

a) brīvās riteņa pārejas maksimālā vērtība pārmijās: 1 546  mm.

b) vienkāršo krusteņu stacionāro seržu aizsargu minimālā vērtība: 1 556  mm.

c) brīvās riteņa pārejas maksimālā vērtība krusteņa serdē: 1 520  mm;

d) brīvās riteņa pārejas maksimālā vērtība pretsliedes/spārnsliedes ieejā: 1 546  mm;

e) uzmalu vadotnes minimālais platums: 38 mm;

f) uzmalu vadotnes minimālais dziļums: 40 mm;

g) pretsliedes maksimālais augstums virs gaitas sliedes galviņas līmeņa: 25 mm.

1. Šā punkta prasības piemēro tikai pasažieru peroniem, pie kuriem parastā ekspluatācijā paredzēts apstāties vilcieniem.

2. Šā punkta prasību izpildes nolūkā pieļaujams projektēt peronus atbilstīgi pašreizējām ekspluatācijas prasībām, ja ir paredzēts nodrošinājums pamatoti paredzamām ekspluatācijas prasībām nākotnē. Nosakot saskarnes ar vilcieniem, kam paredzēts apstāties pie perona, ņem vērā gan pašreizējās ekspluatācijas prasības, gan pamatoti paredzamās ekspluatācijas prasības vismaz desmit gadus pēc perona nodošanas ekspluatācijā.

1. Perona nominālais augstums ir 550 mm vai 760 mm virs velšanās virsmas, ja rādiuss ir 300 m vai lielāks.

2. Ja rādiuss ir mazāks, perona nominālo augstumu var pielāgot atkarībā no perona nobīdes, lai mazinātu attālumu starp vilcienu un peronu.

3. Peroniem, pie kuriem ir paredzēts apstāties tādiem vilcieniem, kuri neietilpst lokomotīvju un pasažieru vagonu SITS darbības jomā, var piemērot atšķirīgus noteikumus attiecībā uz peronu nominālo augstumu.

4. Šīs iedaļas 1. un 2. punkta vietā sistēmā ar 1 520  mm platiem sliežu ceļiem perona nominālais augstums ir 200 mm vai 550 mm virs velšanās virsmas.

5. Šīs iedaļas 1. un 2. punkta vietā sistēmā ar 1 600  mm platiem sliežu ceļiem perona nominālais augstums ir 915 mm virs velšanās virsmas.

1. Attālumu no sliežu ceļa ass līdz perona malai paralēli velšanās plaknei (bq), kā definēts standarta EN 15273-3:2013 13. nodaļā, nosaka, pamatojoties uz uzstādīšanas tuvinājuma robežvērtību (bqlim). Uzstādīšanas tuvinājuma robežvērtību aprēķina, pamatojoties uz G1 gabarītu.

2. Peronu būvē tuvu gabarītam ar maksimālo pielaidi 50 mm. Tāpēc bq vērtība ir šāda:

3. Šīs iedaļas 1. un 2. punkta vietā sistēmā ar 1 520  mm platiem sliežu ceļiem perona nobīde ir:

a) 1 920  mm, ja perona augstums ir 550 mm, un

b) 1 745  mm, ja perona augstums ir 200 mm.

4. Šīs iedaļas 1. un 2. punkta vietā sistēmā ar 1 600  mm platiem sliežu ceļiem perona nobīde ir 1 560  mm.

1. Jaunās līnijās sliežu ceļam blakus peroniem ieteicams būt taisnam, bet rādiuss nedrīkst būt mazāks par 300 m.

2. Esošam sliežu ceļam gar jauniem, atjaunotiem vai modernizētiem peroniem vērtības nav noteiktas.

1. Tuneļos un apakšzemes konstrukcijās, kur ir paredzēts pārvietoties ar ātrumu 200 km/h vai ātrāk, ir jānodrošina, lai maksimālās spiediena pārmaiņas, kuras rodas, ja vilciens tunelī brauc ar maksimālo pieļaujamo ātrumu, nepārsniegtu 10 kPa laikā, kamēr vilciens šķērso tuneli.

2. Minētā prasība ir jāizpilda gar visu tādu vilcienu ārpusi, kas ir atbilstīgi lokomotīvju un pasažieru vagonu SITS.

1. Līnija ir savstarpēji izmantojama no sānvēja viedokļa, ja ir garantēta tāda atsauces vilciena drošība, kas brauc pa šo līniju viskritiskākajos ekspluatācijas apstākļos.

2. Atbilstības pierādīšanas noteikumos ņem vērā atsauces vilcieniem raksturīgās vēja līknes, kuras noteiktas lokomotīvju un pasažieru vagonu SITS.

3. Ja ģeogrāfiskā stāvokļa vai citu līnijas īpatnību dēļ drošību var garantēt tikai, izmantojot riska mazināšanas pasākumus, infrastruktūras pārvaldītājs veic vajadzīgos pasākumus, lai garantētu drošību, piemēram:

— šādās vietās nosaka vilcienu kustības ātruma ierobežojumus, kuri var būt pagaidu ierobežojumi laikposmā, kad iespējamas vētras,

— uzstāda iekārtas šāda sliežu ceļa posma aizsardzībai pret sānvēja iedarbību,

— izmanto citus atbilstošus līdzekļus.

4. Jāpierāda, ka pēc pasākumu veikšanas drošība ir garantēta.

1. Aerodinamiskā mijiedarbība starp ritošo sastāvu un infrastruktūru var izraisīt balasta akmeņu pacelšanu un aizpūšanu no sliežu ceļa pamatnes vienlaidu sliežu ceļā, pārmijās un krustojumos (Balasta pacelšana). Šo risku mazina.

2. Prasības infrastruktūras apakšsistēmai, kuru mērķis ir mazināt balasta pacelšanas risku, attiecas tikai uz līnijām, pa kurām ir paredzēts pārvietoties ar ātrumu, kas pārsniedz 250 km/h.

3. Šīs iedaļas 2. punkta prasības ir atklāts punkts.

1. Ja uz sliežu ceļa ir konstatēta brauciena nestabilitāte, dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums un infrastruktūras pārvaldītājs kopīgā izmeklēšanā saskaņā ar 2. un 3. punktu noskaidro, kurā līnijas posmā tas ir noticis.

2. Infrastruktūras pārvaldītājs izmēra sliežu ceļa platumu un sliedes galviņas profilus attiecīgajā vietā apmēram 10 m attālumā. 100 metros vidējo ekvivalento koniskumu aprēķina, modelējot ar riteņpāriem a)–d), kas minēti šīs SITS 4.2.4.5. punkta 4. apakšpunktā, lai kopīgās izmeklēšanas nolūkā pārbaudītu atbilstību ekvivalentā koniskuma robežvērtībai, kas sliežu ceļam noteikta 14. tabulā.

3. Ja 100 metros vidējais ekvivalentais koniskums atbilst 14. tabulā norādītajām robežvērtībām, dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums un infrastruktūras pārvaldītājs veic kopīgu izmeklēšanu, lai noteiktu nestabilitātes cēloni.

1. Ja izmanto mazgāšanas iekārtas, tām jāspēj no ārpuses tīrīt vienstāva un divstāvu vilcienus, kuru augstums ir:

a) no 500 līdz 3 500  mm vienstāva vilcieniem;

b) no 500 līdz 4 300  mm divstāvu vilcieniem.

2. Mazgāšanas iekārtas projektē tā, lai vilcieni caur tām varētu braukt ar jebkuru ātrumu 2–5 km/h diapazonā.

1. Stacionāras ūdens krājumu atjaunošanas iekārtas atbilst ūdensapgādes sistēmas raksturlielumiem, kuri norādīti Lokomotīvju un pasažieru vagonu SITS.

2. Stacionāra dzeramā ūdens apgādes iekārta savstarpējās izmantojamības dzelzceļa tīklā tiek apgādāta ar dzeramo ūdeni, kas atbilst Padomes Direktīvas 98/83/EK ( 6 ) prasībām.

1. Ekspluatācijas noteikumi tiek izstrādāti saskaņā ar procedūrām, kuras izklāstītas infrastruktūras pārvaldītāja drošības vadības sistēmā. Šajos noteikumos ņem vērā ar ekspluatāciju saistītos dokumentus, kuri ir daļa no tehniskās dokumentācijas, kā prasīts ►M1  Direktīvas (ES) 2016/797 15. panta 4. punktā un noteikts tās IV pielikumā (2.4. punkts) ◄ .

2. Dažkārt, veicot plānotus darbus, uz laiku var būt jāaptur infrastruktūras apakšsistēmas specifikāciju darbība un to savstarpējas izmantojamības komponenti, kuri definēti šīs SITS 4. un 5. iedaļā.

1. Tehniskās apkopes noteikumus izstrādā saskaņā ar procedūrām, kuras izklāstītas infrastruktūras pārvaldītāja drošības vadības sistēmā.

2. Tehniskās apkopes dokumentāciju sagatavo pirms līnijas nodošanas ekspluatācijā kā daļu no tehniskās dokumentācijas, ko pievieno verifikācijas deklarācijai.

3. Tehniskās apkopes plānu apakšsistēmai sagatavo, lai nodrošinātu šajā SITS noteikto prasību ievērošanu apakšsistēmas darbmūža laikā.

a) tūlītējas rīcības robežvērtību kopumu;

b) pasākumus (piemēram, ātruma ierobežojumus, remontdarbu ilgumu), kuri jāveic, ja nav nodrošināta atbilstība noteiktajām robežvērtībām,

a) iejaukšanās un trauksmes robežvērtību kopumu;

b) ziņas par darba metodēm, personāla profesionālo kompetenci un izmantojamiem individuālās aizsardzības līdzekļiem;

c) noteikumus, kuri jāpiemēro to personu aizsardzībai, kuras strādā uz sliežu ceļa vai tā tuvumā;

d) līdzekļus, ko izmanto, lai pārbaudītu ekspluatācijas robežvērtību ievērošanu;

e) pasākumus, kuri jāveic attiecībā uz ātrumu, kas pārsniedz 250 km/h, lai mazinātu balasta pacelšanas risku.

1. Personāla veselības aizsardzības un drošības nosacījumi, kuri jāievēro infrastruktūras apakšsistēmas ekspluatācijā un tehniskajā apkopē, atbilst attiecīgajiem Eiropas un valsts tiesību aktiem.

2. Šis aspekts ir aptverts procedūrās, kuras izklāstītas infrastruktūras pārvaldītāja drošības vadības sistēmā.

1. Šīs SITS 5.3. punkta prasību pamatā ir tradicionālas konstrukcijas balastēts sliežu ceļš ar Viņjoles (ar plakanu apakšu) sliedēm uz betona vai koka gulšņiem un stiprinājumiem, kuri nodrošina izturību pret garenslīdi, balstoties pret sliežu pamatni.

2. Komponentus un komponentu grupas, ko izmanto citu konstrukciju sliežu ceļu būvniecībā, neuzskata par savstarpējas izmantojamības komponentiem.

1. Šajā savstarpējas izmantojamības tehniskajā specifikācijā par “savstarpējas izmantojamības komponentiem” uzskata tikai šādus atsevišķus sliežu ceļa komponentus vai komponentu grupas:

a) sliedes (5.3.1.);

b) sliežu piestiprināšanas sistēmas (5.3.2.);

c) sliežu ceļa gulšņus (5.3.3.).

2. Turpmākajos punktos aprakstītas katram no šiem komponentiem piemērojamās specifikācijas.

3. Sliedes, stiprinājumus un gulšņus, ko izmanto īpašiem nolūkiem īsos sliežu ceļa posmos, piemēram, pārmijās un krustojumos, paplašinātājos, pārejas plātnēs un īpašās konstrukcijās, neuzskata par savstarpējas izmantojamības komponentiem.

a) sliedes galviņas profils;

b) sliežu tērauds.

1. Sliežu tērauds ir būtisks attiecībā uz 4.2.6. punkta “Sliežu ceļa izturība pret slodzēm” prasībām.

2. Sliežu tērauds atbilst šādām prasībām:

a) sliedes cietība ir vismaz 200 HBW;

b) stiepes stiprība ir vismaz 680 MPa;

c) ciklu minimālais skaits noguruma testēšanā bez kļūdas ir vismaz 5 × 106.

1. Sliežu piestiprināšanas sistēma ir būtiska attiecībā uz šādām prasībām: 4.2.6.1. punkts “Sliežu ceļa izturība pret vertikālām slodzēm”, 4.2.6.2. punkts “Sliežu ceļa izturība pret garenvirziena slodzēm” un 4.2.6.3. punkts “Sliežu ceļa izturība pret sānvirziena slodzēm”.

2. Sliežu piestiprināšanas sistēma laboratorijas testēšanas apstākļos atbilst šādām prasībām:

a) garenspēks, kura ietekmē sliede sāk slīdēt (t. i., neelastīgi kustēties) caur viensliedes stiprinājumiem, ir vismaz 7 kN, un, ja ātrums pārsniedz 250 km/h, garenspēks ir vismaz 9 kN;

b) sliežu stiprinājumu izturība pret tipiskas slodzes 3 000 000 ciklu iedarbību asā līkumā ir tāda, ka sliežu piestiprināšanas sistēmas veiktspējas izmaiņas nepārsniedz:

— 20 % no iespīlēšanas spēka,

— 25 % no vertikālā stinguma,

— garenvirziena ierobežojuma samazinājumu vairāk nekā 20 % apmērā.

— maksimālajai ass slodzei, kādai sliežu piestiprināšanas sistēma ir paredzēta,

— sliežu, sliežu ieslīpuma, zemsliežu pamata un gulšņu tipa kombinācijai, ar kuru drīkst izmantot sliežu piestiprināšanas sistēmu.

1. Sliežu ceļa gulšņu konstrukcija ir tāda, lai, izmantojot tos kopā ar konkrētām sliedēm un sliežu piestiprināšanas sistēmu, to īpašības atbilstu šādu punktu prasībām: 4.2.4.1. punkts “Nominālais sliežu ceļa platums”, 4.2.4.7. punkts “Sliežu ieslīpums” un 4.2.6. punkts “Sliežu ceļa izturība pret slodzēm”.

2. Sistēmā, kurā nominālais sliežu ceļa platums ir 1 435  mm, projektētais sliežu ceļa platums sliežu ceļa gulšņiem ir 1 437  mm.

1. Šīs SITS 5. iedaļā noteikto savstarpējas izmantojamības komponentu atbilstības novērtēšanas procedūrā piemēro attiecīgus moduļus.

2. Atbilstības novērtēšanas procedūras neattiecas uz izmantošanai derīgiem savstarpējas izmantojamības komponentiem, kuri ir piemēroti atkārtotai izmantošanai.

1. Savstarpējas izmantojamības komponentu atbilstības novērtēšanai izmanto šādus moduļus:

a) CA “Iekšējā ražošanas kontrole”;

b) CB “EK tipa pārbaude”;

c) CC “Atbilstība tipam, pamatojoties uz iekšējo ražošanas kontroli”;

d) CD “Atbilstība tipam, pamatojoties uz kvalitātes vadības sistēmu ražošanas procesā”;

e) CF “Atbilstība tipam, pamatojoties uz produkta verificēšanu”;

f) CH “Atbilstība, pamatojoties uz visaptverošu kvalitātes vadības sistēmu”.

2. Savstarpējas izmantojamības komponentu atbilstības novērtēšanai izvēlas 20. tabulā norādītos moduļus.

3. Uzskata, ka ražojumu, kuri laisti tirgū pirms attiecīgo SITS publicēšanas, tips ir apstiprināts, tāpēc EK tipa pārbaude (CB modulis) nav jāveic, ja ražotājs pierāda, ka salīdzināmos apstākļos veiktai savstarpējās izmantojamības komponentu iepriekšējo lietojumu testēšanai un verificēšanai ir bijuši pozitīvi rezultāti un tā atbilst šīs SITS prasībām. Šādā gadījumā šie novērtējumi paliek spēkā arī attiecībā uz jauno lietojumu. Ja nav iespējams pierādīt, ka risinājums iepriekš ir pozitīvi novērtēts, piemēro procedūru, kas attiecas uz savstarpējas izmantojamības komponentiem, kuri laisti ES tirgū pēc šīs SITS publicēšanas.

4. Savstarpējas izmantojamības komponentu atbilstības novērtēšana aptver šīs SITS A papildinājuma 36. tabulā norādītos posmus un raksturlielumus.

1. Saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/797 10. panta 3. punktu gadījumā, ja uz savstarpējas izmantojamības komponentiem attiecas citi Savienības tiesību akti, kas skar citus jautājumus, “EK” atbilstības vai piemērotības lietošanai deklarācijā norāda, ka šie savstarpējas izmantojamības komponenti atbilst arī minēto citu tiesību aktu prasībām.

2. Saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2019/250 ( 7 ) I pielikumu “EK” deklarācijā par atbilstību vai piemērotību lietošanai iekļauj izmantošanas nosacījumu un ierobežojumu sarakstu.

a) sliežu, sliežu ieslīpuma, zemsliežu pamata un gulšņu tipa kombināciju, ar kuru drīkst izmantot sliežu piestiprināšanas sistēmu;

b) maksimālo ass slodzi, kādai sliežu piestiprināšanas sistēma ir paredzēta.

a) sliežu, sliežu ieslīpuma un sliežu piestiprināšanas sistēmas tipa kombināciju, ar kuru drīkst izmantot gulšņus;

b) nominālo un projektēto sliežu ceļa platumu;

c) tā ass slodzes un vilcienu kustības ātruma kombinācijas, kam sliežu ceļa gulšņi ir paredzēti.

a) sliedes cietību testē attiecībā uz ritošā sastāva stāvokli saskaņā ar standarta EN 13674-1:2011 9.1.8. punktu, un to mēra, izmantojot vienu paraugu (kontroles paraugs no ražošanas);

b) stiepes stiprību testē saskaņā ar standarta EN 13674-1:2011 9.1.9. punktu, un to mēra, izmantojot vienu paraugu (kontroles paraugs no ražošanas);

c) nogurumu testē saskaņā ar standarta EN 13674-1:2011 8.1. un 8.4. punktu.

1. Līdz 2021. gada 31. maijam ir atļauts projektētais sliežu ceļa platums sliežu ceļa gulšņiem, kas ir mazāks par 1 437  mm.

2. Attiecībā uz pārstatāma platuma sliežu ceļa gulšņiem (polyvalent gauge track sleepers) un dažāda platuma sliežu ceļiem piemērotiem gulšņiem (multiple gauge track sleepers) ir atļauts nenovērtēt projektētā sliežu ceļa platumu, ja nominālais sliežu ceļa platums ir 1 435  mm.

1. Pēc pieteikuma iesniedzēja lūguma paziņotā iestāde veic infrastruktūras apakšsistēmas EK verificēšanu saskaņā ar ►M1  Direktīvas (ES) 2016/797 15. pantu ◄ un saskaņā ar attiecīgo moduļu noteikumiem.

2. Ja pieteikuma iesniedzējs pierāda, ka infrastruktūras apakšsistēmas vai apakšsistēmas daļu testēšana vai novērtēšana ir bijusi tāda pati, kā testēšana vai novērtēšana, kas devusi pozitīvus rezultātus attiecībā uz projekta iepriekšējiem lietojumiem, paziņotā iestāde šīs testēšanas un novērtēšanas rezultātus ņem vērā EK verificēšanas procesā.

3. Infrastruktūras apakšsistēmas EK verificēšana aptver šīs SITS B papildinājuma 37. tabulā norādītos posmus un raksturlielumus.

4. Apakšsistēmas EK verificēšana neattiecas uz veiktspējas parametriem, kuri minēti šīs SITS 4.2.1. punktā.

5. Konkrētu infrastruktūras apakšsistēmas pamatparametru īpašas novērtēšanas procedūras ir noteiktas 6.2.4. punktā.

6. Pieteikuma iesniedzējs sagatavo infrastruktūras apakšsistēmas “EK” verifikācijas deklarāciju saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/797 15. pantu.

a) SG moduli: EK verificēšana, pamatojoties uz vienības verificēšanu, vai

b) SH1 moduli: EK verificēšana, pamatojoties uz visaptverošu kvalitātes vadības sistēmu un projekta pārbaudi.

1. Būvju tuvinājuma gabarīta novērtēšanu kā projekta pārbaudi veic attiecībā pret raksturīgajiem šķērsgriezumiem, izmantojot infrastruktūras pārvaldītāja vai līgumslēdzēja subjekta veikto aprēķinu rezultātus, pamatojoties uz standarta EN 15273-3:2013 5., 7. un 10. iedaļu, C pielikumu un D pielikuma D.4.8. punktu.

2. Raksturīgie šķērsgriezumi ir šādi:

a) sliežu ceļa posms bez ārējās sliedes paaugstinājuma;

b) sliežu ceļa posms ar maksimālo ārējās sliedes paaugstinājumu;

c) sliežu ceļa posms ar inženiertehnisku konstrukciju pār līniju;

d) jebkura cita vieta, kur projektētā iekārtas gabarīta robeža ir pietuvināta par mazāk nekā 100 mm vai iekārtas nominālais gabarīts vai vienotais gabarīts ir pietuvināts par mazāk nekā 50 mm.

3. Pēc montāžas pirms nodošanas ekspluatācijā gabarītus verificē vietās, kur projektētā iekārtas gabarīta robeža ir pietuvināta par mazāk nekā 100 mm vai iekārtas nominālais gabarīts vai vienotais gabarīts ir pietuvināts par mazāk nekā 50 mm.

4. Šīs iedaļas 1. punkta vietā sistēmā ar 1 520  mm platiem sliežu ceļiem būvju tuvinājuma gabarīta novērtēšanu kā projekta pārbaudi veic attiecībā pret raksturīgajiem šķērsgriezumiem, izmantojot vienoto būvju tuvinājuma gabarītu “S”, kā noteikts šīs SITS H papildinājumā.

5. Šīs iedaļas 1. punkta vietā sistēmā ar 1 600  mm platiem sliežu ceļiem būvju tuvinājuma gabarīta novērtēšanu kā projekta pārbaudi veic attiecībā pret raksturīgajiem šķērsgriezumiem, izmantojot būvju tuvinājuma gabarītu “IRL 1”, kā noteikts šīs SITS O papildinājumā.

1. Projekta pārbaudē attālumu starp sliežu ceļu asīm novērtē, izmantojot infrastruktūras pārvaldītāja vai līgumslēdzēja subjekta veikto aprēķinu rezultātus, pamatojoties uz standarta EN 15273-3:2013 9. nodaļu. Nominālo attālumu starp sliežu ceļu asīm pārbauda pie līnijas plānojuma, kur attālumi ir norādīti paralēli horizontālajai plaknei. Uzstādīšanas tuvinājuma robežvērtību starp sliežu ceļu asīm pārbauda attiecībā pret rādiusu un attiecīgo ārējās sliedes paaugstinājumu.

2. Pēc montāžas pirms nodošanas ekspluatācijā attālumu starp sliežu ceļu asīm verificē kritiskajās vietās, kur uzstādīšanas tuvinājuma robežvērtība starp sliežu ceļu asīm, kā noteikts standarta EN 15273-3:2013 9. nodaļā, ir pietuvināta par mazāk nekā 50 mm.

3. Šīs iedaļas 1. punkta vietā sistēmā ar 1 520  mm platiem sliežu ceļiem projekta pārbaudē novērtē attālumu starp sliežu ceļu asīm, izmantojot infrastruktūras pārvaldītāja vai līgumslēdzēja subjekta veikto aprēķinu rezultātus. Nominālo attālumu starp sliežu ceļu asīm pārbauda pie līnijas plānojuma, kur attālumi ir norādīti paralēli horizontālajai plaknei. Uzstādīšanas tuvinājuma robežvērtību starp sliežu ceļu asīm pārbauda attiecībā pret rādiusu un attiecīgo ārējās sliedes paaugstinājumu.

4. Šīs iedaļas 2. punkta vietā sistēmā ar 1 520  mm platiem sliežu ceļiem pēc montāžas pirms nodošanas ekspluatācijā attālumu starp sliežu ceļu asīm verificē kritiskajās vietās, kur uzstādīšanas tuvinājuma robežvērtība starp sliežu ceļu asīm ir pietuvināta par mazāk nekā 50 mm.

1. Nominālā sliežu ceļa platuma novērtēšanu projekta pārbaudē veic, pārbaudot pieteikuma iesniedzēja pašdeklarāciju.

2. Nominālā sliežu ceļa platuma novērtēšanu montāžas laikā pirms nodošanas ekspluatācijā veic, pārbaudot savstarpējas izmantojamības komponenta gulšņa sertifikātu. Nesertificētiem savstarpējas izmantojamības komponentiem nominālo sliežu ceļa platumu novērtē, pārbaudot pieteikuma iesniedzēja pašdeklarāciju.

1. Projekta pārbaudē izliekumu, ārējās sliedes paaugstinājumu, ārējās sliedes paaugstinājuma deficītu un ārējās sliedes paaugstinājuma deficīta strauju maiņu novērtē atbilstīgi vietējam projektētajam ātrumam.

2. Pārmiju un krustojumu plānojuma novērtējums nav jāveic.

1. Jaunu sliežu projektēto profilu pārbauda atbilstīgi 4.2.4.6. punktam.

2. Uz izmantošanai derīgām sliedēm, kas izmantotas atkārtoti, neattiecas prasības, kuras 4.2.4.6. punktā ir noteiktas attiecībā uz sliedes galviņas profilu.

1. Jaunu konstrukciju novērtēšanu veic, pārbaudot, vai projektēšanā izmantotās satiksmes slodzes un sliežu ceļa nošķiebuma robežvērtības atbilst 4.2.7.1. un 4.2.7.3. punkta obligātajām prasībām. Paziņotajai iestādei nav jāveic ne projekta pārbaude, ne aprēķini. Pārbaudot projektā izmantoto koeficienta α vērtību saskaņā ar 4.2.7.1. punktu, jāpārbauda tikai, vai koeficienta α vērtība atbilst 11. tabulas prasībām.

2. Jaunu zemes klātņu noslogojuma un grunts spiediena ietekmi novērtē, pārbaudot projektēšanā izmantotās vertikālās slodzes atbilstīgi 4.2.7.2. punktā definētajām prasībām. Pārbaudot projektā izmantoto koeficienta α vērtību saskaņā ar 4.2.7.2. punktu, jāpārbauda tikai, vai koeficienta α vērtība atbilst 11. tabulas prasībām. Paziņotajai iestādei nav jāveic ne projekta pārbaude, ne aprēķini.

1. Pastāvošu konstrukciju novērtēšanu attiecībā pret 4.2.7.4. punkta 3. apakšpunkta b) un c) punkta prasībām veic, izmantojot vienu no šīm metodēm:

a) pārbauda, vai EN līniju kategoriju vērtības apvienojumā ar pieļaujamo ātrumu, kas publicēts vai kuru ir paredzēts publicēt līnijām, kurās atrodas attiecīgās konstrukcijas, atbilst šīs SITS E papildinājuma prasībām;

b) pārbauda, vai EN līniju kategoriju vērtības apvienojumā ar norādīto pieļaujamo ātrumu, kas noteikts konstrukcijām vai projektam, atbilst šīs SITS E papildinājuma prasībām;

c) pārbauda, vai satiksmes slodzes, kuras noteiktas konstrukcijām vai projektam, atbilst 4.2.7.1.1. un 4.2.7.1.2. punktā definētajām obligātajām prasībām. Pārbaudot koeficienta α vērtību saskaņā ar 4.2.7.1.1. punktu, jāpārbauda tikai, vai koeficienta α vērtība atbilst 11. tabulā minētajai koeficienta α vērtībai.

2. Nav jāveic ne projekta pārbaude, ne aprēķini.

3. Pastāvošu konstrukciju novērtēšanā attiecīgi piemēro 4.2.7.4. punkta 4. apakšpunktu.

1. Projekta pārbaudē attālumu no sliežu ceļa ass līdz perona malai novērtē, izmantojot infrastruktūras pārvaldītāja vai līgumslēdzēja subjekta veikto aprēķinu rezultātus, pamatojoties uz standarta EN 15273-3:2013 13. nodaļu.

2. Pēc montāžas pirms nodošanas ekspluatācijā attālumus verificē. Nobīdi pārbauda perona galos un ik pēc 30 m uz taisna sliežu ceļa un ik pēc 10 m sliežu ceļa līkumos.

3. Šīs iedaļas 1. punkta vietā sistēmā ar 1 520  mm platiem sliežu ceļiem projekta pārbaudē attālumu no sliežu ceļa ass līdz perona malai novērtē atbilstīgi 4.2.9.3. punkta prasībām. 2. punktu piemēro atbilstīgi.

4. Šīs iedaļas 1. punkta vietā sistēmā ar 1 600  mm platiem sliežu ceļiem projekta pārbaudē attālumu no sliežu ceļa ass līdz perona malai novērtē atbilstīgi 4.2.9.3. punkta 4. apakšpunkta prasībām. 2. punktu piemēro atbilstīgi.

1. Maksimālās spiediena pārmaiņas tuneļos (10 kPa kritēriju) novērtē, izmantojot infrastruktūras pārvaldītāja vai līgumslēdzēja subjekta atbilstīgi standarta EN 14067-5:2006+A1:2010 4. un 6. nodaļai veikto skaitlisko simulāciju rezultātus, pamatojoties uz visiem paredzamajiem ekspluatācijas apstākļiem un ņemot vērā visus vilcienus, kuri atbilst lokomotīvju un pasažieru vagonu SITS un ir paredzēti konkrētā novērtējamā tuneļa šķērsošanai ar ātrumu 200 km/h vai lielāku.

2. Ievades parametriem jābūt tādiem, lai ievērotu lokomotīvju un pasažieru ritošā sastāva SITS norādīto vilcienu radītā atsauces spiediena viļņa raksturlielumus.

3. Vērā ņemamo savstarpēji izmantojamo vilcienu atsauces šķērsgriezumu laukumiem (konstanti visā vilciena garumā) atsevišķi katram motorvagonam vai piekabvagonam jābūt šādiem:

a) 12 m2 ritekļiem, kuri projektēti atsauces kinemātiskajam profilam GC un DE3;

b) 11 m2 ritekļiem, kuri projektēti atsauces kinemātiskajam profilam GA un GB;

c) 10 m2 ritekļiem, kuri projektēti atsauces kinemātiskajam profilam G1.

4. Novērtēšanā var ņemt vērā arī konstrukcijas īpatnības, kuras samazina spiediena pārmaiņas, ja tādas ir, kā arī tuneļa garumu.

5. Spiediena pārmaiņas atmosfēras vai ģeogrāfisko apstākļu ietekmē var neņemt vērā.

1. Sliežu ceļa atbilstību 4.2.6. punkta prasībām var pierādīt ar atsauci uz esošu sliežu ceļa projektu, kas atbilst ekspluatācijas nosacījumiem, kuri attiecas uz attiecīgo apakšsistēmu.

2. Sliežu ceļa projektu nosaka tehniskie raksturlielumi, kas noteikti šīs SITS C.1. papildinājumā, un tā ekspluatācijas nosacījumi, kuri noteikti šīs SITS D.1. papildinājumā.

3. Sliežu ceļa projektu uzskata par esošu, ja ir ievēroti abi šādi nosacījumi:

a) sliežu ceļa projekts parastas ekspluatācijas apstākļos darbojas vismaz vienu gadu, un

b) sliežu ceļu kopējā kravnesība bija vismaz 20 miljoni bruto tonnu parastas ekspluatācijas periodā.

4. Esoša sliežu ceļa projekta ekspluatācijas nosacījumi attiecas uz nosacījumiem, kuri piemēroti parastas ekspluatācijas apstākļos.

5. Novērtēšanu, lai apstiprinātu esošu sliežu ceļa projektu, veic, pārbaudot, vai ir noteikti šīs SITS C.1. papildinājumā minētie tehniskie raksturlielumi un šīs SITS D.1. papildinājumā minētie ekspluatācijas nosacījumi un vai ir pieejama atsauce uz sliežu ceļa projekta iepriekšēju izmantošanu.

6. Ja projektā tiek izmantots iepriekš novērtēts esoša sliežu ceļa projekts, paziņotā iestāde novērtē tikai to, vai ir ievēroti ekspluatācijas nosacījumi.

7. Jauniem sliežu ceļa projektiem, kuru pamatā ir esoši sliežu ceļa projekti, jaunu novērtēšanu var veikt, verificējot atšķirības un novērtējot to ietekmi uz sliežu ceļa izturību. Šo novērtēšanu var atbalstīt, piemēram, datorsimulācija, laboratorijas testēšana vai testēšana uz vietas.

8. Sliežu ceļa projekts ir uzskatāms par jaunu, ja ir mainīts vismaz viens no šīs SITS C papildinājumā minētajiem tehniskajiem raksturlielumiem vai viens no šīs SITS D papildinājumā minētajiem ekspluatācijas nosacījumiem.

1. Šīs SITS 6.2.5.1. punkta noteikumus piemēro, lai novērtētu sliežu ceļa izturību pārmijās un krustojumos. C.2. papildinājumā ir noteikti pārmiju un krustojumu projektu tehniskie raksturlielumi, un D.2. papildinājumā ir noteikti pārmiju un krustojumu projektu ekspluatācijas nosacījumi.

2. Pārmiju un krustojumu projektētās ģeometrijas novērtēšanu veic atbilstīgi šīs SITS 6.2.4.8. punktam.

3. Stacionāru dubulto krustenisko pāreju maksimālo nevadāmo garumu novērtē atbilstīgi šīs SITS 6.2.4.8. punktam.

1. Saskaņā ar 7.5. punktu ir pieļaujams ekspluatācijā nodot dzelzceļa līnijas ar mazāku ātrumu nekā plānotais maksimālais ātrums. Šajā iedaļā ir izklāstītas EK verificēšanas prasības šādiem gadījumiem.

2. Dažas 4. iedaļā noteiktās robežvērtības ir atkarīgas no maršrutā plānotā ātruma. Atbilstība jānovērtē plānotajā maksimālajā ātrumā, tomēr no ātruma atkarīgus raksturlielumus pieļaujams novērtēt mazākā ātrumā, kas ir spēkā, nododot līniju ekspluatācijā.

3. Maršruta plānotā ātruma pārējo raksturlielumu atbilstības prasības paliek spēkā.

4. Lai atzītu savstarpēju izmantojamību plānotajā ātrumā, kad ir panākts vajadzīgais atbilstības līmenis, ir tikai jānovērtē uz laiku neatbilstošo raksturlielumu atbilstība.

1. Saskaņā ar 4.5. punktu infrastruktūras pārvaldītājam ir jābūt katras savstarpēji izmantojamas līnijas infrastruktūras apakšsistēmas tehniskās apkopes dokumentācijai.

2. Paziņotā iestāde apstiprina, ka tehniskās apkopes dokumentācija ir un ka tajā ir iekļauti 4.5.1. punktā minētie aspekti. Paziņotā iestāde neveic tehniskās apkopes dokumentācijā sīki izklāstīto prasību piemērotības novērtējumu.

3. Paziņotā iestāde atsauci uz šīs SITS 4.5.1. punktā prasīto tehniskās apkopes dokumentāciju iekļauj tehniskajā dokumentācijā, kas minēta Direktīvas (ES) 2016/797 15. panta 4. punktā.

1. Līdz 2021. gada 31. maijam paziņotā iestāde drīkst izsniegt EK verifikācijas sertifikātu apakšsistēmai pat tad, ja dažiem no apakšsistēmā iekļautajiem savstarpējās izmantojamības komponentiem nav attiecīgās EK atbilstības deklarācijas un/vai deklarācijas par piemērotību lietošanai saskaņā ar šo SITS, ja ir ievēroti šādi kritēriji:

a) paziņotā iestāde ir pārbaudījusi apakšsistēmas atbilstību šīs SITS 4. iedaļas prasībām, kā arī saistībā ar 6.2.–7. iedaļu (izņemot 7.7. punktu “Īpaši gadījumi”). Turklāt uz SIK neattiecas atbilstība 5. un 6.1. iedaļai; un

b) savstarpējas izmantojamības komponenti, kam nav attiecīgās EK atbilstības deklarācijas un/vai deklarācijas par piemērotību lietošanai, ir izmantoti apakšsistēmā, kura pirms šīs SITS stāšanās spēkā jau ir apstiprināta un nodota ekspluatācijā vismaz vienā dalībvalstī.

2. Šādi novērtētiem savstarpējas izmantojamības komponentiem nesagatavo EK atbilstības deklarāciju un/vai deklarāciju par piemērotību lietošanai.

1. Apakšsistēmas EK verifikācijas sertifikātā skaidri norāda, kurus savstarpējas izmantojamības komponentus paziņotā iestāde apakšsistēmas verificēšanas procesā ir novērtējusi.

2. Apakšsistēmas EK verifikācijas deklarācijā skaidri norāda:

a) kuri savstarpējas izmantojamības komponenti novērtēti kā apakšsistēmas daļa;

b) apstiprinājumu, ka apakšsistēmā ir savstarpējas izmantojamības komponenti, kas ir identiski komponentiem, kuri verificēti kā apakšsistēmas daļa;

c) attiecībā uz šiem savstarpējas izmantojamības komponentiem norāda iemeslu(-us), kura(-u) dēļ ražotājs pirms to iekļaušanas apakšsistēmā nav sniedzis EK atbilstības deklarāciju un/vai deklarāciju par piemērotību lietošanai, ietverot saskaņā ar ►M1  Direktīvas (ES) 2016/797 14. pantu ◄ paziņoto valsts noteikumu piemērošanu.

1. Pārejas periodā, pēc pārejas perioda beigām un līdz attiecīgās apakšsistēmas modernizācijas vai atjaunošanas pabeigšanai (ņemot vērā dalībvalsts lēmumu par SITS piemērošanu) savstarpējās izmantojamības komponentus, kam nav EK atbilstības deklarācijas un/vai deklarācijas par piemērotību lietošanai un kas ir viena tipa komponenti, var atļaut izmantot ar apakšsistēmas tehnisko apkopi saistītai nomaiņai (rezerves daļām) par tehnisko apkopi atbildīgās iestādes atbildībā.

2. Par tehnisko apkopi atbildīgajai iestādei katrā ziņā jāgādā, lai komponenti, ko izmanto ar tehnisko apkopi saistītai nomaiņai, būtu piemēroti attiecīgajiem lietojumiem, lai tos izmantotu to lietošanas jomā, lai tie ļautu panākt dzelzceļa sistēmas savstarpēju izmantojamību un vienlaikus atbilstu pamatprasībām. Šādiem komponentiem jābūt izsekojamiem un sertificētiem saskaņā ar dzelzceļa nozarē vispāratzītiem valsts vai starptautiskiem noteikumiem vai prakses kodeksiem.

1. Paziņotā iestāde drīkst izsniegt EK verifikācijas sertifikātu apakšsistēmai pat tad, ja daži no apakšsistēmā iekļautajiem savstarpējās izmantojamības komponentiem ir izmantošanai derīgi savstarpējas izmantojamības komponenti, kuri ir piemēroti atkārtotai lietošanai, ja ir ievēroti šādi kritēriji:

a) paziņotā iestāde ir pārbaudījusi apakšsistēmas atbilstību šīs SITS 4. iedaļas prasībām, kā arī saistībā ar 6.2.–7. iedaļu (izņemot 7.7. punktu “Īpaši gadījumi”). Turklāt uz SIK neattiecas atbilstība 6.1. punktam; un

b) savstarpējas izmantojamības komponentiem nav attiecīgās EK atbilstības deklarācijas un/vai deklarācijas par piemērotību lietošanai.

2. Šādi novērtētiem savstarpējas izmantojamības komponentiem nesagatavo EK atbilstības deklarāciju un/vai deklarāciju par piemērotību lietošanai.

1. Apakšsistēmas EK verifikācijas sertifikātā skaidri norāda, kurus savstarpējas izmantojamības komponentus paziņotā iestāde apakšsistēmas verificēšanas procesā ir novērtējusi.

2. Apakšsistēmas EK verifikācijas deklarācijā skaidri norāda:

a) kuri savstarpējas izmantojamības komponenti ir izmantošanai derīgi savstarpējas izmantojamības komponenti, kuri ir piemēroti atkārtotai lietošanai;

b) apstiprinājumu, ka apakšsistēmā ir savstarpējas izmantojamības komponenti, kas ir identiski komponentiem, kuri verificēti kā apakšsistēmas daļa.

1. Izmantošanai derīgus savstarpējas izmantojamības komponentus, kuri ir piemēroti atkārtotai lietošanai, var atļaut izmantot ar apakšsistēmas tehnisko apkopi saistītai nomaiņai (rezerves daļām) par tehnisko apkopi atbildīgās iestādes atbildībā.

2. Par tehnisko apkopi atbildīgajai iestādei katrā ziņā jāgādā, lai komponenti, ko izmanto ar tehnisko apkopi saistītai nomaiņai, būtu piemēroti attiecīgajiem lietojumiem, lai tos izmantotu to lietošanas jomā, lai tie ļautu panākt dzelzceļa sistēmas savstarpēju izmantojamību un vienlaikus atbilstu pamatprasībām. Šādiem komponentiem jābūt izsekojamiem un sertificētiem saskaņā ar dzelzceļa nozarē vispāratzītiem valsts vai starptautiskiem noteikumiem vai prakses kodeksiem.

1. Šajā SITS “jauna līnija” ir līnija, ar ko izveido maršrutu vietā, kur pašlaik maršruta nav.

2. Par modernizētas, nevis jaunas līnijas būvniecību var uzskatīt būvniecību, piemēram, lai palielinātu ātrumu vai jaudu, šādos gadījumos:

a) pastāvoša maršruta daļēja pārbūve;

b) apvedceļa būvniecība;

c) pastāvoša maršruta papildināšana ar vienu vai vairākiem sliežu ceļiem neatkarīgi no attāluma starp sākotnējiem un papildu sliežu ceļiem.

1. Saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/797 2. panta 14. punktu “modernizācija” ir apakšsistēmas vai tās daļas lieli pārveidošanas darbi, kā rezultātā rodas izmaiņas tehniskajā dokumentācijā, kuru pievieno “EK” verifikācijas deklarācijai, ja minētā tehniskā dokumentācija pastāv, un kas uzlabo apakšsistēmas vispārējo darbību.

2. Šajā SITS līnijas infrastruktūras apakšsistēmu uzskata par modernizētu, ja vismaz 4.2.1. punktā noteiktie veiktspējas parametri – ass slodze vai gabarīts ir mainīti, lai atbilstu cita pārvadājumu koda prasībām.

3. Saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/797 2. panta 15. punktu “atjaunošana” ir apakšsistēmas vai tās daļas lieli nomaiņas darbi, kas nemaina apakšsistēmas vispārējo darbību.

4. Šajā kontekstā lieli nomaiņas darbi interpretējami kā projekts, ko īsteno, lai sistemātiski nomainītu līnijas vai līnijas posma elementus. Atjaunošana atšķiras no 7.3.3. punktā minētās nomaiņas, ko veic saistībā ar tehnisko apkopi, jo tā dod iespēju panākt līnijas atbilstību SITS. Atjaunošana arī ir modernizācija, tikai tā nemaina veiktspējas parametrus.

5. Infrastruktūras apakšsistēmas modernizācijas vai atjaunošanas darbības jomā var ietilpt visa apakšsistēma noteiktā līnijā vai tikai dažas apakšsistēmas daļas. Saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/797 18. panta 6. punktu valsts drošības iestāde izskata šo projektu un pieņem lēmumu par to, vai ir vajadzīga jauna ekspluatācijas atļauja.

6. Ja ir vajadzīga jauna atļauja, jānodrošina infrastruktūras apakšsistēmas daļu, uz kurām attiecas modernizācija vai atjaunošana, atbilstība šai SITS un uz tām attiecas Direktīvas (ES) 2016/797 15. pantā noteiktā procedūra, ja vien nav piešķirta atļauja SITS nepiemērošanai saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/797 7. pantu.

7. Ja jauna ekspluatācijas atļauja nav vajadzīga, ir ieteicams panākt atbilstību šai SITS. Ja atbilstību nav iespējams panākt, līgumslēdzējs subjekts par neatbilstības iemesliem informē dalībvalsti.

1. Saskaņā ar šo SITS saistībā ar līnijas apakšsistēmas daļu tehnisko apkopi nav jāveic oficiāla verifikācija un nevajag ekspluatācijas atļauju. Tomēr, ciktāl tas ir praktiski lietderīgi, ar tehnisko apkopi saistīta komponentu nomaiņa jāveic saskaņā ar šīs SITS prasībām.

2. Jācenšas, lai ar tehnisko apkopi saistīta komponentu nomaiņa pakāpeniski ļautu panākt dzelzceļa līnijas savstarpēju izmantojamību.

3. Lai panāktu, ka ievērojama infrastruktūras apakšsistēmas daļa pakāpeniski kļūst savstarpēji izmantojama, šāda pamatparametru grupa jāpielāgo kopā:

a) līnijas plānojums;

b) sliežu ceļa parametri;

c) pārmijas un krustojumi;

d) sliežu ceļa izturība pret slodzēm;

e) konstrukciju izturība pret satiksmes slodzēm;

f) peroni.

4. Šādos gadījumos jāņem vērā, ka katrs no minētajiem elementiem atsevišķi nevar nodrošināt visas apakšsistēmas atbilstību. Apakšsistēmas atbilstību var apliecināt tikai tad, ja visi elementi atbilst SITS.

a) var izmantot citu perona nominālo augstumu, lai nodrošinātu atbilstību līnijas vai līnijas posma attiecīgajai modernizācijas vai atjaunošanas programmai;

b) var izmantot citu perona nominālo augstumu, ja darbiem ir vajadzīgas jebkura nesošā elementa konstrukcijas izmaiņas.

1. Līniju var nodot ekspluatācijā kā savstarpēji izmantojamu līniju ar mazāku ātrumu nekā plānotais maksimālais līnijas ātrums. Tomēr tādā gadījumā līniju būvē tā, lai nākotnē tajā varētu izmantot plānoto maksimālo līnijas ātrumu.

2. Piemēram, attālumam starp sliežu ceļu asīm jābūt piemērotam plānotajam maksimālajam līnijas ātrumam, bet ārējās sliedes paaugstinājumam jābūt piemērotam ātrumam, kas ir spēkā, nododot līniju ekspluatācijā.

3. Atbilstības novērtēšanas prasības šādā gadījumā ir noteiktas 6.3. iedaļā.

a) 1 650  mm, ja perona augstums ir 300 mm, un

b) 1 750  mm, ja perona augstums ir 1 100  mm.

1. Šīs SITS 4.2.3.1. punkta 1. apakšpunkta un 4.2.3.1. punkta 2. apakšpunkta vietā sistēmā ar sliežu ceļiem, kuru nominālais platums ir 1 524  mm, būvju tuvinājuma gabarīta augšējo daļu un apakšējo daļu nosaka, pamatojoties uz gabarītu FIN 1. Minētie gabarīti ir noteikti standarta EN 15273-3:2013 D pielikuma D.4.4. iedaļā.

2. Šīs SITS 4.2.3.1. punkta 3. apakšpunkta vietā sistēmā ar sliežu ceļiem, kuru nominālais platums ir 1 524  mm, būvju tuvinājuma gabarītu aprēķina, izmantojot statisko metodi saskaņā ar standarta EN 15273-3:2013 5., 6., 10. iedaļas un D pielikuma D.4.4. iedaļas prasībām.

1. Šīs SITS 4.2.3.2. punkta 1. apakšpunkta vietā sistēmā ar sliežu ceļiem, kuru nominālais platums ir 1 524  mm, attālumu starp sliežu ceļu asīm nosaka, pamatojoties uz gabarītu FIN 1.

2. Šīs SITS 4.2.3.2. punkta 2. apakšpunkta vietā sistēmā ar sliežu ceļiem, kuru nominālais platums ir 1 524  mm, nominālo horizontālo attālumu starp sliežu ceļu asīm jaunām līnijām nosaka atbilstīgi projektam, un tas nedrīkst būt mazāks par 21. tabulā norādītajām vērtībām; ir jāņem vērā aerodinamiskās iedarbības robežvērtības.

3. Šīs SITS 4.2.3.2. punkta 3. apakšpunkta vietā sistēmā ar sliežu ceļiem, kuru nominālais platums ir 1 524  mm, attālumam starp sliežu ceļu asīm ir vismaz jāatbilst prasībām attiecībā uz uzstādīšanas tuvinājuma robežvērtību starp sliežu ceļu asīm, ko nosaka atbilstīgi standarta EN 15273-3:2013 D pielikuma D.4.4.5. iedaļai.

1. Šīs SITS 4.2.4.2. punkta 1. apakšpunkta vietā sistēmā ar sliežu ceļiem, kuru nominālais platums ir 1 524  mm, balastētiem vai nebalastētiem sliežu ceļiem projektētais ārējās sliedes paaugstinājums nepārsniedz 180 mm.

2. Šīs SITS 4.2.4.2. punkta 3. apakšpunkta vietā sistēmā ar sliežu ceļiem, kuru nominālais platums ir 1 524  mm, jaunām līnijām, kuras izmanto jauktiem vai kravu pārvadājumiem, līknēs, kuru rādiuss ir mazāks par 320 m un ārējās sliedes paaugstinājuma pārejas slīpums ir lielāks par 1 mm/m, ārējās sliedes paaugstinājums nepārsniedz lielumu, kas aprēķināts saskaņā ar šādu formulu:

a) J.1. punkta b) apakšpunkta vietā minimālais rādiuss dubultajā krusteniskajā pārejā ir 200 m; ja rādiuss ir 200–220 m, mazu rādiusu kompensē, palielinot sliežu ceļa platumu;

b) J.1. punkta c) apakšpunkta vietā minimālais pretsliedes augstums ir 39 mm.

a) brīvās riteņa pārejas maksimālā vērtība pārmijās: 1 469  mm.

b) vienkāršo krusteņu stacionāro seržu aizsargu minimālā vērtība: 1 476  mm.

c) brīvās riteņa pārejas maksimālā vērtība krusteņa serdē: 1 440  mm;

d) brīvās riteņa pārejas maksimālā vērtība pretsliedes/spārnsliedes ieejā: 1 469  mm;

e) uzmalu vadotnes minimālais platums: 42 mm;

f) uzmalu vadotnes minimālais dziļums: 40 mm;

g) pretsliedes maksimālais papildu augstums: 55 mm.

a) no 330 līdz 4 367  mm vienstāva vilcieniem;

b) no 330 līdz 5 300  mm divstāvu vilcieniem.

a) uz taisna sliežu ceļa un līkumos:

b) ārpus līkumiem:

1. Šīs SITS 4.2.4.5. punkta 3. apakšpunkta vietā sliežu ceļa platuma, sliedes galviņas profila un sliežu ieslīpuma projektētās vērtības vienlaidu sliežu ceļam izvēlas tā, lai nepārsniegtu 24. tabulā norādītās ekvivalentā koniskuma robežvērtības.

2. Šīs SITS 4.2.4.5. punkta 4. apakšpunkta vietā šādus riteņpārus modelē, braucot projektētajos sliežu ceļa apstākļos (simulācijā veic aprēķinus saskaņā ar standartu EN 15302:2008+A1:2010):

a) S 1002, kā noteikts standarta EN 13715:2006 +A1:2010 C pielikumā, ar SR1;

b) S 1002, kā noteikts standarta EN 13715:2006+A1:2010 C pielikumā, ar SR2;

c) GV 1/40, kā noteikts standarta EN 13715:2006+A1:2010 B pielikumā, ar SR1;

d) GV 1/40, kā noteikts standarta EN 13715:2006+A1:2010 B pielikumā, ar SR2;

e) EPS, kā noteikts standarta EN 13715:2006+A1:2010 D pielikumā, ar SR1;

f) Sistēmā ar 1 435  mm platiem sliežu ceļiem SR1 = 1 420  mm un SR2 = 1 426  mm.

1. Attiecībā uz 4.2.7.1.1. punkta 1. apakšpunkta a) punktu sistēmā ar 1 520  mm platiem sliežu ceļiem slodzes modeli 71 piemēro ar izkliedēto slodzi qvk, kuras intensitāte ir 100 kN/m.

1. Šīs SITS 4.2.8.6. punkta 1. apakšpunkta d) punkta vietā noteiktiem pārmiju veidiem, ja R = 190 m, un krustojumiem, kur slīpums ir 1:9 un 1:4,444, brīvās riteņa pārejas pieļaujamā maksimālā vērtība pretsliedes/spārnsliedes ieejā ir 1 385  mm.

2. Šīs SITS 4.2.8.6. punkta 3. apakšpunkta vietā 1 520  mm platiem sliežu ceļiem pārmiju un krustojumu tehniskie raksturlielumi atbilst šādām ekspluatācijas vērtībām:

a) brīvās riteņa pārejas maksimālā vērtība pārmijās: 1 460  mm.

b) vienkāršo krusteņu stacionāro seržu aizsargu minimālā vērtība: 1 472  mm.

c) brīvās riteņa pārejas maksimālā vērtība krusteņa serdē: 1 436  mm;

d) uzmalu vadotnes minimālais platums: 38 mm;

e) uzmalu vadotnes minimālais dziļums: 40 mm;

f) pretsliedes maksimālais papildu augstums: 55 mm.

1. Peroniem, ko izmanto pilsētas vai piepilsētas dzelzceļa pakalpojumiem, pieļaujamais perona nominālais augstums ir 960 mm virs velšanās virsmas.

2. Modernizētām vai atjaunotām līnijām, kuru maksimālais ātrums nepārsniedz 160 km/h, pieļaujamais nominālais perona augstums ir 220–380 mm virs velšanās virsmas.

1. Šīs SITS 4.2.3.1. punkta 1. apakšpunkta vietā sistēmā ar sliežu ceļiem, kuru nominālais platums ir 1 668  mm, būvju tuvinājuma gabarīta augšējo daļu nosaka, pamatojoties uz gabarītiem, kuri noteikti 26. un 27. tabulā saskaņā ar standarta EN 15273-3:2013 D pielikuma D.4.3. iedaļu.

2. Šīs SITS 4.2.3.1. punkta 2. apakšpunkta vietā sistēmā ar sliežu ceļiem, kuru nominālais platums ir 1 668  mm, būvju tuvinājuma gabarīta apakšējai daļai ir jābūt saskaņā ar standarta EN 15273-3:2013 D pielikuma D.4.3.4. iedaļu.

3. Šīs SITS 4.2.3.1. punkta 3. apakšpunkta vietā sistēmā ar sliežu ceļiem, kuru nominālais platums ir 1 668  mm, būvju tuvinājuma gabarītu aprēķina, izmantojot kinemātisko metodi saskaņā ar standarta EN 15273-3:2013 D pielikuma D.4.3. iedaļu.

a) brīvās riteņa pārejas maksimālā vērtība pārmijās: 1 618  mm.

b) vienkāršo krusteņu stacionāro seržu aizsargu minimālā vērtība: 1 625  mm.

c) brīvās riteņa pārejas maksimālā vērtība krusteņa serdē: 1 590  mm;

d) brīvās riteņa pārejas maksimālā vērtība pretsliedes/spārnsliedes ieejā: 1 618  mm;

e) uzmalu vadotnes minimālais platums: 38 mm;

f) uzmalu vadotnes minimālais dziļums: 40 mm;

g) pretsliedes maksimālais papildu augstums: 70 mm.

1. Šīs SITS 4.2.9.3. punkta 1. apakšpunkta vietā sistēmā ar sliežu ceļiem, kuru nominālais platums ir 1 668  mm, attālumu no sliežu ceļa ass līdz perona malai paralēli velšanās plaknei (bq), kā definēts standarta EN 15273-3:2013 13. nodaļā, nosaka, pamatojoties uz uzstādīšanas tuvinājuma robežvērtību (bqlim). Uzstādīšanas tuvinājuma robežvērtību aprēķina, pamatojoties uz PTb+ gabarītu, kas noteikts standarta EN 15273-3:2013 D pielikuma D.4.3. iedaļā.

2. Sliežu ceļam ar trīs sliedēm uzstādīšanas tuvinājuma robežvērtība ir ārējā apliece, kas veidojusies, pārklājoties uzstādīšanas tuvinājuma robežvērtībai, kas centrēta uz 1 668  mm plata sliežu ceļa, un 4.2.9.3. punkta 1. apakšpunktā noteiktajai uzstādīšanas tuvinājuma robežvērtībai, kas centrēta uz 1 435  mm plata sliežu ceļa.

a) 12 m2 ritekļiem, kuri projektēti atsauces kinemātiskajam profilam PTc;

b) 11 m2 ritekļiem, kuri projektēti atsauces kinemātiskajam profilam PTb un PTb+.

1. Šīs SITS 4.2.3.1. punkta 1. apakšpunkta vietā sliežu ceļiem ar nominālo platumu 1 668  mm jaunām līnijām būvju tuvinājuma gabarīta augšējo daļu nosaka, pamatojoties uz gabarītiem, kuri noteikti 29. un 30. tabulā saskaņā ar standarta EN 15273-3:2013 D pielikuma D.4.11. iedaļu.

2. Šīs SITS 4.2.3.1. punkta 2. apakšpunkta vietā sliežu ceļiem ar nominālo platumu 1 668  mm būvju tuvinājuma gabarīta apakšējā daļa atbilst GEI 2, kā noteikts šīs SITS P papildinājumā. Ja sliežu ceļi ir aprīkoti ar sliežu bremzēm, būvju tuvinājuma gabarīts GEI 1 attiecas uz gabarīta apakšējo daļu, kā noteikts šīs SITS P papildinājumā.

3. Šīs SITS 4.2.3.1. punkta 3. apakšpunkta vietā sliežu ceļiem ar nominālo platumu 1 668  mm būvju tuvinājuma gabarītu aprēķina, izmantojot kinemātisko metodi saskaņā ar standarta EN 15273-3:2013 D pielikuma D.4.11. iedaļas prasībām attiecībā uz augšējo daļu un šīs SITS P papildinājumu attiecībā uz apakšējo daļu.

a) brīvās riteņa pārejas maksimālā vērtība pārmijās: 1 618  mm.

b) vienkāršo krusteņu stacionāro seržu aizsargu minimālā vērtība: 1 626  mm.

c) brīvās riteņa pārejas maksimālā vērtība krusteņa serdē: 1 590  mm;

d) brīvās riteņa pārejas maksimālā vērtība pretsliedes/spārnsliedes ieejā: 1 620  mm;

e) uzmalu vadotnes minimālais platums: 38 mm;

f) uzmalu vadotnes minimālais dziļums: 40 mm;

g) pretsliedes maksimālais augstums: 70 mm.

a) piepilsētas vai reģionālās vilcienu satiksmes peroniem vai

b) piepilsētas vilcienu satiksmes un tālsatiksmes peroniem;

c) reģionālās vilcienu satiksmes un tālsatiksmes peroniem,

1. Šīs SITS 4.2.9.3. punkta 1. apakšpunkta vietā sliežu ceļiem ar nominālo platumu 1 668  mm attālumu no sliežu ceļa ass līdz perona malai paralēli velšanās plaknei (bq), kā definēts standarta EN 15273-3:2013 13. nodaļā, nosaka, pamatojoties uz uzstādīšanas tuvinājuma robežvērtību (bqlim). Uzstādīšanas tuvinājuma robežvērtību aprēķina, pamatojoties uz augšējās daļas gabarītu GHE 16 vai GEC 16, kas noteikts standarta EN 15273-3:2013 D pielikuma D.4.11. iedaļā.

2. Sliežu ceļam ar trīs sliedēm uzstādīšanas tuvinājuma robežvērtība ir ārējā apliece, kas veidojusies, pārklājoties uzstādīšanas tuvinājuma robežvērtībai, kas centrēta uz 1 668  mm plata sliežu ceļa, un 4.2.9.3. punkta 1. apakšpunktā noteiktajai uzstādīšanas tuvinājuma robežvērtībai, kas centrēta uz 1 435  mm plata sliežu ceļa.

a) 12 m2 ritekļiem, kuri projektēti atsauces kinemātiskajam profilam GEC 16;

b) 11 m2 ritekļiem, kuri projektēti atsauces kinemātiskajam profilam GEB 16 un GHE 16.

a) līknes iekšpusē: Skin = 40,5/R,

b) līknes ārpusē: Skin = 31,5/R.

1. Ja šajā SITS līnijas ātrums ir noteikts kilometros stundā (km/h) kā kategorija vai veiktspējas parametrs, ir jāļauj ātrumu izteikt kā ekvivalentu jūdzēs stundā (mph) atbilstīgi G papildinājumam attiecībā uz Apvienotās Karalistes Lielbritānijas tīklu.

2. Slejas “Gabarīts” vietā 4.2.1. punkta 7. apakšpunkta 2. un 3. tabulā attiecībā uz visu līniju gabarītu, izņemot jaunas ātrgaitas līnijas ar pārvadājumu kodu P1, var izmantot valsts tehniskos noteikumus, kā noteikts Q papildinājumā.

1. Šīs SITS 4.2.3.2. punkta vietā nominālais attālums starp sliežu ceļu asīm taisniem sliežu ceļiem un sliežu ceļu līkumiem, kuru rādiuss ir vismaz 400 m, ir 3 400  mm.

2. Ja topogrāfiski ierobežojumi neļauj nodrošināt 3 400  mm lielu nominālo attālumu starp sliežu ceļu asīm, šo attālumu var samazināt, ja piemēro īpašus pasākumus, lai vilcieni varētu virzīties viens otram garām drošā attālumā.

3. Attālumu starp sliežu ceļu asīm samazina saskaņā ar valsts tehniskajiem noteikumiem, kuri noteikti Q papildinājumā.

1. Šīs SITS 4.2.4.5. punkta 3. apakšpunkta vietā sliežu ceļa platuma, sliedes galviņas profila un sliežu ieslīpuma projektētās vērtības vienlaidu sliežu ceļam izvēlas, lai nepārsniegtu 32. tabulā norādītās ekvivalentā koniskuma robežvērtības.

2. Šīs SITS 4.2.4.5. punkta 4. apakšpunkta vietā šādus riteņpārus modelē, braucot projektētajos sliežu ceļa apstākļos (simulācijā veic aprēķinus saskaņā ar standartu EN 15302:2008+A1:2010):

a) S 1002, kā noteikts standarta EN 13715:2006 +A1:2010 C pielikumā, ar SR1;

b) S 1002, kā noteikts standarta EN 13715:2006+A1:2010 C pielikumā, ar SR2;

c) GV 1/40, kā noteikts standarta EN 13715:2006+A1:2010 B pielikumā, ar SR1;

d) GV 1/40, kā noteikts standarta EN 13715:2006+A1:2010 B pielikumā, ar SR2.

e) EPS, kā noteikts standarta EN 13715:2006+A1:2010 D pielikumā, ar SR1;

f) Sistēmā ar 1 435  mm platiem sliežu ceļiem SR1 = 1 420  mm un SR2 = 1 426  mm.

1. Šīs SITS 4.2.3.4. punkta 2. apakšpunkta vietā, lai novērstu bufera bloķēšanu, pretējas līknes (izņemot pretējas līknes šķirotavās, kur veic manevrus ar atsevišķiem vagoniem), kuru rādiuss ir 150–300 m, jaunām līnijām projektē saskaņā ar 33. un 34. tabulu.

2. Šīs SITS 4.2.3.4. punkta 3. apakšpunkta vietā sistēmā ar 1 520  mm platiem sliežu ceļiem galvenajiem sliežu ceļiem pretējas līknes, kuru rādiuss ir 150–250 m, projektē tā, lai starp līkumiem būtu vismaz 15 m garš taisns sliežu ceļa posms.

3. Šīs SITS 4.2.3.4. punkta 3. apakšpunkta vietā sistēmā ar 1 520  mm platiem sliežu ceļiem tādiem sliežu ceļiem, kuri nav galvenie sliežu ceļi, pretējas līknes, kuru rādiuss ir 150–250 m, projektē atbilstīgi 33. un 34. tabulai.