This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 62015CN0400
Case C-400/15: Request for a preliminary ruling from the Bundesfinanzhof (Germany) lodged on 23 July 2015 — Landkreis Potsdam-Mittelmark v Finanzamt Brandenburg
Lieta C-400/15: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2015. gada 23. jūlijā iesniedza Bundesfinanzhof (Vācija) – Landkreis Potsdam-Mittelmark/Finanzamt Brandenburg
Lieta C-400/15: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2015. gada 23. jūlijā iesniedza Bundesfinanzhof (Vācija) – Landkreis Potsdam-Mittelmark/Finanzamt Brandenburg
OV C 363, 3.11.2015, p. 19–20
(BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
- Date of document:
- 23/07/2015
- Date lodged:
- 23/07/2015
- Author:
- Tiesa
- Form:
- Tiesu informācija
- Authentic language:
- vācu valoda
- Type of procedure:
- Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu
- Link
- Select all documents mentioning this document
- Instruments cited in case law:
- Link
- EUROVOC descriptor:
|
3.11.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 363/19 |
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2015. gada 23. jūlijā iesniedza Bundesfinanzhof (Vācija) – Landkreis Potsdam-Mittelmark/Finanzamt Brandenburg
(Lieta C-400/15)
(2015/C 363/24)
Tiesvedības valoda – vācu
Iesniedzējtiesa
Bundesfinanzhof
Pamatlietas puses
Prasītāja: Landkreis Potsdam-Mittelmark
Atbildētāja: Finanzamt Brandenburg
Prejudiciālie jautājumi
Vācijas Umsatzsteuergesetz [Likuma par PVN] 15. panta 1. punkta otrajā teikumā ir noteikts, ka tādas preces piegāde, imports vai iegāde Kopienas iekšienē, kuru uzņēmējs izmanto sava uzņēmuma vajadzībām mazāk nekā 10 % apmērā, netiek uzskatīta par veiktu uzņēmējdarbības mērķiem, un tāpēc par to nevar atskaitīt priekšnodokli.
Šī norma balstās uz Padomes 2004. gada 19. novembra Lēmuma (2004/817/EK (1)) 1. pantu, saskaņā ar kuru, atkāpjoties no Sestās direktīvas 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem, 17. panta 2. punkta, Vācijas Federatīvajai Republikai tiek atļauts neattiecināt tiesības atskaitīt PVN uz izdevumiem, kas saistīti ar precēm un pakalpojumiem, kuri vairāk nekā 90 % apmērā izmantoti ar nodokli apliekamās personas vai tās darbinieku personiskajām vajadzībām vai, plašākā nozīmē, ar uzņēmējdarbību nesaistītiem mērķiem.
Vai šī atļauja – atbilstoši normas tekstam – attiecas tikai uz Sestās direktīvas 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem, 6. panta 2. punktā (Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 26. pantā) minētajiem gadījumiem vai arī uz visiem gadījumiem, kad prece vai pakalpojums tiek izmantots uzņēmējdarbībai tikai daļēji?
