EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 5.7.2023

COM(2023) 435 final

2023/0259(NLE)

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMS

par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Pagaidu nolīgumu par tirdzniecību starp Eiropas Savienību un Čīles Republiku

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

•Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Saskaņā ar Padomes Lēmumu Nr. [XX] 1 pagaidu tirdzniecības nolīgums tika parakstīts [2023. gada XX. XXX] ar nosacījumu, ka tas tiek noslēgts.

Kopš Asociācijas nolīguma stāšanās spēkā ir notikušas daudzas izmaiņas. Eiropas Komisija 2006. gadā pieņēma stratēģiju „Globālā Eiropa”, modernizējot ES tirdzniecības politikas programmu un tiecoties panākt padziļinātus tirdzniecības nolīgumus. ES ir noslēgusi nolīgumus ar citām tā reģiona valstīm (tirdzniecības nolīgums ar Kolumbiju, Ekvadoru un Peru, asociācijas nolīgums ar Centrālameriku) un arī ar Kanādu, Japānu, Jaunzēlandi, Singapūru un Vjetnamu.

Čīle ir parakstījusi 26 BTN ar 64 valstīm, tostarp ar ASV (2004. gadā), Ķīnu (2006. gadā) un Japānu (2007. gadā). Čīle arī pievienojās Klusā okeāna valstu aliansei un Klusā okeāna valstu partnerībai (tagad – Visaptverošais un progresīvais Klusā okeāna valstu partnerības nolīgums).

Šie nolīgumi un sarunas lielākajā daļā jomu ievērojami pārsniedz pašreizējā ES un Čīles Asociācijas nolīguma mērķi un tvērumu. Tādēļ abas puses pauda interesi modernizēt Asociācijas nolīgumu, lai vēl vairāk uzlabotu savas tirdzniecības saites un veicinātu politisko un ekonomisko attiecību padziļināšanu.

Sanāksmē, kas notika līdztekus ES un CELAC samitam, kas notika Santjago 2013. gada 26. un 27. janvārī, ES un Čīles līderi vienojās izpētīt, kādas ir iespējas modernizēt Asociācijas nolīgumu 10 gadus pēc tā stāšanās spēkā. 2015. gada aprīlī ES un Čīles Asociācijas padomes sestajā sanāksmē tika apstiprināta kopīgas darba grupas (“grupa”) izveide Asociācijas nolīguma modernizēšanai. Grupas mērķis bija izpētīt darbības jomu, novērtējot, cik ambiciozas būtu potenciālās sarunas par Asociācijas nolīguma modernizēšanu visās jomās. Grupa izveidoja divas apakšgrupas, un viena no tām bija atbildīga par politikas un sadarbības jautājumiem, bet otra – par tirdzniecības jautājumiem. Apakšgrupas pabeidza darbu līdz ar ES un Čīles Asociācijas komitejas 14. sanāksmi 2017. gada 31. janvārī.

Sarunas oficiāli tika sāktas 2017. gada 16. novembrī. Sarunas notika, apspriežoties ar Padomes Latīņamerikas un Karību jūras reģiona jautājumu darba grupu. Ar tirdzniecību saistītās nolīguma daļas tika apspriestas ar Tirdzniecības politikas komiteju.

ES un Čīle sarunu pabeigšanu politiskā līmenī panāca 2022. gada 9. decembrī Briselē.

Spēkā esošā ES un Čīles Asociācijas nolīguma modernizācija paredz divus juridiskus instrumentus:

1.uzlabotu pamatnolīgumu, kas ietvers a) politikas un sadarbības pīlāru un b) tirdzniecības un investīciju pīlāru (iekļaujot investīciju aizsardzības noteikumus), un

2.pagaidu tirdzniecības nolīgumu, kas attieksies uz tirdzniecības un investīciju liberalizāciju. Pagaidu tirdzniecības nolīguma darbība beigsies, kad stāsies spēkā uzlabotais pamatnolīgums.

Pagaidu tirdzniecības nolīgums un uzlabotais pamatnolīgums tika ierosināti parakstīšanai un noslēgšanai vienlaicīgi. Lai pagaidu tirdzniecības nolīgums stātos spēkā, tas būs jāratificē abām pusēm. No ES puses tam būs vajadzīga Eiropas Parlamenta piekrišana un pēc tam – Padomes lēmuma par noslēgšanu pieņemšana. Tiklīdz pagaidu tirdzniecības nolīgums būs ratificēts un stāsies spēkā, tas paliks spēkā līdz brīdim, kad tiks pilnībā ratificēts un stāsies spēkā uzlabotais pamatnolīgums.

•Saskanība ar pašreizējiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā

Pagaidu tirdzniecības nolīgums nodrošina modernizētu visaptverošu tiesisko regulējumu ES un Čīles attiecībām tirdzniecības un investīciju jomā. Stājoties spēkā pagaidu tirdzniecības nolīgumam, Asociācijas nolīguma IV daļa, tostarp visi turpmākie ar to izveidoto institucionālo struktūru lēmumi, zaudēs spēku un tiks aizstāti ar pagaidu tirdzniecības nolīgumu.

Nolīgums par vīna tirdzniecību un Nolīgums par stipro alkoholisko dzērienu un aromatizēto dzērienu tirdzniecību (turpmāk – “vīna un stipro alkoholisko dzērienu nolīgumi”), kas iepriekš bija Asociācijas nolīguma pielikumi 3 , tiks iekļauti pagaidu tirdzniecības nolīgumā.

Pagaidu tirdzniecības nolīgums pilnībā atbilst 2015. gada oktobra stratēģijai “Tirdzniecība visiem”, ar ko tirdzniecības un investīciju politiku nostiprina Eiropas un vispārējos standartos un vērtībās līdztekus galvenajām ekonomiskajām interesēm, pievērš lielāku uzmanību ilgtspējīgai attīstībai, cilvēktiesībām, patērētāju aizsardzībai un atbildīgai un taisnīgai tirdzniecībai.

•Saskanība ar citām Savienības politikas jomām

Pagaidu tirdzniecības nolīgumā ir iekļauta arī nodaļa par tirdzniecību un ilgtspējīgu attīstību, kas sasaista nolīgumu ar ES vispārējiem ilgtspējīgas attīstības mērķiem un konkrētiem mērķiem darba, vides un klimata pārmaiņu jomā. Tas palīdzēs Eiropas Savienībai sasniegt tās zaļā kursa mērķus attiecībā uz iekļaujošu zaļo un digitālo pārkārtošanos, tostarp palīdzēs izvērst stratēģiju “Global Gateway”. Turklāt nolīgumam ir pievienots Eiropas Savienības un Čīles Republikas kopīgs paziņojums par tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības noteikumiem, kas ietverti Pagaidu nolīgumā par tirdzniecību starp Eiropas Savienību un Čīles Republiku (“kopīgais paziņojums”). Kopīgajā paziņojumā ir paredzēts, ka puses, stājoties spēkā pagaidu tirdzniecības nolīgumam, uzsāks formālu tā tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības aspektu pārskatīšanas procesu, lai apsvērtu nepieciešamību iekļaut attiecīgi papildu noteikumus, kurus kāda puse varētu uzskatīt par nozīmīgiem konkrētajā brīdī, tostarp pušu attiecīgo iekšzemes politikas attīstības tendenču un jaunākās starptautisko nolīgumu prakses kontekstā. Šādi papildu noteikumi jo īpaši var būt saistīti ar Tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības nodaļas izpildes mehānisma turpmāku uzlabošanu, tostarp iespēju piemērot atbilstības fāzi un pienācīgus pretpasākumus kā galējo līdzekli. Neskarot pārskatīšanas rezultātus, Puses apsvērs arī iespēju kā būtisku elementu nolīgumos iekļaut Parīzes nolīgumu par klimata pārmaiņām.

Sadarbība pētniecības un inovācijas jomā ir saskaņā ar Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Čīles Republiku par zinātnisku un tehnoloģisku sadarbību, kas parakstīts 2002. gada septembrī un stājās spēkā 2007. gada janvārī.

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

•Juridiskais pamats

Saskaņā ar ES Līgumiem un Eiropas Savienības Tiesas judikatūru, jo īpaši tās 2017. gada 16. maija Atzinumu 2/15 par ES un Singapūras BTN, visas jomas, uz kurām attiecas pagaidu tirdzniecības nolīgums, būtu ES ekskluzīvā ārējā kompetencē, konkrēti, LESD 91. panta, 100. panta 2. punkta un 207. panta darbības jomā.

Pagaidu tirdzniecības nolīgums tādējādi ir jānoslēdz Eiropas Savienībai saskaņā ar lēmumu, ko Padome, pamatojoties uz LESD 218. panta 6. punktu, pieņem ar Eiropas Parlamenta piekrišanu.

•Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)

Padomei iesniegtais pagaidu tirdzniecības nolīgums neattiecas uz jautājumiem, kuri ir ārpus ES ekskluzīvās kompetences.

•Proporcionalitāte

Tirdzniecības nolīgumi ir piemērots līdzeklis, lai visaptverošās ekonomiskās attiecībās ar trešo valsti ārpus ES regulētu piekļuvi tirgum un ar to saistītās jomas. Nav citas alternatīvas, kā šādas saistības un liberalizācijas pasākumus padarīt juridiski saistošus.

Šī iniciatīva tiecas tiešā veidā sasniegt Savienības ārējās darbības mērķus un palīdz īstenot politisko prioritāti “ES kā spēcīgāka dalībniece pasaules norisēs”. Tā atbilst ES globālās stratēģijas ievirzēm sadarboties ar citām valstīm un atbildīgā veidā pārveidot mūsu ārējās partnerības, lai sasniegtu ES ārējās prioritātes. Tā veicina ES tirdzniecības un attīstības mērķu sasniegšanu.

•Juridiskā instrumenta izvēle

Šis priekšlikums ir saskaņā ar LESD 218. panta 6. punktu, kurā paredzēts, ka Padome pieņem lēmumus par starptautisku nolīgumu noslēgšanu. Nav cita tiesību instrumenta, ko varētu izmantot šā priekšlikuma mērķa sasniegšanai.

3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANOS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

•Ex post izvērtējumi / spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaudes

Šie novērtējumi parādīja, ka, lai gan esošā tirdzniecības pīlāra tvērums savulaik bija visaptverošs, pastāvēja iespēja vēl vairāk uzlabot noteikumus un panākt turpmāku piekļuvi tirgum. Tika arī secināts, ka Asociācijas nolīgumu nepieciešams atjaunināt, ņemot vērā globālās tirdzniecības situācijas attīstību.

Turklāt Komisija pasūtīja “Ilgtspējas ietekmes novērtējumu, atbalstot sarunas par Asociācijas nolīguma ar Čīli tirdzniecības daļas modernizēšanu”, un 2019. gada maijā tas tika pabeigts.

•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Ietekmes novērtējuma ietvaros Tirdzniecības ĢD par modernizāciju apspriedās ar ieinteresētajām personām, tostarp uzņēmumiem, pilsoniskās sabiedrības ieinteresētajām personām, NVO, arodbiedrībām, kā arī arodasociācijām, tirdzniecības palātām un citiem privāto interešu pārstāvjiem. Šīs apspriešanās ar ieinteresētajām personām ietvēra dažādus apspriešanas pasākumus, tostarp atklātu sabiedrisko apspriešanu tiešsaistē.

Šie ārējie pētījumi un apspriešanās saistībā ar to sagatavošanu sniedza Komisijai rezultātus, kas bija ļoti noderīgi sarunās par pagaidu tirdzniecības nolīgumu.

Sarunu laikā tika organizētas arī sanāksmes, lai informētu pilsoniskās sabiedrības organizācijas par sarunu gaitu un apmainītos viedokļiem par modernizāciju.

Sarunas par nolīguma politiskajiem un sadarbības aspektiem notika, apspriežoties ar Padomes Latīņamerikas un Karību jūras reģiona jautājumu darba grupu, un par nolīguma tirdzniecības aspektiem – apspriežoties ar Tirdzniecības politikas komiteju, kas ir īpašā komiteja, kuru Padome iecēlusi saskaņā ar LESD 218. panta 4. punktu. Eiropas Parlaments un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja regulāri tika informēti ar Starptautiskās tirdzniecības komitejas (INTA), jo īpaši tās Čīles uzraudzības grupas, un Ārlietu komitejas starpniecību. Sarunu gaitā formulētais nolīguma teksts visā procesa gaitā tika sūtīts abām komitejām.

•Ekspertu atzinumu iegūšana un izmantošana

•Ietekmes novērtējums

Turklāt ilgtspējas ietekmes novērtējumā (IIN), kas tika veikts sarunu laikā, ir sniegts visaptverošs novērtējums par iespējamo ekonomisko, sociālo un vides ietekmi, ko ES un Čīlē radītu tirdzniecības liberalizācija saskaņā ar pagaidu tirdzniecības nolīgumu. IIN arī analizēta modernizācijas iespējamā ietekme uz cilvēktiesībām un ražošanas, lauksaimniecības un pakalpojumu nozarēm.

•Normatīvā atbilstība un vienkāršošana

•Pamattiesības

4.IETEKME UZ BUDŽETU

5.CITI ELEMENTI

•Īstenošanas plāni un uzraudzīšanas, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība

•Skaidrojošie dokumenti (direktīvām)

•Detalizēts konkrētu priekšlikuma noteikumu skaidrojums

Pagaidu tirdzniecības nolīgumā ir iekļauts arī pilsoniskās sabiedrības konsultāciju mehānisms, kas attiecināts uz visu nolīgumu, lai abu pušu pilsoniskā sabiedrība varētu tikt uzklausīta par visiem nolīguma noteikumiem.

Saskaņā ar mērķiem, kas noteikti sarunu norādēs, pagaidu tirdzniecības nolīguma sniegtie rezultāti būs šādi.

Uzlabota piekļuve tirgum lauksaimniecības un zivsaimniecības eksportam un uzlaboti noteikumi

Saskaņā ar pašreizējo Asociācijas nolīgumu tirdzniecība jau ir liberalizēta attiecībā uz visām rūpniecības precēm un ievērojamu lauksaimniecības un zivsaimniecības produktu daļu. Modernizētā nolīguma nodaļā par preču tirdzniecību paredzēta pilnīga liberalizācija attiecībā uz vairāk nekā 99 % visu tarifa pozīciju.

Tajā pašā laikā pagaidu tirdzniecības nolīgums pilnībā ņem vērā ES lauksaimniecības sensitīvos jautājumus. ES pilnībā neliberalizēs savu tirgu ļoti sensitīviem produktiem, piemēram, putnu gaļai, liellopa gaļai, cūkgaļai un olīveļļai. Šiem no Čīles importētajiem produktiem būs tikai ierobežota un kontrolēta piekļuve ES tirgum, izmantojot rūpīgi pielāgotas tarifa kvotas, kurās ņemtas vērā Eiropas lauksaimnieku bažas un patērētāju vēlmes.

Turklāt tekstā par preču tirdzniecību ir ietverti papildu un plašāki noteikumi, kas atvieglos tirdzniecību starp ES un Čīli. Tas ietver noteikumus par maksām un formalitātēm, importa un eksporta licencēšanu, izvedmuitas nodokļu aizliegumu un saistošiem tarifiem, attiecībā uz kuriem nav paredzēta pilnīga nodokļu atcelšana (atturēšanās no jebkādas darbības). Tajā ir iekļauti arī jauni noteikumi par eksporta konkurenci, pārražošanu, precēm, kas ievestas pēc remonta, un noteikumi, kas atvieglo preču pagaidu ievešanu.

Vienkāršoti izcelsmes noteikumi

Izcelsmes noteikumi ir pārskatīti un dažos gadījumos vienkāršoti, lai ņemtu vērā rūpniecības vajadzības, piemēram, attiecībā uz tādiem svarīgiem rūpniecības ražojumiem kā automašīnas vai zāles.

Modernizētas un vienkāršotas robežprocedūras

Pagaidu tirdzniecības nolīgumā ir ietverta vērienīga nodaļa par muitu un tirdzniecības atvieglošanu, kuras pamatā ir Pasaules Tirdzniecības organizācijas Tirdzniecības atvieglošanas nolīguma noteikumi un kura dažās jomās ir vēl plašāka. ES un Čīle apņemas piemērot vienkāršotas, modernas un, ja iespējams, automatizētas procedūras efektīvai un paātrinātai preču izlaišanai, izmantojot racionalizētas prasības attiecībā uz datiem un dokumentāciju, muitas dokumentu un informācijas iepriekšēju apstrādi, kā arī efektīvu un nediskriminējošu riska pārvaldību. 

Godīga tirdzniecība un darījumu noteikumi

Lai efektīvi un rezultatīvi novērstu negodīgu tirdzniecības praksi, ir panākta vienošanās par uzlabotiem noteikumiem attiecībā uz tirdzniecības aizsardzības instrumentiem. Turklāt pagaidu tirdzniecības nolīgumā ir ietverti noteikumi, lai aizsargātu vietējās nozares gadījumā, ja ražojuma importa pieaugums, kas radies nolīguma rezultātā, rada vai draud radīt nopietnu kaitējumu šai nozarei. Pagaidu tirdzniecības nolīgumā ir arī nodaļa par subsīdijām, kas palīdz nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus starp ES un Čīles uzņēmumiem, palielinot pārredzamību attiecībā uz subsīdijām gan precēm, gan pakalpojumiem, paredzot apspriešanos, ja pastāv risks, ka subsīdijām var būt negatīva ietekme uz tirdzniecību, un noteikumus par viskaitīgākajām subsīdijām (pārstrukturēšanas atbalsts bez pārstrukturēšanas plāna un neierobežotas garantijas).

Pagaidu tirdzniecības nolīgums arī nodrošina, ka uzņēmumi ievēro konkurences pamatprincipus: netiek ļaunprātīgi izmantots dominējošais stāvoklis, netiek slēgti konkurenci ierobežojoši līgumi starp uzņēmumiem un tiek rūpīgi pārbaudīta apvienošanās ietekme uz konkurenci. Tajā pašā laikā pagaidu tirdzniecības nolīgums nodrošinās vienlīdzīgus tirgus konkurences apstākļus publiskajiem un privātajiem uzņēmumiem. Valsts uzņēmumiem, uzņēmumiem, kam piešķirtas īpašas tiesības vai privilēģijas, un izraudzītiem monopoliem jārīkojas nediskriminējošā veidā un saskaņā ar komerciāliem apsvērumiem, kad tie pērk vai pārdod preces un pakalpojumus tirgū.

Ilgtspējas nodrošināšana

Pagaidu tirdzniecības nolīgums ietver pilnvērtīgu un vērienīgu nodaļu par tirdzniecību un ilgtspējīgu attīstību, kuras mērķis ir veicināt ilgtspējīgas attīstības integrāciju pušu tirdzniecības un investīciju attiecībās, izmantojot juridiski saistošas apņemšanās vides aizsardzības, klimata pārmaiņu un darba tiesību jomā, noteikumus par sadarbību un dialogu, tostarp ar pilsonisko sabiedrību, kā arī strīdu izšķiršanas procedūras.

Turklāt pagaidu tirdzniecības nolīgums ir pirmais ES noslēgtais tirdzniecības nolīgums, kurā iekļauta īpaša nodaļa par tirdzniecību un dzimumu līdztiesību. Minētā nodaļa veicina iekļaujošu ekonomikas izaugsmi, ietverot tajā dzimumu līdztiesības aspektu. Minētajā nodaļā ES un Čīle atkārtoti apstiprina apņemšanos efektīvi pildīt savus pienākumus saskaņā ar Konvenciju par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu, kā arī saskaņā ar citiem daudzpusējiem nolīgumiem par dzimumu līdztiesību vai sieviešu tiesībām. Lai veicinātu tirdzniecību vai investīcijas, saskaņā ar aizsardzības līmeņa nepazemināšanas klauzulu ES un Čīle apņemas nevājināt vai nesamazināt aizsardzības līmeni, kas piešķirts saskaņā ar to attiecīgajiem tiesību aktiem, kuru mērķis ir nodrošināt dzimumu līdztiesību vai vienlīdzīgas iespējas sievietēm un vīriešiem, kā arī neatteikties no šādiem tiesību aktiem un citādi neatkāpties no tiem.

Visbeidzot, pagaidu tirdzniecības nolīgumam ir pievienots Eiropas Savienības un Čīles Republikas kopīgs paziņojums par tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības noteikumiem, un minētajā paziņojumā ES un Čīle pauda kopīgu nodomu, stājoties spēkā pagaidu tirdzniecības nolīgumam, sākt nodaļas par tirdzniecību un ilgtspēju pārskatīšanu, lai apsvērtu iespēju vajadzības gadījumā iekļaut papildu noteikumus, kurus kāda puse varētu uzskatīt par nozīmīgiem konkrētajā brīdī. Šajā pārskatīšanā ES vadīsies pēc Eiropas Komisijas paziņojuma Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Tirdzniecības partnerību spēks: kopā zaļai un taisnīgai ekonomikas izaugsmei” (COM(2022) 409 final), jo īpaši attiecībā uz izpildes mehānisma turpmāku uzlabošanu. Neskarot pārskatīšanas rezultātus, ES un Čīle apsvērs arī iespēju kā būtisku elementu nolīgumos iekļaut Parīzes nolīgumu par klimata pārmaiņām.

Pievēršanās mazo uzņēmumu vajadzībām

Pagaidu tirdzniecības nolīgums paredz, ka ES un Čīlei ir jāizveido mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) paredzēta tīmekļvietne, kas atvieglos MVU piekļuvi informācijai un tādējādi ļaus tiem gūt labumu no visiem nolīguma noteikumiem. ES un Čīles kontaktpunkti sadarbosies, lai ņemtu vērā MVU īpašās vajadzības un noskaidrotu, kā tiem vislabāk izmantot jaunās iespējas katrā tirgū.

Iespējas pakalpojumu sniedzējiem un digitālās tirdzniecības noteikumi

Pagaidu tirdzniecības nolīgums ietver visaptverošus noteikumus par piekļuvi tirgum attiecībā uz pakalpojumiem un investīcijām visās ekonomikas nozarēs, un īpašus noteikumus par digitālo tirdzniecību. Tā mērķis ir izveidot vienlīdzīgus konkurences apstākļus, jo īpaši ES pakalpojumu sniedzējiem, kas darbojas tādās nozarēs kā telekomunikācijas un finanšu pakalpojumi, kā arī tādās jomās kā piegādes pakalpojumi un jūras pakalpojumi. Pagaidu tirdzniecības nolīgums nodrošina arī pamatu pusēm savstarpēji atzīt kvalifikācijas reglamentētās profesijās, piemēram, arhitektu, grāmatvežu, juristu un inženieru profesijās. Attiecībā uz digitālo tirdzniecību nolīgumā ir noteiktas horizontālas disciplīnas, tostarp tādās jomās kā preču un pakalpojumu tirdzniecība tiešsaistē, un tās ir neaizstājamas tiešsaistes tirdzniecības labai darbībai.

Investīciju veicināšana

Pagaidu tirdzniecības nolīgumā ir iekļauti noteikumi, kas liberalizē investīcijas, ievērojot tādu pašu pieeju kā visvērienīgākajos tirdzniecības nolīgumos, kurus noslēgusi ES. Konkrētāk, visas minētajā nodaļā noteiktās būtiskās disciplīnas vienādi attieksies gan uz pakalpojumu nozarēm, gan nozarēm, kas nav pakalpojumi. Proti, investori un investīcijas varēs gūt labumu no apņemšanās nodrošināt nediskriminējošu attieksmi salīdzinājumā ar vietējiem vai trešo valstu investoriem, kā arī no vērienīgajiem noteikumiem par nediskriminējošiem tirgus piekļuves šķēršļiem, kas izpaužas kā nediskriminējoši kvantitatīvi ierobežojumi, piemēram, monopoli un ekskluzīvas tiesības, kvotas un ekonomisko vajadzību pārbaudes.

Tiks aizliegtas snieguma prasības, piemēram, prasības sasniegt noteiktu vietējā satura līmeni vai nodot tehnoloģijas kā nosacījums kāda uzņēmuma dibināšanai vai darbībai, vienlaikus pienācīgi ņemot vērā pušu sensitīvos jautājumus, tādējādi uzlabojot spēkā esošos noteikumus saskaņā ar PTO TRIMs līgumu.

Sarunās ar Čīli apspriestās nodaļas par investīcijām īpaša iezīme ir tāda, ka tajā paredzēts valsts režīms vietēji dibinātiem uzņēmumiem attiecībā uz preču un pakalpojumu iegādi publiskajos iepirkumos – tās ir saistības, kas citos ES nolīgumos parasti ir ietvertas nodaļā par publisko iepirkumu.

Pušu liberalizācijas saistībām piemēro šauri definētus izņēmumus (piemēram, audiovizuālajā nozarē) un īpašas atrunas, kas vai nu ierobežo Pušu attiecīgo atvērtības pakāpi, vai arī nosaka vēlamo turpmākās politikas telpu nozarēm, kuras tiek uzskatītas par īpaši sensitīvām. Attiecībā uz visiem pārējiem būtiskajiem pienākumiem atrunas ir noteiktas, izmantojot “hibrīdsaraksta” pieeju, t. i., “pozitīvu sarakstu” attiecībā uz tirgus piekļuves pienākumiem (pamatojoties uz sarakstu ar konkrētām nozarēm, par kurām ir uzņemtas saistības) un “negatīvu sarakstu” (saistības uzņemtas par visām nozarēm, izņemot konkrētas nozares ar konkrētām atrunām). Pušu konkrētās saistības atspoguļo augstu liberalizācijas līmeni, kas atbilst to līdz šim noslēgtajiem vērienīgākajiem nolīgumiem, tostarp visaptverošas tirgus piekļuves saistības nozarēm, kas nav pakalpojumi.

Piekļuve Čīles publiskajiem konkursiem

Pagaidu tirdzniecības nolīgums piedāvā vairāk iespēju pretendentiem piekļūt publiskā iepirkuma līgumiem. Čīle savus publiskā iepirkuma konkursus ES uzņēmumiem ir atvērusi lielākā mērā nekā jebkuram citam tirdzniecības partnerim. ES uzņēmumi varēs iesniegt piedāvājumus preču un pakalpojumu piedāvāšanai ne tikai centrālā, bet arī teritoriālā līmenī. ES un Čīle arī apņemas uz savām publiskā iepirkuma procedūrām attiecināt mūsdienīgu noteikumu kopumu, piemērojot augstus pārredzamības, nediskriminācijas un vienlīdzīgas attieksmes standartus.

Labāk aizsargātas inovācijas un radošie darbi

Ar pagaidu tirdzniecības nolīgumu tiek radīti vienlīdzīgi konkurences apstākļi, nodrošinot, ka Čīle un ES ievēro arī kopēju pieeju intelektuālā īpašuma tiesību īstenošanai un ka abas puses rīkojas, lai cīnītos pret viltošanu un pirātismu, kā arī pret nekonkurētspējīgu praksi. Tas nodrošina intelektuālā īpašuma tiesību un to īstenošanas augsta līmeņa aizsardzību. Tas ietver arī ES un Čīles ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu saraksta savstarpēju aizsardzību. ES gadījumā tiks aizsargātas 216 ES ģeogrāfiskās izcelsmes norādes. Tas papildina spēkā esošos nolīgumus par vīniem un stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, un tie attiecībā uz Čīli aizsargā 1745 vīnu, 257 stipro alkoholisko dzērienu un 5 aromatizēto vīnu Eiropas Savienības ģeogrāfiskās izcelsmes norādes. Šie ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu saraksti ir atjaunināti arī paralēlā procesā.

Turklāt pagaidu tirdzniecības nolīgumā ir iekļauta nodaļa par ilgtspējīgu pārtikas sistēmu, kas paredz sadarbību attiecībā uz konkrētiem ilgtspējīgu pārtikas sistēmu aspektiem, piemēram, pārtikas ķēdes ilgtspēju, pārtikas zudumu un izšķērdēšanas samazināšanu, cīņu pret krāpšanu pārtikas aprites ķēdē, dzīvnieku labturību, rezistences pret antimikrobiāliem līdzekļiem novēršanu un mēslošanas līdzekļu, kā arī to ķīmisko pesticīdu lietošanas un riska samazināšanu, kas, kā norādīts attiecīgajos novērtējumos, rada nepieņemamu risku veselībai vai videi. Kā vienu no sadarbības pasākumiem rezistences pret antimikrobiāliem līdzekļiem novēršanai ES un Čīle ir vienojušās pakāpeniski pārtraukt antibiotiku kā augšanas veicinātāju izmantošanu.

Tādu nediskriminējošu tehnisko noteikumu, standartu un atbilstības novērtēšanas procedūru nodrošināšana, kas nerada nevajadzīgus šķēršļus tirdzniecībai

Lai palielinātu regulējuma konverģenci starp Čīli un ES, pamatojoties uz starptautiskiem standartiem, puses vienojās par slēgtu starptautisko standartizācijas organizāciju sarakstu un atkārtoti apliecināja savu apņemšanos savus tehniskos noteikumus un atbilstības novērtēšanas procedūras balstīt uz attiecīgajiem starptautiskajiem standartiem, ko izstrādājušas šīs organizācijas. Pagaidu tirdzniecības nolīgums uzsver ietekmes novērtējumu nozīmi tehnisko noteikumu un atbilstības novērtējumu sagatavošanā. Tas veicina uz risku balstītu pieeju atbilstības novērtēšanai, tostarp piegādātāja atbilstības deklarācijas izskatīšanu, un akreditācijas izmantošanu, lai kvalificētu atbilstības novērtēšanas struktūras, tostarp Starptautiskās laboratoriju akreditācijas sadarbības (ILAC) un Starptautiskā akreditācijas foruma (IAF) mehānismus. Papildus vispārīgiem noteikumiem par regulatīvo sadarbību, kas ļaus Čīlei un ES sadarboties turpmākos regulatīvos jautājumos, kas interesē abas puses, pagaidu tirdzniecības nolīgums izveido arī īpašu sadarbību tirgus uzraudzības un ražojumu drošuma jomā, kas paredz informācijas apmaiņu par neatbilstīgiem vai bīstamiem ražojumiem attiecīgajos tirgos. Puses saskaņoja arī pielikumu par mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kas atvieglos jaunu mehānisko transportlīdzekļu apstiprināšanu un tipa apstiprinājuma sertifikātu atzīšanu. 

Pārredzamība un laba regulatīvā prakse

Pagaidu tirdzniecības nolīgumā ir iekļauta nodaļa par pārredzamību, kurā ir vērienīgi noteikumi par tādu vispārēji piemērojamu pasākumu publicēšanu, administrēšanu, pārskatīšanu un pārsūdzēšanu, kas saistīti ar tirdzniecības jautājumiem, un nodaļa, kurā noteikts labas regulatīvās prakses kopums, ko ES un Čīle izmantos, izstrādājot noteikumus.

Mūsdienīgas strīdu izšķiršanas procedūras

Pagaidu tirdzniecības nolīgums ietver noteikumus par starpvalstu strīdu izšķiršanu, izveidojot efektīvas un pārredzamas mūsdienīgas procedūras, kuru pamatā ir pienācīgs process, lai novērstu un atrisinātu jebkādus strīdus starp Čīli un ES.

Institucionālā struktūra

Puses veicina pilsoniskās sabiedrības līdzdalību pagaidu tirdzniecības nolīguma īstenošanā, jo īpaši sadarbojoties ar 33.7. pantā minēto pilsoniskās sabiedrības forumu un attiecīgo 33.6. pantā minēto vietējo konsultantu grupu.

2023/0259 (NLE)

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMS

par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Pagaidu nolīgumu par tirdzniecību starp Eiropas Savienību un Čīles Republiku

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 91. panta 1. punktu, 100. panta 2. punktu un 207. panta 4. punkta pirmo daļu saistībā ar 218. panta 6. punkta a) apakšpunkta v) punktu un 218. panta 7. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta piekrišanu 6 ,

tā kā:

(1)Padome 2017. gada 13. novembrī atļāva Eiropas Komisijai un Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos uzsākt sarunas ar Čīli par modernizētu nolīgumu, kas aizstātu Asociācijas nolīgumu.

(2)2022. gada 9. decembrī Eiropas Savienības un Čīles sarunas tika sekmīgi pabeigtas.

(3)Spēkā esošā ES un Čīles Asociācijas nolīguma modernizācija paredz divus juridiskus instrumentus:

–Uzlaboto pamatnolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Čīles Republiku, no otras puses, kas ietver a) politikas un sadarbības pīlāru un b) tirdzniecības un investīciju pīlāru (iekļaujot investīciju aizsardzības noteikumus),

–un Pagaidu nolīgumu par tirdzniecību starp Eiropas Savienību un Čīles Republiku (“nolīgums”), kas attiecas uz tirdzniecības un investīciju liberalizāciju un kurš zaudēs spēku un tiks aizstāts ar uzlaboto pamatnolīgumu pēc uzlabotā pamatnolīguma stāšanās spēkā.

(4)Nolīgumam ir pievienots Eiropas Savienības un Čīles Republikas kopīgs paziņojums par tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības noteikumiem, kas ietverti Pagaidu nolīgumā par tirdzniecību starp Eiropas Savienību un Čīles Republiku (“kopīgais paziņojums”).

(5)Saskaņā ar Padomes Lēmumu Nr. [XX] 7 nolīgums tika parakstīts [2023. gada XX. XXX] ar nosacījumu, ka tas vēlāk tiek noslēgts. Tajā pašā dienā Eiropas Savienība un Čīles Republika arī apstiprināja kopīgo paziņojumu.

(6)Ir lietderīgi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 218. panta 7. punktu pilnvarot Komisiju Savienības vārdā apstiprināt nostāju, kas jāieņem attiecībā uz dažiem nolīguma grozījumiem, kuri jāpieņem, izmantojot vienkāršotu procedūru saskaņā ar nolīguma 21.20. pantu un 33.11. panta 6. punktu, to darot struktūrai, kas izveidota ar nolīgumu saskaņā ar nolīguma 25.34. pantu un 33.1. panta 6. punkta a) apakšpunkta x) daļu.

(7)Nolīgums un nolīgumam pievienotais kopīgais paziņojums būtu Savienības vārdā jāapstiprina.

(8)Saskaņā ar nolīguma 33.14. pantu nolīgums Savienībā nepiešķir tiesības vai neuzliek pienākumus personām, izņemot tiesības un pienākumus, kurus Puses ir noteikušas saskaņā ar starptautiskajām publiskajām tiesībām,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo Savienības vārdā apstiprina nolīgumu un kopīgo paziņojumu. Nolīguma un kopīgā paziņojuma teksti ir pievienoti šim lēmumam.

2. pants

Nolīguma 21.20. panta nolūkos Komisija Savienības vārdā apstiprina nolīguma 21.-A pielikuma grozījumus vai labojumus.

3. pants

Nolīguma 25.34. panta un 33.1. panta 6. punkta a) apakšpunkta x) daļas nolūkā Komisija Savienības vārdā apstiprina nolīguma 25.-C pielikuma grozījumus.

4. pants

Nolīguma 33.11. panta 6. punkta nolūkā Komisija Savienības vārdā apstiprina grozījumus papildinājumos Nolīgumam par vīna tirdzniecību, kas ietverts V pielikumā Asociācijas nolīgumam, kuru 2002. gada 18. novembrī parakstījušas Eiropas Kopienas un to dalībvalstis, no vienas puses, un Čīles Republika, no otras puses (“Asociācijas nolīgums”), kā tas iekļauts nolīgumā.

Nolīguma 33.11. panta 6. punkta nolūkā Komisija Savienības vārdā apstiprina grozījumus papildinājumos Nolīgumā par stipro alkoholisko dzērienu un aromatizēto dzērienu tirdzniecību, kas ietverts VI pielikumā Asociācijas nolīgumam, kā tas iekļauts nolīgumā.

5. pants

Ar šo Komisija tiek pilnvarota norīkot personu, kura Savienības vārdā ir tiesīga sniegt nolīguma 33.10. pantā paredzēto paziņojumu, lai paustu Savienības piekrišanu uzņemties nolīguma saistības.

6. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā 8 .

Briselē,

(1)    […]

(2)    OV L 26, 31.1.2003. 

(3)    Nolīgumi tika grozīti 2005., 2006., 2009. un pēdējo reizi 2022. gadā (OV C 287/19, 2022. gada 28. jūlijs).

(4)     https://policy.trade.ec.europa.eu/analysis-and-assessment/sustainability-impact-assessments_en#chile

(5)

    https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=CELEX:52017SC0173

(6)    OV C..., …, … lpp.

(7)    [Pievieno atsauci].

(8)    Nolīguma spēkā stāšanās dienu Padomes Ģenerālsekretariāts publicēs Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 5.7.2023

COM(2023) 435 final

PIELIKUMS

dokumentam

Priekšlikums Padomes lēmumam

par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Pagaidu nolīgumu par tirdzniecību starp Eiropas Savienību un Čīles Republiku

PAGAIDU NOLĪGUMS PAR TIRDZNIECĪBU STARP EIROPAS SAVIENĪBU, NO VIENAS PUSES, UN ČĪLES REPUBLIKU, NO OTRAS PUSES

PREAMBULA

EIROPAS SAVIENĪBA,

   no vienas puses,

un

ČĪLES REPUBLIKA, turpmāk “Čīle”,

   no otras puses,

turpmāk kopā “Puses”,

ŅEMOT VĒRĀ ciešās kultūras, politiskās, ekonomiskās un sadarbības saites, kas tās vieno,

PATUROT PRĀTĀ nozīmīgo ieguldījumu to saišu stiprināšanā, kuras izveidotas ar Asociācijas nolīgumu;

UZSVEROT Pušu attiecību visaptverošo raksturu;

ŅEMOT VĒRĀ apņemšanos modernizēt Asociācijas nolīgumu, lai atspoguļotu jauno politisko un ekonomisko realitāti un progresu, kas panākts Pušu partnerībā,

APLIECINOT to, cik svarīga ir stipra un efektīva, starptautiskajās tiesībās balstīta daudzpusēja sistēma miera saglabāšanā, konfliktu novēršanā un starptautiskās drošības stiprināšanā un kopīgu problēmu risināšanā;

APSTIPRINOT apņemšanos stiprināt sadarbību abpusēji svarīgos divpusējos, reģionālos un globālos jautājumos un izmantot visus pieejamos rīkus, lai veicinātu darbības, kuru mērķis ir attīstīt aktīvu un savstarpēju starptautisko sadarbību;

ATZĪSTOT to, ka šim nolīgumam ir pagaidu raksturs, ka tas stiprinās divpusējās ekonomiskās un tirdzniecības attiecības starp Pusēm, tas zaudēs spēku un to pēc Uzlabotā pamatnolīguma stāšanās spēkā aizstās minētais pamatnolīgums;

ATZINĪGI VĒRTĒJOT un aicinot īstenot Sendai ietvarprogrammu katastrofu riska mazināšanai 2015.–2030. gadam, kas pieņemta trešajā ANO Pasaules konferencē Sendai 2015. gada 18. martā, trešās starptautiskās konferences par attīstības finansēšanu Adisabebas rīcības programmu, kas pieņemta Adisabebā 2015. gada 13.–16. jūlijā, Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas 2015. gada 25. septembrī pieņemto Rezolūciju 70/1, kurā ietverts noslēguma dokuments "Pārveidosim mūsu pasauli: Ilgtspējīgas attīstības programma 2030. gadam un 17 ilgtspējīgas attīstības mērķi” (“Programma 2030. gadam”), Parīzes nolīgumu saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām, kas noslēgts Parīzē 2015. gada 12. decembrī (“Parīzes nolīgums”), Jauno pilsētattīstības programmu, kas pieņemta ANO konferencē par mājokļiem un ilgtspējīgu pilsētattīstību (Habitat III) Kito 2016. gada 20. oktobrī (“Jaunā pilsētattīstības programma”), un Pasaules humānās palīdzības samita saistības, kuras pieņemtas Pasaules humānās palīdzības samitā Stambulā 2016. gada 23.–24. maijā, un aicinot tos īstenot;

ATKĀRTOTI APSTIPRINOT savu apņemšanos veicināt ilgtspējīgu attīstību tās ekonomikas, sociālajā un vides dimensijā, apņemšanos attīstīt starptautisko tirdzniecību tā, lai sekmētu ilgtspējīgu attīstību šajās trīs dimensijās, kas ir atzītas par cieši saistītām un savstarpēji pastiprinošām, un apņemšanos veicināt Ilgtspējīgas attīstības Programmas 2030. gadam mērķu sasniegšanu;

ATKĀRTOTI APSTIPRINOT savu apņemšanos paplašināt un dažādot Pušu tirdzniecības attiecības saskaņā ar PTO nolīgumu un šajā nolīgumā izklāstītajiem konkrētajiem mērķiem un noteikumiem;

VĒLOTIES stiprināt Pušu ekonomiskās attiecības, jo īpaši tirdzniecības un ieguldījumu attiecības, stiprinot un uzlabojot piekļuvi tirgum un veicinot ekonomikas izaugsmi, vienlaikus paturot prātā nepieciešamību palielināt informētību par videi nodarītā kaitējuma, neilgtspējīgu ražošanas un patēriņa modeļu ekonomisko un sociālo ietekmi un ar to saistīto ietekmi uz cilvēku labbūtību;

PĀRLIECĪBĀ, ka šis nolīgums radīs labvēlīgu vidi ilgtspējīgu ekonomisko attiecību izaugsmei starp Pusēm, jo īpaši tirdzniecības un ieguldījumu jomā, kas ir būtiski ekonomiskās un sociālās attīstības, tehnoloģiskās inovācijas un modernizācijas īstenošanai;

ATZĪSTOT, ka šā nolīguma noteikumu nolūks ir veicināt savstarpēji izdevīgu saimniecisko darbību, nemazinot katras Puses tiesības attiecībā uz reglamentēšanu savās teritorijās sabiedrības interesēs;

ATZĪSTOT ciešo saikni starp inovāciju un tirdzniecību, kā arī inovācijas nozīmi ekonomikas izaugsmē un sociālajā attīstībā un

ATGĀDINOT, cik svarīgi ir dažādie Eiropas Savienības un Čīles parakstītie nolīgumi, kas ir veicinājuši sadarbību nozaru jomās attiecībās starp Pusēm un ir palielinājuši tirdzniecību un ieguldījumus,

IR VIENOJUŠĀS ŠĀDI.

1. NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1.1. PANTS

Brīvās tirdzniecības zonas izveide

Atbilstīgi GATT 1994 XXIV pantam un GATS V pantam Puses ar šo izveido brīvās tirdzniecības zonu.

1.2. PANTS

Mērķi

Šā nolīguma mērķi ir šādi:

a)    paplašināt un dažādot preču tirdzniecību starp Pusēm saskaņā ar GATT 1994 XXIV pantu, samazinot vai likvidējot ar tarifiem saistītus un nesaistītus šķēršļus tirdzniecībā;

b)    atvieglot preču tirdzniecību, jo īpaši izmantojot noteikumus par muitu un tirdzniecības atvieglošanu, standartus, tehniskos noteikumus, atbilstības novērtēšanas procedūras un sanitāros un fitosanitāros pasākumus, vienlaikus saglabājot katras Puses tiesības reglamentēt un sasniegt sabiedriskās kārtības mērķus;

c)    liberalizēt pakalpojumu tirdzniecību saskaņā ar GATS V pantu;

d)    radīt tādu vidi ekonomikai, kas sekmē lielākas ieguldījumu plūsmas, uzlabot iedibināšanas nosacījumus, pamatojoties uz nediskriminēšanas principu, vienlaikus saglabājot katras Puses tiesības pieņemt un īstenot pasākumus, kuri nepieciešami leģitīmu politikas mērķu sasniegšanai;

e)    atvieglot tirdzniecību un ieguldījumus starp Pusēm, tostarp ar kārtējo maksājumu brīvu veikšanu un kapitāla brīvu apriti;

f)    faktiski un abpusēji atvērt Pušu publiskā iepirkuma tirgus;

g)    veicināt inovācijas un jaunradi, nodrošinot intelektuālā īpašuma tiesību pienācīgu un efektīvu aizsardzību saskaņā ar starptautiskajiem pienākumiem, kas piemērojami starp Pusēm

h)    veicināt apstākļus, kuri sekmē neizkropļotu konkurenci, jo īpaši attiecībā uz tirdzniecību un ieguldījumiem starp Pusēm;

i)    attīstīt starptautisko tirdzniecību tādā veidā, kas veicina ilgtspējīgu attīstību tās ekonomiskajā, sociālajā un vides dimensijā, un

j)    izveidot efektīvu, taisnīgu un paredzamu strīdu izšķiršanas mehānismu, lai izšķirtu strīdus par šā nolīguma interpretāciju un piemērošanu.

1.3. PANTS

Vispārpiemērojamas definīcijas

Šajā nolīgumā:

a)    “Uzlabotais pamatnolīgums” ir Uzlabotais pamatnolīgums starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Čīles Republiku, no otras puses, kas jānoslēdz;

b)    “Nolīgums par lauksaimniecību” ir Nolīgums par lauksaimniecību, kas ietverts PTO līguma 1.A pielikumā;

c)    “Antidempinga nolīgums” ir Nolīgums par 1994. gada Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību VI panta īstenošanu, kas ietverts PTO līguma 1.A pielikumā;

d)    “Asociācijas nolīgums” ir Nolīgums, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Čīles Republiku, no otras puses, kas parakstīts Briselē 2002. gada 18. novembrī;

e)    “muitas nodoklis” ir jebkāds nodoklis vai jebkāda veida maksājums, ko uzliek precēm, tās importējot, vai saistībā ar preču importēšanu, un tas neietver nekādu:

i)    maksājumu, kas pielīdzināms iekšējam nodoklim, kuru piemēro saskaņā ar šā nolīguma 2.4. pantu;

ii)    attiecīgi antidempinga, īpašu aizsardzības pasākumu, kompensācijas vai aizsardzības maksājumu, ko piemēro saskaņā ar GATT 1994, Antidempinga nolīgumu, Nolīgumu par lauksaimniecību, SKP nolīgumu vai Vienošanos par aizsardzības pasākumiem, un

iii)    maksu vai citu maksājumu attiecībā uz importu vai saistībā ar to, kas nepārsniedz sniegto pakalpojumu aptuvenās izmaksas;

f)    “CPC” ir Centrālā preču klasifikācija (Apvienoto Nāciju Organizācijas Statistikas biroja Starptautisko Ekonomikas un sociālo lietu komitejas statistikas dokumentu M sērija, Nr. 77, Ņujorka, 1991. gads);

g)    “dienas” ir kalendārās dienas, tostarp nedēļas nogales un brīvdienas;

h)    “esošs” nozīmē spēkā esošs šā nolīguma spēkā stāšanās dienā;

i)    “GATS” ir Vispārējā vienošanās par pakalpojumu tirdzniecību, kas ietverta PTO līguma 1.B pielikumā;

j)    “GATT 1994” ir 1994. gada Vispārējā vienošanās par tarifiem un tirdzniecību, kas ietverta PTO līguma 1.A pielikumā;

k)    “Puses prece” ir iekšzemes prece GATT 1994 izpratnē un ietver preces, kuru izcelsme ir minētajā Pusē;

l)    “harmonizētā sistēma” jeb “HS” ir preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizētā sistēma, ieskaitot tās vispārīgos interpretācijas noteikumus, sadaļu piezīmes, nodaļu piezīmes un apakšpozīciju piezīmes un grozījumus, ko izstrādājusi Pasaules Tirdzniecības Organizācija;

m)    “pozīcija” ir pirmie četri cipari harmonizētās sistēmas tarifa klasifikācijas numurā;

n)    “juridiska persona” ir jebkura juridiska vienība, kas noteiktajā kārtībā dibināta vai citādi organizēta saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem peļņas gūšanai vai citā nolūkā un kas pieder privātai vai publiskai personai, tostarp jebkāda korporācija, fonds, personālsabiedrība, kopuzņēmums, viena īpašnieka uzņēmums vai asociācija;

o)    “pasākums” ir ikviens pasākums likuma, normas, noteikumu, procedūras, lēmuma, administratīva akta, prasības, prakses vai kādā citā formā;

p)    “Puses pasākumi” ir visi pasākumi, kurus pieņēmušas vai saglabājušas 1 :

i)    visu līmeņu valdības un iestādes;

ii)    nevalstiskas struktūras, kas īsteno visu līmeņu valdību vai iestāžu deleģētās pilnvaras 2 , vai

iii)    jebkura struktūra, kas attiecībā uz pasākumiem faktiski rīkojas saskaņā ar kādas Puses norādījumiem vai tās vadībā vai kontrolē 3 ;

q)    “dalībvalsts” ir Eiropas Savienības dalībvalsts;

r)    “fiziska persona” ir:

i)    attiecībā uz Eiropas Savienību – dalībvalsts pilsonis saskaņā ar tās tiesību aktiem 4 un

ii)    attiecībā uz Čīli — Čīles valstspiederīgais saskaņā ar tās tiesību aktiem;

s)    “noteiktas izcelsmes prece” ir prece, kura atbilst 3. nodaļā noteiktajiem izcelsmes noteikumiem;

t)    “persona” ir fiziska vai juridiska persona;

u)    “persondati” ir jebkura informācija, kas attiecas uz identificētu vai identificējamu fizisku personu;

v)    “Vienošanās par aizsardzības pasākumiem” ir Vienošanās par aizsardzības pasākumiem, kas ietverta PTO līguma 1.A pielikumā;

w)    “sanitārs vai fitosanitārs pasākums” ir ikviens SFS līguma A pielikuma 1. punktā minēts pasākums;

x)    “SKP nolīgums” ir Vienošanās par subsīdijām un kompensācijas pasākumiem, kas ietverts PTO līguma 1.A pielikumā;

y)    “SFS līgums” ir Līgums par sanitāro un fitosanitāro pasākumu piemērošanu, kas ietverts PTO līguma 1.A pielikumā;

z)    “TBT nolīgums” ir Nolīgums par tehniskajiem šķēršļiem tirdzniecībā, kas ietverts PTO līguma 1. pielikumā;

aa)    “trešā valsts” ir valsts vai teritorija ārpus šā nolīguma teritoriālās piemērošanas jomas, kas noteikta 33.8. pantā,

ab)    “TRIPS līgums” ir Līgums par intelektuālā īpašuma tiesību komercaspektiem, kas ietverts PTO līguma 1.C pielikumā,

ac)    “Vīnes Konvencija par starptautisko līgumu tiesībām” ir Vīnes Konvencija par starptautisko līgumu tiesībām, kas parakstīta Vīnē 1969. gada 23. maijā, un

ad)    “PTO līgums” ir Marrākešas Līgums par Pasaules tirdzniecības organizācijas izveidošanu, kas noslēgts Marrākešā 1994. gada 15. aprīlī.

1.4. PANTS

Saistība ar PTO līgumu un citiem esošiem nolīgumiem

1.    Puses apstiprina savas tiesības un pienākumus vienai pret otru atbilstoši PTO līgumam un citiem esošajiem nolīgumiem, kuru puses tās ir.

2.    Neko šajā nolīgumā neinterpretē kā prasību Pusēm rīkoties neatbilstoši to saistībām saskaņā ar PTO līgumu.

3.    Ja ir neatbilstība starp šo nolīgumu un jebkuru citu esošu nolīgumu, kas nav PTO līgums un kā dalībnieces ir abas Puses, Puses nekavējoties savstarpēji apspriežas nolūkā rast abpusēji apmierinošu risinājumu.

1.5. PANTS

Atsauces uz tiesību aktiem un citiem nolīgumiem

1.    Ja šajā nolīgumā ir atsauce uz Puses normatīvajiem aktiem, minētie normatīvie akti ietver to grozījumus, ja vien nav noteikts citādi.

2.    Ja vien šajā nolīgumā nav noteikts citādi, atsauce uz starptautiskiem nolīgumiem vai to pilnīga vai daļēja iekļaušana šajā nolīgumā ietver arī visus šo nolīgumu grozījumus vai pēctecīgus nolīgumus, kas stājas spēkā attiecībā uz abām Pusēm šā nolīguma parakstīšanas dienā vai pēc tam.

3.    Ja kādu 2. punktā minēto grozījumu vai pēctecīgu nolīgumu rezultātā rodas jautājums par šā nolīguma īstenošanu vai piemērošanu, Puses pēc vienas Puses pieprasījuma var savstarpēji apspriesties nolūkā rast abpusēji apmierinošu šā jautājuma risinājumu.

1.6. PANTS

Pienākumu izpilde

1.    Katra Puse veic visus vajadzīgos vispārīgos vai īpašos pasākumus, kas vajadzīgi, lai izpildītu savus pienākumus, kuri izriet no šā nolīguma.

2.    Ja kāda Puse uzskata, ka otra Puse nav izpildījusi kādu no pienākumiem, kas Uzlabotā pamatnolīguma 1.2. panta 1. punktā vai 2.2. panta 1. punktā ir aprakstīti kā būtiski elementi, tā var veikt atbilstīgus pasākumus. Atbilstīgos pasākumus veic, pilnībā ievērojot starptautiskās tiesības, un tie ir samērīgi ar to pienākumu neizpildi, kuri paredzēti šajā punktā. Priekšroka jādod tiem pasākumiem, kas vismazāk traucē šā nolīguma darbību. Šajā punktā jēdziens “atbilstīgi pasākumi” var ietvert šā nolīguma darbības daļēju vai pilnīgu apturēšanu.

3.    Šā panta 2. punktā minētos pasākumus var veikt neatkarīgi no tā, vai attiecīgie uzlabotā pamatnolīguma noteikumi tiek piemēroti provizoriski.

2. NODAĻA

PREČU TIRDZNIECĪBA

2.1. PANTS

Mērķis

Puses pakāpeniski un abpusēji liberalizē preču tirdzniecību saskaņā ar šo nolīgumu.

2.2. PANTS

Piemērošanas joma

Ja vien šajā nolīgumā nav noteikts citādi, šī nodaļa attiecas uz preču tirdzniecību starp Pusēm.

2.3. PANTS

Definīcijas

Šajā nodaļā un 2. pielikumā:

a)    “Nolīgums par importa licencēšanas procedūrām” ir Nolīgums par importa licencēšanas procedūrām, kas ietverts PTO līguma 1.A pielikumā;

b)    “konsulārās formalitātes” ir procedūra, kurā no importētājas Puses konsula eksportētājas Puses teritorijā vai trešās puses teritorijā saņem konsulāro rēķinu vai konsulāro vīzu komercrēķinam, izcelsmes sertifikātam, manifestam, nosūtītāja eksporta deklarācijai un citiem muitas dokumentiem saistībā ar preces importu;

c)    “Līgums par muitas vērtības noteikšanu” ir Līgums par GATT 1994 VII panta īstenošanu, kas ietverts PTO līguma 1.A pielikumā;

d)    “eksporta licencēšanas procedūra” ir administratīva procedūra, saskaņā ar kuru jāiesniedz attiecīgajai administratīvajai struktūrai vai struktūrām pieteikums vai citi dokumenti (kas nav muitošanai parasti nepieciešamie dokumenti) kā priekšnoteikums eksporta veikšanai no eksportētājas Puses teritorijas;

e)    “importa licencēšanas procedūra” ir administratīva procedūra, saskaņā ar kuru jāiesniedz attiecīgajai administratīvajai struktūrai vai struktūrām pieteikums vai citi dokumenti (kas nav muitošanai parasti nepieciešamie dokumenti) kā priekšnoteikums importa veikšanai importētājas Puses teritorijā;

f)    “pārražota prece” ir HS 84.–90. nodaļā vai 94.02. pozīcijā klasificēta prece, izņemot HS 84.18., 85.09., 85.10., 85.16. un 87.03 pozīcijā vai HS 8414.51., 8450.11., 8450.12., 8508.1. un 8517.11. apakšpozīcijā klasificēta prece, kas:

i)    pilnībā vai daļēji sastāv no detaļām, kas iegūtas no precēm, kuras tikušas izmantotas,

ii)    nodrošina līdzīgu veiktspēju un darbības nosacījumus kā līdzvērtīga jaunā prece, un

iii)    kam ir tāda pati garantija kā līdzvērtīgai jaunai precei;

g)    “remonts” nozīmē jebkādu apstrādes darbību, kas veikta precei, lai novērstu darbības defektus vai būtisku bojājumu, un iever preces atjaunošanu, lai tā pildītu savas sākotnējās funkcijas vai lai nodrošinātu tās atbilstību lietošanas tehniskajām prasībām, bez kā preci vairs nevarētu izmantot parastā veidā nolūkā, kuram tā bijusi paredzēta; Preces remonts ietver atjaunošanu un apkopi, bet neietver darbību vai procesu, kas:

i)    iznīcina preces pamatīpašības vai rada jaunu vai komerciāli atšķirīgu preci;

ii)    pārveido nepabeigtu preci gatavā precē vai

iii)    tiek veikts, lai uzlabotu vai paaugstinātu preces tehnisko veiktspēju.

h)    “posmu kategorija” ir muitas nodokļu atcelšanas termiņš no nulles līdz septiņiem gadiem, pēc kura prece ir atbrīvota no muitas nodokļiem, ja vien 2. pielikumā nav noteikts citādi.

2.4. PANTS

Valsts režīms iekšējo nodokļu piemērošanas un regulējuma jomā

Katra puse saskaņā ar III pantu GATT 1994, tostarp tās piezīmēm un papildnoteikumiem, nosaka valsts režīmu, ko piemēro otras puses precēm. Šajā nolūkā III pants GATT 1994 un tās piezīmes un papildnoteikumi mutatis mutandis tiek iekļauti šajā nolīgumā un kļūst par tā daļu.

2.5. PANTS

Muitas nodokļu samazināšana vai atcelšana

1.    Ja vien šajā nolīgumā nav noteikts citādi, katra Puse samazina vai atceļ savus muitas nodokļus otras Puses izcelsmes precēm saskaņā ar Puses grafiku 2. pielikumā.

2.    Piemērojot 1. punktu, muitas nodokļu pamatlikme ir pamatlikme, kas katrai precei noteikta grafikos 2. pielikumā.

3.    Ja Puse samazina tās piemērotu lielākās labvēlības režīma muitas nodokļa likmi (“MFN likme”), samazinātajai likmei piemēro minētās Puses grafiku 2. pielikumā. Ja Puse attiecībā uz konkrētu tarifa pozīciju samazina tās piemērotu MFN likmi zem pamatlikmes, minētā Puse piemērojamo preferenciālo likmi, kuras rezultātā tiek samazināts tarifs attiecībā uz samazināto piemēroto MFN likmi, aprēķina, minētajai konkrētajai tarifa pozīcijai saglabājot relatīvo preferences robežu tik ilgi, kamēr piemērotā MFN likme ir zemāka par pamatlikmi. Relatīvā preferences robeža katrai konkrētajai tarifa pozīcijai katrā pārejas periodā atbilst starpībai starp pamatlikmi, kas noteikta minētās Puses grafikā 2. pielikumā, un piemēroto nodevas likmi konkrētajai tarifa pozīcijai saskaņā ar minēto grafiku, dalot ar minēto pamatlikmi un izsakot procentos.

4.    Pēc vienas Puses pieprasījuma Puses savstarpēji apspriežas ar mērķi apsvērt paātrināti samazināt vai atcelt muitas nodokļus, kas izklāstīti grafikos 2. pielikumā. Ņemot vērā šādas apspriedes rezultātus, Tirdzniecības padome var pieņemt lēmumu grozīt 2. pielikumu, lai paātrinātu vai atceltu minēto tarifa samazinājumu.

2.6. PANTS

Stāvokļa saglabāšana

1.    Ja vien šajā nolīgumā nav noteikts citādi, Puse nepaaugstina muitas nodokli, kas 2. pielikumā noteikts kā pamatlikme, vai nepieņem jebkādu jaunu muitas nodokli attiecībā uz otras Puses izcelsmes preci.

2.    Lielākai noteiktībai – Puse var paaugstināt muitas nodokli līdz līmenim, kas noteikts 2. pielikumā, attiecīgajam pārejas periodam, kurš seko vienpusējai samazināšanai.

2.7. PANTS

Izvedmuitas nodokļi, citi nodokļi un maksājumi saistībā ar eksportu

1.    Puse neievieš vai nesaglabā nekādus nodokļus vai citus jebkāda veida maksājumus, ko uzliek precēm, tās eksportējot uz otru Pusi vai saistībā ar to, nedz arī kādu iekšējo nodokli vai citu maksājumu, kuru uzliek uz otru Pusi eksportētai precei un kurš pārsniedz nodokli vai maksājumu, ko piemērotu līdzīgām precēm, ja tās paredzētas iekšzemes patēriņam.

2.    Nekas šajā pantā neliedz Pusei piemērot preces eksportam nodokļus vai maksas, kas atļautas saskaņā ar 2.8. pantu.

2.8. PANTS

Maksas un formalitātes

1.    Nodevas un citi maksājumi, ko kāda Puse uzliek otras Puses preces importam vai eksportam vai saistībā ar to, nepārsniedz sniedzamo pakalpojumu aptuvenās izmaksas un nav paredzēti vietējo preču netiešai aizsardzībai vai ar fiskālām vajadzībām pamatotu nodokļu uzlikšanai importam vai eksportam.

2.    Puse neiekasē nodevas vai citus maksājumus par importu vai eksportu vai saistībā ar to uz ad valorem pamata.

3.    Katra Puse var noteikt maksājumus vai atgūt izmaksas tikai tad, ja tiek sniegti konkrēti pakalpojumi, tostarp šādi:

a)    muitas personāla ierašanās pēc pieprasījuma ārpus oficiālā darba laika vai telpās, kas nav muitas telpas;

b)    analīzes vai ekspertu ziņojumi par precēm un pasta izmaksas par preču atdošanu pieteikuma iesniedzējam, jo īpaši attiecībā uz lēmumiem par saistošu izziņu vai informācijas sniegšanu par tiesību aktu muitas jomā piemērošanu;

c)    preču pārbaude vai paraugu ņemšana pārbaudes nolūkā, vai preču iznīcināšana, ja rodas citas izmaksas, kas nav saistītas ar muitas personāla iesaistīšanu, vai

d)    ārkārtas kontroles pasākumi, ja tie ir vajadzīgi sakarā ar preču veidu vai iespējamu risku.

4.    Katra Puse nekavējoties publicē visas maksas un maksājumus, ko tā uzliek saistībā ar importu vai eksportu, tādā veidā, lai valdības, tirgotāji un citas ieinteresētās personas varētu ar tiem iepazīties.

5.    Puse saistībā ar jebkādu otras Puses preču importu nepiemēro konsulārās formalitātes, tostarp ar tām saistītas maksas un maksājumus.

2.9. PANTS

Remontētas preces

1.    Puse nepiemēro muitas nodokli precei (neatkarīgi no tās izcelsmes), kas tiek ievesta atpakaļ Puses muitas teritorijā pēc tam, kad prece ir bijusi uz laiku izvesta no tās muitas teritorijas uz otras Puses muitas teritoriju remontam.

2.    Šā panta 1. punktu nepiemēro tādām precēm, kas ievestas muitas noliktavās, brīvās tirdzniecības zonās vai ar līdzīgu statusu un ko pēc tam izved remontam un neieved atpakaļ muitas noliktavās, brīvās tirdzniecības zonās vai ar līdzīgu statusu.

3.    Puse nepiemēro muitas nodokli precei (neatkarīgi no tās izcelsmes), kas uz laiku ievesta no otras Puses muitas teritorijas remontam 5 .

2.10. PANTS

Pārražotas preces

1.    Ja vien šajā nolīgumā nav noteikts citādi, Puse nepiešķir otras Puses pārražotām precēm mazāk labvēlīgu režīmu par to, kādu Puse piešķir līdzvērtīgām jaunām precēm.

2.    Lielākai noteiktībai – 2.11. pants attiecas uz importa un eksporta aizliegumiem vai ierobežojumiem saistībā ar pārražotām precēm. Ja kāda Puse pieņem vai saglabā importa vai eksporta aizliegumus vai ierobežojumus attiecībā uz lietotām precēm, tā nepiemēro minētos pasākumus pārražotām precēm.

3.    Puse var pieprasīt, lai pārražotas preces tiktu identificētas kā tādas izplatīšanai vai pārdošanai tās teritorijā un lai šādas preces atbilstu visām piemērojamajām tehniskajām prasībām, kas attiecas uz līdzvērtīgām jaunām precēm.

2.11. PANTS

Importa un eksporta ierobežojumi

XI pants GATT 1994 un tās piezīmes un papildnoteikumi mutatis mutandis tiek iekļauti šajā nolīgumā un kļūst par tā daļu. Attiecīgi Puse nepieņem vai nesaglabā nekādus aizliegumus vai ierobežojumus, ko piemēro jebkādu otras Puses preču importam vai preču eksportam vai pārdošanai eksportam uz otras Puses teritoriju, izņemot saskaņā ar XI pantu GATT 1994 un tās piezīmēm un papildnoteikumiem.

2.12. PANTS

Izcelsmes norādes

Ja Čīle piemēro obligātas prasības par izcelsmes valsts norādi attiecībā uz Eiropas Savienības precēm, Tirdzniecības komiteja var pieņemt lēmumu, ka preces ar marķējumu “Ražots ES” vai līdzīgu marķējumu vietējā valodā izpilda šādas prasības, tās importējot Čīlē. Šis pants neskar Pušu tiesības precizēt to produktu veidus, kuriem izcelsmes valsts norāde ir obligāta prasība. Uz šo pantu neattiecas 3. nodaļa.

2.13. PANTS

Importa licencēšanas procedūras

1.    Katra Puse nodrošina, ka visas importa licencēšanas procedūras, kas piemērojamas preču tirdzniecībai starp Pusēm, tiek piemērotas neitrāli un pārvaldītas taisnīgi, godīgi, nediskriminējoši un pārredzami.

2.    Puse pieņem vai saglabā importa licencēšanas procedūras kā nosacījumu importam tās teritorijā no otras Puses teritorijas vienīgi tad, ja kāda administratīva mērķa sasniegšanai nav reāli iespējamas citas piemērotas procedūras.

3.    Puse nepieņem vai nesaglabā nekādas neautomātiskas importa licencēšanas procedūras kā nosacījumu importam tās teritorijā no otras Puses teritorijas, izņemot gadījumus, kas tas nepieciešams tāda pasākuma īstenošanai, kas atbilst šim nolīgumam. Puse, kas pieņem šādu neautomātisku importa licencēšanas procedūru, otrai Pusei skaidri norāda, kurš pasākums tiek īstenots ar minētās procedūras palīdzību.

4.    Katra Puse pieņem un pārvalda visas importa licencēšanas procedūras saskaņā ar Līguma par importa licencēšanas procedūrām 1., 2. un 3. pantu. Tādēļ minētā nolīguma 1., 2. un 3. pants mutatis mutandis tiek iekļauts šajā nolīgumā un kļūst par tā daļu.

5.    Puse, kas pieņem jaunas importa licencēšanas procedūras vai izmaiņas esošās importa licencēšanas procedūrās, par to paziņo otrai Pusei 60 dienu laikā pēc dienas, kad ir publicētas šādas jaunās importa licencēšanas procedūras vai izmaiņas esošās importa licencēšanas procedūrās. Paziņojumā ietver informāciju, kas norādīta šā panta 3. punktā un Importa licencēšanas līguma 5. panta 2. punktā. Uzskata, ka Puse ir izpildījusi šo noteikumu, ja tā attiecīgo jauno importa licencēšanas procedūru vai jebkādas izmaiņas esošā importa licencēšanas procedūrā ir paziņojusi Importa licencēšanas komitejai, kas izveidota saskaņā ar Importa licencēšanas līguma 4. pantu, tostarp minētā līguma 5. panta 2. punktā norādīto informāciju.

6.    Pēc Puses pieprasījuma otra Puse nekavējoties sniedz visu attiecīgo informāciju, tostarp Importa licencēšanas līguma 5. panta 2. punktā norādīto informāciju, par visām importa licencēšanas procedūrām, ko tā plāno pieņemt vai ko tā saglabā, kā arī par visām izmaiņām esošās importa licencēšanas procedūrās.

2.14. PANTS

Eksporta licencēšanas procedūras

1.    Katra Puse publicē visas jaunās eksporta licencēšanas procedūras vai jebkādas izmaiņas esošajā eksporta licencēšanas procedūrā tā, lai pārvaldes iestādes, tirgotāji un citas ieinteresētās personas varētu ar tām iepazīties. Ja iespējams, šādu publicēšanu veic 30 dienas pirms procedūras vai izmaiņu stāšanās spēkā un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā dienā, kad šāda procedūra vai izmaiņas stājas spēkā.

2.    Katra Puse nodrošina, ka, publicējot eksporta licencēšanas procedūras, norāda šādu informāciju:

a)    eksporta licencēšanas procedūru teksti vai jebkuri grozījumi, kas tiek izdarīti šajās procedūrās;

b)    preces, uz kurām attiecas katra eksporta licencēšanas procedūra;

c)    attiecībā uz katru eksporta licencēšanas procedūru – procesa apraksts, kā pieteikties eksporta licences saņemšanai, un visi kritēriji, kas jāizpilda pieteikuma iesniedzējam, lai tas būtu tiesīgs pieteikties eksporta licences saņemšanai, piemēram, darbības licence, ieguldījuma veikšana vai uzturēšana vai darbība, izmantojot konkrētu iedibinājuma formu vienas Puses teritorijā;

d)    viens vai vairāki kontaktpunkti, kuros ieinteresētās personas var saņemt papildu informāciju par nosacījumiem eksporta licences saņemšanai;

e)    administratīvā struktūra vai struktūras, kurās jāiesniedz pieteikums un citi attiecīgie dokumenti;

f)    visu to pasākumu apraksts, kurus paredzēts īstenot ar eksporta licencēšanas procedūru;

g)    laika posms, kurā katra eksporta licencēšanas procedūra būs spēkā, ja vien procedūra paliks spēkā līdz brīdim, kad tā tiks atsaukta vai pārskatīta jaunā publikācijā;

h)    ja Puse plāno izmantot eksporta licencēšanas procedūru eksporta kvotas administrēšanai – kopējais daudzums un attiecīgā gadījumā kvotas vērtība un kvotas sākuma un beigu datums un

i)    visi atbrīvojumi vai izņēmumi, kas aizstāj prasību saņemt eksporta licenci, informācija, kā pieprasīt vai izmantot šos atbrīvojumus vai izņēmumus, un to piešķiršanas kritēriji.

3.    Katra Puse 30 dienu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā paziņo otrai Pusei par tās esošajām eksporta licencēšanas procedūrām. Puse, kas pieņem jaunas eksporta licencēšanas procedūras vai izmaiņas esošās eksporta licencēšanas procedūrās, par to paziņo otrai Pusei 60 dienu laikā pēc dienas, kad ir publicētas šādas jaunās eksporta licencēšanas procedūras vai izmaiņas esošās eksporta licencēšanas procedūrās. Paziņojumā ietver atsauci uz avotu vai avotiem, kuros ir publicēta 2. punktā prasītā informācija, un attiecīgā gadījumā norāda attiecīgo valdības tīmekļa vietni vai vietnes.

4.    Lielākai noteiktībai – nekas šajā pantā neliek kādai Pusei piešķirt eksporta licenci vai neliedz Pusei īstenot savus pienākumus vai saistības saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes rezolūcijām vai saskaņā ar daudzpusējiem ieroču neizplatīšanas režīmiem un importa kontroles pasākumiem.

2.15. PANTS

Muitas vērtības noteikšana

Katra Puse nosaka savā teritorijā importēto otras Puses preču muitas vērtību saskaņā ar GATT 1994 VII pantu un Nolīgumu par muitas vērtības noteikšanu. Šajā nolūkā VII pants GATT 1994 un tās piezīmes un papildnoteikumi un 1.–17. pants Nolīgumā par muitas vērtības noteikšanu, ieskaitot tā skaidrojošās piezīmes, mutatis mutandis tiek iekļauti šajā nolīgumā un kļūst par tā daļu.

2.16. PANTS

Preferenču izmantošana

1.    Lai uzraudzītu nolīguma darbību un aprēķinātu preferenču izmantošanas rādītājus, Puses katru gadu apmainās ar importa statistiku laikposmā, kas sākas vienu gadu pēc šā nolīguma stāšanās spēkā un beidzas, kad pagājuši 10 gadi pēc tarifu atcelšanas pabeigšanas attiecībā uz visām precēm saskaņā ar grafikiem 2. pielikumā. Ja vien Tirdzniecības komiteja nenolemj citādi, šo laikposmu automātiski pagarina par pieciem gadiem, un pēc tam Tirdzniecības komiteja var lemt par turpmāku pagarinājumu.

2.    Apmaiņa ar 1. punktā minēto importa statistiku aptver datus, kas attiecas uz pēdējo pieejamo gadu, tostarp vērtību un attiecīgā gadījumā apjomu tarifa pozīcijas līmenī attiecībā uz to otras Puses preču importu, kurām piemēro preferenciālu nodokļu režīmu saskaņā ar šo nolīgumu, un to preču importu, kurām piemēroja nepreferenciālu režīmu.

2.17. PANTS

Īpaši pasākumi attiecībā uz preferenciāla režīma pārvaldību

1.    Puses sadarbojas, lai novērstu, atklātu un apkarotu to tiesību aktu muitas jomā pārkāpumus, kuri saistīti ar preferenciālo režīmu, kas piešķirts atbilstoši šai nodaļai, saskaņā ar to pienākumiem atbilstoši 3. nodaļai un šā nolīguma Protokolam par savstarpējo administratīvo palīdzību muitas lietās.

2.    Puse saskaņā ar 3. punktā noteikto procedūru var uz laiku apturēt konkrēto preferenciālo režīmu attiecīgajām precēm, ja minētā Puse, pamatojoties uz objektīvu, pārliecinošu un pārbaudāmu informāciju, ir konstatējusi, ka otra Puse ir pieļāvusi sistemātiskus un liela mēroga tiesību aktu muitas jomā pārkāpumus ar mērķi iegūt preferenciālu režīmu, ko piešķir atbilstoši šai nodaļai, un ir konstatējusi, ka:

a)    otra Puse sistemātiski neveic vai nepareizi veic darbības, pārbaudot produktu noteiktas izcelsmes statusu un pildot citas prasības šā nolīguma Protokolā par savstarpējo administratīvo palīdzību muitas lietās, noskaidrojot vai cenšoties novērst izcelsmes noteikumu pārkāpšanu;

b)    otra Puse sistemātiska atsakās veikt izcelsmes apliecinājuma turpmāku pārbaudi pēc otras Puses pieprasījuma vai savlaicīgi paziņot tās rezultātus, vai nepamatoti kavējas ar šādu pārbaužu veikšanu vai paziņošanu, vai

c)    otra Puse sistemātiski atsakās vai nevēlas sadarboties vai palīdzēt atbilstoši tās pienākumiem saskaņā ar šā nolīguma Protokolu par savstarpējo administratīvo palīdzību muitas lietās attiecībā uz preferenciālo režīmu.

3.    Puse, kas izdarījusi kādu 2. punktā minēto konstatējumu, bez liekas kavēšanās paziņo par to Tirdzniecības komitejai un Tirdzniecības komitejā ar otru Pusi iesaistās apspriedēs ar mērķi panākt abām Pusēm pieņemamu risinājumu.

Ja Puses trīs mēnešu laikā pēc paziņošanas dienas nevienojas par savstarpēji pieņemamu risinājumu, Puse, kas izdarījusi konstatējumu, var nolemt uz laiku apturēt attiecīgo preferenciālo režīmu attiecīgajām precēm. Par pagaidu apturēšanu nekavējoties paziņo Tirdzniecības komitejai;

Pagaidu apturēšanu piemēro tikai tik ilgi, cik tas nepieciešams attiecīgās Puses finanšu interešu aizsardzībai, un ne ilgāk par sešiem mēnešiem. Ja apstākļi, kas bija sākotnējās apturēšanas pamatā, turpinās pēc sešu mēnešu laikposma beigām, attiecīgā Puse var nolemt atjaunot apturēšanu. Katra pagaidu apturēšana periodiski ir jāapspriež Tirdzniecības komitejā.

4.    Katra Puse saskaņā ar tās iekšējām procedūrām publisko informāciju importētājiem par visiem paziņojumiem un lēmumiem attiecībā uz 3. punktā minēto pagaidu apturēšanu.

2.18. PANTS

Preču tirdzniecības apakškomiteja

Preču tirdzniecības apakškomiteja, kas izveidota saskaņā ar 33.4. panta 1. punktu:

a)    pārrauga šīs nodaļas un 2. pielikuma īstenošanu un administrēšanu;

b)    veicina preču tirdzniecību starp Pusēm, tostarp apspriežoties par to, kā uzlabot tirgus piekļuves tarifu režīmus saskaņā ar 2.5. panta 4. punktu un attiecīgā gadījumā par citiem jautājumiem;

c)    nodrošina forumu visu ar šo nodaļu saistīto jautājumu apspriešanai un risināšanai;

d)    nekavējoties novērš šķēršļus preču tirdzniecībā starp Pusēm, jo īpaši tos, kas saistīti ar netarifa pasākumu piemērošanu, un vajadzības gadījumā nodod šādus jautājumus izskatīšanai Tirdzniecības komitejā;

e)    iesaka Pusēm jebkādus šīs nodaļas grozījumus vai papildinājumus;

f)    koordinē datu apmaiņu preferenču izmantošanai vai jebkādu citu informācijas apmaiņu par preču tirdzniecību starp Pusēm, par ko tā var lemt;

g)    pārskata visus turpmākos harmonizētās sistēmas grozījumus, lai nodrošinātu, ka katras Puses pienākumi saskaņā ar šo nolīgumu netiek mainīti, un apspriežas, lai atrisinātu jebkādus saistītus konfliktus;

h)    pilda 8.17. pantā noteiktās funkcijas.

3. NODAĻA

IZCELSMES NOTEIKUMI UN IZCELSMES PROCEDŪRAS

A IEDAĻA

IZCELSMES NOTEIKUMI

3.1. PANTS

Definīcijas

Šajā nodaļā un 3.-A līdz 3.-H pielikumā:

a)    “klasifikācija” ir ražojuma vai materiāla iekļaušana konkrētā harmonizētās sistēmas nodaļā, pozīcijā vai apakšpozīcijā;

b)    “sūtījums” ir ražojumi, kurus vai nu viens eksportētājs vienlaicīgi nosūta vienam saņēmējam, vai uz kuriem attiecas vienots pārvadājuma dokuments par to nosūtīšanu no eksportētāja saņēmējam, vai, ja šāda dokumenta nav, viens rēķins;

c)    “muitas dienests” ir:

i)    Čīles gadījumā – Valsts muitas dienests un

ii)    Eiropas Savienības gadījumā – par muitas jautājumiem atbildīgie Eiropas Komisijas dienesti un muitas administrācijas un jebkuras citas Eiropas Savienības dalībvalstu iestādes, kas atbildīgas par tiesību aktu muitas jomā piemērošanu un izpildi;

d)    “eksportētājs” ir persona, kuras atrašanās vieta ir kādā no Pusēm un kura saskaņā ar minētās Puses normatīvajiem aktiem eksportē vai ražo noteiktas izcelsmes ražojumus un sagatavo paziņojumu par izcelsmi;

e)    “identiski ražojumi” ir ražojumi, kas visādā ziņā atbilst ražojumiem, kas aprakstīti produkta aprakstā; ražojuma aprakstam tirdzniecības dokumentā, ko izmanto paziņojuma par izcelsmi sagatavošanai vairākiem sūtījumiem, jābūt pietiekami precīzam, lai skaidri identificētu minēto ražojumu, kā arī identiskus ražojumus, kurus importēs pēc tam, pamatojoties uz minēto paziņojumu;

f)    “importētājs” ir persona, kas importē noteiktas izcelsmes ražojumu un pieprasa tam piemērot preferenciāla tarifa režīmu;

g)    “materiāls” ir jebkāda viela, kas izmantota ražojuma ražošanā, tostarp jebkuras sastāvdaļas, izejvielas, detaļas vai daļas;

h)    “ražojums” ir ražošanas rezultāts, pat ja to paredzēts vēlāk izmantot kā materiālu cita ražojuma ražošanā, un

i)    “ražošana” ir jebkura apstrāde vai pārstrāde, ieskaitot montāžu.

3.2. PANTS

Vispārīgas prasības

1.    Lai kāda Puse saskaņā ar šo nolīgumu otras Puses noteiktas izcelsmes precei piemērotu preferenciāla tarifa režīmu, ar noteikumu, ka ražojums atbilst visām pārējām prasībām, kas noteiktas šajā nodaļā, par otras Puses izcelsmes ražojumiem uzskata šādus ražojumus:

a)    ražojumi, kas ir pilnībā iegūti minētajā Pusē, kā noteikts 3.4. pantā;

b)    ražojumi, kas izgatavoti tikai no materiāliem, kuru izcelsme ir minētajā Pusē, un

c)    ražojumi, kas ražoti minētajā Pusē, izmantojot nenoteiktas izcelsmes materiālus, ja tie atbilst 3.-B pielikumā izklāstītajām prasībām.

2.    Ja ražojums ir ieguvis noteiktas izcelsmes statusu saskaņā ar 1. punktu, nenoteiktas izcelsmes materiālus, kas izmantoti šā ražojuma ražošanā, neuzskata par nenoteiktas izcelsmes materiāliem, kad minētais ražojums kā materiāls tiek iekļauts kādā citā ražojumā.

3.    Noteiktas izcelsmes statusa iegūšana Puses teritorijā notiek bez pārtraukuma.

3.3. PANTS

Izcelsmes kumulācija

1.    Vienas Puses noteiktas izcelsmes ražojumu uzskata par otras Puses noteiktas izcelsmes ražojumu, ja to izmanto par materiālu cita ražojuma ražošanai minētajā otrā Pusē, ar noteikumu, ka veiktā apstrāde vai pārstrāde pārsniedz vienu vai vairākas 3.6. pantā minētās darbības.

2.    Materiālus, kuri klasificēti harmonizētās sistēmas 3. nodaļā, kuru izcelsme ir 4. punkta b) apakšpunktā minētajās valstīs un kurus izmanto tunzivju konservu, kas klasificēti harmonizētās sistēmas 1604.14. apakšpozīcijā, ražošanā, var uzskatīt par kādas Puses noteiktas izcelsmes materiāliem ar noteikumu, ka ir izpildīti 3. punkta a) līdz e) apakšpunktā minētie nosacījumi un ka minētā Puse nosūta paziņojumu pārbaudei 3.31. pantā minētajai apakškomitejai.

3.    Tirdzniecības komiteja, pamatojoties uz apakškomitejas ieteikumu, var pieņemt lēmumu, ka konkrētus materiālus, kuru izcelsme ir trešās valstīs 6 , kas minētas šā panta 4. punktā, var uzskatīt par kādas Puses noteiktas izcelsmes materiāliem, ja tos izmanto kāda ražojuma ražošanai minētajā Pusē, ar noteikumu, ka:

a)    katrai Pusei ir spēkā tirdzniecības nolīgums, kas veido brīvās tirdzniecības zonu ar minēto trešo valsti GATT 1994 XXIV panta nozīmē;

b)    šajā punktā minēto materiālu izcelsme ir noteikta saskaņā ar izcelsmes noteikumiem, kurus piemēro atbilstoši:

i)    Eiropas Savienības tirdzniecības nolīgumam, kas veido brīvās tirdzniecības zonu ar minēto trešo valsti, ja attiecīgais materiāls tiek izmantots kāda ražojuma ražošanai Čīlē, un

ii)    Čīles tirdzniecības nolīgumam, kas veido brīvās tirdzniecības zonu ar minēto trešo valsti, ja attiecīgais materiāls tiek izmantots kāda ražojuma ražošanai Eiropas Savienībā;

c)    starp Pusi un minēto trešo valsti ir spēkā režīms par atbilstošu administratīvo sadarbību, ar ko nodrošina pilnīgu šīs nodaļas īstenošanu, tostarp noteikumi par atbilstošu dokumentu par materiālu izcelsmi izmantošanu, un šī Puse paziņo otrai Pusei par minēto režīmu;

d)    minētajā Pusē veiktā materiālu apstrāde vai pārstrāde pārsniedz vienu vai vairākas 3.6. pantā minētās darbības, un

e)    Puses vienojas par citiem piemērojamiem nosacījumiem.

4.    Šā panta 3. punktā minētās trešās valstis ir:

a)    Centrālamerikas valstis, proti, Kostarika, Salvadora, Gvatemala, Hondurasa, Nikaragva un Panama, un

b)    Andu valstis, proti, Kolumbija, Ekvadora un Peru.

3.4. PANTS

Pilnībā iegūti ražojumi

1.    Šādus ražojumus uzskata par pilnībā iegūtiem kādā no Pusēm:

a)    tur audzēti vai novākti augi un augu valsts produkti;

b)    tur dzimuši un audzēti dzīvnieki;

c)    no tur audzētiem dzīviem dzīvniekiem iegūti produkti;

d)    produkts, kas iegūts Pusē medījot, liekot slazdus, zvejojot, notverot vai sagūstot, taču nepārsniedzot minētās Puses teritoriālo ūdeņu ārējās robežas;

e)    produkti, kas iegūti no nokautiem dzīvniekiem, kuri tur dzimuši un audzēti;

f)    produkti, kas iegūti attiecīgās Puses akvakultūrā, ja ūdens organismi, tostarp zivis, gliemji, vēžveidīgie, citi ūdens bezmugurkaulnieki un ūdensaugi ir tur attiecīgi izšķīlušies vai audzēti no sēklas materiāla, piemēram, oliņām, ikriem, mazuļiem, nepieaugušām zivīm vai kāpuriem, iejaucoties audzēšanas vai augšanas procesos, lai veicinātu ražošanu, piemēram, veicot regulāru krājumu papildināšanu, barošanu vai aizsardzību pret plēsējiem;

g)    minerāli vai citas dabā sastopamas vielas, kas nav minētas a) līdz f) apakšpunktā un ir izgūtas vai iegūtas tur;

h)    jūras zvejas produkti un citi produkti, ko minētās Puses kuģis ir ieguvis no jūras ārpus teritoriālajiem ūdeņiem;

i)    produkti, kas saražoti uz minētās Puses zivju pārstrādes kuģiem vienīgi no h) apakšpunktā minētajiem produktiem;

j)    produkti, ko viena Puse vai minētās Puses persona ir ieguvusi no jūras dzīlēm vai gultnes ārpus teritoriālajiem ūdeņiem, ar noteikumu, ka tām ir ekskluzīvas tiesības izmantot minētās dzīles vai gultni;

k)    atkritumi vai lūžņi, kas Pusē radušies ražošanas rezultātā vai no tajā savāktiem lietotiem ražojumiem, ar noteikumu, ka minētie ražojumi ir derīgi vienīgi izejvielu atgūšanai, un

l)    ražojumi, ko Pusē ražo tikai no a) līdz k) apakšpunktā norādītajiem produktiem.

2.    Termini “Puses kuģis” un “Puses zivju pārstrādes kuģis” 1. punkta h) un i) apakšpunktā nozīmē attiecīgi kuģi vai zivju pārstrādes kuģi, kas:

a)    ir reģistrēts kādā dalībvalstī vai Čīlē;

b)    kuģo ar kādas dalībvalsts vai Čīles karogu un

c)    atbilst vienam no turpmāk minētajiem nosacījumiem:

i)    vairāk nekā 50 % no tā pieder kādas dalībvalsts vai Čīles fiziskām personām vai

ii)    tas pieder juridiskai personai:

A)    kuras galvenais birojs un galvenā uzņēmējdarbības vieta ir kādā dalībvalstī vai Čīlē un

B)    kurā vairāk nekā 50 % no tās pieder vienas no minēto Pušu personām.

3.5. PANTS

Pielaides

1.    Ja nenoteiktas izcelsmes materiāls, ko izmanto kāda ražojuma ražošanā, neatbilst 3.-B pielikumā noteiktajām prasībām, minēto ražojumu uzskata par kādas Puses noteiktas izcelsmes ražojumu ar noteikumu, ka:

a)    visiem ražojumiem 7 , izņemot harmonizētās sistēmas 50. līdz 63. nodaļā klasificētos ražojumus, nenoteiktas izcelsmes materiālu kopējā vērtība nepārsniedz 10 % no ražojuma ražotāja cenas;

b)    ražojumiem, kas klasificēti Harmonizētās sistēmas 50. līdz 63. nodaļā, piemēro pielaides, kā noteikts 3.-A pielikuma 6. līdz 8. piezīmē.

2.    Šā panta 1. punktu nepiemēro, ja ražojuma ražošanā izmantoto nenoteiktas izcelsmes materiālu vērtība vai svars pārsniedz kādu nenoteiktas izcelsmes materiālu maksimālās vērtības vai svara procentuālo daudzumu, kā noteikts 3.-B pielikumā izklāstītajās prasībās.

3.    Šā panta 1. punktu nepiemēro ražojumiem, kas pilnībā iegūti Puses teritorijā 3.4. panta nozīmē. Ja 3.-B pielikumā prasīts, ka produkta ražošanā izmantotajiem materiāliem jābūt pilnībā iegūtiem, piemēro 1. un 2. punktu.

3.6. PANTS

Nepietiekama apstrāde vai pārstrāde

1.    Neatkarīgi no 3.2. panta 1. punkta c) apakšpunkta, ražojumu neuzskata par kādas Puses noteiktas izcelsmes ražojumu, ja minētajā Pusē ar nenoteiktas izcelsmes materiāliem ir veikta tikai viena vai vairākas šādas darbības:

a)    saglabāšanas darbības, piemēram, žāvēšana, saldēšana, turēšana sālījumā vai citas līdzīgas darbības, ja to vienīgais mērķis ir nodrošināt produktu uzturēšanu labā stāvoklī pārvadāšanas un uzglabāšanas laikā;

b)    iepakojumu sadalīšana un salikšana;

c)    mazgāšana, tīrīšana, putekļu, oksīdu, eļļas, krāsas vai citu pārklājumu notīrīšana;

d)    tekstilmateriālu un tekstilizstrādājumu gludināšana vai presēšana;

e)    vienkārša krāsošana un pulēšana;

f)    rīsu atsēnalošana un daļēja vai pilnīga samalšana; labības un rīsu pulēšana un glazēšana;

g)    darbības cukura iekrāsošanai vai aromatizēšanai vai cukurgraudiņu veidošanai, daļēja vai pilnīga cietā kristālcukura samalšana;

h)    augļu, riekstu un dārzeņu mizošana, kauliņu izņemšana un lobīšana;

i)    asināšana, vienkārša slīpēšana vai vienkārša sagriešana;

j)    sijāšana, šķirošana, klasificēšana, grupēšana vai saskaņošana;

k)    vienkārša iepildīšana pudelēs, skārdenēs, flakonos, maisos, kārbās, kastēs, piestiprināšana pie kartītēm vai plāksnēm, kā arī citas vienkāršas iepakošanas darbības;

l)    marķējuma, etiķešu, logotipu un citu tamlīdzīgu atšķirības zīmju piestiprināšana vai uzdrukāšana uz izstrādājumiem vai to iepakojuma;

m)    vienkārša vienādu vai dažādu produktu sajaukšana, ieskaitot cukura sajaukšanu ar citu materiālu;

n)    vienkārša priekšmetu daļu salikšana, lai izgatavotu veselu priekšmetu, vai priekšmetu sadalīšana daļās

o)    vienkārša ūdens pievienošana vai izstrādājumu atšķaidīšana, dehidratācija vai denaturācija, vai

p)    dzīvnieku nokaušana.

2.    Šā panta 1. punkta nolūkos darbību uzskata par vienkāršu, ja tās veikšanai nav vajadzīgas īpašas prasmes vai mehānismi, iekārtas vai aprīkojums, kas īpaši izgatavots vai uzstādīts minētās darbības veikšanai.

3.7. PANTS

Kvalifikācijas vienība

1.    Šajā nodaļā kvalifikācijas vienība ir konkrētais ražojums, ko uzskata par pamatvienību, klasificējot ražojumu harmonizētajā sistēmā.

2.    Ja vienā sūtījumā ir vairāki identiski ražojumi, kas harmonizētajā sistēmā klasificēti vienā pozīcijā, tad, piemērojot šo nodaļu, ņem vērā katru atsevišķo ražojumu.

3.8. PANTS

Piederumi, rezerves daļas un darbarīki

1.    Palīgierīces, rezerves daļas un darbarīkus, ko nosūta ar kādu iekārtas vienību, mašīnu, aparatūru vai transportlīdzekli un kas ietilpst parastajā aprīkojumā, un ir iekļauti cenā vai arī nav norādīti atsevišķā rēķinā, uzskata par saistītiem ar attiecīgo iekārtas vienību, mašīnu, aparatūru vai transportlīdzekli.

2.    Šā panta 1. punktā minētās palīgierīces, rezerves daļas un darbarīkus neņem vērā, nosakot ražojuma izcelsmi, izņemot nenoteiktas izcelsmes materiālu maksimālās vērtības aprēķināšanas nolūkos, ja uz ražojumu attiecas nenoteiktas izcelsmes materiālu maksimālā vērtība, kas noteikta 3.-B pielikumā.

3.9. PANTS

Komplekti

Uzskata, ka komplekti, kas definēti harmonizētās sistēmas 3. vispārīgajā interpretācijas noteikumā, ir kādas Puses noteiktas izcelsmes komplekti, ja visas to sastāvdaļas ir noteiktas izcelsmes ražojumi. Ja komplekts ir veidots no noteiktas izcelsmes ražojumiem un nenoteiktas izcelsmes ražojumiem, tad uzskata, ka tas kopumā ir kādas Puses noteiktas izcelsmes komplekts, ar noteikumu, ka nenoteiktas izcelsmes ražojumu vērtība nepārsniedz 15 % no komplekta ražotāja cenas.

3.10. PANTS

Neitrāli elementi

Lai noteiktu to, vai ražojums ir kvalificējams kā vienas Puses noteiktas izcelsmes ražojums, nav nepieciešams noteikt izcelsmi šādiem elementiem, ko var izmantot ražojuma ražošanā:

a)    degviela, enerģija, katalizatori un šķīdinātāji;

b)    iekārtas, ierīces un piederumi, kurus izmanto, lai testētu vai pārbaudītu ražojumus;

c)    mehānismi, darbarīki, veidnes un matrices;

d)    rezerves daļas un materiāli, ko izmanto iekārtu un ēku uzturēšanai;

e)    smērvielas, ziedes, jaukti materiāli un citi materiāli, ko izmanto ražošanā vai iekārtu un ēku izmantošanai;

f)    cimdi, brilles, apavi, apģērbs, drošības aprīkojums un piederumi;

g)    jebkāds cits ražojumā neiekļauts materiāls, par kura izmantošanu ražojuma ražošanā var pierādīt, ka tā ir daļa no ražojuma ražošanas.

3.11. PANTS

Iepakojums un iepakojuma materiāli un tvertnes

1.    Ja, ievērojot harmonizētās sistēmas 5. vispārīgo interpretācijas noteikumu, iepakojuma materiālus un taru, kurā ražojums ir iepakots pārdošanai mazumtirdzniecībā, klasificē kopā ar ražojumu, minētos iepakojuma materiālus un taru neņem vērā, nosakot ražojuma izcelsmi, izņemot nenoteiktas izcelsmes materiālu maksimālās vērtības aprēķināšanas nolūkos, ja uz ražojumu attiecas nenoteiktas izcelsmes materiālu maksimālā vērtība, kas noteikta 3.-B pielikumā.

2.    Iepakojuma materiālus un taru, ko izmanto ražojuma aizsargāšanai transportēšanas laikā, neņem vērā, nosakot, vai ražojumam ir kādas Puses noteiktas izcelsmes statuss.

3.12. PANTS

Atvietojamu materiālu uzskaites nošķiršana

1.    Noteiktas izcelsmes un nenoteiktas izcelsmes atvietojamus materiālus glabā, tos fiziski nošķirot, lai saglabātu to attiecīgi noteiktas izcelsmes vai nenoteiktas izcelsmes statusu. Minētos materiālus var izmantot ražojuma ražošanā, materiālu glabāšanas laikā tos fiziski nenošķirot, ar noteikumu, ka tiek izmantota uzskaites nošķiršanas metode.

2.    Šā panta 1. punktā minēto uzskaites nošķiršanas metodi piemēro atbilstoši krājumu uzskaites metodei saskaņā ar Puses vispārpieņemtiem grāmatvedības principiem. Uzskaites nošķiršanas metode nodrošina, ka jebkurā laikā to ražojumu skaits, kurus varētu uzskatīt par kādas Puses noteiktas izcelsmes ražojumiem, nepārsniedz skaitu, kas būtu iegūts, glabāšanas laikā fiziski nošķirot krājumus.

3.    Šā panta 1. punktā “atvietojami materiāli” ir viena un tā paša veida un komerciālās kvalitātes materiāli, kuru tehniskie un fizikālie raksturlielumi ir identiski un kurus savā starpā nevar atšķirt, kad tie ir iekļauti galaproduktā.

3.13. PANTS

Atpakaļnosūtīti ražojumi

Ja kādas Puses noteiktas izcelsmes ražojumu, kas no minētās Puses eksportēts uz trešās valsts teritoriju, nosūta atpakaļ minētajai Pusei, tad to uzskata par nenoteiktas izcelsmes ražojumu, ja vien minētās Puses muitas dienestiem nevar pierādīt, ka atpakaļ nosūtītais ražojums:

a)    ir tas pats ražojums, kas ticis eksportēts, un

b)    ar to nav veiktas nekādas darbības, izņemot darbības, kuras vajadzīgas, lai to saglabātu labā stāvoklī, kamēr tas atrodas trešajā valstī vai kamēr to eksportē.

3.14. PANTS

Nepārveidošana

1.    Noteiktas izcelsmes ražojums, kas deklarēts iekšzemes patēriņam importētājā Pusē, pēc izvešanas un pirms tā deklarēšanas iekšzemes patēriņam netiek mainīts, nekādā veidā pārveidots vai pakļauts kādām darbībām, izņemot darbības, kuras veic nolūkā to saglabāt labā stāvoklī vai pievienot vai piestiprināt marķējumu, etiķetes, zīmogus vai citu dokumentāciju, lai nodrošinātu atbilstību konkrētām importētājas Puses iekšzemes prasībām.

2.    Ražojumu var glabāt vai izstādīt trešā valstī ar noteikumu, ka minētajā trešā valstī tas paliek muitas uzraudzībā.

3.    Neskarot B iedaļu, sūtījumus var sadalīt trešās valsts teritorijā, ja to veic eksportētājs vai viņš ir par to atbildīgs un ar noteikumu, ka trešā valstī minētie sūtījumi paliek muitas uzraudzībā.

4.    Ja rodas šaubas par to, vai 1.–3. punkta nosacījumi ir izpildīti, importētājas Puses muitas dienests var pieprasīt, lai importētājs iesniedz pierādījumus par atbilstību. Šādi pierādījumi var būt dažāda veida, tostarp līgumiski pārvadājumu dokumenti, piemēram, konosamenti, vai faktiski vai konkrēti pierādījumi, kuru pamatā ir iepakojumu marķējums vai numerācija, vai jebkāds ar pašu ražojumu saistīts pierādījums.

3.15. PANTS

Izstādes

1.    Noteiktas izcelsmes ražojumiem, kuri nosūtīti izstādīšanai kādā trešā valstī un kuri pēc izstādes pārdoti importēšanai kādā Pusē, importējot piemēro šā nolīguma priekšrocības, ar noteikumu, ka muitas dienestiem var pietiekami pierādīt, ka:

a)    eksportētājs bija nosūtījis šos ražojumus no kādas Puses uz trešo valsti, kurā notika izstāde, un bija tos tur izstādījis;

b)    minētais eksportētājs ražojumus ir pārdevis vai citādi tos atsavinājis kādai personai kādā Pusē;

c)    ražojumi ir nosūtīti izstādes laikā vai tūlīt pēc tās tādā stāvoklī, kādā tie nosūtīti uz izstādi, un

d)    ražojumi pēc nosūtīšanas uz izstādi nav izmantoti citiem mērķiem, izņemot demonstrēšanu minētajā izstādē.

2.    Saskaņā ar B iedaļas noteikumiem paziņojumu par izcelsmi sagatavo un iesniedz muitas dienestiem saskaņā ar importētājas Puses muitas procedūrām. Paziņojumā norāda izstādes nosaukumu un adresi.

3.    Šā panta 1. punktu piemēro visām tirdzniecības, rūpniecības, lauksaimniecības vai amatniecības izstādēm, gadatirgiem vai līdzīgai publiskai izstādīšanai, ja šos pasākumus nerīko privātiem mērķiem veikalos vai uzņēmumu telpās nolūkā pārdot ārvalstu ražojumus un pasākumu laikā ražojumi paliek muitas uzraudzībā.

4.    Importētājas Puses muitas dienesti var pieprasīt pierādījumus, ka ražojumi ir palikuši muitas kontrolē valstī, kurā notikusi izstāde, kā arī papildu dokumentārus pierādījumus par apstākļiem, kādos tie tikuši izstādīti.

B IEDAĻA

IZCELSMES PROCEDŪRAS

3.16. PANTS

Pieprasījums piemērot preferenciāla tarifa režīmu

1.    Importētāja Puse piešķir preferenciāla tarifa režīmu otras Puses izcelsmes ražojumam šīs nodaļas nozīmē, pamatojoties uz importētāja pieprasījumu piemērot preferenciāla tarifa režīmu. Importētājs ir atbildīgs par to, ka pieprasījums piemērot preferenciāla tarifa režīmu ir pareizs un atbilst šajā nodaļā noteiktajām prasībām.

2.    Pieprasījuma piemērot preferenciāla tarifa režīmu pamatā ir viens no turpmāk minētā:

a)    paziņojums par izcelsmi, ko eksportētājs sagatavojis saskaņā ar 3.17. pantu;

b)    importētāja informētība, ievērojot 3.19. panta nosacījumus.

3.    Pieprasījumu piemērot preferenciāla tarifa režīmu un šāda pieprasījuma pamatojumu, kā minēts 2. punktā, iekļauj importa muitas deklarācijā saskaņā ar importētājas Puses normatīvajiem aktiem.

4.    Importētājs, kas pieprasa piemērot preferenciāla tarifa režīmu, pamatojoties uz paziņojumu par izcelsmi saskaņā ar 2. punkta a) apakšpunktu, saglabā paziņojumu par izcelsmi un, ja to pieprasa importētājas Puses muitas dienests, iesniedz tā kopiju minētajam muitas dienestam.

3.17. PANTS

Paziņojums par izcelsmi

1.    Ražojuma eksportētājs sagatavo paziņojumu par izcelsmi, pamatojoties uz informāciju, kas apliecina, ka tas ir noteiktas izcelsmes ražojums, norādot attiecīgā gadījumā informāciju par minētā ražojuma ražošanā izmantoto materiālu noteiktas izcelsmes statusu.

2.    Eksportētājs ir atbildīgs par to, lai sagatavotais paziņojums par izcelsmi un saskaņā ar 1. punktu sniegtā informācija būtu pareiza. Ja eksportētājam ir iemesls uzskatīt, ka paziņojumā par izcelsmi ir ietverta vai tā pamatā ir nepareiza informācija, eksportētājs nekavējoties paziņo importētājam par jebkādām izmaiņām, kas skar ražojuma noteiktas izcelsmes statusu. Šādā gadījumā importētājs izlabo importa deklarāciju un samaksā visus piemērojamos, bet vēl nesamaksātos muitas nodokļus.

3.    Eksportētājs sagatavo paziņojumu par izcelsmi, izmantojot kādu no 3.-C pielikumā ietvertajām valodu versijām, to norādot rēķinā vai jebkurā citā tirdzniecības dokumentā, kurā noteiktas izcelsmes ražojums ir pietiekami sīki aprakstīts, lai to varētu identificēt harmonizētajā sistēmā. Importētāja Puse nepieprasa, lai importētājs iesniedz paziņojuma par izcelsmi tulkojumu.

4.    Paziņojums par izcelsmi ir derīgs vienu gadu no dienas, kurā tas ir sagatavots.

5.    Paziņojums par izcelsmi var sagatavot attiecībā uz:

a)    viena vai vairāku ražojumu sūtījumu ievešanu kādā no Pusēm vai

b)    vairākiem identisku ražojumu sūtījumiem, ko importē kādā no Pusēm laikposmā, kurš norādīts paziņojumā par izcelsmi un nepārsniedz 12 mēnešus.

6.    Importētāja Puse pēc importētāja pieprasījuma un ievērojot visas prasības, ko izvirza importētāja Puse, atļauj izmantot vienu paziņojumu par izcelsmi attiecībā uz nesaliktiem vai izjauktiem ražojumiem harmonizētās sistēmas 2. vispārīgā noteikuma a) punkta nozīmē, kuri klasificēti harmonizētās sistēmas XV līdz XXI iedaļā, ja tos importē pa daļām.

3.18. PANTS

Nelielas neatbilstības un nelielas kļūdas

Importētājas Puses muitas dienests nenoraida pieprasījumu piemērot preferenciāla tarifa režīmu, ja ir nelielas neatbilstības starp paziņojumu par izcelsmi un muitas iestādei iesniegtajiem dokumentiem vai ja paziņojumā par izcelsmi ir nelielas kļūdas.

3.19. PANTS

Importētāja informētība

1.    Importētāja Puse savos normatīvajos aktos var ietvert nosacījumus, lai noteiktu, kuri importētāji var pieprasīt preferenciāla tarifa režīmu, pamatojoties uz importētāja informētību.

2.    Neatkarīgi no 1. punkta importētāja informētības par to, ka ražojumam ir noteikta izcelsme, pamatā ir informācija, kas apliecina, ka ražojums patiesi kvalificējams kā noteiktas izcelsmes ražojums un atbilst šajā nodaļā noteiktajām prasībām noteiktas izcelsmes statusa iegūšanai.

3.20. PANTS

Dokumentēšanas prasības

1.    Importētājs, kurš pieprasa piemērot preferenciāla tarifa režīmu ražojumam, kas importēts kādā Pusē:

a)    ja pieprasījuma piemērot preferenciāla tarifa režīmu pamatā ir paziņojums par izcelsmi – saglabā eksportētāja sagatavoto paziņojumu par izcelsmi vismaz trīs gadus no dienas, kad iesniegts pieprasījums piemērot preferenciāla tarifa režīmu ražojumam, un

b)    ja pieprasījuma piemērot preferenciāla tarifa režīmu pamatā ir importētāja informētība – vismaz trīs gadus no pieprasījuma piemērot preferenciāla tarifa režīmu datuma saglabā informāciju, kas apliecina, ka ražojums atbilst šajā nodaļā noteiktajām prasībām noteiktas izcelsmes statusa iegūšanai.

2.    Eksportētājs, kas ir sagatavojis paziņojumu par izcelsmi, vismaz četrus gadus pēc minētā paziņojuma par izcelsmi sagatavošanas saglabā paziņojuma par izcelsmi kopijas un visus citus dokumentus, kuri apliecina, ka produkts atbilst šajā nodaļā noteiktajām prasībām noteiktas izcelsmes statusa iegūšanai.

3.    Saskaņā ar šo pantu uzglabājamos dokumentus var glabāt elektroniski atbilstoši attiecīgi importētājas Puses vai eksportētājas Puses normatīvajiem aktiem.

3.21. PANTS

Izņēmumi no prasībām attiecībā uz paziņojumu par izcelsmi

1.    Ražojumus, kurus viena privātpersona otrai pārsūta kā sūtījumus vai kuri ietilpst ceļotāja personīgajā bagāžā, uzskata par noteiktas izcelsmes ražojumiem, un paziņojums par izcelsmi netiek prasīts, ja šādus ražojumus neimportē tirdzniecībai un ir deklarēts, ka tie atbilst šīs nodaļas prasībām, un ja nav šaubu par minētās deklarācijas ticamību.

2.    Importu, ko veic neregulāri un kas sastāv tikai no ražojumiem, kuri paredzēti saņēmēju vai ceļotāju vai viņu ģimenes locekļu personīgai lietošanai, neuzskata par komerciāla rakstura importu, ja no preču veida un daudzuma ir skaidrs, ka tās nav paredzētas komerciāliem nolūkiem, ar noteikumu, ka imports nav daļa no importa virknes, ko var pamatoti uzskatīt par atsevišķi veiktu nolūkā izvairīties no prasības iesniegt paziņojumu par izcelsmi.

3.    Šā panta 1. punktā minēto ražojumu kopējā vērtība nepārsniedz 500 EUR vai līdzvērtīgu summu Puses valūtā attiecībā uz sūtījumiem vai 1200 EUR vai līdzvērtīgu summu Puses valūtā attiecībā uz ražojumiem, kas ir daļa no ceļotāja personīgās bagāžas.

3.22. PANTS

Pārbaude

1.    Importētājas Puses muitas dienests var pārbaudīt ražojuma noteiktas izcelsmes statusu vai to, ka ir izpildītas pārējās šajā nodaļā noteiktās prasības, pamatojoties uz riska novērtēšanas metodēm, kas var ietvert atlasi pēc nejaušības principa. Šādas pārbaudes nolūkiem importētājas Puses muitas dienests var nosūtīt informācijas pieprasījumu importētājam, kurš iesniedza pieprasījumu piemērot preferenciāla tarifa režīmu saskaņā ar 3.16. pantu.

2.    Importētājas Puses muitas dienests, kas saskaņā ar 1. punktu nosūta pieprasījumu, pieprasa vienīgi šādu informāciju saistībā ar ražojuma izcelsmi:

a)    paziņojumu par izcelsmi, ja pieprasījuma piemērot preferenciāla tarifa režīmu pamatā ir paziņojums par izcelsmi, un

b)    informāciju par izcelsmes kritēriju izpildi, kas attiecas uz šādiem elementiem:

i)    ja izcelsmes kritērijs ir “pilnībā iegūts” — piemērojamā kategorija (piemēram, ievākšana, ieguves rūpniecība, zveja) un ražošanas vieta;

ii)    ja izcelsmes kritērija pamatā ir tarifa klasifikācijas maiņa – visu nenoteiktas izcelsmes materiālu saraksts, tostarp to tarifa klasifikācija (2, 4 vai 6 ciparu formātā atkarībā no izcelsmes kritērija);

iii)    ja izcelsmes kritērija pamatā ir vērtības metode – gatavā ražojuma vērtība, kā arī visu ražošanā izmantoto nenoteiktas izcelsmes ražojumu vērtība;

iv)    ja izcelsmes kritērija pamatā ir svars – galaražojuma svars, kā arī galaražojumā izmantoto attiecīgo nenoteiktas izcelsmes materiālu svars, un

v)    ja izcelsmes kritērija pamatā ir konkrēts ražošanas process – minētā konkrētā procesa apraksts.

3.    Sniedzot pieprasīto informāciju, importētājs var pievienot jebkādu citu informāciju, ko tas uzskata par būtisku pārbaudes nolūkiem.

4.    Ja pieprasījuma piemērot preferenciāla tarifa režīmu pamatā ir eksportētāja sagatavots paziņojums par izcelsmi saskaņā ar 3.16. panta 2. punkta a) apakšpunktu, importētājs iesniedz minēto paziņojumu par izcelsmi, taču var atbildēt importētājas Puses muitas dienestam, ka nevar sniegt šā panta 2. punkta b) apakšpunktā minēto informāciju.

5.    Ja pieprasījuma piemērot preferenciāla tarifa režīmu pamatā ir importētāja informētība, kā minēts 3.16. panta 2. punkta b) apakšpunktā, pārbaudi veicošais importētājas Puses muitas dienests pēc tam, kad tas ir pieprasījis informāciju no importētāja saskaņā ar šā panta 1. punktu, var nosūtīt importētajam papildinformācijas pieprasījumu, ja minētais muitas dienests uzskata, ka minētā papildinformācija ir nepieciešama, lai pārbaudītu ražojuma noteiktas izcelsmes statusu vai to, ka ir izpildītas pārējās šajā nodaļā noteiktās prasības. Importētājas Puses muitas dienests vajadzības gadījumā var pieprasīt importētājam sniegt konkrētus dokumentus un informāciju.

6.    Ja importētājas Puses muitas dienests nolemj apturēt preferenciāla tarifa režīma piešķiršanu attiecīgajiem ražojumiem līdz pārbaudes rezultātu saņemšanai, tas var piedāvāt importētājam ražojumu izlaišanu. Kā šādas izlaišanas nosacījumu importētāja Puse var pieprasīt garantiju vai citus atbilstošus piesardzības pasākumus. Preferenciāla tarifa režīma apturēšana tiek izbeigta iespējami drīz pēc tam, kad importētājas Puses muitas dienests ir pārliecinājies par attiecīgo ražojumu noteiktas izcelsmes statusu vai par to, ka ir izpildītas pārējās šajā nodaļā noteiktās prasības.

3.23. PANTS

Administratīvā sadarbība

1.    Lai nodrošinātu šīs nodaļas pareizu piemērošanu, Puses savstarpēji sadarbojas ar savu attiecīgo muitas dienestu starpniecību, lai pārbaudītu kāda ražojuma noteiktas izcelsmes statusu vai to, ka ir izpildītas pārējās šajā nodaļā noteiktās prasības.

2.    Ja pieprasījuma piemērot preferenciāla tarifa režīmu pamatā ir paziņojums par izcelsmi saskaņā ar 3.16. panta 2. punkta a) apakšpunktu, pārbaudi veicošais importētājas Puses muitas dienests pēc tam, kad tas ir pieprasījis informāciju no importētāja saskaņā ar 3.22. panta 1. punktu, var nosūtīt informācijas pieprasījumu eksportētājas Puses muitas dienestam, to darot divu gadu laikā no pieprasījuma piemērot preferenciāla tarifa režīmu datuma, ja importētājas Puses muitas dienests uzskata, ka minētā papildinformācija ir nepieciešama, lai pārbaudītu ražojuma noteiktas izcelsmes statusu vai to, ka ir izpildītas pārējās šajā nodaļā noteiktās prasības. Importētājas Puses muitas dienests attiecīgā gadījumā var pieprasīt eksportētājas Puses muitas dienestam sniegt konkrētu dokumentāciju un informāciju.

3.    Importētājas Puses muitas dienests 2. punktā minētajā pieprasījumā iekļauj šādu informāciju:

a)    paziņojumu par izcelsmi vai tā kopiju;

b)    tā muitas dienesta identifikācijas datus, kas iesniedz pieprasījumu;

c)    pārbaudāmā eksportētāja vārdu/nosaukumu;

d)    pārbaudes objektu un darbības jomu un

e)    attiecīgā gadījumā – jebkādus saistītus dokumentus.

4.    Eksportētājas Puses muitas dienests var saskaņā ar minētās Puses normatīvajiem aktiem veikt savu pārbaudi, pieprasot dokumentus no eksportētāja un aicinot sniegt jebkādus pierādījumus vai apmeklējot eksportētāja telpas, lai apskatītu dokumentus un iekārtas, ko izmanto ražojuma ražošanā.

5.    Pēc 2. punktā minētā pieprasījuma eksportētājas Puses muitas dienests sniedz importētājas Puses muitas dienestam turpmāk minēto informāciju:

a)    pieprasīto dokumentāciju, ja tā ir pieejama;

b)    atzinumu par ražojuma noteiktas izcelsmes statusu;

c)    pārbaudāmā ražojuma aprakstu un tarifa klasifikāciju, kas attiecas uz izcelsmes noteikuma piemērošanu;

d)    ražošanas procesa aprakstu un skaidrojumu, kas ir pietiekams, lai pamatotu ražojuma noteiktas izcelsmes statusu;

e)    informāciju par veidu, kādā tika veikta ražojuma noteiktas izcelsmes statusa pārbaude saskaņā ar 4. punktu, un

f)    attiecīgā gadījumā – apliecinošus dokumentus.

6.    Eksportētājas Puses muitas dienests bez eksportētāja piekrišanas nesniedz importētājas Puses muitas dienestam 5. punkta a) vai f) apakšpunktā minēto informāciju.

7.    Vēlams, ka Pušu muitas dienesti ar visu pieprasīto informāciju, tostarp visiem apliecinošajiem dokumentiem un visu pārējo ar pārbaudi saistīto informāciju, apmainās elektroniski.

8.    Puses ar koordinatoru, kas izraudzīti saskaņā ar šo nolīgumu, starpniecību sniedz vienai otrai savu attiecīgo muitas dienestu kontaktinformāciju un visas izmaiņas tajā 30 dienu laikā pēc izmaiņu veikšanas.

3.24. PANTS

Savstarpēja palīdzība cīņā pret krāpšanu

Gadījumā, ja pastāv aizdomas par šīs nodaļas noteikumu pārkāpšanu, Puses viena otrai sniedz palīdzību saskaņā ar šā nolīguma Protokolu par savstarpējo administratīvo palīdzību muitas lietās.

3.25. PANTS

Pieprasījumu piemērot preferenciāla tarifa režīmu noraidīšana

1.    Ievērojot 3. līdz 5. punkta prasības, importētājas Puses muitas dienests var noraidīt pieprasījumu piemērot preferenciāla tarifa režīmu, ja:

a)    trīs mēnešu laikā pēc informācijas pieprasījuma saskaņā ar 3.22. panta 1. punktu:

i)    importētājs nav sniedzis atbildi;

ii)    gadījumos, kad pieprasījuma piemērot preferenciāla tarifa režīmu pamatā ir paziņojums par izcelsmi saskaņā ar 3.16. panta 2. punkta a) apakšpunktu, nav iesniegts paziņojums par izcelsmi, vai

iii)    gadījumos, kad pieprasījuma piemērot preferenciāla tarifa režīmu pamatā ir importētāja informētība, kā minēts 3.16. panta 2. punkta b) apakšpunktā, importētāja sniegtā informācija nav pietiekama, lai apstiprinātu ražojuma noteiktas izcelsmes statusu;

b)    trīs mēnešu laikā pēc informācijas pieprasījuma saskaņā ar 3.22. panta 5. punktu:

i)    importētājs nav sniedzis atbildi vai

ii)    importētāja sniegtā informācija nav pietiekama, lai apstiprinātu, ka ražojums ir noteiktas izcelsmes ražojums;

c)    desmit mēnešu laikā pēc informācijas pieprasījuma saskaņā ar 3.23. panta 2. punktu:

i)    eksportētājas Puses muitas dienests nav sniedzis atbildi vai

ii)    eksportētājas Puses muitas dienesta sniegtā informācija nav pietiekama, lai apstiprinātu ražojuma noteiktas izcelsmes statusu.

2.    Importētājas Puses muitas dienests var noraidīt pieprasījumu piemērot preferenciāla tarifa režīmu, ja minēto pieprasījumu iesniegušais importētājs nav izpildījis pārējās šajā nodaļā noteiktās prasības, kas nav saistītas ar ražojuma noteiktas izcelsmes statusu.

3.    Ja importētājas Puses muitas dienestam ir pietiekams pamatojums noraidīt pieprasījumu piemērot preferenciāla tarifa režīmu saskaņā ar šā panta 1. punktu un ja eksportētājas Puses muitas dienests ir sniedzis atzinumu saskaņā ar 3.23. panta 5. punkta b) apakšpunktu, apliecinot ražojuma noteiktas izcelsmes statusu, importētājas Puses muitas dienests savu nodomu noraidīt pieprasījumu piemērot preferenciāla tarifa režīmu eksportētājas Puses muitas dienestam paziņo divu mēnešu laikā pēc minētā atzinuma saņemšanas dienas.

4.    Ja ir sniegts 3. punktā minētais paziņojums, pēc vienas Puses pieprasījuma Puses apspriežas trīs mēnešu laikā pēc minētā paziņojuma dienas. Apspriešanās laikposmu var pagarināt, katru gadījumu izskatot atsevišķi, ja Pušu muitas dienesti par to savstarpēji vienojas. Apspriešanās var notikt vienlaicīgi ar apakškomitejas noteikto procedūru.

5.    Beidzoties apspriešanās laikposmam, importētājas Puses muitas dienests noraida pieprasījumu piemērot preferenciāla tarifa režīmu vienīgi tad, ja tas nevar apliecināt ražojuma noteiktas izcelsmes statusu un pēc tam, kad tas importētājam ir devis iespēju tikt uzklausītam.

3.26. PANTS

Konfidencialitāte

1.    Katra Puse saskaņā ar tās normatīvajiem aktiem saglabā informācijas, ko otra Puse tai sniegusi saskaņā ar šo nodaļu, konfidencialitāti un aizsargā minēto informāciju pret izpaušanu.

2.    Informāciju, ko saņēmuši importētājas Puses dienesti, var izmantot tikai minētie dienesti šīs nodaļas nolūkos.

3.    Katra Puse nodrošina, ka konfidenciālā informācija, kas savākta saskaņā ar šo nodaļu, netiek izmantota citos nolūkos kā tikai to lēmumu un nolēmumu administrēšanai un izpildei, kuri attiecas uz ražojumu izcelsmi un muitas jautājumiem, izņemot ar tās personas vai Puses atļauju, kas sniegusi konfidenciālo informāciju.

4.    Neatkarīgi no 3. punkta Puse var atļaut saskaņā ar šo nodaļu savākto informāciju izmantot jebkurā administratīvā, tiesas vai tiesvedībai pielīdzināmā procesā, kas uzsākts saistībā ar to normatīvo aktu muitas jomā neievērošanu, ar kuriem īsteno šo nodaļu. Par jebkādu šādu izmantošanu Puse iepriekš paziņo personai vai Pusei, kas sniegusi attiecīgo informāciju.

3.27. PANTS

Atmaksāšana un pieprasījumi piemērot preferenciāla tarifa režīmu pēc importēšanas

1.    Katra Puse nodrošina, ka importētājs pēc importēšanas var iesniegt pieprasījumu piemērot preferenciāla tarifa režīmu un pieprasījumu par visu pārmaksāto nodokļu atmaksu, ja:

a)    importēšanas brīdī importētājs nav iesniedzis pieprasījumu piemērot preferenciāla tarifa režīmu;

b)    pieprasījums ir iesniegts ne vēlāk kā divus gadus pēc importēšanas dienas un

c)    attiecīgais ražojums, kad to importēja Puses teritorijā, varēja pretendēt uz preferenciāla tarifa režīmu.

2.    Kā nosacījumu preferenciāla tarifa režīma piešķiršanai, pamatojoties uz pieprasījumu, kas iesniegts saskaņā ar 1. punktu, importētāja Puse var pieprasīt, lai importētājs:

a)    iesniedz pieprasījumu piemērot preferenciāla tarifa režīmu saskaņā ar importētājas Puses normatīvajiem aktiem;

b)    attiecīgi iesniedz paziņojumu par izcelsmi un

c)    izpilda visas pārējās šajā nodaļā noteiktās prasības tā, it kā pieprasījums piemērot preferenciāla tarifa režīmu būtu bijis iesniegts importēšanas brīdī.

3.28. PANTS

Administratīvie pasākumi un sankcijas

1.    Puse saskaņā ar tās normatīvajiem aktiem attiecīgā gadījumā piemēro administratīvus pasākumus un sankcijas personai, kura sagatavo dokumentu vai iniciē tāda dokumenta sagatavošanu, kas ietver nepareizu informāciju nolūkā iegūt preferenciāla tarifa režīmu ražojumam, vai kura nepilda prasības, kas noteiktas:

a)    iedaļas 3.20. pantā;

b)    iedaļas 3.23. panta 4. punktā, nesniedzot pierādījumus vai atsakot apmeklējumu, vai

c)    iedaļas 3.17. panta 2. punktā, neizlabojot pieprasījumu piemērot preferenciāla tarifa režīmu, kas norādīts muitas deklarācijā, un attiecīgi samaksājot muitas nodokli, ja sākotnējā pieprasījuma pamatā bijusi nepareiza informācija.

2.    Puse ņem vērā PTO Nolīguma par tirdzniecības atvieglošanu 6. panta 3.6. punktu gadījumos, kad importētājs pirms pārbaudes pieprasījuma saņemšanas brīvprātīgi labo pieprasījumu piemērot preferenciāla tarifa režīmu saskaņā ar minētās Puses normatīvajiem aktiem.

C IEDAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

3.29. PANTS

Seūta un Melilja

1.    Šajā nodaļā attiecībā uz Eiropas Savienību jēdziens “Puse” neietver Seūtu un Melilju.

2.    Importējot Seūtā vai Meliljā Čīles izcelsmes produktus, tiem visos aspektos piešķir tādu pašu muitas režīmu saskaņā ar šo nolīgumu kā attiecībā uz Eiropas Savienības muitas teritorijas izcelsmes ražojumiem saskaņā ar Akta par Spānijas Karalistes un Portugāles Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai 2. protokolu. Čīle uz to ražojumu importu, kurus ietver šis nolīgums un kuru izcelsme ir Seūtā un Meliljā, attiecina to pašu muitas režīmu, kādu tā piemēro no Eiropas Savienības importētiem un tās izcelsmes ražojumiem.

3.    Šīs nodaļas izcelsmes noteikumus un izcelsmes procedūras mutatis mutandis piemēro ražojumiem, ko eksportē no Čīles uz Seūtu un Melilju, un ražojumiem, kurus eksportē no Seūtas un Meliljas uz Čīli.

4.    Seūtu un Melilju uzskata par vienotu teritoriju.

5.    Šīs nodaļas 3.3. pantu piemēro ražojumu importam un eksportam starp Eiropas Savienību, Čīli un Seūtu un Melilju.

6.    Atkarībā no ražojuma izcelsmes eksportētājs 3.-C pielikuma paziņojuma par izcelsmi 3. laukā norāda “Čīle” vai “Seūta un Melilja”.

7.    Spānijas Karalistes muitas dienests ir atbildīgs par šā panta piemērošanu Seūtā un Meliljā.

3.30. PANTS

Grozījumi

Tirdzniecības padome var pieņemt lēmumus grozīt šo nodaļu un 3.-A līdz 3.-E pielikumu saskaņā ar 33.1. panta 6. punkta a) apakšpunktu.

3.31. PANTS

Muitas, tirdzniecības atvieglošanas un izcelsmes noteikumu apakškomiteja

1.    Muitas, tirdzniecības atvieglošanas un izcelsmes noteikumu apakškomiteja (“apakškomiteja”), kas izveidota saskaņā ar 33.4. panta 1. punktu, sastāv no abu Pušu pārstāvjiem, kuri atbild par muitas jautājumiem.

2.    Apakškomiteja ir atbildīga par šīs nodaļas efektīvu īstenošanu un piemērošanu.

3.    Šajā nodaļā apakškomitejai ir šādas funkcijas:

a)    izskatīt un sniegt attiecīgus ieteikumus Tirdzniecības komitejai šādos jautājumos:

i)    šīs nodaļas īstenošana un piemērošana un

ii)    visi kādas Puses ierosināti šīs nodaļas un 3.-A līdz 3.-E pielikuma grozījumi;

b)    sniegt ierosinājumus Tirdzniecības komitejai attiecībā uz skaidrojumu pieņemšanu, lai sekmētu šīs nodaļas īstenošanu, un

c)    pēc Pušu vienošanās izskatīt jebkādus citus jautājumus saistībā ar šo nodaļu.

3.32. PANTS

Ražojumi tranzītā vai glabāšanā

Puses šo nolīgumu var piemērot ražojumiem, kuri atbilst šīs nodaļas noteikumiem šā nolīguma spēkā stāšanās dienā, kuri atrodas tranzītā vai pagaidu glabāšanā muitas noliktavā vai brīvajās zonās Eiropas Savienībā vai Čīlē, ar nosacījumu, ka importētājas Puses muitas dienestiem ir iesniegts paziņojums par izcelsmi.

3.33. PANTS

Skaidrojumi

Skaidrojumi par šīs nodaļas interpretāciju, piemērošanu un administrēšanu ir izklāstīti 3.-E pielikumā.

4. NODAĻA

MUITA UN TIRDZNIECĪBAS ATVIEGLOŠANA

4.1. PANTS

Mērķi

1.    Puses atzīst to, cik svarīga ir muita un tirdzniecības atvieglošana mainīgajā globālās tirdzniecības vidē.

2.    Puses atzīst, ka starptautiskie tirdzniecības un muitas instrumenti un standarti ir pamats importa, eksporta un tranzīta prasībām un procedūrām.

3.    Puses atzīst, ka normatīvie akti muitas jomā ir nediskriminējoši un ka muitas procedūru pamatā ir modernu metožu un efektīvas kontroles izmantošana, lai apkarotu krāpšanu, aizsargātu patērētāju veselību un drošību un veicinātu likumīgu tirdzniecību. Katrai Pusei būtu periodiski jāpārskata savi tiesību akti, noteikumi un procedūras muitas jomā. Puses arī atzīst, ka to muitas procedūras nerada lielākus administratīvus apgrūtinājumus vai tirdzniecības ierobežojumus, nekā tas nepieciešams likumīgu mērķu sasniegšanai, un ka tās piemēro prognozējamā, konsekventā un pārredzamā veidā.

4.    Puses vienojas stiprināt savu sadarbību ar mērķi nodrošināt, ka attiecīgie tiesību akti, noteikumi un procedūras muitas jomā, kā arī attiecīgo administrāciju administratīvās spējas sasniedz tirdzniecības atvieglošanas mērķi, vienlaikus nodrošinot efektīvu muitas kontroli.

4.2. PANTS

Definīcijas

Šajā nodaļā jēdziens “muitas dienests” ir:

a)    Čīles gadījumā – Servicio Nacional de Aduanas (Valsts muitas dienests) vai tā tiesību pārņēmējs un

b)    Eiropas Savienības gadījumā – par muitas jautājumiem atbildīgie Eiropas Komisijas dienesti un muitas administrācijas un jebkuras citas dalībvalstu iestādes, kas atbildīgas par normatīvo aktu muitas jomā piemērošanu un izpildi.

4.3. PANTS

Sadarbība muitas jomā

1.    Lai nodrošinātu 4.1. pantā izklāstīto mērķu sasniegšanu, Puses sadarbojas muitas jautājumos ar to attiecīgo muitas dienestu starpniecību.

2.    Puses attīsta sadarbību, tostarp šādi:

a)    apmainoties ar informāciju par normatīvajiem aktiem muitas jomā un to īstenošanu un muitas procedūrām, jo īpaši šādās jomās:

i)    muitas procedūru vienkāršošana un modernizēšana;

ii)    intelektuālā īpašuma tiesību piemērošana, ko veic muitas dienesti;

iii)    tranzīta kustības un pārkraušanas darbību atvieglošana;

iv)    attiecības ar darījumu aprindām un

(v)    piegādes ķēdes drošība un riska pārvaldība;

b)    sadarbojoties ar muitu saistītos starptautiskās tirdzniecības piegādes ķēžu nodrošināšanas un veicināšanas aspektos saskaņā ar Pasaules Muitas organizācijas (“PMO”) 2005. gada jūnijā pieņemto Pasaules tirdzniecības drošības un sekmēšanas SAFE standartu satvaru;

c)    izskatot iespējas izstrādāt kopīgas iniciatīvas saistībā ar importu, eksportu un citām muitas procedūrām, tostarp paraugprakses apmaiņu un tehnisko palīdzību, un nodrošinot efektīvu pakalpojumu sniegšanu uzņēmēju aprindām; šāda sadarbība var ietvert apmaiņu muitas laboratoriju jautājumos, muitas darbinieku apmācību un apmācības jaunu tehnoloģiju muitas kontrolei un procedūrām jomā;

d)    pastiprinot Pušu sadarbību muitas jomā starptautiskās organizācijās, piemēram, PTO un PMO;

e)    attiecīgos un piemērotos gadījumos savstarpēji atzīstot atzīto uzņēmēju programmas, tostarp līdzvērtīgus tirdzniecības atvieglošanas pasākumus;

f)    īstenojot apmaiņu riska pārvaldības metožu, riska standartu un drošības kontroļu jomā ar mērķi izveidot, ciktāl praktiski iespējams, minimālos standartus riska pārvaldības metodēm un saistītām prasībām un programmām;

g)    cenšoties saskaņot savas datu prasības importa, eksporta un citām muitas procedūrām, īstenojot kopīgus standartus un datu elementus saskaņā ar PMO datu modeli;

h)    apmainoties ar Pušu attiecīgo pieredzi to vienloga sistēmu izstrādē un izvēršanā un attiecīgā gadījumā izstrādājot kopīgus datu elementu komplektus minētajām sistēmām;

i)    uzturot dialogu starp to attiecīgajiem politikas ekspertiem, lai veicinātu iepriekšēju nolēmumu lietderību, efektivitāti un piemērojamību muitas dienestiem un tirgotājiem, un

j)    attiecīgos un piemērotos gadījumos, izmantojot strukturētu un regulāru saziņu starp Pušu muitas dienestiem, apmainoties ar konkrētām ar muitu saistītas informācijas kategorijām, to darot konkrētiem mērķiem, proti, uzlabot riska pārvaldību un muitas kontroles efektivitāti, pievērsties augsta riska precēm no ieņēmumu iekasēšanas viedokļa, vai drošībai un drošumam, un atvieglot likumīgu tirdzniecību; šāda apmaiņa neskar informācijas apmaiņu, kas var notikt starp Pusēm saskaņā ar šā nolīguma Protokolu par savstarpējo administratīvo palīdzību muitas lietās.

3.    Uz jebkuru informācijas apmaiņu starp Pusēm saskaņā ar šo nodaļu mutatis mutandis attiecas informācijas konfidencialitātes un persondatu aizsardzības prasības, kas noteiktas šā nolīguma Protokola par savstarpējo administratīvo palīdzību muitas lietās 12. pantā, kā arī jebkādas konfidencialitātes un privātuma prasības, kuras noteiktas Pušu normatīvajos aktos.

4.4. PANTS

Savstarpēja administratīvā palīdzība

Puses viena otrai sniedz savstarpēju administratīvo palīdzību muitas jomā saskaņā ar šā nolīguma Protokolu par savstarpējo administratīvo palīdzību muitas lietās.

4.5. PANTS

Tiesību akti, noteikumi un procedūras muitas jomā

1.    Katrai Puse nodrošina, ka tās tiesību akti, noteikumi un procedūras muitas jomā:

a)    pamatojas uz starptautiskiem instrumentiem un standartiem muitas un tirdzniecības jomā, tostarp Starptautisko konvenciju par preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizēto sistēmu, kas noslēgta Briselē 1983. gada 14. jūnijā, kā arī PMO Pasaules tirdzniecības drošības un sekmēšanas SAFE standartu satvaru un PMO datu modeli un attiecīgā gadījumā – uz būtiskajiem elementiem Pārskatītajā Kioto konvencijā par muitas procedūru vienkāršošanu un harmonizēšanu, kas noslēgta Kioto 1973. gada 18. maijā un pieņemta Pasaules Muitas organizācijas padomē 1999. gada jūnijā;

b)    pamatojas uz likumīgas tirdzniecības aizsardzību un atvieglošanu, iedarbīgi īstenojot tiesību aktu prasības un nodrošinot atbilstību tām, un

c)    ir samērīgi un nediskriminējoši, lai izvairītos no nevajadzīga sloga uzņēmējiem, nodrošinātu turpmākus atvieglojumus uzņēmējiem ar augstu atbilstības līmeni, tostarp labvēlīgu režīmu attiecībā uz muitas kontroli pirms preču izlaišanas, un nodrošinātu aizsardzības pasākumus pret krāpšanu un nelikumīgām vai kaitējošām darbībām,

2.    Lai uzlabotu darba paņēmienus, kā arī nepieļautu diskrimināciju, nodrošinātu muitas darbību pārredzamību, efektivitāti, integritāti un pārskatatbildību, katra Puse:

a)    ja iespējams, vienkāršo un pārskata prasības un formalitātes, lai panāktu preču ātru izlaišanu un muitošanu;

b)    strādā pie muitas un citu aģentūru pieprasīto datu un dokumentācijas turpmākas vienkāršošanas un standartizācijas, lai samazinātu laika un izmaksu slogu uzņēmējiem, tostarp mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, un

c)    nodrošina integritātes augstāko standartu saglabāšanu, piemērojot pasākumus, kas atspoguļo attiecīgo starptautisko konvenciju un instrumentu šajā jomā principus.

4.6. PANTS

Preču izlaišana

Katra Puse nodrošina, ka tās muitas dienesti, robežu aģentūras vai citas kompetentās iestādes:

a)    nodrošina preču ātru izlaišanu laikposmā, kas nav ilgāks nekā nepieciešams, lai nodrošinātu atbilstību Puses muitas tiesību aktiem un citiem ar tirdzniecību saistītiem tiesību aktiem, noteikumiem un formalitātēm;

b)    nodrošina, ka dokumentāciju un jebkuru citu nepieciešamo informāciju iesniedz un apstrādā elektroniski iepriekš pirms preču pienākšanas;

c)    ļauj izlaist preces, pirms tiek galīgi noteikti muitas nodokļi, nodokļi, nodevas un maksājumi, uz ko attiecas garantijas sniegšana, ja to prasa Puses normatīvie akti, lai nodrošinātu to galīgo maksājumu, un

d)    plānojot un veicot jebkādas iespējamās nepieciešamās pārbaudes, piešķir ātrbojīgām precēm attiecīgu prioritāti.

4.7. PANTS

Vienkāršotas muitas procedūras

Katra Puse pieņem vai saglabā pasākumus, kas ļauj uzņēmējiem, kuri atbilst Puses normatīvajos aktos noteiktajiem kritērijiem, gūt labumu no muitas procedūru turpmākas vienkāršošanas. Šādi pasākumi var ietvert muitas deklarācijas, kurās prasīts mazāks datu vai pavaddokumentu kopums, vai periodiskas muitas deklarācijas, lai noteiktu un nomaksātu muitas nodokļus un maksājumus, kas attiecas uz vairākiem importiem noteiktā laikposmā pēc šo importēto preču izlaišanas, vai citas procedūras, kuras paredz konkrētu sūtījumu paātrinātu izlaišanu.

4.8. PANTS

Atzītie uzņēmēji

1.    Katra Puse izveido vai uztur tirdzniecības atvieglošanas partnerības programmu uzņēmējiem, kuri atbilst noteiktiem kritērijiem (“atzītie uzņēmēji”).

2.    Noteiktie kritēriji, kas jāizpilda, lai kvalificētos par atzīto uzņēmēju, ir saistīti ar atbilstību katras Puses tiesību aktos, noteikumos vai procedūrās noteiktajām prasībām vai neatbilstības risku. Noteiktos kritērijus publicē un tajos var iekļaut turpmāk minēto:

a)    nav tiesību aktu muitas jomā un nodokļu noteikumu nopietnu vai atkārtotu pārkāpumu, tostarp nav smagu noziedzīgu nodarījumu, kas saistīti ar pieteikuma iesniedzēja saimniecisko darbību;

b)    pieteikuma iesniedzējs ir demonstrējis augsta līmeņa kontroli pār savām darbībām un preču plūsmu, izmantojot komerciālās un, attiecīgos gadījumos, transporta uzskaites pārvaldības sistēmu, kas ļauj veikt pienācīgu muitas kontroli;

c)    finansiāla maksātspēja, ko uzskata par pierādītu tad, ja pieteikuma iesniedzējs ir labā finansiālā stāvoklī, kas tam ļauj pildīt saistības, pietiekami ņemot vērā attiecīgā uzņēmējdarbības veida raksturlielumus;

d)    pierādīta kompetence vai profesionālā kvalifikācija, kas tieši saistīta ar veicamo darbību, un

e)    atbilstoši drošības un drošuma standarti.

3.    Noteiktos kritērijus, kas minēti 2. punktā, neizstrādā vai nepiemēro tā, ka, pastāvot vienādiem apstākļiem, pieļautu vai radītu patvaļīgu vai nepamatotu uzņēmēju diskrimināciju, un kritēriji nodrošina mazo un vidējo uzņēmumu dalību.

4.    Tirdzniecības atvieglošanas partnerības programmā, kas minēta 1. punktā, ietver šādas priekšrocības:

a)    zemas dokumentu un datu prasības, ja piemērojams;

b)    mazāka fizisko apskašu un pārbaužu proporcija, ja piemērojams;

c)    vienkāršotas izlaišanas procedūras un īss izlaišanas laiks, ja piemērojams;

d)    garantiju, tostarp attiecīgā gadījumā visaptverošu vai samazinātu garantiju, izmantošana, un

e)    preču kontrole atzītā uzņēmēja telpās vai citā muitas dienestu atļautā vietā.

5.    Tirdzniecības atvieglošanas partnerības programmā, kas minēta 1. punktā, var ietvert papildu priekšrocības, piemēram:

a)    atlikti norēķini par nodevām, nodokļiem, maksām un maksājumiem;

b)    vienota muitas deklarācija visiem importa un eksporta darījumiem noteiktā laikposmā vai

c)    tāda īpaša kontaktpunkta pieejamība, kas sniedz palīdzību muitas jautājumos.

4.9. PANTS

Datu un dokumentācijas prasības

1.    Katra Puse nodrošina, ka importa, eksporta un tranzīta formalitātes, prasības attiecībā uz datiem un dokumentiem:

a)    pieņem un piemēro tā, lai preces ātri izlaistu, ar noteikumu, ka ir izpildīti izlaišanas nosacījumi;

b)    pieņem un piemēro, cenšoties tirgotājiem vai uzņēmējiem samazināt atbilstības panākšanai nepieciešamo laiku un izmaksas;

c)    ir alternatīva, kas vismazāk ierobežo tirdzniecību, ja attiecīgā politikas mērķa vai mērķu sasniegšanai pamatoti bija pieejamas divas vai vairākas alternatīvas, un

d)    netiek saglabātas, pat ne daļēji, ja tās vairs nav nepieciešamas.

2.    Katra Puse preču izlaišanai visā tās muitas teritorijā piemēro kopīgas muitas procedūras un izmanto vienotus muitas dokumentus.

4.10. PANTS

Informācijas tehnoloģiju un elektronisko maksājumu izmantošana

1.    Katra Puse izmanto informācijas tehnoloģijas, kas paātrina tās procedūras preču izlaišanai, lai sekmētu tirdzniecību starp Pusēm.

2.    Katra Puse:

a)    elektroniski dara pieejamu muitas deklarāciju, kas nepieciešama preču importam, eksportam un tranzītam;

b)    ļauj iesniegt muitas deklarāciju elektroniski;

c)    ievieš līdzekļus, ar kuriem nodrošina muitas informācijas elektronisku apmaiņu ar savu tirgotāju aprindām;

d)    sekmē elektronisku datu apmaiņu starp uzņēmējiem un muitas dienestiem, kā arī pārējām attiecīgajām aģentūrām, un

e)    izmanto elektroniskas riska pārvaldības sistēmas izvērtēšanai un mērķu nospraušanai, kas ļauj tās muitas dienestiem to inspekcijas koncentrēt uz augsta riska precēm un kas atvieglo zema riska preču izlaišanu un apriti.

3.    Katra Puse pieņem vai saglabā procedūras, kuras ļauj elektroniski samaksāt nodevas, nodokļus, maksas un maksājumus, ko iekasē muitas dienesti un kas rodas importēšanas un eksportēšanas laikā.

4.11. PANTS

Riska pārvaldība

1.    Katra Puse pieņem vai saglabā muitas kontroles riska pārvaldības sistēmu.

2.    Katra Puse izstrādā un piemēro riska pārvaldību tā, lai novērstu patvaļīgu vai nepamatotu diskrimināciju vai slēptus starptautiskās tirdzniecības ierobežojumus.

3.    Katra Puse koncentrē muitas kontroli un citas attiecīgas robežkontroles uz augsta riska sūtījumiem un paātrina zema riska sūtījumu izlaišanu. Katra Puse savas riska pārvaldības ietvaros var arī izvēlēties sūtījumus minētajai kontrolei pēc nejaušības principa.

4.    Katra Puse riska pārvaldībā pamatojas uz risku novērtēšanu, izmantojot piemērotus atlases kritērijus.

4.12. PANTS

Pēcmuitošanas audits

1.    Lai paātrinātu preču izlaišanu, katra Puse pieņem vai atstāj spēkā pēcmuitošanas pārbaudi, lai nodrošinātu atbilstību tās muitas tiesību aktiem un citiem ar tirdzniecību saistītiem normatīvajiem aktiem.

2.    Katra Puse pēcmuitošanas auditu veic uz risku balstītā veidā.

3.    Katra Puse pēcmuitošanas auditu veic pārredzami. Ja ir veikts audits un iegūti pārliecinoši rezultāti, Puse nekavējoties informē personu, kuras dokumenti tiek auditēti, par rezultātiem, to iemesliem un minētās personas tiesībām un pienākumiem.

4.    Puses apliecina, ka pēcmuitošanas auditā iegūto informāciju var izmantot turpmākā administratīvā procedūrā vai tiesvedībā.

5.    Katra Puse pēcmuitošanas auditā gūtos rezultātus iespēju robežās izmanto riska pārvaldībā.

4.13. PANTS

Pārredzamība

1.    Puses atzīst to, cik svarīgi ir laikus apspriesties ar tirdzniecības pārstāvjiem par tiesību aktu priekšlikumiem un vispārīgām procedūrām, kas saistītas ar muitas un tirdzniecības jautājumiem. Šim nolūkam katra Puse paredz atbilstošas apspriešanās starp pārvaldi un uzņēmēju aprindām.

2.    Katra Puse nodrošina, ka tās attiecīgajās muitas un saistītajās prasībās un procedūrās

turpina ņemt vērā darījumu veicēju vajadzības, ievērot paraugpraksi un saglabāt

pēc iespējas mazāk ierobežojumus tirdzniecībai.

3.    Katra Puse nodrošina, ka notiek regulāras apspriedes starp robežu aģentūrām un

tirgotājiem un citām ieinteresētajām personām tās teritorijā.

4.    Katra Puse jaunus normatīvos aktus saistībā ar muitas un tirdzniecības atvieglošanas jautājumiem publisko

tiešsaistē un pirms to piemērošanas jaunus normatīvos aktus, kas saistīti ar muitu un tirdzniecības atvieglošanas jautājumiem, kā arī minēto normatīvo aktu grozījumus un to interpretāciju. Šādi normatīvie akti, kā arī to grozījumi un interpretācija ietver šādus aspektus:

a)    importa, eksporta un tranzīta, tostarp ostu, lidostu un citu ievešanas vietu procedūras un nepieciešamās veidlapas un dokumentus;

b)    visu to maksājumu un nodokļu likmes, ko uzliek importam vai eksportam vai saistītiem darījumiem;

c)    maksas vai maksājumus, ko pārvaldes aģentūras uzliek importam, eksportam vai tranzītam vai saistībā ar to;

d)    noteikumus par preču klasificēšanu vai vērtēšanu muitas vajadzībām;

e)    normatīvos aktus un vispārēji piemērojamus administratīvus nolēmumus saistībā ar preču izcelsmes noteikumiem;

f)    importa, eksporta vai tranzīta ierobežojumus vai aizliegumus;

g)    noteikumus par sodiem par importa, eksporta vai tranzīta formalitāšu pārkāpumiem;

h)    ar importu, eksportu vai tranzītu saistītus nolīgumus (vai to daļas), kas noslēgti ar jebkuru valsti vai valstīm;

i)    ar tarifu kvotu pārvaldību saistītas procedūras;

j)    ostās un robežšķērsošanas vietās esošu muitas iestāžu darba laikus un darbības procedūras;

k)    informācijas sniegšanas punktus un

l)     citus nozīmīgus administratīvus paziņojumus saistībā ar iepriekš minēto.

5.    Katra Puse nodrošina samērīgu laikposmu no jaunu vai grozītu tiesību aktu, procedūru un maksu vai maksājumu publicēšanas 8 līdz brīdim, kad tie stājas spēkā.

6.    Katra Puse izveido vai saglabā vienu vai vairākus informācijas punktus, kas sniedz atbildes uz pamatotiem jautājumiem no valdībām, uzņēmējiem un citām ieinteresētajām personām par muitas un citiem ar tirdzniecību saistītiem jautājumiem. Informācijas punkti sniedz atbildes uz jautājumiem katras Puses noteiktā samērīgā laikposmā, kas var atšķirties atkarībā no jautājuma būtības vai sarežģītības. Puse nepieprasa maksu par atbildēm uz jautājumiem vai pieprasīto veidlapu un dokumentu sniegšanu.

4.14. PANTS

Iepriekšēji nolēmumi

1.    Šajā pantā “iepriekšējs nolēmums” ir rakstisks lēmums, ko sniedz pieteikuma iesniedzējam pirms pieteikumā iekļauto preču importēšanas un kas arī nosaka režīmu, kādu Puse piemēro attiecīgajām precēm importēšanas laikā attiecībā uz:

a)    preces tarifa klasifikāciju;

b)    preces izcelsmi un

c)    jebkuru citu jautājumu, par kuru Puses var vienoties.

2.    Katra Puse ar tās muitas dienestu starpniecību pieņem iepriekšēju nolēmumu. Minēto iepriekšējo nolēmumu samērīgā un ierobežotā laikā izsniedz pieteikuma iesniedzējam, kas iesniedzis rakstisku pieteikumu, tostarp elektroniskā formā, ietverot visu nepieciešamo informāciju saskaņā ar nolēmuma pieņēmējas Puses normatīvajiem aktiem.

3.    Iepriekšējais nolēmums ir spēkā vismaz trīs gadus no dienas, kas tas stājas spēkā, izņemot gadījumu, kad ir mainījies tiesību akts, fakti vai apstākļi sākotnējā iepriekšējā nolēmuma pamatā.

4.    Puse var atteikties sniegt iepriekšēju nolēmumu, ja iepriekšējā nolēmuma pamatā esošie fakti un apstākļi tiek izskatīti administratīvā procesā vai tiesā vai ja pieteikums nav saistīts ar iepriekšējā nolēmuma jebkādu paredzēto izmantošanu. Ja Puse atsakās izdot iepriekšēju nolēmumu, tā nekavējoties rakstiski informē pieteikuma iesniedzēju, norādot attiecīgos faktus un sava lēmuma pamatojumu.

5.    Katra Puse publicē vismaz:

a)    prasības iepriekšējā nolēmuma pieprasījumam, tai skaitā iesniedzamo informāciju un tās formātu;

b)    laikposmu, kurā tā izdos iepriekšēju nolēmumu, un

c)    termiņu, cik ilgi iepriekšējais nolēmums ir spēkā.

6.    Ja Puse atsauc, groza vai atceļ iepriekšēju nolēmumu, tā pieteikuma iesniedzējam rakstiski par to paziņo, norādot attiecīgos faktus un sava lēmuma pamatojumu. Puse var atsaukt, grozīt vai atcelt iepriekšēju nolēmumu ar atpakaļejošu spēku tikai tad, ja nolēmuma pamatā ir bijusi nepilnīga, nepareiza, kļūdaina vai maldinoša informācija, ko sniedzis pieteikuma iesniedzējs.

7.    Puses izdots iepriekšējs nolēmums ir saistošs konkrētajai Pusei attiecībā uz pieteikuma iesniedzēju, kurš to pieprasījis. Iepriekšējs nolēmums ir saistošs arī pieteikuma iesniedzējam.

8.    Katra Puse paredz, ka pēc pieteikuma iesniedzēja rakstiska lūguma iepriekšējs nolēmums tiek pārskatīts vai tiek pieņemts lēmums iepriekšēju nolēmumu atsaukt, grozīt vai atcelt.

9.    Katra Puse, ievērojot tās normatīvajos aktos noteiktās konfidencialitātes prasības, publisko, tostarp tiešsaistē, iepriekšējā nolēmuma būtiskos elementus.

4.15. PANTS

Tranzīts un pārkraušana

1.    Katra Puse savā teritorijā nodrošina tranzīta kustības un pārkraušanas darbību atvieglošanu un efektīvu kontroli.

2.    Katra Puse veicina un īsteno reģionālā tranzīta pasākumus, kuru mērķis ir atvieglot tirdzniecību.

3.    Katra Puse nodrošina visu tās attiecīgo iestāžu un iesaistīto aģentūru sadarbību un koordināciju, lai atvieglotu tranzīta satiksmi.

4.    Ar noteikumu, ka ir ievērotas visas regulatīvās prasības, katra Puse atļauj importam paredzētās preces muitas kontrolē pārvietot tās teritorijā no ievešanas muitas iestādes uz citu muitas iestādi tās teritorijā, kur preces tiktu izlaistas vai muitotas.

4.16. PANTS

Muitas brokeri

1.    Puse neizvirza prasību obligāti izmantot muitas brokerus, lai uzņēmēji izpildītu savus pienākumus attiecībā uz preču importu, eksportu un tranzītu.

2.    Katra Puse publicē savus pasākumus attiecībā uz muitas brokeru izmantošanu.

3.    Licencējot muitas brokerus, Puses piemēro pārredzamus, nediskriminējošus un proporcionālus noteikumus.

4.17. PANTS

Pirmsnosūtīšanas inspekcijas

Puse neizvirza prasību obligāti izmantot pirmsnosūtīšanas inspekcijas, kā tās definētas Nolīgumā par pirmsnosūtīšanas inspekciju, kas ietverts PTO nolīguma 1.A pielikumā, vai jebkādas citas inspekcijas, kuras galamērķī pirms muitošanas veic privāti uzņēmumi.

4.18. PANTS

Pārsūdzība

1.    Katra Puse paredz efektīvas, ātras, nediskriminējošas un viegli pieejamas procedūras, kas garantē tiesības pārsūdzēt muitas vai citu kompetento iestāžu administratīvus aktus, nolēmumus un lēmumus, kuri ietekmē preču importu vai eksportu vai tranzīta preces.

2.    Pārsūdzības procedūras saskaņā ar Puses normatīvajiem aktiem var ietvert to, ka uzraudzības iestāde veic administratīvu pārskatīšanu, un to, ka administratīvā līmenī pieņemti lēmumi tiek pārskatīti tiesā.

3.    Pārsūdzības tiesības ir arī ikvienai personai, kura vērsusies muitas dienestos vai citās kompetentās iestādēs vai pieprasījusi lēmumu un pēc minētā pieteikuma iesniegšanas nav to saņēmusi noteiktajos attiecīgajos termiņos.

4.    Katra Puse nodrošina, ka tās muitas dienesti vai citas kompetentās iestādes personām, attiecībā uz kurām ir pieņemti administratīvi lēmumi, sniedz minēto lēmumu iemeslus, lai nepieciešamības gadījumā atvieglotu pārsūdzības procedūru izmantošanu.

4.19. PANTS

Sodi

1.    Katra Puse nodrošina, ka tās normatīvie akti muitas jomā nosaka, ka visi sodi, ko piemēro par tās muitas tiesību aktu, noteikumu vai procedūras prasību pārkāpumiem, ir samērīgi un nediskriminējoši.

2.    Katra Puse nodrošina, ka ikviens sods, ko piemēro par tās tiesību aktu, noteikumu vai procedūras prasību muitas jomā pārkāpumu, tiek piemērots tikai personai, kura ir juridiski atbildīga par pārkāpumu.

3.    Katra Puse nodrošina, ka uzliktais sods ir atkarīgs no lietas faktiem un apstākļiem un ir samērīgs ar pārkāpuma pakāpi un smagumu. Novērtējot un iekasējot sodu, katra Puse izvairās no stimuliem vai interešu konfliktiem.

4.    Katra Puse, nosakot sodu, tiek mudināta kā iespējamu atbildību mīkstinošu apstākli apsvērt muitas dienestiem brīvprātīgi paustu informāciju par tiesību aktu, noteikumu vai procedūras prasību muitas jomā pārkāpumu.

5.    Ja Puse uzliek sodu par tiesību aktu, noteikumu vai procedūras prasību muitas jomā pārkāpumu, personai, kurai sodu uzliek, tiek sniegts rakstisks skaidrojums par pārkāpuma būtību un piemērojamo tiesību aktu, noteikumu vai procedūru, kurā noteikts soda par pārkāpumu apmērs vai veids.

4.20. PANTS

Muitas, tirdzniecības atvieglošanas un izcelsmes noteikumu apakškomiteja

1.    Muitas, tirdzniecības atvieglošanas un izcelsmes noteikumu apakškomiteju (“apakškomiteja”) izveido saskaņā ar 33.4. panta 1. punktu.

2.    Apakškomiteja nodrošina šīs daļas pareizu īstenošanu, intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu pie robežas, ko veic muitas dienesti, saskaņā ar šā nolīguma Protokolu par savstarpējo administratīvo palīdzību muitas lietās 25. nodaļas C iedaļas 2. apakšiedaļu un visiem papildu ar muitu saistītiem noteikumiem, par kuriem Puses vienojušās, un pārbauda visus jautājumus, kas izriet no noteikumu piemērošanas.

3.    Apakškomitejai ir šādi uzdevumi:

a)    pārraudzīt šīs nodaļas un 3. nodaļas īstenošanu un administrēšanu;

b)    nodrošināt forumu, kurā apspriežas un diskutē par visiem jautājumiem, kuri attiecas uz muitu, jo īpaši par muitas procedūrām, muitas vērtību, tarifu režīmiem, muitas nomenklatūru, sadarbību muitas jomā un savstarpējo administratīvo palīdzību muitas jautājumos;

c)    nodrošināt forumu, kurā apspriežas un diskutē par visiem jautājumiem, kuri attiecas izcelsmes noteikumiem un administratīvo sadarbību un pasākumiem uz robežas intelektuālā īpašuma tiesību jomā, un

d)    uzlabot sadarbību muitas procedūru izstrādē, piemērošanā un īstenošanā, savstarpējo administratīvo palīdzību muitas jautājumos, izcelsmes noteikumu un administratīvās sadarbības jomā.

4.    Apakškomiteja var sniegt ieteikumus 2. punktā minētajos jautājumos. Tirdzniecības padome vai Tirdzniecības komiteja ir pilnvarota pieņemt lēmumus par riska pārvaldības metožu, riska standartu, drošības kontroļu un partnerības programmu tirdzniecības atvieglošanai savstarpēju atzīšanu, tostarp attiecībā uz datu pārraides un savstarpēji saskaņotu priekšrocību aspektiem.

4.21. PANTS

Pagaidu ievešana

1.    Šajā pantā “pagaidu ievešana” nozīmē muitas procedūru, saskaņā ar kuru noteiktas preces, tai skaitā transportlīdzekļus, var ievest muitas teritorijā un tās ar zināmiem nosacījumiem ir atbrīvotas no ievedmuitas nodokļiem un maksājumiem, un tām nepiemēro importa aizliegumus vai ekonomiska rakstura ierobežojumus. Minētajām precēm jābūt importētām īpašā nolūkā un paredzētām reeksportam noteiktā laikā, un tajās nav veiktas nekādas izmaiņas, izņemot parastu nolietojumu šo preču lietošanas dēļ.

2.    Katra Puse, kā paredzēts tās normatīvajos aktos, atļauj turpmāk minēto preču veidu pagaidu ievešanu ar pilnīgu atbrīvojumu ar konkrētiem nosacījumiem no ievedmuitas nodokļiem un maksājumiem, tām nepiemērojot importa ierobežojumus vai ekonomiska rakstura aizliegumus 9 :

a)    preces, ko paredzēts izstādīt vai izmantot izstādēs, gadatirgos, sanāksmēs vai līdzīgos pasākumos – proti, preces, ko paredzēts izstādīt vai demonstrēt pasākumā; preces, ko paredzēts izmantot saistībā ar ārvalstu ražojumu izstādīšanu pasākumā, un aprīkojums, tostarp mutiskās tulkošanas aprīkojums, skaņas un attēla ierakstīšanas aparatūra un izglītojošas, zinātniskas vai kultūras filmas, ko paredzēts izmantot starptautiskās sanāksmēs, konferencēs vai kongresos; un preces, kas iegūtas šādos pasākumos no precēm, kurām piemēro pagaidu ievešanu; katra Puse var pieprasīt, ka pirms notikuma tiek sniegta valdības atļauja vai garantija vai depozīts;

b)    preses, radio vai televīzijas iekārtas, kas vajadzīgas preses, radio vai televīzijas organizāciju pārstāvjiem, kuri apmeklē citas valsts teritoriju, lai veidotu reportāžas vai lai pārraidītu vai ierakstītu materiālu konkrētām programmām; kinematogrāfijas aprīkojums, kas vajadzīgs personai, kura apmeklē citas valsts teritoriju, lai izgatavotu konkrētu filmu vai filmas; jebkāds cits aprīkojums, kas vajadzīgs, lai persona, kura apmeklē citas valsts teritoriju, veiktu konkrētu uzdevumu saistībā ar savu aicinājumu, amatu vai profesiju, ciktāl šo aprīkojumu neizmanto preču rūpnieciskai ražošanai vai iepakošanai vai (izņemot rokas darbarīkus) dabas resursu izmantošanai, ēku būvniecībai, remontam vai apkopei vai zemes pārvietošanai un līdzīgiem projektiem; iepriekš minētā aprīkojuma palīgierīces un piederumi, un sastāvdaļas, ko importē uz laiku ievesta profesionāla aprīkojuma remontam;

c)    preces, kas importētas saistībā ar komercdarbību, bet kuru imports pats par sevi nav komercdarbība, piemēram: iepakojums, kas importēts piepildīts, lai to reeksportētu iztukšotu vai piepildītu, vai kas importēts iztukšots, lai to reeksportētu piepildītu; konteineri, ar precēm vai bez tām, un uz laiku ievestu konteineru piederumi un aprīkojums, ko importē vai nu kopā ar konteineru, bet ko paredzēts reeksportēt atsevišķi vai ar citu konteineru, vai ko importē atsevišķi, lai reeksportētu ar konteineru, kā arī sastāvdaļas, kuras paredzētas to konteineru remontam, ko atļauts ievest uz laiku; paliktņi; paraugi; reklāmfilmas;

d)    preces, kas importētas vienīgi izglītības, zinātnes vai kultūras mērķiem, piemēram, zinātniskais aprīkojums, pedagoģiskie materiāli, jūrnieku sadzīves priekšmeti un citas preces, ko ieved saistībā ar izglītības, zinātnes vai kultūras pasākumiem; rezerves daļas zinātniskajam aprīkojumam un pedagoģiskiem materiāliem, kam atļauta pagaidu ievešana; un darbarīki, kas īpaši paredzēti šāda aprīkojuma apkopei, pārbaudei, kalibrēšanai vai labošanai;

e)    personiskas mantas, kas ir jauni vai lietoti priekšmeti, kuri ceļotājam, ņemot vērā ceļošanas apstākļus, ceļojuma laikā pamatoti vajadzīgi personiskai lietošanai, izņemot komerciālos nolūkos ievestas preces; un sportam importētas preces, piemēram, sporta inventārs un citi priekšmeti, ko ceļotāji izmanto pagaidu ievešanas teritorijā rīkotās sporta sacensībās, demonstrējumos vai treniņos;

f)    tūrisma reklāmas materiāli, piemēram, preces, kuru ievešanas mērķis ir rosināt cilvēkus apmeklēt citu valsti, jo īpaši nolūkā piedalīties tur rīkotos kultūras, reliģijas, tūrisma, sporta vai arodpasākumos vai skatēs, katra Puse šīm precēm var pieprasīt garantiju vai depozītu;

g)    preces, kas importētas humāniem mērķiem, piemēram, medicīnas, ķirurģijas un laboratoriju aprīkojums un palīdzības sūtījumi, piemēram, satiksmes līdzekļi un citi transportlīdzekļi, segas, teltis, saliekamās mājas vai citas preces, pēc kurām ir vislielākā vajadzība un kuras nosūta kā palīdzību personām, kas cietušas dabas katastrofās un līdzīgās katastrofās, un

h)    īpašiem mērķiem importēti dzīvnieki, piemēram, policijas suņi vai zirgi; meklētājsuņi, suņi, kas pavada neredzīgos, suņi, kas piedalās glābšanas operācijām, dzīvnieki dalībai izrādēs, izstādēs, konkursos, sacensībās vai demonstrācijās, izklaidei, piemēram, cirka dzīvnieki, dzīvnieki ceļošanai, tostarp ceļotāju lolojumdzīvnieki, dzīvnieki darba vai pārvadājumu veikšanai, medicīniskiem mērķiem, piemēram, čūsku indes iegūšanai.

3.    Katra Puses saskaņā ar tās normatīvajiem aktiem 10 akceptē 2. punktā minēto preču pagaidu ievešanu, kā arī – neatkarīgi no to izcelsmes –, ATA karnetes, kuras saskaņā ar Muitas konvenciju par ATA karneti preču pagaidu ievešanai, kas noslēgta 1990. gada 26. jūnijā, izsniegtas un apstiprinātas otrā Pusē un kuras garantējusi asociācija, kas ir starptautiskās galvotāju ķēdes daļa, kuras apstiprinājušas kompetentās iestādes un kuras ir derīgas importētājas Puses teritorijā.

4.22. PANTS

Remontētas preces

1.    Šajā pantā “remonts” nozīmē jebkādu apstrādes darbību, kas veikta precei, lai novērstu darbības defektus vai būtisku kaitējumu, un iever preces atjaunošanu, lai tā pildītu savas sākotnējās funkcijas vai lai nodrošinātu tās atbilstību lietošanas tehniskajām prasībām, bez kā preci vairs nevarētu izmantot parastā veidā nolūkam, kādam tā bijusi paredzēta. Remonts ietver atjaunošanu un apkopi, bet neietver darbību vai procesu, kas:

a)    iznīcina preces pamatīpašības vai rada jaunu vai komerciāli atšķirīgu preci;

b)    pārveido nepabeigtu preci gatavā precē vai

c)    tiek veikts, lai uzlabotu vai paaugstinātu preces tehnisko veiktspēju.

2.    Puse nepiemēro muitas nodokli precei (neatkarīgi no tās izcelsmes), kas tiek ievesta atpakaļ Puses muitas teritorijā pēc tam, kad prece ir bijusi uz laiku izvesta no tās muitas teritorijas uz otras Puses muitas teritoriju remontam.

3.    Šā panta 2. punktu nepiemēro tādām precēm, kas ievestas muitas noliktavās, brīvās tirdzniecības zonās vai ar līdzīgu statusu un ko pēc tam izved remontam un neieved atpakaļ muitas noliktavās, brīvās tirdzniecības zonās vai ar līdzīgu statusu.

4.    Puse nepiemēro muitas nodokli precei (neatkarīgi no tās izcelsmes), kas uz laiku ievesta no otras Puses muitas teritorijas remontam.

4.23. PANTS

Maksas un formalitātes

1.    Nodevas un citi maksājumi, ko kāda Puse uzliek otras Puses preces importam vai eksportam vai saistībā ar to, nepārsniedz sniedzamo pakalpojumu aptuvenās izmaksas un nav paredzēti vietējo preču netiešai aizsardzībai vai ar fiskālām vajadzībām pamatotu nodokļu uzlikšanu importam vai eksportam.

2.    Puse neiekasē nodevas vai citus maksājumus par otras Puses preces importu vai eksportu vai saistībā ar to uz ad valorem pamata.

3.    Katra Puse var noteikt maksājumus vai atgūt izmaksas tikai tad, ja tiek sniegti konkrēti pakalpojumi, tostarp šādi:

a)    muitas personāla ierašanās pēc pieprasījuma ārpus oficiālā darba laika vai telpās, kas nav muitas telpas;

b)    analīzes vai ekspertu ziņojumi par precēm un pasta izmaksas par preču atdošanu pieteikuma iesniedzējam, jo īpaši attiecībā uz lēmumiem par saistošu izziņu vai informācijas sniegšanu par tiesību aktu muitas jomā piemērošanu;

c)    preču pārbaude vai paraugu ņemšana pārbaudes nolūkā, vai preču iznīcināšana, ja rodas citas izmaksas, kas nav saistītas ar muitas personāla iesaistīšanu, vai

d)    ārkārtas kontroles pasākumi, ja tie ir vajadzīgi sakarā ar preču veidu vai iespējamu risku.

4.    Katra Puse nekavējoties publicē visas maksas un maksājumus, ko tā var uzlikt saistībā ar importu vai eksportu, tādā veidā, lai valdības, tirgotāji un citas ieinteresētās personas varētu ar tām iepazīties.

5.    Puse saistībā ar jebkādu otras Puses preču importu nepiemēro konsulārās formalitātes, tostarp ar tām saistītas maksas un maksājumus.

5. NODAĻA

TIRDZNIECĪBAS AIZSARDZĪBAS PASĀKUMI

A IEDAĻA

ANTIDEMPINGA UN KOMPENSĀCIJAS MAKSĀJUMI

5.1. PANTS

Vispārīgie noteikumi

1.    Puses apstiprina savas tiesības un pienākumus saskaņā ar Antidempinga nolīgumu un SKP nolīgumu.

2.    Šīs iedaļas nolūkiem nepiemēro preferenciālas izcelsmes noteikumus saskaņā ar 3. nodaļu (Izcelsmes noteikumi).

5.2. PANTS

Pārredzamība

1.    Antidempinga un antisubsidēšanas izmeklēšanas un pasākumi būtu jāizmanto, pilnībā ievērojot attiecīgās PTO prasības, kas noteiktas Antidempinga nolīgumā un SKP nolīgumā, un to pamatā vajadzētu būt taisnīgai un pārredzamai sistēmai.

2.    Katra Puse, tiklīdz tas praktiski iespējams, pēc katra pagaidu pasākumu piemērošanas un katrā ziņā pirms galīgā lēmuma pieņemšanas nodrošina pilnīgu visu to būtisko faktu un apsvērumu izpaušanu, uz kuru pamata pieņemts lēmums piemērot galīgos pasākumus. Šāda izpaušana neskar Antidempinga nolīguma 6.5. pantu un SKP nolīguma 12.4. pantu. Katra Puse izpauž šādus būtiskus faktus un apsvērumus rakstiski un atvēl ieinteresētajām personām pietiekamu laiku piezīmju iesniegšanai.

3.    Katrai ieinteresētajai personai dod iespēju izteikt savu viedokli antidempinga vai antisubsidēšanas izmeklēšanu laikā ar noteikumu, ka tas nevajadzīgi nekavē izmeklēšanu veikšanu.

5.3. PANTS

Sabiedrības interešu ievērošana

Katra Puse ņem vērā stāvokli tās iekšzemes ražošanas nozarē, importētājus un to pārstāvības apvienības, reprezentatīvus lietotājus un patērētāju pārstāvības organizācijas, ciktāl tie attiecīgajā laikposmā ir snieguši attiecīgu informāciju izmeklēšanas iestādēm. Puse, pamatojoties uz šādu informāciju, var nolemt nepiemērot antidempinga vai kompensācijas pasākumus.

5.4. PANTS

Mazākā maksājuma noteikums

Ja Puse nosaka antidempinga maksājumu otras Puses precēm, šāda maksājuma summa nepārsniedz dempinga starpību. Kad vien iespējams, antidempinga maksājumam vajadzētu būt mazākam par minēto starpību, ja šāds mazāks maksājums būtu atbilstošs, lai novērstu kaitējumu iekšzemes ražošanas nozarei.

5.5. PANTS

Strīdu izšķiršanas nepiemērošana

Uz šo iedaļu neattiecas 31. nodaļa.

B IEDAĻA

GLOBĀLIE AIZSARDZĪBAS PASĀKUMI

5.6. PANTS

Vispārīgie noteikumi

Puses apstiprina savas tiesības un pienākumus saskaņā ar GATT 1994 XIX pantu, Vienošanos par aizsardzības pasākumiem un Nolīguma par lauksaimniecību 5. pantu.

5.7. PANTS

Pārredzamība un galīgo pasākumu piemērošanai

1.    Neatkarīgi no 5.6. panta Puse, kura sāk globālu aizsardzības pasākumu izmeklēšanu vai plāno piemērot globālus aizsardzības pasākumus, nekavējoties sniedz, ja otra Puse to pieprasa un ja tai ir būtiska interese, rakstisku paziņojumu ar visu atbilstošo informāciju, kas bijusi globālo aizsardzības pasākumu izmeklēšanas sākšanas vai globālo aizsardzības pasākumu piemērošanas pamatā, tostarp attiecīgā gadījumā par pagaidu konstatējumiem. Šādi paziņojumi neskar Vienošanās par aizsardzības pasākumiem 3. panta 2. punktu.

2.    Piemērojot galīgus globālus aizsardzības pasākumus, katra Puse cenšas tos piemērot tā, lai vismazāk ietekmētu divpusējo tirdzniecību, ar noteikumu, ka pasākumu skartajai Pusei ir būtiska interese, kā definēts 4. punktā.

3.    Šā panta 2. punkta nolūkos, ja Puse uzskata, ka ir izpildītas juridiskās prasības galīgu globālu aizsardzības pasākumu piemērošanai, un gatavojas piemērot šādus pasākumus, tā paziņo par to otrai Pusei un sniedz iespēju divpusēji apspriesties, ar noteikumu, ka otrai Pusei ir būtiska interese, kā definēts 4. punktā. Ja 15 dienu laikā pēc paziņojuma nav atrasts apmierinošs risinājums, importētāja Puse var pieņemt attiecīgos globālos aizsardzības pasākumus problēmas risināšanai.

4.    Šajā pantā uzskata, ka Pusei ir būtiska interese, ja tā ir viena no pieciem lielākajiem importētās preces piegādātājiem pēdējo trīs gadu laikposmā, vērtējot pēc absolūtā apjoma vai vērtības.

5.8. PANTS

Strīdu izšķiršanas nepiemērošana

Uz šo nodaļu neattiecas 31. nodaļa (Starpvalstu strīdu izšķiršana).

C IEDAĻA

DIVPUSĒJI AIZSARDZĪBAS PASĀKUMI

1. APAKŠSADAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

5.9. PANTS

Definīcijas

Šajā iedaļā:

a)    “iekšzemes ražošanas nozare” ir – attiecībā uz importētam precēm – līdzīgu vai tieši konkurējošu preču ražotāju kopums, kas darbojas vienas Puses teritorijā, vai ražotāji, kuru līdzīgu vai tieši konkurējošu preču kopējais saražotais apjoms veido lielāko daļu no minēto preču kopējā iekšzemes ražošanas apjoma;

b)    “pārejas periods” ir:

i)    septiņu gadu laikposms pēc šā nolīguma spēkā stāšanās dienas vai

ii)    ikvienai precei, attiecībā uz kuru tās Puses saraksts 2. pielikumā, kura piemēro divpusēju aizsardzības pasākumu, noteikts septiņu gadu tarifu atcelšanas posms – tarifu atcelšanas periods minētajai precei plus divi gadi.

5.10. PANTS

Divpusēja aizsardzības pasākuma piemērošana

1.    Neatkarīgi no B iedaļas – ja pēc tam, kad atbilstīgi šim nolīgumam piemērotais muitas nodoklis ir samazināts vai atcelts, vienas Puses noteiktas izcelsmes prece tiek importēta otras Puses teritorijā tādā palielinātā apjomā, kuru nosaka absolūtā izteiksmē vai attiecībā pret iekšzemes ražošanu, un ar tādiem nosacījumiem, ka rodas nopietns kaitējums vai tā draudi iekšzemes ražošanas nozarei, kas ražo līdzīgas vai tieši konkurējošas preces, importētāja Puse var pieņemt attiecīgus divpusējus aizsardzības pasākumus, ievērojot šajā iedaļā izklāstītos nosacījumus un procedūras.

2.    Ja ir izpildīti 1. punkta nosacījumi, importētāja Puse var noteikt vienu no turpmāk minētajiem divpusējiem aizsardzības pasākumiem:

a)    šajā nolīgumā paredzētā, attiecīgajai precei piemērojamā muitas nodokļa likmes turpmākas pazemināšanas apturēšana, vai

b)    muitas nodokļa likmes palielināšana attiecīgajai precei līdz apmēram, kas nepārsniedz mazāko no šādiem lielumiem:

i)    precei piemērojamo lielākās labvēlības režīma muitas nodokļa likmi, kas ir spēkā pasākuma piemērošanas laikā, vai

ii)    precei piemērojamo lielākās labvēlības režīma muitas nodokļa likmi, kas ir spēkā dienā tieši pirms šā nolīguma spēkā stāšanās dienas.

5.11. PANTS

Divpusēju aizsardzības pasākumu standarti

1.    Divpusēju aizsardzības pasākumu nepiemēro:

a)    izņemot tādā mērā un uz tik ilgu laiku, cik varētu būt nepieciešams, lai novērstu vai labotu nopietnu kaitējumu vai tā draudus iekšzemes ražošanas nozarei;

b)    laikposmā, kas pārsniedz divus gadus; laikposmu var pagarināt par vēl diviem gadiem, ja importētājas Puses kompetentās izmeklēšanas iestādes saskaņā ar šajā iedaļā noteiktajām procedūrām nosaka, ka pasākums joprojām ir nepieciešams, lai novērstu vai labotu nopietnu kaitējumu vai tā draudus iekšzemes ražošanas nozarei, ar noteikumu, ka kopējais divpusējā aizsardzības pasākuma piemērošanas laiks, ieskaitot sākotnējās piemērošanas periodu un ikvienu tā pagarinājumu, nepārsniedz četrus gadus, vai

c)    ja ir beidzies pārejas periods, kas noteikts 5.9. panta b) punktā.

2.    Ja Puse pārtrauc piemērot divpusēju aizsardzības pasākumu, muitas nodokļa likme ir likme, kas būtu bijusi spēkā attiecīgajai precei saskaņā ar Puses grafiku 2. pielikumā.

3.    Lai atvieglotu attiecīgās nozares pielāgošanos situācijā, kad sagaidāms, ka divpusējs aizsardzības pasākums būs ilgāks par vienu gadu, Puse, kas piemēro pasākumu, to ar regulāriem starplaikiem pakāpeniski liberalizē visā piemērošanas laikā.

5.12. PANTS

Pagaidu divpusēji aizsardzības pasākumi

1.    Kritiskos apstākļos, kad kavēšanās varētu nodarīt kaitējumu tādā mērā, kas būtu grūti labojams, Puse, neievērojot 5.21. panta 1. punkta prasības, var provizoriski piemērot divpusēju aizsardzības pasākumu atbilstoši sākotnējam konstatējumam, ka pastāv skaidri pierādījumi tam, ka otras Puses noteiktas izcelsmes preces imports ir palielinājies, jo saskaņā ar šo nolīgumu samazināts vai atcelts muitas nodoklis, un ka šāds imports rada nopietnu kaitējumu vai tā draudus iekšzemes ražošanas nozarei.

2.    Ikviena pagaidu divpusēja aizsardzības pasākuma ilgums nepārsniedz 200 dienas, kuru laikā Puse, kas piemēro pasākumu, ievēro attiecīgos procedūras noteikumus, kuri paredzēti 2. apakšiedaļā. Puse, kas piemēro pagaidu divpusējo aizsardzības pasākumu, nekavējoties atmaksā tarifa palielinājumu, ja 2. apakšiedaļā minētajā izmeklēšanā netiek konstatēts, ka ir izpildītas 5.10. panta 1. punkta prasības. Pagaidu divpusēja aizsardzības pasākumu ilgumu ieskaita kā daļu no 5.11. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētā laikposma.

3.    Puse, kas piemēro pagaidu divpusējo aizsardzības pasākumu, informē otru Pusi par šādu pagaidu pasākumu piemērošanu un, ja otra Puse to pieprasa, nekavējoties nodod jautājumu izskatīšanai Tirdzniecības komitejā.

5.13. PANTS

Kompensācija un koncesiju pārtraukšana

1.    Puse, kas piemēro divpusēju aizsardzības pasākumu, apspriežas ar otru Pusi, kuras ražojumiem tiek piemērots pasākums, lai vienotos par atbilstīgu tirdzniecības liberalizācijas kompensāciju tādu koncesiju veidā, kuru ietekme uz tirdzniecību pēc būtības ir līdzvērtīga. Puse, kas piemēro divpusēju aizsardzības pasākumu, nodrošina iespēju veikt šādu apspriešanos ne vēlāk kā 30 dienas no divpusējā aizsardzības pasākuma piemērošanas.

2.    Ja 1. punktā minētās apspriešanās rezultātā 30 dienu laikā pēc apspriešanās sākuma netiek panākta vienošanās par tirdzniecības liberalizācijas kompensāciju, Puse, kuras precēm tiek piemērots divpusējās aizsardzības pasākums, var apturēt tādu koncesiju piemērošanu, kuru ietekme uz otras Puses tirdzniecību pēc būtības ir līdzvērtīga.

3.    Puse, kuras precēm tiek piemērots divpusējās aizsardzības pasākums, rakstiski informē otru Pusi vismaz 30 dienas pirms tā aptur koncesiju piemērošanu saskaņā ar 2. punktu.

4.    Pienākumu sniegt kompensāciju saskaņā ar 1. punktu un tiesības apturēt koncesiju piemērošanu saskaņā ar 2. punktu:

a)    neīsteno divpusējā aizsardzības pasākuma pirmo 24 mēnešu spēkā esamības laikā, ar noteikumu, ka divpusējais aizsardzības pasākums tika piemērots importa absolūta palielinājuma rezultātā, un

b)    beidzas divpusējā aizsardzības pasākuma izbeigšanās dienā.

5.14. PANTS

Laikposms starp diviem aizsardzības pasākumiem un aizsardzības pasākumu nepiemērošana vienlaicīgi

1.    Puse nepiemēro aizsardzības pasākumu, kas minēts šajā iedaļā, tādas preces importam, kurai iepriekš ticis piemērots šāds pasākums, izņemot gadījumu, kad ir pagājusi puse no laikposma, kurā aizsardzības pasākums tika piemērots iepriekšējā laikposmā. Aizsardzības pasākumu, kas vienai un tai pašai precei ticis piemērots vairāk nekā vienu reizi, nevar pagarināt vēl par diviem gadiem, kā noteikts 5.11. panta 1. punkta b) apakšpunktā.

2.    Puse attiecībā uz vienu un to pašu preci un vienā un tajā pašā laikposmā nepiemēro:

a)    divpusēju aizsardzības pasākumu vai pagaidu divpusēju aizsardzības pasākumu saskaņā ar šo daļu un

b)    globālu aizsardzības pasākumu saskaņā ar GATT 1994 XIX pantu un Vienošanos par aizsardzības pasākumiem.

5.15. PANTS

Eiropas Savienības tālākie reģioni 11

1.    Ja kādu Čīles izcelsmes preci importē viena vai vairāku Eiropas Savienības tālāko reģionu teritorijā tādos palielinātos daudzumos un ar tādiem nosacījumiem, kas raisa vai draud izraisīt nopietnu ekonomiskās situācijas pasliktināšanos attiecīgajā tālākajā reģionā, Eiropas Savienība pēc alternatīvu risinājumu izskatīšanas izņēmuma kārtā var piemērot divpusējus aizsardzības pasākumus, kuri attiecas tikai uz attiecīgā reģiona teritoriju.

2.    Šā panta 1. punktā “nopietna pasliktināšanās” ir lielas grūtības ekonomikas nozarē, kas ražo līdzīgas vai tieši konkurējošas preces. Nopietnu pasliktināšanos konstatē, pamatojoties uz objektīviem faktoriem, tostarp šādiem:

a)    importa apjoma palielinājums absolūtā vai relatīvā izteiksmē attiecībā pret iekšzemes ražošanu un importu no citiem avotiem un

b)    šā panta 1. punktā minētā importa ietekme uz attiecīgās ražošanas nozares vai attiecīgās tautsaimniecības nozares stāvokli, tai skaitā uz pārdošanas apjomu, ražošanu, finansiālo situāciju un nodarbinātību.

3.    Neskarot 1. punktu, pārējie šīs iedaļas noteikumi, kas piemērojami divpusējiem aizsardzības pasākumiem, ir piemērojami arī visiem aizsardzības pasākumiem, kuri pieņemti saskaņā ar šo pantu. Visas atsauces uz “nopietnu kaitējumu” citos šīs iedaļas noteikumos saprot kā “nopietnu pasliktināšanos”, ja tas attiecināts saistībā ar Eiropas Savienības tālākajiem reģioniem.

2. APAKŠIEDAĻA

PROCEDŪRAS NOTEIKUMI, KAS PIEMĒROJAMI DIVPUSĒJIEM AIZSARDZĪBAS PASĀKUMIEM

5.16. PANTS

Piemērojamie tiesību akti

Lai piemērotu divpusējus aizsardzības pasākumus, katras Puses kompetentās izmeklēšanas iestādes ievēro šīs apakšiedaļas noteikumus. Gadījumos, kuri nav ietverti šajā apakšiedaļā, kompetentā izmeklēšanas iestāde piemēro noteikumus, kas pieņemti atbilstoši minētās iestādes Puses tiesību aktiem.

5.17. PANTS

Drošības procedūras sākšana

1.    Puses kompetentā izmeklēšanas iestāde var sākt procedūru attiecībā uz divpusēju aizsardzības pasākumu (“drošības procedūra”) pēc rakstiska pieteikuma 12 , ko iesniegusi iekšzemes ražošanas nozare vai kas iesniegts tās vārdā, vai ārkārtas apstākļos pēc savas iniciatīvas.

2.    Uzskata, ka pieteikumu ir iesniegusi iekšzemes ražošanas nozare vai tas iesniegts tās vārdā, ja to atbalsta iekšzemes ražotāji, kuru kopējais izlaides apjoms veido vairāk nekā 50 % no līdzīgu vai tieši konkurējošu preču kopējās iekšzemes produkcijas, kas saražota tajā iekšzemes rūpniecības nozares daļā, kura vai nu atbalsta pieteikumu vai iebilst pret to. Tomēr kompetentā izmeklēšanas iestāde nesāk izmeklēšanu, ja to iekšzemes ražotāju daļa, kuri izteikuši atbalstu pieteikumam, atbilst mazāk nekā 25 % no līdzīgu vai tieši konkurējošu preču kopējās iekšzemes produkcijas, kas valstī saražota iekšzemes ražošanas nozarē.

3.    Tiklīdz kompetentā izmeklēšanas iestāde ir sākusi izmeklēšanu, 1. punktā minēto rakstisko pieteikumu, izņemot tajā ietverto konfidenciālo informāciju, nekavējoties dara pieejamu visiem, uz kuriem tas var attiekties.

4.    Uzsākot drošības procedūru, kompetentā izmeklēšanas iestāde publicē paziņojumu par drošības procedūras sākšanu Puses oficiālajā izdevumā. Paziņojumā norāda:

a)    attiecīgā gadījumā – struktūru, kas iesniegusi rakstisko pieteikumu;

b)    importētās preces, uz kurām attiecas drošības procedūra;

c)    apakšpozīciju un tarifa pozīciju, kurā klasificēta importētā prece;

d)    ierosinātā piemērojamā pasākuma veidu;

e)    atklāto uzklausīšanu saskaņā ar 5.20. panta a) punktu vai laikposmu, kurā ieinteresētās personas var iesniegt pieprasījumu tikt uzklausītām saskaņā ar 5.20. panta b) punktu;

f)    vietu, kurā var iepazīties ar rakstisko pieteikumu un jebkuriem citiem nekonfidenciāliem dokumentiem, kas iesniegti procedūras laikā, un

g)    tās iestādes nosaukums, adrese un tālruņa numurs, kurā var pieprasīt papildu informāciju.

5.    Attiecībā uz drošības procedūru, kas sākta saskaņā ar 1. punktu, pamatojoties uz rakstisku pieteikumu, kompetentā izmeklēšanas iestāde nepublicē paziņojumu par procedūras sākšanu, kā prasīts 3. punktā, pirms tā iepriekš nav rūpīgi izvērtējusi, vai rakstiskais pieteikums atbilst tās iekšzemes tiesību aktu prasībām un 1. un 2.  punkta prasībām, un ietver pamatotus pierādījumus tam, ka otras Puses noteiktas izcelsmes preces imports ir palielinājies, jo saskaņā ar šo nolīgumu samazināts vai atcelts muitas nodoklis, un ka šāds imports rada iespējamu nopietnu kaitējumu vai tā draudus.

5.18. PANTS

Izmeklēšana

1.    Puse piemēro divpusēju aizsardzības pasākumu tikai pēc tam, kad tās kompetentā izmeklēšanas iestāde ir veikusi izmeklēšanu saskaņā ar Vienošanās par aizsardzības pasākumiem 3. panta 1. punktu un 4. panta 2. punkta c) apakšpunktu; tādēļ Vienošanās par aizsardzības pasākumiem 3. panta 1. punkts un 4. panta 2. punkta c) apakšpunkts mutatis mutandis tiek iekļauts šajā nolīgumā un kļūst par tā daļu.

2.    Veicot 1. punktā minēto izmeklēšanu, Puse ievēro Vienošanās par aizsardzības pasākumiem 4. panta 2. punkta a) apakšpunktā noteiktās prasības. Tādēļ Vienošanās par aizsardzības pasākumiem 4. panta 2. punkta a) apakšpunkts mutatis mutandis tiek iekļauts šajā nolīgumā un kļūst par tā daļu.

3.    Ja Puse sniedz paziņojumu saskaņā ar šā panta 1. punktu un Vienošanās par aizsardzības pasākumiem 3. panta 1. punktu, ka tā piemēro vai pagarina divpusēju aizsardzības pasākumu, minētajā paziņojumā norāda:

a)    pierādījumus par nopietnu kaitējumu vai tā draudiem, ko izraisījis otras Puses noteiktas izcelsmes preces importa pieaugums, jo saskaņā ar šo nolīgumu samazināts vai atcelts muitas nodoklis; izmeklēšanā ar objektīviem pierādījumiem parāda, ka starp attiecīgās preces importa palielinātiem apjomiem un nopietno kaitējumu vai tā draudiem pastāv cēloņsakarība. Tāpat pārbauda citus zināmus faktorus, ne tikai importa pieaugumu, lai nodrošinātu, ka nopietnais kaitējums vai tā draudi, ko izraisījuši šie citi faktori, netiek pamatots ar importa pieaugumu;

b)    precīzu tās preces aprakstu, uz kuru attiecas divpusējais aizsardzības pasākums, tai skaitā tās HS koda pozīciju vai apakšpozīciju, kas ir 2. pielikuma tarifu saistību sarakstu pamatā;

c)    precīzu divpusējā aizsardzības pasākuma aprakstu;

d)    divpusējā aizsardzības pasākuma piemērošanas sākuma datumu, tā paredzamo ilgumu un attiecīgā gadījumā pasākuma pakāpeniskas liberalizācijas grafiku saskaņā ar 5.11. panta 3. punktu, un

e)    divpusējā aizsardzības pasākuma pagarināšanas gadījumā — pierādījumus, ka attiecīgā iekšzemes ražošanas nozare pielāgojas.

4.    Pēc vienas Puses pieprasījuma Puse, kuras precei piemēro drošības procedūru atbilstoši šai iedaļai, Puse, kas īsteno minēto procedūru, iesaistās apspriedēs ar pieprasījumu iesniegušo Pusi, lai pārskatītu atbilstoši 1. punktam sniegtu paziņojumu vai publisku paziņojumu vai ziņojumu, kuru sniegusi kompetentā izmeklēšanas iestāde saistībā ar drošības procedūru.

5.    Katra Puse nodrošina, ka tās kompetentā izmeklēšanas iestāde pabeidz ikvienu atbilstoši šim pantam veiktu izmeklēšanu 12 mēnešu laikā pēc tās sākšanas dienas.

5.19. PANTS

Konfidenciāla informācija

1.    Pret jebkuru informāciju, kura pēc būtības ir konfidenciāla vai kura sniegta kā konfidenciāla, attiecīgi to pamatojot, kompetentā izmeklēšanas iestāde izturas kā pret konfidenciālu. Šāda informācija netiek izpausta bez to sniegušās ieinteresētās personas atļaujas.

2.    Ieinteresētās personas, kuras sniedz konfidenciālu informāciju, tiek lūgtas sagatavot tās nekonfidenciālu kopsavilkumu, vai, ja šādas personas norāda, ka šādu informāciju nav iespējams sagatavot kopsavilkumu, tās norāda iemeslus, kādēļ tas nav iespējams. Kopsavilkumiem jābūt pietiekami detalizētiem, lai varētu pienācīgi saprast sniegtās konfidenciālās informācijas būtību. Tomēr, ja kompetentā izmeklēšanas iestāde konstatē, ka lūgums nodrošināt informācijas konfidencialitāti nav pamatots, un ja attiecīgā ieinteresētā persona vai nu nevēlas publiskot informāciju, vai atļaut tās izpaušanu vispārinātā vai kopsavilkuma veidā, kompetentā izmeklēšanas iestāde var neņemt vērā šādu informāciju, izņemot gadījumu, kad minētajai iestādei par apmierinājumu no attiecīgiem avotiem var pierādīt, ka informācija ir patiesa.

5.20. PANTS

Uzklausīšana

Katras drošības procedūras gaitā kompetentā izmeklēšanas iestāde:

a)    pēc pamatota paziņojuma sniegšanas organizē atklātu uzklausīšanu, lai ļautu visām ieinteresētajām personām un ikvienai patērētāju pārstāvības organizācijai piedalīties personīgi vai ar pārstāvja starpniecību, lai iesniegtu pierādījumus un dotu tai iespēju tikt uzklausītai saistībā ar nopietno kaitējumu vai nopietnā kaitējuma draudiem un atbilstošo aizsardzības līdzekli, vai

b)    nodrošina iespēju visām ieinteresētajām personām tikt uzklausītām, ja tās termiņā, kas noteikts 5.17. panta 4. punktā minētajā paziņojumā par procedūras sākšanu, ir iesniegušas rakstisku pieteikumu, kurā norādīts, ka izmeklēšanas rezultāti tās varētu ietekmēt un ka pastāv īpaši iemesli to mutiskai uzklausīšanai.

5.21. PANTS

Paziņojumi, pārbaude Tirdzniecības komitejā un publiskošana

1.    Ja Puse uzskata, ka pastāv kāds no 5.10. panta 1. punktā vai 5.15. panta 1. punktā minētajiem apstākļiem, tā nekavējoties nodod jautājumu izskatīšanai Tirdzniecības komitejā. Tirdzniecības komiteja var sagatavot ieteikumus radušos apstākļu novēršanai. Ja Tirdzniecības komiteja nav sagatavojusi ieteikumus ar mērķi novērst radušos apstākļus vai ja 30 dienās pēc tam, kad viena Puse ir iesniegusi jautājumu izskatīšanai Tirdzniecības komitejā, nav panākts cits apmierinošs risinājums, importētāja Puse saskaņā ar šo iedaļu var pieņemt attiecīgos divpusējos aizsardzības pasākumus radušos apstākļu novēršanai.

2.    Šā panta 1. punkta nolūkiem importētāja Puses eksportētājai Pusei sniedz visu būtisko informāciju, tostarp pierādījumus par nopietno kaitējumu vai tā draudiem iekšzemes ražotājiem, kas ražo līdzīgo un tieši konkurējošo preci, kuru izraisījis importa palielinājums, iesaistītās preces precīzu aprakstu un ierosināto divpusējo aizsardzības pasākumu, ierosināto tā piemērošanas datumu un paredzamo ilgumu.

3.    Puse, kas pieņem divpusējos aizsardzības pasākumus, attiecīgās Puses oficiālajā izdevumā publicē savus konstatējumus un pamatotos secinājumus, kuri izdarīti par visiem attiecīgajiem faktiskajiem un tiesiskajiem jautājumiem, tostarp importētās preces aprakstu un situāciju, kura bijusi par pamatu pasākumu piemērošanai saskaņā ar 5.10. panta 1. punktu vai 5.15. panta 1. punktu, cēloņsakarību starp šādu situāciju un importa pieaugumu un pasākumu veidu, līmeni un ilgumu.

5.22. PANTS

Dokumentu angļu valodā akceptēšana drošības procedūrās

Lai atvieglotu dokumentu iesniegšanu drošības procedūrās, Puses kompetentā izmeklēšanas iestāde, kura ir atbildīga par procedūru, pieņem ieinteresēto personu iesniegtos dokumentus angļu valodā ar noteikumu, ka minētās personas vēlāk, kompetentās iestādes noteiktā garākā termiņā, iesniedz dokumentu tulkojumu valodā, kurā īsteno drošības procedūru.

6. NODAĻA

SANITĀRIE UN FITOSANITĀRIE PASĀKUMI

6.1. PANTS

Mērķi

Šīs nodaļas mērķi ir šādi:

a)    aizsargāt cilvēku, dzīvnieku un augu veselību Pušu teritorijās, vienlaikus atvieglinot starp Pusēm tirdzniecību ar dzīvniekiem, dzīvnieku izcelsmes produktiem, augiem, augu produktiem, uz kuriem attiecas sanitārie un fitosanitārie (“SFS”) pasākumi:

i)    uzlabojot pārredzamību, saziņu un sadarbību SFS pasākumu jomā starp Pusēm;

ii)    izveidojot mehānismus un procedūras tirdzniecības atvieglošanai un

iii)    turpinot PTO SFS līguma principu īstenošanu;

b)    sadarboties daudzpusējos forumos un tādās jomās kā pārtikas nekaitīgums, dzīvnieku veselība un augu aizsardzības zinātne un

c)    sadarboties citās sanitāro un fitosanitāro jautājumu jomās vai citos forumos.

6.2. PANTS

Daudzpusējie pienākumi

Puses atkārtoti apstiprina savas tiesības un pienākumus saskaņā ar PTO līgumu un jo īpaši SFS līgumu. Minētās tiesības un pienākumi ir to darbību pamatā, kuras Puses veic saskaņā ar šo nodaļu.

6.3. PANTS

Piemērošanas joma

Šo nodaļu piemēro:

a)    visiem SFS pasākumiem, kā tie definēti SFS līguma A pielikumā, ciktāl tie ietekmē tirdzniecību starp Pusēm;

b)    sadarbībai daudzpusējos forumos, kas atzīti SFS līguma ietvaros;

c)    sadarbībai pārtikas nekaitīguma, dzīvnieku veselības un augu aizsardzības zinātnes jomā un

d)    sadarbībai jebkurās citās sanitāro un fitosanitāro jautājumu jomās jebkurā citā forumā pēc Pušu vienošanās.

6.4. PANTS

Definīcijas

Šajā nodaļā un 6.-A līdz 6.-H pielikumā:

a)    piemēro definīcijas SFS līguma A pielikumā, kā arī Pārtikas kodeksa (Codex Alimentarius), Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijas un 1997. gada 17. novembrī Romā parakstītās Starptautiskās augu aizsardzības konvencijas definīcijas, un

b)    “aizsargājamā zona” attiecībā uz konkrētu reglamentētu kaitīgo organismu ir oficiāli definēta ģeogrāfiska daļa katras Puses teritorijā, par kuru nav zināms, ka minētais kaitīgais organisms tur būtu sastopams, neraugoties uz labvēlīgiem apstākļiem un tā esamību citās minētās Puses teritorijas daļās.

6.5. PANTS

Kompetentās iestādes

1.    Pušu kompetentās iestādes ir iestādes, kas atbildīgas par šajā nodaļā minēto pasākumu īstenošanu, kā noteikts 6.-A pielikumā.

2.    Saskaņā ar 6.12. pantu Puses informē viena otru par visām nozīmīgām izmaiņām to kompetento iestāžu struktūrā, organizācijā un kompetenču sadalē.

6.6. PANTS

Dzīvnieku slimību, dzīvnieku infekciju un kaitīgo organismu statusa atzīšana

1.    Uz dzīvnieku slimību un dzīvnieku infekciju, tostarp zoonožu, statusu attiecas turpmāk minētais:

a)    importētāja Puse tirdzniecības nolūkos atzīst eksportētājas Puses vai tās reģionu, ko noteikusi eksportētāja Puse saskaņā ar šā nolīguma 6.-C pielikuma 1. punkta a) apakšpunkta i) punktu, dzīvnieku veselības statusu attiecībā uz 6.-B pielikuma norādītajām dzīvnieku slimībām;

b)    Ja kāda Puse uzskata, ka tās teritorijai vai kādam no tās reģioniem ir īpašs statuss attiecībā uz konkrētu dzīvnieku slimību, kas nav kāda no 6.-B pielikuma norādītajām dzīvnieku slimībām, tā var pieprasīt minētā statusa atzīšanu saskaņā ar 6.-C pielikuma 3. punktā noteiktajiem kritērijiem; importētāja Puse var pieprasīt tādas garantijas attiecībā uz dzīvu dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu importu, kas atbilst minētās Puses saskaņotajam statusam;

c)    Puses atzīst, ka Pušu teritoriju vai reģionu statuss vai stāvoklis nozarē vai apakšnozarē saistībā ar tādas dzīvnieku slimības izplatību un sastopamību, kas nav minēta 6.-B pielikumā, vai dzīvnieku infekciju vai attiecīgā gadījumā ar tām saistīto risku, kā to definējušas SFS līguma ietvaros atzītās starptautiskās standartu noteicējas organizācijas, ir tirdzniecības starp Pusēm pamatā; importētāja Puse attiecīgā gadījumā var pieprasīt tādas garantijas attiecībā uz dzīvu dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu importu, kas atbilst minētās Puses definētajam statusam saskaņā ar atbilstošajiem standartu noteicēju organizāciju ieteikumiem, un

d)    neskarot 6.9. un 6.15. pantu un, ja vien importētāja Puse neceļ tiešus iebildumus un nepieprasa paskaidrojošu vai papildu informāciju, konsultācijas vai pārbaudi saskaņā ar 6.11. un 6.14. pantu, katra Puse bez liekas kavēšanās veic likumdošanas un administratīvos pasākumus, kas vajadzīgi, lai atļautu tirdzniecību, pamatojoties uz šā punkta a), b) un c) apakšpunktu.

2.    Uz kaitīgiem organismiem attiecas turpmāk minētais:

a)    tirdzniecības nolūkos Puses atzīst kaitīgo organismu statusu attiecībā uz 6.-B pielikumā norādītajiem kaitīgajiem organismiem, un

b)    neskarot 6.9. un 6.15. pantu un, ja vien importētāja Puse neceļ tiešus iebildumus un nepieprasa paskaidrojošu vai papildu informāciju, konsultācijas vai pārbaudi saskaņā ar 6.11. un 6.14. pantu, katra Puse bez liekas kavēšanās veic likumdošanas un administratīvos pasākumus, kas vajadzīgi, lai atļautu tirdzniecību, pamatojoties uz šā punkta a) apakšpunktu.

6.7. PANTS

Reģionalizācijas lēmumu attiecībā uz
dzīvnieku slimībām, dzīvnieku infekcijām un kaitīgajiem organismiem atzīšana

1.    Puses atzīst reģionalizācijas koncepciju un piemēro to savstarpējā tirdzniecībā.

2.    Reģionalizācijas lēmumus attiecībā uz sauszemes dzīvnieku un ūdensdzīvnieku slimībām, kas uzskaitītas 6-B-1. papildinājumā, un kaitīgajiem organismiem, kuri uzskaitīti 6-B-2. papildinājumā, pieņem saskaņā ar 6.-C pielikumu.

3.    Attiecībā uz dzīvnieku slimībām un saskaņā ar 6.14. pantu eksportētāja Puse, kura vēlas, lai importētāja Puse atzītu reģionalizācijas lēmumu, paziņo savus pasākumus, ar ko tā īsteno reģionalizāciju, sniedzot pilnīgu paskaidrojumu un apliecinošus datus, kuri ir tās konstatējumu un lēmumu pamatā.

4.    Neskarot 6.15. pantu un, ja vien importētāja Puse 15 darba dienu laikā pēc reģionalizācijas lēmuma saņemšanas neceļ tiešus iebildumus un nepieprasa papildu informāciju, konsultācijas vai pārbaudi saskaņā ar 6.11. un 6.14. pantu, Puses uzskata, ka minētais lēmums ir akceptēts.

5.    Šā panta 4. punktā minētās konsultācijas notiek saskaņā ar 6.14. panta 2. punktu. Importētāja Puse izvērtē papildu informāciju 15 darba dienās no papildu informācijas saņemšanas dienas. Šā panta 4. punktā minēto pārbaudi veic saskaņā ar 6.11. pantu un 25 darba dienu laikā no pieprasījuma veikt pārbaudi saņemšanas dienas.

6.    Attiecībā uz kaitīgajiem organismiem katra Puse nodrošina, ka tirdzniecībā ar augiem, augu produktiem un citiem produktiem ņem vērā otras Puses atzīto kaitīgo organismu statusu. Eksportētāja Puse, kas lūdz otru Pusi atzīt tās reģionalizācijas lēmumu, paziņo otrai Pusei savus pasākumus un lēmumus, kā norādīts Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (“FAO”) attiecīgajos Fitosanitāro pasākumu starptautiskajos standartos, tostarp ISPM 4 “Prasības no kaitīgajiem organismiem brīvu teritoriju noteikšanai”, ISPM 8 “Kaitīgo organismu statusa noteikšana teritorijā” un citos fitosanitāro pasākumu starptautiskajos standartos, kurus Puses uzskata par atbilstošiem. Neskarot 6.15. pantu un, ja vien kāda Puse trīs mēnešu laikā pēc reģionalizācijas lēmuma saņemšanas neceļ tiešus iebildumus un nepieprasa papildu informāciju, konsultācijas vai pārbaudi saskaņā ar 6.11. un 6.14. pantu, Puses uzskata, ka minētais lēmums ir akceptēts.

7.    Šā panta 4. punktā minētās konsultācijas notiek saskaņā ar 6.14. panta 2. punktu. Importētāja Puse izvērtē visu papildu informāciju trīs mēnešu laikā no tās saņemšanas dienas. Katra Puse šā panta 4. punktā minēto pārbaudi veic saskaņā ar 6.11. pantu un 12 mēnešu laikā no pieprasījuma veikt pārbaudi saņemšanas dienas, ņemot vērā attiecīgā kaitīgā organisma un kultūrauga bioloģiju.

8.    Pēc šā panta 2. līdz 7. punktā minēto procedūru pabeigšanas un neskarot šā nolīguma 6.15. pantu, katra Puse bez liekas kavēšanās veic nepieciešamos likumdošanas un administratīvos pasākumus, kas vajadzīgi, lai atļautu tirdzniecību, pamatojoties uz iepriekš minēto.

6.8. PANTS

Līdzvērtības atzīšana

1.    Puses var atzīt līdzvērtību attiecībā uz atsevišķu pasākumu, pasākumu grupu nozarei vai apakšnozarei piemērojamām sistēmām.

2.    Līdzvērtības atzīšanas nolūkā Puses ievēro 3. pantā minēto konsultēšanās procesu. Minētajā procesā ietilpst eksportētājas Puses veikta atsevišķo pasākumu līdzvērtības objektīva pierādīšana un importētājas Puses veikta objektīva līdzvērtības novērtēšana līdzvērtības iespējamas atzīšanas nolūkā.

3.    Trīs mēnešu laikā pēc tam, kad importētāja Puse ir saņēmusi eksportētājas Puses pieprasījumu atzīt tāda viena vai vairāku pasākumu līdzvērtīgumu, kas ietekmē vienu vai vairākas nozares vai apakšnozares, Puses sāk konsultēšanās procesu, īstenojot 6.-E pielikumā noteiktos posmus. Gadījumos, kad eksportētāja Puse iesniedz vairākus lūgumus, Puses pēc importētājas Puses lūguma 6.16. pantā minētajā apakškomitejā vienojas par grafiku, kādā tās uzsāks šajā punktā minēto procesu.

4.    Ja vien Puses nav vienojušās citādi, importētāja Puse pabeidz līdzvērtības izvērtējumu, kā izklāstīts 6.-E pielikumā, ne vēlāk kā 180 dienas pēc tam, kad tā no eksportētājas Puse ir saņēmusi tās līdzvērtības pierādījumu, kā izklāstīts minētajā pielikumā. Kā izņēmumu attiecībā uz sezonālajiem kultūraugiem ir attaisnojama līdzvērtības izvērtējuma pabeigšana vēlāk, ja tas nepieciešams, lai varētu veikt fitosanitāro pasākumu verificēšanu kultūrauga augšanai piemērotā periodā.

5.    Katras Puses prioritārās nozares vai apakšnozares, par kurām var sākt šā panta 3. punktā minēto konsultēšanās procesu, attiecīgā gadījumā ir jānosaka, ievērojot 6-E-1. papildinājumā noteiktās prioritātes. Apakškomiteja, kas minēta 6.16. pantā, var ieteikt, ka Apvienotā padome groza šo sarakstu, tostarp attiecībā uz prioritātēm.

6.    Importētāja Puse var atsaukt vai apturēt līdzvērtības atzīšanu, pamatojoties uz vienas Puses tādu grozījumu pasākumos, kas ietekmē attiecīgo līdzvērtību, ar noteikumu, ka tiek ievērotas turpmāk minētās procedūras:

a)    Saskaņā ar 6.13. pantu eksportētāja Puse informē importētāju Pusi par ikvienu ierosinātu grozījumu eksportētājas Puses pasākumā, attiecībā uz kuru ir atzīta līdzvērtība, un par to, kā ierosinātais grozījums varētu ietekmēt minēto līdzvērtību; importētāja Puse 30 darba dienu laikā pēc minētās informācijas saņemšanas paziņo eksportētājai Pusei, vai tā turpinās atzīt minēto līdzvērtību, pamatojoties uz ierosinātajiem pasākumiem, un

b)    saskaņā ar 6.13. pantu importētāja Puse informē eksportētāju Pusi par ikvienu ierosinātu grozījumu importētājas Puses pasākumā, kas ir bijis par pamatu līdzvērtības atzīšanai, un par to, kā ierosinātais grozījums varētu ietekmēt minēto līdzvērtības atzīšanu; ja importētāja Puse pārtrauc minētās līdzvērtības atzīšanu, Puses var kopīgi vienoties par nosacījumiem šā panta 3. punktā minētā procesa atkārtotai uzsākšanai, pamatojoties uz ierosināto grozījumu.

7.    Neskarot 6.15. pantu, importētāja Puse neatsauc vai neaptur līdzvērtības atzīšanu, pirms stājas spēkā vienas Puses ierosinātais grozījums.

8.    Līdzvērtības atzīšana vai tās atsaukšana vai apturēšana ir vienīgi importētājas Puses ziņā, kura rīkojas saskaņā ar savu administratīvo un juridisko sistēmu, tostarp attiecībā uz augiem, augu produktiem un pārējām precēm ietverot atbilstīgus paziņojumus saskaņā ar FAO Fitosanitāro pasākumu starptautiskajā standartā Nr. 13 “Nostādnes par neatbilstību un neatliekamas rīcības paziņošanu” un attiecīgā gadījumā – pārējiem starptautiskajiem fitosanitāro pasākumu standartiem. Importētāja Puse sniedz eksportētājai Pusei pilnīgu paskaidrojumu un apliecinošus datus attiecībā uz šā panta darbības jomā esošajiem konstatējumiem un lēmumiem. Līdzvērtības neatzīšanas vai līdzvērtības atzīšanas atsaukšanas vai apturēšanas gadījumā importētāja Puse informē eksportētāju Pusi par nosacījumiem 3. punktā minēta procesa atkārtotai uzsākšanai.

6.9. PANTS

Pārredzamība un tirdzniecības nosacījumi

1.    Puses piemēro vispārīgos importa nosacījumus. Neskarot saskaņā ar 6.7. pantu pieņemtos lēmumus, importētājas Puses ievešanas nosacījumus piemēro eksportētājas Puses teritorijā. Saskaņā ar 6.13. pantu importētāja Puse informē eksportētāju Pusi par savām SFS importa prasībām. Minētajā informācijā attiecīgā gadījumā ietver importētājas Puses prasīto sertifikātu vai apliecību paraugus.

2.    Katra Puse, lai paziņotu grozījumus vai ierosinātos grozījumus nosacījumos, kas minēti šā panta 1. punktā, ievēro SFS līguma 7. pantu un B pielikumu un turpmākos lēmumus, kurus pieņēmusi PTO SFS komiteja. Neskarot 6.15. pantu, importētāja Puse, nosakot visu grozījumu nosacījumos, kas minēti šā panta 1. punktā, spēkā stāšanās datumu, ņem vērā transportēšanai starp abu Pušu teritorijām nepieciešamo laiku.

3.    Ja importētāja Puse neievēro 2. punktā minētās paziņošanas prasības, tā 30 dienu laikā pēc attiecīgā grozījuma stāšanās spēkā turpina akceptēt visus sertifikātus vai apliecības, kas garantē importa nosacījumus, kuri bija piemērojami pirms minētā grozījuma.

4.    Kad Čīle piešķir piekļuvi tirgum vienai vai vairākām Eiropas Savienības nozarēm vai apakšnozarēm saskaņā ar 1. punktā minētajiem nosacījumiem, Čīle apstiprina visus turpmākos eksporta pieprasījumus, ko dalībvalstis iesniegušas, pamatojoties uz visaptverošu informācijas kopumu Eiropas Komisijas rīcībā, kas pazīstams kā valsts profils, izņemot gadījumus, kad Čīle pieprasa papildu informāciju ierobežotos konkrētos apstākļos, ja to uzskata par lietderīgu.

5.    Pēc līdzvērtības atzīšanas saskaņā ar 6.8. pantu 90 dienu laikā veic nepieciešamos likumdošanas un administratīvos pasākumus, kas nepieciešami minētās līdzvērtības atzīšanas īstenošanai ar mērķi atļaut tirdzniecību starp Pusēm nozarēs un apakšnozarēs, kurās importētāja Puse visus eksportētājas Puses SFS pasākumus atzīst par līdzvērtīgiem. Attiecībā uz dzīvniekiem, dzīvnieku izcelsmes produktiem, augiem, augu produktiem un citiem produktiem, uz kuriem attiecas SFS pasākumi, oficiālā sertifikāta vai oficiālā dokumenta, ko pieprasa importētāja Puse, paraugu var aizstāt ar 6.-H pielikumā paredzēto sertifikātu.

6.    Attiecībā uz 5. punktā minētajiem produktiem nozarēs vai apakšnozarēs, kurās par līdzvērtīgiem atzīts viens vai daži, bet ne visi pasākumi, Puses turpina savstarpēju tirdzniecību, pamatojoties uz to, ka tiek izpildīti 1. punktā minētie nosacījumi. Pēc eksportētājas Puses pieprasījuma piemēro 8. punktu.

7.    Šajā nodaļā importētāja Puse attiecībā uz otras Puses produktu importu nepieprasa importa licences.

8.    Attiecībā uz vispārīgajiem importa nosacījumiem, kas ietekmē tirdzniecību starp Pusēm, Puses pēc eksportētājas Puses pieprasījuma iesaistās apspriedēs saskaņā ar 6.14. pantu ar mērķi pieņemt importētājai Puses alternatīvus vai papildu importa nosacījumus. Puses attiecīgā gadījumā minēto alternatīvo vai papildu importa nosacījumu pamatā izmanto eksportētājas Puses pasākumus, kurus importētāja Puse ir atzinusi par līdzvērtīgiem. Ja Puses vienojas par alternatīviem vai papildu importa nosacījumiem, importētāja Puse 90 dienu laikā pēc to pieņemšanas veic likumdošanas vai administratīvus pasākumus, kas nepieciešami importa atļaušanai uz minēto nosacījumu pamata.

9.    Attiecībā uz dzīvniekiem, dzīvnieku izcelsmes produktiem, dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem importētāja Puse pēc eksportētājas Puses pieprasījuma, tam pievienojot attiecīgās garantijas, bez iepriekšējas pārbaudes un saskaņā ar 6.-D pielikumu apstiprina uzņēmumus, kas atrodas eksportētājas Puses teritorijā. Ja vien eksportētāja Puse nepieprasa papildu informāciju, importētāja Puse 30 darba dienu laikā pēc apstiprinājuma pieprasījuma, kuram pievienotas attiecīgās garantijas, saņemšanas veic likumdošanas vai administratīvus pasākumus, kas nepieciešami importa atļaušanai uz minēto nosacījumu pamata.

10.    Puse sākotnējo uzņēmumu sarakstu apstiprina saskaņā ar 6.-D pielikumu.

11.    Pēc vienas Puses pieprasījuma otra Puse sniedz pilnīgu paskaidrojumu un apliecinošus datus par šā panta darbības jomā esošajiem konstatējumiem un lēmumiem.

6.10. PANTS

Sertifikācijas procedūras

1.    Sertifikācijas procedūru nolūkos Puses ievēro 6.-H pielikumā izklāstītos principus un kritērijus.

2.    Puse izsniedz 6.9. panta 1. un 4. punktā minētos sertifikātus vai oficiālus dokumentus, kā noteikts 6.-H pielikumā.

3.    Apakškomiteja, kas minēta 6.16. pantā, var ieteikt, ka Tirdzniecības komiteja vai Tirdzniecības padome pieņem lēmumu, ar ko ievieš noteikumus, kuri jāievēro elektroniskas sertifikācijas vai sertifikātu atsaukšanas vai aizstāšanas gadījumā.

6.11. PANTS

Pārbaude

1.    Lai efektīvi īstenotu šo nodaļu, katrai Pusei ir tiesības:

a)    saskaņā ar 6.-F pielikumā izklāstītajām norādēm pārbaudīt otras Puses kompetento iestāžu kopējās kontroles programmas daļu vai programmu pilnībā; šādas pārbaudes izmaksas sedz Puse, kas pāraudi veic;

b)    no Pušu noteiktas dienas pieprasīt otrai Pusei sniegt minētās Puses kopējās kontroles programmas daļu vai programmu pilnībā un ziņojumu par saskaņā ar minēto programmu veikto kontroļu rezultātiem, un

c)    attiecībā uz laboratoriskām pārbaudēm saistībā ar dzīvnieku izcelsmes produktiem – pieprasīt otras Puses dalību periodiskā savstarpējas salīdzināšanas pārbaužu programmā konkrētām pārbaudēm, ko organizē pieprasījumu iesniegušās Puses references laboratorija; minētās dalības izmaksas sedz Puse, kura piedalās.

2.    Katra Puse savu pārbaužu rezultātus un slēdzienus var darīt zināmus trešām valstīm, kā arī tos publiskot.

3.    Apakškomiteja, kas minēta 6.16. pantā, var ieteikt Tirdzniecības padomei grozīt 6.-F pielikumu, pienācīgi ņemot vērā starptautisko organizāciju attiecīgi paveikto darbu.

4.    Šajā pantā minēto pārbaužu rezultāti var dot ieguldījumu Puses vai Pušu pasākumos, kas minēti 6.6., 6.7., 6.8., 6.9. un 6.12. pantā.

6.12. PANTS

Importa pārbaudes un pārbaudes maksa

1.    Importa pārbaudēs, ko importētāja Puse veic attiecībā uz eksportētājas Puses sūtījumiem, ievēro 6.-G pielikumā noteiktos principus. Šādu pārbaužu rezultāti var sekmēt 6.11. pantā norādīto pārbaudes procedūru.

2.    Katras Puses piemēroto fizisko importa pārbaužu biežums ir noteikts 6.-G pielikumā. Apakškomiteja, kas minēta 6.16. pantā, var ieteikt Tirdzniecības padomei grozīt 6.-G pielikumu.

3.    Puse savas kompetences ietvaros un saskaņā ar tās normatīvajiem aktiem var atkāpties no 6.-G pielikumā noteiktā pārbaužu biežuma, ņemot vērā progresu, kas gūts saskaņā ar 6.8. un 6.9. pantu, vai ņemot vērā pārbaudes, apspriedes vai citus pasākumus, kuri noteikti šajā nodaļā.

4.    Pārbaudes maksa nepārsniedz izmaksas, kas kompetentajai iestādei radušās par pārbaužu veikšanu, un ir līdzvērtīgas maksai, ko prasa par līdzīgu iekšzemes produktu pārbaudi.

5.    Importētāja Puse informē eksportētāju Pusi par visiem grozījumiem, tostarp par šāda grozījuma iemesliem, pasākumos, kas ietekmē importa pārbaudes un pārbaudes maksu, un par visām nozīmīgām izmaiņām minēto pārbaužu administratīvajā procedūrā.

6.    Attiecībā uz 6.9. panta 5. punktā minētajiem produktiem Puses var vienoties par fizisko importa pārbaužu biežuma abpusēju samazināšanu.

7.    Apakškomiteja var ieteikt Tirdzniecības padomei nosacījumus, kas būtu piemērojami no konkrētas dienas, katras Puses importa pārbaužu apstiprināšanai ar mērķi pielāgot to biežumu vai tās aizstāt. Minētos nosacījumus ar Tirdzniecības padomes lēmumu iekļauj 6.-G pielikumā. No minētās dienas Puses var apstiprināt otras Puses importa pārbaudes konkrētiem produktiem ar mērķi samazināt to biežumu vai tās aizstāt.

6.13. PANTS

Informācijas apmaiņa

1.    Ar šīs nodaļas īstenošanai būtisko informāciju Puses regulāri apmainās nolūkā izstrādāt standartus, sniegt garantijas, stiprināt savstarpēju uzticēšanos un apliecināt kontrolēto programmu efektivitāti. Ja tas ir lietderīgi, informācijas apmaiņa var ietvert ierēdņu apmaiņu.

2.    Puses arī apmainās ar informāciju par citiem būtiskiem jautājumiem, tostarp:

a)    nozīmīgiem pasākumiem saistībā ar produktiem, uz ko attiecas šis nolīgums, tostarp 6.8. un 6.9. pantā paredzēto informācijas apmaiņu,

b)    6.11. pantā paredzēto pārbaudes procedūru rezultātiem;

c)    6.12. pantā paredzēto ievedumu pārbaužu rezultātiem noraidītu vai neatbilstošu dzīvnieku vai dzīvnieku izcelsmes produktu sūtījumu gadījumā;

d)    zinātniskiem atzinumiem, kas attiecas uz šo nodaļu un ir izstrādāti Puses pārziņā, un

e)    ātro reaģēšanu attiecībā uz tirdzniecību šīs nodaļas darbības jomā.

3.    Puse zinātniskos darbus vai datus, kas pamato visas nostājas vai prasījumus, kuri pausti attiecībā uz jautājumu, kas izriet no šīs nodaļas, savlaicīgi iesniedz attiecīgajiem zinātniskajiem forumiem novērtēšanai. Minētā novērtējuma rezultātus dara publiski pieejamus Pusēm.

4.    Kad Puse ir sniegusi šajā pantā minēto informāciju, paziņojot to PTO saskaņā ar SFS līguma 7. pantu un B pielikumu vai publiskojot Puses oficiālā, publiski pieejamā un bezmaksas tīmekļa vietnē, uzskata, ka ir notikusi šajā pantā noteiktā informācijas apmaiņa.

5.    Par kaitīgajiem organismiem, kas rada zināmus un tūlītējus draudus kādai no Pusēm, minētajai Pusei nosūta tiešu paziņojumu pa pastu vai e-pastu. Puse seko norādījumiem, kas sniegti FAO Fitosanitāro pasākumu starptautiskajā standartā Nr. 17 “Ziņošana par kaitīgajiem organismiem”.

6.    Puses apmainās ar šajā pantā minēto informāciju pa e-pastu, faksu vai pastu.

6.14. PANTS

Paziņošana un konsultācijas

1.    Puse divu darba dienu laikā paziņo otrai Pusei par jebkādu nopietnu vai nozīmīgu cilvēku, dzīvnieku vai augu veselības apdraudējumu, tostarp par ārkārtas situācijām attiecībā uz pārtikas produktu kontroli vai situācijām, kurās skaidri konstatēts nopietns veselības apdraudējums saistībā ar dzīvnieku izcelsmes vai augu produktu patēriņu, un jo īpaši attiecībā uz:

a)    pasākumiem, kas ietekmē 6.7. pantā minētos reģionalizācijas lēmumus,

b)    6.-B pielikumā minētas dzīvnieku slimības vai kaitīgā organisma klātbūtni vai izplatīšanos;

c)    epidemioloģiski svarīgiem datiem vai nozīmīgu blakus risku attiecībā uz dzīvnieku slimībām vai kaitīgiem organismiem, kas nav iekļauti 6.-B pielikumā vai kas ir jaunas dzīvnieku slimības vai kaitīgie organismi, un

d)    papildu pasākumiem, uz kuriem neattiecas Pušu attiecīgo pasākumu pamatprasības, lai kontrolētu vai izskaustu dzīvnieku slimības vai kaitīgos organismus vai aizsargātu sabiedrības veselību, kā arī visām izmaiņām profilakses politikā, tostarp vakcinācijas politikā.

2.    Ja kādai Pusei ir nopietnas bažas saistībā ar cilvēku, dzīvnieku vai augu veselībai radīto risku, minētā Puse var pieprasīt konsultācijas par situāciju ar otru Pusi. Minētās konsultācijas notiek iespējami drīz un jebkurā gadījumā 13 darba dienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas. Minētajās konsultācijās katra Puse cenšas sniegt visu informāciju, kas vajadzīga, lai izvairītos no tirdzniecības traucējumiem un lai panāktu abpusēji pieņemamu risinājumu atbilstīgi cilvēku, dzīvnieku vai augu veselības aizsardzībai.

3.    Puses var pieprasīt šā panta 2. punktā minētās konsultācijas rīkot, izmantojot video vai audiokonferenci. Pieprasījumu iesniegusī Puse sagatavo konsultāciju protokolu, kuru apstiprina abas Puses. Minētās apstiprināšanas nolūkā piemēro 6.13. panta 6. punktu.

6.15. PANTS

Drošības klauzula

1.    Ja eksportētāja Puse pieņem iekšzemes pasākumus, lai kontrolētu kādu cēloni, kas varētu radīt nopietnu risku cilvēku, dzīvnieku vai augu veselībai, minētā Puse, neskarot 2. punktu, veic līdzvērtīgus pasākumus, lai novērstu riska pārnešanu importētājas Puses teritorijā.

2.    Importētāja Puse, pamatojoties uz nopietnu risku cilvēku, dzīvnieku vai augu veselībai, var veikt provizoriskus pasākumus, kas nepieciešami cilvēku, dzīvnieku vai augu veselības aizsardzībai. Ja tiek piemērots šāds provizorisks pasākums, attiecībā uz sūtījumiem, kas tiek pārvadāti starp Pusēm, importētāja Puse apsver vispiemērotāko un samērīgāko risinājumu, lai izvairītos no nevajadzīgiem traucējumiem tirdzniecībai.

3.    Puse, kas veic šajā pantā minētos pasākumus, par tiem paziņo otrai Pusei vienas darba dienas laikā no lēmuma par minēto pasākumu īstenošanu. Pēc vienas Puses pieprasījuma un saskaņā ar 6.14. panta 2. punktu Puses apspriežas par situāciju 13 darba dienu laikā pēc paziņojuma. Puses pienācīgi ņem vērā visu informāciju, kas sniegta minētajās apspriedēs, un cenšas izvairīties no nevajadzīgiem traucējumiem tirdzniecībai, attiecīgā gadījumā ņemot vērā saskaņā ar 6.14. panta 2. punktu veiktās apspriešanās rezultātus.

6.16. PANTS

Sanitāro un fitosanitāro pasākumu apakškomiteja

1.    Sanitāro un fitosanitāro pasākumu apakškomiteja (“apakškomiteja”), kas izveidota saskaņā ar 33.4. panta 1. punktu, sastāv no abu Pušu pārstāvjiem, kuri atbild par SFS jautājumiem.

2.    Apakškomiteja:

a)    pārrauga šīs nodaļas īstenošanu un izskata visus jautājumus saistībā ar šo nodaļu, un pārbauda visus jautājumus, kas var rasties saistībā tās īstenošanu, un

b)    sniedz ieteikumus Tirdzniecības padomei par grozījumu veikšanu pielikumos saskaņā ar 33.1. panta 6. punkta a) apakšpunktu, jo īpaši ņemot vērā progresu, kas gūts šajā nodaļā paredzētajās apspriedēs un procedūrās.

3.    Apakškomiteja vienojas par veicamajām darbībām šīs nodaļas mērķu sasniegšanai. Apakškomiteja nosaka mērķus un atskaites punktus minētajām darbībām. Apakškomiteja izvērtē minēto darbību rezultātus.

4.    Apakškomiteja var ieteikt Tirdzniecības padomei vai Tirdzniecības komitejai saskaņā ar 33.4. panta 2. punktu izveidot tehniskas darba grupas, kas attiecīgā gadījumā sastāv no katras Puses ekspertu līmeņa pārstāvjiem un kas identificē un risina tehniskus un zinātniskus jautājumus, kuri izriet no šīs nodaļas piemērošanas.

5.    Apakškomiteja var ieteikt Tirdzniecības padomei vai Tirdzniecības komitejai pieņemt lēmumu par šīs apakškomitejas konkrētiem reglamenta noteikumiem, ņemot vērā SFS jautājumu specifiku.

6.17. PANTS

Sadarbība daudzpusējos forumos

1.    Puses veicina sadarbību daudzpusējos forumos, kas nodarbojas ar SFS jautājumiem, jo īpaši SFS līguma ietvaros atzītās starptautiskās standartu noteicējās organizācijās.

2.    Saskaņā ar 6.16. pantu izveidotā apakškomiteja ir atbilstošais forums informācijas apmaiņai un sadarbībai jautājumos, kas minēti šā panta 1. punktā.

6.18. PANTS

Sadarbība pārtikas nekaitīguma, dzīvnieku veselības un augu aizsardzības zinātnes jomā

1.    Puses cenšas atvieglot zinātnisko sadarbību starp Pušu struktūrām, kuras ir atbildīgas par zinātnisko novērtēšanu tādās jomās kā pārtikas nekaitīgums, dzīvnieku veselība un augu aizsardzība.

2.    Apakškomiteja var ieteikt Tirdzniecības padomei vai Tirdzniecības komitejai saskaņā ar 33.4. panta 2. punktu izveidot tehnisku darba grupu zinātniskai sadarbībai, kā minēts šā panta 1. punktā, (“darba grupa”), kas sastāv no 1. punktā minēto katras Puses zinātnisko organizāciju norīkotiem ekspertu līmeņa pārstāvjiem.

3.    Tirdzniecības padome vai Tirdzniecības komiteja, kas izveido darba grupu, nosaka minētās darba grupas pilnvaras, darbības tvērumu un darba programmu.

4.    Darba grupa var apmainīties ar informāciju, tostarp par šādiem jautājumiem:

a)    zinātniskā un tehniskā informācija un

b)    datu vākšana.

5.    Darba grupas paveiktais darbs neietekmē katras Puses valsts vai reģionālo aģentūru neatkarību.

6.    Katra Puses nodrošina, ka saskaņā ar 2. punktu norīkotajiem pārstāvjiem nav interešu konflikta atbilstoši katras Puses tiesību aktiem.

6.19. PANTS

Teritoriālā piemērošana Eiropas Savienībā

1.    Atkāpjoties no 33.8. panta, attiecībā uz Eiropas Savienību šo nodaļu piemēro dalībvalstu teritorijās, kā noteikts I pielikumā Regulā (ES) 2017/625 13 , un attiecībā uz augiem, augu produktiem un citam precēm – kā noteikts 1. panta 3. punktā Regulā (ES) 2016/2031 14 .

2.    Puses saprot, ka attiecībā un Eiropas Savienības teritoriju ņem vērā tās specifiskumu un ka Eiropas Savienību atzīst par vienu veselumu.

7. NODAĻA

SADARBĪBA ILGTSPĒJĪGU PĀRTIKAS SISTĒMU JOMĀ

7.1. PANTS

Mērķis

Šīs nodaļas mērķis ir izveidot ciešu sadarbību, lai iesaistītos pārejā uz Pušu attiecīgo pārtikas sistēmu ilgtspēju. Puses atzīst to, cik svarīgi ir stiprināt politiku un noteikt programmas, kas veicina ilgtspējīgu, iekļaujošu, veselīgu un noturīgu pārtikas sistēmu attīstību un tirdzniecības lomu šā mērķa sasniegšanā.

7.2. PANTS

Piemērošanas joma

1.    Šo nodaļu piemēro Pušu sadarbībai, lai uzlabotu to attiecīgo pārtikas sistēmu ilgtspēju.

2.    Šajā nodaļā ir izklāstīti noteikumi par sadarbību ilgtspējīgu pārtikas sistēmu konkrētu aspektu jomā, tostarp šādu:

a)    pārtikas ķēdes ilgtspēja un pārtikas zudumu un izšķērdēšanas samazināšana;

b)    cīņa pret krāpšanu pārtikas jomā pārtikas ķēdē;

c)    dzīvnieku labturība;

d)    cīņa pret rezistenci pret antimikrobiāliem līdzekļiem un

e)    to mēslošanas līdzekļu un ķīmisko pesticīdu izmantojuma samazināšana, attiecībā uz kuriem riska novērtējums ir parādījis, ka tie rada nepieņemamus draudus veselībai vai videi.

3.    Šo nodaļu piemēro arī Pušu sadarbībai daudzpusējos forumos.

4.    Šo nodaļu piemēro, neskarot to citu nodaļu piemērošanu, kas saistītas ar pārtikas sistēmām vai ilgtspēju, jo īpaši 6., 9. un 26. nodaļu.

7.3. PANTS

Definīcijas

1.    Šajā nodaļā:

a)    “pārtikas ķēde” ir visi posmi no primārās ražošanas līdz pārdošanai galapatērētājam, tostarp ražošana, apstrāde, izgatavošana, transports, imports, glabāšana, izplatīšana un pārdošana galapatērētājam;

b)    “primārā ražošana” ir primāro produktu ražošana vai audzēšana, tostarp ražas novākšana, slaukšana un saimniecībā audzētu dzīvnieku ražošana pirms nokaušanas, kā arī medības, zveja un savvaļas produktu vākšana, un

c)    “ilgtspējīgas pārtikas sistēmas” ir pārtikas sistēmas, kas nodrošina nekaitīgu, uzturvielām bagātu un pietiekamu pārtiku, neapdraudot ekonomikas, sociālo un vides pamatu, kurš nepieciešams nākamo paaudžu pārtikas nodrošinājumam un uzturam; šāda ilgtspējīga pārtikas sistēma:

i)    ir ienesīga (ekonomiskā ilgtspēja);

ii)    dod plašu labumu sabiedrībai (sociālā ilgtspēja) un

iii)    rada pozitīvu vai neitrālu ietekmi uz dabisko vidi, tostarp klimata pārmaiņām (vidiskā ilgtspēja).

7.4. PANTS

Pārtikas ķēdes ilgtspēja un pārtikas zudumu un izšķērdēšanas samazināšana

1.    Puses atzīst, ka esošās pārtikas sistēmas un klimata pārmaiņas ir savstarpēji saistītas. Puses sadarbojas, lai mazinātu pārtikas sistēmu negatīvo ietekmi uz vidi un klimatu, kā arī lai stiprinātu to noturību.

2.    Puses atzīst, ka pārtikas zudumiem un izšķērdēšanai ir negatīva ietekme uz pārtikas sistēmu sociālo, ekonomikas un vides dimensiju.

3.    Puses sadarbojas jomās, kas var ietvert turpmāk minētās:

a)    ilgtspējīga pārtikas ražošana, tostarp lauksaimniecība, dzīvnieku labturības uzlabošana, bioloģiskās lauksaimniecības veicināšana un to antimikrobiālo līdzekļu, mēslošanas līdzekļu un ķīmisko pesticīdu izmantojuma samazināšana, attiecībā uz kuriem riska novērtējums parāda, ka tie rada nepieņemamus draudus veselībai vai videi;

b)    pārtikas ķēdes, tostarp pārtikas ražošanas, apstrādes metožu un prakses ilgtspēja;

c)    veselīgs un ilgtspējīgs uzturs, samazinot patēriņa oglekļa pēdu;

d)    pārtikas sistēmu radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana, oglekļa piesaistītāju palielināšana un biodaudzveidības zuduma apvērse;

e)    inovācijas un tehnoloģijas, kas veicina pielāgošanos klimata pārmaiņu ietekmes sekām un noturību pret tām;

f)    ārkārtas rīcības plānu izstrāde, ar ko nodrošina pārtikas piegādes drošību krīžu laikā, un

g)    pārtikas zudumu un izšķērdēšanas samazināšana saskaņā ar Programma 2030. gadam definēto ilgtspējīgas attīstības mērķu 12.3. mērķi.

4.    Sadarbība saskaņā ar šo pantu var ietvert informācijas, speciālo zināšanu un pieredzes apmaiņu, kā arī sadarbību pētniecības un inovācijas jomā.

7.5. PANTS

Cīņa pret krāpšanu pārtikas jomā pārtikas ķēdē

1.    Puses atzīst, ka krāpšana var ietekmēt pārtikas ķēdes drošību, apdraudēt pārtikas sistēmu ilgtspēju un mazināt godīgu komercpraksi, patērētāju uzticību un pārtikas tirgu noturību.

2.    Puses sadarbojas, lai atklātu un novērstu krāpšanu pārtikas ķēdē, veicot šādu pasākumus:

a)    apmainoties ar informāciju un pieredzi, lai uzlabotu krāpšanas pārtikas ķēdē atklāšanu un vērstos pret to, un

b)    sniedzot palīdzību, kas nepieciešama pierādījumu vākšanai par praksi, kura neatbilst vai šķietami neatbilst Pušu noteikumiem vai kura rada cilvēku, dzīvnieku vai augu veselības vai vides apdraudējumu, vai maldina patērētājus.

7.6. PANTS

Dzīvnieku labturība

1.    Puses atzīst, ka dzīvnieki ir justspējīgas būtnes un ka dzīvnieku izmantošana pārtikas ražošanas ķēdēs rada atbildību par viņu labjutību. Puses ievēro lauksaimniecības dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu tirdzniecības nosacījumus, kuru mērķis ir aizsargāt dzīvnieku labturību.

2.    Pušu mērķis ir panākt vienotu izpratni par Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijas (“WOAH”) starptautiskajiem dzīvnieku labturības standartiem.

3.    Puses saskaņā ar to tiesību aktiem sadarbojas, izstrādājot un īstenojot dzīvnieku labturības standartus par izturēšanos pret dzīvniekiem fermā, pārvadāšanas laikā un kaušanas vai nonāvēšanas laikā.

4.    Puses pastiprina pētniecības sadarbību dzīvnieku labturības jomā, lai turpinātu izstrādāt zinātnē balstītus dzīvnieku labturības standartus.

5.    Apakškomiteja, kas minēta 7.8. pantā, var izskatīt citus jautājumus dzīvnieku labturības jomā.

6.    Puses apmainās ar informāciju, zinātību un pieredzi dzīvnieku labturības jomā.

7.    Puses sadarbojas WOAH un var sadarboties citos starptautiskos forumos ar mērķi veicināt dzīvnieku labturības standartu un paraugprakses turpmāku attīstību un to īstenošanu.

8.    Saskaņā ar 33.4. panta 2. punktu Tirdzniecības padome vai Tirdzniecības komiteja var izveidot tehnisku darba grupu, kas atbalsta 7.8. pantā minēto apakškomiteju šā panta īstenošanā.

7.7. PANTS

Cīņa pret rezistenci pret antimikrobiāliem līdzekļiem

1.    Puses atzīst, ka rezistence pret antimikrobiāliem līdzekļiem ir nopietns drauds cilvēku un dzīvnieku veselībai un ka antimikrobiālo līdzekļu lietošana, jo īpaši nepareiza vai pārmērīga lietošana dzīvniekiem, sekmē rezistences pret antimikrobiāliem līdzekļiem vispārējo attīstību un rada sabiedrības veselības apdraudējumu. Puses atzīst, ka draudu būtības dēļ ir vajadzīga transnacionāla pieeja.

2.    Katra Puse pakāpeniski pārtrauc lietot antimikrobiālus līdzekļus par augšanas stimulatoriem.

3.    Katra Puse saskaņā ar pieeju “Viena veselība”:

a)    ņem vērā esošās un turpmākās pamatnostādnes, standartus, ieteikumus un darbības, kas izstrādātas attiecīgajās starptautiskajās organizācijās, izstrādājot iniciatīvas un valstu plānus, kuru mērķis ir veicināt piesardzīgu un atbildīgu antimikrobiālo līdzekļu lietošanu dzīvnieku audzēšanā un veterinārmedicīniskajā praksē;

b)    gadījumos, par kuriem Puses kopīgi vienojas, veicina atbildīgu un piesardzīgu antimikrobiālo līdzekļu lietošanu, tostarp samazinot antimikrobiālo līdzekļu lietošanu dzīvnieku audzēšanā un pakāpeniski pārtraucot lietot antimikrobiālus līdzekļus par augšanas stimulatoriem dzīvnieku ražošanā, un

c)    atbalsta starptautisku rīcības plānu cīņai pret rezistenci pret antimikrobiāliem līdzekļiem izstrādi un īstenošanu, ja Puses to uzskata par atbilstošu.

4.    Saskaņā ar 33.4. panta 2. punktu Tirdzniecības padome vai Tirdzniecības komiteja var izveidot tehnisku darba grupu, kas atbalsta 7.8. pantā minēto apakškomiteju šā panta īstenošanā.

7.8. PANTS

Ilgtspējīgu pārtikas sistēmu apakškomiteja

1.    Ilgtspējīgu pārtikas sistēmu apakškomiteja (“apakškomiteja”), kas izveidota saskaņā ar 33.4. panta 1. punktu, sastāv no abu Pušu pārstāvjiem, kuri atbild par ilgtspējīgām pārtikas sistēmām.

2.    Apakškomiteja pārrauga šīs nodaļas īstenošanu un pārbauda visus jautājumus, kas var rasties saistībā tās īstenošanu.

3.    Apakškomiteja vienojas par veicamajām darbībām šīs nodaļas mērķu sasniegšanai. Apakškomiteja nosaka mērķus un atskaites punktus minētajām darbībām un pārrauga Pušu gūto progresu ilgtspējīgu pārtikas sistēmu izveidē. Apakškomiteja izvērtē minēto darbību īstenošanas rezultātus par katru laikposmu.

4.    Apakškomiteja var ieteikt Tirdzniecības padomei vai Tirdzniecības komitejai saskaņā ar 33.4. panta 2. punktu izveidot tehniskas darba grupas, kas sastāv no katras Puses ekspertu līmeņa pārstāvjiem un kas identificē un risina tehniskus un zinātniskus jautājumus, kuri izriet no šīs nodaļas piemērošanas.

5.    Apakškomiteja iesaka Tirdzniecības komitejai izstrādāt noteikumus, kuru uzdevums ir mazināt iespējamo interešu konfliktu apakškomitejas sanāksmju un ikvienas šajā nodaļā minētās tehniskās darba grupas dalībniekiem. Tirdzniecības komiteja minētos noteikumus pieņem ar lēmumu.

7.9. PANTS

Sadarbība daudzpusējos forumos

1.    Puses attiecīgi sadarbojas daudzpusējos forumos, lai sekmētu globālo pāreju uz ilgtspējīgām pārtikas sistēmām, kas veicina starptautiski saskaņotu mērķu vides, dabas un klimata aizsardzības jomā sasniegšanu.

2.    Apakškomiteja ir forums informācijas apmaiņai un sadarbībai jautājumos, kas minēti šā panta 1. punktā.

7.10. PANTS

Papildu noteikumi

1.    Apakškomitejas, kas minēta 7.8. pantā, darbības neietekmē Pušu valsts vai reģionālo aģentūru neatkarību.

2.    Nekas šajā nodaļā neskar katras Puses tiesības vai pienākumus aizsargāt konfidenciālu informāciju saskaņā ar katras Puses tiesību aktiem. Ja kāda Puse saskaņā ar šo nodaļu sniedz otrai Pusei informāciju, kura saskaņā ar tās tiesību aktiem tiek uzskatīta par konfidenciālu, minētā otra Puse šo informāciju uzskata par konfidenciālu, ja vien iesniedzēja Puse nepiekrīt citādai attieksmei.

3.    Pilnībā ievērojot katras Puses tiesības reglamentēt, neko šajā nodaļā neinterpretē tā, ka tas uzliktu par pienākumu Pusei:

a)    mainīt savas importa prasības;

b)    atkāpties no reglamentējošo pasākumu sagatavošanas un pieņemšanas iekšzemes procedūrām;

c)    veikt darbības, kuras apdraudētu vai kavētu reglamentējošo pasākumu, ar kuriem sasniedz tās sabiedriskās politikas mērķus, savlaicīgu pieņemšanu, vai

d)    pieņemt jebkādu konkrētu reglamentējošu pasākumu.

8. NODAĻA

ENERĢĒTIKA UN IZEJVIELAS

8.1. PANTS

Mērķis

Šīs nodaļas mērķis ir veicināt dialogu un sadarbību enerģijas un izejvielu nozarēs Pušu abpusējam labumam, sekmēt ilgtspējīgu un godīgu tirdzniecību un ieguldījumus, nodrošinot vienlīdzīgus konkurences apstākļus minētajās nozarēs, un stiprināt saistīto vērtības ķēžu, tostarp vērtības pievienošanas, konkurētspēju saskaņā ar šo nolīgumu.

8.2. PANTS

Principi

1.    Katra Puse saglabā suverēnās tiesības noteikt, vai apgabali tās teritorijā, kā arī tās ekskluzīvajā ekonomikas zonā ir pieejami energoproduktu un izejvielu izpētei, ieguvei un transportēšanai.

2.    Saskaņā ar šo nodaļu Puses atkārtoti apstiprina savas tiesības reglamentēt to attiecīgajās teritorijās ar mērķi sasniegt leģitīmus politikas mērķus enerģijas un izejvielu jomā.

8.3. PANTS

Definīcijas

Šajā nodaļā un 8.-A un 8.-B pielikumā:

a)    “atļauja” ir atļauja, licence, koncesija vai līdzīgs administratīvs vai līgumisks instruments, ar kuru Puses kompetentā iestāde pilnvaro kādu subjektu veikt konkrētu saimniecisko darbību tās teritorijā saskaņā ar atļaujā noteiktajām prasībām;

b)    “balansēšana” ir visas darbības un procesi visos laikposmos, ar kuru palīdzību sistēmas operatori pastāvīgi nodrošina sistēmas frekvences uzturēšanu iepriekš noteiktā stabilitātes diapazonā un to, lai tiktu nodrošināts vajadzīgo rezervju apjoms attiecībā uz prasīto kvalitāti;

c)    “energoprodukti” ir preces, no kurām iegūst enerģiju un kuras 8.-A pielikumā uzskaitītas ar attiecīgo HS kodu;

d)    “ogļūdeņraži” ir preces, kas 8-A. pielikumā uzskaitītas ar attiecīgo HS kodu;

e)    “izejvielas” ir vielas, ko izmanto rūpniecības ražojumu ražošanā; tostarp rūdas, koncentrāti, izdedži, pelni un ķīmiskas vielas; neapstrādāti, apstrādāti un attīrīti materiāli; metāla atkritumi; metāllūžņi un pārlieti lūžņi, kuri ietverti 8.-A pielikumā iekļautajās HS nodaļās;

f)    “atjaunīga enerģija” ir enerģija, kas iegūta no saules, vēja, hidroenerģija, ģeotermālā enerģija, no bioloģiskiem vai okeānu resursiem vai citiem atjaunīgiem apkārtesošiem avotiem;

g)    “atjaunīgas degvielas” ir biodegvielas, bioloģiskie šķidrie kurināmie, biomasas kurināmie un nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgās degvielas, tostarp atjaunīgas sintētiskās degvielas un atjaunīgais ūdeņradis;

h)    “standarti” ir standarti, kas definēti 9. nodaļā;

i)    “sistēmas operators” ir:

i)    attiecībā uz Eiropas Savienību: persona, kas ir atbildīga par elektroenerģijas sadales vai pārvades sistēmu darbību, apkopes nodrošināšanu un attīstīšanu konkrētā teritorijā un par šādu sistēmu pieejamības ilgtermiņā nodrošināšanu, un

ii)    Čīles gadījumā – neatkarīga struktūra, kas ir atbildīga par savstarpēji savienotu elektroenerģijas sistēmu darbības koordinēšanu, kas nodrošina elektroenerģijas sistēmas efektīvu ekonomisko sniegumu un drošību un uzticamību, un kas nodrošina atvērtu piekļuvi pārvades sistēmai, un

j)    “tehniskie noteikumi” ir tehniskie noteikumi, kā tie definēti 9. nodaļā.

8.4. PANTS

Importa un eksporta monopoli

Puse nenosaka vai nesaglabā noteiktu importa vai eksporta monopolu. Šajā pantā jēdziena “importa vai eksporta monopols” ir vienas Puses iestādes piešķirtas ekskluzīvas tiesības vai pilnvarojums kādai vienībai importēt energoproduktus vai izejvielas no otras Puses vai eksportēt energoproduktus vai izejvielas uz otru Pusi 15 .

8.5. PANTS

Eksporta cenas noteikšana 16

1.    Puse, izmantojot jebkādus tādus pasākumus kā licences vai minimālās cenas prasības, nenosaka augstāku cenu tās energoproduktu vai izejvielu eksportam uz otru Pusi nekā cena, ko iekasē par šādām precēm, ja tās paredzētas iekšzemes tirgum.

2.    Neatkarīgi no šā panta 1. punkta Čīle var ieviest vai saglabāt pasākumus ar mērķi sekmēt vērtības pievienošanu, piegādājot rūpniecības nozarēm izejvielas par preferenciālām cenām, lai nozares varētu attīstīties Čīlē, ar noteikumu, ka šādi pasākumi atbilst 8.-B pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem.

8.6. PANTS

Iekšzemes regulētās cenas

1.    Puses atzīst to, cik svarīgi ir konkurētspējīgi enerģijas tirgi, lai nodrošinātu plašu izvēli energoproduktu piegādē un uzlabotu patērētāju labklājību. Puses arī atzīst to, ka starp tirgiem var atšķirties regulatīvās vajadzības un pieejas.

2.    Papildus 1. punktam katra Puse saskaņā ar tās normatīvajiem aktiem nodrošina, ka energoproduktu piegādes pamatā ir tirgus principi.

3.    Puse cenu, ko piemēro par energoproduktu piegādi, var reglamentēt, vienīgi nosakot sabiedrisko pakalpojumu saistības.

4.    Ja kāda Puse nosaka sabiedrisko pakalpojumu saistības, tā nodrošina, ka šādas saistības ir skaidri definētas un nepārsniedz to, kas ir nepieciešams sabiedrisko pakalpojumu saistību mērķa sasniegšanai.

8.7. PANTS

Atļauja energoproduktu un izejvielu izpētei un ieguvei

1.    Neskarot 13. nodaļu, ja Puse pieprasa atļauju energoproduktu un izejvielu izpētei un ieguvei, minētā Puse nodrošina, ka šādu atļauju piešķir publiskā un nediskriminējošā procedūrā 17 .

2.    Minētā Puse cita starpā publicē atļaujas veidu, attiecīgo apgabalu vai tā daļu un ierosināto atļaujas piešķiršanas datumu vai termiņu atļaujas piešķiršanai tā, lai potenciāli ieinteresētie pieteikuma iesniedzēji varētu iesniegt pieteikumus.

3.    Puse var atkāpties no šā panta 2. punkta un 13.3. panta jebkurā no turpmāk minētajiem gadījumiem saistībā ar ogļūdeņražiem:

a)    apgabals bijis iepriekšējas procedūras priekšmets, kuras rezultātā atļauja nav piešķirta;

b)    apgabals ir pastāvīgi pieejams energoproduktu un izejvielu izpētei vai ieguvei vai

c)    piešķirta atļauja ir atteikta pirms tās derīguma termiņa beigām.

4.    Katra Puse var pieprasīt subjektam, kuram ir piešķirta atļauja, veikt finansiālu ieguldījumu vai ieguldījumu natūrā. Finansiālo ieguldījumu vai ieguldījumu natūrā nosaka tā, ka tas netraucē šāda subjekta vadīšanai un lēmuma pieņemšanas procesam.

5.    Katra Puse nodrošina, ka pieteikuma iesniedzējam tiek sniegts viņa pieteikuma atteikuma pamatojums, lai minētais pieteikuma iesniedzējs nepieciešamības gadījumā varētu izmantot pārsūdzības vai pārskatīšanas procedūras. Pārsūdzības vai pārskatīšanas procedūras iepriekš publisko.

8.8. PANTS

Ietekmes uz vidi novērtējums

1.    Puse nodrošina, ka pirms atļaujas piešķiršanas tādam projektam vai darbībai saistībā ar enerģiju vai izejvielām, kam varētu būt būtiska ietekme uz iedzīvotājiem, cilvēku veselību, biodaudzveidību, zemi, augsni, ūdeni, gaisu vai klimatu, vai kultūras mantojumu vai ainavu, tiek veikts ietekmes uz vidi novērtējums 18 . Šajā novērtējumā identificē un novērtē šādu būtisku ietekmi.

2.    Katra Puse nodrošina, ka attiecīgā informācija ir pieejama sabiedrībai kā daļa no ietekmes uz vidi novērtējuma procesa, un nodrošina laiku un iespējas sabiedrībai piedalīties minētajā procesā un sniegt piezīmes.

3.    Katra Puse pirms atļaujas piešķiršanas attiecīgajam projektam vai darbībai publisko un ņem vērā ietekmes uz vidi novērtējuma konstatējumus.

8.9. PANTS

Trešo personu piekļuve enerģijas transporta infrastruktūrai

1.    Katra Puse nodrošina, ka sistēmas operatori tās teritorijā ikvienam kādas Puses subjektam piešķir nediskriminējošu piekļuvi energoinfrastruktūrai elektroenerģijas transportēšanai. Pēc iespējas piekļuvi energoinfrastruktūrai piešķir samērīgā laikposmā pēc dienas, kad minētais subjekts ir pieprasījis piekļuvi.

2.    Puse saskaņā ar tās normatīvajiem aktiem, piemērojot pamatotus un nediskriminējošus noteikumus, tostarp bez diskriminācijas atkarībā no elektroenerģijas avotiem, un piemērojot izmaksas atspoguļojošus tarifus, ļauj kādas Puses subjektam piekļūt enerģijas transporta infrastruktūrai un izmantot to elektroenerģijas transportēšanai. Katra Puse publisko noteikumus attiecībā uz piekļuvi enerģijas transporta infrastruktūrai un tās izmantošanu.

3.    Neatkarīgi no 1. punkta Puse var ieviest vai saglabāt savos normatīvajos aktos īpašas atkāpes no trešo personu tiesībām uz piekļuvi, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem un ar noteikumu, ka atkāpes ir vajadzīgas leģitīma politikas mērķa sasniegšanai. Šādas atkāpes publisko pirms to piemērošanas sākuma.

4.    Puses atzīst to, cik nozīmīgi ir 1., 2. un 3. punktā izklāstītie noteikumi arī gāzes infrastruktūrai. Puse, kas nepiemēro šādus noteikumus attiecībā uz gāzes infrastruktūru, cenšas to darīt jo īpaši attiecībā uz atjaunīgo degvielu transportēšanu, vienlaikus apliecinot atšķirības tirgus gatavībā un organizācijā.

8.10. PANTS

No atjaunīgiem energoresursiem iegūtas elektroenerģijas piegādātāju piekļuve infrastruktūrai

1.    Neskarot 8.7., 8.9. un 8.11. pantu, katra Puse, piemērojot pamatotus un nediskriminējošus noteikumus, nodrošina, ka otras Puses atjaunīgas enerģijas piegādātajiem tiek piešķirta piekļuve energotīkliem uz atjaunīgas elektroenerģijas ražošanas ietaisēm, kas atrodas Puses teritorijā, un atļauts tos izmantot.

2.    Šā panta 1. punkta nolūkā katra Puse saskaņā ar tās normatīvajiem aktiem nodrošina, ka tās pārvades uzņēmumi un sistēmas operatori attiecībā uz otras Puses elektroenerģijas piegādātājiem:

a)    nodrošina savienojumu starp jaunām atjaunīgas elektroenerģijas ražošanas ietaisēm un energotīkliem, nepiemērojot diskriminējošus noteikumus;

b)    nodrošina energotīklu uzticamu izmantošanu;

c)    sniedz balansēšanas pakalpojumus un

d)    nodrošina atbilstošus tīkla un tirgsaistītus darbības pasākumus, lai mazinātu no atjaunīgiem energoresursiem saražotas elektroenerģijas izplatīšanas ierobežojumus.

3.    Šā panta 2. punkts neskar katras Puses likumīgās tiesības, pamatojoties uz objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem, reglamentēt to attiecīgajās teritorijās ar mērķi sasniegt leģitīmus politikas mērķus, piemēram, nepieciešamību saglabāt elektroenerģijas sistēmas drošu darbību un stabilitāti.

8.11. PANTS

Neatkarīga struktūra

1.    Katra Puse saglabā vai izveido funkcionāli neatkarīgu struktūru vai struktūras, kas:

a)    nosaka vai apstiprina noteikumus un tarifus piekļuvei energotīkliem un to izmantošanai un

b)    samērīgā laikposmā atrisina strīdus par atbilstīgiem noteikumiem un tarifiem attiecībā uz piekļuvi energotīkliem un to izmantošanai.

2.    Pildot savus pienākumus un īstenojot savas pilnvaras, kas noteiktas 1. punktā, struktūra vai struktūras rīkojas pārredzami un objektīvi attiecībā uz energotīklu lietotājiem, īpašniekiem un sistēmas operatoriem.

8.12. PANTS

Sadarbība standartu jomā

1.    Nolūkā novērst, identificēt un likvidēt nevajadzīgus tehniskus šķēršļus tirdzniecībā ar energoproduktiem un izejvielām, minētajiem energoproduktiem un izejvielām piemēro 9. nodaļu.

2.    Saskaņā ar 9.4. un 9.6. pantu Puses attiecīgi veicina sadarbību starp to attiecīgajām regulatīvajām un standartizācijas iestādēm tādās jomās kā energoefektivitāte, ilgtspējīga enerģija un izejvielas ar mērķi sekmēt tirdzniecību, ieguldījumus un ilgtspējīgu attīstību, cita starpā izmantojot:

a)    Pušu attiecīgo esošo standartu konverģenci vai, ja iespējams, saskaņošanu, pamatojoties uz savstarpējām interesēm un savstarpīgumu un ievērojot kārtību, par ko jāvienojas regulatoriem un attiecīgajām standartizācijas iestādēm;

b)    kopīgas analīzes, metodoloģijas un, ja iespējams, pieejas, lai sadarbībā ar to attiecīgajām standartizācijas iestādēm palīdzētu un atvieglotu attiecīgo testu un mērījumu standartu izstrādi;

c)    kopīgu standartu izstrādi, ja iespējams, energoefektivitātes un atjaunīgās enerģijas jomā un

d)    standartu pilnveidošanu izejvielu, atjaunīgās enerģijas ražošanas un energoefektivitātes iekārtu jomā, tostarp produktu izstrādi un marķēšanu, attiecīgā gadījumā izmantojot esošās starptautiskās sadarbības iniciatīvas.

3.    Šīs nodaļas īstenošanas nolūkā Puses cenšas sekmēt atvērtu standartu izstrādi un izmantošanu un tīklu, sistēmu, ierīču, lietotņu vai komponentu sadarbspēju enerģijas un izejvielu nozarēs.

8.13. PANTS

Pētniecība, izstrāde un inovācija

Puses atzīst, ka pētniecība, attīstība un inovācija ir pamatelementi tam, lai turpinātu attīstīt efektivitāti, ilgtspēju un konkurētspēju enerģijas un izejvielu nozarēs. Puses attiecīgi sadarbojas, cita starpā šādās jomās:

a)    veicināt pētniecību, attīstību, inovāciju un videi draudzīgu un rentablu tehnoloģiju, procesu un prakses izplatīšanu enerģijas un izejvielu jomās;

b)    veicināt vērtības pievienošanu Pušu abpusējam labumam un ražošanas jaudas enerģijas un izejvielu jomā vairošanu un

c)    stiprināt spēju veidošanu pētniecības, attīstības un inovāciju iniciatīvu jomā.

8.14. PANTS

Sadarbība enerģijas un izejvielu jomā

1.    Puses attiecīgā gadījumā sadarbojas enerģijas un izejvielu jomā ar mērķi cita starpā:

a)    samazināt vai likvidēt pasākumus, kas paši par sevi vai kopā ar citiem pasākumiem varētu izkropļot tirdzniecību un ieguldījumus, tostarp tehniskus, regulatīvus un ekonomiskus pasākumus, kuri ietekmē enerģijas vai izejvielu nozares;

b)    kad vien iespējams, apspriest Pušu nostāju starptautiskos forumos, kuros apspriež attiecīgus tirdzniecības un ieguldījumu jautājumus, un sekmēt starptautiskas programmas energoefektivitātes, atjaunīgas enerģijas un izejvielu jomā, un

c)    veicināt atbildīgu uzņēmējdarbību saskaņā ar starptautiskiem standartiem, kurus Puses ir apstiprinājušas vai atbalsta, piemēram, ESAO vadlīnijām daudznacionāliem uzņēmumiem un jo īpaši to IX nodaļu par zinātni un tehnoloģijām.

Tematiskā sadarbība enerģijas jomā

2.    Puses atzīst nepieciešamību paātrināt atjaunīgu un mazoglekļa energoresursu izmantošanu, palielināt energoefektivitāti un veicināt inovāciju, lai nodrošinātu piekļuvi drošai, ilgtspējīgai un cenas ziņā pieejamai enerģijai. Puses sadarbojas visos attiecīgajos savstarpējas intereses jautājumos, piemēram:

a)    atjaunīga enerģija, jo īpaši attiecībā uz tehnoloģijām, integrāciju elektroenerģijas sistēmās un piekļuvi tām, glabāšanu un fleksibilitāti, un visu atjaunīgā ūdeņraža piegādes ķēdi;

b)    energoefektivitāte, tostarp regulējums, paraugprakse un efektīvas un ilgtspējīgas siltumapgādes un aukstumapgādes sistēmas;

c)    elektromobilitāte un uzlādes infrastruktūras izvēršana un

d)    atvērti un konkurētspējīgi enerģijas tirgi.

Tematiskā sadarbība izejvielu jomā

3.    Puses atzīst savu kopīgo apņemšanos īstenot atbildīgu sagādi un izejvielu ilgtspējīgu ieguvi un Pušu abpusēju ieinteresētību sekmēt izejvielu vērtību ķēžu integrāciju. Puses sadarbojas visos attiecīgajos savstarpējas intereses jautājumos, piemēram:

a)    atbildīga prakse izejvielu ieguves jomā un izejvielu vērtību ķēžu ilgtspēja, tostarp izejvielu vērtību ķēžu pienesums ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanā;

b)    izejvielu vērtību ķēdes, tostarp vērtības pievienošana, un

c)    savstarpējas intereses jomu identificēšana sadarbībai pētniecības, attīstības un inovāciju darbību jomā, kas aptver visu izejvielu vērtību ķēdi, tostarp progresīvas tehnoloģijas, progresīvo un digitālo kalnrūpniecību.

4.    Izstrādājot sadarbības pasākumus, Puses ņem vērā pieejamos resursus. Pasākumus var īstenot klātienē vai izmantojot jebkādus Pusēm pieejamos tehnoloģiskos līdzekļus.

5.    Sadarbības pasākumus var izstrādāt un īstenot, piedaloties starptautiskām organizācijām, globāliem forumiem un pētniecības iestādēm pēc Pušu vienošanās.

8.15. PANTS

Enerģētikas pārkārtošana un atjaunīgas degvielas

1.    Šīs nodaļas īstenošanas nolūkā Puses atzīst to, cik svarīgs siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanā ar mērķi novērst klimata pārmaiņas ir devums, ko sniedz atjaunīgas degvielas, cita starpā atjaunīgais ūdeņradis, tostarp tā atvasinājumi, un atjaunīgas sintētiskās degvielas.

2.    Saskaņā ar 8.12. panta 2. punktu Puses attiecīgā gadījumā sadarbojas konverģences vai, ja iespējams, saskaņošanas jomā attiecībā uz atjaunīgo degvielu sertifikācijas shēmām, piemēram, tādiem aspektiem kā visa dzīves cikla emisijas un drošības standarti.

3.    Attiecībā uz atjaunīgām degvielām Puses sadarbojas ar mērķi:

a)    attiecīgi identificēt, samazināt un likvidēt pasākumus, kas var izkropļot divpusējo tirdzniecību, tostarp tehniskus, regulatīvus un ekonomiskus pasākumus;

b)    sekmēt iniciatīvas, kas atvieglo divpusējo tirdzniecību, lai veicinātu atjaunīgā ūdeņraža ražošanu, un

c)    veicināt atjaunīgu degvielu izmantošanu, ņemot vērā to devumu siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanā.

4.    Puses attiecīgi mudina starptautisko standartu izstrādi un īstenošanu un regulatīvo sadarbību attiecībā uz atjaunīgām degvielām un sadarbojas attiecīgos starptautiskos forumos ar mērķi izstrādāt attiecīgas sertifikācijas shēmas, kas nepieļauj nepamatotu šķēršļu tirdzniecībā rašanos.

8.16. PANTS

Izņēmumi attiecībā uz mazām un izolētām elektroenerģijas sistēmām

1.    Šīs nodaļas īstenošanas nolūkā Puses atzīst, ka to normatīvajos aktos var noteikt īpašus režīmus mazām un izolētām elektroenerģijas sistēmām.

2.    Saskaņā ar 1. punktu Puse var saglabāt, pieņemt vai īstenot tādus pasākumus attiecībā uz mazām un izolētām elektroenerģijas sistēmām, kas ir atkāpe no 8.6., 8.7., 8.9., 8.10. un 8.11. panta, ar noteikumu, ka šādi pasākumi nerada slēptus ierobežojumus tirdzniecībai vai ieguldījumiem starp Pusēm.

8.17. PANTS

Preču tirdzniecības apakškomiteja

1.    Preču tirdzniecības apakškomiteja (“apakškomiteja”), kas izveidota saskaņā ar 33.4. panta 1. punktu, ir atbildīga par šīs nodaļas un 8.-A un 8.‑B pielikuma īstenošanu. Šai nodaļai mutatis mutandis piemēro funkcijas, kas noteiktas 2.18. panta a), c), d) un e) punktā.

2.    Ievērojot 8.12., 8.13., 8.14. un 8.15. pantu, apakškomiteja var ieteikt Pusēm izveidot vai sekmēt citus līdzekļus sadarbībai starp Pusēm enerģētikas un izejvielu jomā.

3.    Ja Puses ir savstarpēji vienojušās, apakškomiteja rīko sanāksmes, kas veltītas šīs nodaļas īstenošanai. Sagatavojot šādas sanāksmes, katra Puses var attiecīgi apsvērt attiecīgo ieinteresēto personu vai ekspertu informācijas izmantošanu.

4.    Lai atvieglotu šīs nodaļas īstenošanu, tostarp nodrošinot Puses pārstāvju pienācīgu iesaisti, katra Puse norīko kontaktpunktu un paziņo tā kontaktinformāciju otrai Pusei un nekavējoties informē otru Pusi par jebkurām izmaiņām minētajā kontaktinformācijā. Čīles gadījumā kontaktpunktu norīko no Ārlietu ministrijas Ekonomisko attiecību apakšsekretariāta vai tā pēcteča.

9. NODAĻA

TEHNISKIE ŠĶĒRŠĻI TIRDZNIECĪBĀ

9.1. PANTS

Mērķis

Šīs nodaļas mērķis ir uzlabot un atvieglot preču tirdzniecību starp Pusēm, nepieļaujot, identificējot un likvidējot nevajadzīgus tehniskus šķēršļus tirdzniecībā un sekmējot plašāku regulatīvo sadarbību.

9.2. PANTS

Piemērošanas joma

1.    Šī nodaļa attiecas uz visu to TBT nolīguma 1. pielikumā paredzēto standartu, tehnisko noteikumu un atbilstības novērtēšanas procedūru sagatavošanu, pieņemšanu un piemērošanu, kas var ietekmēt preču tirdzniecību starp Pusēm.

2.    Neatkarīgi no 1. punkta šī nodaļa neattiecas uz:

a)    iepirkuma specifikācijām, ko izstrādā valdības struktūras to struktūru ražošanas vai patēriņa vajadzībām, uz kurām attiecas 21. nodaļa, vai

b)    sanitārajiem vai fitosanitārajiem pasākumiem, uz kuriem attiecas 6. nodaļa.

9.3. PANTS

Konkrētu TBT nolīguma noteikumu iekļaušana

TBT nolīguma 2. līdz 9. pants un 1. un 3. pielikums mutatis mutandis tiek iekļauti šajā nolīgumā un kļūst par tā daļu.

9.4. PANTS

Starptautiskie standarti

1.    Nolīguma 9.-A pielikumā uzskaitīto organizāciju izstrādātos starptautiskos standartus uzskata par attiecīgajiem starptautiskajiem standartiem TBT nolīguma 2. un 5. panta un 3. pielikuma nozīmē, ar noteikumu, ka šo standartu izstrādē šīs organizācijas ir ievērojušas principus un procedūras, kas izklāstītas PTO Tehnisko šķēršļu tirdzniecībā komitejas lēmumā par principiem starptautisko standartu, rokasgrāmatu un ieteikumu izstrādei saistībā ar TBT nolīguma 2. un 5. pantu un 3. pielikumu 19 .

2.    Pēc vienas Puses ieteikuma Tirdzniecības padome var pieņemt lēmumu grozīt 9.-A pielikumu saskaņā ar 33.1. panta 6. punkta a) apakšpunktu.

9.5. PANTS

Tehniskie noteikumi

1.    Puses atzīst to, cik svarīgi ir veikt plānoto tehnisko noteikumu regulatīvās ietekmes novērtējumu saskaņā ar katras Puses attiecīgajiem noteikumiem un procedūrām.

2.    Katra Puse saskaņā ar TBT nolīguma 2.2. pantu novērtē ierosinātajiem tehniskajiem noteikumiem pieejamās regulatīvās un citas alternatīvas, ar ko var izpildīt Puses likumīgos mērķus.

3.    Katra Puse izmanto attiecīgos starptautiskos standartus par pamatu saviem tehniskajiem noteikumiem, izņemot gadījumus, kad Puse, kura izstrādā tehniskos noteikumus, var pierādīt, ka šādi starptautiskie standarti būtu neefektīvs vai nepiemērots līdzeklis izvirzīto likumīgo mērķu sasniegšanai.

4.    Ja kāda Puse par pamatu tās tehniskajiem noteikumiem neizmanto starptautiskos standartus, tā pēc otras Puses pieprasījuma norāda jebkādas būtiskas novirzes no attiecīgajiem starptautiskajiem standartiem un paskaidro iemeslus, kāpēc šādi standarti atzīti par nepiemērotiem vai neefektīviem izvirzītā mērķa sasniegšanai, un sniedz zinātniskos vai tehniskos pierādījumus, kas ir šā novērtējuma pamatā.

5.    Papildus katras Puses pienākumiem atbilstoši TBT nolīguma 2.3. pantam, katra Puse saskaņā ar tās attiecīgajiem noteikumiem regulāri pārskata savus tehnisko noteikumus nolūkā palielināt minēto tehnisko noteikumu konverģenci ar attiecīgajiem starptautiskajiem standartiem; Puse cita starpā ņem vērā visas jaunās attiecīgo starptautisko standartu attīstības tendences un to, vai turpina pastāvēt apstākļi, kas radīja novirzes no visiem attiecīgajiem starptautiskajiem standartiem.

9.6. PANTS

Regulatīvā sadarbība

1.    Puses atzīst, ka pastāv plašs regulatīvās sadarbības mehānismu klāsts, kas var palīdzēt novērst vai izvairīties no tehnisko šķēršļu radīšanas tirdzniecībā.

2.    Puse var ierosināt otrai Pusei uz konkrētām nozarēm attiecināmas regulatīvās sadarbības darbības jomās, uz kurām attiecas šī nodaļa. Minētos priekšlikumus nosūta kontaktpunktam, kas minēt 9.13. pantā, un tos veido:

a)    informācijas apmaiņa par regulatīvajām pieejām un praksi vai

b)    iniciatīvas, ar kurām tehniskos noteikumus un atbilstības novērtēšanas procedūras vēl vairāk saskaņo ar attiecīgajiem starptautiskajiem standartiem.

Otra Puse uz priekšlikumu atbild samērīgā laikposmā.

3.    Kontaktpunkts, kas minēts 9.13. pantā, informē Tirdzniecības komiteju par sadarbības pasākumiem, kas īstenoti saskaņā ar šo pantu.

4.    Puses nolūkā likvidēt nevajadzīgus tehniskus šķēršļus tirdzniecībā cenšas apmainīties ar mehānismiem, kas atvieglo atbilstības novērtēšanas rezultātu akceptēšanu, un sadarboties šādu mehānismu jomā.

5.    Nolūkā risināt dažādus jautājumus, uz kuriem attiecas šī nodaļa, Puses veicina sadarbību starp to attiecīgajām organizācijām, kas atbildīgas par tehniskajiem noteikumiem, standartizāciju, atbilstības novērtēšanu, akreditāciju un metroloģiju, neatkarīgi no tā, vai tās ir publiskas vai privātas.

6.    Neko šajā pantā neinterpretē kā prasību Pusei:

a)    atkāpties no tās reglamentējošo pasākumu sagatavošanas un pieņemšanas procedūrām;

b)    veikt darbības, kas apdraudētu vai kavētu reglamentējošo pasākumu, ar kuru sasniedz tās sabiedriskās politikas mērķus, savlaicīgu pieņemšanu, vai

c)    sasniegt kādu konkrētu regulatīvu rezultātu.

7.    Šā panta un šīs nodaļas 9.-A līdz 9.-E pielikumos paredzēto noteikumu par sadarbību nolūkā Eiropas Komisija rīkojas Eiropas Savienības vārdā.

9.7. PANTS

Sadarbība nepārtikas preču tirgus uzraudzības, atbilstības un drošuma jomā

1.    Puses atzīst, cik svarīga ir sadarbība tirgus uzraudzības, atbilstības un nepārtikas preču drošuma jomā, lai atvieglotu tirdzniecību un aizsargātu patērētājus un citus lietotājus, kā arī to, cik svarīgi ir veidot savstarpēju uzticēšanos, kuras pamatā ir informācijas apmaiņa.

2.    Šajā pantā:

a)    “patēriņa preces” ir preces, kuras ir paredzētas patērētājiem vai kuras patērētāji varētu lietot, izņemot pārtiku, medicīniskās ierīces un zāles, un

b)    “tirgus uzraudzība” ir darbības un pasākumi, ko veic publiskas iestādes, tostarp darbības un pasākumi, kuri veikti sadarbībā ar uzņēmējiem, pamatojoties uz Puses procedūrām, lai minētā Puse varētu uzraudzīt vai risināt jautājumu par ražojumu atbilstību tās normatīvajos aktos noteiktajām prasībām vai to drošumu.

3.    Lai garantētu neatkarīgu un objektīvu tirgus uzraudzības darbību, katra Puse nodrošina:

a)    tirgus uzraudzības funkciju nošķiršanu no atbilstības novērtēšanas funkcijām un

b)    to, ka nepastāv intereses, kas varētu ietekmēt tirgus uzraudzības iestāžu objektivitāti uzņēmēju kontroles vai uzraudzības veikšanā.

4.    Puses var sadarboties un apmainīties ar informāciju nepārtikas preču drošuma un atbilstības jomā, jo īpaši attiecībā uz:

a)    tirgus uzraudzību un izpildes darbības un pasākumiem;

b)    riska novērtēšanas metodēm un preču testēšanu;

c)    saskaņotām preču atsaukšanām vai citām līdzīgām darbībām;

d)    zinātniskiem, tehniskiem un regulējuma jautājumiem ar mērķi uzlabot nepārtikas preču drošumu un atbilstību;

e)    jauniem jautājumiem, kam ir būtiska nozīme veselības un drošuma jomā;

f)    ar standartizāciju saistītām darbībām un

g)    ierēdņu apmaiņu.

5.    Eiropas Savienība var sniegt Čīlei atlasītu informāciju no tās ātrās brīdināšanas sistēmas vai tās pēcteces attiecībā uz patēriņa precēm, kā minēts Direktīvā 2001/95/EK 20 , un Čīle var sniegt Eiropas Savienībai atlasītu informāciju par nepārtikas patēriņa preču drošumu un veiktajiem preventīvajiem, ierobežojošajiem un korektīvajiem pasākumiem attiecībā uz patēriņa precēm. Informācijas apmaiņa var notikt kā:

a)    nesistemātiska apmaiņa pienācīgi pamatotos un īpašos gadījumos, neietverot personas datus, un

b)    sistemātiska apmaiņa, pamatojoties uz vienošanos, kas nostiprināta ar Tirdzniecības padomes lēmumu, kurš jānosaka 9.-D pielikumā.

6.    Tirdzniecības padome ar lēmumu, kurš jānosaka 9.-D pielikumā, var nostiprināt vienošanos par regulāru informācijas apmaiņu, tostarp ar elektroniskiem līdzekļiem, par pasākumiem, kas veikti attiecībā uz neatbilstošām nepārtikas precēm, kuras nav šā panta 5. punktā minētās preces.

7.    Katra Puse saskaņā ar 4., 5. un 6. punktu iegūto informāciju izmanto vienīgi patērētāju, veselības, drošuma vai vides aizsardzības nolūkā.

8.    Katra Puse saskaņā ar 4., 5. un 6. punktu iegūto informāciju uzskata par konfidenciālu.

9.    Vienošanās, kas minēta 5. punkta b) apakšpunktā un 6. punktā, norāda tās informācijas veidu, ar ko jāapmainās, informācijas apmaiņas kārtību un konfidencialitātes un persondatu aizsardzības noteikumu piemērošanu.

10.    Saskaņā ar 33.1. panta 6. punkta a) apakšpunktu Tirdzniecības padome ir pilnvarota pieņemt lēmumus, lai noteiktu vai grozītu 9.-D un 9.-E pielikumā noteikto kārtību.

9.8. PANTS

Standarti

1.    Lai pēc iespējas plašāk saskaņotu standartus, katra Puse mudina tās teritorijā izveidotās standartizācijas iestādes, kā arī reģionālās standartizācijas iestādes, kuru dalībniece ir Puse vai tās teritorijā izveidotās standartizācijas iestādes:

a)    savu resursu robežās piedalīties to starptautisko standartu sagatavošanā, ko izstrādā attiecīgās starptautiskās standartizācijas iestādes;

b)    izmantot attiecīgos starptautiskos standartus par pamatu standartiem, ko tās izstrādā, izņemot gadījumus, kad šādi starptautiski standarti būtu neefektīvi vai nepiemēroti, piemēram, nepietiekama aizsardzības līmeņa, fundamentālu klimata vai ģeogrāfisko faktoru vai fundamentālu tehnoloģisko problēmu dēļ;

c)    izvairīties no dublēšanās vai pārklāšanās ar darbībām, ko veic starptautiskās standartizācijas iestādes;

d)    regulāri pārskatīt valsts un starptautiskos standartus, kuru pamatā nav attiecīgie starptautiskie standarti, nolūkā palielināt to konverģenci ar attiecīgajiem starptautiskajiem standartiem

e)    sadarboties ar attiecīgajām otras Puses standartizācijas iestādēm starptautiskās standartizācijas darbībās, tostarp starptautiskās standartizācijas iestādē vai reģionālā līmenī, un

f)    veicināt divpusēju sadarbību starp pašām iestādēm un ar otras Puses standartizācijas iestādēm.

2.    Pusēm būtu jāapmainās ar informāciju par:

a)    standartu izmantošanu tehnisko noteikumu atbalstam un

b)    saviem standartizācijas procesiem un apmēru, kādā starptautiskos, reģionālos vai apakšreģionālos standartus izmanto par pamatu Pušu valsts standartiem.

3.    Ja standarti ir padarīti obligāti tehnisko noteikumu projektā vai atbilstības novērtēšanas procedūrā, tad izpilda pārredzamības pienākumus, kas noteikti šā nolīguma 9.10. pantā un TBT nolīguma 2. vai 5. pantā.

9.9. PANTS

Atbilstības novērtēšana

1.    Noteikumus, kas 9.5. pantā ir izklāstīti attiecībā uz tehnisko noteikumu sagatavošanu, pieņemšanu un piemērošanu, mutatis mutandis piemēro arī atbilstības novērtēšanas procedūrām.

2.    Ja Puse pieprasa atbilstības novērtēšanu kā pozitīvu apliecinājumu tam, ka ražojums atbilst kādiem tehniskajiem noteikumiem, tā:

a)    izvēlas atbilstības novērtēšanas procedūras, kas ir samērīgas ar iesaistītajiem riskiem;

b)    ievērojot savus normatīvos aktus, apsver iespēju izmantot piegādātāja atbilstības deklarāciju kā vienu no iespējamajiem veidiem, kā apliecināt atbilstību kādam tehniskajam noteikumam, un,

c)    ja otra Puse to pieprasa, sniedz informāciju par kritērijiem, kas izmantoti, lai izvēlētos atbilstības novērtēšanas procedūras konkrētiem ražojumiem.

3.    Ja Puse pieprasa trešās personas veiktu atbilstības novērtēšanu kā pozitīvu apliecinājumu tam, ka ražojums atbilst tehniskajiem noteikumiem, un tā nav paredzējusi uzdot šo uzdevumu kādai valdības iestādei, kā norādīts 4. punktā, tā: