Prasība, kas celta 2014. gada 16. decembrī – Mezhdunaroden tsentar za izsledvane na maltsinstvata i kulturnite vzaimodeystvia/Komisija

(Lieta T-819/14)

(2015/C 089/37)

Tiesvedības valoda – bulgāru

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Mezhdunaroden tsentar za izsledvane na maltsinstvata i kulturnite vzaimodeystvia (Sofija, Bulgārija) (pārstāvis – Hristo Hristev, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītāja prasījumi:

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājs izvirza četrus pamatus.

Pirmajā pamatā prasītājs apgalvo, ka tā prasība ir pieņemama, jo apstrīdētais tiesību akts esot jāuzskata par tiesību aktu, kas pieņemts, īstenojot publisko varu attiecībā pret trešo personu, kura līdz ar to var atsaukties uz interesi celt prasību par pārkāpuma konstatējumu, kurš ir priekšnosacījums prasītājam nelabvēlīgu pasākumu pieņemšanai.

Otrajā pamatā prasītājs apgalvo, ka Eiropas Komisija ir pārkāpusi labas pārvaldības principu, jo, pirmkārt, tā neesot ne veikusi visaptverošu, objektīvu un konsekventu lietas faktu izvērtēšanu un nav ņēmusi vērā attiecīgo personu izvirzītos juridiskos argumentus, un, otrkārt, tā neesot pamatojusi savu tiesību aktu.

Trešajā pamatā prasītājs apgalvo, ka Komisija esot pārkāpusi tiesiskās noteiktības principu, jo neesot skaidra apstrīdētā tiesību akta rezolutīvā daļa, tostarp attiecībā uz šī akta būtību.

Ceturtajā pamatā prasītājs apgalvo, ka Komisija esot pārkāpusi tiesiskās paļāvības principu, jo, tā kā Komisija neizteica piezīmes par iepriekšējiem projektiem – gan par to izpildi, gan arī par to finanšu grāmatvedību –, prasītājam bija radusies tiesiskā paļāvība par to, ka tā grāmatvedība bija veikta pareizi un ka nebija nepieciešams veikt korekcijas ne attiecībā uz pašreizējiem, ne arī nākotnes projektiem, jo tās tiesisko paļāvību radīja kompetentā iestāde, proti, Eiropas Komisija.