—

I. Haralambidis vārdā – G. Giacomini, R. Damonte, G. Scuras un G. Demartini, avvocati,

—

C. Casilli vārdā – R. Russo, avvocato,

—

Autorità Portuale di Brindisi vārdā – G. Giacomini un R. Damonte, avvocati,

—

Itālijas valdības vārdā – G. Palmieri, pārstāve, kurai palīdz S. Fiorentino, avvocato dello Stato,

—

Spānijas valdības vārdā – M. J. García-Valdecasas Dorrego, pārstāve,

—

Nīderlandes valdības vārdā – B. Koopman un M. Bulterman, pārstāves,

—

Eiropas Komisijas vārdā – G. Gattinara un D. Martin, kā arī H. Tserepa-Lacombe, pārstāvji,

1

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt LESD 45., 49. un 51. pantu, Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Direktīvu 2006/123/EK par pakalpojumiem iekšējā tirgū (OV L 376, 36. lpp.), kā arī Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (turpmāk tekstā – “Harta”) 15. pantu un 21. panta 2. punktu.

2

Šis lūgums tika iesniegts saistībā ar tiesvedību starp I. Haralambidis, Grieķijas pilsoni, un C. Casilli par to, ka I. Haralambidis tika iecelts Autorità Portuale di Brindisi (Brindizi Ostas iestāde) priekšsēdētāja amatā.

3

Itālijas Konstitūcijas 51. pantā ir noteikts, ka “visiem, gan viena, gan otra dzimuma pilsoņiem, ar vienlīdzīgiem nosacījumiem ir pieeja nodarbinātībai valsts dienestā un vēlētos amatos saskaņā ar likumā paredzētajiem noteikumiem” un ka, “lai sniegtu pieeju nodarbinātībai valsts dienestā un vēlētiem amatiem, ar likumu pilsoņiem var pielīdzināt itāļus, kuriem nav saistības ar Republiku”.

4

No iesniedzējtiesas lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu izriet, ka frāze “itāļi, kuriem nav saistības ar Republiku”, attiecas uz pilsoņiem, kuri ir Itālijas pilsoņi, kas dzīvo ārvalstīs.

5

2001. gada 30. marta Leģislatīvā dekrēta Nr. 165 par vispārējiem noteikumiem par valsts pārvaldes darba organizāciju (decreto legislativo n. 165, Norme generali sull’ordinamento del lavoro alle dipendenze delle amministrazioni pubbliche) (2001. gada 9. maijaGURI Nr. 106 kārtējais pielikums, turpmāk tekstā – “Leģislatīvais dekrēts Nr. 165/01”) 38. panta 1. un 2. punktā ir noteikts:

“1.   [Eiropas Savienības] dalībvalstu pilsoņiem ir jābūt pieejamiem amatiem valsts pārvaldē, kas neietver tiešu vai netiešu valsts iestādes pilnvaru īstenošanu vai nav saistīti ar valsts interešu aizsardzību.

2.   Ministru padomes priekšsēdētāja dekrētā [..] ir jānosaka amati un funkcijas, attiecībā uz kurām piekļuve ir nodrošināta tikai Itālijas pilsoņiem, kā arī obligātie kritēriji, ar kuriem paredz pieeju amatiem tiem pilsoņiem, kas ir minēti 1. punktā.”

6

Ministru padomes priekšsēdētāja 1994. gada 7. februāra Dekrētā Nr. 174, kurā ir ietverti noteikumi par Savienības dalībvalstu pilsoņu piekļuvi amatiem valsts pārvaldē (Decreto del Presidente del Consiglio dei Ministri, Regolamento recante norme sull’accesso dei cittadini degli Stati membri dell’Unione europea ai posti di lavoro presso le amministrazioni pubbliche) (1994. gada 15. martaGURI Nr. 61), ir noteikti amati un funkcijas, kuru pildīšanai ir obligāta Itālijas pilsonība. Šis dekrēts tika pieņemts, piemērojot dekrētu, kurš bija pieņemts pirms Leģislatīvā dekrēta Nr. 165/01, proti, 1993. gada 3. februāra Leģislatīvā dekrēta Nr. 29 (1993. gada 6. februāraGURI Nr. 30), un kurš būtiski neatšķīrās no Leģislatīvā dekrēta Nr. 165/01.

7

1994. gada 7. februāra Dekrēta Nr. 174 1. panta 1. punkta b) apakšpunktā ir noteikts:

“Amati valsts pārvaldē, kuros nevar strādāt bez Itālijas pilsonības, ietver:

[..]

8

No lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu izriet, ka Ostas iestāde ir valsts sektora iestāde, kas izveidota ar 1994. gada 28. janvāra Likumu Nr. 84 par ostām piemērojamo tiesību aktu pielāgošanu (legge n. 84, Riordino della legislazione in materia portuale (1994. gada 4. februāraGURI Nr. 28 kārtējais pielikums, turpmāk tekstā – “Likums Nr. 84/94”).

9

Likuma Nr. 84/94 6. pantā ir noteikts:

“1.   [..] Brindizi [Brindisi] ostās tiek izveidota Ostas iestāde [..], paredzot tai šādus pienākumus:

2.   Ostas iestāde ir juridiska persona, kuras darbību regulē publiskās tiesības un kurai piemīt administratīvā autonomija atbilstoši 12. panta noteikumiem, kā arī budžeta un finanšu autonomija šajā likumā noteiktajā apmērā. Normas 1975. gada 20. marta Likumā Nr. 70, kas vēlāk grozīts, uz to neattiecas, tāpat arī nav piemērojamas 1993. gada 3. februāra Leģislatīvā dekrēta Nr. 29 normas, kas vēlāk grozītas un papildinātas, izņemot gadījumus, kas īpaši paredzēti šī likuma 23. panta 2. punktā.

3.   Ostas iestādes aktīvi un finanšu pārvaldība tiek regulēta ar grāmatvedības noteikumiem, ko ir apstiprinājis transporta un navigācijas ministrs, vienojoties ar Valsts kases ministru. Ostas iestāžu bilanci pievieno Transporta un navigācijas ministrijas sagatavotajai ieņēmumu un izdevumu tāmei attiecībā uz nākamo gadu pēc tā, kurā tā tikusi apstiprināta.

4.   Ostas iestādes finanšu pārvaldības ziņojumu pārbauda Itālijas Revīzijas palāta. [..]”

10

Likuma Nr. 84/94 7. pantā ir noteikts:

“[..]

2.   Priekšsēdētāja atlīdzību [..] sedz Ostas iestāde un nosaka komiteja transporta un navigācijas ministra dekrētā [..] paredzēto maksimālo ierobežojumu ietvaros. [..]

3.   Transporta un navigācijas ministrs dekrēta veidā izdod rīkojumu atcelt no amata priekšsēdētāju un atlaist ostas komiteju, ja:

[..]

11

Likuma 84/94 8. pantā ir noteikts:

“1.   Priekšsēdētāju, vienojoties ar attiecīgo reģionu, ieceļ ar transporta un navigācijas ministra dekrētu, izvēloties to no trīs augsti kvalificētu ekspertu, kuriem ir zināšanas transporta ekonomikas un ostas ekonomikas nozarēs, grupas. [..]

2.   Priekšsēdētājs pārstāv Ostas iestādi, viņa pilnvaru laiks ir četri gadi, un to var atjaunot tikai vienu reizi. [..]

3.   Ostas iestādes priekšsēdētājs:

12

Saskaņā ar Likuma Nr. 84/94 12. panta “Ostas iestādes uzraudzība” noteikumiem:

“1.   Ostas iestāde ir transporta un navigācijas ministra uzraudzībā.

2.   Uzraudzības iestādei ir jāapstiprina priekšsēdētāja un ostas komitejas lēmumi, ja tie attiecas uz:

13

Likuma Nr. 84/94 18. panta, uz kuru ir ietverta atsauce šī likuma 8. panta 3. punkta i) apakšpunktā, mērķis ir “koncesiju piešķiršana [ostas] teritorijai un piestātnēm”, un ar to ir noteikts, ka Ostas iestādei ir tiesības piešķirt šīs koncesijas uzņēmumiem, kuriem ir atļauja veikt attiecīgās darbības un/vai nodrošināt ostas pakalpojumus. Šajā pantā turklāt ir noteikts, un tas arī ir koncesijas priekšmets, ka Ostas iestādes uzdevums ir piešķirt, īstenot un uzraudzīt jūrlietu un ostas ietvaros īstenojamo darbu veikšanu, kas saistīti ar jūras satiksmes un ostu darbību.

14

No Itālijas valdības sniegtajām atbildēm uz Tiesas uzdotajiem rakstiskajiem jautājumiem izriet, ka Ostas iestādes priekšsēdētājs ir administratīva iestāde, kas ir tiesīga pildīt Navigācijas kodeksa (Codice della Navigazione, approvato con R. D., 30 marzo 1942, Nr. 327, Parte aggiornata alla l. 7 marzo 2001, Nr. 51) 54. pantā paredzētās funkcijas, proti, pieņemt administratīvu aktu, ar kuru tiek izdots rīkojums saistībā ar ļaunprātīgu tādu jūras zonu izmantošanu, kas atrodas ostas ietvaros, atjaunot to sākotnējo stāvokli, ar iespēju neizpildes gadījumā par pārkāpēja līdzekļiem pēc savas ierosmes atjaunot minēto stāvokli.

15

2010. gada 6. aprīlī, dienā, kad beidzās Brindizi Ostas iestādes priekšsēdētāja pilnvaras, infrastruktūras un transporta lietu ministrs (agrāk – transporta un navigācijas ministrs, turpmāk tekstā – “ministrs”) uzsāka jauna priekšsēdētāja iecelšanas procedūru.

16

Šīs procedūras laikā Provincia di Brindisi (Brindizi province), Comune di Brindisi (Brindizi pilsēta) un Camera di Commercio, Industria, Artigianato ed Agricoltura di Brindisi (Brindizi Tirdzniecības, rūpniecības, amatniecības un lauksaimniecības palāta), katra no tām, saskaņā ar Likuma Nr. 84/94 8. panta 1. punktu izraudzījās trīs ekonomikas, transporta un ostas ekonomikas jomā kvalificētus ekspertus, kuru vidū bija I. Haralambidis un C. Casilli.

17

Ar 2011. gada 7. jūnija dekrētu ministrs iecēla I. Haralambidis Brindizi Ostas iestādes priekšsēdētāja amatā.

18

C. Casilli cēla prasību Apūlijas Reģionālajā administratīvajā tiesā (Tribunale amministrativo regionale per la Puglia), lūdzot atcelt šo dekrētu. Savas prasības pamatošanai C. Casilli apgalvoja, ka I. Haralambidis nevarēja tikt iecelts šīs iestādes priekšsēdētāja amatā, jo viņam nav Itālijas pilsonības.

19

Pēc tam, kad šī prasība, pamatojoties uz Itālijas Konstitūcijas 51. pantu, tika apmierināta, I. Haralambidis iesniedza apelācijas sūdzību iesniedzējtiesā.

20

Savā lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu Consiglio di Stato norāda, ka saskaņā ar Itālijas tiesībām jautājums par ostu iestāžu juridisko klasifikāciju kopš to izveides ir ticis vairākas reizes uzdots un ka saskaņā ar tiesu praksi – tai skaitā saskaņā ar Consiglio di Stato praksi – tās tiek klasificētas kā “valsts iestādes” vai “valsts ekonomikas iestādes”.

21

Saistībā ar minēto iesniedzējtiesa precizē, ka ir būtiski noteikt Ostas iestādes tiesisko raksturu situācijā, kad fiziska persona, kura nav Itālijas pilsonis, tiek iecelta par tās priekšsēdētāju, jo gadījumā, ja attiecībā uz šo iestādi tiks noteikts, ka tā ir valsts ekonomikas iestāde, kas darbojas saskaņā ar privāttiesībām, nepastāvēs neviens iemesls, lai iebilstu pret minēto iecelšanu amatā. Turpretim, ja minētā iestāde tiktu atzīta par valsts iestādi, kas institucionāli darbojas saskaņā ar publiskajām tiesībām un kurai tādējādi pilnā apmērā piemīt “valsts pārvaldes” iezīmes, situācija būtu atšķirīga.

22

Tomēr saskaņā ar iesniedzējtiesas teikto nav apstrīdams, ka Ostas iestādes priekšsēdētāja pilnvarām, kas ir paredzētas Likuma Nr. 84/94 8. panta 3. punktā, ir publisko tiesību raksturs. Minētā tiesa precizē, ka attiecīgajam priekšsēdētājam ir jānodrošina ostas teritorijas kuģojamība, jāsagatavo ostas plānošanas shēma un jāizstrādā trīs gadu darbības plāns.

23

Turklāt Consiglio di Stato norāda, ka Ostas iestādes priekšsēdētāja darbība, šķiet, ir saistīta nevis ar nodarbinātību civildienestā, bet ar Itālijas valsts pārvaldes iestādes noteikta uzdevuma piešķiršanu, kura īstenošanai ir noteikts laiks un kas jāizpilda tādas juridiskas personas priekšsēdētāja amatā, kas saskaņā ar Savienības tiesībām ir kvalificējama kā publisko tiesību iestāde.

24

Šādos apstākļos Consiglio di Stato nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:

25

Ar savu pirmo jautājumu iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai tad, ja LESD 45. panta 4. punkts būtu piemērojams tādā situācijā kā pamatlietā izskatāmā, tas būtu jāinterpretē tādējādi, ka saskaņā ar to dalībvalsts nedrīkst paredzēt, ka Ostas iestādes priekšsēdētāja amatu drīkst ieņemt tikai tās pilsoņi.

26

Vispirms ir jānorāda, ka no lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu, it īpaši no pirmā jautājuma formulējuma, izriet, ka iesniedzējtiesai ir šaubas par Ostas iestādes priekšsēdētāja veiktās darbības raksturu. Saskaņā ar šīs tiesas teikto konkrētā darbība, šķiet, nav saistīta ar nodarbinātību civildienestā LESD 45. panta izpratnē.

27

Saistībā ar minēto ir jāatgādina, ka “darba ņēmēja” jēdzienam LESD 45. panta izpratnē Savienības tiesībās ir sava autonoma piemērojamība un tas nevar tikt interpretēts šauri (skat. it īpaši spriedumu Komisija/Nīderlande, C‑542/09, EU:C:2012:346, 68. punkts).

28

Tādējādi visas personas, kas veic reālas un faktiskas darbības, izņemot tik nebūtiskas darbības, ka tās tiešām var uzskatīt par visnotaļ ierobežotām un palīgdarbībām, ir jāuzskata par “darba ņēmējiem” LESD 45. panta izpratnē. Saskaņā ar Tiesas judikatūru darba attiecību raksturīga iezīme ir tā, ka persona noteiktu laiku citas personas labā un tās vadībā sniedz pakalpojumus, pretī saņemot darba samaksu (skat. spriedumus Lawrie-Blum, 66/85, EU:C:1986:284, 17. punkts, un Petersen, C‑544/11, EU:C:2013:124, 30. punkts).

29

No minētā izriet, ka pakļautības elements un atlīdzība par sniegtajiem pakalpojumiem ir visu darba tiesisko attiecību pamatiezīmes, ciktāl izskatāmā profesionālā darbība ir reāla un faktiska.

30

Attiecībā uz pakļautību no Likuma Nr. 84/94 izriet, ka ministram piemīt vadības un uzraudzības pilnvaras, kā arī, attiecīgā gadījumā, tiesības piemērot sodu Ostas iestādes priekšsēdētājam.

31

Ministrs ieceļ šādas iestādes priekšsēdētāju ar pilnvaru laiku uz četriem gadiem, ko var atjaunot vienu reizi (Likuma Nr. 84/94 8. panta 1. un 2. punkts), un var viņu atcelt no amata, ja nav apstiprināts trīs gadu darbības plāns attiecībā uz ostas pārvaldību un ja bilancē ir redzams deficīts, proti, nepareizas finanšu pārvaldības gadījumā (Likuma Nr. 84/94 7. panta 3. punkta a) un c) apakšpunkts). Tāpat no Itālijas valdības sniegtās atbildes uz Tiesas uzdotajiem rakstiskajiem jautājumiem izriet, ka ministra veiktu Ostas iestādes priekšsēdētāja atcelšanu no amata “var īstenot tad, ja tiek konstatēti nopietni pārkāpumi no pārvaldības viedokļa, kas var apdraudēt atbilstošu iestādes darbību. Šīs pilnvaras attiecas arī uz tiesībām atcelt no amata situācijā, ja priekšsēdētāja rīcība neatbilst godīguma un savstarpējas sadarbības principiem”.

32

Turklāt ministrs īsteno uzraudzības pilnvaras, ciktāl viņš apstiprina Ostas iestādes priekšsēdētāja lēmumus, kas it īpaši attiecas uz budžeta tāmes apstiprināšanu, [tās] iespējamiem grozījumiem un bilanci, kā arī uz tehniskā un operatīvā sekretariāta darbinieku pieņemšanu darbā (Likuma Nr. 84/94 12. panta 2. punkta a) un b) apakšpunkts).

33

Turpretim, kā to ir norādījis arī ģenerāladvokāts savu secinājumu 32. punktā, Ostas iestādes priekšsēdētāja amatam trūkst iezīmju, kas parasti ir saistītas ar neatkarīga pakalpojumu sniedzēja funkcijām, proti, lielākas elastības attiecībā uz darba veida un veicamo uzdevumu izvēli, veidu, kādā šis darbs vai uzdevumi ir jāveic, darba laiku un darba vietu, kā arī attiecībā uz brīvu pašam savu darbinieku izvēli.

34

No minētā izriet, ka Ostas iestādes priekšsēdētaja darbības tiek īstenotas saskaņā ar ministra norādēm un viņa uzraudzībā – un tādējādi pakļautībā – šī sprieduma 28. punktā minētās judikatūras izpratnē.

35

Attiecībā uz Ostas iestādes priekšsēdētāja atalgojumu no Itālijas valdības atbildes uz Tiesas uzdotajiem rakstiskajiem jautājumiem izriet, ka tas ir paredzēts ministra 2003. gada 31. marta dekrētā. Saskaņā ar šī dekrēta noteikumiem minētais atalgojums tiek noteikts, ņemot vērā pamatatalgojumu, kāds paredzēts ministrijas ģenerāldirektoriem. Tādējādi tas tiek noteikts, ņemot vērā minēto augsta ranga civildienesta ierēdņu atalgojumu.

36

Šādu atalgojumu Ostas iestādes priekšsēdētājam izmaksā par viņam ar likumu uzdoto uzdevumu izpildi. Tādējādi tam piemīt paredzams un regulārs raksturs, kas piemīt pakļautībā esoša darba ņēmēja darba attiecībām.

37

Visbeidzot, ir jānorāda, ka pamatlietā, kā tas izriet arī no lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu, nav apšaubīts, ka Ostas iestādes priekšsēdētājs veic reālas un faktiskas darbības (skat. spriedumu Lawrie-Blum, EU:C:1986:284, 21. punkta pēdējais teikums).

38

Ņemot vērā minēto, ir jāsecina, ka pamatlietā izskatāmajos apstākļos Ostas iestādes priekšsēdētājs ir jāuzskata par darba ņēmēju LESD 45. panta 1. punkta izpratnē.

39

Šāds secinājums nevar tikt apapšaubīts ar iesniedzējtiesas apgalvojumu, ka Ostas iestādes priekšsēdētāja iecelšana amatā nevar būt “civildienesta” darba attiecības, bet gan ka tas ir “uzdevums, kas balstīts uz uzticību”, ko valdības iestāde nodod izpildei saistībā ar sabiedrisko uzdevumu izpildi.

40

Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru darba tiesisko attiecību juridiskās saiknes publisko tiesību vai privāttiesību raksturs nav noteicošais LESD 45. panta piemērošanai (skat. spriedumus Sotgiu, 152/73, EU:C:1974:13, 5. punkts, un Bettray, 344/87, EU:C:1989:226, 16. punkts).

41

Turklāt Tiesa, izvērtējot saikni, kāda pastāv starp kapitālsabiedrības valdes locekli un šo pašu sabiedrību, jau agrāk ir lēmusi, ka šādas valdes loceklis, kurš pret atlīdzību sniedz pakalpojumus sabiedrībai, kas viņu ir iecēlusi un kuras neatņemama sastāvdaļa viņš ir, kurš īsteno savu darbību citas šīs sabiedrības struktūras pārvaldībā vai kontrolē un kurš jebkurā brīdī bez ierobežojumiem var tikt atsaukts no tā pienākumu pildīšanas, atbilst nosacījumiem, lai tiktu kvalificēts par darba ņēmēju Tiesas judikatūras izpratnē (spriedums Danosa, C‑232/09, EU:C:2010:674, 51. punkts).

42

LESD 45. panta 1.–3. punktā ir noteikts darba ņēmēju pārvietošanās brīvības pamatprincips un tas, ka jālikvidē jebkāda dalībvalstu darba ņēmēju diskriminācija pilsonības dēļ. Tomēr LESD 45. panta 4. punktā ir noteikts, ka šī panta noteikumi neattiecas uz nodarbinātību civildienestā.

43

Saskaņā ar Tiesas judikatūru “civildienesta” jēdziens LESD 45. panta 4. punkta izpratnē visā Savienībā ir jāinterpretē un jāpiemēro vienveidīgi; tādējādi tā definēšana nevar būt pilnīgi dalībvalstu ziņā (skat. it īpaši spriedumus Sotgiu, EU:C:1974:13, 5. punkts, un Colegio de Oficiales de la Marina Mercante Española, C‑405/01, EU:C:2003:515, 38. punkts). Turklāt šī atkāpe ir jāinterpretē tādējādi, lai tā būtu piemērojama tikai galīgas nepieciešamības gadījumā to interešu aizsardzībai, ko šī tiesību norma ļauj aizstāvēt dalībvalstīm (skat. spriedumu Colegio de Oficiales de la Marina Mercante Española, C‑405/01, EU:C:2003:515, 41. punkts).

44

Saistībā ar minēto Tiesa jau ir lēmusi, ka jēdziens “civildienests” LESD 45. panta 4. punkta izpratnē attiecas uz amatiem, kuri ir saistīti ar tiešu vai netiešu dalību valsts varas īstenošanā un ar uzdevumiem, kuru priekšmets ir valsts vai citu publisku struktūru vispārējo interešu aizsardzība, un tādējādi kā priekšnosacījums tam ir nepieciešama īpaša solidaritātes saikne starp attiecīgo amatpersonu un valsti, kā arī tādu tiesību un pienākumu savstarpējība, kuri ir pamatā pilsonības saiknei (skat. it īpaši spriedumus Komisija/Grieķija, C‑290/94, EU:C:1996:265, 2. punkts, un Colegio de Oficiales de la Marina Mercante Española, EU:C:2003:515, 39. punkts).

45

Turpretim LESD 45. panta 4. punktā paredzētais izņēmums nav piemērojams amatiem, kuriem ir saistība ar valsti vai kādu citu publisko tiesību struktūru, bet kuri tomēr nav saistīti ar tādu uzdevumu izpildi, kuri ir saistīti ar civildienestu vārda tiešā nozīmē (spriedumi Komisija/Grieķija, EU:C:1996:265, 2. punkts, un Colegio de Oficiales de la Marina Mercante Española, EU:C:2003:515, 40. punkts).

46

Tādējādi ir jāpārbauda, vai Ostas iestādes priekšsēdētāja pienākumi ietver valsts varas īstenošanas un valsts vispārējo interešu aizsardzības prerogatīvas, kas tādējādi pamatotu, ka to izpildi varētu ļaut veikt tikai Itālijas pilsoņiem.

47

Likuma Nr. 84/94 8. panta 3. punktā ir izklāstīti uzdevumi, kas ir jāveic Ostas iestādes priekšsēdētājam.

48

Vispirms ir jākonstatē, ka bez ostas komitejas vadīšanas minētā likuma 8. panta 3. punkta a)–e) un n) apakšpunktā paredzētās darbības ietver tikai Ostas iestādes priekšsēdētāja uzdevumu ieteikt ostas komitejai veikt noteiktus pasākumus, kas saistīti ar ostas ikdienas vadību.

49

Uz minētajām darbībām nebūtu attiecināma LESD 45. panta 4. punktā paredzētā atkāpe, vēl jo vairāk tāpēc, ka Ostas iestādes priekšsēdētājam nav lēmuma pieņemšanas tiesību, kādas piemīt ostas komitejai.

50

Tāpat Likuma Nr. 84/94 8. panta 3. punkta f) un l) apakšpunktā izklāstītās pilnvaras, ciktāl tās paredz tikai citu subjektu koordinēšanas un veicināšanas tiesības, nav tādas, kas būtu saistītas ar valsts varas īstenošanu un uzdevumiem, kuru priekšmets ir valsts vispārējo interešu aizsardzība.

51

Saistībā ar minēto ir jāsecina, ka no Tiesai iesniegtajiem lietas materiāliem neizriet, ka subjektiem, kuru koordināciju nodrošina vai kuru darbību veicina Ostas iestādes priekšsēdētājs, pašiem par sevi ir uzdota tādu funkciju izpilde, kas būtu saistītas ar civildienestu LESD 45. panta 4. punkta izpratnē.

52

Turklāt saskaņā ar Likuma 84/94 8. panta 3. punkta i) apakšpunktu, lasot to kopā ar šī paša likuma 18. pantu, Ostas iestādes priekšsēdētājs īsteno pilnvaras, kas piešķirtas Ostas iestādei, un piešķir atļaujas un koncesijas attiecībā uz teritoriju un piestātnēm uzņēmumiem, kuri vēlas veikt attiecīgās darbības vai nodrošināt ostas pakalpojumus.

53

Tomēr pretēji tam, ko apgalvo Spānijas un Nīderlandes valdības, šo atļauju un koncesiju piešķiršana, ciktāl tā ir pārvaldības darbība, kas atbilst galvenokārt ekonomiskiem apsvērumiem, tāpat nevar tikt uzskatīta par tādu, kas ietilpst LESD 45. panta 4. punkta piemērošanas jomā.

54

Visbeidzot, noteiktos apstākļos Ostas iestādes priekšsēdētājs, īstenojot viņam piešķirtās pilnvaras izdot rīkojumus, ir pilnvarots pieņemt saistošus lēmumus valsts vispārējo interešu aizsardzībai, šajā gadījumā – kopīgā īpašuma saglabāšanai.

55

Šajās pilnvarās izdot rīkojumus ietilpst pilnvaras, pirmkārt, jūras zonu un īpašumu pārvaldības jomā – saistībā ar ļaunprātīgu to jūras zonu izmantošanu, kas atrodas ostā, – izdot rīkojumu atjaunot to sākotnējo stāvokli, ar iespēju šī rīkojuma neizpildes gadījumā pēc savas ierosmes likt par pārkāpēja līdzekļiem atjaunot minēto stāvokli (Likuma Nr. 84/94 8. panta 3. punkta h) apakšpunkts, lasot to kopā ar Navigācijas kodeksa 54. pantu).

56

Otrkārt, piemērojot Likuma 84/94 8. panta 3. punkta m) apakšpunktu, Ostas iestādes priekšsēdētājs nodrošina kuģojamību ostas teritorijā, kā arī jūras gultnes rakšanas un uzturēšanas darbu īstenošanu. Šajā nolūkā un tūlītējas nepieciešamības un ārkārtas situācijas gadījumā priekšsēdētājam ir tiesības pieņemt saistošus lēmumus.

57

Uz šīm pilnvarām, tā kā tās ietver valsts varas īstenošanas prerogatīvas, var tikt attiecināta LESD 45. panta 4. punktā paredzētā atkāpe saistībā ar darba ņēmēju brīvu pārvietošanos.

58

Tomēr šīs atkāpes piemērošana nevar tikt pamatota tikai ar faktu, ka valsts varas īstenošanas prerogatīvas Ostas iestādes priekšsēdētājam tiek piešķirtas ar valsts tiesību aktu noteikumiem. Turklāt šīs prerogatīvas minētajai personai parasti ir faktiski jāīsteno un tās nedrīkst būt pārāk maza viņa veikto darbību daļa.

59

Tādējādi, kā tas tika norādīts šī sprieduma 43. punktā, šī atkāpe ir jāinterpretē tādējādi, ka tā ir piemērojama tikai tiktāl, ciktāl tas ir vajadzīgs attiecīgās dalībvalsts vispārējo interešu aizsardzībai, kas netiek apdraudēta, ja valsts varas īstenošanas prerogatīvas tikai neregulāri vai pat izņēmuma apstākļos īsteno citu dalībvalstu pilsoņi (skat. spriedumus Colegio de Oficiales de la Marina Mercante Española, EU:C:2003:515, 44. punkts, Anker u.c., C‑47/02, EU:C:2003:516, 63. punkts, kā arī Komisija/Francija, C‑89/07, EU:C:2008:154, 14. punkts).

60

No Itālijas valdības sniegtās informācijas izriet, ka Ostas iestādes priekšsēdētāja pilnvaras ir neliela daļa no viņa darbības, kura parasti ir tehniska rakstura un ietver ekonomisku pārvaldību, un kura nevar tikt mainīta, īstenojot šīs pilnvaras. Turklāt saskaņā ar šīs valdības teikto šīs pilnvaras ir paredzēts izmantot tikai neregulāri vai izņēmuma apstākļos.

61

Minētajos apstākļos vispārējs izņēmums attiecībā uz citu dalībvalstu pilsoņu tiesībām ieņemt Ostas iestādes priekšsēdētāja amatu Itālijā rada diskrimināciju pilsonības dēļ, kas ir aizliegta ar LESD 45. panta 1.–3. punktu.

62

Ņemot vērā iepriekš minēto, uz pirmo jautājumu ir jāatbild, ka tādos apstākļos kā pamatlietā izskatītie LESD 45. panta 4. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka saskaņā ar to dalībvalsts nedrīkst paredzēt, ka Ostas iestādes priekšsēdētāja amatu drīkst ieņemt tikai tās pilsoņi.

63

Otrais līdz ceturtais jautājums ir tikuši uzdoti pakārtoti un attiecībā uz gadījumu, ja LESD 45. pants nebūtu piemērojams pamatlietā.

64

Ņemot vērā uz pirmo jautājumu sniegto atbildi, uz pārējiem jautājumiem nav jāatbild.

65

Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto lietas dalībnieku izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (otrā palāta) nospriež:

Tādos apstākļos kā pamatlietā izskatītie LESD 45. panta 4. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka saskaņā ar to dalībvalsts nedrīkst paredzēt, ka Ostas iestādes priekšsēdētāja amatu drīkst ieņemt tikai tās pilsoņi.