—

Har Vaessen Douane Service BV vārdā — R. N. van der Pārdts [R. N. van der Paardt] un K. Baumeisters [C. Bouwmeester], advocaten,

—

Nīderlandes valdības vārdā — K. Viselsa [C. Wissels] un M. de Mola [M. de Mol], pārstāves,

—

Eiropas Kopienu Komisijas vārdā — S. Šēnbergs [S. Schønberg] un M. van Bēks [M. van Beek], pārstāvji,

1

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt 27. pantu Padomes 1983. gada 28. marta Regulā (EEK) Nr. 918/83, ar kuru izveido Kopienas sistēmu atbrīvojumiem no muitas nodokļiem (OV L 105, 1. lpp.), kas grozīta ar Regulu (EEK) Nr. 3357/91 (OV L 318, 3. lpp.; turpmāk tekstā — “grozītā Regula Nr. 918/83”).

2

Šis lūgums tika iesniegts saistībā ar prāvu starp Har Vaessen Douane Service BV (turpmāk tekstā — “Har Vaessen”), Nīderlandē dibinātu sabiedrību, un Staatssecretaris van Financiën [valsts sekretāru finanšu lietās] saistībā ar pēdējā minētā atteikumu piešķirt Har Vaessen grozītās Regulas Nr. 918/83 27. pantā paredzēto atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļiem, ievedot kompaktdiskus un magnētiskās lentes.

3

Regulas Nr. 918/83 I nodaļā ar nosaukumu “Atbrīvojums no ievedmuitas nodokļiem” tās sākotnējā versijā ir ietverts 27. pants šādā redakcijā:

“Ievērojot 28. pantu, ar atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļiem ieved jebkuru sūtījumu, kas tā saņēmējam nosūtīts vēstulē vai pakā un kurā ir preces, kuru kopējā vērtība nepārsniedz 10 [euro].”

4

Šī tiesību norma tika grozīta ar Komisijas 1983. gada 29. jūlija Regulu (EEK) Nr. 2287/83 par noteikumiem Regulas Nr. 918/83 127. panta piemērošanā (OV L 220, 12. lpp.). Regulas Nr. 2287/83 1. pantā ir precizēts:

“Pamatregulas 27. pantā paredzētais atbrīvojums attiecas tikai uz sūtījumiem, kuri tā saņēmējam nosūtīti vēstulē vai pakā un ko tieši no trešās valsts sūta fiziskai vai juridiskai personai Kopienā.”

5

Regulas Nr. 918/83 27. pantā ieviestā grozījuma pamatojums izriet no Regulas Nr. 2287/83 preambulas trešā apsvēruma:

“tā kā būtu jāizvairās no tā, ka, nosakot īpaši šim nolūkam paredzētas darbības vai mākslīgi novirzot esošās darbības, komercuzņēmumi ļaunprātīgi izmantos šo [Regulas Nr. 918/83 27. pantā paredzēto] atbrīvojumu un tādējādi radīs konkurences traucējumus kopējā tirgū; tā kā, lai izvairītos no šādiem traucējumiem, būtu lietderīgi nepiemērot atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļiem iepriekš minētajiem sūtījumiem, uz kuriem pirms nonākšanas brīvā apritē attiecās cita muitas procedūra; tā kā līdz ar to no ievedmuitas nodokļa var atbrīvot tikai iepriekš minētās kategorijas sūtījumus, ko tieši no trešās valsts sūta fiziskai vai juridiskai personai Kopienā.”

6

Ar Regulas Nr. 3357/91 1. pantu ir atcelts Regulas Nr. 918/83 27. panta ierobežojums sūtījumiem pa pastu.

7

Šīs pašas regulas pirmajā apsvērumā šajā sakarā šādi pamatoti Regulas Nr. 918/83 27. pantā ieviestie grozījumi:

“tā kā Regulas (EEK) Nr. 918/83 [..], kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EEK) Nr. 4235/88 [..], 27. pantā paredzētā administratīvā vienkāršošana, lai tā būtu efektīva, ir jāpiemēro visu nelielas vērtības preču sūtījumu ievedumiem.”

8

Grozītās Regulas Nr. 918/83 27. pantā tādējādi noteikts:

“Saskaņā ar 28. pantu nelielas vērtības preču sūtījumus, ko tieši no trešās valsts sūta saņēmējam Kopienā, atbrīvo no ievedmuitas nodokļa.

“Nelielas vērtības preces” ir preces, kuru patiesā vērtība vienam sūtījumam kopā nepārsniedz 22 [euro].”

9

Har Vaessen ir transporta uzņēmums, kas Nīderlandē dibinātas sabiedrības ECS Media BV (turpmāk tekstā — “ECS”) vārdā iesniedza deklarāciju par kompaktdisku un magnētisko lenšu laišanu brīvā apgrozībā laika posmā no 1998. gada 12. novembra līdz .

10

Šīs preces, katras no kurām vērtība nepārsniedz EUR 22, iepriekš no ECI voor Boeken en Platen BV (turpmāk tekstā — “ECI”), kas ir Nīderlandē dibināts ECS mātes uzņēmums, pasūtīja individuāli klienti. Saskaņā ar vienošanos starp ECS un ECI šī pēdējā minētā pasūtījumus nodod ECS, kas tālāk preces sagatavo to nosūtīšanai no Šveicē esoša izplatīšanas centra. Tādējādi preces kopīgā sūtījumā tika nodotas Har Vaessen to pārvešanai ar T dokumentu uz izplatīšanas centru Nīderlandē, kur tās atsevišķi tika nogādātas ECI klientiem ar Nīderlandes uzņēmuma PTT Post BV (turpmāk tekstā — “PTT”) starpniecību.

11

Uz katras individuālās pakas ir klienta, preces saņēmēja, vārds, kā arī maksājuma veidlapa samaksas veikšanai.

12

Deklarējot preces par attiecīgo preču laišanu brīvā apgrozībā, Har Vaessen lūdza, lai tam saskaņā ar grozītās Regulas Nr. 918/83 27. pantu piešķir atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļiem, kas tam tika atteikts. Ar 1999. gada 29. decembra nodokļu paziņojumu tas tika aicināts samaksāt muitas nodokli NLG 436907,60 apmērā, kas ir apmēram EUR 198260,02.

13

Tā kā Staatssecretaris van Financiën pēc neveiksmīgās Har Vaessen sūdzības saglabāja spēkā šo aicinājumu samaksāt, šī sabiedrība par šo lēmumu iesniedza apelācijas sūdzību Tariefcommissie (tarifu komisija), kuru tiesvedības laikā aizstāja Gerechtshof te Amsterdam [Amsterdamas apelācijas tiesa].

14

Šī tiesa noraidīja Har Vaessen lūgumu, pamatojot to tādējādi, ka par pamata lietā minēto preču saņēmēju grozītās Regulas Nr. 918/83 27. panta izpratnē ir jāatzīst ECI, nevis klienti, kas individuāli veica pasūtījumus. Faktiski šie klienti, nebūdami ne muitas nodokļa parādnieki, ne nosūtīto preču īpašnieki, nekādi nav iesaistīti muitas deklarēšanas procedūrā. Šajos apstākļos šī tiesa secināja, ka pamata lietā minētās preces individuālajiem klientiem kā to saņēmējiem grozītās Regulas Nr. 918/83 27. panta izpratnē nebija nosūtītas tieši.

15

Har Vaessen kasācijas kārtībā pārsūdzēja šo spriedumu iesniedzējtiesā.

16

Hoge Raad der Nederlanden šaubās, vai atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļiem var piemērot tādam kā pamata lietā minētais kopīgais sūtījums, divu iemeslu dēļ.

17

Pirmkārt, lai arī kopīgā sūtījumā, protams, ir dažādas preces, kurām, katru atsevišķi vērtējot, ir neliela vērtība un kuru saņēmējs katrai ir atšķirīgs, tomēr mērķim vienkāršot administrācijas darbu, kas pamato grozītās Regulas Nr. 918/83 27. pantā paredzēto ievedmuitas nodokļa piemērošanu, šajā gadījumā nav nekādas nozīmes, jo ar nodokļa iekasēšanu saistītās izmaksas nav lielākas par kopā iekasējamo muitas nodokli.

18

Otrkārt, lai izvairītos no ļaunprātīgas grozītās Regulas Nr. 918/83 27. pantā paredzētā atbrīvojuma no ievedmuitas nodokļiem izmantošanas, jēdzienu “tieša nosūtīšana” varētu saprast kā tādu, kas ir attiecināms uz gadījumiem, kad preces saņēmēja otra līgumslēdzēja puse ir reģistrēta trešā valstī. Taču pamata lietā runa ir par sūtījumu, kurā ir dažādas preces, kuru Nīderlandē dzīvojošie saņēmēji ir sabiedrības, kas pati ir dibināta Nīderlandē, klienti.

19

Šajā kontekstā Hoge Raad der Nederlanden nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:

20

Ar šiem abiem prejudiciālajiem jautājumiem, kas jāizskata kopā, iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai apstākļi, pirmkārt, ka tādas kā pamata lietā minētās preces, kuru, katru atsevišķi vērtējot, vērtība ir zemāka par EUR 22, muitā tiek uzrādītas kopīgā sūtījumā, kura vērtība pārsniedz grozītās Regulas Nr. 918/83 27. pantā paredzēto vērtību, un, otrkārt, ka klientu, kas pasūtījuši preces, līguma partneris, proti, ECI, ir dibināts Kopienā, ir šķēršļi, lai minētajām precēm piemērotu šajā tiesību normā paredzēto atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļiem.

21

Vispirms ir jāatgādina, ka tiesību normas, ar kurām tiek paredzēti atbrīvojumi no muitas nodokļa, ir jāinterpretē šauri (pēc analoģijas skat. 1996. gada 12. decembra spriedumu apvienotajās lietās no C-47/95 līdz C-50/95, C-60/95, C-81/95, C-92/95 un C-148/95 Olasagasti u.c., Recueil, I-6579. lpp., 20. punkts).

22

Šajā gadījumā grozītās Regulas Nr. 918/83 27. pantā ir norādīts, ka atbrīvojums no ievedmuitas nodokļiem tiek piemērots sūtījumiem, kuros preču vērtība ir neliela, proti, zemāka par EUR 22, un ko tieši no trešās valsts sūta saņēmējam, kas atrodas Kopienā.

23

Viens no nosacījumiem, kam jāatbilst, lai saņemtu atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļiem, tādējādi saskaņā ar šo tiesību normu ir meklējams nosūtīto preču vērtībā, kas nevar pārsniegt EUR 22.

24

No iesniedzējtiesas lēmuma izriet, ka pamata lietā minētajos sūtījumos, attiecībā uz kuriem Nīderlandes iestādes atteicās piemērot atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļiem tādēļ, ka to kopējā vērtība pārsniedza EUR 22, ir tādas pakas ar to individuālo vērtību, kas ir zemāka par EUR 22, kas kopīgā sūtījumā nodotas laišanai brīvā apgrozībā Kopienā. Šīs pakas, kas sākotnēji kā kopīgs sūtījums tika nosūtītas uz PIT izplatīšanas centru, tālāk ar PTT starpniecību individuāli bija jānosūta ECI klientiem.

25

Kā norāda iesniedzējtiesa, grozītās Regulas Nr. 918/83 27. panta piemērošanai tādu kā pamata lietā minētie sūtījumi vērtība ir jāņem vērā atkarībā no preču saņēmēju, proti, ECI vai PTT klientu, identitātes.

26

Šajā gadījumā nav apstrīdēts, ka uz katras pakas brīdī, kad to saņēmusi Har Vaessen, ir norādīta ECI klienta adrese.

27

Nīderlandes valdība tomēr norāda, ka pamata lietā muitas deklarācijas veidlapas 8. ailē kā sūtījuma saņēmējs ir norādīts PTT.

28

Šim argumentam kā tādam nav nozīmes. Faktiski, kaut arī runa var būt par kļūdu, no lietas dokumentiem — kā to savu secinājumu 34. punktā norādījusi ģenerāladvokāte — izriet, ka ECI klientu, kuriem ir adresētas individuālās pakas, saraksts ir pievienots pamata lietā minētās muitas deklarācijas veidlapai.

29

Turklāt pakā atrodamā prece galu galā ir domāta ECI klientu, kas ir individuālie saņēmēji, lietošanai. Faktiski preces ECI klienti ir pasūtījuši individuāli un viņus šī iemesla dēļ var uzskatīt par lietotājiem atšķirībā no Har Vaessen un PTT, kuri kā pārvadātāji ir tikai posms nosūtīšanas ķēdē starp ECI un tās klientiem, kas ir preču gala saņēmēji.

30

No tā izriet, ka tādi kā pamata lietā minētie sūtījumi būtu jāuztver kā tādu dažādu paku kopīgs sūtījums, kurā katras attiecīgās pakas vērtība ir zemāka par EUR 22, kuru saņēmēji ir ECI klienti, un tādējādi būtu jāuzskata par tādiem, kuriem var piemērot atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļiem saskaņā ar grozītās Regulas Nr. 918/83 27. pantu.

31

Šo interpretāciju apstiprina grozītās Regulas Nr. 918/83 27. panta teksts, kurā, lai precēm piemērotu atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļiem, nav minēta nekāda atšķirība starp to pārvadāšanas veidiem, tāpēc nevar pieņemt, ka pamata lietā ECI klienti nav preču saņēmēji brīdī, kad preces atstāj trešo valsti, ne arī, ka minētajām precēm nevar piemērot atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļiem.

32

Faktiski, lai gan saskaņā ar sākotnējo Regulas Nr. 918/83 27. panta redakciju atbrīvojums no ievedmuitas nodokļiem tika paredzēts preču, kuru vērtība nepārsniedz EUR 10, sūtījumiem pa pastu, ar Regulas Nr. 3357/91 1. pantu ir atcelts nosacījums par sūtīšanas veidu tādējādi, ka grozītās Regulas Nr. 918/83 27. pantā paredzētā atbrīvojuma no ievedmuitas nodokļiem piemērošanā ir pieļaujami arī citi pārvadāšanas veidi. Tādējādi tāda nosūtītāja kā Har Vaessen preču pārvadāšana, kurš loģistikas apsvērumu dēļ individuālās pakas pirms to uzrādīšanas muitā noformē kopīgā sūtījumā, nevar būt iemesls, lai attiecībā uz šīm precēm atteiktu atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļiem, pat ja tās nav nosūtītas pa pastu, bet atbilst grozītās Regulas Nr. 918/83 27. pantā minētajiem nosacījumiem.

33

Šī interpretācija atbilst arī Regulas Nr. 3357/91 pirmajā apsvērumā minētajam 27. panta mērķim, proti, ar šajā tiesību normā minēto atbrīvojumu administratīvi vienkāršot muitas procedūru.

34

Šajā sakarā ir jāatgādina, ka, pieņemot normas saskaņā ar atbrīvojumiem no ievedmuitas nodokļa, Eiropas Savienības Padomei tostarp ir jāņem vērā grūtības, ar kādām nākas saskarties dalībvalstu muitas iestādēm (pēc analoģijas skat. 1998. gada 3. decembra spriedumu lietā C-247/97 Schoonbroodt, Recueil, I-8095. lpp., 23. punkts).

35

Lai arī šāda administratīvā vienkāršošana — kā tos savos apsvērumos norādījusi Nīderlandes valdība — attiecas uz gadījumiem, kuros ar muitas nodokļa iekasēšanu saistītie izdevumi ir lielāki par pašu muitas nodokli, šis mērķis var attiekties arī uz citiem gadījumiem.

36

Tā atteikuma piešķirt grozītās Regulas Nr. 918/83 27. pantā paredzēto atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļiem par tādiem kā pamata lietā minētie sūtījumi, pat ja katras pakas vērtība individuāli nepārsniedz EUR 22, rezultātā nosūtītājs minētā atbrīvojuma saņemšanai muitā varētu uzrādīt katru paku atsevišķi. Taču šāda papildu procedūru radīšana neatbilst izraudzītajam administratīvās vienkāršošanas mērķim.

37

Tāpat, ja atbrīvojums no ievedmuitas nodokļiem netiek piemērots tādiem kā pamata lietā minētie sūtījumi, tad valstu muitas iestādēm nākas noteikt sūtījuma, kurā ir ievērojams skaits preču, kopējo vērtību. Arī šāda situācija neatbilst Kopienu likumdevēja iecerētajam administratīvās vienkāršošanas mērķim.

38

Tādēļ apstāklis, ka tādas kā pamata lietā minētās pakas, kuru vērtība nepārsniedz EUR 22 un kuras muitā tiek uzrādītas kopīgā sūtījumā to ievešanai Kopienā, nav šķērslis, lai tām piemērotu atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļiem, jo kopš to nosūtīšanas brīža no trešās valsts ir identificēts katras šīs pakas saņēmējs.

39

No Regulas Nr. 2287/83 trešā apsvēruma tomēr izriet, ka šādu atbrīvojumu var atteikt, ja tā pamatā ir ļaunprātīga tiesību izmantošana.

40

To iesniedzējtiesa būtībā uzsvērusi otrā prejudiciālā jautājuma ietvaros, norādot, ka prāvā, ko tā iztiesā, brīvā apgrozībā laisto preču saņēmēju līgumslēdzēja puse, proti, ECI, ir dibināta Kopienā, nevis trešā nosūtīšanas valstī.

41

Pirmkārt, ir jāatzīst, ka saskaņā ar pašu grozītās Regulas Nr. 918/83 27. panta tekstu preču saņēmējas līgumslēdzējas puses dibināšanas vieta ārpus Kopienas nav nosacījums, lai par minētajām precēm saņemtu atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļiem.

42

Otrkārt, ir jāatgādina, ka atbilstoši Regulas Nr. 2287/83 trešajam apsvērumam, lai izvairītos no atbrīvojuma no ievedmuitas nodokļiem ļaunprātīgas izmantošanas un no tā izrietošajiem konkurences traucējumiem, no atbrīvojuma no ievedmuitas nodokļiem būtu jāizslēdz preču sūtījumi, uz kuriem pirms to nonākšanas brīvā apritē attiecās cita muitas procedūra. Tādējādi atbrīvojums būtu jāpiešķir tikai tieši no trešās valsts nosūtītiem sūtījumiem, kuru saņēmējs ir fiziska vai juridiska persona Kopienā.

43

Tas vien, ka ECI ir dibināta Kopienā, pats par sevi neļauj uzskatīt, ka uz tādām kā pamata lietā minētās preces pirms to nonākšanas brīvā apritē Kopienā attiecās cita muitas procedūra. Katrā ziņā un, ievērojot valsts tiesas vērtējumu šajā sakarā, no Tiesai iesniegtajiem lietas materiāliem neizriet, ka tā tas būtu bijis saistībā ar sūtījumiem pamata lietā.

44

Nīderlandes valdība tomēr norāda, ka tādos apstākļos kā pamata lietā tiesību ļaunprātīga izmantošana ir meklējama nevis centienos saņemt atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļiem, bet drīzāk ECI vēlmē tikt atbrīvotam no apgrozījuma nodokļa. Nīderlandes Muitas kodeksa 101. pantā faktiski esot paredzēts, ka preces, par kurām var saņemt grozītās Regulas Nr. 918/83 27. pantā paredzēto atbrīvojumu, ir atbrīvotas arī no apgrozījuma nodokļa, un ECI tādēļ ir piesaistījis izplatīšanas centru, kas neatrodas Kopienā, lai vispirms saņemtu atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļiem, bet pēc tam — ar to saistīto atbrīvojumu no apgrozījuma nodokļa. Šis uzņēmums tādējādi gūst finansiālas priekšrocības, radot konkurences traucējumus attiecībā pret citiem šajā pašā jomā strādājošiem uzņēmumiem, kas savas preces klientiem nosūta no nosūtīšanas vietām Kopienā.

45

Šajā sakarā jānorāda, ka Nīderlandes valdības minētās grozītās Regulas Nr. 918/83 27. panta interpretācijas mērķis ir izvairīties no nepamatotas apgrozījuma nodokļa atbrīvojuma saņemšanas, nevis no šajā tiesību normā paredzētā atbrīvojuma no ievedmuitas nodokļiem saņemšanas ļaunprātīgos nolūkos.

46

Pirmkārt, kā savu secinājumu 56.–60. punktā ir norādījusi ģenerāladvokāte — Nīderlandes Karaliste pati ir izvēlējusies ar grozītās Regulas Nr. 918/83 27. pantā paredzētā atbrīvojuma no ievedmuitas nodokļiem piešķiršanu saistītu atbrīvojuma no apgrozījuma nodokļa sistēmu. Otrkārt, Nīderlandes valdības apsvērumos citētajā Kopienu judikatūrā dalībvalstīm tiek piedāvātas robežas dalībvalstu atteikumam piešķirt nodokļu priekšrocību pievienotās vērtības nodokļa jomā, ja šāds atbrīvojums tiek lūgts ļaunprātīgos nolūkos. Līdz ar to uz apgrozījuma nodokļa atbrīvojuma saņemšanas ļaunprātīgos nolūkos apkarošanu nevar atsaukties, lai pamatotu grozītās Regulas Nr. 918/83 27. panta interpretāciju.

47

Tāpat attiecībā uz minētajiem konkurences traucējumiem, no kuriem ECI pamata lietā gūst labumu, ir jāatzīst, ka šāda uzņēmuma izdarīta izvēle preces nosūtīt no trešās valsts noteikti ietekmē ar preču pārvadāšanu, kā arī ar ievedmuitas procedūrām saistītas izmaksas, kas savukārt nerodas šajā pašā nozarē strādājošiem uzņēmumiem, kuri savas preces nosūta no nosūtīšanas vietas Kopienā.

48

Tādējādi un, ņemot vērā vērtējumu, kas jāveic iesniedzējtiesai, grozītās Regulas Nr. 918/83 27. pantā paredzēto atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļiem nevar atteikt tādos kā pamata lietā minētie apstākļi tikai tādēļ, ka ECI ir dibināta Kopienā.

49

No visiem iepriekš minētajiem apsvērumiem izriet, ka grozītās Regulas Nr. 918/83 27. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka ar to tiek pieļauts, ka sūtījumam, kurā ir preces, kuru kopējā patiesā vērtība pārsniedz minētajā 27. pantā noteikto robežvērtību, bet kurām, katru vērtējot atsevišķi, ir neliela vērtība, tiek piemērots atbrīvojums no ievedmuitas nodokļiem, ja katra kopīgā sūtījuma paka ir individuāli adresēta saņēmējam Kopienā. Šajā sakarā nav nozīmes tam, ka saņēmēju līgumslēdzēja puse pati ir dibināta Kopienā, ja preces minētajiem adresātiem tieši tiek sūtītas no trešās valsts.

50

Attiecībā uz lietas dalībniekiem šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Tiesāšanās izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto lietas dalībnieku tiesāšanās izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (pirmā palāta) nospriež:

ar 27. pantu Padomes 1983. gada 28. marta Regulā (EEK) Nr. 918/83, ar kuru izveido Kopienas sistēmu atbrīvojumiem no muitas nodokļiem, kas grozīta ar Regulu (EEK) Nr. 3357/91, tiek pieļauts, ka sūtījumam, kurā ir preces, kuru kopējā patiesā vērtība pārsniedz minētajā 27. pantā noteikto robežvērtību, bet kurām, katru vērtējot atsevišķi, ir neliela vērtība, tiek piemērots atbrīvojums no ievedmuitas nodokļiem, ja katra kopīgā sūtījuma paka ir individuāli adresēta saņēmējam Eiropas Kopienā. Šajā sakarā nav nozīmes tam, ka saņēmēju līgumslēdzēja puse pati ir dibināta Eiropas Kopienā, ja preces minētajiem adresātiem tieši tiek sūtītas no trešās valsts.