1) “Elektriskās un elektroniskās mājsaimniecības un biroja iekārta” (turpmāk – iekārta) ir jebkurš elektroenerģiju patērējošs ražojums, kas:

a) ir pieejams tirdzniecībā kā atsevišķa funkcionāla vienība un ir paredzēts tiešajiem lietotājiem;

b) ietilpst I pielikumā iekļautajā enerģiju patērējošo ražojumu sarakstā;

c) ir atkarīgs jaudas, kas strāvas avota pievadītās jaudas, lai darbotos, kā paredzēts; un

d) ir paredzēts izmantošanai ar 250 V lielu vai mazāku nominālo spriegumu,

2) “Gatavības režīms(-i)” ir stāvoklis, kad iekārta ir pieslēgta strāvas avotam, tā ir atkarīga no strāvas avota pievadītās jaudas, lai darbotos, kā paredzēts, un nodrošina tikai šādas funkcijas (kas var ilgt nenoteiktu laiku):

— reaktivizēšanas funkcija vai reaktivizēšanas funkcija un tikai indikators, kas signalizē par iedarbinātu reaktivizēšanas funkciju, un/vai

— informācijas vai statusa vizualizēšana.

3) “Reaktivizēšanas funkcija” ir funkcija, ar kuru, izmantojot tālvadības slēdzi, tostarp tālvadības pulti, iekšēju sensoru, taimeri vai nosacījumu, var aktivizēt citus režīmus, tostarp aktīvo režīmu, lai nodrošinātu papildu funkcijas, tostarp pamatfunkciju.

4) “Informācijas vai statusa vizualizēšana” ir pastāvīga funkcija, ar kuru displejā sniedz informāciju vai rāda iekārtas statusu, tostarp laiku.

5) “Aktīvais(-ie) režīms(-i)” ir stāvoklis, kad ierīce ir pieslēgta strāvas avotam un ir aktivizēta vismaz viena no pamatfunkcijām, kas nodrošina paredzētos iekārtas pakalpojumus.

6) “Izslēgts režīms” ir stāvoklis, kad ierīce ir pieslēgta strāvas avotam un nenodrošina nekādas funkcijas; arī šādus režīmus uzskata par izslēgtu režīmu:

a) stāvokļi, kuros tikai atspoguļots izslēgta režīma stāvoklis;

b) stāvokļi, kuros nodrošinātas tikai tās funkcionalitātes, ar ko paredzēts nodrošināt elektromagnētisko savietojamību atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/108/EK prasībām ( 1 ).

7) “Informācijas tehnoloģijas iekārta” ir jebkura iekārta, kuras primārā funkcija ir vai nu datu un telesakaru ziņojumu ievade, uzglabāšana, attēlošana, iegūšana, pārraide, apstrāde, pārslēgšana vai kontrole, vai minēto funkciju kombinācija un kura var būt aprīkota ar vienu vai vairākām termināla pieslēgvietām, ko parasti darbina informācijas pārsūtīšanai.

8) “Mājas apstākļi” ir apstākļi, kuros var sagaidīt, ka radio un televīzijas signālu uztvērēji tiks izmantoti 10 m attālumā no attiecīgā aparāta.

9) “zemsprieguma ārējais barošanas avots” ir ārējais barošanas avots, kura tehnisko datu uzraksta plāksnītē norādītais izejas spriegums ir mazāks par 6 V un tehnisko datu uzraksta plāksnītē norādītais izejas strāvas stiprums ir lielāks vai vienāds ar 550 mA.

10) “Tīkls” ir komunikācijas infrastruktūra, kam piemīt saišu topoloģija, arhitektūra, ieskaitot fiziskos komponentus, organizatoriski principi, komunikācijas procedūras un formāti (protokoli).

11) “Tīklierosas gatavības režīms” ir stāvoklis, kad iekārta spēj atsākt darboties, kad saņēmusi attālināti ierosinātu trigeri no tīkla savienojuma.

12) “Attālināti ierosināts trigeris” ir signāls, ko saņem pa tīklu no avota ārpus iekārtas.

13) “Tīkla pieslēgvieta” (jeb “tīkla ports”) ir tīkla savienojuma vadu vai bezvadu fiziskā saskarne, kura izvietota uz iekārtas un ar kuras palīdzību iekārtu var attālināti aktivizēt.

14) “Tīkla loģiskā pieslēgvieta” ir tīkla tehnoloģija, kas darbojas fiziskā tīkla pieslēgvietā.

15) “Tīkla fiziskā pieslēgvieta” ir tīkla pieslēgvietas fiziskais nesējs (aparatūra). Tīkla fiziskā pieslēgvieta var mitināt divas vai vairākas tīkla tehnoloģijas.

16) “Tīkla pieejamība” ir iekārtas spēja atsākt darboties pēc tam, kad tīkla pieslēgvieta ir uztvērusi attālināti ierosinātu trigeri.

17) “Tīklā savienojama iekārta” ir iekārta, kas var pieslēgties tīklam un kam ir viena vai vairākas tīkla pieslēgvietas.

18) “Tīklā savienojama iekārta ar augstu tīkla izmantojamību” (HiNA iekārta) ir iekārta, kam ir viena vai vairākas šādas pamatfunkcijas (bet ne citas): maršrutētājs, tīkla komutators, bezvadu tīkla piekļuves punkts, centrmezgls, VoIP telefons, videotelefons.

19) “Tīklā savienojama iekārta ar augstas tīkla izmantojamība funkciju” (iekārta ar HiNA funkciju) ir iekārta, kam ir maršrutētāja, tīkla komutatora, bezvadu tīkla piekļuves punkta funkcijas vai to kombinācija, bet kas nav HiNA iekārta.

20) “Maršrutētājs” ir tīkla ierīce, kuras primārā funkcija ir izraudzīties datu pārraides optimālo maršrutu. Maršrutētāji pārsūta datu paketes no viena tīkla uz citu, balstoties uz tīkla slāņu informāciju (L3).

21) “Tīkla komutators” ir tīkla ierīce, kuras primārā funkcija ir kadru filtrēšana, pārsūtīšana un sadale, balstoties uz katra kadra mērķadresi. Visi komutatori darbojas vismaz datu posma slānī (L2).

22) “Bezvadu tīkla piekļuves punkts” ir ierīce, kuras primārā funkcija ir nodrošināt IEEE 802.11 (Wi-Fi) savienojamību ar vairākiem klientiem.

23) “Centrmezgls” ir tīkla ierīce ar vairākām pieslēgvietām, ko izmanto, lai savienotu lokālā tīkla segmentus.

24) “Modems” ir ierīce, kuras primārā funkcija ir pārraidīt un uztvert digitāli modulētus analogos signālus vadu tīklā.

25) “Drukas iekārta” ir iekārta, kas elektroniski ievadītus datus izvada uz papīra. Drukas iekārtai var būt papildu funkcijas, un to var tirgot kā daudzfunkcionālu ierīci vai ražojumu.

26) “Lielformāta drukas iekārta” ir drukas iekārta, kas paredzēta drukāšanai uz A2 un lielāka formāta materiāla, tostarp iekārtas, kas paredzētas drukāšanai uz vienlaidu drukas materiāla, kura platums ir vismaz 406 mm.

27) “Teleklātbūtnes sistēma” ir specializēta augstas izšķirtspējas videokonferenču un sadarbības sistēma, kas ietver lietotāja saskarni, augstas izšķirtspējas videokameru, displeju, skaņas sistēmu un apstrādes funkcijas video un audio kodēšanai un atkodēšanai.

28) “Sadzīves kafijas automāts” ir nekomerciālai izmantošanai paredzēta kafijas pagatavošanas ierīce.

29) “Sadzīves filtrētās kafijas automāti” ir sadzīves kafijas automāti, kur kafiju pagatavo ar perkolēšanas paņēmienu.

30) “Sildelements” ir kafijas automāta detaļa, kas elektroenerģiju pārveido siltumā, lai uzsildītu ūdeni.

31) “Krūžu sasildīšana” ir uz kafijas automāta novietotu krūžu sasildīšanas funkcija.

32) “Pagatavošanas cikls” ir process, kas jāpabeidz, lai pagatavotu kafiju.

33) “Paštīrīšana” ir process, ko kafijas automāts veic, lai iztīrītu tā iekšieni. Šis process var būt vienkārša skalošana vai mazgāšanas process, kurā izmanto īpašas piedevas.

34) “Atkaļķošana” ir process, ko kafijas automāts veic, lai pilnīgi vai daļēji noņemtu katlakmeni, kas var būt sakrājies tā iekšpusē.

35) “Vienkāršotais klienta galddators” ir dators, kas primārās funkcionalitātes nodrošināšanai izmanto savienojumu ar attālinātiem skaitļošanas resursiem (piemēram, ar datora serveri, attālinātu darbstaciju) un kam nav ražojumā integrēta rotācijas tipa datu nesēja. Vienkāršotā klienta galddatora galvenajam blokam jābūt paredzētam izmantošanai pastāvīgā atrašanās vietā (piemēram, uz rakstāmgalda), nevis pārvietošanai. Vienkāršotie klienta galddatori spēj izvadīt informāciju vai nu uz ārēja, vai iekšēja displeja, ja tāds ir ietverts ražojumā.

36) “Darbstacija” ir jaudīgs vienam lietotājam paredzēts dators, ko galvenokārt izmanto grafikas lietojumiem, datorizētajai projektēšanai, programmatūras izstrādei, finanšu un zinātniskiem lietojumiem, kā arī citiem uzdevumiem, kuru izpildei vajadzīga augsta skaitļošanas jauda, un kam ir šādi parametri:

a) tās vidējais starpatteiču laiks (MTBF) ir vismaz 15 000 stundas;

b) tai ir kļūdu labošanas kods (ECC) un/vai buferatmiņa;

c) tai ir trīs no šiem pieciem parametriem:

1) tai ir papildu barošanas izvads jaudīgas grafikas kartes atbalstam (piemēram, (PCI)-E 6 kontakttapu 12 V papildu barošanas izvads);

2) papildus grafikas kartes(-šu) kontaktligzdai(-ām) un/vai PCI-X atbalstam uz sistēmas mātesplates ir vismaz × 4 PCI-E kontaktligzda;

3) tā neatbalsta vienveida atmiņas piekļuves (UMA) grafiku;

4) tajā ir piecas PCI, PCI-E vai PCI-X spraugas vai vairāk;

5) tā spēj nodrošināt daudzprocesoru atbalstu diviem vai vairāk centrālajiem procesoriem (jāatbalsta fiziski atsevišķi centrālie procesori/ligzdas, t. i., parametram nav atbilstības, ja ir nodrošināts atbalsts vienam daudzkodolu centrālajam procesoram).

37) “Mobilā darbstacija” ir jaudīgs, vienam lietotājam paredzēts dators, ko galvenokārt izmanto grafikas lietojumiem, datorizētajai projektēšanai, programmatūras izstrādei, finanšu un zinātniskiem lietojumiem, kā arī citiem uzdevumiem, kuru izpildei vajadzīga augsta skaitļošanas jauda, izņemot spēļu spēlēšanu, un kas tieši paredzēts, lai tas būtu pārnesams un to varētu darbināt ilgāku laiku vai nu ar tiešu savienojumu ar maiņstrāvas barošanas avotu, vai bez tā. Mobilās darbstacijas izmanto integrētu displeju, un tās spēj darboties ar integrētu akumulatoru vai citu pārnesamu barošanas avotu. Lielākajai daļai mobilo darbstaciju ir ārējs barošanas avots, integrēta tastatūra un rādītājierīce.

a) tās vidējais starpatteiču laiks (MTBF) ir vismaz 13 000 stundas;

b) tai ir vismaz viena diskrētā grafikas karte (dGfx), kas atbilst G3 (ar FB datu platumu > 128-bit), G4, G5, G6 vai G7 kategorijai;

c) tā atbalsta triju vai vairāk iekšējās atmiņas ierīču ievietošanu;

d) tā atbalsta sistēmas atmiņu vismaz 32 GB apmērā.

38) “Mazserveris” ir datora veids, kurā parasti izmanto galddatora komponentus galddatora korpusā, bet kuru galvenokārt paredzēts lietot kā datu glabāšanas resursdatoru citiem datoriem un kurš ir paredzēts tādiem uzdevumiem kā tīkla infrastruktūras pakalpojumu nodrošināšana un datu/multivides failu mitināšana, un kuram ir šādi parametri:

a) tam ir pjedestāla tipa, torņa tipa vai cita veida korpuss, kas līdzīgs galddatora korpusam un nodrošina, ka visi datu apstrādes, glabāšanas un tīkla saskarnes komponenti ir ievietoti vienā korpusā;

b) tas paredzēts ekspluatācijai 24 stundas diennaktī un 7 dienas nedēļā;

c) tas galvenokārt ir paredzēts ekspluatācijai vidē ar vairākiem lietotājiem, vienlaikus apkalpojot vairākus caur tīklu pieslēgtus klientdatorus;

d) ja to laiž tirgū kopā ar operētājsistēmu, šai operētājsistēmai jābūt paredzētai mājas serverim vai mazjaudīga servera lietojumiem;

e) to tirgū nelaiž ar diskrēto grafikas karti (dGfx), kas atbilst kādai no kategorijām, izņemot G1.

39) “Datora serveris” ir skaitļošanas ierīce, kas sniedz pakalpojumus un pārvalda tīklā esošos resursus klientierīču, piemēram, galddatoru, piezīmjdatoru, vienkāršoto klienta galddatoru, interneta protokola (IP) tālruņu, vai citu datoru serveru vajadzībām. Datora serveri parasti laiž tirgū izmantošanai datu centros un birojos/uzņēmumos. Datora serverim galvenokārt piekļūst ar tīkla savienojumiem, nevis ar tiešām lietotāju ievadierīcēm, piemēram, tastatūru vai peli.

a) tas ir paredzēts, lai atbalstītu datoru serveru operētājsistēmas (OS) un/vai hipervizorus, un tas ir paredzēts lietotāja uzstādītu uzņēmumu lietojumprogrammu palaišanai;

b) tas atbalsta kļūdu labošanas kodu (ECC) un/vai buferatmiņu (tostarp gan divrindu buferatmiņas moduļus (DIMM), gan platē buferētas konfigurācijas);

c) tas tiek laists tirgū ar vienu vai vairākiem maiņstrāvas-līdzstrāvas barošanas avotiem;

d) visiem procesoriem ir piekļuve kopīgotai sistēmas atmiņai, un tie ir neatkarīgi redzami vienai OS vai hipervizoram.

1. Mājsaimniecības ierīces:

2. Informācijas tehnoloģijas iekārta, kas paredzēta izmantošanai galvenokārt mājas apstākļos, bet izņemot galddatorus, integrētos galddatorus un piezīmjdatorus, kā noteikts Komisijas Regulā (ES) Nr. 617/2013 ( 2 )

3. Patērētāju iekārtas

4. Rotaļlietas, izklaides un sporta aprīkojums

1. Vienu gadu pēc šīs regulas stāšanās spēkā:

a) elektroenerģijas patēriņš “izslēgtā režīmā”:

b) elektroenerģijas patēriņš “gatavības režīmā(-os)”:

c) izslēgta režīma un/vai gatavības režīma pieejamība:

2. Četrus gadus pēc šīs regulas stāšanās spēkā:

a) elektroenerģijas patēriņš “izslēgtā režīmā”:

b) elektroenerģijas patēriņš “gatavības režīmā(-os)”:

c) izslēgta režīma un/vai gatavības režīma pieejamība:

d) visu iekārtu jaudas vadība, izņemot tīklā savienojamas iekārtas

— gatavības režīmā vai

— izslēgtā režīmā, vai

— citā stāvoklī, kas nepārsniedz piemērojamās prasības par elektroenerģijas patēriņu izslēgtā režīmā un/vai gatavības režīmā, kad iekārta ir pieslēgta elektrotīklam.

3. No 2015. gada 1. janvāra:

a) Iespēja deaktivizēt bezvadu tīkla savienojumu(-us)

b) Tīklā savienojamu iekārtu jaudas vadība

c) Tīklā savienojama iekārta ar vienu vai vairākiem gatavības režīmiem atbilst prasībām par šo (šiem) gatavības režīmu(-iem), kad visas tīkla pieslēgvietas ir deaktivizētas.

d) Tīklā savienojama iekārta, kas nav HiNA iekārta, atbilst 2. punkta d) apakšpunkta prasībām, kad visas tīkla pieslēgvietas ir deaktivizētas.

e) Elektroenerģijas patēriņš tīklierosas gatavības režīmā

i) drukas iekārtām, kurām pievadītā nominālā jauda ir lielāka par 750 W;

ii) lielformāta drukas iekārtām;

iii) teleklātbūtnes sistēmām;

iv) vienkāršotajiem klienta galddatoriem;

v) darbstacijām;

vi) mobilajām darbstacijām;

vii) mazserveriem;

viii) datoru serveriem.

4. No 2017. gada 1. janvāra:

a) Tīklā savienojama iekārta, kam ir viens vai vairāki gatavības režīmi, atbilst šā (šo) gatavības režīma(-u) prasībām, kad visas vadu tīkla pieslēgvietas ir atvienotas un visas bezvadu tīkla pieslēgvietas ir deaktivizētas.

b) Tīklā savienojama iekārta, kas nav HiNA iekārta, atbilst 2. punkta d) apakšpunkta prasībām, kad visas vadu tīkla pieslēgvietas ir atvienotas un visas bezvadu tīkla pieslēgvietas ir deaktivizētas.

c) Elektroenerģijas patēriņš “tīklierosas gatavības” režīmā:

HiNA iekārtas vai iekārtas ar HiNA funkciju elektroenerģijas patēriņš tīklierosas gatavības režīmā, kurā iekārtu pārslēdz ar jaudas vadības funkciju vai līdzīgu funkciju, nepārsniedz 8,00 W.

Citas tīklā savienojamas iekārtas elektroenerģijas patēriņš tīklierosas gatavības režīmā, kurā iekārtu pārslēdz ar jaudas vadības funkciju vai līdzīgu funkciju, nepārsniedz 3,00 W.

Patēriņa limiti, kas norādīti c) apakšpunktā, neattiecas uz:

5. No 2019. gada 1. janvāra:

6. No 2015. gada 1. janvāra:

— sadzīves filtrētās kafijas automātiem ar izolētu kafijas krūzi – ne vairāk kā piecas minūtes pēc pēdējā pagatavošanas cikla pabeigšanas vai 30 minūtes pēc atkaļķošanas vai paštīrīšanas procesa pabeigšanas,

— sadzīves filtrētās kafijas automātiem ar neizolētu kafijas krūzi – ne vairāk kā 40 minūtes pēc pēdējā pagatavošanas cikla pabeigšanas vai 30 minūtes pēc atkaļķošanas vai paštīrīšanas procesa pabeigšanas,

— sadzīves kafijas automātiem, kas nav filtrētās kafijas automāti, ne vairāk kā 30 minūtes pēc pēdējā pagatavošanas cikla vai ne vairāk kā 30 minūtes pēc sildelementa aktivizēšanas, vai ne vairāk kā 60 minūtes pēc krūžu sasildīšanas funkcijas aktivizēšanas, vai ne vairāk kā 30 minūtes pēc atkaļķošanas vai paštīrīšanas procesa pabeigšanas, ja vien nav iedarbojies brīdinājuma signāls, pēc kura lietotājam ir jāiejaucas, lai novērstu iespējamus bojājumus vai negadījumu.

7. Prasības par informāciju par ražojumiem

a) katram gatavības režīmam un/vai izslēgtam režīmam, un tīklierosas gatavības režīmam, kurā iekārtu pārslēdz ar jaudas vadības funkciju vai līdzīgu funkciju:

— elektroenerģijas patēriņa dati vatos, noapaļojot līdz vienam ciparam aiz komata,

— laika periods, pēc kura jaudas vadības funkcija vai līdzīga funkcija automātiski pārslēdz iekārtu gatavības un/vai izslēgtā, un/vai tīklierosas gatavības režīmā;

b) ražojuma elektroenerģijas patēriņš tīklierosas gatavībā, ja visas vadu tīkla pieslēgvietas ir pievienotas un visas bezvadu tīkla pieslēgvietas ir aktivizētas;

c) norādījumi par to, kā aktivizēt un deaktivizēt bezvadu tīkla pieslēgvietas.

8. Mērījumi

9. Ražotāju sniegtā informācija

a) par katru gatavības un/vai izslēgtu režīmu:

— elektroenerģijas patēriņa dati vatos, noapaļojot līdz vienam ciparam aiz komata,

— izmantotā mērījumu metode,

— apraksts par to, kā iekārtas režīms izvēlēts vai programmēts,

— darbību secība, lai nonāktu līdz stāvoklim, kurā iekārta automātiski pārslēdz režīmus,

— piezīmes par iekārtas darbību, piemēram, informācija par to, kā lietotājam pārslēgt ierīci tīklierosas gatavības stāvoklī,

— vajadzības gadījumā – noklusējuma laiks, pēc kura jaudas vadības funkcija vai līdzīga funkcija automātiski pārslēgusi iekārtu attiecīgajā mazjaudas režīmā vai stāvoklī;

b) par tīklā savienojamām iekārtām:

— tīkla pieslēgvietu skaits un tips, un – izņemot bezvadu tīkla pieslēgvietas – pieslēgvietu atrašanās vieta iekārtā; it īpaši norāda, ja viena un tā pati tīkla fiziskā pieslēgvieta ir piemērota diviem vai vairāk tīkla pieslēgvietu tipiem,

— vai pirms piegādes ir deaktivizētas visas tīkla pieslēgvietas,

— vai iekārta uzskatāma par HiNA iekārtu vai par iekārtu ar HiNA funkciju; ja informācija nav sniegta, uzskata, ka iekārta tāda nav,

— noklusējuma laiks, pēc kura jaudas vadības funkcija vai līdzīga funkcija automātiski pārslēdz iekārtu tīklierosas gatavības režīmā,

— trigeris, ko izmanto, lai reaktivizētu iekārtu,

— (maksimālās) veiktspējas specifikācijas,

— iekārtas (maksimālais) elektroenerģijas patēriņš tīklierosas gatavības režīmā, kurā iekārtu pārslēdz ar jaudas vadības funkciju vai līdzīgu funkciju, ja attālinātai aktivizēšanai izmanto tikai šo pieslēgvietu,

— komunikācijas protokols, kuru iekārta izmanto.

c) testa parametri mērījumiem:

— apkārtējās vides temperatūra,

— testa spriegums (V) un frekvence (Hz),

— elektroapgādes sistēmas summārie harmoniskie kropļojumi,

— informācija un dokumentācija par elektriskajos testos izmantotajiem instrumentiem, konfigurāciju un strāvas slēgumiem;

d) par iekārtas parametriem, kas ir būtiski, lai novērtētu atbilstību 1. punkta c) apakšpunktā noteiktajām prasībām vai attiecīgi 2. punkta c) un/vai d) apakšpunktā un/vai 3. punkta b) apakšpunktā noteiktajām prasībām, tostarp, lai novērtētu laiku, kas vajadzīgs, lai automātiski sasniegtu gatavības vai izslēgtu režīmu vai citu stāvokli, kas nepārsniedz piemērojamās prasības par elektroenerģijas patēriņu izslēgtā režīmā un/vai gatavības režīmā.

1. Dalībvalstu iestādes verificē modeļa vienas ierīces atbilstību.

2. Uzskata, ka modelis atbilst piemērojamajām prasībām, ja:

a) vērtības, kas tehniskajā dokumentācijā norādītas saskaņā ar Direktīvas 2009/125/EK IV pielikuma 2. punktu (deklarētās vērtības), un, attiecīgā gadījumā, vērtības, kas izmantotas, lai tās aprēķinātu, ražotājam vai importētājam nav izdevīgākas kā to atbilstošo mērījumu rezultāti, kas veikti saskaņā ar minētā punkta g) apakšpunktu; un

b) deklarētās vērtības atbilst visām šajā regulā noteiktajām prasībām, un informācijā par ražojumu, ko atbilstoši attiecīgajām prasībām publisko ražotājs vai importētājs, nekur nav norādītas vērtības, kas ražotājam vai importētājam ir izdevīgākas nekā deklarētās vērtības; un

c) kad dalībvalsts iestādes testē šo vienu modeļa ierīci, noteiktās vērtības (testēšanā izmērītās attiecīgo parametru vērtības un no šiem mērījumiem aprēķinātās vērtības) atbilst attiecīgajām verifikācijas pielaidēm, kas norādītas turpmākajā tabulā.

3. Ja netiek iegūti 2. punkta a) vai b) apakšpunktam atbilstoši rezultāti, uzskata, ka modelis neatbilst šīs regulas prasībām.

4. Ja netiek iegūts 2. punkta c) apakšpunktam atbilstošs rezultāts, dalībvalsts iestādes testēšanai izraugās vēl trīs tā paša modeļa ierīces.

5. Uzskata, ka modelis atbilst piemērojamajām prasībām, ja minētajām trim ierīcēm noteikto vērtību vidējā aritmētiskā vērtība atbilst attiecīgajām verifikācijas pielaidēm, kas norādītas turpmākajā tabulā.

6. Ja netiek iegūts 5. punktam atbilstošs rezultāts, uzskata, ka modelis neatbilst šīs regulas prasībām.

7. Ja saskaņā ar 3. un 6. punktu tiek pieņemts lēmums par modeļa neatbilstību, dalībvalsts iestādes bez kavēšanās sniedz visu attiecīgo informāciju pārējo dalībvalstu iestādēm un Komisijai.