Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 01997R1255-20070105

Consolidated text: Padomes Regula (EK) Nr. 1255/97 (1997. gada 25. jūnijs), ar ko nosaka Kopienas kritērijus pārbaudes punkti, kā arī groza pārvadājuma plānu, kas minēts Direktīvas 91/628/EEK pielikumā

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/1997/1255/2007-01-05

1997R1255 — LV — 05.01.2007 — 002.001


Šis dokuments ir izveidots vienīgi dokumentācijas nolūkos, un iestādes neuzņemas nekādu atbildību par tā saturu

►B

PADOMES REGULA (EK) Nr. 1255/97

(1997. gada 25. jūnijs),

ar ko nosaka Kopienas kritērijus ►M2  pārbaudes punkti ◄ , kā arī groza pārvadājuma plānu, kas minēts Direktīvas 91/628/EEK pielikumā

(OV L 174, 2.7.1997, p.1)

Grozīta ar:

 

 

Oficiālais Vēstnesis

  No

page

date

►M1

PADOMES REGULA (EK) Nr. 1040/2003 (2003. gada 11. jūnijs),

  L 151

21

19.6.2003

►M2

PADOMES REGULA (EK) Nr. 1/2005 (2004. gada 22. decembris),

  L 3

1

5.1.2005




▼B

PADOMES REGULA (EK) Nr. 1255/97

(1997. gada 25. jūnijs),

ar ko nosaka Kopienas kritērijus ►M2  pārbaudes punkti ◄ , kā arī groza pārvadājuma plānu, kas minēts Direktīvas 91/628/EEK pielikumā



EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1991. gada 19. novembra Direktīvu 91/628/EEK par dzīvnieku aizsardzību pārvadāšanas laikā un par Direktīvas 90/425/EEK un 91/496/EEK grozījumiem ( 1 ), un jo īpaši tās 13. panta 2. punktu un 14. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

tā kā, lai uzlabotu noteiktu pārvadājamo dzīvnieku kategoriju labturību, Direktīvā 91/628/EEK noteiktas prasības attiecībā uz maksimālo ceļā pavadīto laiku, pēc kā dzīvnieks ir jāizkrauj, jāpabaro un jāpadzirdina, kā arī pirms ceļa atsākšanas jāatpūtina vismaz 24 stundas;

tā kā obligātie pārtraukumi ilgstošos dzīvnieku pārvadājumos notiek ►M2  pārbaudes punkti ◄ ;

tā kā ir jānosaka kritēriji, ko izvirzīs ►M2  pārbaudes punkti ◄ visā Kopienas teritorijā, lai dzīvniekiem, kas dodas cauri šīm vietām, nodrošinātu optimālos labturības apstākļus, kā arī risinātu vieglas dzīvnieku veselības problēmas;

tā kā, lai veicinātu ►M2  pārbaudes punkti ◄ darba kontroli, kā arī to transporta līdzekļu un dzīvnieku kontroli, kas dodas cauri šīm ►M2  pārbaudes punkti ◄ , ir jāuzliek par pienākumu uzturēt reģistru, kā arī īstenot citus administratīvus pasākumus;

tā kā, lai garantētu, ka pārvadātie dzīvnieki turpina ceļu optimālos labturības apstākļos, atbildīgajai iestādei būtu jāapliecina, ka dzīvnieki spēj izturēt pārvadāšanu;

tā kā, lemjot par Kopienas nodevu, kas segtu to veterināro pārbaužu izdevumus, kurās pārliecinās, ka dzīvnieki spēj turpināt ceļu, būtu jānosaka, ka dalībvalstis saskaņā ar vispārējiem Līguma noteikumiem var likt attiecīgajam uzņēmējam segt šos izdevumus;

tā kā, lai nodrošinātu, ka tiek ievēroti konkrēti noteikumi, kas attiecas uz ►M2  pārbaudes punkti ◄ , Direktīvas 91/628/EEK VIII pielikumā minētais pārvadājuma plāns būtu jāpielāgo jaunajiem noteikumiem;

tā kā iesākumā ir jānosaka noteikumi ►M2  pārbaudes punkti ◄ , kurās izmitina mājas nepārnadžus, kā arī mājas liellopus, aitas, kazas un cūkas;

tā kā Zinātniskā veterinārā komisija ►M2  pārbaudes punkti ◄ ir izvirzījusi noteiktas obligātās prasības, kas ir jāņem vērā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.



1. pants

▼M2

1.  Pārbaudes punkti ir vietas, kur dzīvniekus atpūtina vismaz 12 stundas vai ilgāk saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1/2005 ( 2 ) I pielikuma V sadaļas 1.5. apakšpunktu vai 1.7. apakšpunkta b) punktu.

▼B

2.   ►M2  Pārbaudes punkti ◄ , kas minētas pirmajā punktā, ir jāievēro Kopienas kritēriji, kas noteikti šajā regulā.

2. pants

Šajā regulā pēc vajadzības piemēro Direktīvas 64/432/EEK 2. panta, Direktīvas 90/425/EEK 2. panta, 91/496/EEK 2. panta un Direktīvas 91/628/EEK 2. panta definīcijas.

▼M2

3. pants

1.  Atbildīgā iestāde apstiprina un katram pārbaudes punktam piešķir atzīšanas numuru. Šādu apstiprinājumu var arī attiecināt tikai uz konkrētām sugām vai konkrētu dzīvnieku un veselības statusa kategorijām. Dalībvalstis Komisijai iesniedz apstiprināto kontrolpunktu sarakstu, kā arī informē Komisiju par visām pārmaiņām.

Dalībvalstis tāpat informē Komisiju par sīkākiem pasākumiem, piemērojot 4. panta 2. punktu, jo īpaši par pārbaudes punktu izmantošanas laikposmu un atzīto telpu dubultu izmantošanas nolūku.

2.  Komisija sastāda pārbaudes punktu sarakstu saskaņā ar procedūru, kas minēta Regulas (EK) Nr. 1/2005 31. panta 2. punktā, pēc attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes priekšlikuma.

3.  Dalībvalstis drīkst ierosināt kontrolpunktu iekļaušanu sarakstā vienīgi pēc tam, kad kompetentā iestāde ir pārliecinājusies par tā atbilstību attiecīgajām prasībām un to apstiprinājusi. Lai apstiprinātu kontrolpunktu, kompetentā iestāde, kas definēta Direktīvas 90/425/EEK 2. panta 6. punktā, nodrošina, ka kontrolpunkti atbilst visām šīs regulas I pielikumā izvirzītajām prasībām; turklāt šie kontrolpunkti:

a) atrodas tādā teritorijā, uz kuru neattiecas aizliegumi un ierobežojumi saskaņā ar attiecīgajiem Kopienas tiesību aktiem;

b) atrodas valsts pilnvarota veterinārārsta kontrolē, kas inter alia nodrošina atbilstību šīs regulas noteikumiem;

c) darbojas saskaņā ar visiem atbilstīgajiem Kopienas noteikumiem attiecībā uz dzīvnieku veselību, dzīvnieku kustību un dzīvnieku aizsardzību kaušanas laikā;

d) ir pakļauti regulārām pārbaudēm, lai pārliecinātos, ka atzīšanas nosacījumu ievērošana turpinās.

4.  Smagu pārkāpumu gadījumos, jo īpaši dzīvnieku veselības vai labturības interesēs, dalībvalstij ir jāaptur tās teritorijā esoša kontrolpunkta darbs. Tā informē Komisiju un pārējās dalībvalstis par šādu darba apturēšanu un tās iemesliem. Kontrolpunkta izmantošanas apturēšanu var atcelt vienīgi pēc tam, kad Komisija un pārējās dalībvalstis ir informētas par tās iemesliem.

5.  Komisija Regulas (EK) Nr. 1/2005 31. panta 2. punktā noteiktajā kārtībā drīkst uz laiku apturēt kontrolpunkta izmantošanu vai svītrot to no saraksta, ja Komisijas ekspertu uz vietas veiktajās pārbaudēs, kā norādīts minētās regulas 28. punktā, tiek konstatēta attiecīgo Kopienas tiesību aktu neievērošana.

▼M1

4. pants

1.   ►M2  Pārbaudes punkti ◄ izmanto tikai, lai uzņemtu, pabarotu, padzirdītu, atpūtinātu, izmitinātu, aprūpētu un nosūtītu tālāk dzīvniekus, kas dodas cauri šīm vietām.

2.  Taču dalībvalstis, atkāpjoties no 1. punkta, par ►M2  pārbaudes punkti ◄ var apstiprināt arī visas savākšanas centru telpas saskaņā ar Direktīvas 64/432/EEK 2. panta o) apakšpunktu un Direktīvas 91/68/EEK 2. panta b) apakšpunkta 3. daļu ar nosacījumu, ka tās atbilst šī panta 3. punktam un šīs regulas I pielikuma A daļas 4. punktā visā tās kā ►M2  pārbaudes punkti ◄ darbības laikā.

3.   ►M2  Pārbaudes punkti ◄ dzīvnieki drīkst uzturēties vienlaicīgi tikai, ja:

a) to apstiprinātais veselības stāvoklis ir vienāds, attiecīgā gadījumā uzrādot papildus galvojumu, kas piešķirts saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem; un

b) to veselības stāvoklis ir pārbaudīts:

i) vai nu saskaņā ar prasībām, kas piemērojamas attiecīgo sugu dzīvnieku kategorijai, kā noteikts Kopienas veterinārajos tiesību aktos, kas uzskaitīti Direktīvas 90/425/EEK A pielikumā.

Ja attiecīgajās dzīvnieku veselības prasībās nav noteikts citādi, ar papildus sertifikāciju galvo, ka dzīvnieki uzturējušies vienā saimniecībā vismaz 21 dienu vai kopš dzimšanas – izcelsmes saimniecībā, ja dzīvnieki ir jaunāki par 21 dienu – pirms nosūtīšanas tieši no šīs saimniecības vai vedot caur vienu apstiprinātu savākšanas centru, ja tās ir aitas vai kazas, atbilst Direktīvas 91/68/EEK 4.b panta 4. punkta prasībām; vai

ii) ja tie ir liellopi vai cūkas, kas paredzēti eksportam uz kādu no trešām valstīm, piemērojot Lēmuma 93/444/EEK 2. panta 1. punktu ( 3 );

c) tie ir no tādu dzīvnieku kategorijas, kuriem ir apstiprinātas ►M2  pārbaudes punkti ◄ .

▼M2

4.  Izbraukšanas vietas kompetentā iestāde paziņo par dzīvnieku kustību caur tās kontrolpunktiem ar Direktīvas 90/425/EEK 20. pantā minētās informācijas apmaiņas sistēmas palīdzību.

▼B

5. pants

►M2  Pārbaudes punkti ◄ īpašnieks vai arī jebkura fiziska vai juridiska persona, kas vada ►M2  pārbaudes punkti ◄ , atbild par to, lai tiktu ievēroti šīs Regulas noteikumi, un šajā nolūkā šādu personu pienākums ir:

a) uzņemt tikai tos dzīvniekus, kas ir sertificēti vai identificēti saskaņā ar attiecīgajiem Kopienas tiesību aktiem, īpaši ņemot vērā 3. panta 3. punktā minētos noteikumus. Šajā nolūkā šī persona pārbauda vai arī uzdod pārbaudīt attiecīgos sugu vai kategoriju dzīvnieku veterināros dokumentus vai citus pavaddokumentus, kā arī pēc izvēles – dzīvnieku identifikācijas marķējumus;

▼M1 —————

▼B

c) nodrošināt, ka dzīvniekus, kas uzturas ►M2  pārbaudes punkti ◄ , baro un dzirdina pareizajā laikā, atkarībā no attiecīgajām sugām, kā arī nodrošināt šim nolūkam nepieciešamo barības un šķidrumu daudzumu;

d) rūpēties par dzīvniekiem, kas uzturas ►M2  pārbaudes punkti ◄ un vajadzības gadījumā veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai garantētu dzīvnieku labturību un ievērotu dzīvnieku veselības prasības;

e) izsaukt veterinārārstu, ja rodas vajadzība:

 atbilstīgi ārstēt dzīvniekus, kas ir saslimuši vai ieguvuši ievainojumus, atrodoties šīs personas atbildībā, un

 vajadzības gadījumā šādus dzīvniekus nokaut vai iemidzināt saskaņā ar Direktīvu 93/119/EK;

f) izmantot darbiniekus, kas ir ieguvuši vajadzīgās spējas, zināšanas un profesionālo kompetenci, kā arī apguvuši darbam nepieciešamās iemaņas vai nu uzņēmumā, vai arī mācību iestādē vai arī ir ieguvuši atbilstīgu praktisko pieredzi, kas ļauj izmitināt un, ja vajadzīgs, atbilstīgi aprūpēt attiecīgos dzīvniekus;

g) veikt vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka dzīvniekus ►M2  pārbaudes punkti ◄ izmitina saskaņā ar atbilstīgām dzīvnieku labturības prasībām;

▼M1

h) vienas darba dienas laikā pēc sūtījuma nosūtīšanas paziņot kompetentajai iestādei I pielikuma C daļas 7. punktā noteikto informāciju, reģistrēt šādu informāciju vai arī izveidot tās datubāzi, glabāt un darīt to pieejamu kompetentajai iestādei vismaz par trim gadiem;

▼B

i) pēc iespējas ātrāk informēt atbildīgo iestādi par jebkuriem pamanītajiem pārkāpumiem.

▼M2

6. pants

1.  Pirms dzīvnieki atstāj kontrolpunktu, valsts pilnvarots veterinārārsts vai jebkurš veterinārārsts, ko šim nolūkam norīkojusi kompetentā iestāde, apstiprina pārvadājuma žurnālā, kā minēts Regulas (EK) Nr. 1/2005 II pielikumā, ka dzīvnieki spēj turpināt ceļu. Dalībvalstis var noteikt, ka izdevumus, kas radušies veterinārās pārbaudes dēļ, sedz attiecīgais uzņēmējs.

2.  Noteikumus par informācijas apmaiņu starp iestādēm, lai ievērotu šīs regulas prasības, nosaka saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1/2005 31. panta 2. punktā izklāstīto kārtību.

6.a pants

Grozījumus regulā, jo īpaši tās pielāgošanai tehnoloģiju un zinātnes attīstībai, izdara Padome, pieņemot lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu un pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu, izņemot tos pielikuma grozījumus, kuri ir nepieciešami, lai pielāgotu to dzīvnieku veselības situācijai, kurus var izdarīt Regulas (EK) Nr. 1/2005 31. panta 2. punktā noteiktajā kārtībā.

▼M1

6.b pants

►M2  Dalībvalstis piemēro Regulas (EK) Nr. 1/2005 26. panta noteikumus, lai sodītu par jebkuriem šīs regulas noteikumu pārkāpumiem, un veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu to īstenošanu. ◄ Dalībvalstis vēlākais līdz 2004. gada 1. maijam par šiem noteikumiem paziņo Komisijai un nekavējoties ziņo tai par jebkādiem turpmākiem grozījumiem, kas tos skar.

▼B

7. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 1999. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.




▼M2

PIELIKUMS

KOPIENAS KRITĒRIJI KONTROLPUNKTIEM

A.   VETERINĀRIE UN HIGIĒNAS PASĀKUMI

1. Katru kontroles punktu ir

a) jāizvieto, jāprojektē, jākonstruē un jāekspluatē tādā veidā, lai nodrošinātu pietiekamu bioloģisko drošību, novēršot smagu infekcijas slimību izplatīšanos citās saimniecībās un starp šajās telpās nonākošiem pēc kārtas sekojošiem dzīvnieku sūtījumiem;

b) jākonstruē, jāaprīko un jāekspluatē tā, lai nodrošinātu iespēju veikt tīrīšanu un dezinfekciju. Uz vietas jānodrošina kravas automašīnu mazgāšana. Šādam aprīkojumam jābūt darba kārtībā visos klimatiskajos apstākļos;

c) jāiztīra saskaņā ar valsts pilnvarota veterinārārsta prasībām pirms un pēc katras lietošanas.

2. Ar izmitinātajiem dzīvniekiem saskarē nonākošais personāls un aprīkojums atrodas vienīgi tiem paredzētajās telpās, kamēr tie nav izgājuši tīrīšanas un dezinfekcijas procedūru pēc saskares ar dzīvniekiem vai to izkārnījumiem vai urīnu. Jo īpaši persona, kas atbild par kontrolpunktu, nodrošina tīras iekārtas un aizsargtērpus, ko glabā tikai un vienīgi tām personām, kas ierodas kontrolpunktos, kā arī piemērotas iekārtas minēto priekšmetu tīrīšanai un dezinfekcijai.

3. Pakaišus aizvāc, kad dzīvnieku sūtījumu izved no iežogojuma, un pēc 1. punkta (c) apakšpunktā noteiktās tīrīšanas un dezinfekcijas tos aizstāj ar svaigiem pakaišiem.

4. Dzīvnieku pakaišus, izkārnījumus un urīnu neizvāc no telpām, kamēr tie nav tikuši atbilstīgi apstrādāti, lai izvairītos no dzīvnieku slimību izplatības.

5. Ievēro atbilstīgus sanitārijas pārtraukumus starp diviem pēc kārtas sekojošiem dzīvnieku sūtījumiem un pēc vajadzības veic pielāgojumus atkarībā no tā, vai tie ir no līdzīga reģiona, apgabala vai nodalījuma; Jo īpaši, ja pārbaudes punkts tika lietots maksimālo laiku — 6 dienas, tad pēc tīrīšanas un definfekcijas un pirms jauna sūtījuma ierašanās, tajā vismaz 24 stundas neatrodas dzīvnieki.

6. Pirms dzīvnieku uzņemšanas pārbaudes punkti

a) uzsāk tīrīšanas un dezinfekcijas procedūras 24 stundu laikā kopš atbrīvošanas no dzīvniekiem, kuri tur turēti saskaņā ar šīs regulas 4. panta 3. punktu;

b) neuzņem dzīvniekus, kamēr tīrīšanas un dezinfekcijas darbība nav pabeigta apmierinoši saskaņā ar valsts pilnvarota veterinārārsta vērtējumu.

▼B

B.   UZBŪVE UN TELPAS

▼M2

1. Papildus Regulas (EK) Nr. 1/2005 I pielikuma II un III nodaļas noteikumiem, kas attiecas uz dzīvnieku iekraušanu transporta līdzekļos un izkraušanu no tiem, katrā kontrolpunktā ir jābūt piemērotam aprīkojumam un iekārtām dzīvnieku iekraušanai transporta līdzekļos un izkraušanai no tiem. Konkrēti, šādam aprīkojumam un iekārtām ir jābūt grīdas segumam, kas novērš slīdēšanu, un vajadzības gadījumā tām jābūt nodrošinātam ar sānu aizsardzību. Tilti, slīpnes un ejas jāapgādā ar barjerām, margām vai citiem aizsarglīdzekļiem, lai neļautu dzīvniekiem no tiem nokrist. Iekraušanas un izkraušanas slīpnēm vajadzētu būt pēc iespējas lēzenākām. Eju grīdām jābūt izklātām ar segumu, kas pēc iespējas samazina slīdēšanas varbūtību, un tā konstruētām, lai iespējami mazinātu dzīvnieku savainošanas risku. Īpaši ir jārūpējas, lai nodrošinātu, ka starp transporta līdzekļa grīdu un slīpni vai arī slīpni un izkraušanas telpu nav ievērojamu spraugu vai pakāpienu, kas liktu dzīvniekiem lēkt vai kas varētu izraisīt to paslīdēšanu vai paklupšanu.

▼B

2. Visām iekārtām, ko izmanto, lai izmitinātu dzīvniekus ►M2  pārbaudes punkti ◄ , jābūt:

a) grīdu segumiem, kas samazina slīdēšanas varbūtību un neapdraud dzīvnieku veselību;

b) jumtiem un pietiekamai sānu aizsardzībai, lai aizsargātu dzīvniekus no nelabvēlīgiem laika apstākļiem;

c) piemērotām ierīcēm dzīvnieku turēšanai, pārbaudei un vajadzības gadījumā – izmeklēšanai, barošanai, dzirdināšanai, kā arī barības glabāšanai;

d) ventilācijai un noteku sistēmai, kas atbilst turēšanas jaudai un izmitināmo dzīvnieku sugai;

e) dabiskajam vai mākslīgajam apgaismojumam, kas ir pietiekams, lai ļautu jebkurā laikā pārbaudīt dzīvniekus. Vajadzības gadījumā būtu jānodrošina pietiekams rezerves apgaismojums;

f) aprīkojumam to dzīvnieku piesiešanai, kas ir jāpiesien. Dzīvniekus piesien tā, lai tas dzīvniekam neradītu sāpes un ciešanas, kā arī ļautu bez grūtībām ēst, dzert un apgulties;

g) pietiekami lielai platībai, kas attiecīgu sugu dzīvniekiem ļautu bez grūtībām apgulties, kā arī viegli nokļūt līdz dzirdinātavām un barotavām;

h) pietiekamiem pakaišu krājumiem. Pakaišus novieto katrā iežogojumā, ņemot vērā katras sugas dzīvnieku vajadzības vai izmitināto dzīvnieku kategoriju;

i) būvētai un uzturētai tā, lai dzīvnieki nevarētu nonākt saskarē ar jebkādu asu vai bīstamu priekšmetu, kā arī bojātu virsmu, kas varētu tos ievainot.

3.  ►M2  Pārbaudes punkti ◄ ir jābūt piemērotām telpām, kur atsevišķi izmitināt slimus un ievainotus dzīvniekus, kā arī tādus dzīvniekus, kam vajadzīga īpaša uzmanība.

4.  ►M2  Pārbaudes punkti ◄ ir jābūt piemērotām telpām visām personām, kas uzturas ►M2  pārbaudes punkti ◄ vai tās izmanto.

5.  ►M2  Pārbaudes punkti ◄ ir jāspēj atbilstīgi uzglabāt un likvidēt atkritumus, kā arī uzglabāt mirušus dzīvniekus, ko pēc tām aizvāks un iznīcinās saskaņā ar Direktīvu 90/667/EEK 1.

C.   DARBĪBAS

1. Dzīvnieki būtu jāizkrauj tūlīt pēc ierašanās. Ja kavēšanās ir nenovēršama, dzīvniekiem, ņemot vērā laika apstākļus un gaidīšanas ilgumu, būtu jānodrošina labākie iespējamie labturības apstākļi.

2. Dzīvnieki būtu jāiekrauj vai jāizkrauj tā, lai tos nesabaidītu, neuztrauktu un nedarītu tiem pāri, kā arī lai tie netiktu notriekti uz zemes. Dzīvniekus nedrīkst celt vai vilkt aiz galvas, ragiem, ausīm, pēdām, astēm vai vilnas, vai arī radīt nevajadzīgas sāpes vai ciešanas citā veidā. Vajadzības gadījumā tie jāved katrs atsevišķi.

3. Lai nodrošinātu dzīvnieku kustību caur telpām:

a) pārvietojamās ejas ir jāierīko tā, lai ļautu izpausties dzīvnieku bara tieksmēm;

b) dzīvnieku vadīšanai domātie instrumenti ir jāizmanto tikai šim nolūkam. Būtu pēc iespējas jāizvairās no elektrošoka ierīču izmantošanas, un tās drīkst izmantot tikai attiecībā pret pieaugušiem liellopiem un cūkām, kas atsakās kustēties, ar nosacījumu, ka strāvas triecieni ilgst ne ilgāk par divām sekundēm, tos piemēro ik pēc piemērota laika, un dzīvnieku priekšā ir telpa, uz kuru virzīties. Šādus triecienus drīkst vērst tikai pret pakaļkāju muskuļiem;

c) dzīvniekus nedrīkst sist, tāpat ir aizliegts spiest to jutīgās ķermeņa daļas. Nekādā gadījumā nedrīkst spiest, griezt vai lauzt dzīvnieku astes vai arī spiest to acis. Dzīvniekus nedrīkst dunkāt un spārdīt;

d) personas, kas izmitina dzīvniekus ►M2  pārbaudes punkti ◄ , nedrīkst izmantot bakstīkļus vai arī citus priekšmetus ar noasinātiem galiem. Mietus un citus priekšmetus dzīvnieku vadīšanai var izmantot ar noteikumu, ka tie lietošanas laikā neievaino dzīvnieku un nerada nevajadzīgas ciešanas.

4. Dzīvnieki, kas ceļa laikā bijuši pakļauti augstām temperatūrām lielā gaisa mitrumā, ir pēc iespējas ātrāk jāatdzesē, izmantojot piemērotas metodes.

5. Dzīvniekus baro un dzirda tā, lai nodrošinātu, ka jebkurš ►M2  pārbaudes punkti ◄ izmitinātais dzīvnieks saņem tīru ūdeni vismaz sev vajadzīgajos apjomos, kā arī tik daudz barības, lai apmierinātu savas fizioloģiskās vajadzības uzturēšanas laikā un ceļā līdz nākamajai barošanas vietai. ►M2  pārbaudes punkti ◄ nedrīkst uzņemt dzīvniekus ar īpašām barošanas vajadzībām, piemēram, jaunus teļus, kam ir nepieciešama šķidra barība, ja vien ►M2  pārbaudes punkti ◄ nav atbilstīgi aprīkota, lai apmierinātu šo dzīvnieku vajadzības.

6.  ►M2  Pārbaudes punkti ◄ darbinieki dzīvnieku stāvokli pārbauda tad, kad dzīvnieki ierodas, un pārbaudes atkārto vismaz reizi 12 stundās, kamēr dzīvnieki uzturas ►M2  pārbaudes punkti ◄ .

7. Šīs direktīvas 5. panta h) apakšpunktā minētajā reģistrā ir šāda informācija:

a) datums un laiks, kurā katru sūtījumu beidz izkraut, kā arī datums un laiks, kurā katru sūtījumu sāk iekraut;

b) tādas iznīcināšanas datums un ilgums, ko veterināros nolūkos veic saskaņā ar šā pielikuma A daļas 4. punktu;

c) dzīvnieku veterinārsanitārā(-o) sertifikāta(-u) numurs(-i), kas attiecas uz katru sūtījumu;

d) jebkādas vajadzīgās piezīmes par dzīvnieku veselības stāvokli un labturības apstākļiem, jo īpaši:

 cik dzīvnieki ir nomiruši līdz izkraušanai un cik dzīvnieki nomirst, uzturoties ►M2  pārbaudes punkti ◄ ,

 cik dzīvnieki līdz izkraušanai vai ►M2  pārbaudes punkti ◄ ir guvuši nopietnus ievainojumus vai arī ir atzīti par tādiem, kas nespēj turpināt ceļu;

e) pārvadātāju vārdi un adreses, kā arī transporta līdzekļu reģistrācijas numurs.

▼M2 —————



( 1 ) OV L 340, 11.12.1991., 17. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 95/29/EK (OV L 148, 30.6.1995., 52. lpp.).

( 2 ) OV L 3, 2005. gada 5. janvāris.

( 3 ) OV L 208, 19.8.1993., 34. lpp.

Top