EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 20.6.2023
COM(2023) 337 final
2023/0201(APP)
Priekšlikums
PADOMES REGULA,
ar kuru groza Regulu (ES, Euratom) 2020/2093, ar ko nosaka daudzgadu finanšu
shēmu 2021.–2027. gadam
This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 52023PC0337
Proposal for a COUNCIL REGULATION amending Regulation (EU, Euratom) 2020/2093 laying down the multiannual financial framework for the years 2021 to 2027
Priekšlikums PADOMES REGULA, ar kuru groza Regulu (ES, Euratom) 2020/2093, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam
Priekšlikums PADOMES REGULA, ar kuru groza Regulu (ES, Euratom) 2020/2093, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam
COM/2023/337 final
EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 20.6.2023
COM(2023) 337 final
2023/0201(APP)
Priekšlikums
PADOMES REGULA,
ar kuru groza Regulu (ES, Euratom) 2020/2093, ar ko nosaka daudzgadu finanšu
shēmu 2021.–2027. gadam
PASKAIDROJUMA RAKSTS
1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS
1.1.Daudzgadu finanšu shēmas vidusposma pārskats un pārskatīšana
Vispārējās politiskās vienošanās par daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam ietvaros Komisija 2020. gada decembrī izdeva deklarāciju, apņemoties līdz 2024. gada 1. janvārim iesniegt pārskatu par daudzgadu finanšu shēmas darbību, kam vajadzības gadījumā var pievienot attiecīgus priekšlikumus par Padomes Regulas (ES, Euratom) 2020/2093 1 (DFS regulas) pārskatīšanu saskaņā ar LESD noteiktajām procedūrām 2 .
Saskaņā ar šīm saistībām un paziņojumu, kas pieņemts kopā ar 2023. gada budžetu 3 , Komisija ir pieņēmusi paziņojumu “Daudzgadu finanšu shēmas 2021.–2027. gadam vidusposma pārskatīšana” 4 , novērtējot daudzgadu finanšu shēmas darbību līdz šim, tai skaitā to, vai ES budžets arī turpmāk var nodrošināt kopīgus līdzekļus kopīgu problēmu risināšanai. Šajā novērtējumā secināts, ka, lai Savienība līdz 2027. gada beigām sasniegtu visus savus mērķus, tai skaitā vissteidzamākos, ir mērķtiecīgi jāpārskata daudzgadu finanšu shēma (DFS) 2021.–2027. gadam.
Tajā pašā laikā priekšlikums grozīt Regulu (ES, Euratom) 2020/2093, kas tika iesniegts 2021. gada decembrī 5 , ir novecojis, ņemot vērā likumdošanas sarunās par Sociālo klimata fondu gūtos rezultātus 6 un 2022. gadā radušās nepieredzētās un negaidītās problēmas, jo īpaši Krievijas brutālā agresijas kara pret Ukrainu sekas un makroekonomiskās norises. Šo iemeslu dēļ Komisija tagad Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz jaunu priekšlikumu, ar ko aizstāj iepriekšējo, kas noteiktā laikā tiks oficiāli atsaukts.
1.2Priekšlikuma pamatojums un mērķi
Kopš 2020. gada Savienība ir saskārusies ar vairākām nepieredzētām un negaidītām problēmām. Gandrīz tūlīt pēc Covid-19 pandēmijas Savienība saskārās ar Krievijas brutālo agresijas karu pret Ukrainu, no tā izrietošo enerģētisko krīzi un ar to saistīto augsto inflāciju un procentu likmju kāpumu. Šīs problēmas nevarēja paredzēt laikā, kad tika panākta vienošanās par DFS. Papildus pašreizējās budžeta elastības izmantošanai Komisija ir ātri rīkojusies un izmantojusi visus tās rīcībā esošos līdzekļus, tai skaitā pārdali un pārplānošanu. Tomēr ierobežotās budžeta elastības iespējas, kas iestrādātas DFS, un pārdales iespējas ir gandrīz izsmeltas, tādējādi mazinot ES budžeta spējas risināt pat vissteidzamākās problēmas.
Ģeopolitiskā un ekonomiskā attīstība ir radījusi jaunas problēmas, kuru risināšanai nepieciešama pastiprināta ES rīcība. Eiropas Savienībai ir jāapstiprina savs atbalsts Ukrainai daudzgadu griezumā. Ņemot vērā pašreizējās stratēģiskās atkarības, Eiropas divējādās pārkārtošanās paātrināšanai būtu jānodrošina Savienībai iespēja palielināt savu izturētspēju un atgūt vadošo lomu galvenajās nozarēs, izmantojot pārdomātas valsts un privātās investīcijas stratēģiskajās nozarēs. Lai īstenotu Savienības kopīgās prioritātes un vajadzības, ir jāpastiprina ES ilgtermiņa budžets laikposmam no 2024. līdz 2027. gadam ar mērķi vissvarīgāko finansējumu nodrošināt šo problēmu risināšanai.
1.2.1.Nelokāms un ilgtermiņa atbalsts Ukrainai: Ukrainas mehānisms
Ar ES budžetu — izmantojot elastību un mainot prioritātes — sniegts milzīgs atbalsts, bet DFS 2021.–2027. gadam nebija paredzēta kara seku risināšanai Eiropā. Ukrainas likviditātes vajadzības makrofinansiālās stabilitātes nodrošināšanai joprojām ir augstas, un, mainoties situācijai, pakāpeniski būtu jāpalielina investīcijas Ukrainas ātrā atveseļošanā un atjaunošanā. Saimnieciskās darbības saglabāšana un pamatinfrastruktūras atjaunošana radītu nodarbinātību un ieņēmumus, sniegtu bēgļiem perspektīvu atgriezties mājās un samazinātu nepieciešamās starptautiskās palīdzības apmēru.
Lai apmierinātu Ukrainas tūlītējās vajadzības un īstenotu tās īstermiņa atveseļošanu un ilgtermiņa atjaunošanu, Komisija ierosina regulu, ar ko izveido Ukrainas mehānismu 7 — integrētu un elastīgu instrumentu ar kopējo maksimālo apjomu līdz 50 miljardiem EUR faktiskajās cenās.
Atbalsts tiks piešķirts atmaksājama (aizdevumu) un neatmaksājama atbalsta un budžeta garantiju nodrošinājuma veidā. Tādējādi tiks nodrošināts stabils un paredzams finansējums, vienlaikus sniedzot piemērotu sistēmu, kuras ietvaros tiek garantēta reformu un investīciju prioritāšu noteikšana, izmantojot Ukrainas plānu, kā arī Ukrainas finanšu ilgtspēja un ES budžeta aizsardzība. Aizdevumus Ukrainai finansēs ar aizņēmumiem finanšu tirgos, un tos papildinās no ES budžeta tā dēvētās “manevrēšanas telpas”, tādējādi pārsniedzot DFS maksimālo apjomu un nepārsniedzot pašu resursu maksimālo apjomu. Neatmaksājamo atbalstu un budžeta garantiju nodrošinājumu finansēs saskaņā ar jaunu tematisko īpašo instrumentu — Ukrainas rezervi —, Ukrainas mehānismam nodrošinot vajadzīgos līdzekļus, kas pārsniedz DFS maksimālo apjomu. Šī elastīgā pieeja ir vajadzīga, lai līdz 2027. gadam apmierinātu valsts mainīgās vajadzības.
1.2.2.Migrācijas pārvaldība, partnerību stiprināšana ar svarīgākajām trešām valstīm un ārkārtas situāciju risināšana
Krievijas nelikumīgajam agresijas karam pret Ukrainu ir bijusi ne tikai pirmām kārtām postoša ietekme uz Ukrainu un tās iedzīvotājiem, bet arī nopietnas globālas sekas, kas ietekmējušas mūsu partneru drošu un pieejamu piekļuvi pārtikai un enerģijai. Tas radījis arvien vairāk ģeopolitisku krīžu un dabas katastrofu un ievērojamu spiedienu uz 6. izdevumu kategorijā “Kaimiņi un pasaule” pieejamajiem resursiem. Ir jāatjauno Savienības spēja reaģēt uz steidzamām globālām problēmām un humanitārām krīzēm trešās valstīs.
Augušās globālās ekonomiskās un politiskās nestabilitātes apstākļos pasaules migrācijas tendences pieaug, un migrācijas spiediens uz Savienības robežām turpina palielināties. Tāpēc jānodrošina, lai no ES budžeta arī turpmāk tiktu sniegts pastāvīgs finansiāls atbalsts ar mērķi novērst migrācijas pamatcēloņus, uzlabot robežu pārvaldību un uzturēt iedarbīgas migrācijas partnerības ar trešām valstīm — izcelsmes un tranzīta valstīm vai valstīm, kurās uzturas liels skaits bēgļu.
Attiecībā uz migrācijas iekšējo dimensiju un robežu pārvaldību jaunais Migrācijas un patvēruma pakts 8 , kas pašlaik ir starpiestāžu posmā, nodrošinās jaunu un ilgstošu ES patvēruma un migrācijas pārvaldības satvaru. Pamatojoties uz apspriežu pašreizējo posmu un ievērojot likumdevēju mērķi sadarboties, lai līdz 2019.–2024. gada likumdošanas perioda beigām pieņemtu ES migrācijas un patvēruma noteikumu reformu 9 , jaunā Migrācijas un patvēruma pakta īstenošanai būs nepieciešams papildu finansējums, jo īpaši skrīningam un robežprocedūrai, uzņemšanas spējām, pārcelšanai un atgriešanai.
Tāpēc Komisija ierosina palielināt izdevumu maksimālo apjomu 4. izdevumu kategorijā “Migrācija un robežu pārvaldība” un 6. izdevumu kategorijā “Kaimiņi un pasaule”, attiecīgi nodrošinot papildu 1 693 miljonus EUR un 9 056 miljonus EUR laikposmā no 2024. līdz 2027. gadam.
1.2.3.Ilgtermiņa konkurētspējas veicināšana stratēģiskajās tehnoloģijās: Eiropas stratēģisko tehnoloģiju platforma (STEP)
Lai sasniegtu zaļās un digitālās pārkārtošanās mērķus, ir būtiski izstrādāt un ražot stratēģiskas dziļās digitālās, tīrās tehnoloģijas un biotehnoloģijas. Ņemot vērā starptautisko konkurenci ar mērķi veidot stratēģiskas vērtības ķēdes, Savienībai ir vajadzīga strukturālāka atbilde uz tās rūpniecības nozaru investīciju vajadzībām, izmantojot jaunu Eiropas stratēģisko tehnoloģiju platformu (STEP) 10 , kurai būtu jāpalīdz saglabāt Eiropas priekšrocības tādu kritiski svarīgo un jauno tehnoloģiju jomā, kas ir būtiskas zaļās un digitālās pārkārtošanās kontekstā; kā piemērus te var minēt tehnoloģijas, kas saistītas ar datošanu, arī mikroelektroniku, kvantu datošanu un mākslīgo intelektu, kā arī biotehnoloģijas un bioražošanas, neto nulles emisiju tehnoloģijas un citas tīrās tehnoloģijas.
Platforma STEP radīs efektīvākai, iedarbīgākai un mērķtiecīgākai pašreizējo ES līdzekļu izmantošanai nepieciešamos apstākļus. Tas arī palīdzēs virzīt pašreizējo finansējumu attiecīgajiem projektiem un paātrināt īstenošanu Eiropas vadošajai pozīcijai svarīgās jomās, vienlaikus saglabājot vienlīdzīgus konkurences apstākļus vienotajā tirgū un tādējādi — kohēziju. Lai nodrošinātu finanšu atbalsta ātru ieviešanu, ar platformu STEP tiks nostiprināti un pastiprināti izmantoti pašreizējie ES instrumenti, paātrinot kohēzijas politikas līdzekļu izmantošanu un programmu InvestEU, Inovāciju fondu un Eiropas Inovācijas padomes atbalstu maksimāli izmantojot Eiropas stratēģiskajās tehnoloģijās.
Globālā vide ir mainījusies. Krievija apdraud un turpmākajos gados turpinās apdraudēt Eiropas drošību. Tāpēc ar platformu STEP tiks stiprināts Eiropas Aizsardzības fonda pētniecības virziens, kas palielinās Eiropas aizsardzības tehnoloģiskās un rūpnieciskās bāzes inovācijas spējas, tādējādi veicinot Savienības stratēģisko autonomiju.
Lai uzlabotu investīciju spējas, kas īpaši paredzētas stratēģisko tehnoloģiju prioritātei, platforma STEP no 2024. līdz 2027. gadam būtu jāatbalsta ar papildu līdzekļiem no programmas InvestEU, Inovāciju fonda, Eiropas Inovācijas padomes pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” un Eiropas Aizsardzības fonda budžeta. Tāpēc būtu pēc vajadzības jāpalielina attiecīgo DFS maksimālo apjomu (1. izdevumu kategorija “Vienotais tirgus, inovācija un digitālā joma”, 3. izdevumu kategorija “Dabas resursi un vide” un 5. izdevumu kategorija “Drošība un aizsardzība”) izdevumu līmenis.
1.2.4.Ilgtspējīgs risinājums attiecībā uz NextGenerationEU finansēšanas izmaksām
Negaidītais un straujais pašreizējo un nākotnes procentu likmju pieaugums, kas pastāv kopš 2022. gada un radies inflācijas ierobežošanai piemērotas stingrākas monetārās politikas dēļ, ietekmē visus obligāciju emitentus, tai skaitā ES. Tādējādi paredzams, ka finansējuma izmaksas, kas jāsedz no Savienības budžeta NextGenerationEU aizņēmumu dēļ, pārsniegs sākotnēji, pieņemot daudzgadu finanšu shēmu, plānotās aplēses 11 .
NextGenerationEU finansējuma izmaksas pēc būtības atšķiras no “tradicionālajām” ES izdevumu programmām. Tās ir ļoti atkarīgas no procentu likmju svārstībām. Turklāt līdz 2026. gadam papildu svārstīgumu rada neskaidrības par aizņēmumu laiku, kas galvenokārt ir atkarīgs no līdzekļiem, kas tiek izmaksāti saistībā ar Atveseļošanas un noturības mehānismu.
Vienlaikus, kad obligācijas emitētas, procentu izdevumus vairs nevar atlikt, pārplānot vai atcelt. Lai gan spēkā esošajā tiesiskajā regulējumā ir paredzēti mehānismi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka Savienība visos apstākļos sedz savas saistības pret obligāciju turētājiem, ES budžetam vajadzētu būt aprīkotam ar līdzekļiem un instrumentiem visefektīvākajai šo izmaksu segšanai.
Tāpēc ir vajadzīgs īpašs elastības mehānisms ar mērķi novērst šo svārstīgumu. Līdz DFS beigām būtu jāizveido jauns tematiskais īpašais instruments (ESAI instruments), kurš pārsniedz DFS maksimālos apjomus un kura vienīgais mērķis ir segt NextGenerationEU finansējuma izmaksas, kas pārsniedz sākotnēji 2020. gadā saskaņā ar 2.b izdevumu kategorijas izdevumu maksimālo apjomu plānotās summas.
1.2.5.Funkcionējošas administrācijas uzturēšana nolūkā īstenot ES politiskās prioritātes
Eiropas administrācijas resursi (7. izdevumu kategorija) saskaras ar lielu spiedienu, kam par iemeslu ir papildu uzdevumi, kas uzticēti Savienībai, enerģijas cenu pieaugums un augsta inflācija.
Daudzās jaunās iniciatīvas, kas ieviestas pēdējo divu gadu laikā, ir nozīmējušas to, ka Savienībai kopš šīs daudzgadu finanšu shēmas sākuma jāveic būtiski papildu uzdevumi bez atbilstoša darbinieku skaita palielinājuma. Ar pašreizējo resursu apmēru Eiropas administrācija nespēs nākotnē veikt aizvien lielāku skaitu uzdevumu.
Augstajai inflācijai ir spēcīga ietekme uz administratīvajiem izdevumiem. Neraugoties uz lieliem centieniem mainīt prioritātes un samazināt izmaksas, lai ierobežotu administratīvos izdevumus, pašreizējie 7. izdevumu kategorijas “Eiropas publiskā pārvalde” maksimālie apjomi nebūs pietiekami inflācijas spiediena radīto vajadzību apmierināšanai.
Lai izpildītu iestāžu juridiskos pienākumus un papildu pienākumus, ko likumdevēji uzticējuši Komisijai, 7. izdevumu kategorijas “Eiropas publiskā pārvalde” maksimālie apjomi ir jāpalielina par 1 621 miljonu EUR, tai skaitā maksimālais apakšapjoms “Iestāžu administratīvie izdevumi” jāpalielina par 1 331 miljonu EUR.
1.2.6.Savienības budžeta spēju reaģēt uz krīzēm un neparedzētiem notikumiem uzlabošana
Rezerve solidaritātei un palīdzībai ārkārtas gadījumos (SEAR) — tematiskais īpašais instruments, ar kuru kopš 2021. gada palīdz risināt ārkārtas situācijas dalībvalstīs un valstīs, kas nav ES dalībvalstis — ir pakļauta smagam spiedienam. Ņemot vērā lielo dabas katastrofu arvien lielāko skaitu un apmēru, jo īpaši klimata pārmaiņu un humanitāro krīžu dēļ, būtu jāpalielina rezerves solidaritātei un palīdzībai ārkārtas gadījumos paredzētā gada summa.
Tā kā budžeta rezerves DFS pirmajos gados lielā mērā tika izsmeltas, radās nepieciešamība izmantot elastības instrumentu gandrīz visā tā apmērā. Ņemot vērā lielo spiedienu visās izdevumu kategorijās līdz DFS beigām, elastības instruments ir jāpaplašina, lai nodrošinātu ES budžeta spējas reaģēt uz iespējamām neparedzētām vajadzībām.
2.PRIEKŠLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI
•Juridiskais pamats
Daudzgadu finanšu shēmas pieņemšanas juridiskais pamats ir LESD 312. pants.
•Subsidiaritāte
Šī iniciatīva ietilpst politikas jomā, kurā Eiropas Savienībai ir ekskluzīvas pilnvaras (saskaņā ar LESD 312. pantu). Tāpēc subsidiaritātes principu nepiemēro.
•Proporcionalitāte
Priekšlikums atbilst proporcionalitātes principam tādā ziņā, ka tas nepārsniedz minimumu, kas vajadzīgs, lai Eiropas līmenī sasniegtu noteikto mērķi, un kas ir nepieciešams šim nolūkam. Šīs izmaiņas ir proporcionālas ievērojamai tādu negaidītu notikumu un jaunu problēmu virknei, kas notikušas kopš Regulas (ES, Euratom) 2020/2093 pieņemšanas 2020. gada decembrī.
•Saistība ar izskatīšanā esošo priekšlikumu
Ar šo priekšlikumu grozīt Regulu (ES, Euratom) 2020/2093 aizstāj 2021. gada 22. decembra priekšlikumu (COM (2021) 569), kas tiks atsaukts.
3.DETALIZĒTS KONKRĒTU PRIEKŠLIKUMA NOTEIKUMU SKAIDROJUMS
1. nodaļa — Vispārīgi noteikumi
2. pants – DFS maksimālo apjomu ievērošana
Regulas 2. panta pirmajā punktā ir atsauce uz I pielikumu, kurā iekļauta tabula, kas attiecas uz daudzgadu finanšu shēmas maksimālajiem apjomiem. Regulas I pielikumu aizstāj ar šā priekšlikuma pielikumu.
Regulas 2. panta otrā punkta pirmo daļu groza, ieviešot atsauci uz ESAI instrumentu (jaunais 10.a pants) un Ukrainas rezervi (jaunais 10.b pants) pēc principa, ka šie instrumenti nav iekļauti daudzgadu finanšu shēmā un ka to finansējums pārsniedz daudzgadu finanšu shēmā noteiktos maksimālos apjomus gan saistību, gan attiecīgajām maksājumu apropriācijām.
Regulas 2. panta trešais punkts tika grozīts 2022. gada decembrī 12 ārkārtas atbalsta paketes Ukrainai ietvaros, lai atļautu izmantot garantijas finansiālai palīdzībai Ukrainai 2023. un 2024. gadā, pārsniedzot DFS maksimālos apjomus. Šis punkts ir papildus grozīts, lai budžeta segumu no manevrēšanas telpas paplašinātu uz aizdevumu veidā nodrošinātu garantiju tādai finansiālai palīdzībai Ukrainai, kas saskaņā ar ierosināto Ukrainas mehānismu ir pieejama līdz 2027. gadam. Attiecīgi, ja Savienībai ir jāpilda atmaksāšanas saistības no budžeta līdzekļiem gadījumā, ja Ukraina laikus nenodrošina pienācīgu maksājumu, nepieciešamās summas tiks izmantotas, pārsniedzot daudzgadu finanšu shēmas maksimālos apjomus un nepārsniedzot pašu resursu maksimālo apjomu.
3. nodaļa – Īpašie instrumenti
1. iedaļa – Tematiskie īpašie instrumenti
9. pants – Rezerve solidaritātei un palīdzībai ārkārtas gadījumos
Otro daļu groza, lai paredzētu jaunu maksimālo gada summu rezervei solidaritātei un palīdzībai ārkārtas gadījumos, kas palielināta līdz 1 739 miljoniem EUR (2018. gada cenās).
10.a pants — ESAI instruments
Šis jaunais pants ir ieviests, lai paredzētu ESAI instrumentu, jaunu tematisko īpašo instrumentu.
Konkrētie izdevumu posteņi, attiecībā uz kuriem var izmantot ESAI instrumentu, ir procentu un kupona maksājumi, kas jāveic attiecībā uz kapitāla tirgos aizņemtajiem līdzekļiem saskaņā ar Lēmuma par pašu resursiem (ES, Euratom) 2020/2053 13 5. panta 2. punktu un kas atbilst finansējuma izmaksām, kuras rodas, NextGenerationEU ietvaros no finanšu instrumentiem aizņemoties neatmaksājamam un atmaksājamam atbalstam.
ESAI instruments būtu jāizmanto, ja NextGeneration ietvaros veikto aizņēmumu izmaksas attiecīgajā gadā pārsniedz 2020. gada decembrī plānotās summas.
Juridiskās noteiktības labad regulā (ES, Euratom) 2020/2093 ir skaidri un absolūtās vērtībās jānosaka konkrētas summas, kas noteiktas kā robežvērtības ESAI instrumenta izmantošanai 2024., 2025., 2026. un 2027. gadā.
2024 14 |
2025 15 |
2026 16 |
2027 17 |
|
Gada robežvērtība faktiskajās cenās (miljonos EUR) |
2071,4 |
2677,8 |
3744,6 |
4980,3 |
Gada robežvērtība 2018. gada cenās (miljonos EUR), kas konvertēta, pamatojoties uz DFS regulas 4. panta 2. punktā paredzēto fiksēto deflatoru 2 % apmērā gadā. |
1840,0 |
2332,0 |
3196,0 |
4168,0 |
No ESAI instrumenta tiks segtas visas NextGenerationEU finansējuma izmaksas, kas pārsniedz minētās robežvērtības.
Ņemot vērā to parametru attīstības nenoteiktību, kas nosaka NextGenerationEU finansējuma izmaksas (neatmaksājamā atbalsta faktiskās izmaksāšanas laiks un procentu likmju attīstība), ESAI instrumentam nav iespējams noteikt fiksētu maksimālo apjomu.
ESAI instruments tiks izmantots ikgadējās budžeta procedūras (budžeta un/vai budžeta grozījumu) ietvaros, un apropriācijas tiks iekļautas, pārsniedzot DFS maksimālos apjomus gan attiecībā uz saistību, gan attiecīgajām maksājumu apropriācijām.
10.b pants – Ukrainas rezerve
Šis jaunais pants ir ieviests, lai paredzētu jaunu tematisko īpašo instrumentu: Ukrainas rezervi.
Ar Ukrainas rezervi tiks segti neatmaksājamā atbalsta izdevumi un budžeta garantiju nodrošināšanas izmaksas Ukrainai saskaņā ar ierosināto Ukrainas mehānismu, nodrošinot vajadzīgo elastību ar mērķi apmierināt Ukrainas arvien jaunās vajadzības.
Ukrainas rezerves būtu jāizmanto katru gadu ikgadējās budžeta procedūras (budžeta un/vai budžeta grozījumu) ietvaros, ņemot vērā precīzākās vajadzību aplēses atbilstoši kara norisēm, Ukrainas makrofinansiālajam sniegumam, apguves spējām un parāda atmaksājamībai. Apropriācijas tiks iekļautas, pārsniedzot DFS maksimālos apjomus gan attiecībā uz saistību, gan attiecīgajām maksājumu apropriācijām.
Lai Savienībai un Ukrainai nodrošinātu Ukrainas mehānisma īstenošanai pietiekamu programmējamību, Ukrainas rezervē būtu jāiekļauj maksimālā summa laikposmam no 2024. līdz 2027. gadam, kā arī provizoriskie gada minimālie apjomi. Jānosaka arī maksimālie apjomi, ko laikposmā no 2024. līdz 2027. gadam Ukrainas rezervei ik gadu var darīt pieejamus, lai nodrošinātu atbilstību pašu resursu maksimālajam apjomam, kas noteikts Padomes Lēmuma (ES, Euratom) 2020/2053 3. panta 1. punktā.
Lai nodrošinātu atbilstību Ukrainas mehānisma īstenošanai, par spīti tam, ka DFS 2021.–2027. gadam ir noteikta 2018. gada cenās, apjomi jāizsaka faktiskajās cenās.
2. iedaļa – Netematiskie īpašie instrumenti
12. pants – Elastības instruments
Pirmo daļu groza, lai paredzētu elastības instrumenta jauno maksimālo gada summu, kas palielināta līdz 1 562 miljoniem EUR (2018. gada cenās).
4.IETEKME UZ BUDŽETU
4.1.Izdevumu maksimālā apjoma palielinājums no 2024. līdz 2027. gadam
Priekšlikums ietekmē 1., 3., 4., 5., 6. un 7. izdevumu kategorijas saistību apropriāciju gada maksimālos apjomus, tai skaitā iestāžu administratīvo izdevumu apakšapjomus, ko palielina par šādām summām (2018. gada cenās):
Miljoni EUR |
||||
Saistību apropriāciju maksimālo apjomu palielinājums |
2024 |
2025 |
2026 |
2027 |
1. izdevumu kategorija Vienotais tirgus, inovācija un digitālā joma |
777 |
762 |
748 |
733 |
3. izdevumu kategorija Dabas resursi un vide |
1110 |
1088 |
1067 |
1046 |
4. izdevumu kategorija Migrācija un robežu pārvaldība |
264 |
464 |
965 |
|
5. izdevumu kategorija Drošība un aizsardzība |
333 |
327 |
320 |
313 |
6. izdevumu kategorija Kaimiņattiecības un pasaule |
2331 |
2286 |
2241 |
2198 |
7. izdevumu kategorija Eiropas publiskā pārvalde |
132 |
333 |
556 |
600 |
Pakārtotais maksimālais apjoms
|
110 |
285 |
464 |
472 |
Saistību apropriāciju palielinājums kopā |
4683 |
5060 |
5396 |
5855 |
Ņemot vērā mehānismu, ar kuru koriģē maksājumu maksimālos apjomus, kas paredzēti saskaņā ar vienoto rezerves instrumentu (11. pants), šajā priekšlikumā noteikts, ka jāpalielina DFS maksimālais apjoms maksājumu apropriācijās 2026. un 2027. gadā, kā norādīts turpmāk (2018. gada cenās).
Miljoni EUR |
||||
2024 |
2025 |
2026 |
2027 |
|
Maksājumu apropriāciju maksimālā apjoma palielinājums |
7725 |
2772 |
Tāpēc DFS 2021.–2027. gadam saistību un maksājumu apropriāciju gada izdevumu maksimālie apjomi būtu jāgroza 2024. līdz 2027. gadam un attiecīgi jāgroza Regulas (ES, Euratom) 2020/2093 I pielikums.
4.2.Īpašie instrumenti
Īpašie instrumenti, tai skaitā šajā priekšlikumā iekļautie jaunie īpašie instrumenti — ESAI un Ukrainas rezerve, tiek izmantoti saskaņā ar procedūrām, kas noteiktas Regulā (ES, Euratom) 2020/2093 un, ja nepieciešams, attiecīgajos pamataktos.
Tā kā izdevumi saistībā ar īpašajiem instrumentiem tiek iekļauti, pārsniedzot daudzgadu finanšu shēmas izdevumu maksimālo apjomu, šim priekšlikumam šajā sakarā nav tūlītējas ietekmes uz budžetu.
2023/0201 (APP)
Priekšlikums
PADOMES REGULA,
ar kuru groza Regulu (ES, Euratom) 2020/2093, ar ko nosaka daudzgadu finanšu
shēmu 2021.–2027. gadam
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 312. pantu,
ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 106.a pantu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta piekrišanu 18 ,
pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,
saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru,
tā kā:
(1)Komisija ir iesniegusi ar Padomes Regulu (ES, Euratom) 2020/2093 19 noteiktās daudzgadu finanšu shēmas (DFS) 2021.–2027. gadam darbības pārskatu pēc tās pirmajiem īstenošanas gadiem, tai skaitā izdevumu maksimālo apjomu ilgtspējas novērtējumu 20 .
(2)Kopš 2020. gada decembra Savienība ir saskārusies ar vairākām nepieredzētām un negaidītām problēmām. Savienība ir rīkojusies ātri un izmantojusi visus līdzekļus, kas ir tās rīcībā, bet DFS 2021.–2027. gadam paredzētā ierobežotā budžeta elastība ir gandrīz izsmelta, tādējādi mazinot ES budžeta spējas risināt pat vissteidzamākās problēmas.
(3)DFS īstenošanas pirmajos gados vairāku problēmu risināšanai tika plaši izmantoti īpašie instrumenti. Joprojām pastāv nepieciešamība pēc turpmākas rīcības, bet budžeta iespējas risināt šādas situācijas DFS atlikušajā periodā, ir ļoti ierobežotas.
(4)ES budžetam būtu Savienībai jāsniedz iespēja nodrošināt politikas pasākumus, kuri nepieciešami jaunu problēmu risināšanai un juridisko saistību izpildei, ko nav iespējams īstenot, ne ievērojot pašreizējos maksimālos apjomus, ne izmantojot visas elastības iespējas. Tādēļ jāpalielina izdevumu maksimālais apjoms saistību apropriācijās 1., 3., 5., 6. un 7. izdevumu kategorijā, tai skaitā iestāžu administratīvo izdevumu maksimālais apakšapjoms 2024., 2025., 2026. un 2027. gadam un 4. izdevumu kategorijas maksimālais apjoms 2025., 2026. un 2027. gadam. Tāpēc būtu jāpalielina izdevumu maksimālie apjomi maksājumu apropriācijās 2026. un 2027. gadam.
(5)Ar Krievijas nelikumīgo agresijas karu pret Ukrainu Eiropas teritorijā ir atgriezusies karadarbība. Savienība turpinās atbalstīt Ukrainu tik ilgi, cik tas būs nepieciešams, un apņēmīgi palīdzēs Ukrainai virzībā uz Eiropu. Šajā nolūkā Eiropas Parlaments un Padome ir pieņēmuši Regulu (ES) [XXX] [Ukrainas mehānisms] 21 kā Savienības atbildi ar mērķi atbalstīt Ukrainas makrofinansiālo stabilitāti, atjaunošanu un modernizāciju, vienlaikus atbalstot Ukrainas centienus veikt reformas ceļā uz pievienošanos ES.
(6)Ņemot vērā neskaidrības, kas saistītas ar Krievijas agresijas karu, Ukrainas mehānismam ir jābūt elastīgam instrumentam, ar ko varētu nodrošināt atbilstošu atbalsta veidu un pakāpi līdz 2027. gadam. Atbalsts no Ukrainas mehānisma būtu jāpiešķir aizdevumu, neatmaksājama atbalsta un budžeta garantiju nodrošinājuma veidā.
(7)Attiecībā uz Ukrainas mehānisma ietvaros aizdevumu veidā sniegto atbalsta daļu, ir lietderīgi pašreizējo Savienības budžeta garantiju pagarināt līdz 2027. gadam, lai tā segtu arī finansiālo palīdzību, kas tiks darīta pieejama Ukrainai. Tāpēc vajadzētu būt iespējai izmantot vajadzīgās apropriācijas Savienības budžetā, pārsniedzot līdz 2027. gada beigām pieejamo DFS maksimālo apjomu attiecībā uz finansiālo palīdzību Ukrainai.
(8)Attiecībā uz Ukrainas mehānisma ietvaros neatmaksājamu atbalstu un budžeta garantiju nodrošinājuma veidā sniegto atbalsta daļu, apropriācijas būtu jānodrošina, izmantojot jauno tematisko īpašo instrumentu “Ukrainas rezerve”. Saistību apropriācijas un attiecīgās maksājumu apropriācijas būtu jāizmanto katru gadu saskaņā ar LESD 314. pantā noteikto budžeta procedūru, pārsniedzot DFS noteiktos maksimālos apjomus.
(9)Attiecībā uz Ukrainas mehānisma programmējamību un izdevumu sakārtotu attīstību ir lietderīgi noteikt provizoriskus minimālos gada apjomus un maksimālos apjomus, ko ik gadu var darīt pieejamus Ukrainas rezervei laikposmā no 2024. līdz 2027. gadam.
(10)Kopš 2022. gada Savienībā un vairumā lielāko tautsaimniecību ir noticis procentu likmju kāpums visiem obligāciju emitentiem, tai skaitā Savienības. Tā rezultātā paredzams, ka Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumenta (NextGenerationEU) aizņēmumu finansējuma izmaksas, kas jāsedz no Savienības budžeta saskaņā ar Lēmuma (ES, Euratom) 2020/2053 22 5. panta 2. punktu, pārsniegs sākotnēji, 2020. gada decembrī pieņemot DFS, plānotās aplēses.
(11)Ņemot vērā nenoteiktību saistībā ar procentu likmju turpmāko attīstību un lai novērstu nepamatotu spiedienu uz Savienības programmām, ir lietderīgi izveidot jaunu tematisku īpašo instrumentu ar mērķi segt visas NextGenerationEU aizņēmumu finansējuma izmaksas, kas pārsniedz sākotnēji plānotās summas. Vajadzīgās saistību apropriācijas un attiecīgās maksājumu apropriācijas Savienības budžetā būtu jādara pieejamas, pārsniedzot DFS noteiktos maksimālos apjomus.
(12)Rezerve solidaritātei un palīdzībai ārkārtas gadījumos un elastības instruments būtu jāpastiprina, lai līdz 2027. gadam saglabātu Savienības pietiekamas spējas reaģēt uz neparedzētiem apstākļiem.
(13)Ņemot vērā minētos negaidītos notikumus un jaunās problēmas, DFS ir jāpārskata un tādēļ attiecīgi jāgroza Regula (ES, Euratom) 2020/2093.
(14)Grozījumi Regulā (ES, Euratom) 2020/2093 neskar pienākumu ievērot pašu resursu maksimālos apjomus, kas noteikti Padomes Lēmuma (ES, Euratom) 2020/2053 3. panta 1. punktā un 6. pantā,
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Regulu (ES) 2020/2093 groza šādi:
(1)regulas 2. pantu groza šādi:
a)2. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:
“2. Ja ir nepieciešams izmantot līdzekļus no īpašajiem instrumentiem, kas paredzēti 8., 9., 10., 10.a, 10.b un 12. pantā, saistību un attiecīgās maksājumu apropriācijas iekļauj budžetā, pārsniedzot attiecīgos DFS maksimālos apjomus.”;
b)3. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:
“Ja ir nepieciešams izmantot garantiju finansiālai palīdzībai Ukrainai, kas tiek darīta pieejama 2023.–2027. gadā un ir atļauta saskaņā ar Finanšu regulas 220. panta 1. punktu, izmanto tādu nepieciešamo summu, kas pārsniedz DFS noteiktos maksimālos apjomus.”;
(2)regulas 9. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:
“2. Rezerve solidaritātei un palīdzībai ārkārtas gadījumos nepārsniedz maksimālo gada summu 1 739 miljonu EUR apmērā (2018. gada cenās). Jebkuru ikgadējās summas daļu, kas nav izmantota n gadā, var izmantot līdz n+1 gadam. Vispirms izmanto to gada summas daļu, kas atlikusi no iepriekšējā gada. Jebkura tā n gada summas daļa, kas nav izmantota n+1 gadā, tiek dzēsta.”;
(3)iekļauj šādus pantus:
“10.a pants
ESAI instruments
1.ESAI instrumentu var izmantot papildu izmaksu finansēšanai, ja attiecīgajā gadā procentu un kupona maksājumu izmaksas, kas jāmaksā par kapitāla tirgos aizņemtajiem līdzekļiem saskaņā ar Lēmuma (ES, Euratom) 2020/2053 5. panta 2. punktu, pārsniedz šādas summas (2018. gada cenās):
–2024. gadam — 1840 miljoni EUR,
–2025. gadam — 2332 miljoni EUR,
–2026. gadam — 3196 miljoni EUR,
–2027. gadam — 4168 miljoni EUR.
2.Eiropas Parlaments un Padome ESAI instrumentu var izmantot budžeta procedūras ietvaros, kā noteikts LESD 314. pantā.”;
10.b pants
Ukrainas rezerve
1.Ukrainas rezervi var izmantot vienīgi izdevumu finansēšanai saskaņā ar [Ukrainas mehānisma regulu], un tās mērķis ir nodrošināt vismaz 2 500 miljonus EUR faktiskajās cenās kā gada provizorisko summu.
2.Ukrainas rezerve nepārsniedz 50 000 miljonus EUR faktiskajās cenās laikposmā no 2024. līdz 2027. gadam. Gada summa, kas attiecīgajā gadā izmantota saskaņā ar Ukrainas rezervi, nepārsniedz 16 700 miljonus EUR faktiskajās cenās.
3.Eiropas Parlaments un Padome Ukrainas rezervi var izmantot budžeta procedūras ietvaros, kā noteikts LESD 314. pantā.”;
(4)regulas 12. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:
“1. Elastības instrumentu var izmantot, lai attiecīgajā finanšu gadā finansētu īpašus neparedzētus izdevumus saistību apropriācijās un atbilstošajās maksājumu apropriācijās, ko nevar finansēt, nepārsniedzot vienai vai vairākām citām izdevumu kategorijām pieejamos maksimālos apjomus. Elastības instrumentam pieejamā ikgadējā maksimālā summa ir 1 562 miljoni EUR (2018. gada cenās).”;
(5)regulas I pielikumu aizstāj ar šīs regulas pielikumu.
2. pants
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē,
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs
EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 20.6.2023
COM(2023) 337 final
PIELIKUMS
dokumentam
Priekšlikums Padomes regulai,
ar kuru groza Regulu (ES, Euratom) 2020/2093, ar ko nosaka daudzgadu finanšu
shēmu 2021.–2027. gadam
PIELIKUMS
“I PIELIKUMS
DAUDZGADU FINANŠU SHĒMA (ES 27)
(miljoni EUR 2018. gada cenās) |
||||||||
SAISTĪBU APROPRIĀCIJAS |
2021 |
2022 |
2023 |
2024 |
2025 |
2026 |
2027 |
Kopā
|
1. Vienotais tirgus, inovācija un digitālā joma |
19 712 |
20 211 |
19 678 |
19 955 |
19 280 |
19 394 |
19 206 |
137 436 |
2. Kohēzija, noturība un vērtības |
5996 |
62 642 |
63 525 |
65 079 |
65 286 |
56 787 |
58 809 |
378 124 |
2.a Ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija |
1666 |
56 673 |
57 005 |
57 436 |
57 874 |
48 414 |
49 066 |
328 134 |
2b. Noturība un vērtības |
4330 |
5969 |
6520 |
7643 |
7412 |
8373 |
9743 |
49 990 |
3. Dabas resursi un vide |
53 562 |
52 626 |
51 893 |
52 123 |
51 195 |
49 999 |
49 207 |
360 605 |
T. sk.: ar tirgu saistītie izdevumi un tiešie maksājumi |
38 040 |
37 544 |
36 857 |
36 054 |
35 401 |
34 729 |
34 015 |
252 640 |
4. Migrācija un robežu pārvaldība |
1687 |
3104 |
3454 |
3569 |
4084 |
4146 |
4701 |
24 745 |
5. Drošība un aizsardzība |
1598 |
1750 |
1762 |
2112 |
2279 |
2398 |
2576 |
14 475 |
6. Kaimiņattiecības un pasaule |
15 309 |
15 522 |
14 789 |
16 387 |
15 609 |
14 833 |
15 026 |
107 475 |
7. Eiropas publiskā pārvalde |
10 021 |
10 215 |
10 342 |
10 586 |
10 887 |
11 229 |
11 443 |
74 723 |
T. sk.: iestāžu administratīvie izdevumi |
7742 |
7878 |
7945 |
8107 |
8310 |
8541 |
8660 |
57 183 |
KOPĒJĀS SAISTĪBU APROPRIĀCIJAS |
107 885 |
166 070 |
165 443 |
169 811 |
168 620 |
158 786 |
160 968 |
1 097 583 |
KOPĒJĀS MAKSĀJUMU APROPRIĀCIJAS |
154 065 |
153 850 |
152 682 |
151 436 |
151 175 |
158 900 |
153 947 |
1 076 055” |