Prasība, kas celta 2008. gada 12. februārī — Eiropas Kopienu Komisija/Vācijas Federatīvā Republika

(Lieta C-54/08)

(2008/C 107/24)

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — H. Stēvlbeks [H. Støvlbæk] un Ž. Brauns [G. Braun])

Atbildētāja: Vācijas Federatīvā Republika

Prasītājas prasījumi:

Pamati un galvenie argumenti

Ar EKL 43. pantu ir aizliegta visa veida diskriminācija pilsonības dēļ, kas no tiesību aktiem izriet kā ierobežojums brīvībai veikt uzņēmējdarbību. Saskaņā ar EKL 45. panta 1. daļu nodaļa par tiesībām veikt uzņēmējdarbību nav piemērojama tādās darbības jomās, kas kādā dalībvalstī ilgstoši vai īslaicīgi ir saistītas ar valsts varas īstenošanu.

Saskaņā ar Bundesnotarordnung (Federālajiem notariāta noteikumiem) Vācijā par notāriem var kļūt tikai Vācijas pilsoņi. Attiecīgais noteikums tādējādi diskriminē pilsonības dēļ un pārkāpj citu dalībvalstu pilsoņu brīvību veikt uzņēmējdarbību, jo tiem liedz strādāt notāra profesijā.

Komisija uzskata, ka EKL 45. panta izņēmums nav piemērojams notāra darbībām, tādēļ uz notāra profesiju attiecas brīvība veikt uzņēmējdarbību.

Lai atbildētu uz jautājumu, ko EKL 45. panta izpratnē nozīmē “valsts vara”, jāizmanto, no vienas puses, valstī pastāvošā izpratne. Darbības, kas kādā dalībvalstī nepieder valsts varai, nevar piesaukt izņēmuma piemērošanas labad, pat ja tās pašas darbības kādā citā dalībvalstī pieder valsts varai. No otras puses, interpretējot EKL 45. panta izpratnē, valsts varas jēdziens un apjoms ir jānosaka Kopienu tiesību kontekstā, tās nozīme Tiesai ir jāinterpretē autonomi un vienveidīgi. Tas, ka Vācijas likumdevējs un Vācijas tiesas notāra darbības pamatā uzskata par dalību valsts varas īstenošanā, nenozīmē, ka šīs darbības tāpēc vien būtu atbrīvotas no stingrāka Kopienu tiesību vērtējuma par brīvību veikt uzņēmējdarbību. EKL 45. panta 1. punkts kā izņēmums no pamatbrīvības ir jāinterpretē šauri.

Pašreizējā integrācijas stadijā ir īpaši grūti rast saturīgu pamatojumu pilsonības nosacījumam attiecībā uz notāra darbībām. Neviena no šīm darbībām, pat ja tās ir suverēnas, iepriekš neparedz īpašu saikni ar valsti, kā tas ir pilsonības gadījumā. Tāpat šīs darbības ir saistītas ar risku, ka, īstenojot suverēnas pilnvaras un izmantojot valsts varas līdzekļus, tiktu radīti konflikti ar rezidentiem.

Ar Vācijas Federatīvās Republikas uzskaitītajām darbībām pilsonības prasības pamatojumam — tiesisku darījumu un līgumu apliecināšana, šādu oficiālo dokumentu pierādījuma spēks, izpildes klauzulas apstiprināšana un juridiskas konsultācijas saistībā ar apliecinājumiem — nepietiek, lai pamatotu EKL 45. panta piemērošanu. Tiktāl, ciktāl tie vispār piedalās valsts varas īstenošanā, tas notiek vienīgi netieši. Valsts varas īstenošanu turklāt nedrīkst sajaukt ar darbībām sabiedrības interesēs. Noderīgums sabiedrībai ne vienmēr pieder valsts varai; darbības, kuras veic, vadoties pēc vispārīgā noderīguma un nevis atsevišķas personas interesēs, netiek katrā ziņā veiktas, deleģējot valsts varu. Lai gan tādējādi valsts varas faktisko īstenošanu var uzticēt saviem valsts pilsoņiem, noteiktu darbību sabiedrības interesēs veikšanu, kā tas, piemēram, ir preventīvas justīcijas gadījumā, var nodrošināt arī tādējādi, ka pieeja profesijai un profesionālie pienākumi tiek noteikti īpašā regulējumā un tiem piemēro īpašu kontroli.

Komisija līdz ar to uzskata, ka neviena darbība, skatot atsevišķi vai visas kopā, kuras Vācijā veic notāri, judikatūras nozīmē neveido tiešu un konkrētu dalību valsts varas īstenošanā.