–

Línea Directa Aseguradora SA vārdā – M. Relaño, abogado,

–

Segurcaixa, Sociedad Anónima de Seguros y Reaseguros vārdā – C. Blanco Sánchez de Cueto, procurador, kā arī A. Ruiz Hourcadette, abogada,

–

Spānijas valdības vārdā – L. Aguilera Ruiz, kā arī V. Ester Casas, pārstāvji,

–

Lietuvas valdības vārdā – R. Krasuckaitė un G. Taluntytė, pārstāves,

–

Austrijas valdības vārdā – G. Hesse, pārstāvis,

–

Apvienotās Karalistes valdības vārdā – S. Brandon, pārstāvis, kam palīdz A. Bates, barrister,

–

Eiropas Komisijas vārdā – H. Tserepa‑Lacombe, kā arī J. Rius, pārstāvji,

1

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/103/EK (2009. gada 16. septembris) par civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu saistībā ar mehānisko transportlīdzekļu izmantošanu un kontroli saistībā ar pienākumu apdrošināt šādu atbildību (OV 2009, L 263, 11. lpp.) 3. pantu.

2

Šis lūgums ir iesniegts tiesvedībā starp Línea Directa Aseguradora SA (turpmāk tekstā – “Línea Directa”) un Segurcaixa, Sociedad Anónima de Seguros y Reaseguros (turpmāk tekstā – “Segurcaixa”) par transportlīdzekļa – kurš bija apdrošināts sabiedrībā Línea Directa – elektrosistēmas aizdegšanās rezultātā cietušajai personai Segurcaixa izmaksātās kompensācijas atlīdzināšanu.

3

Atbilstoši Direktīvas 2009/103 1. pantam:

“Šajā direktīvā:

[..].”

4

Šīs direktīvas 3. pantā ir paredzēts:

“Katra dalībvalsts, ievērojot 5. pantu, veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka civiltiesiskā atbildība par to transportlīdzekļu lietošanu, kas parasti atrodas tās teritorijā, ir apdrošināta.

Sedzamās atbildības apjomu un apdrošināšanas seguma noteikumus nosaka, pamatojoties uz pirmajā daļā minētajiem pasākumiem.

Katra dalībvalsts veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka apdrošināšanas līgums attiecas arī uz:

Pirmajā daļā minētā apdrošināšana obligāti attiecas gan uz kaitējumu īpašumam [mantisko kaitējumu], gan uz miesas bojājumiem.”

5

Minētās direktīvas 5. pantā ir paredzēts:

“1.   Dalībvalsts drīkst atkāpties no 3. panta attiecībā uz dažām fiziskām vai juridiskām personām, publiskām vai privātām personām; attiecīgā valsts sastāda šādu personu sarakstu un dara to zināmu pārējām dalībvalstīm un Komisijai.

[..]

2.   Katra dalībvalsts var atkāpties no 3. panta noteikumiem attiecībā uz dažu veidu transportlīdzekļiem vai konkrētiem transportlīdzekļiem ar speciālu zīmi; attiecīgā valsts sastāda šādu transportlīdzekļu veidu sarakstu un dara to zināmu pārējām dalībvalstīm un Komisijai.

[..]”

6

Šīs pašas direktīvas 13. panta 1. punkta c) apakšpunktā ir noteikts:

“1.   Katra dalībvalsts veic visus atbilstošos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka, piemērojot 3. pantu, tiktu uzskatīti par spēkā neesošiem attiecībā uz prasījumiem, ko iesniedz trešās personas, kuras ir negadījumā cietušie, jebkuri likumos paredzētie vai līgumā noteiktie noteikumi, kas iekļauti apdrošināšanas polisē, kura izsniegta saskaņā ar 3. pantu, un kas transportlīdzekļu lietošanas vai vadīšanas apdrošināšanu neattiecina uz:

[..]

7

La Ley sobre responsabilidad civil y seguro en la circulación de vehículos a motor (Likums par civiltiesisko atbildību un mehānisko transportlīdzekļu izmantošanas apdrošināšanu), kas kodificēts ar 2004. gada 29. oktobraReal Decreto Legislativo 8/2004 por el que se aprueba el texto refundido de la Ley sobre responsabilidad civil y seguro en la circulación de vehículos a motor (Karaļa dekrētlikums Nr. 8/2004, ar ko apstiprina pārstrādāto Likumu par civiltiesisko atbildību un mehānisko transportlīdzekļu izmantošanas apdrošināšanu) (2004. gada 5. novembraBOE Nr. 267, 3662. lpp.), redakcijā, kas ir piemērojama pamatlietā, 1. panta 1. punktā ir noteikts:

“Mehāniskā transportlīdzekļa vadītājs, ņemot vērā ar šāda transportlīdzekļa izmantošanu saistīto risku, ir atbildīgs par kaitējumu, kas saistībā ar tā izmantošanu ceļu satiksmē ir nodarīts personām vai īpašumam.

Gadījumā, kad kaitējums ir nodarīts personām, no šī pienākuma [vadītājs] ir atbrīvots tikai tad, ja tiek pierādīts, ka kaitējums nodarīts vienīgi cietušā vainas dēļ vai nepārvaramas varas dēļ, kas nav saistīta ar transportlīdzekļa vadīšanu vai funkcionēšanu; par nepārvaramas varas apstākļiem nav uzskatāmi transportlīdzekļa bojājumi, kā arī nekādas tā daļas vai mehānismu defekti vai bojājumi.

Gadījumā, kad kaitējums ir nodarīts īpašumam, vadītājs ir atbildīgs pret trešajām personām tad, ja viņš ir civiltiesiski atbildīgs saskaņā ar [Código Civil (Civilkodekss)] 1902. un nākamo pantu noteikumiem, [Código Penal (Kriminālkodekss)] 109. un nākamo pantu noteikumiem un šī likuma noteikumiem.

Ja vadītājs un cietušais abi bijuši vainīgi [nevērīgi], atbildība tiek sadalīta taisnīgi un kompensācijas apmērs noteikts atbilstoši katra atbildībai.

Īpašnieks, kurš nav transportlīdzekļa vadītājs, ir atbildīgs par vadītāja izraisītajiem miesas un īpašuma bojājumiem, ja to saista ar šo vadītāju kāda no Civilkodeksa 1903. pantā un Kriminālkodeksa 120. panta 5. punktā minētajām saiknēm. Šī atbildība beidzas, ja minētais īpašnieks pierāda, ka viņš ir izmantojis visus rūpīgam saimniekam pieejamos līdzekļus, lai novērstu kaitējumu.

Īpašnieks, kurš nav transportlīdzekļa vadītājs un kuram nav obligātās apdrošināšanas, ir solidāri civiltiesiski atbildīgs ar vadītāju par attiecīgā transportlīdzekļa izraisītajiem miesas un īpašuma bojājumiem, ja vien viņš nepierāda, ka transportlīdzeklis ticis nozagts.”

8

2008. gada 12. septembraReglamento del seguro obligatorio de responsabilidad civil en la circulación de vehículos de motor (Reglaments par civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu mehānisko transportlīdzekļu izmantošanā), kas kodificēts ar Real Decreto 1507/2008 por el que se aprueba el Reglamento del seguro obligatorio de responsabilidad civil en la circulación de vehiculos a motor (Karaļa dekrēts Nr. 1507/2008, ar ko apstiprina Reglamentu par civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu mehānisko transportlīdzekļu izmantošanā) (2008. gada 13. septembraBOE Nr. 222, 37487. lpp.) 2. panta 1. punktā ir noteikts:

“Civiltiesiskās atbildības saistībā ar mehānisko transportlīdzekļu izmantošanu satiksmē un obligātās apdrošināšanas, ko reglamentē šie noteikumi, kontekstā izmantošana ceļu satiksmē ir notikumi, kas izriet no iepriekšējā pantā minēto mehānisko transportlīdzekļu vadīšanas radītā riska gan garāžās un stāvvietās, gan uz valsts un privātiem ceļiem un pilsētas vai starppilsētu apvidos, kas ir piemēroti satiksmei, kā arī uz ceļiem un apvidos, kas nav piemēroti transportlīdzekļu satiksmei, bet kas parasti tiek izmantoti.”

9

2013. gada 19. augustāLuis Salladar Rodes novietoja savu jauno automašīnu Industrial Software Indusoft (turpmāk tekstā – “Indusoft”) īpašumā esošās ēkas privātajā garāžā.

10

2013. gada 20. augustāL. Salazar Rodes, kurš vēlējās parādīt savu automašīnu kaimiņam, to nepārvietojot, iedarbināja tās dzinēju. Naktī no 2013. gada 20. uz 21. augustu L.Salazar Rodes automašīna, ar kuru nebija braukts pēdējās 24 stundas, aizdegās, izraisot ugunsgrēku Indusoft ēkā un nodarot tai kaitējumu. Šī aizdegšanās izcēlās transportlīdzekļa elektrosistēmā.

11

L.Salazar Rodes bija iegādājies mehāniskā transportlīdzekļa obligāto apdrošināšanas polisi no apdrošināšanas sabiedrības Línea Directa.

12

Indusoft bija iegādājusies mājas apdrošināšanas polisi no Segurcaixa, kura tai samaksāja kopējo summu 44704,34 EUR par ugunsgrēka radīto kaitējumu.

13

2014. gada martā Segurcaixa cēla prasību Juzgado de Primera Instancia de Vitoria‑Gazteiz (Vitorijas‑Gasteisas pirmās instances tiesa, Spānija) pret Línea Directa un lūdza tai samaksāt kompensāciju 44704,34 EUR apmērā, kam pieskaitīti likumiskie procenti, pamatojoties uz to, ka apdrošināšanas gadījuma cēlonis ir bijis “satiksmes negadījums”, ko sedz civiltiesiskās atbildības, kura izriet no L. Salazar Rodes mehāniskā transportlīdzekļa izmantošanas, apdrošināšana. Šī tiesa prasību noraidīja, uzskatot, ka konkrētais ugunsgrēks nav uzskatāms par izcēlušies “satiksmes negadījuma” rezultātā Spānijas tiesību izpratnē.

14

Segurcaixa pārsūdzēja Juzgado de Primera Instancia de Vitoria‑Gazteiz (Vitorijas‑Gasteisas pirmās instances tiesa) spriedumu Audiencia Provincial de Álava (Alavas provinces tiesa, Spānija), kura šo pieteikumu apmierināja un piesprieda Línea Directa samaksāt Segurcaixa prasīto kompensāciju.

15

Línea Directa iesniedza kasācijas sūdzību par Audiencia Provincial de Álava (Alavas provinces tiesa) spriedumu Tribunal Supremo (Augstākā tiesa, Spānija).

16

Šī pēdējā minētā tiesa norāda, ka Audiencia Provincial de Álava (Alavas provinces tiesa) ir izvēlējusies jēdziena “satiksmes negadījums” plašu interpretāciju, atbilstoši kurai Spānijas tiesībās pie šī jēdziena pieder situācija, kad privātā garāžā nepastāvīgi novietots transportlīdzeklis aizdedzies, ja šī aizdegšanās notikusi pašam transportlīdzeklim pierakstāmu iemeslu dēļ un bez trešās personas iejaukšanās.

17

Šajā kontekstā iesniedzējtiesa uzskata, ka centrālais jautājums ir tas, vai transportlīdzekļa civiltiesiskās atbildības apdrošināšana aptver nelaimes gadījumu, kurā bija iesaistīts transportlīdzeklis ar izslēgtu dzinēju, lai gan šis transportlīdzeklis, kurš bija novietots privātā garāžā, neradīja nekādu risku satiksmes dalībniekiem.

18

Šajā sakarā šī tiesa norāda, ka atbilstoši judikatūrai, pirmkārt, jēdziens “satiksmes negadījums” Spānijas tiesību izpratnē ietver ne tikai tās situācijas, kurās transportlīdzeklis kustas, bet arī tās, ka transportlīdzekļa dzinējs nedarbojas, kā arī tās situācijas, kurās transportlīdzeklis apstājas pārvietošanās laikā un aizdegas.

19

Otrkārt, Tribunal Supremo (Augstākā tiesa) jau ir nospriedusi, ka kāda transportlīdzekļa aizdegšanās, kas bija novietots uz koplietošanas ceļa un bija apsegts, lai to pasargātu no sasalšanas, nebija situācija, uz kuru attiecas jēdziens “satiksmes negadījums” Spānijas tiesību aktu izpratnē.

20

Šī tiesa precizē, ka atbilstoši judikatūrai, ja transportlīdzeklis ir apstājies un ja nelaimes gadījumam nav sakara ar šī transportlīdzekļa pārvietošanās funkciju, tad runa nav par obligātās apdrošināšanas segtu “satiksmes negadījumu”.

21

Šajā kontekstā iesniedzējtiesa norāda, ka saskaņā ar Spānijas tiesībām vadītājs nav atbildīgs par zaudējumiem, kas radušies transportlīdzekļa izmantošanas rezultātā, ja šie zaudējumi ir radušies nepārvaramas varas apstākļu dēļ, kuri nav saistīti ar transportlīdzekļa vadīšanu. Tomēr par nepārvaramas varas apstākļiem nav uzskatāmi nedz transportlīdzekļa bojājumi, nedz arī nekādas tā daļas vai mehānismu defekti vai bojājumi. Līdz ar to tādās situācijās, kad negadījums ir noticis transportlīdzekļa defekta dēļ, šis defekts pats par sevi neatbrīvo vadītāju no atbildības, šī iemesla dēļ arī netiek izslēgta transportlīdzekļa obligātā apdrošināšana.

22

Iesniedzējtiesa uzskata, pirmkārt, ka tad, ja aizdegšanās notikusi laikā, kad transportlīdzeklis ir apstājies, bet šīs aizdegšanās iemesls ir šī transportlīdzekļa kustībai nepieciešamā vai lietderīgā funkcija, šī situācija būtu jāaplūko kā tāda, kas ir saistīta ar transportlīdzekļa parasto funkciju.

23

Otrkārt, situācija, kad transportlīdzeklis ir novietots privātā garāžā, varētu būt izslēgta no jēdziena “transportlīdzekļa lietošana” Direktīvas 2009/103 3. panta izpratnē, ja vai nu tāpēc, ka starp šī transportlīdzekļa izmantošanu un aizdegšanos ir pagājis ilgs laiks, vai tā veida dēļ, kādā negadījums ir noticis, nav saiknes starp šo negadījumu un transportlīdzekļa lietošanu.

24

Iesniedzējtiesa šajā sakarā uzsver, ka tāda interpretācija, kurā netiek ievērota temporālā saikne starp transportlīdzekļa iepriekšēju izmantošanu un negadījuma rašanos, varētu novest pie tā, ka obligātā civiltiesiskā apdrošināšana saistībā ar mehānisko transportlīdzekļu izmantošanu tiktu pielīdzināta īpašnieka apdrošināšanai, kas sedz atbildību, kuru rada vienkārši transportlīdzekļa atrašanās turējumā vai īpašumā.

25

Šādos apstākļos Tribunal Supremo (Augstākā tiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:

26

Línea Directa uzskata, ka pirmais jautājums ir nepieņemams, jo tajā tiek izvirzīta tikai hipotētiska problemātika. Šis uzņēmums norāda, ka tas, ka konkrētā aizdegšanās ir notikusi attiecīgā transportlīdzekļa elektrosistēmā, ir vienīgais iesniedzējtiesas konstatētais pastāvīgais fakts. Savukārt nav pierādīts, ka šī aizdegšanās izcēlusies šī transportlīdzekļa pārvietošanās funkcijai nepieciešamajos mehānismos.

27

Šajā ziņā ir jāatgādina, ka atbilstoši pastāvīgajai judikatūrai uz jautājumiem par Savienības tiesību interpretāciju, kurus valsts tiesa ir uzdevusi pašas noteiktajos tiesiskā regulējuma un faktisko apstākļu ietvaros un kuru precizitāte Tiesai nav jāpārbauda, attiecas atbilstības pieņēmums. Tiesa var atteikties lemt par valsts tiesas uzdotu jautājumu tikai tad, ja acīmredzami ir skaidrs, ka prasītajai Savienības tiesību interpretācijai nav nekāda sakara ar pamatlietas faktisko situāciju vai priekšmetu, ja problēma ir hipotētiska vai arī ja Tiesas rīcībā nav tādu vajadzīgo ziņu par faktiskiem un tiesiskiem apstākļiem, lai varētu sniegt lietderīgu atbildi uz tai uzdotajiem jautājumiem (spriedums, 2018. gada 24. oktobris, XC u.c., C‑234/17, EU:C:2018:853, 16. punkts).

28

Taču šajā lietā nav acīmredzams, ka pirmajā jautājumā lūgtajai Savienības tiesību interpretācijai nebūtu nekādas saiknes ar pamatlietas faktiem vai priekšmetu vai ka problēma būtu hipotētiska. Šajā sakarā no lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu izriet, ka šīs interpretācijas mērķis ir saņemt paskaidrojumu par jēdzienu “transportlīdzekļu lietošana” Direktīvas 2009/103 3. panta izpratnē, no kura ir atkarīgs risinājums pamatlietā par transportlīdzekļa aizdegšanās rezultātā radītā kaitējuma atlīdzināšanu. Turklāt iesniedzējtiesa ir sniegusi pietiekamu informāciju par faktiem un tiesību aktiem, kas ļauj Tiesai lietderīgi atbildēt uz tai uzdotajiem jautājumiem.

29

Prejudiciālajos jautājumos, kas jāaplūko kopā, iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai Direktīvas 2009/103 3. panta pirmo daļu var interpretēt tādējādi, ka šajā normā minētais jēdziens “transportlīdzekļu lietošana” attiecas uz pamatlietas situāciju, kurā transportlīdzekļa, kas bijis novietots ēkas privātajā garāžā, elektrosistēmā ir noticis uzliesmojums un aizdegšanās un tādēļ ir nodarījis kaitējumu šai ēkai, pat ja minētais transportlīdzeklis nav ticis pārvietots vairāk kā 24 stundas pirms aizdegšanās.

30

Direktīvas 2009/103 3. panta pirmajā daļā ir paredzēts, ka katra dalībvalsts, ievērojot šīs direktīvas 5. pantu, veic visus atbilstošos pasākumus, lai nodrošinātu, ka civiltiesiskā atbildība par to transportlīdzekļu lietošanu, kas parasti atrodas tās teritorijā, ir apdrošināta.

31

Vispirms ir jānorāda, ka pamatlietā aplūkojamais transportlīdzeklis ietilpst Direktīvas 2009/103 1. panta 1. punktā paredzētajā jēdzienā “transportlīdzeklis”, kurš ir definēts kā “mehāniskais transportlīdzeklis, kas paredzēts braukšanai pa sauszemi un ko dzen uz priekšu mehāniskā enerģija, un kas nav sliežu transports”. Turklāt ir skaidrs, ka šis transportlīdzeklis parasti atrodas dalībvalsts teritorijā un ka uz to neattiecas atkāpe, kas ir pieņemta saskaņā ar šīs direktīvas 5. pantu.

32

Attiecībā uz jautājumu par to, vai pamatlietā aplūkotā situācija ietilpst jēdzienā “transportlīdzekļa lietošana” minētās direktīvas 3. panta pirmās daļas izpratnē, ir jāatgādina, ka šo jēdzienu nevar atstāt katras dalībvalsts vērtējumam, bet tas ir autonoms Savienības tiesību jēdziens, kas saskaņā ar pastāvīgo Tiesas judikatūru ir interpretējams, it īpaši ņemot vērā šīs tiesību normas kontekstu un mērķus, kādi ir izvirzīti tiesiskajā regulējumā, kurā tā ietilpst (spriedums, 2017. gada 20. decembris, Núñez Torreiro, C‑334/16, EU:C:2017:1007, 24. punkts).

33

Taču Savienības tiesiskā regulējuma, kurš attiecas uz civiltiesisko atbildību, kas izriet no transportlīdzekļu izmantošanas, un kura daļa ir arī Direktīva 2009/103, mērķis ir, pirmkārt, nodrošināt transportlīdzekļu, kas parasti atrodas Eiropas Savienības teritorijā, kā arī to pasažieru brīvu pārvietošanos un, otrkārt, nodrošināt, lai negadījumos, kurus izraisa šie transportlīdzekļi, pret cietušām personām būtu līdzvērtīga attieksme neatkarīgi no tā, kurā vietā Savienības teritorijā negadījums ir noticis (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2017. gada 20. decembris, Núñez Torreiro, C‑334/16, EU:C:2017:1007, 25. un 26. punkts).

34

Turklāt no šī tiesiskā regulējuma attīstības izriet, ka Savienības likumdevējs izvirzīja un stiprināja mērķi aizsargāt šo transportlīdzekļu izraisītos negadījumos cietušās personas (spriedums, 2017. gada 20. decembris, Núñez Torreiro, C‑334/16, EU:C:2017:1007, 27. punkts).

35

Ņemot vērā šos apsvērumus, Tiesa ir nospriedusi, ka Direktīvas 2009/103 3. panta pirmā daļa ir interpretējama tādējādi, ka tajā ietvertais jēdziens “transportlīdzekļu lietošana” ir attiecināms ne tikai uz ceļu satiksmi, proti, uz braukšanu pa koplietošanas ceļiem, bet ka šajā jēdzienā ietilpst transportlīdzekļa jebkāda veida izmantošana atbilstoši tā parastajai funkcijai (spriedums, 2017. gada 20. decembris, Núñez Torreiro, C‑334/16, EU:C:2017:1007, 28. punkts).

36

Tiesa ir precizējusi, ka, ciktāl Direktīvas 2009/103 1. panta 1. punktā paredzētos mehāniskos transportlīdzekļus neatkarīgi no raksturiezīmēm parasti ir paredzēts izmantot transportam, šajā jēdzienā ietilpst transportlīdzekļa visu veidu lietošana transportam (spriedums, 2017. gada 20. decembris, Núñez Torreiro, C‑334/16, EU:C:2017:1007, 29. punkts).

37

Šajā ziņā jāatgādina, ka, pirmkārt, apstāklis kā tāds, ka negadījumā iesaistītais transportlīdzeklis notikuma brīdī bija apstādināts, neizslēdz, ka transportlīdzeklis šajā brīdī varētu tikt izmantots transportam un līdz ar to uz to attiektos jēdziens “transportlīdzekļu lietošana” Direktīvas 2009/103 3. panta pirmās daļas izpratnē (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2018. gada 15. novembris, BTA Baltic Insurance Company, C‑648/17, EU:C:2018:917, 38. punkts un tajā minētā judikatūra).

38

Turklāt tam, vai attiecīgā transportlīdzekļa dzinējs negadījuma brīdī darbojās, nav izšķirošas nozīmes (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2018. gada 15. novembris, BTA Baltic Insurance Company, C‑648/17, EU:C:2018:917, 39. punkts un tajā minētā judikatūra).

39

Otrkārt, jāatgādina, ka saskaņā ar Tiesas judikatūru nevienā no Direktīvas 2009/103 normām apdrošināšanas pienākuma un no tā izrietošās aizsardzības, kas attiecas uz mehānisko transportlīdzekļu izraisītajos negadījumos cietušajām personām, tvērums neattiecas tikai uz gadījumiem, kad šie transportlīdzekļi tiek izmantoti noteiktā apvidū vai pa noteiktiem ceļiem (spriedums, 2017. gada 20. decembris, Núñez Torreiro, C‑334/16, EU:C:2017:1007, 31. punkts).

40

No tā izriet, ka jēdziena “transportlīdzekļu lietošana” tvērums Direktīvas 2009/103 3. panta pirmās daļas izpratnē nav atkarīgs no tās teritorijas īpašībām, kurā šis transportlīdzeklis tika izmantots, un it īpaši no apstākļa, ka konkrētais transportlīdzeklis negadījuma brīdī bija novietots stāvēšanai un atradās stāvvietā (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2018. gada 15. novembris, BTA Baltic Insurance Company, C‑648/17, EU:C:2018:917, 37. un 40. punkts).

41

Šajos apstākļos jāuzskata, ka transportlīdzekļa stāvēšana un tā nekustīguma laiks ir dabiski un nepieciešami posmi, kas ir neatņemama sastāvdaļa tā lietošanā pārvietošanās līdzekļa statusā.

42

Tādējādi transportlīdzeklis tiek izmantots atbilstoši tā pārvietošanās līdzekļa funkcijai, ja tas kustas, bet principā arī tā stāvēšanas laikā starp divām pārvietošanās reizēm.

43

Šajā lietā jākonstatē, ka transportlīdzekļa novietošana privātā garāžā ir tā izmantošana, kas atbilst viņa pārvietošanās funkcijai.

44

Šo secinājumu šajā lietā neatspēko tas, ka minētais transportlīdzeklis bija novietots stāvvietā šajā garāžā vairāk kā 24 stundas. Proti, transportlīdzekļa novietošana stāvvietā nozīmē, ka tas dažreiz uz ilgu laiku paliek nekustīgs līdz savam nākamajam braucienam.

45

Attiecībā uz apstākli, ka negadījums pamatlietā izcēlās no aizdegšanās transportlīdzekļa elektrosistēmā, ir jāuzskata – tā kā šis transportlīdzeklis, kurš ir šī negadījuma pamatā, atbilst “transportlīdzekļa” definīcijai Direktīvas 2009/103 1. panta 1. punkta izpratnē, nav jānošķir starp šī transportlīdzekļa daļas, kas ir bijušas notikuma, kurš rada zaudējumus, pamatā, nedz jānosaka, kādas funkcijas šī daļa nodrošina.

46

Šāda interpretācija atbilst Savienības likumdevēja vienmēr izvirzītajam un nostiprinātajam mērķim aizsargāt mehānisko transportlīdzekļu izraisīto nelaimes gadījumos cietušos, kā tas jau atgādināts šī sprieduma 34. punktā.

47

Turklāt jānorāda, ka no Direktīvas 2009/103 13. panta izriet, ka jebkura juridiska vai līgumiska norma, kas izslēdz jebkādu tādu zaudējumu apdrošināšanas segumu, kuri radušies personai, kas nav izpildījusi juridiskos pienākumus no tehniskā viedokļa attiecībā uz attiecīgā transportlīdzekļa stāvokli un drošību, jāatzīst par spēkā neesošu attiecībā uz prasībām, ko ceļ nelaimes gadījumā cietušās trešās personas, un tas apstiprina arī šo interpretāciju.

48

Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, uz uzdotajiem jautājumiem jāatbild, ka Direktīvas 2009/103 3. panta pirmā daļa ir interpretējama tādējādi, ka šajā normā minētais jēdziens “transportlīdzekļu lietošana” attiecas uz tādu situāciju, kāda ir pamatlietā, kurā savai pārvietošanās funkcijai atbilstoši izmantojamais transportlīdzeklis, kas bijis novietots privātā garāžā, ir uzliesmojis, izraisot aizdegšanos šī transportlīdzekļa elektrosistēmā, un ir radījis kaitējumu šai ēkai, lai gan minētais transportlīdzeklis nav ticis pārvietots vairāk kā 24 stundas pirms aizdegšanās.

49

Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (otrā palāta) nospriež:

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/103/EK (2009. gada 16. septembris) par civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu saistībā ar mehānisko transportlīdzekļu izmantošanu un kontroli saistībā ar pienākumu apdrošināt šādu atbildību 3. panta pirmā daļa ir interpretējama tādējādi, ka šajā normā minētais jēdziens “transportlīdzekļu lietošana” attiecas uz tādu situāciju, kāda ir pamatlietā, kurā savai pārvietošanās funkcijai atbilstoši izmantojamais transportlīdzeklis, kas bijis novietots privātā garāžā, ir uzliesmojis, izraisot aizdegšanos šī transportlīdzekļa elektrosistēmā, un ir radījis kaitējumu šai ēkai, lai gan minētais transportlīdzeklis nav ticis pārvietots vairāk kā 24 stundas pirms aizdegšanās.