–

IM Gestão de Ativos (IMGA) – Sociedade Gestora de Organismos de Investimento Coletivo SA, IMGA Rendimento Semestral, IMGA Ações Portugal Cat A, IMGA Ações América Cat A, IMGA Mercados Emergentes, IMGA Eurofinanceiras, IMGA Eurocarteira, IMGA Rendimento Mais, IMGA Investimento PPR, IMGA Alocação Moderada Cat A, IMGA Alocação Dinâmica Cat A, IMGA Global Equities Selection Cat A, IMGA Liquidez Cat A, IMGA Money Market Cat A, IMGA Euro Taxa Variável Cat A, IMGA Dívida Pública Europeia, IMGA Retorno Global Cat A, IMGA Poupança PPR, IMGA Alocação Conservadora Cat A, IMGA Iberia Equities ESG Cat A, IMGA Iberia Fixed Income ESG Cat A, IMGA Alternativo, CA Curto Prazo, IMGA Ações Europa, IMGA Flexível Cat A, CA Monetário, CA Rendimento, Eurobic PPR/OICVM Ciclo Vida 35‑44, Eurobic PPR/OICVM Ciclo Vida 45‑54, Eurobic PPR/OICVM Ciclo Vida + 55, Eurobic Seleção Top un IMGA European Equities Cat A vārdā – A. Fernandes de Oliveira, advogado,

–

Portugāles valdības vārdā – P. Barros da Costa, C. Chambel Alves, H. Gomes Magno un S. Jaulino, pārstāvji,

–

Eiropas Komisijas vārdā – I. Melo Sampaio un V. Uher, pārstāvji,

1

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Padomes Direktīvas 2008/7/EK (2008. gada 12. februāris) par netiešajiem nodokļiem, ko uzliek kapitāla piesaistīšanai (OV 2008, L 46, 11. lpp.), 5. panta 2. punktu.

2

Šis lūgums ir iesniegts tiesvedībā starp IM Gestão de Ativos (IMGA) – Sociedade Gestora de Organismos de Investimento Coletivo SA, kā arī 31 tās pārvaldīto kopīgo ieguldījumu fondu, proti, IMGA Rendimento Semestral, IMGA Ações Portugal Cat A, IMGA Ações América Cat A, IMGA Mercados Emergentes, IMGA Eurofinanceiras, IMGA Eurocarteira, IMGA Rendimento Mais, IMGA Investimento PPR, IMGA Alocação Moderada Cat A, IMGA Alocação Dinâmica Cat A, IMGA Global Equities Selection Cat A, IMGA Liquidez Cat A, MGA Money Market Cat A, IMGA Euro Taxa Variável Cat A, IMGA Dívida Pública Europeia, IMGA Retorno Global Cat A, IMGA Poupança PPR, IMGA Alocação Conservadora Cat A, IMGA Iberia Equities ESG Cat A, IMGA Iberia fixed income ESG Cat A, IMGA Alternativo, CA Curto Prazo, IMGA Ações Europa, IMGA Flexível Cat A, CA Monetário, CA Rendimento, Eurobic PPR/OICVM Ciclo Vida 35‑44, Eurobic PPR/OICVM Ciclo Vida 45‑54, Eurobic PPR/OICVM Ciclo Vida + 55, Eurobic Seleção Top un IMGA European Equities Cat A, no vienas puses, un Autoridade Tributária e Aduaneira (Nodokļu un muitas iestāde, Portugāle), no otras puses, par zīmognodevas uzlikšanu par šo kopīgo ieguldījumu fondu tirdzniecību.

3

Direktīvas 2008/7 1.–3. un 9. apsvērums ir formulēti šādi:

[..]

4

Direktīvas 2008/7 1. pantā ir paredzēts:

“Ar šo direktīvu reglamentē netiešo nodokļu uzlikšanu šādiem darījumiem:

5

Minētās direktīvas 2. pantā “Kapitālsabiedrība” ir noteikts:

“1.   Šajā direktīvā “kapitālsabiedrība” ir:

2.   Šajā direktīvā par kapitālsabiedrībām uzskata arī citas uzņēmējsabiedrības, apvienības vai juridiskas personas, kuras darbojas, lai gūtu peļņu.”

6

Šīs direktīvas 5. panta “Darījumi, kam neuzliek netiešos nodokļus” 2. punktā ir paredzēts:

“Dalībvalstis neuzliek netiešos nodokļus šādiem darījumiem:

7

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/65/EK (2009. gada 13. jūlijs) par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU) (OV 2009, L 302, 32. lpp.) 1. panta 1.–3. punktu pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumus (PVKIU), kuriem ir piemērojama šī direktīva, drīkst izveidot atbilstīgi līgumtiesībām (kā kopīgos fondus, ko pārvalda pārvaldības sabiedrības) vai trasta tiesībām (kā ieguldījumu fondus), vai saskaņā ar statūtiem (kā ieguldījumu sabiedrības).

8

Saskaņā ar šīs direktīvas 87. panta pirmo teikumu:

“PVKIU sertifikātu emitē tikai tad, ja PVKIU aktīvos parastajā termiņā ir izdarīta iemaksa, kas ir vienāda ar tīro emisijas cenu.”

9

Código do Imposto do Selo (Zīmognodevas kodekss) 1. panta 1. punktā ir paredzēts:

“Ar zīmognodevu apliek visus Tabela Geral do Imposto do Selo (Zīmognodevas vispārīgais tarifs) paredzētos aktus, līgumus, dokumentus, vērtspapīrus, rakstus un citus tiesiskus darījumus vai situācijas, t.sk. īpašuma nodošanu bezatlīdzības ceļā.”

10

Zīmognodevas vispārīgajā tarifā (turpmāk tekstā – “vispārīgais tarifs”) ir ietverta 17. pozīcija, kas attiecas uz finanšu darījumiem un ir formulēta šādi:

“Finanšu darījumi

[..]

[..].

17.3.4. Citas komisijas maksas un atlīdzības par finanšu pakalpojumiem, t.sk. komisijas maksas, kuras piemēro ar karti veiktu maksājumu darījumiem – [zīmognodevas likme:] 4 %.”

11

IMGA ir pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu ar mainīgu kapitālu (turpmāk tekstā – “kopīgie fondi”) pārvaldības sabiedrība. Tā pārvalda un pārstāv 31 šī sprieduma 2. punktā minēto kopīgo fondu.

12

Lai sabiedrībai darītu zināmas un pārdotu attiecīgo kopīgo fondu ieguldījumu daļas, IMGA izmanto finanšu iestādes, galvenokārt komercbankas, kurām ir aģentūru tīkls, kas aptver Portugāles teritoriju un kam ir pieredze finanšu starpniecības un vērtspapīru tirgošanā sabiedrībai.

13

Laikposmā no 2019. gada janvāra līdz decembrim četras bankas tirgoja pamatlietā aplūkoto kopīgo fondu emitētās ieguldījumu daļas plašai sabiedrībai. Par tirdzniecības pakalpojumu sniegšanu, kuri sekmēja jaunu piesaistītā kapitāla pieplūdi, šīs bankas saņēma komisijas maksu, par ko tās izrakstīja rēķinus IMGA kā kopīgo fondu pārvaldītājai. Bankas arī aprēķināja zīmognodevu, kas tika iekasēta no IMGA izsniegtajos rēķinos atbilstoši Vispārīgā tarifa 17.3.4. pozīcijai.

14

2019. gadā IMGA izrakstīja kopīgajiem fondiem rēķinu par pārvaldības komisijas maksu, kuras daļa, proti, 8752232,43 EUR, sastāvēja no iepriekšējā punktā minēto banku komisijas maksas par to ieguldījumu daļu tirdzniecību, uz kurām bija notikusi parakstīšanās, taču šajā summā nebija iekļauta zīmognodeva, ko bankas aprēķina par aplūkoto komisijas maksu. IMGA arī aprēķināja un pārskaitīja valstij 350089,30 EUR kā zīmognodevu atbilstoši Vispārīgā tarifa 17.3.4. pozīcijā paredzētajai 4 % likmei, kura atbilda tai pašai komisijas maksai par tirdzniecību, ko tā pārnesa uz kopīgajiem fondiem.

15

Prasītāji pamatlietā par šo zīmognodevas uzlikšanu iesniedza administratīvo sūdzību Divisão de Serviço Central da Unidade dos Grandes Contribuintes (Lielo nodokļu maksātāju daļas Centrālo pakalpojumu nodaļa, Portugāle).

16

Tā kā šī sūdzība tika noraidīta, prasītāji pamatlietā vērsās Tribunal Arbitral Tributário (Centro de Arbitragem Administrativa – CAAD) (Šķīrējtiesa nodokļu lietās (Administratīvo šķīrējtiesu centrs – CAAD), Portugāle) – iesniedzējtiesā, tostarp lūdzot konstatēt, ka paziņojumi par pamatlietā aplūkotās zīmognodevas iekasēšanu un apgriezto iekasēšanu ir prettiesiski.

17

Lūguma pamatojumam prasītāji pamatlietā izvirzīja divus pamatus. Saskaņā ar pirmo pamatu, apstāklis, ka ar zīmognodevu tiek aplikta tā IMGA no kopīgajiem fondiem iekasētās pārvaldības komisijas maksas daļa, kas atbilst tirdzniecības komisijas maksai – un ar to saistītajai zīmognodevai –, par kuru bankas jau ir izrakstījušas rēķinu un par kuru jau ir piemērota šī nodeva, esot prettiesisks, jo tādējādi viens un tas pats pakalpojums ar nodevu tiek aplikts divkārši.

18

Saskaņā ar otro pamatu, piemērojot Direktīvas 2008/7 5. panta 2. punkta a) apakšpunktu, jaunu parakstīšanos uz kopīgo fondu ieguldījumu daļām tirdzniecība būtu jāatbrīvo no jebkāda netieša nodokļa. Šis pienākums atbrīvot no nodokļa attiecoties gan uz rēķiniem par komercpakalpojumiem, ko bankas izrakstījušas IMGA, gan uz rēķiniem, ko IMGA savukārt izrakstīja kopīgajiem fondiem par šī paša pakalpojuma izmaksām.

19

Noraidījusi pirmo pamatu, iesniedzējtiesa, izvērtējot otro pamatu, norāda, ka tai ir šaubas par to, vai Savienības tiesībām ir pretrunā zīmognodevas iekasēšana par atlīdzību, ko bankas saņem par kopīgo fondu ieguldījumu daļu tirdzniecību, vai nu tad, kad tās izraksta rēķinus par šiem pakalpojumiem minēto fondu pārvaldības sabiedrībai, vai arī tad, kad par minētajiem pakalpojumiem samaksātās summas pārvaldības sabiedrība pārnes uz minētajiem fondiem.

20

Šādos apstākļos Tribunal Arbitral Tributário (Centro de Arbitragem Administrativa – CAAD) (Šķīrējtiesa nodokļu lietās (Administratīvo šķīrējtiesu centrs – CAAD)) – nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:

21

Ar abiem jautājumiem, kas jāizskata kopā, iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai Direktīvas 2008/7 5. panta 2. punkta a) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tam ir pretrunā valsts tiesiskais regulējums, kurā ir paredzēts aplikt ar zīmognodevu, pirmkārt, atlīdzību, ko finanšu iestāde saņem no kopīgo fondu pārvaldības sabiedrības par sniegtajiem tirdzniecības pakalpojumiem, kuru mērķis ir – ar parakstīšanos uz no jauna emitētam fondu ieguldījumu daļām – piesaistīt jaunu kapitālu, kā arī, otrkārt, summas, ko šī pārvaldības sabiedrība saņem no kopīgajiem fondiem, ciktāl šajās summās ir ietverta atlīdzība, kuru minētā pārvaldības sabiedrība ir pārskaitījusi finanšu iestādēm par šiem tirdzniecības pakalpojumiem.

22

Vispirms jāatgādina, ka saskaņā ar Direktīvas 2008/7 1. panta a) punktu tā reglamentē netiešo nodokļu iekasēšanu par kapitāla iemaksām kapitālsabiedrībās. Šo netiešo nodokļu vidū ir vērtspapīru zīmognodeva, kā arī citi netiešie nodokļi, kam ir tādas pašas iezīmes ka vērtspapīru zīmognodevai, kā tas izriet no šīs direktīvas 2. apsvēruma.

23

Turklāt minētās direktīvas 2. panta 2. punktā ir paredzēts, ka jebkuru uzņēmējsabiedrību, apvienību vai juridisku personu, kura darbojas, lai gūtu peļņu, un kura neietilpst šī paša panta 1. punktā minēto kapitālsabiedrību kategorijā, uzskata par kapitālsabiedrību.

24

Šajā gadījumā no lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu izriet, ka pamatlietā aplūkotais nodoklis ir zīmognodeva, ko iekasē par banku atlīdzību, kuru tās saņem par jaunu parakstīšanos uz kopīgo fondu ieguldījumu daļām tirdzniecības pakalpojumiem. No tā arī izriet, ka Portugāles tiesībās jēdziens “kopīgie fondi” attiecas uz mantas kopumu, kam nav juridiskas personas statusa un kas dalībniekiem pieder saskaņā ar mantas kopības režīmu.

25

Tiesa jau ir nospriedusi, ka personu grupa, kurai nav juridiskas personas statusa un kuras dalībnieki nodod kapitālu atsevišķam fondam peļņas gūšanas nolūkā, ir jāuzskata par “apvienību, kura darbojas, lai gūtu peļņu” Direktīvas 2008/7 2. panta 2. punkta izpratnē, tāpēc, piemērojot šo tiesību normu, to uzskata par kapitālsabiedrību šīs direktīvas izpratnē (šajā nozīmē skat. spriedumu, 1987. gada 12. novembris, Amro Aandelen Fonds, 112/86, EU:C:1987:488, 13. punkts).

26

No šiem apsvērumiem izriet, ka tādi kopīgie fondi kā pamatlietā ir uzskatāmi par kapitālsabiedrībām un tātad tie ietilpst Direktīvas 2008/7 piemērošanas jomā.

27

Ņemot vērā šos ievada apsvērumus, ir jāatgādina – Direktīvas 2008/7 5. panta 2. punkta a) apakšpunktā dalībvalstīm ir aizliegts uzlikt netiešos nodokļus akciju vai citu šāda veida kapitāla vērtspapīru vai to sertifikātu radīšanai, emisijai, kotēšanas uzsākšanai biržā, laišanai tirgū vai darījumiem ar tiem, neatkarīgi no to emitenta.

28

Tomēr, ievērojot šīs direktīvas mērķi, tās 5. pants ir jāinterpretē plaši, lai novērstu, ka tajā paredzētajiem aizliegumiem tiek atņemta lietderīgā iedarbība. Tādējādi aizliegums uzlikt nodokli kapitāla piesaistes darījumiem ir piemērojams arī darījumiem, uz kuriem šis aizliegums neattiecas tieši, jo šādi nodoklis tiek uzlikts darījumam, kas ir neatņemama sastāvdaļa kapitāla piesaistes darījumā kopumā (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2017. gada 19. oktobris, Air Berlin, C‑573/16, EU:C:2017:772, 31. un 32. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).

29

Tādējādi Tiesa ir nospriedusi – tā kā vērtspapīru emisijai ir nozīme tikai no brīža, kad šiem vērtspapīriem atrodas pircējs, nodoklis par no jauna emitēta vērtspapīra pirmreizēju iegādi faktiski ir nodoklis par pašu šī vērtspapīra emisiju, jo kapitāla piesaistes kontekstā tā ir vispārējā darījuma neatņemama daļa. Lai saglabātu Direktīvas 2008/7 5. panta 2. punkta a) apakšpunkta lietderīgo iedarbību, jēdzienā “emisija” šīs normas kontekstā ir jāietilpst vērtspapīru pirmreizējai iegūšanai to emisijas ietvaros (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2004. gada 15. jūlijs, Komisija/Beļģija, C‑415/02, EU:C:2004:450, 32. un 33. punkts).

30

Tāpat Tiesa ir atzinusi – akciju īpašumtiesību nodošana tikai, lai kotētu akcijas biržā un, neietekmējot to faktiskās īpašumtiesības, ir jāuzskata tikai par papildu darījumu, kas ietilpst šajā akciju kotēšanas biržā darījumā, kurš saskaņā ar Direktīvas 2008/7 5. panta 2. punkta a) apakšpunktu nevar tikt aplikts ar nodokli nekādā formā (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2017. gada 19. oktobris, Air Berlin, C‑573/16, EU:C:2017:772, 35. un 36. punkts).

31

Tā kā tādu kopīgo fondu kā pamatlietā aplūkoto ieguldījumu daļu tirdzniecības pakalpojumi ir cieši saistīti ar ieguldījumu daļu emisiju un laišanu tirgū Direktīvas 2008/7 5. panta 2. punkta a) apakšpunkta izpratnē, ir jāuzskata, ka tie ir vispārēja darījuma saistībā ar kapitāla piesaistīšanu neatņemama sastāvdaļa.

32

Neskarot pārbaudi, kas jāveic iesniedzējtiesai, šie fondi ietilpst Direktīvas 2009/65 piemērošanas jomā saskaņā ar tās 1. panta 1.–3. punktu. Šajā ziņā tādas cenas samaksa, kura atbilst iegādātajām ieguldījumu daļām – kas ir tirdzniecības darījuma vienīgais mērķis –, ir saistīta ar kapitāla piesaistīšanas būtību un tādējādi, kā izriet no Direktīvas 2009/65 87. panta, ir nosacījums, kas jāizpilda, lai attiecīgā fonda ieguldījumu daļas varētu emitēt.

33

No tā izriet – apstāklis, ka sabiedrība tiek informēta par ieguldījumu instrumentu esamību, lai veicinātu parakstīšanos uz kopīgo fondu ieguldījumu daļām, ir nepieciešams komerciāls pasākums, un tas šajā ziņā ir jāuzskata par papildu darījumu, kas ietilpst minēto fondu ieguldījumu daļu emisijas un laišanas tirgu darbībā.

34

Turklāt, tā kā Direktīvas 2008/7 5. panta 2. punkta a) apakšpunkta piemērošana ir atkarīga no tirdzniecības pakalpojumu ciešās saiknes ar šādu emisiju un laišanu tirgū, minētās piemērošanas nolūkā nav nozīmes tam, ka drīzāk tika izvēlēts uzticēt šos tirdzniecības darījumus trešām personām, nevis veikt tieši.

35

Šajā ziņā jāatgādina – pirmkārt, ar šo tiesību normu dalībvalstīm nav noteikts pienākums atbrīvot kapitāla piesaistīšanas darījumus no jebkāda nosacījuma, kas būtu saistīts ar tā uzņēmuma statusu, kuram ir uzticēts veikt šos darījumus. Otrkārt, tas, vai pastāv juridisks pienākums iesaistīt trešās personas pakalpojumus, nav būtisks nosacījums, ja ir jānosaka, vai darījums ir uzskatāms par kopējā darījuma neatņemamu sastāvdaļu attiecībā uz kapitāla piesaistīšanu (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2017. gada 19. oktobrī, Air Berlin, C‑573/16, EU:C:2017:772, 37. punkts).

36

No tā izriet, ka tādi tirdzniecības pakalpojumi kā pamatlietā aplūkotie ir kapitāla piesaistīšanas darījuma neatņemama sastāvdaļa, tādējādi uz to aplikšanu ar zīmognodevu attiecas Direktīvas 2008/7 5. panta 2. punkta a) apakšpunktā paredzētais aizliegums.

37

Turklāt ir jākonstatē, ka šīs tiesību normas lietderīgā iedarbība tiktu apdraudēta, ja, lai gan tā liedz aplikt ar zīmognodevu atlīdzību, ko bankas par kopīgo fondu jaunu ieguldījumu daļu tirdzniecības pakalpojumiem saņem no šo fondu pārvaldības sabiedrībām, būtu pieļaujams, ka šī atlīdzība ar zīmognodevu tiek aplikta brīdī, kad minētā pārvaldības sabiedrība savukārt izraksta par to rēķinu attiecīgajiem fondiem.

38

Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, uz uzdotajiem jautājumiem ir jāatbild, ka Direktīvas 2008/7 5. panta 2. punkta a) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tam ir pretrunā valsts tiesiskais regulējums, kurā ir paredzēts aplikt ar zīmognodevu, pirmkārt, atlīdzību, ko finanšu iestāde saņem no kopīgo fondu pārvaldības sabiedrības par sniegtajiem tirdzniecības pakalpojumiem, kuru mērķis ir – ar parakstīšanos uz no jauna emitētam fondu ieguldījumu daļām – piesaistīt jaunu kapitālu, kā arī, otrkārt, summas, ko šī pārvaldības sabiedrība saņem no kopīgajiem fondiem, ciktāl šajās summās ir ietverta atlīdzība, kuru minētā pārvaldības sabiedrība ir pārskaitījusi finanšu iestādēm par šiem tirdzniecības pakalpojumiem.

39

Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība izriet no tiesvedības, kas notiek iesniedzējtiesā, tāpēc tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (piektā palāta) nospriež:

Padomes Direktīvas 2008/7/EK (2008. gada 12. februāris) par netiešajiem nodokļiem, ko uzliek kapitāla piesaistīšanai, 5. panta 2. punkta a) apakšpunkts

ir jāinterpretē tādējādi, ka

tam ir pretrunā valsts tiesiskais regulējums, kurā ir paredzēts aplikt ar zīmognodevu, pirmkārt, atlīdzību, ko finanšu iestāde saņem no kopīgo fondu pārvaldības sabiedrības par sniegtajiem tirdzniecības pakalpojumiem, kuru mērķis ir – ar parakstīšanos uz no jauna emitētam fondu ieguldījumu daļām – piesaistīt jaunu kapitālu, kā arī, otrkārt, summas, ko šī pārvaldības sabiedrība saņem no kopīgajiem fondiem, ciktāl šajās summās ir ietverta atlīdzība, kuru minētā pārvaldības sabiedrība ir pārskaitījusi finanšu iestādēm par šiem tirdzniecības pakalpojumiem.