52023DC0655

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 24.10.2023

COM(2023) 655 final

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

Eiropas Savienībā autotransportam izmantotā benzīna un dīzeļdegvielas kvalitāte

(2021. pārskata gads)

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

Eiropas Savienībā autotransportam izmantotā benzīna un dīzeļdegvielas kvalitāte
(2021. pārskata gads)

1. Ievads

Saskaņā ar 7.a pantu Direktīvā 98/70/EK 1 , kas attiecas uz benzīna un dīzeļdegvielu kvalitāti (turpmāk “Degvielas kvalitātes direktīva”), un 5. pantu Padomes Direktīvā (ES) 2015/652, ar ko nosaka aprēķina metodes un ziņošanas prasības atbilstīgi Direktīvai 98/70/EK 2 , dalībvalstīm ir pienākums katru gadu ziņot par to teritorijā piegādāto degvielu un enerģijas siltumnīcefekta gāzu (SEG) intensitāti. Šo ziņošanas pienākumu pirmo reizi piemēroja attiecībā uz 2017. pārskata gadu, ievērojot Padomes Direktīvas (ES) 2015/652 piemērošanu un transponēšanu. Šajā gada ziņojumā ietverti dati par 2021. gadu.

Turklāt saskaņā ar Direktīvas 98/70/EK 8. panta 3. punktu dalībvalstīm ir jāpaziņo degvielas kvalitātes valsts dati par iepriekšējo kalendāro gadu.

Šajā gada ziņojumā apkopota informācija, ko dalībvalstis sniegušas saistībā ar iepriekš minētajām ziņošanas prasībām. Tā pamatā ir 2021. gada dati, ko dalībvalstis iesniegušas Eiropas Vides aģentūrai (EVA).

2. Degvielas un enerģijas veidu apjomi un aprites cikla siltumnīcefekta gāzu intensitāte

Degvielas kvalitātes direktīvas 7.a pantā, ko piemēro kopā ar Padomes Direktīvu (ES) 2015/652, izklāstītas ziņošanas prasības attiecībā uz šādiem rādītājiem:

·kopējais katra degvielas vai enerģijas veida apjoms, ko piegādā autotransportam un autoceļiem neparedzētai mobilajai tehnikai (arī iekšzemes ūdensceļu kuģiem, kad tie nav jūrā), lauksaimniecības un mežsaimniecības traktoriem un atpūtas kuģiem, kad tie nav jūrā,

·aprites cikla SEG emisijas uz enerģijas vienību, tai skaitā aplēsto netiešas zemes izmantošanas maiņas (ILUC) emisiju no biodegvielām provizoriskās vidējās vērtības 3 ,

·ievadresurss un biodegvielas ražošanas paņēmiens, kas izmantots katrai dalībvalstu teritorijās piegādātajai biodegvielai.

Ar Degvielas kvalitātes direktīvu dalībvalstīm uzlikts pienākums pieprasīt, lai degvielas piegādātāji līdz 2020. gada 31. decembrim samazinātu transportlīdzekļu degvielas aprites cikla SEG emisiju intensitāti, t. i., samazinātu piegādātās degvielas un enerģijas aprites cikla SEG emisijas uz vienu enerģijas vienību vismaz par 6 % salīdzinājumā ar degvielas bāzlīniju 2010. gadam, kas ir 94,1 g CO2 ekv./MJ. Vērtējot atbilstību minimālajam 6 % samazinājuma mērķrādītājam, ILUC SEG emisijas netiek ņemtas vērā. Atjaunojamo energoresursu direktīvā (ES) 2018/2001 4 ir paredzēti vairāki pasākumi attiecībā uz ILUC, tajā skaitā noteikta no pārtikas un lopbarības kultūrām ražotu biodegvielu maksimālā robežvērtība; ar deleģēto aktu 5 ir noteikti detalizēti kritēriji, pēc kuriem identificē augsta ILUC riska ievadresursus biodegvielām, kuru izmantošana līdz 2030. gadam tiks pakāpeniski samazināta līdz nullei, un kritēriji, pēc kuriem sertificē zema ILUC riska biodegvielas, bioloģiskos šķidros kurināmos un biomasas kurināmos/degvielas.

2021. gadā atbilstīga formāta datus par SEG emisijas samazinājumiem iesniedza visas 27 ES dalībvalstis, Apvienotā Karaliste (par Ziemeļīriju 6 ), Norvēģija un Islande. Agregēto skaitļu salīdzinājumi visos pārskata gados attiecas uz ES27.

2.1. Siltumnīcefekta gāzu emisijas un panākumi 2020. gada mērķrādītāja sasniegšanā

Saskaņā ar sniegtajiem datiem 2021. gadā piegādātās degvielas un enerģijas vidējā SEG intensitāte ziņojumus iesniegušajās 27 dalībvalstīs bija 89 g CO2 ekv./MJ, un tas nozīmē, ka 2021. gadā aiztaupīti 60 Mt oglekļa dioksīda ekvivalenta (CO2 ekv.). Tas ir par 5,5 % mazāk salīdzinājumā ar 2010. gada bāzlīniju 94,1 g CO2 ekv./MJ (kas atbilst līdzīgam samazinājumam, ko 27 ES dalībvalstis panāca 2020. gadā), un tas nozīmē, ka, lai sasniegtu 6 % mērķrādītāju, visu piegādāto fosilo kurināmo, biodegvielu un enerģijas SEG intensitāte ir jāsamazina par vēl 0,5 %.

Par 2021. gadu paziņotie dati liecina, ka ES degvielas piegādātāju panāktais progress dažādās ES dalībvalstīs ļoti atšķiras. Trīspadsmit dalībvalstis (Beļģija, Čehija, Dānija, Igaunija, Kipra, Luksemburga, Malta, Nīderlande, Slovākija, Somija, Ungārija, Vācija un Zviedrija), kas ir par divām valstīm vairāk nekā iepriekšējā gadā, mērķi līdz 2020. gadam transporta degvielu SEG intensitāti samazināt par 6 %, salīdzinot ar 2010. gadu (sk. 1. attēlu), ir sasniegušas. Vislielāko progresu gada laikā 2020./2021. gadā panākušas Somija un Zviedrija ar pieaugumu attiecīgi par 6,0 un 2,5 procentpunktiem salīdzinājumā ar 2010. gada bāzlīniju; tām seko Portugāle ar 1,4 procentpunktiem. Tomēr lielākajā daļā dalībvalstu vai nu tika panākts ļoti minimāls progress, t. i., mazāk par 1,0 procentpunktu (11 dalībvalstīs), vai arī šis rādītājs saglabājās tādā pašā līmenī (6 dalībvalstīs) vai pat samazinājās (7 dalībvalstīs).

Runājot par to, cik daudz dalībvalstīm atlicis līdz mērķrādītāja sasniegšanai, ļoti tuvu 6 % mērķrādītāja sasniegšanai ir Polija (5,3 % samazinājums), savukārt Portugāle, Rumānija, Slovēnija, Francija, Lietuva un Grieķija ir panākušas samazinājumu diapazonā no 4 % līdz 5 %. Visbeidzot, septiņās dalībvalstīs (Spānija, Austrija, Itālija, Īrija, Latvija, Bulgārija un Horvātijā) SEG intensitātes samazinājums joprojām ir mazāks par 4 %. Sīkāka informācija ir pieejama EVA tehniskajā ziņojumā Nr. 2023/03 “Transportlīdzekļu degvielu siltumnīcefekta gāzu intensitāte ES 2021. gadā” 7 .

1. attēls. ES degvielas piegādātāju sasniegtie degvielu SEG intensitātes samazinājumi dalībvalstīs 2010.–2020. gada periodā un 2010.–2021. gada periodā (avots: EVA)

Turklāt 2021. gadā 15 dalībvalstis (Austrija, Čehija, Dānija, Horvātija, Igaunija, Itālija, Kipra, Luksemburga, Malta, Polija, Rumānija, Slovākija, Slovēnija, Ungārija un Vācija) ziņoja par augšposma emisiju samazinājumiem (AES) 8 , kas šajās dalībvalstīs SEG emisiju samazināšanas panākumos deva ieguldījumu 0,1–2,7 procentpunktu apmērā. Līdz ar to kopējais paziņotais AES 2021. gadā bija 4795 kt CO2 ekv.; tas nozīmē, ka degvielu SEG intensitāte samazinājās par vēl 0,4 procentpunktiem, proti, samazinājums pieaudzis no 5,1 % līdz 5,5 % (sk. 5. tabulu ziņojuma pielikumā). Piegādātāja deklarētie AES ir jāizsaka kvantitatīvi un jāpaziņo saskaņā ar Padomes Direktīvā (ES) 2015/652 noteiktajām prasībām. Sīkāku informāciju par pieejām šādu AES kvantificēšanai, monitoringam un paziņošanai var iegūt norādījumos 9 .

Ja ņem vērā ILUC emisijas 10 , 2021. gadā ES piegādāto degvielu vidējā SEG intensitāte bija par 3,7 % zemāka nekā 2010. gadā. Tātad 2021. gadā aiztaupīti 40 Mt CO2 ekv. Saskaņā ar Direktīvas 98/70/EK 7.d pantu, kurā noteiktas aprēķina metodes biodegvielu aprites cikla SEG emisijām, izvērtējot atbilstību minimālajam 6 % samazinājuma mērķrādītājam, ILUC emisijas netiek ņemtas vērā.

Būs nepieciešama turpmāka rīcība, lai dekarbonizētu transportā izmantotās degvielas un palīdzētu īstenot vērienīgākas klimatiskās ieceres, kas izklāstītas Eiropas zaļajā kursā un sekojošajā tiesību aktu paketē “Gatavi mērķrādītājam 55 %”, ar kuru Komisija nāca klajā 2021. gada 14. jūlijā. Par lielāko daļu leģislatīvo priekšlikumu ir panākta politiska vienošanās, un tie jau ir pieņemti vai gandrīz pieņemti. Panāktā politiskā vienošanās par Atjaunojamo energoresursu direktīvu ievērojami palielina vispārējo mērķi dekarbonizēt transporta degvielas un enerģijas nesējus. Dalībvalstīm SEG intensitāte būs jāsamazina vismaz par 14,5 % salīdzinājumā ar 2010. gada bāzlīniju vai jāpanāk, ka līdz 2030. gadam atjaunīgās enerģijas īpatsvars transporta jomas enerģijas galapatēriņā sasniedz vismaz 29 %. Lai racionalizētu tiesību aktus, ar Atjaunojamo energoresursu direktīvā nosprausto jauno mērķrādītāju attiecībā uz transportu Degvielas kvalitātes direktīvā noteiktais 6 % samazinājuma mērķrādītājs tiks atcelts. Turklāt ar regulām ReFuelEU Aviation un FuelEU Maritime tiks veicināta ilgtspējīgu alternatīvo degvielu ražošana un ieviešana aviācijas un jūrniecības nozarē.

2.2. Degvielu piegāde

Šajā iedaļā apkopoti dati, ko Degvielas kvalitātes direktīvas darbības jomas ietvaros dalībvalstis iesniedza par visām autotransportam un autoceļiem neparedzētai mobilajai tehnikai paredzētajām fosilajām degvielām, biodegvielām un nebioloģiskas izcelsmes degvielām.

2021. gadā kopējais piegādāto degvielu apjoms, par ko ziņoja 27 dalībvalstis, bija 11 592 petadžouli (PJ), kas ir par 10 % vairāk nekā 2020. gadā, galvenokārt saistībā ar ekonomikas atgūšanos pēc Covid-19 krīzes. Degvielu piegādēs joprojām dominēja fosilās degvielas (93,3 %), tām sekoja biodegvielas (6,7 %) un ļoti nelielu daļu veidoja elektroenerģija (0,03 %) (sk. 2.4. iedaļu). 2021. gadā netika ziņots par atjaunīgām nebioloģiskas izcelsmes degvielām.

Fosilo degvielu piegādē 2021. gadā joprojām dominēja dīzeļdegviela (56,4 %; 6543 PJ), kam sekoja benzīns (22,7 %; 2629 PJ) un gāzeļļa 11 (12,7 %; 1472 PJ). Sašķidrinātas naftas gāzes un dabasgāzes kopējais īpatsvars bija 1,4 % (165 PJ) (sk. 2. attēlu).

2. attēls. Degvielas enerģijas piegāžu īpatsvars pa degvielu veidiem 2021. gadā (avots: EVA)

2.3. Biodegvielu patēriņš

Kopējais biodegvielu patēriņš 2020./2021. gadā 27 dalībvalstīs nedaudz pieauga — no 723 PJ līdz 781 PJ. Biodegvielu patēriņā turpina dominēt biodīzeļdegviela (taukskābju metilesteris, FAME), kas veidoja 60,8 % no kopējā biodegviela patēriņa (475 PJ), un tai sekoja hidrogenēta augu eļļa (HVO) (19,2 %; 150 PJ) un bioetanols (14,0 %; 109 PJ). Bio-etil-terc-butilēteris (bio-ETBE) veidoja 1,7 % (13 PJ) un biogāze — 1,8 % (14 PJ) no kopējā biodegvielu patēriņa. Visu pārējo biodegvielu īpatsvars bija 2,6 % jeb 20 PJ (sk. 3. attēlu). Tādējādi aptuveni 80 % visu biodegvielu ir samaisītas ar dīzeļdegvielu. Sīkāka informācija par visām biodegvielām un ražošanas paņēmieniem ir pieejama EVA tehniskajā ziņojumā Nr. 2023/03.

3. attēls. Biodegvielu enerģijas piegāžu īpatsvars pa degvielas veidiem 2021. gadā (avots: EVA)

2.4. Elektroenerģijas patēriņš

Degvielas piegādātāji par elektroenerģijas patēriņu ziņo brīvprātīgi, un datus par elektrotransportlīdzekļu, arī elektromotociklu, patērēto elektroenerģiju paziņoja 11 dalībvalstis (2020. gadā — 15 dalībvalstis) (sk. 1. tabulu). Kopējais paziņotais elektrotransportlīdzekļu patērētās elektroenerģijas daudzums ir pieaudzis līdz 9 859 593 GJ (neskaitot spēka pārvada efektivitātes korekciju) no 6 218 196 GJ 2020. gadā, proti, par aptuveni 60 %. Elektrotransportlīdzekļu faktiskais elektroenerģijas patēriņš dažādajās dalībvalstīs varētu būt lielāks, jo saskaņā ar 7.a pantu ziņošana par elektroenerģiju nav obligāta un daudzas dalībvalstis par to neziņo, lai gan tas palīdzētu sasniegt 6 % mērķrādītāju.

1. tabula. Elektrotransportlīdzekļu un elektromotociklu patērētā elektroenerģija 2021. gadā kā degvielas piegādātāju paziņots ieguldījums SEG samazinājuma mērķrādītāja sasniegšanā (avots: EVA)

Dalībvalsts	Enerģijas daudzums		SEG intensitāte
	neieskaitot spēka pārvada efektivitāti (GJ)	ieskaitot spēka pārvada efektivitāti (GJ) 12	dalībvalsts paziņotā (g CO2 ekv./MJ)	dalībvalsts paziņotā (g CO2 ekv./kWh)

Austrija	178 818	71 527	21,8	78
Čehija	2234	893	177,0	637
Igaunija	62 091	27 659	114,5	412
Francija	2 853 505	1 141 402	15,8	56,9
Vācija	4 989 600	1 995 840	147	529
Ungārija	28 065	11 226	58,7	211
Itālija	310 951	124 380	110,3	397
Nīderlande	1 236 277	494 511	133,4	480
Slovākija	10 158	4063	13,1	47
Slovēnija	4116	1646	90,7	327
Spānija	408	1633	102,1	368
Zviedrija	10 158	4063	13,1	47
Kopā	9 859 593	4 052 598

3. Pārskats par ES degvielu kvalitātes datiem 2021. gadā

Ziņojumus par 2021. gada degvielu kvalitātes valsts datiem saskaņā ar Degvielas kvalitātes direktīvas 8. pantu iesniedza visas 27 dalībvalstis, Norvēģija un Apvienotā Karaliste (attiecībā uz Ziemeļīriju).

Šajā iedaļā izklāstīti 27 ES dalībvalstu paziņotie dati par autotransportam paredzētā benzīna un dīzeļdegvielas pārdošanas apjomiem un par biokomponentu saturu. Minētajos datos nav iekļauti dati par citām fosilajām degvielām, citām biodegvielām un nebioloģiskas izcelsmes degvielām, kā arī autoceļiem neparedzētai mobilajai tehnikai izmantotajām degvielām.

3.1. Benzīns un dīzeļdegviela

Dīzeļdegvielas īpatsvars 2017.–2021. gada periodā saglabājās stabils, 2021. gadā sasniedzot 72,6 % no kopējā pārdošanas apjoma. Kopējais 2021. gadā pārdotās dīzeļdegvielas apjoms pieauga par 6,4 % salīdzinājumā ar 2020. gadu, kas, visticamāk, saistīts ar ekonomikas atveseļošanos pēc Covid-19 krīzes 2020. gadā. Līdzīgi 2021. gadā pieauguši arī benzīna pārdošanas apjomi, proti, par 9,7 % (sk. 2. tabulu).

2. tabula. Dīzeļdegvielas un benzīna pārdošanas apjomi ES27 (miljonos litru un procentuāli) 2017.–2021. gadā

	2017	2018	2019	2020	2021
Dīzeļdegvielas pārdošanas apjomi	235 388 (73,3 %)	241 653 (73,3 %)	246 865 (73,0 %)	217 395 (73,2 %)	231 224 (72,6 %)
Benzīna pārdošanas apjomi	85 911 (26,7 %)	87 994 (26,7 %)	90 917 (27,0 %)	79 659 (26,8 %)	87 385 (27,4 %)
Kopā (dīzeļdegviela un benzīns)	321 299	329 629	337 782	297 054	318 609

Dīzeļdegvielas patēriņa pārsvars vērojams visās ES dalībvalstīs, izņemot Kipru, kur benzīna patēriņa īpatsvars ir 50 %. Citas valstis ar salīdzinoši augstu benzīna patēriņu ir Nīderlande, Grieķija un Somija (īpatsvars attiecīgi 48 %, 46 % un 38 %), savukārt vismazākais benzīna patēriņš bijis Bulgārijā, Latvijā un Lietuvā (īpatsvars attiecīgi 18 %, 15 % un 14 %).

2020./2021. gadā nav konstatētas būtiskas izmaiņas benzīna pārdošanas apjomu sadalījumā pēc benzīna pētnieciskā oktānskaitļa (POS). Lielākā daļa no 2021. gadā pārdotā benzīna apjoma bija degviela ar POS 95; tās īpatsvars salīdzinājumā ar 2020. gadu nedaudz palielinājās. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, samazinājās 95 < POS < 98 degvielas pārdošanas apjoma īpatsvars, savukārt POS ≥ 98 degvielas pārdošanas apjoma īpatsvars saglabājās tādā pašā līmenī (sk. 3. tabulu).

3. tabula. Benzīna pārdošanas apjomu īpatsvars ES-27 sadalījumā pēc POS

	2017	2018	2019	2020	2021
POS 95	84,3 %	80,0 %	77,8 %	79,3 %	80,5 %
95 < POS < 98	8,5 %	14,9 %	16,7 %	14,3 %	13,1 %
POS ≥ 98	6,9 %	4,9 %	5,4 %	6,4 %	6,4 %
POS = 91	0,2 %	0,2 %	0,1 %	0,01 %	0,03 %

3.2. Biokomponentu saturs

2021. gadā gandrīz viss ES pārdotais benzīns un dīzeļdegviela tika tirgoti kā biokomponentus saturoši. No visa pārdotā benzīna apjoma biokomponentus saturēja 99,7 % 13 , un sadalījums bija šāds: 65,4 % benzīna saturēja līdz 5 % etanola pēc tilpuma (E5), savukārt 34,2 % benzīna saturēja līdz 10 % etanola (E10) (abi šie rādītāji saglabājās aptuveni tādā pašā līmenī kā 2020. gadā); 0,4 % benzīna saturēja vairāk nekā 10 % etanola (E+ 14 ).

Visa 2021. gadā pārdotā dīzeļdegviela saturēja biokomponentus: 99,8 % dīzeļdegvielas saturēja līdz 7 % FAME (B7) un 0,2 % saturēja vairāk (B+) 15 . B+ dīzeļdegvielas īpatsvars 2021. gadā samazinājās mazāka Beļģijas un Francijas ieguldījuma dēļ (sk. 4. tabulu).

4. tabula. Biokomponentu saturs ES27 pārdotajā benzīnā un dīzeļdegvielās 2017.–2021. gadā

Degvielas veids		2017	2018	2019	2020	2021
Benzīns	E0	14,5 %	4,9 %	0,7 %	0,0 %	0,0 % 16
	E5	66,7 %	81,5 %	73,3 %	65,7 %	65,4 %
	E10	18,6 %	13,4 %	25,7 %	33,3 %	34,2 %
	E+	0,1 %	0,2 %	0,4 %	1,0 %	0,4 %
Dīzeļdegviela	B0	0,0 %	0,0 %	0,0 %	0,0 %	0,0 %
	B7	81,8 %	99,2 %	99,1 %	86,2 %	99,8 %
	B+	16,2 %	0,8 %	0,8 %	13,8 %	0,2 %

3.3. Pārdoto degvielu atbilstība kvalitātes robežvērtībām

Kopumā ES ir vērojama augsta atbilstība degvielas kvalitātes robežvērtībām. Par vairākumu degvielas pamatparametru tika ziņots, ka to vērtības 2021. gadā ņemtajos paraugos bija pielaides robežās.

Īrija, Lietuva, Nīderlande un Zviedrija verificēja un ziņoja, ka benzīna un dīzeļdegvielu kvalitāte ir pilnībā atbilstīga. Astoņas dalībvalstis (Īrija, Lietuva, Malta, Nīderlande, Rumānija, Slovēnija, Somija un Zviedrija) verificēja un ziņoja, ka pilnīga atbilstība panākta attiecībā uz benzīnu, un deviņas dalībvalstis (Horvātija, Īrija, Kipra, Lietuva, Luksemburga, Nīderlande, Polija, Slovākija un Zviedrija) — attiecībā uz dīzeļdegvielu.

Dalībvalstis attiecībā uz benzīnu kopumā ziņoja par 205 neatbilstības gadījumiem un attiecībā uz dīzeļdegvielu — par 77, kas atbilst attiecīgi 3,5 % un 1,6 % no kopējā 2021. gadā ņemto paraugu skaita. Benzīna gadījumā specifikācijām visbiežāk neatbilstības konstatētas šādos parametros: tvaika spiediens vasaras periodā (15 dalībvalstīs), aromātisko savienojumu saturs (5 dalībvalstīs), pētnieciskais oktānskaitlis (POS), motora oktānskaitlis (MOS) un sēra saturs (4 dalībvalstīs – visos trīs parametros). Dīzeļdegvielas gadījumā specifikācijām visbiežāk neatbilstība konstatēta tādos parametros kā sēra saturs un FAME saturs (6 dalībvalstīs – abos parametros).

Visas dalībvalstis aprakstīja, kādas darbības veiktas gadījumos, kad identificēti neatbilstīgi paraugi. Piemēram, tika informētas kompetentās iestādes, sākta izmeklēšana, piemērotas sankcijas un uzlikts naudassods, kā arī tika atkārtoti ņemti paraugi. Pavisam nedaudzos gadījumos netika veiktas nekādas darbības, jo konstatētās neatbilstīgās parametru vērtības bija ļoti tuvu pielaides robežām.

Tāpēc Komisijai nebija vajadzības sākt izmeklēšanu šajā jomā. Var secināt, ka ieviestā degvielu kvalitātes kontroles sistēma nodrošina, ka ES tiek pārdotas augstas kvalitātes degvielas, kas atbilst Degvielas kvalitātes direktīvā noteiktajām prasībām.

Pielikums

5. tabula. Augšposma emisiju samazinājuma ieguldījums SEG emisiju intensitātes 6 % mērķrādītāja sasniegšanā 2021. gadā, neskaitot ILUC (avots: EVA)

Dalībvalsts	SEG intensitātes samazinājums, neskaitot AES	AES ieguldījums	SEG intensitātes samazinājums, ieskaitot AES	SEG intensitāte, iesk. AES (g CO2 ekv./ MJ)	SEG intensitāte, nesk. AES (g CO2 ekv./ MJ)	Paziņotais AES (kt CO2 ekv.)
Kipra	3,4 %	2,7 %	6,1 %	90,9	90,6	707,0
Dānija	3,8 %	2,2 %	6,0 %	90,6	90,6	3922,3
Ungārija	4,2 %	1,9 %	6,1 %	90,2	90,1	4164,1
Malta	4,8 %	1,9 %	6,7 %	89,6	88,2	130,0
Slovākija	4,6 %	1,4 %	6,0 %	89,7	89,9	1439,7
Igaunija	4,8 %	1,4 %	6,2 %	89,6	89,5	562,5
Luksemburga	5,2 %	1,0 %	6,3 %	89,2	88,8	745,3
Polija	4,3 %	1,0 %	5,3 %	90,1	90,0	10 011,6
Čehija	5,2 %	1,0 %	6,1 %	89,3	89,0	2471,1
Vācija	5,4 %	0,9 %	6,3 %	89,0	88,3	18 282,4
Rumānija	4,0 %	0,8 %	4,8 %	90,3	90,3	2501,9
Austrija	3,1 %	0,8 %	3,8 %	91,2	91,1	2390,2
Slovēnija	4,1 %	0,6 %	4,7 %	90,3	90,5	456,9
Horvātija	2,1 %	0,1 %	2,3 %	92,1	92,0	121,0
Itālija	3,6 %	0,0 % 17	3,6 %	90,8	89,9	49,0
Beļģija	6,2 %	0,0 %	6,2 %	88,3	88,1	0,0
Bulgārija	2,7 %	0,0 %	2,7 %	91,5	90,3	0,0
Somija	13,2 %	0,0 %	13,2 %	81,6	87,4	0,0
Francija	4,4 %	0,0 %	4,4 %	90,0	90,0	0,0
Grieķija	4,0 %	0,0 %	4,0 %	90,4	90,3	0,0
Īrija	3,1 %	0,0 %	3,1 %	91,1	91,1	0,0
Latvija	2,8 %	0,0 %	2,8 %	91,5	91,3	0,0
Lietuva	4,1 %	0,0 %	4,1 %	90,2	91,0	0,0
Nīderlande	6,3 %	0,0 %	6,3 %	88,2	89,0	0,0
Portugāle	4,8 %	0,0 %	4,8 %	89,5	90,9	0,0
Spānija	3,9 %	0,0 %	3,9 %	90,5	90,6	0,0
Zviedrija	21,6 %	0,0 %	21,6 %	73,7	76,1	0,0
ES27	5,1 %	0,4 %	5,5 %	90,7	89,3	47 954,9

(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 98/70/EK, kas attiecas uz benzīna un dīzeļdegvielu kvalitāti un ar ko groza Padomes Direktīvu 93/12/EEK (OV L 350, 28.12.1998., 58. lpp.).

(2)

Padomes Direktīva (ES) 2015/652 (2015. gada 20. aprīlis), ar ko nosaka aprēķina metodes un ziņošanas prasības, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 98/70/EK, attiecībā uz benzīna un dīzeļdegvielu kvalitāti (OV L 107, 25.4.2015., 26. lpp.).

(3)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/1513 (2015. gada 9. septembris), ar kuru groza Direktīvu 98/70/EK, kas attiecas uz benzīna un dīzeļdegvielu kvalitāti, un Direktīvu 2009/28/EK par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu (OV L 239, 15.9.2015., 8. lpp.).

(4)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/2001 (2018. gada 11. decembris) par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu (OV L 328, 21.12.2018., 82.–209. lpp.).

(5)

Komisijas Deleģētā regula (ES) 2019/807 (2019. gada 13. marts), ar kuru Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2018/2001 papildina attiecībā uz to, kā identificēt izejvielas, kas rada augstu netiešās zemes izmantošanas maiņas risku un kam konstatēta būtiska produktīvās platības izplešanās uz tādu zemes platību rēķina, kurās ir liels oglekļa uzkrājums, un kā sertificēt biodegvielas, bioloģiskos šķidros kurināmos un biomasas kurināmos / degvielas, kas rada zemu netiešās zemes izmantošanas maiņas risku (OV L 133, 21.5.2019., 1.–7. lpp.).

(6)

Pēc pārejas perioda beigām Padomes Direktīva (ES) 2015/652, ar ko nosaka attiecīgus ziņošanas pienākumus, vairs neattiecas uz Apvienoto Karalisti kopumā. Tomēr saskaņā ar 5. panta 4. punktu saistībā ar 2. pielikuma 47. punktu Izstāšanās līguma Protokolā par Īriju/Ziemeļīriju ( https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:12020W/TXT ) Padomes Direktīvu (ES) 2015/652 Apvienotajai Karalistei un tās teritorijā joprojām piemēro attiecībā uz Ziemeļīriju.

(7)

https://www.eionet.europa.eu/login?came_from=/etcs/etc-cm/products/greenhouse-gas-intensities-of-transport-fuels-in-the-eu-in-2021/view .

(8)

“Augšposma emisijas” ir visas SEG emisijas, kas rodas pirms jēlmateriāla nokļūšanas rafinētavā vai pārstrādes stacijā, kur ražo konkrēto degvielu.

(9)

https://ec.europa.eu/clima/system/files/2016-11/guidance_note_on_uer_en.pdf.

(10)

Šajā aprēķinā tika ņemtas vērā aplēstās netiešās zemes izmantošanas maiņas emisijas no biodegvielas, kuras uzskaitītas Degvielas kvalitātes direktīvas V pielikumā.

(11)

Saskaņā ar definīciju Degvielas kvalitātes direktīvas 2. panta 3) punktā “gāzeļļa” ir degviela, kas paredzēta lietošanai visurgājējā tehnikā (t. i., autoceļiem neparedzētā mobilajā tehnikā).

(12)

Saskaņā ar Padomes Direktīvas (ES) 2015/652 I pielikuma 1. daļu SEG samazināšanas mērķrādītāju aprēķina, balstoties uz elektroenerģijas daudzumiem un izmantojot elektrotransportlīdzekļu (ET) tehnoloģijai noteikto korekcijas koeficientu, kas atbilst spēka pārvada efektivitātes iekļaušanai.

(13)

Te ietilpst bioetanols, kas tieši sajaukts ar benzīnu vai pārveidots par ETBE un pēc tam sajaukts ar benzīnu.

(14)

E+ ir benzīns, kurā etanola saturs pārsniedz 10 % (tilp. %).

(15)

B+ ir dīzeļdegviela, kurā biodīzeļdegvielas saturs pārsniedz 7 % (tilp. %).

(16)

Vienīgi Latvija, Malta un Slovākija ziņoja par 247 miljoniem litru benzīna, kas pārdoti bez biodegvielas piedevas; tas atbilst 0,3 % no kopējā benzīna pārdošanas apjoma 2021. gadā (zemā īpatsvara dēļ šie dati 4. tabulā nav atspoguļoti).

(17)

Paziņotais Itālijas AES ieguldījums ir 0,004 %. Noapaļošanas dēļ tabulā uzrādītā vērtība ir 0,0 %.

Choose the experimental features you want to try