TIESAS SPRIEDUMS (virspalāta)

2010. gada 29. jūnijā (*)

Kopējā ārpolitika un drošības politika – Īpaši ierobežojoši pasākumi, kas terorisma apkarošanas nolūkā vērsti pret konkrētām personām un organizācijām – Kopējā nostāja 2001/931/KĀDP – Regula (EK) Nr. 2580/2001 – 2. un 3. pants – Organizācijas iekļaušana to personu, grupu un organizāciju sarakstā, kas ir iesaistītas terora aktos – Organizācijas biedru veikta līdzekļu, kas iegūti no ziedojumu vākšanas un publikāciju pārdošanas, nodošana organizācijai

Lieta C‑550/09

par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu saskaņā ar LESD 267. pantu, ko Oberlandesgericht Düsseldorf (Vācija) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts 2009. gada 21. decembrī un kas Tiesā reģistrēts 2009. gada 29. decembrī, krimināllietā pret

E,

F.

TIESA (virspalāta)

šādā sastāvā: priekšsēdētājs V. Skouris [V. Skouris], palātu priekšsēdētāji A. Ticano [A. Tizzano], H. N. Kunja Rodrigess [J. N. Cunha Rodrigues], K. Lēnartss [K. Lenaerts] (referents), Ž. K. Bonišo [J.‑C. Bonichot], P. Linda [P. Lindh] un K. Toadere [C. Toader], tiesneši E. Juhāss [E. Juhász], Dž. Arestis [G. Arestis], E. Borgs Bartets [A. Borg Barthet], M. Ilešičs [M. Ilešič], T. fon Danvics [T. von Danwitz] un A. Arabadžijevs [A. Arabadjiev],

ģenerāladvokāts P. Mengoci [P. Mengozzi],

sekretāre R. Šereša [R. Şereş], administratore,

ņemot vērā Tiesas priekšsēdētāja 2010. gada 1. marta lēmumu piemērot lietai paātrinātu procedūru saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas Statūtu 23.a pantu un Tiesas Reglamenta 104.a panta pirmo daļu,

ņemot vērā rakstveida procesu un 2010. gada 12. maija tiesas sēdi,

ņemot vērā apsvērumus, ko sniedza:

–        Generalbundesanwalt beim Bundesgerichtshof vārdā – V. Homans [V. Homann] un K. Lose [K. Lohse], pārstāvji,

–        E vārdā – F. Hess [F. Hess] un A. Naglers [A. Nagler], Rechtsanwälte,

–        F vārdā – B. Edere [B. Eder] un A. Puesa [A. Pues], Rechtsanwältinnen,

–        Francijas valdības vārdā – E. Beljāra [E. Belliard], Ž. de Bergess [G. de Bergues] un L. Butels [L. Butel], pārstāvji,

–        Eiropas Savienības Padomes vārdā – Z. Kupcova [Z. Kupcova], E. Finegans [E. Finnegan] un R. Šostaks [R. Szostak], pārstāvji,

–        Eiropas Komisijas vārdā – T. Šarfs [T. Scharf] un M. Konstantinidis [M. Konstantinidis], pārstāvji,

noklausījusies ģenerāladvokātu,

pasludina šo spriedumu.

Spriedums

1        Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu attiecas, pirmkārt, uz to, vai ir likumīga organizācijas Devrimci Halk Kurtulus Partisi‑Cephesi (DHKP‑C) iekļaušana to personu, grupu un organizāciju sarakstā, kurām ir piemērojama Padomes 2001. gada 27. decembra Regula (EK) Nr. 2580/2001 par īpašiem ierobežojošiem pasākumiem, kas terorisma apkarošanas nolūkā vērsti pret konkrētām personām un organizācijām (OV L 344, 70. lpp.), un, otrkārt, uz šīs regulas 2. un 3. panta interpretāciju.

2        Šis lūgums tika iesniegts krimināllietā pret E un F (turpmāk tekstā kopā – “apsūdzētie”), kuri pašlaik atrodas apcietinājumā Vācijā un pret kuriem tiek veikta kriminālvajāšana par apgalvoto piederību terora grupai ārvalstī un Regulas Nr. 2580/2001 2. un 3. panta pārkāpumiem.

 Atbilstošās tiesību normas

 Starptautiskās tiesības

3        Pēc 2001. gada 11. septembrī Ņujorkā, Vašingtonā un Pensilvānijā izdarītajiem terora aktiem Apvienoto Nāciju Drošības padome 2001. gada 28. septembrī pieņēma Rezolūciju 1373(2001).

4        Šīs rezolūcijas preambulā ir apstiprināta “nepieciešamība, izmantojot visus Apvienoto Nāciju Organizācijas Hartā paredzētos līdzekļus, apkarot ar terora aktiem radītos draudus starptautiskajam mieram un drošībai”. Tāpat tajā ir uzsvērts valstu pienākums “papildināt starptautisko sadarbību, pieņemot papildu pasākumus, lai savā teritorijā, izmantojot visus likumīgos līdzekļus, novērstu un sodītu jebkāda terora akta finansēšanu un sagatavošanu”.

5        Saskaņā ar minētās rezolūcijas 1. punktu Apvienoto Nāciju Drošības padome:

“Nolemj, ka visas valstis:

a)      novērš un apkaro terora aktu finansēšanu;

b)      atzīst par noziedzīgu nodarījumu tādu līdzekļu apzinātu sniegšanu vai ievākšanu, ko jebkādā veidā tieši vai netieši veic to pilsoņi vai to teritorijā, kas ir paredzēti vai par kuriem ir zināms, ka tie tiks izmantoti terora aktu veikšanai;

[..]

d) aizliedz saviem pilsoņiem vai jebkurai citai personai vai organizācijai, kas atrodas to teritorijā, tieši vai netieši nodot līdzekļus, finanšu aktīvus vai saimnieciskos resursus, vai finanšu vai citus saistītos pakalpojumus personu, kas veic vai mēģina veikt terora aktus, tos veicina vai tajos piedalās, organizāciju, kas pieder šīm personām vai ko tās tieši vai netieši kontrolē, kā arī personu un organizāciju, kas rīkojas šo personu vārdā vai pēc to norādēm, rīcībā.” [Neoficiāls tulkojums]

 Kopējās nostājas 2001/931/KĀDP un 2002/340/KĀDP

6        2001. gada 27. decembrī Eiropas Savienības Padome pieņēma Kopējo nostāju 2001/931/KĀDP par konkrētu pasākumu īstenošanu cīņā pret terorismu (OV L 344, 93. lpp.).

7        Saskaņā ar minētās kopējās nostājas preambulas pirmo, otro un piekto apsvērumu:

“(1)      Eiropas Padome 2001. gada 21. septembra ārkārtas sanāksmē paziņoja, ka terorisms ir nopietns izaicinājums pasaulei un Eiropai un cīņa pret terorismu būs Eiropas Savienības prioritārais mērķis.

(2)      Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padome 2001. gada 28. septembrī pieņēma Rezolūciju 1373(2001), ar kuru noteica vispusīgas stratēģijas cīņā pret terorismu un jo īpaši cīņā pret terorisma finansēšanu.

[..]

(5)      Eiropas Savienībai jāveic papildu pasākumi, lai īstenotu ANO Drošības padomes Rezolūciju 1373(2001).”

8        Kopējās nostājas 2001/931 1. pantā ir tostarp šādi noteikumi:

“1.      Šī kopējā nostāja saskaņā ar turpmāko pantu noteikumiem attiecas uz personām, grupām un organizācijām, kas ir iesaistītas terora aktos un uzskaitītas pielikumā.

2.      Šajā kopējā nostājā “personas, grupas un organizācijas, kas ir iesaistītas terora aktos” nozīmē,

–        personas, kas izdarījušas vai mēģina izdarīt terora aktus vai piedalās vai veicina terora aktu izdarīšanu,

–        grupas un organizācijas, kas tieši vai netieši pieder šādām personām vai kuras šādas personas tieši vai netieši vada, un personas, grupas vai organizācijas, kas rīkojas šādu personu, grupu vai organizāciju vārdā vai saskaņā ar to norādēm, ietverot līdzekļus, kas iegūti vai saņemti no šādu personu vai ar tām saistīto personu, grupu vai organizāciju pārvaldītas vai īpašumā esošas mantas.

3.      Šajā kopējā nostājā “terora akts” ir viens no turpmāk noteiktiem tīšiem nodarījumiem, kas veida vai sastāva dēļ var nodarīt nopietnus kaitējumus valstij vai starptautiskai organizācijai, atbilstīgi pārkāpuma definīcijai valsts tiesību aktos, ja šī akta mērķis ir:

[..]

iii)      būtiski destabilizēt vai graut valsts vai starptautiskas organizācijas politiskās, konstitucionālās, ekonomiskās vai sociālās pamatstruktūras:

[..]

k)      piedalīties teroristu grupas darbībās, tostarp informācijas vai materiālu resursu piegādē vai šādu darbību finansēšanā jebkādā veidā, zinot, ka šāda līdzdalība palīdzēs minētajai grupai veikt noziedzīgas darbības.

[..]

4.      Sarakstu pielikumā izstrādā, pamatojoties uz precīzu informāciju vai materiālu attiecīgajā lietā, kas norāda, ka kompetenta iestāde pieņēmusi lēmumu par attiecīgajām personām, grupām un organizācijām neatkarīgi no tā, vai lieta ir par izmeklēšanas uzsākšanu vai apsūdzību saistībā ar terora akta veikšanu, mēģinājumu izdarīt terora aktu, līdzdalību šādā aktā vai tā veicināšanu, pamatojoties uz nopietniem un ticamiem pierādījumiem vai versijām, vai notiesāšanu par šādiem nodarījumiem. [..]

Šajā punktā “kompetenta iestāde” ir tiesu iestāde vai gadījumos, ja tiesu iestādēm nav pilnvaru šāda punkta skartajos jautājumos, līdzvērtīga kompetenta iestāde attiecīgajā jomā.

[..]

6.      Pielikumā minētos personu vārdus un organizāciju nosaukumus regulāri atjaunina, vismaz reizi sešos mēnešos, lai nodrošinātu pamatojumu vārdu un nosaukumu paturēšanai sarakstā.”

9        Saskaņā ar minētās kopējās nostājas 3. pantu “Eiropas Kopiena, nepārsniedzot pilnvaras, kas tai piešķirtas ar Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, nodrošina, ka pielikumā minētajām personām, grupām un organizācijām ir liegta tieša vai netieša pieeja līdzekļiem, finanšu aktīviem vai ekonomiskajiem resursiem, vai finanšu vai citiem ar tām saistītiem pakalpojumiem”.

10      Šai pašai kopējai nostājai ir pielikums, kurā ir iekļauts “[..] 1. pantā noteikto personu, grupu un organizāciju pirmais saraksts”. Šajā sarakstā nav iekļauta DHKP‑C.

11      Šā pielikuma saturs tika grozīts ar Padomes 2002. gada 2. maija Kopējo nostāju 2002/340/KĀDP par Kopējās nostājas 2001/931 atjaunināšanu (OV L 116, 75. lpp.).

12      Kopējās nostājas 2002/340 pielikuma 2. sadaļas ar nosaukumu “Grupas un organizācijas” 19. punktā ir iekļauta “(“Devrimci Sol” (“Revolucionāri kreisie”), “Dev Sol”) (“Revolucionārā Tautas atbrīvošanās armija/fronte/partija”), “DHKP/C”)”. Šī organizācija tika saglabāta Kopējās nostājas 2001/931 1. panta 6. punktā minētajā sarakstā, Padomei pieņemot turpmākās kopējās nostājas un – kā pēdējo – Padomes 2009. gada 22. decembra Lēmumu 2009/1004/KĀDP, ar ko atjaunina personu, grupu un organizāciju sarakstu, kas ir minēts Kopējās nostājas 2001/931/KĀDP par konkrētu pasākumu īstenošanu cīņā pret terorismu 2., 3. un 4. pantā (OV L 346, 58. lpp.).

 Regula Nr. 2580/2001

13      Saskaņā ar Regulas Nr. 2580/2001 preambulas otro līdz piekto apsvērumu:

“(2)      Eiropadome paziņoja, ka terorisma finansēšanas apkarošana ir izšķirošs aspekts terorisma apkarošanā, un aicināja Padomi veikt nepieciešamos pasākumus, lai apkarotu jebkāda veida finansējumu teroristu darbībām.

(3)      Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padome 2001. gada 28. septembrī Rezolūcijā 1373(2001) nolēma, ka visām valstīm jāpiemēro līdzekļu un citu finanšu aktīvu vai saimniecisko resursu iesaldēšana personām, kas veic vai mēģina veikt terorisma aktus, kas piedalās tajos vai veicina šādu aktu veikšanu.

(4)      Turklāt Drošības padome nolēma, ka jāveic pasākumi, lai aizliegtu pieeju līdzekļiem un citiem finanšu aktīviem vai saimnieciskajiem resursiem šādu personu labā, kā arī lai aizliegtu finanšu vai citus saistītus pakalpojumus šādu personu labā.

(5)      Ir nepieciešama Kopienas darbība, lai īstenotu Kopējās nostājas 2001/931/KĀDP kopējās ārpolitikas un drošības politikas aspektus.”

14      Regulas Nr. 2580/2001 1. pantā ir noteikts, ka “šajā regulā izmanto šādas definīcijas:

1.      “Līdzekļi, citi finanšu aktīvi un saimnieciskie resursi” ir jebkāda veida – materiāli vai nemateriāli, kustami vai nekustami – aktīvi neatkarīgi no to iegūšanas veida [..]

[..]

4.      Šajā regulā “terorisma akta” definīcija ir tā pati, kas ietverta Kopējās nostājas 2001/931/KĀDP 1. panta 3. punktā;

[..].”

15      Regulas Nr. 2580/2001 2. pantā ir paredzēts:

“1.      Ja vien tas nav atļauts saskaņā ar 5. un 6. pantu, tad:

a)      visi līdzekļi, citi finanšu aktīvi un saimnieciskie resursi, kas pieder 3. punktā minētajā sarakstā ietvertai juridiskai personai, grupai vai organizācijai, tiek iesaldēti;

b)      nekādi līdzekļi, citi finanšu aktīvi un saimnieciskie resursi netiek darīti tieši vai netieši pieejami 3. punktā minētajā sarakstā ietvertai fiziskai vai juridiskai personai, grupai vai organizācijai vai šādas fiziskas vai juridiskas personas, grupas vai organizācijas labā;

[..]

3.      Pieņemot lēmumu vienbalsīgi, Padome saskaņā ar Kopējās nostājas 2001/931/KĀDP 1. panta 4., 5. un 6. punkta noteikumiem izveido, pārskata un groza to personu, grupu un organizāciju sarakstu, uz kurām attiecas šī regula [..].”

16      Saskaņā ar Regulas Nr. 2580/2001 3. panta 1. punktu “tiek aizliegts apzināti un tīši piedalīties darbībās, kuru mērķis vai rezultāts ir tieši vai netieši apiet 2. pantu”.

17      Regulas Nr. 2580/2001 9. pantā ir paredzēts, ka “katra dalībvalsts nosaka sankcijas, ko piemērot gadījumos, kad pārkāpti šīs regulas noteikumi”.

 Noteikumi par DHKP‑C iekļaušanu Regulas Nr. 2580/2001 2. panta 3. punktā paredzētajā sarakstā

18      Ar Padomes 2001. gada 27. decembra Lēmumu 2001/927/EK, ar ko izveido Regulas Nr. 2580/2001 2. panta 3. punktā paredzēto sarakstu (OV L 344, 83. lpp.), tika pieņemts pirmais to personu, grupu un organizāciju saraksts, kurām ir piemērojama minētā regula. Šajā pirmajā sarakstā DHKP‑C nav iekļauta.

19      Padomes 2002. gada 2. maija Lēmuma 2002/334/EK, ar ko īsteno Regulas Nr. 2580/2001 2. panta 3. punktu un atceļ Lēmumu 2001/927 (OV L 116, 33. lpp.) 1. pantā pirmo reizi tika atjaunināts to personu, grupu un organizāciju saraksts, kurām ir piemērojama minētā regula. Šā atjauninātā saraksta 2. sadaļas ar nosaukumu “Grupas un organizācijas” 10. punktā ir iekļauta “(Revolucionārā Tautas atbrīvošanās armija/fronte/partija”, “DHKP/C”, “Devrimci Sol” (“Revolucionāri kreisie”), “Dev Sol”)”.

20      DHKP‑C iekļaušana Regulas Nr. 2580/2001 2. panta 3. punktā paredzētajā sarakstā turpmāk tika saglabāta šādās tiesību normās:

–        Padomes 2002. gada 17. jūnija Lēmuma 2002/460/EK, ar ko īsteno Regulas Nr. 2580/2001 2. panta 3. punktu un atceļ Lēmumu 2002/334 (OV L 160, 26. lpp.), 1. panta 2. sadaļas 18. punkts;

–        Padomes 2002. gada 28. oktobra Lēmuma 2002/848/EK, ar ko īsteno Regulas Nr. 2580/2001 2. panta 3. punktu un atceļ Lēmumu 2002/460 (OV L 295, 12. lpp.), 1. panta 2. sadaļas 19. punkts;

–        Padomes 2002. gada 12. decembra Lēmuma 2002/974/EK, ar ko īsteno Regulas Nr. 2580/2001 2. panta 3. punktu un atceļ Lēmumu 2002/848 (OV L 337, 85. lpp.), 1. panta 2. sadaļas 20. punkts;

–        Padomes 2003. gada 27. jūnija Lēmuma 2003/480/EK, ar ko īsteno Regulas Nr. 2580/2001 2. panta 3. punktu un atceļ Lēmumu 2002/974 (OV L 160, 81. lpp.), 1. panta 2. sadaļas 20. punkts;

–        Padomes 2003. gada 12. septembra Lēmuma 2003/646/EK, ar ko īsteno Regulas Nr. 2580/2001 2. panta 3. punktu un atceļ Lēmumu 2003/480 (OV L 229, 22. lpp.), 1. panta 2. sadaļas 20. punkts;

–        Padomes 2003. gada 22. decembra Lēmuma 2003/902/EK, ar ko īsteno Regulas Nr. 2580/2001 2. panta 3. punktu un atceļ Lēmumu 2003/646 (OV L 340, 63. lpp.), 1. panta 2. sadaļas 21. punkts;

–        Padomes 2004. gada 2. aprīļa Lēmuma 2004/306/EK, ar ko īsteno Regulas Nr. 2580/2001 2. panta 3. punktu un atceļ Lēmumu 2003/902 (OV L 99, 28. lpp.), 1. panta 2. sadaļas 22. punkts;

–        Padomes 2005. gada 14. marta Lēmuma 2005/221/KĀDP, ar ko īsteno Regulas Nr. 2580/2001 2. panta 3. punktu un atceļ Lēmumu 2004/306 (OV L 69, 64. lpp.), 1. panta 2. sadaļas 23. punkts;

–        Padomes 2005. gada 6. jūnija Lēmuma 2005/428/KĀDP, ar ko īsteno Regulas Nr. 2580/2001 2. panta 3. punktu un atceļ Lēmumu 2005/221 (OV L 144, 59. lpp.), 1. panta 2. sadaļas 22. punkts (OV L 144, 59. lpp.);

–        Padomes 2005. gada 17. oktobra Lēmuma 2005/722/EK, ar ko īsteno Regulas Nr. 2580/2001 2. panta 3. punktu un atceļ Lēmumu 2005/428 (OV L 272, 14. lpp.), 1. panta 2. sadaļas 22. punkts;

–        Padomes 2005. gada 29. novembra Lēmuma 2005/848/EK, ar ko īsteno Regulas Nr. 2580/2001 2. panta 3. punktu un atceļ Lēmumu 2005/722 (OV L 314, 46. lpp.), 1. panta 2. sadaļas 23. punkts;

–        Padomes 2005. gada 21. decembra Lēmuma 2005/930/EK, ar ko īsteno Regulas Nr. 2580/2001 2. panta 3. punktu un atceļ Lēmumu 2005/848 (OV L 340, 64. lpp.), 1. panta 2. sadaļas 24. punkts un

–        Padomes 2006. gada 29. maija Lēmuma 2006/379/EK, ar ko īsteno Regulas Nr. 2580/2001 2. panta 3. punktu un atceļ Lēmumu 2005/930 (OV L 144, 21. lpp.), 1. panta 2. sadaļas 25. punkts.

21      Saskaņā ar Padomes 2007. gada 28. jūnija Lēmuma 2007/445/EK, ar kuru īsteno 2. panta 3. punktu Regulā (EK) Nr. 2580/2001 [..] un ar kuru atceļ Lēmumus 2006/379/EK un 2006/1008/EK (OV L 169, 58. lpp.), motīvu daļas trešo punktu Padome praktisko iespēju robežās katrai personai, grupai un organizācijai ir sniegusi pamatojumu, paskaidrojot iemeslus, kāpēc tās ir iekļautas tostarp Lēmumā 2006/379 esošajā sarakstā.

22      Kā izriet no Lēmuma 2007/445 motīvu daļas ceturtā līdz sestajam punktam – publicējot paziņojumu 2007. gada 25. aprīļa Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (OV L 90, 1. lpp.), Padome informēja personas, grupas un organizācijas, ka tā nolēmusi arī turpmāk atstāt tās Regulas Nr. 2580/2001 2. panta 3. punktā paredzētajā sarakstā, kā arī par iespēju vajadzības gadījumā pieprasīt Padomes pamatojumu iemesliem. Pēc tam, kad Padome pilnībā pārskatīja šo sarakstu, ņemot vērā tai iesniegtos komentārus un dokumentus, tā secināja, ka Lēmuma 2007/445 pielikumā uzskaitītās personas, grupas un organizācijas ir bijušas iesaistītas terora aktos Kopējās nostājas 2001/931 1. panta 2. un 3. punkta nozīmē, ka attiecībā uz tām lēmumu ir pieņēmusi kompetenta iestāde minētās kopējās nostājas 1. panta 4. punkta nozīmē un ka tādēļ uz tām būtu jāturpina attiecināt īpašus ierobežojošus pasākumus, kas paredzēti Regulā Nr. 2580/2001.

23      Saskaņā ar Lēmuma 2007/445 3. pantu “šis lēmums stājas spēkā tā publicēšanas dienā”. Tas tika publicēts 2007. gada 29. jūnijā.

24      Minētā lēmuma pielikumā esošā saraksta, kas – kā izriet no šā lēmuma 1. un 2. panta – aizstāj tostarp Lēmumā 2006/379 iekļauto sarakstu, 2. sadaļas ar nosaukumu “Grupas un organizācijas” 26. punktā ir iekļauta DHKP‑C.

25      Šī organizācija tika saglabāta Regulas Nr. 2580/2001 2. panta 3. punktā paredzētajā sarakstā ar turpmākajiem Padomes lēmumiem, tostarp ar Padomes 2007. gada 20. decembra Lēmumu 2007/868/EK, ar kuru īsteno 2. panta 3. punktu Regulā (EK) Nr. 2580/2001 [..] un ar kuru atceļ Lēmumu 2007/445/EK (OV L 340, 100. lpp.), un Padomes 2008. gada 15. jūlija Lēmumu 2008/583/EK, ar kuru īsteno 2. panta 3. punktu Regulā (EK) Nr. 2580/2001 [..] un ar kuru atceļ Lēmumu 2007/868/EK (OV L 188, 21. lpp.).

 Valsts tiesības

26      Tādu Savienības tiesību aktu kā Regula Nr. 2580/2001 pārkāpumi ir kriminālsodāmi saskaņā ar Ārējās tirdzniecības likuma (Außenwirtschaftsgesetz, turpmāk tekstā – “AWG”) 34. panta 4. punktu – gan 1996. gada 11. decembra reakcijā (BGBl. 1996 I, 1850. lpp.), gan 2006. gada 26. jūnija redakcijā (BGBl. 2006 I, 1386. lpp.).

 Pamata lietas rašanās fakti un prejudiciālie jautājumi

27      Krimināllieta pret apsūdzētajiem ir balstīta uz apsūdzību, ko 2009. gada 6. oktobrī uzrādīja Generalbundesanwalt beim Bundesgerichtshof [Federālās augstākās tiesas federālais ģenerālprokurors] (turpmāk tekstā – “Generalbundesanwalt”), par to, ka no 2002. gada 30. augusta līdz 2008. gada 5. novembrim (datums, kurā viņi tika aizturēti) viņi bija DHKP‑C biedri, un saskaņā ar šo aktu šīs organizācijas mērķis ir, izmantojot bruņotu armiju, gāzt valsts kārtību Turcijā. Pamatojoties uz šiem faktiem, viņi tika apcietināti.

28      Saskaņā ar apsūdzības rakstu visu laika posmu, kad apsūdzētie bija DHKP‑C biedri, tie, būdami pilnvaroti vadīt šīs organizācijas ģeogrāfiskas apakšnodaļas (“Bölge”) Vācijā, izpildot savu galveno uzdevumu – nodrošināt līdzekļus –, ir rīkojušas ikgadējās ziedojumu vākšanas kampaņas šīs organizācijas labā un nodevuši savāktos līdzekļus savām augstākajām vadības instancēm. Turklāt tiem esot bijusi noteicoša loma tādu pasākumu rīkošanā un publikāciju pārdošanā, kas bija veltītas DHKP‑C domātu līdzekļu ievākšanai, un tie esot nodevuši šos līdzekļus šai organizācijai. Viņi esot zinājuši, ka tādējādi ievāktie līdzekļi vismaz daļēji bija paredzēti DHKP‑C teroristiskās darbības finansēšanai.

29      Apsūdzības rakstā norādītajā laika posmā apsūdzētie esot ievākuši un nodevuši DHKP‑C: pirmais – vismaz EUR 215 809 un otrais – vismaz EUR 105 051.

30      Tā kā Oberlandesgericht Düsseldorf [Diseldorfas Augstākajai tiesai] radās šaubas par to, vai DHKP‑C iekļaušana Regulas Nr. 2580/2001 2. panta 3. punktā paredzētajā sarakstā ir likumīga, kā arī par minētās regulas interpretāciju, tā nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:

“1)      Vai tādas organizācijas iekļaušana sarakstā, pamatojoties uz Regulas [..] Nr. 2580/2001 [..] 2. pantu, kas nav pārsūdzējusi lēmumus, kuri uz to attiecas, ņemot vērā – šajā gadījumā – grozīto procedūru, kas izriet no [..] Lēmuma 2007/445[..], ir uzskatāma par spēkā esošu (“wirksam”) kopš sākuma arī tad, ja iekļaušana sarakstā tika veikta, neievērojot vienkāršākās procesuālās garantijas?

2)      Vai Regulas [..] Nr. 2580/2001 [..] 2. un 3. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka var būt runa par līdzekļu, finanšu aktīvu un saimniecisko resursu nodošanu vai dalību nodošanā juridisko personu, grupu vai organizāciju, kas iekļautas šīs regulas 2. panta 3. punktā paredzētajā sarakstā, rīcībā vai dalību darbībās, kuru mērķis ir apiet šīs pašas regulas 2. pantu, arī tad, ja šo resursu piegādātājs pats ir attiecīgās juridiskās personas, grupas vai organizācijas biedrs?

3)      Vai Regulas [..] Nr. 2580/2001 [..] 2. un 3. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka var būt runa par līdzekļu, finanšu aktīvu un saimniecisko resursu nodošanu vai dalību nodošanā juridisko personu, grupu vai organizāciju, kas iekļautas šīs regulas 2. panta 3. punktā paredzētajā sarakstā, rīcībā vai dalību darbībās, kuru mērķis ir apiet šīs pašas regulas 2. pantu, arī tad, ja attiecīgajai juridiskajai personai, grupai vai organizācijai paredzētie finanšu aktīvi tai vai tām jau ir pieejami (kaut arī netieši)?”

 Tiesvedība Tiesā

31      2010. gada 1. februārī lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu tika paziņots ieinteresētajiem lietas dalībniekiem, kuriem rakstveida apsvērumu sniegšanai tika piešķirts termiņš, kas beidzās 2010. gada 15. līdz 21. aprīlī. Iesniedzējtiesa un šie lietas dalībnieki šīs paziņošanas laikā tika informēti par Tiesas lēmumu lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu izskatīt prioritāri.

32      Atsevišķā 2010. gada 5. februāra dokumentā, kas Tiesas kancelejā saņemts 2010. gada 11. februārī, iesniedzējtiesa lūdza Tiesu piemērot šim lūgumam sniegt prejudiciālu nolēmumu paātrināto procedūru. Sava lūguma pamatojumam tā norādīja, ka ar 2010. gada 15. janvāra rīkojumu tā bija uzsākusi krimināllietu pret apsūdzētajiem un bija noteikusi tiesas sēdi laika posmā no 2010. gada 11. marta līdz 31. augustam. Tā apgalvoja, ka, ņemot vērā šī kriminālprocesa paredzamo ilgumu un prejudiciālo jautājumu nozīmīgumu pamata lietai, pastāv īpaša steidzamība šo jautājumu izskatīšanai.

33      Ar 2010. gada 1. marta rīkojumu Tiesas priekšsēdētājs nolēma šim lūgumam sniegt prejudiciālu nolēmumu piemērot paātrināto procedūru.

 Par lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu pieņemamību

34      E apstrīd lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu pieņemamību, atsaucoties uz iesniedzējtiesas palātas, kas nosūtīja šo lūgumu Tiesai, it kā neatbilstošu sastāvu.

35      Šajā ziņā ir jāteic, ka attiecībā uz lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko iesniegusi tiesa LESD 267. panta izpratnē, Tiesai principā nav pienākuma pārbaudīt, vai šis lēmums ir pieņemts atbilstoši valsts noteikumiem par tiesu darba organizāciju un procedūru.

36      Līdz ar to lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir pieņemams.

 Par prejudiciālajiem jautājumiem

 Par pirmo jautājumu

37      Uzdodot savu pirmo jautājumu, iesniedzējtiesa būtībā vēlas noskaidrot, vai DHKP‑C iekļaušana Regulas Nr. 2580/2001 2. panta 3. punktā paredzētajā sarakstā, ko šī organizācija tiesas ceļā nav apstrīdējusi, ir jāuzskata par tādu, kas rada sekas jau no sākuma, kaut arī sākotnēji šī iekļaušana tika veikta, neievērojot vienkāršākās procesuālās garantijas.

38      Kā izriet no lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu iekļautajām norādēm – kā vienu no šīm garantijām iesniedzējtiesa it īpaši min LESD 296. pantā paredzēto pienākumu norādīt pamatojumu. Šaubas, kas rodas, ņemot vērā apsūdzēto izvirzītos iebildumus par minētās iekļaušanas spēkā esamību saistībā ar šo pienākumu, izriet no spriedumiem, kuros Pirmās instances tiesa par spēkā neesošu atzina vairāku personu, grupu vai organizāciju iekļaušanu minētajā sarakstā tostarp tādēļ, ka Padome apstrīdētajos lēmumos nebija pamatojusi šo iekļaušanu un ka tādēļ nebija iespējams veikt pārbaudi tiesā pēc būtības (Pirmās instances tiesas 2006. gada 12. decembra spriedums lietā T‑228/02 Organisation des Modjahedines du peuple d’Iran/Padome, Krājums, II‑4665. lpp.; 2007. gada 11. jūlija spriedumi lietās T‑47/03 Sison/Padome un T‑327/03 Al‑Aqsa/Padome; 2008. gada 3. aprīļa spriedumi lietās T‑229/02 PKK/Padome, kā arī lietā T‑253/04 Kongra‑Gel u.c./Padome).

39      Iesniedzējtiesai šajā kontekstā rodas jautājums par to, vai, kaut arī DHKP‑C nav lūgusi atcelt savu iekļaušanu Regulas Nr. 2580/2001 2. panta 3. punktā paredzētajā sarakstā, identisku iemeslu dēļ ir jāatzīst, ka nav spēkā Padomes lēmumi gan par šīs organizācijas iekļaušanu, gan saglabāšanu šajā sarakstā.

40      Turpinājumā tā jautā par Lēmuma 2007/445 sekām, ņemot vērā pieņēmumu, kurš iekļauts apsūdzības rakstā un atbilstoši kuram DHKP‑C iekļaušana minētajā sarakstā katrā ziņā tika apstiprināta ar atpakaļejošu spēku procedūrā, ko izmantoja Padome, lai pieņemtu šo lēmumu, un kuras laikā tika izklāstīti šīs iekļaušanas iemesli.

41      Tādējādi saistībā ar pirmo jautājumu, ņemot vērā LESD 296. pantā paredzēto pienākumu norādīt pamatojumu, ir jāizvērtē DHKP‑C iekļaušanas un saglabāšanas Regulas Nr. 2580/2001 2. panta 3. punktā paredzētajā sarakstā spēkā esamība, kas izriet no šā sprieduma 20. punktā minētajiem noteikumiem, kuri secīgi aptver laika posmu no 2002. gada 30. augusta – atskaites datuma apsūdzības rakstā paredzētajai apsūdzībai – līdz 2007. gada 28. jūnijam – datumam, kas atbilst dienai pirms Lēmuma 2007/445 stāšanās spēkā (turpmāk tekstā – “DHKP‑C iekļaušana Regulas Nr. 2580/2001 2. panta 3. punktā paredzētajā sarakstā laika posmā pirms 2007. gada 29. jūnija”).

42      Turpretī, kā vienisprātis ir visi lietas dalībnieki, kas Tiesai ir iesnieguši apsvērumus, izņemot F, šis pirmais jautājums neattiecas uz DHKP‑C iekļaušanas Regulas Nr. 2580/2001 2. panta 3. punktā paredzētajā sarakstā, kas izriet no Lēmuma 2007/445 un turpmākajiem Padomes lēmumiem, kuri minēti šā sprieduma 25. punktā, spēkā esamību. Pretēji F nostājai, tas neattiecas arī uz Regulas Nr. 2580/2001 spēkā esamību.

43      Vispirms ir jāuzstāj, ka atšķirībā no lietas, kurā tika pasludināts 2008. gada 3. septembra spriedums apvienotajās lietās C‑402/05 P un C‑415/05 P Kadi un Al Barakaat International Foundation/Padome un Komisija (Krājums, I‑6351. lpp.), kas attiecās uz prasītāju līdzekļu iesaldēšanas pasākumu, noteikumi, kuru spēkā esamība tiek izvērtēta saistībā ar šo lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu, tiek minēti, lai pamatotu apsūdzības sakarā ar Regulas Nr. 2580/2001 pārkāpumu, par kuru saskaņā ar piemērojamām valsts tiesībām ir paredzēts kriminālsods – brīvības atņemšana.

44      Šādos apstākļos ir jāuzsver, ka Savienība ir tiesiska Savienība, kurā to iestāžu aktu atbilstība tostarp LESD un vispārīgiem tiesību principiem tiek pārbaudīta. Minētajā līgumā ir izveidota pabeigta pārsūdzības līdzekļu un procedūru sistēma, kas ir paredzēta, lai Tiesa varētu pārbaudīt Savienības iestāžu aktu likumību (šajā ziņā skat. 2002. gada 25. jūlija spriedumu lietā C‑50/00 P Unión de Pequeños Agricultores/Padome, Recueil, I‑6677. lpp., 38. un 40. punkts, kā arī iepriekš minēto spriedumu apvienotajās lietās Kadi un Al Barakaat International Foundation/Padome un Komisija, 281. punkts).

45      Līdz ar to jebkuram lietas dalībniekam ir tiesības valsts tiesvedības ietvaros attiecīgajā tiesā apgalvot, ka nav spēkā Savienības tiesību aktos ietvertie noteikumi, kas izmantoti kā pamats pret to pieņemtajam lēmumam vai valsts tiesību aktam, un pieprasīt, lai minētā tiesa, kuras kompetencē neietilpst pašai konstatēt šādu spēkā neesamību, uzdotu Tiesai prejudiciālu jautājumu šajā sakarā (šajā ziņā skat. 2001. gada 15. februāra spriedumu lietā C‑239/99 Nachi Europe, Recueil, I‑1197. lpp., 35. punkts, un iepriekš minēto spriedumu lietā Unión de Pequeños Agricultores/Padome, 40. punkts).

46      Šo tiesību atzīšana tomēr nozīmē, ka šim lietas dalībniekam nebija tiesību saskaņā ar LESD 263. pantu celt tiešu prasību par šiem noteikumiem, kas tai rada sekas bez iespējas lūgt to atcelšanu (šajā ziņā skat. 1994. gada 9. marta spriedumu lietā C‑188/92 TWD Textilwerke Deggendorf, Recueil, I‑833. lpp., 23. punkts, un iepriekš minēto spriedumu lietā Nachi Europe, 36. punkts).

47      Pamata lietā, pamatojoties uz DHKP‑C iekļaušanu Regulas Nr. 2580/2001 2. panta 3. punktā paredzētajā sarakstā laika posmā pirms 2007. gada 29. jūnija un šo regulu, atbilstoši AWG 34. panta 4. punktam par minēto laikposmu pret apsūdzētajiem tika pieņemts apsūdzības raksts.

48      Līdz ar to ir jāpārbauda, vai prasība atcelt tiesību aktu, ko apsūdzētie būtu cēluši par šādu iekļaušanu, būtu neapšaubāmi pieņemama (šajā ziņā skat. 2009. gada 2. jūlija spriedumu lietā C‑343/07 Bavaria un Bavaria Italia, Krājums, I‑0000. lpp., 40. punkts).

49      Šajā ziņā ir jānorāda, ka apsūdzētie nav iekļauti [minētajā sarakstā], iekļauta ir tikai DHKP‑C. Turklāt lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu nav nekādu norāžu, kas ļautu noteikt, ka apsūdzēto loma DHKP‑C tiem piešķirtu pilnvaras pārstāvēt šo organizāciju saistībā ar Savienības tiesā celtu prasību atcelt tiesību aktu.

50      Turklāt nevar uzskatīt, ka attiecīgā iekļaušana neapšaubāmi “tieši un individuāli skar” apsūdzētos EKL 230. panta ceturtās daļas, kas bija piemērojama attiecīgajā laikposmā, izpratnē.

51      Proti, šī iekļaušana – tāpat kā Regula Nr. 2580/2001 – ir vispārpiemērojama. Kopā ar šo regulu tā ir paredzēta, lai nenoteiktam personu skaitam liktu ievērot īpašos ierobežojošos pasākumus attiecībā uz DHKP‑C (pēc analoģijas skat. iepriekš minēto spriedumu apvienotajās lietās Kadi un Al Barakaat International Foundation/Padome un Komisija, 241.–244. punkts).

52      Līdz ar to, kā norāda iesniedzējtiesa, apsūdzēto – atšķirībā no DHKP‑C – prasība atcelt minēto iekļaušanu, kas būtu celta, pamatojoties uz EKL 230. pantu, nebūtu nepārprotami pieņemama.

53      Attiecībā uz vērtējumu par to, vai, ņemot vērā LESD 296. pantā paredzēto pienākumu norādīt pamatojumu, šā sprieduma 20. punktā minētie noteikumi ir spēkā, ir jāteic, ka minētais pienākums ir piemērojams tādai iekļaušanai kā pamata lietā esošā, ko turklāt neapšauba neviens no lietas dalībniekiem, kas ir iesaistījušies tiesvedībā Tiesā.

54      Šā pienākuma mērķis ir ļaut, pirmkārt, ieinteresētajām personām uzzināt pieņemto noteikumu pamatojumu, lai izvērtētu to pamatotību, un, otrkārt, kompetentajai tiesai – veikt savu pārbaudi (šajā ziņā skat. 2006. gada 23. februāra spriedumu apvienotajās lietās C‑346/03 un C‑529/03 Atzeni u.c., Krājums, I‑1875. lpp., 73. punkts, kā arī 2009. gada 1. oktobra spriedumu lietā C‑370/07 Komisija/Padome, Krājums, I‑0000. lpp., 37. punkts).

55      Šajā gadījumā – kā tiesas sēdē apstiprināja Padome – nevienam no šā sprieduma 20. punktā minētajiem noteikumiem netika norādīts pamatojums par likumīgiem Regulas Nr. 2580/2001 piemērošanas DHKP‑C nosacījumiem, it īpaši par to, ka kompetenta iestāde būtu pieņēmusi lēmumu Kopējās nostājas 2001/931 1. panta 4. punkta izpratnē, kā arī izklāstījusi īpašus un konkrētus iemeslus, kādēļ Padome uzskatīja, ka DHKP‑C iekļaušana Regulas Nr. 2580/2001 2. panta 3. punktā paredzētajā sarakstā bija vai palika pamatota.

56      Tādēļ apsūdzētajiem netika sniegtas norādes, kas vajadzīgas, lai pārbaudītu DHKP‑C iekļaušanas šīs regulas 2. panta 3. punktā paredzētajā sarakstā laika posmā pirms 2007. gada 29. jūnija pamatotību, it īpaši – to faktu precizitāti un atbilstību, kuru rezultātā notika šī iekļaušana, kaut arī šī iekļaušana bija pamats pret tiem pieņemtajam apsūdzības rakstam. Tiesas sēdē Padome atzina, ka tiesības zināt pamatojumu šādai iekļaušanai ir arī minētajiem apsūdzētajiem.

57      Tāpat pamatojuma neesamība minētajai iekļaušanai neļauj veikt pienācīgu pārbaudi tiesā pār tās likumību pēc būtības, tostarp, lai pārbaudītu faktus, kā arī pierādījumus un informāciju, kas norādīta tās pamatojumam. Tomēr – kā tiesas sēdē uzsvēra F – iespēja veikt šādu pārbaudi ir obligāta, lai nodrošinātu taisnīgu līdzsvaru starp prasībām apkarot starptautisko terorismu un aizsargāt pamata tiesības un brīvības.

58      Tomēr Generalbundesanwalt uzskata, ka, lai gan DHKP‑C iekļaušana Regulas Nr. 2580/2001 2. panta 3. punktā paredzētajā sarakstā laika posmā pirms 2007. gada 29. jūnija netika veikta atbilstoši noteikumiem, tā katrā ziņā tika apstiprināta ar atpakaļejošu datumu, jo, lai pieņemtu Lēmumu 2007/445, tika izmantota procedūra, kuras laikā tika izklāstīti šīs iekļaušanas iemesli.

59      Tomēr, pat tad, ja, pieņemot Lēmumu 2007/445, Padome vēlējās novērst attiecīgās iekļaušanas attiecībā uz laika posmu pirms 2007. gada 29. jūnija pamatojuma trūkumu, šis lēmums nekādā gadījumā nebija izmatojams kā pamats – kopā ar AWG 34. panta 4. punktu – apsūdzībai krimināllietā par faktiem, kas notikuši minētajā laika posmā, nepārkāpjot atpakaļejoša spēka aizlieguma principu attiecībā uz noteikumiem, kas var pamatot šādu apsūdzību (pēc analoģijas skat. 1984. gada 10. jūlija spriedumu lietā 63/83 Kirk, Recueil, 2689. lpp., 21. un 22. punkts; 1990. gada 13. novembra spriedumu lietā C‑331/88 Fedesa u.c., Recueil, I‑4023. lpp., 44. punkts, kā arī 2005. gada 3. maija spriedumu apvienotajās lietās C‑387/02, C‑391/02 un C‑403/02 Berlusconi u.c., Krājums, I‑3565. lpp., 74.–78. punkts).

60      Proti, kaut arī saistībā ar pamata tiesvedību Lēmumā 2007/445 varēja būt izklāstīti iemesli šā sprieduma 20. punktā minēto lēmumu, kas nebija spēkā laika posmā pirms 2007. gada 29. jūnija, pamatojumam, patiesībā šis lēmums tika izmantots, lai pamatotu apsūdzību krimināllietā par faktiem, kas veikti minētajā laika posmā, kaut arī tad tas nepastāvēja.

61      Šādos apstākļos valsts tiesa pamata tiesvedībā nedrīkst piemērot šā sprieduma 20. punktā minētos noteikumus, kas tādēļ nevar tikt izmantoti, lai pamatotu kriminālvajāšanu pret apsūdzētajiem attiecībā uz laika posmu pirms 2007. gada 29. jūnija.

62      Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, uz pirmo jautājumu ir jāatbild, ka DHKP‑C iekļaušana Regulas Nr. 2580/2001 2. panta 3. punktā paredzētajā sarakstā nav spēkā un tādēļ nevar tikt izmantota, lai pamatotu apsūdzību krimināllietā par apgalvoto šīs regulas pārkāpumu attiecībā uz laika posmu pirms 2007. gada 29. jūnija.

 Par otro un trešo jautājumu

63      Uzdodot otro un trešo jautājumu, kas ir jāizvērtē kopā, iesniedzējtiesa būtībā vēlas noskaidrot, vai Regulas Nr. 2580/2001 2. un 3. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tie attiecas uz līdzekļu, citu finanšu aktīvu un saimniecisko resursu, kas ievākti vai iegūti no trešām personām, nodošanu juridiskai personai, grupai vai organizācijai, kas ir iekļauta šīs regulas 2. panta 3. punktā paredzētajā sarakstā, ko veic šīs juridiskās personas, grupas vai organizācijas biedrs.

64      Ņemot vērā norādes lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu, šie divi jautājumi ir uzdoti, lai noskaidrotu, vai tādi akti kā tie, ar kuru palīdzību apsūdzētie kā DHKP‑C biedri tai – precīzāk, augstākās instances vadībai, – nodevuši līdzekļus, kas iegūti no trešām personām, veicot ikgadējās ziedojumu vākšanas kampaņas, rīkojot demonstrācijas un pārdodot publikācijas, nozīmē, ka šie līdzekļi tika nodoti šīs organizācijas rīcībā Regulas Nr. 2580/2001 izpratnē.

65      Šajā ziņā – tāpat kā apgalvo Francijas valdība – vispirms ir jāteic, ka šīs regulas 2. un 3. panta formulējums neļauj pieņemt, ka šie noteikumi nebūtu piemērojami šāda veida aktiem.

66      Tieši otrādi – aizliegums, kas ietverts Regulas Nr. 2580/2001 2. panta 1. punkta b) apakšpunktā, ir formulēts īpaši plaši (pēc analoģijas skat. 2007. gada 11. oktobra spriedumu lietā C‑117/06 Möllendorf un Möllendorf‑Niehuus, Krājums, I‑8361. lpp., 50. punkts).

67      Vārdu savienojumam “darīt [..] pieejamus” ir plaša nozīme, aptverot jebkuru aktu, kura izpilde ir vajadzīga, lai personai, grupai vai organizācijai, kas iekļauta Regulas Nr. 2580/2001 2. panta 3. punktā paredzētajā sarakstā, ļautu faktiski gūt iespēju pilnībā lietot attiecīgos līdzekļus, citus finanšu aktīvus vai saimnieciskos resursus (pēc analoģijas skat. iepriekš minēto spriedumu lietā Möllendorf un Möllendorf‑Niehuus, 51. punkts).

68      Šāda nozīme nav atkarīga no tā, vai pastāv attiecības starp attiecīgā nodošanas rīcībā akta autoru un adresātu. Kā apgalvo Generalbundesanwalt – pretēji F nostājai – dažādajās Regulas Nr. 2580/2001 valodu redakcijās nav nekādas informācijas, kas izslēgtu no šīs nozīmes tādu līdzekļu nodošanu, ko minētajā sarakstā iekļautas organizācijas biedrs nodotu šai organizācijai kā tādai.

69      Jēdzienam “līdzekļi, finanšu aktīvi un saimnieciskie resursi” Regulas Nr. 2580/2001 izpratnē atbilstoši minētās regulas 1. panta 1. punktā sniegtajai definīcijai ir plaša nozīme, aptverot jebkura veida īpašumu – lai arī kā tas tiktu iegūts. Šajā ziņā nav nozīmes tam, vai runa ir par pašu īpašumiem vai īpašumiem, kas ievākti vai iegūti no trešām personām.

70      Ir jāpiebilst, ka, lai interpretētu Regulu Nr. 2580/2001, ir jāņem vērā arī tās Kopējās nostājas 2001/931 teksts un mērķis, ko atbilstoši šīs regulas preambulas piektajam apsvērumam šī regula paredz īstenot.

71      Tomēr aizliegums, kas paredzēts šīs kopējās nostājas 3. pantā, ir formulēts, lietojot tikpat plašu formulējumu kā tas, kas izmantots Regulas Nr. 2580/2001 2. panta 1. punkta b) apakšpunktā. Turklāt šīs kopējās nostājas 1. panta 3. punktā, uz kuru ir atsauce šīs regulas 1. panta 4. punktā, jēdzienam “terora akts” ir piešķirta plaša nozīme, saskaņā ar tā iii) daļas k) apakšpunktu aptverot teroristu grupas darbības “jebkāda veida finansēšanu”.

72      Kā apgalvo Eiropas Komisija, interpretējot Regulu Nr. 2580/2001, turklāt ir jāņem vērā Rezolūcijas 1373(2001), uz kuru ir atsauce šīs regulas preambulas trešajā apsvērumā, formulējums un mērķis (pēc analoģijas skat. iepriekš minēto spriedumu lietā Möllendorf un Möllendorf‑Niehuus, 54. punkts, kā arī 2010. gada 29. aprīļa spriedumu lietā C‑340/08 M u.c., Krājums, I‑0000. lpp., 45. punkts).

73      Tomēr minētās rezolūcijas 1. punkta d) apakšpunktā ir iekļauts vispārīgs aizliegums nodot tostarp līdzekļus personu vai organizāciju, kas ir iesaistītas terorisma aktu veikšanā vai veikšanas mēģinājumos, rīcībā. Šīs pašas rezolūcijas 1. punkta b) apakšpunktā turklāt ir paredzēts, ka valstis “atzīst par noziedzīgu nodarījumu tādu līdzekļu apzinātu sniegšanu vai ievākšanu, ko jebkādā veidā tieši vai netieši veic to pilsoņi vai to teritorijā, kas ir paredzēti vai par kuriem ir zināms, ka tie tiks izmantoti terora aktu veikšanai”.

74      Šā sprieduma 71. un 73. punktā minēto noteikumu plašais un pārprotamais formulējums apstiprina, ka Regulas Nr. 2580/2001 2. panta 1. punkta b) apakšpunkts aptver tādus aktus kā tie, kas ir minēti otrajā un trešajā jautājumā.

75      Ka apgalvo Komisija, iepriekš izklāstītā analīze nav apstrīdama apsūdzēto apgalvojuma dēļ, atbilstoši kuram, tiklīdz attiecīgie līdzekļi nonāca to īpašumā, tie jau netieši bija pieejami DHKP‑C, tādējādi to vēlākā nodošana šīs organizācijas vadības instancēm neesot uzskatāma par nodošanu to rīcībā Regulas Nr. 2580/2001 izpratnē.

76      Proti, ņemot vērā tostarp DHKP‑C struktūru, kas – kā tiesas sēdē skaidroja Generalbundesanwalt – sastāv no centrālajām pārvaldes iestādēm un četrām galvenajām nodaļām, kuras savukārt veido valstu reģionālās un pašvaldību apakšnodaļas, tas, ka šīs organizācijas biedru rīcībā ir līdzekļi, kas iegūti no trešām personām, nav pietiekami, lai uzskatītu, ka minētie līdzekļi ir pašu minētajā organizācijā, kas kā tāda ir minēta Regulas Nr. 2580/2001 2. panta 3. punktā paredzētajā sarakstā, ietilpstošo vadības instanču rīcībā. Šajā gadījumā šo pašu līdzekļu nodošana minētajām instancēm bija vajadzīga, lai DHKP‑C faktiski iegūtu iespēju, kuras tai līdz tam brīdim nebija, pilnībā tos lietot, lai īstenotu savus mērķus.

77      Attiecībā uz apstākli, ko apgalvo apsūdzētie, – ka neesot pierādīts, ka DHKP‑C to nodotos līdzekļus patiešām izmantoja terorisma darbību finansēšanai, ir jāuzsver, ka gan Regulas Nr. 2580/2001 1. panta 1. punktā ietvertā definīcija, gan tās 2. panta 1. punkta b) apakšpunkta formulējums ilustrē, ka tam nav nozīmes. Līdzekļi, kas nodoti organizācijas, kas iekļauta šīs regulas 2. panta 3. punktā paredzētajā sarakstā, rīcībā, kā tādi ir saistīti ar risku, ka tie tiks nepareizi izmantoti minēto darbību atbalstam (pēc analoģijas skat. iepriekš minēto spriedumu lietā M u.c., 57. punkts). Tādēļ uz šādu nodošanu rīcībā attiecas aizliegums, kas paredzēts minētajā 2. panta 1. punkta b) apakšpunktā, un par to ir piemērojams kriminālsods, kas paredzēts piemērojamajās valsts tiesībās, – neatkarīgi no pierādījuma, ka attiecīgā organizācija minētos fondus patiešām ir izmantojusi šāda veida darbībām.

78      Savos Tiesai iesniegtajos apsvērumos F tāpat apgalvo, ka tas, ka – atšķirībā no Rezolūcijas 1373(2001) – ne Kopējā nostāja 2001/931, ne Regula Nr. 2580/2001 neattiecas uz tādu līdzekļu ievākšanu, kas paredzēti personai, grupai vai organizācijai, kuras iekļautas šīs regulas 2. panta 3. punktā paredzētajā sarakstā, ilustrē Savienības likumdevēja nodomu izslēgt šāda veida aktus no minētās regulas piemērošanas jomas.

79      Tomēr, kā izriet no lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu un kā tiesas sēdē apstiprināja Generalbundesanwalt, apsūdzības raksts attiecas nevis uz līdzekļu ievākšanas darbībām kā tādām, bet uz ieņēmumu no šādām darbībām nodošanu organizācijai, kuras biedri ir apsūdzētie.

80      Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, uz otro un trešo jautājumu ir jāatbild, ka Regulas Nr. 2580/2001 2. panta 1. punkta b) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas attiecas uz līdzekļu, citu finanšu aktīvu vai saimniecisko resursu, kas ievākti vai iegūti no trešām personām, nodošanu juridiskai personai, grupai vai organizācijai, kas ir iekļauta šīs regulas 2. panta 3. punktā paredzētajā sarakstā, ko veic šīs juridiskās personas, grupas vai organizācijas biedrs.

 Par tiesāšanās izdevumiem

81      Attiecībā uz lietas dalībniekiem šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Tiesāšanās izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto lietas dalībnieku tiesāšanās izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (virspalāta) nospriež:

1)      Devrimci Halk Kurtulus Partisi‑Cephesi (DHKP‑C) iekļaušana Padomes 2001. gada 27. decembra Regulas (EK) Nr. 2580/2001 par īpašiem ierobežojošiem pasākumiem, kas terorisma apkarošanas nolūkā vērsti pret konkrētām personām un organizācijām, 2. panta 3. punktā paredzētajā sarakstā nav spēkā un tādēļ nevar tikt izmantota, lai pamatotu apsūdzību krimināllietā par apgalvoto šīs regulas pārkāpumu attiecībā uz laika posmu pirms 2007. gada 29. jūnija;

2)      Regulas Nr. 2580/2001 2. panta 1. punkta b) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas attiecas uz līdzekļu, citu finanšu aktīvu vai saimniecisko resursu, kas ievākti vai iegūti no trešām personām, nodošanu juridiskai personai, grupai vai organizācijai, kas ir iekļauta šīs regulas 2. panta 3. punktā paredzētajā sarakstā, ko veic šīs juridiskās personas, grupas vai organizācijas biedrs.

[Paraksti]

---

* Tiesvedības valoda – vācu.