TIESAS RĪKOJUMS (astotā palāta)

2022. gada 30. septembrī (*)

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Tiesas Reglamenta 99. pants – Publiskais iepirkums – Direktīva 2014/24/ES – Procedūras norise – Dalībnieku atlase – Atlases kritēriji – Tehniskās un profesionālās spējas – 58. panta 4. punkts – Pierādījumu veidi – Eiropas vienotais iepirkuma procedūras dokuments – 59. pants – Paļaušanās uz citu subjektu spējām – 63. panta 1. punkts – Ekonomikas dalībnieku grupa – Nosacījums par profesionālo pieredzi, kurš līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas gadījumā jāizpilda grupas dalībniekam, kas atbildīgs par to darbību veikšanu, kuru dēļ attiecīgā pieredze prasīta – Iepirkuma procedūras dokumentos neparedzēts nosacījums – Pilnsabiedrības gadījumā esošas solidāras atbildības sistēmas ietekmes neesamība

Lietā C‑592/21

par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, ko Administratīvā rajona tiesa, Rīgas tiesu nams, iesniedza ar 2021. gada 20. septembra lēmumu un kas Tiesā reģistrēts 2021. gada 22. septembrī, tiesvedībā

“ĒDIENS & KM.LV” PS

pret

Ieslodzījuma vietu pārvaldi,

Iepirkumu uzraudzības biroju,

TIESA (astotā palāta)

šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs N. Jēskinens [N. Jääskinen], tiesneši M. Safjans [M. Safjan] un M. Gavalecs [M. Gavalec] (referents),

ģenerāladvokāts: M. Kamposs Sančess‑Bordona [M. Campos Sánchez‑Bordona],

sekretārs: A. Kalots Eskobars [A. Calot Escobar],

ņemot vērā pēc ģenerāladvokāta uzklausīšanas pieņemto lēmumu saskaņā ar Tiesas Reglamenta 99. pantu lemt, izdodot motivētu rīkojumu,

izdod šo rīkojumu.

Rīkojums

1        Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/24/ES (2014. gada 26. februāris) par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK (OV 2014, L 94, 65. lpp.) 63. pantu.

2        Šis lūgums ir iesniegts tiesvedībā starp “ĒDIENS & KM.LV” PS, no vienas puses, un Ieslodzījuma vietu pārvaldi (Latvija; turpmāk tekstā – “līgumslēdzēja iestāde”) un Iepirkumu uzraudzības biroju (Latvija; turpmāk tekstā – “birojs”), no otras puses, par to, ka līgumslēdzēja iestāde ir izslēgusi “ĒDIENS & KM.LV” no dalības iepirkuma procedūrā par ēdināšanas pakalpojumu sniegšanu ieslodzītajiem.

 Atbilstošās tiesību normas

 Direktīva 2014/24

3        Direktīvas 2014/24 18. panta “Iepirkuma principi” 1. punkta pirmajā daļā ir paredzēts:

“Līgumslēdzējas iestādes nodrošina vienlīdzīgu un nediskriminējošu attieksmi pret visiem ekonomikas dalībniekiem un rīkojas pārredzami un samērīgi.”

4        Šīs direktīvas 19. panta “Ekonomikas dalībnieki” 2. punktā ir noteikts:

“Iepirkuma procedūrās var piedalīties ekonomikas dalībnieku grupas, tostarp pagaidu apvienības. Līgumslēdzējas iestādes nevar prasīt, lai piedāvājuma vai dalības pieteikuma iesniegšanas nolūkā tām būtu īpaša juridiska forma.

Vajadzības gadījumā līgumslēdzējas iestādes iepirkuma procedūras dokumentos var precizēt, kā ekonomikas dalībnieku grupām ir jāizpilda prasības attiecībā uz 58. pantā minēto saimniecisko un finansiālo stāvokli vai tehniskām un profesionālām spējām, ar noteikumu, ka to pamato ar objektīviem iemesliem un ka tie ir samērīgi. Dalībvalstis var noteikt standarta noteikumus par to, kādā veidā ekonomikas dalībnieku grupām ir jāizpilda minētās prasības.

Vis[i] nosacījum[i] par to, kā šādām ekonomikas dalībnieku grupām jāpilda līgums, kuri ir atšķirīgi no nosacījumiem, kas ir noteikti individuāliem dalībniekiem, ir arī pamatoti ar objektīviem iemesliem un samērīgi.”

5        Šīs direktīvas 58. pantā “Atlases kritēriji” ir paredzēts:

“1.      Atlases kritēriji var attiekties uz:

a)      atbilstību profesionālās darbības veikšanai;

b)      saimniecisko un finansiālo stāvokli;

c)      tehniskām un profesionālām spējām.

Līgumslēdzējas iestādes 2., 3. un 4. punktā minētos kritērijus ekonomikas dalībniekiem var piemērot tikai kā prasības attiecībā uz dalību. Starp prasībām tās iekļauj tikai tādas, ar kurām var atbilstoši nodrošināt, ka kandidātam vai pretendentam ir juridiskās un finansiālās iespējas un tehniskās un profesionālās spējas izpildīt piešķiramo līgumu. Visas prasības ir saistītas un samērīgas ar līguma priekšmetu.

[..]

4.      Attiecībā uz tehniskajām un profesionālajām spējām līgumslēdzējas iestādes var noteikt prasības, kas nodrošina, ka ekonomikas dalībnieku rīcībā ir cilvēkresursi un tehniskie resursi, un pieredze, kas vajadzīgi, lai pildītu līgumu saskaņā ar atbilstīgu kvalitātes standartu.

Līgumslēdzējas iestādes var jo īpaši prasīt, lai ekonomikas dalībniekiem būtu pietiekams pieredzes līmenis, ko pierāda atbilstīgas atsauksmes par iepriekšējos gados pildītajiem līgumiem. Līgumslēdzēja iestāde var pieņemt, ka ekonomikas dalībniekam nav nepieciešamo profesionālo spēju, ja līgumslēdzēja iestāde ir konstatējusi, ka ekonomikas dalībniekam ir interešu konflikts, kas var negatīvi ietekmēt līguma izpildi.

[..]”

6        Direktīvas 2014/24 59. pantā “Eiropas vienotais iepirkuma procedūras dokuments” ir noteikts:

“1.      Dalības pieteikumu vai piedāvājumu iesniegšanas laikā līgumslēdzējas iestādes pieņem Eiropas vienoto iepirkuma procedūras dokumentu (ESPD) ar ietvertu atjauninātu pašdeklarāciju, kas kalpo par sākotnēju pierādījumu publiskā sektora iestāžu vai trešo personu izdotu sertifikātu vietā un apliecina, ka attiecīgais ekonomikas dalībnieks atbilst jebkuram no šādiem nosacījumiem:

[..]

b)      tas atbilst attiecīgajiem atlases kritērijiem, kas noteikti saskaņā ar 58. pantu;

[..]

Ja ekonomikas dalībnieks paļaujas uz citu subjektu spējām saskaņā ar 63. pantu, ESPD par šādiem subjektiem iekļauj arī šā punkta pirmajā daļā minēto informāciju.

ESPD ietver ekonomikas dalībnieka oficiālu paziņojumu, ka attiecīgais izslēgšanas iemesls nepastāv un/vai ka ir izpildīts attiecīgais atlases kritērijs, un tajā sniedz atbilstīgu informāciju, ko prasa līgumslēdzēja iestāde. ESPD arī norāda publiskā sektora iestādi vai trešo personu, kas atbildīga par apliecinošo dokumentu sagatavošanu, un iekļauj oficiālu paziņojumu par to, ka ekonomikas dalībnieks spēs pēc pieprasījuma un bez kavēšanās iesniegt minētos apliecinošos dokumentus.

[..]”

7        Šīs direktīvas 63. panta “Paļaušanās uz citu subjektu spējām” 1. punktā ir noteikts:

“Attiecībā uz kritērijiem, kuri attiecas uz saimniecisko un finansiālo stāvokli, kā noteikts 58. panta 3. punktā, un attiecībā uz kritērijiem, kuri attiecas uz tehnisko un profesionālo spēju, kā noteikts 58. panta 4. punktā, ekonomikas dalībnieks var attiecīgā gadījumā un saistībā ar konkrētu līgumu paļauties uz citu subjektu spējām neatkarīgi no tā, kāda veida juridiskās saiknes pastāv starp to un šiem subjektiem. Tomēr attiecībā uz kritērijiem, kuri attiecas uz izglītību vai profesionālo kvalifikāciju, kā noteikts XII pielikuma II daļas f) punktā, vai uz attiecīgo profesionālo pieredzi, ekonomikas dalībnieki var paļauties [..] uz citu subjektu spējām [tikai tad], ja šis subjekts veiks darbus vai sniegs pakalpojumus, kuriem šīs spējas ir nepieciešamas. Ja ekonomikas dalībnieks vēlas paļauties uz citu subjektu spējām, tas līgumslēdzējai iestādei pierāda, ka viņa rīcībā būs nepieciešamie līdzekļi, piemēram, uzrādot minēto subjektu saistības šajā sakarā.

Līgumslēdzēja iestāde saskaņā ar 59., 60. un 61. pantu pārbauda, vai šie subjekti, uz kuru spējām ekonomikas dalībnieks paredz paļauties, atbilst attiecīgajiem atlases kritērijiem un vai ir iemesls to izslēgšanai saskaņā ar 57. pantu. Līgumslēdzēja iestāde prasa, lai ekonomikas dalībnieks aizstātu subjektu, kurš neatbilst attiecīgajiem atlases kritērijiem, vai kura gadījumā ir obligāts iemesls izslēgšanai. Līgumslēdzēja iestāde var prasīt vai dalībvalsts var pieprasīt līgumslēdzējiestādei prasīt, lai ekonomikas dalībnieks aizstātu subjektu, kura gadījumā ir neobligāts iemesls izslēgšanai.

Ja ekonomikas dalībnieks paļaujas uz citu subjektu spējām saistībā ar kritērijiem, kas attiecas uz saimniecisko un finansiālo stāvokli, līgumslēdzēja iestāde var prasīt, lai attiecīgais ekonomikas dalībnieks un šie subjekti būtu solidāri atbildīgi par līguma izpildi.

Saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem ekonomikas dalībnieku grupa, kā minēts 19. panta 2. punktā, var paļauties uz grupas dalībnieku vai citu subjektu spējām.”

 Latvijas Republikas tiesību normas

8        Publisko iepirkumu likuma (Latvijas Vēstnesis, 2016, Nr. 254), redakcijā, kas piemērojama pamatlietā (turpmāk tekstā – “Publisko iepirkumu likums”), 46. panta pirmajā daļā ir paredzēts, ka pasūtītājs [līgumslēdzēja iestāde] var noteikt prasības attiecībā uz piegādātāja tehniskajām un profesionālajām spējām, kas nepieciešamas iepirkuma līguma izpildei. Šādas prasības var attiekties uz līguma izpildē iesaistīto personālu, piegādātāja pieredzi un tehniskajiem resursiem. Atbilstoši šī panta ceturtajai daļai piegādātājs var balstīties uz citu personu tehniskajām un profesionālajām iespējām, ja tas nepieciešams konkrētā iepirkuma līguma izpildei, neatkarīgi no savstarpējo attiecību tiesiskā rakstura. Šādā gadījumā piegādātājs pierāda pasūtītājam, ka tā rīcībā būs nepieciešamie resursi, iesniedzot šo personu apliecinājumu vai vienošanos par nepieciešamo resursu nodošanu piegādātāja rīcībā. Piegādātājs, lai apliecinātu profesionālo pieredzi vai pasūtītāja prasībām atbilstoša personāla pieejamību, var balstīties uz citu personu iespējām tikai tad, ja šīs personas veiks būvdarbus vai sniegs pakalpojumus, kuru izpildei attiecīgās spējas ir nepieciešamas.

 Pamatlieta un prejudiciālais jautājums

9        2018. gada 16. novembrī līgumslēdzēja iestāde izsludināja atklātu konkursu “Ēdināšanas pakalpojumu sniegšana ieslodzītajiem”.

10      Ar 2021. gada 18. janvāra lēmumu līgumslēdzēja iestāde izslēdza “ĒDIENS & KM.LV” no dalības šajā iepirkuma procedūrā, motivējot ar to, ka, pārkāpjot konkursa nolikuma noteikumus, tā nav iesniegusi pierādījumus par to, ka pēdējos trīs gados tā ir izpildījusi vismaz vienu iepirkuma priekšmetam vai attiecīgajai daļai atbilstošu ēdināšanas pakalpojumu līgumu, kas attiektos uz tādu [ēdiena] porciju skaitu, kas nav mazāks par prognozējamo daļas, uz kuru tā pretendē, gada apjomu (turpmāk tekstā – “pamatlietā izvirzītais nosacījums par pieredzi”).

11      Par pamatlietā aplūkotā iepirkuma uzvarētāju atzīta sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Aleks UN V”, kura bija iesniegusi saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu visām iepirkuma daļām.

12      “ĒDIENS & KM.LV” vērsās Iepirkumu uzraudzības birojā, kas ar 2021. gada 25. februāra lēmumu atstāja negrozītu līgumslēdzējas iestādes 2021. gada 18. janvāra lēmumu un atļāva tai noslēgt iepirkuma līgumu ar “Aleks UN V”. Birojs norādīja, ka “ĒDIENS & KM.LV” kā pilnsabiedrībai nav vajadzīgās pieredzes un šī iemesla dēļ tā balstījās uz SIA “Ēdiens.lv” un PI “Bruneros” pieredzi, lai izpildītu pamatlietā aplūkoto prasību par pieredzi. Tā kā [ēdiena] porciju faktiskā gatavošana bija jāveic tikai “Ēdiens.lv”, savukārt “Bruneros” bija jārisina tikai administratīvie jautājumi, līgumslēdzēja iestāde nebija ņēmusi vērā “Bruneros” pieredzi [ēdiena] porciju sagatavošanā.

13      “ĒDIENS & KM.LV” par biroja 2021. gada 25. februāra lēmumu vērsās ar pieteikumu Administratīvajā rajona tiesā, Rīgas tiesu nams, kas ir iesniedzējtiesa. Sava pieteikuma pamatojumam tā norāda, ka tā ir izveidojusi piegādātāju apvienību, kuras ietvaros abi tās biedri bija līgumiski apņēmušies nodot tās rīcībā visus savus resursus, lai, pirmkārt, izpildītu konkursa nolikuma prasības un, otrkārt, iepirkuma līguma slēgšanas tiesību iegūšanas gadījumā nodrošinātu tā pilnīgu izpildi. Turklāt, tā kā pilnsabiedrības biedri ir solidāri atbildīgi attiecībā pret trešām personām, tostarp līgumslēdzēju iestādi, šādas sabiedrības iekšējam darbu sadalījumam iepirkuma izpildes laikā neesot nekādas tiesiskas nozīmes. Turklāt, ja līgumslēdzēja iestāde vēlējās, lai pamatlietā aplūkoto nosacījumu par pieredzi izpildītu katrs no abiem uzņēmumu pagaidu apvienības, kuru veido “ĒDIENS & KM.LV”, biedriem, vai tikai biedrs, kuram līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas gadījumā būtu jāsniedz tieši ēdināšanas pakalpojumi, tai šis nosacījums bija jānorāda konkursa nolikumā. Šāds nosacījums katrā ziņā esot prettiesisks, jo tas nepamatoti būtu ierobežojis konkurenci.

14      Līgumslēdzēja iestāde un birojs uzsver, ka tiesas sēdē, kas norisinājās iesniedzējtiesā, “ĒDIENS & KM.LV” pati esot norādījusi, ka “Ēdiens.lv” būs atbildīga par operatīvajiem jautājumiem, savukārt “Bruneros” risinās administratīvos jautājumus.

15      Iesniedzējtiesa norāda, ka pakalpojumu sniedzēja iespēja balstīties uz trešās personas pieredzi ir nesaraujami saistīta ar nosacījumu, ka šī trešā persona pati veiks darbības, attiecībā uz kurām tiek prasīta atbilstošā pieredze. Attiecīgi situācijā, kad ekonomikas dalībnieku grupa savā piedāvājumā ir atsaukusies uz tikai viena no tās dalībniekiem iepriekšējo pieredzi saistībā ar konkrētu pakalpojumu sniegšanu, līgumslēdzējai iestādei būtu jāvar pieprasīt pārliecinošus pierādījumus, ka šis ekonomikas dalībnieks faktiski piedalīsies konkrēto pakalpojumu sniegšanā.

16      Šī tiesa tomēr neizslēdz, ka pilnsabiedrības biedru solidārās atbildības – tostarp attiecībā pret līgumslēdzēju iestādi – esamībai ir ietekme, vērtējot pamatlietā aplūkotā nosacījuma par pieredzi ievērošanu. Minētā tiesa arī jautā, vai līgumslēdzējai iestādei ir vienīgi jāpārbauda, vai šo nosacījumu izpilda tikai viens grupas biedrs, kurš faktiski sniegs pakalpojumu, kas ir līguma priekšmets, pat ja konkursa nolikumā tieši nav paredzēts, ka ekonomikas dalībnieku grupas biedriem ir individuāli jāatbilst minētajai prasībai.

17      Šādos apstākļos Administratīvā rajona tiesa, Rīgas tiesu nams, nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādu prejudiciālu jautājumu:

“Vai Direktīvas [2014/24] 63. panta 1. punkta pēdējais teikums ir interpretējams tādējādi, ka jebkurā gadījumā (arī tad, ja konkursa nolikumā tas nav tieši minēts), kad pretendents ir personu apvienība, tā savā piedāvājumā var paļauties tikai uz tā dalībnieka spējām (gūto pieredzi), kurš līguma izpildē faktiski veiks tās darbības, kuru dēļ attiecīgā pieredze prasīta?”

 Par prejudiciālo jautājumu

18      Saskaņā ar Tiesas Reglamenta 99. pantu, ja atbilde uz uzdoto prejudiciālo jautājumu skaidri izriet no judikatūras vai ja atbilde uz šādu jautājumu nerada nekādas pamatotas šaubas, Tiesa pēc tiesneša referenta priekšlikuma un pēc ģenerāladvokāta uzklausīšanas jebkurā brīdī var lemt, izdodot motivētu rīkojumu.

19      Šī tiesību norma ir jāpiemēro šajā lietā.

20      Ar savu jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai Direktīvas 2014/24 63. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka – tad, kad ir konstatēts, ka gadījumā, ja publiska pakalpojumu līguma slēgšanas tiesības tiek piešķirtas ekonomikas dalībnieku grupai, to darbību veikšana, kurām ir nepieciešama pieredze, tiks uzticēta tikai vienam grupas dalībniekam, – grupa–pretendente, lai pierādītu, ka tā atbilst nosacījumam par pieredzi, ko līgumslēdzēja iestāde ir noteikusi atbilstoši šīs direktīvas 58. panta 4. punktam, var paļauties vienīgi uz minētā grupas dalībnieka pieredzi, pat ja iepirkuma procedūras dokumentos tieši nav paredzēts, ka ekonomikas dalībnieku grupas dalībniekiem individuāli ir jāatbilst šim nosacījumam.

21      Jāatgādina, ka atbilstoši minētās direktīvas 58. panta 4. punkta pirmajai un otrajai daļai līgumslēdzējas iestādes var noteikt prasības, kas nodrošina, ka ekonomikas dalībniekiem ir cilvēkresursi un tehniskie resursi, kā arī pieredze, kas vajadzīgi, lai izpildītu līgumu, nodrošinot atbilstīgu kvalitātes līmeni. Līgumslēdzējas iestādes var tostarp prasīt, lai ekonomikas dalībniekiem būtu pietiekams pieredzes līmenis, ko pierāda atbilstīgas atsauksmes par iepriekš izpildītiem līgumiem.

22      Turklāt Direktīvas 2014/24 63. panta 1. punkta pirmajā daļā, kas atbilstoši šī punkta ceturtajai daļai ir piemērojama šīs direktīvas 19. panta 2. punktā minētajai ekonomikas dalībnieku grupai, ir paredzētas ekonomikas dalībnieka tiesības saistībā ar konkrētu līgumu paļauties uz citu subjektu spējām neatkarīgi no tā, kāda veida juridiskās saiknes pastāv starp minēto dalībnieku un šiem subjektiem, lai tostarp izpildītu kritērijus attiecībā uz minētās direktīvas 58. panta 4. punktā paredzētajām tehniskajām un profesionālajām spējām (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2013. gada 10. oktobris, Swm Costruzioni 2 un Mannocchi Luigino, C‑94/12, EU:C:2013:646, 29. un 33. punkts; 2021. gada 3. jūnijs, Rad Service u.c., C‑210/20, EU:C:2021:445, 30. punkts, kā arī 2021. gada 7. septembris, Klaipėdos regiono atliekų tvarkymo centras, C‑927/19, EU:C:2021:700, 150. punkts). Saistībā ar kritēriju par attiecīgo profesionālo pieredzi šīs pašas direktīvas 63. panta 1. punkta pirmajā daļā ir noteikts, ka ekonomikas dalībnieki tomēr var paļauties uz citu subjektu spējām tikai tad, ja šis subjekts sniegs pakalpojumus, kuru izpildei šīs spējas ir nepieciešamas. Ja ekonomikas dalībnieks vēlas paļauties uz citu subjektu spējām, tas līgumslēdzējai iestādei pierāda, ka viņa rīcībā būs nepieciešamie līdzekļi, piemēram, uzrādot minēto subjektu saistības šajā sakarā.

23      Tātad no Direktīvas 2014/24 63. panta 1. punkta pirmās daļas otrā un trešā teikuma izriet, ka publiska pakalpojumu iepirkuma ietvaros ekonomikas dalībniekam, lai tas varētu paļauties uz citu subjektu spējām, ir jāsniedz pierādījumi, pirmkārt, ka šie subjekti sniegs pakalpojumus, kuru izpildei šīs spējas ir nepieciešamas, un, otrkārt, ka tā rīcībā būs nepieciešamie līdzekļi, ja tam tiks piešķirtas līguma slēgšanas tiesības, lai attiecīgais līgums faktiski tiktu izpildīts.

24      Lai sniegtu šos pierādījumus, ekonomikas dalībniekam, kas vēlas izmantot tiesības paļauties uz citu subjektu spējām, saskaņā ar šīs direktīvas 59. panta 1. punkta pirmās daļas b) apakšpunktu, lasot to kopsakarā ar šī punkta otro un trešo daļu, sava dalības pieteikuma vai sava piedāvājuma iesniegšanas laikā jāiesniedz līgumslēdzējai iestādei ESPD, ar kuru šis dalībnieks tostarp apliecina, ka tas personīgi un/vai subjekti, uz kuru spējām tas vēlas paļauties, atbilst attiecīgajiem atlases kritērijiem, kas noteikti saskaņā ar minētās direktīvas 58. pantu.

25      Tātad saskaņā ar Direktīvas 2014/24 63. panta 1. punkta otro daļu līgumslēdzējai iestādei tostarp atbilstoši šīs direktīvas 59.–61. pantam ir jāpārbauda, vai subjekti, uz kuru spējām ekonomikas dalībnieks vēlas paļauties, atbilst attiecīgajiem atlases kritērijiem (spriedums, 2021. gada 3. jūnijs, Rad Service u.c., C‑210/20, EU:C:2021:445, 32. punkts).

26      Tādējādi no šīs direktīvas 59. panta kopsakarā ar 63. pantu skaidri izriet, ka ekonomikas dalībnieku grupai ir jāpierāda, ka tā atbilst šīs direktīvas 58. pantā paredzētajiem kvalifikācijas kritērijiem, tādiem kā nosacījums par pieredzi.

27      Tomēr minētās direktīvas 63. pants ekonomikas dalībniekam piešķir plašu rīcības brīvību, lai sev piesaistītu citus subjektus, kuri tam ļaus iegūt tam trūkstošās spējas. Līdz ar to šo tiesību normu nevar interpretēt kā tādu, ar kuru ekonomikas dalībniekam principā būtu noteikts pienākums lūgt sadarbību tādam subjektam, kas pats par sevi atbilst tādam kvalifikācijas kritērijam kā pamatlietā aplūkotais nosacījums par pieredzi. Proti, nevar izslēgt, ka šāds atlases kritērijs var tikt izpildīts, apvienojot vairāku ekonomikas dalībnieku grupas dalībnieku spējas.

28      Attiecīgi, tostarp nepastāvot objektīvam iemeslam, būtu nesamērīgi prasīt, lai kvalifikācijas kritēriju izpildītu tikai viens šādas grupas dalībnieks. Proti, Direktīvas 2014/24 18. panta 1. punkta pirmajā daļā nostiprinātais samērīguma princips paredz, ka tiesību normas, ko dalībvalstis vai līgumslēdzējas iestādes pieņēmušas, īstenojot šīs direktīvas noteikumus, nepārsniedz to, kas nepieciešams minētajā direktīvā izvirzīto mērķu sasniegšanai (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2008. gada 16. decembris, Michaniki, C‑213/07, EU:C:2008:731, 48. punkts, un 2021. gada 7. septembris, Klaipėdos regiono atliekų tvarkymo centras, C‑927/19, EU:C:2021:700, 155. punkts).

29      Tomēr gadījumā, kad ekonomikas dalībnieku grupas vadītājs skaidri paziņo, ka pakalpojumu sniegšanu, kas ir attiecīgās publiskā iepirkuma procedūras priekšmets, nodrošinās tikai viens šīs grupas dalībnieks, vai kad šādu secinājumu var izdarīt no ESPD, jo tajā redzams, ka tikai vienam no minētās grupas dalībniekiem ir pieredze attiecīgo pakalpojumu jomā, līgumslēdzējai iestādei ir pamats uzskatīt, ka šī grupa var atsaukties tikai uz tā grupas dalībnieka pieredzi, kuram līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas gadījumā tiks uzticēts veikt darbības, kurām ir nepieciešama pieredze.

30      Katrā ziņā ir jākonstatē, ka Direktīvas 2014/24 19. panta 2. punkta otrajai daļai nav nozīmes pamatlietā. Proti, saskaņā ar šo tiesību normu līgumslēdzējas iestādes, ja tās uzskata par vajadzīgu, iepirkuma procedūras dokumentos var precizēt veidu, kādā ekonomikas dalībnieku grupām ir jāizpilda prasības, kas it īpaši attiecas uz šīs direktīvas 58. pantā minētajām tehniskajām un profesionālajām spējām, ja vien tas ir objektīvi pamatoti un samērīgi. Tātad Direktīvas 2014/24 19. panta 2. punkta otrās daļas piemērošanas priekšnosacījums paredz, ka līgumslēdzēja iestāde minētos precizējumus norāda iepirkuma procedūras dokumentos.

31      Taču konkrētajā gadījumā no prejudiciālā jautājuma formulējuma izriet, ka konkursa nolikumā nebija skaidri paredzēts, ka pamatlietā aplūkotais nosacījums par pieredzi ir jāizpilda ekonomikas dalībnieku grupas dalībniekam, kurš līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas šai grupai gadījumā faktiski būtu atbildīgs par to darbību izpildi, kurām ir nepieciešama attiecīgā pieredze.

32      Turklāt apstāklis, ka Latvijas tiesībās pilnsabiedrības biedri ir solidāri atbildīgi attiecībā pret trešām personām, tostarp līgumslēdzēju iestādi, nevar ietekmēt kritērija, kas attiecas uz šo dalībnieku atbilstošo profesionālo pieredzi, vērtējumu publiskā iepirkuma procedūras pretendentu atlases posmā.

33      Proti, kandidatūru pieņemamības izvērtēšanas posmā līgumslēdzēja iestāde veic retrospektīvu vērtējumu, lai novērtētu, vai pretendentam ir īpašības, kas ļauj sagaidīt efektīvu attiecīgā līguma izpildi. Šādos apstākļos šo īpašību neesamību nevar kompensēt ar prospektīvu juridisko saikni, saskaņā ar kuru pilnsabiedrības biedriem ir likumīgs pienākums būt savstarpēji solidāri atbildīgiem par šādas sabiedrības saistībām.

34      Ņemot vērā visus iepriekšminētos apsvērumus, uz uzdoto jautājumu ir jāatbild, ka Direktīvas 2014/24 63. panta 1. punkts, aplūkots kopsakarā ar tās 59. pantu, ir jāinterpretē tādējādi, ka – tad, kad ir konstatēts, ka gadījumā, ja pakalpojumu līguma slēgšanas tiesības tiek piešķirtas ekonomikas dalībnieku grupai, to darbību veikšana, kurām ir nepieciešama pieredze, tiks uzticēta tikai vienam grupas dalībniekam, – grupa–pretendente, lai pierādītu, ka tā atbilst nosacījumam par pieredzi, ko līgumslēdzēja iestāde ir noteikusi atbilstoši šīs direktīvas 58. panta 4. punktam, var paļauties vienīgi uz minētā grupas dalībnieka pieredzi, pat ja iepirkuma procedūras dokumentos tieši nav paredzēts, ka ekonomikas dalībnieku grupas dalībniekiem individuāli ir jāatbilst šim nosacījumam.

 Par tiesāšanās izdevumiem

35      Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība izriet no tiesvedības, kas notiek iesniedzējtiesā, tāpēc tā lemj par tiesāšanās izdevumiem.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (astotā palāta) nospriež:

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/24/ES (2014. gada 26. februāris) par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK 63. panta 1. punkts, aplūkots kopsakarā ar tās 59. pantu,

ir jāinterpretē tādējādi, ka:

tad, kad ir konstatēts, ka gadījumā, ja pakalpojumu līguma slēgšanas tiesības tiek piešķirtas ekonomikas dalībnieku grupai, to darbību veikšana, kurām ir nepieciešama pieredze, tiks uzticēta tikai vienam grupas dalībniekam, – grupa–pretendente, lai pierādītu, ka tā atbilst nosacījumam par pieredzi, ko līgumslēdzēja iestāde ir noteikusi atbilstoši šīs direktīvas 58. panta 4. punktam, var paļauties vienīgi uz minētā šīs grupas dalībnieka pieredzi, pat ja iepirkuma procedūras dokumentos tieši nav paredzēts, ka ekonomikas dalībnieku grupas dalībniekiem individuāli ir jāatbilst šim nosacījumam.

Pasludināts Luksemburgā 2022. gada 30. septembrī.

*      Tiesvedības valoda – latviešu.