EIROPAS KOMISIJA

Strasbūrā, 18.1.2022

COM(2022) 17 final

2022/0008(NLE)

Priekšlikums

PADOMES IETEIKUMS

veidot tiltus efektīvai sadarbībai augstākās izglītības jomā Eiropā

(Dokuments attiecas uz EEZ)

{SWD(2022) 6}

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

•Priekšlikuma pamatojums un mērķi

(1)Strukturāli un operatīvi jautājumi, kas jārisina ar ierosināto Padomes ieteikumu padziļinātas starpvalstiskas sadarbības veicināšanai

Augstākās izglītības iestāžu alianšu juridiskie statūti veicinātu piekļuvi kopīgu resursu, piemēram, finanšu, cilvēkresursu, digitālo un fizisko resursu, un pakalpojumu koplietošanai un apvienošanai. Šādu statūtu neesamība apgrūtina augstākās izglītības iestāžu iespējas sasniegt padziļinātu sadarbības līmeni un ierobežo to konkurētspēju.

Kopīgu grādu piešķiršanu kavē nesaderīgas kopīgu starpvalstisku izglītības pasākumu un programmu īstenošanas prasības, piemēram, novērtējumu un kredītpunktu piešķiršanas atšķirības, pat ievērojot Eiropas kredītpunktu pārneses un uzkrāšanas sistēmu (ECTS), mācību programmas ar atšķirīgu minimālo un maksimālo ECTS kredītpunktu skaitu par kursu un dažādas iestāžu autonomijas formas. Nolūkā atbalstīt tālejošu un padziļinātu starpvalstisku sadarbību ir jāpārvar šādas juridiskās un administratīvās problēmas. Tas kalpotu kā atspēriena punkts progresīvai pieejai ceļā uz kopīga Eiropas grāda izveidi, kas aptvertu visus līmeņus (bakalaura, maģistra, doktorantūras un mūžizglītības iespējas).

Vadlīniju trūkums un nepietiekama procesu digitalizācija un vienkāršošana kavē izglītojamos izmantot plašākas mobilitātes iespējas, kas ir iekļautas kopīgās starpvalstiskās programmās. Eiropas studenta kartes iniciatīva atvieglo studentu iespējas studēt un gūt apmācības vairākās iestādēs. Akadēmiskā personāla, pētnieku un profesionālo darbinieku mobilitāte nav pietiekami novērtēta viņu karjeras izaugsmē.

Ilgtspējīga ilgtermiņa finansējuma trūkums iestāžu starpvalstiskajā sadarbībā kavē to izaugsmi un padziļinātu pārveidi visos to uzdevumos. Ilgāka termiņa perspektīva sniegtu labākas iespējas veidot spējas un ilgtspējīgas alianses, lai sasniegtu izvirzītos vērienīgos mērķus. To var atvieglot ar juridisku statūtu izveidi, kas ļautu aliansēm apvienot resursus un veicināt sinerģijas starp reģionāliem, valsts un Eiropas finansēšanas instrumentiem un iespējām.

Valstīs, kurās ārējās kvalitātes nodrošināšana un akreditācija ir galvenokārt balstīta uz programmām, Eiropas pieeja kopīgu programmu kvalitātes nodrošināšanai vēl arvien nav pietiekami ieviesta dalībvalstu līmenī, tādējādi kavējot kopīgu izglītības programmu izveidi un akreditāciju īsajā ciklā, bakalaura, maģistra un doktorantūras līmenī. Attiecīgi — kopīgās programmās piemēro dažādas ārējās kvalitātes nodrošināšanas procedūras katrā iesaistītajā valstī ar atšķirīgiem valstu noteikumiem, kas rada administratīvo slogu un kavē inovatīvu starpdisciplināru pedagoģiju īstenošanu dažādās valstīs. Vienlaikus valstis ar iestāžu ārējās kvalitātes nodrošināšanu var vieglāk izveidot kopīgas starpvalstiskas programmas.

Sadarbspējas trūkums starp ES augstākās izglītības iestāžu digitālajām infrastruktūrām kavē Eiropas (virtuālo) starpaugstskolu studentu pilsētiņu un platformu izveidi kopīgu digitālo vai jaukta tipa aktivitāšu veikšanai. Problēmas galvenie cēloņi ir atsevišķo augstākās izglītības iestāžu nevienlīdzīgās spējas un pieejamie resursi, lai izstrādātu šādu digitālo infrastruktūru un piekļūtu tai, ierobežojot tiešsaistes sadarbīgās mācīšanās un mācīšanas potenciālu. Risinājums būtu strādāt pie koplietotas savietojamas digitālās infrastruktūras un risinājumiem ar tādu iestāžu palīdzību, kuras piešķir savstarpēju piekļuvi infrastruktūrai, pakalpojumiem un apmācībām, kas pieejami visiem 2 .

Valstu tiesiskie regulējumi, ko piemēro atsevišķu disciplināro jomu novērtēšanai, kavē starpdisciplināru moduļu attīstību, it īpaši sagatavojot starpvalstiskus kopīgus grādus. Tā kā “Eiropas universitātes” alianšu svarīgs mērķis ir strādāt, pielietojot uz problēmām balstītas pieejas, lai risinātu sabiedrības problēmas ar starpdisciplinārām pieejām, valstu regulējumi nereti kavē alianšu virzību šajā darbā.

Pārvaldības pasākumi, tostarp studentu un mācībspēku iesaistīšana tādu lēmumu pieņemšanā, kas ietekmē viņu mācību un darba vidi, veicina padziļinātu un tālejošu starpvalstisku sadarbību un sekmē jēgpilnu augstākās izglītības ieguldījumu ekosistēmu attīstībā un ilgtspējā. Iestāžu pārvaldības struktūras un vadības prakses, ar kurām vada starpvalstiskas alianses, varētu gūt labumu no izglītojamo, akadēmiskā personāla, pētnieku un profesionālo darbinieku aktīvākas iesaistes, lai labāk reaģētu uz to vajadzībām un ar starpvalstiskas sadarbības palīdzību ļautu izstrādāt inovatīvas prakses, kuras izplatīt iestādē. Šobrīd šādas struktūras bieži neatspoguļo sabiedrības struktūru un pieredžu un ideju dažādību.

Eiropeiskās dzīvesziņas kopīgās vērtības nodrošina neatņemamus pamatus starpvalstiskai sadarbībai kā kvalitatīvas mācīšanās, mācīšanas un pētniecības izstrādes bāzi. Starpvalstiska sadarbība pastiprina akadēmisko kultūru un veicina demokrātisko sabiedrību stiprināšanu. Turpretim, ja pamatvērtības netiek ievērotas, mācīšanās, mācīšana un pētniecība pavājinās, apdraudot padziļinātu starpvalstisku sadarbību. Nepietiekama autonomija ierobežo augstākās izglītības iestāžu iespējas noslēgt starpvalstiskus līgumus, sniegt vienlīdzīgu ieguldījumu ar citiem partneriem, nodrošināt līdzfinansējumu un piemērotu personālu to īstenošanai. Tādēļ autonomija pārvaldības un vadības jautājumos ir izšķirīgi svarīgs nosacījums, lai veicinātu efektīvu starpvalstisku sadarbību.

(2)Ierosinātā Padomes ieteikuma mērķi

Problemātiskā globālajā kontekstā, kurā pastāv ļoti liela konkurence, spēku apvienošana padarīs Eiropas augstākās izglītības nozari spēcīgāku un stiprinās tās globālo pievilcību un konkurētspēju. Lai Eiropa varētu risināt kopīgas problēmas, it īpaši divējādo – digitālo un zaļo – pārkārtošanos, lielāka starpvalstiska sadarbība palīdzēs izmantot visu pieejamo resursu potenciālu, iesaistot dažādu veidu augstākās izglītības iestādes ar papildu izglītības un pētniecības kapacitāti un stiprajām pusēm. Robustu risinājumu izveide ar mērķi novērst komplicētas daudzdimensionālas problēmas prasa laiku un centienus visos līmeņos. Šis Padomes ieteikums ir pirmais solis ceļā uz tādu strukturālu un operatīvu problēmu risināšanu, kuras kavē padziļinātāku un vērienīgāku Eiropas iestāžu starpvalstisku sadarbību, ļaujot netraucēti īstenot biedrošanās brīvību. Juridiski statūti augstākās izglītības iestāžu aliansēm ļaus tām apvienot resursus, spējas un stiprās puses; kopīgs Eiropas grāds atzīs starpvalstiskas pieredzes vērtību augstākās izglītības kvalifikācijā, ko studenti iegūst, un samazinās birokrātiskās prasības kopīgo programmu nodrošināšanā; Eiropas studenta kartes iniciatīvas vispārīga lietošana, kas līdz 2024. gada vidum darīta pieejama visiem mobilajiem studentiem visās augstākās izglītības iestādēs Eiropā, veicinās mobilitāti visos līmeņos. Šādi inovatīvie instrumenti darbosies sinerģijā, un sagaidāms, ka tie veidos Eiropas identitāti, paceļot starpvalstisku sadarbību augstākā līmenī un veicinot spēcīgu Eiropas piederības sajūtu. Tiltu veidošana sistemātiskākai, strukturālai un ilgtspējīgai starpvalstiskai sadarbībai iestāžu līmenī ir svarīga, lai paātrinātu augstākās izglītības iestāžu pārveidošanu visos to izglītības, pētniecības, inovāciju uzdevumos un pakalpojumu sniegšanā sabiedrībai, un tā var palīdzēt risināt Eiropas un globālas problēmas.

•Saskanība ar spēkā esošajiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā

Komisijas Paziņojuma par Eiropas stratēģiju augstskolām 3 mērķis ir izveidot patiesi eiropeisku dimensiju augstākajā izglītībā un pētniecībā. Komisijas Paziņojumā par Eiropas Izglītības telpas izveidi līdz 2025. gadam 4 aicināts izveidot “pārrobežu politikas satvaru, kas nodrošina netraucētu starptautisko sadarbību starp augstākās izglītības iestādēm”. Padomes Rezolūcija par stratēģisku satvaru Eiropas sadarbībai izglītības un mācību jomā ceļā uz Eiropas izglītības telpu un turpmāk (2021–2030) 5 aicina “mudināt uz ciešāku un dziļāku sadarbību (..), kas augstākās izglītības iestāžu apvienībām — piemēram, tām, kuras piedalās iniciatīvā “Eiropas universitātes”, — dos iespēju izmantot savas stiprās puses un kopā nodrošināt pārmaiņas nesošu augstāko izglītību”. Padomes secinājumos par iniciatīvu “Eiropas universitātes” 6 dalībvalstis ir aicinātas strādāt kopā, lai apzinātu un likvidētu šķēršļus saderīgākām augstākās izglītības sistēmām. Eiropas augstākās izglītības telpas Romas ministru sanāksmes paziņojumā 7 ir pausta apņemšanās veicināt un padziļināt sadarbību. Padomes Ieteikumā par to, kā sekmēt augstākās izglītības un vidējās izglītības un mācību kvalifikāciju un ārvalstīs pavadītu mācību periodu rezultātu automātisku savstarpēju atzīšanu, 8 aicināts veicināt sadarbību starp dalībvalstīm. Komisijas Paziņojumā par EPT — pētniecības un inovācijas jauno ēru 9 norādīts, ka vienotu pētniecības un inovācijas stratēģiju izstrāde un jaudu un resursu koplietošana ļauj Eiropas augstākās izglītības nozarei risināt Eiropas problēmas. Padomes Ieteikums par Eiropas Pētniecības un inovācijas paktu 10 atbalsta sadarbību un sinerģiju starp Eiropas pētniecības telpu un Eiropas augstākās izglītības telpu. Komisijas Paziņojums par globālo pieeju pētniecībai un inovācijai 11 veicina sadarbību pāri robežām ar līdz šim nepieredzētu vērienu, lai izstrādātu inovatīvus taisnīgas zaļās un digitālās pārkārtošanās risinājumus. Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plāna 12 mērķis ir pilnībā izmantot “augstākās izglītības iestāžu potenciālu atveseļošanai (..), kas vērsta uz ilgtspējīgu, iekļaujošu, zaļu un digitālu pārkārtošanos”, ko atbalsta Eiropas Prasmju programma 13 .

•Saskanība ar citām Savienības politikas jomām

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

•Juridiskais pamats

•Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)

•Proporcionalitāte

•Juridiskā instrumenta izvēle

3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANOS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

•Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

•Ietekmes novērtējums

•Pamattiesības

4.IETEKME UZ BUDŽETU

5.CITI ELEMENTI

•Īstenošanas plāni un uzraudzīšanas, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība

•Konkrētu priekšlikuma noteikumu izklāsts

2022/0008 (NLE)

Priekšlikums

PADOMES IETEIKUMS

veidot tiltus efektīvai sadarbībai augstākās izglītības jomā Eiropā

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 165. panta 4. punktu un 166. panta 4. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)Dziļāka un efektīvāka starpvalstiska sadarbība augstākās izglītības nozarē visā Eiropā ir izšķirīgi svarīga Savienības vērtību, identitātes un demokrātijas uzturēšanai, Eiropas sabiedrības un ekonomikas noturības veidošanai un ilgtspējīgas nākotnes radīšanai. Lai risinātu problēmas saistībā ar zaļo un digitālo pārkārtošanos un sabiedrības novecošanu un nodrošinātu Eiropas spējas veicināt uz tehnoloģijām balstītu konkurētspēju, Eiropai ir nepieciešamas spēcīgas, savstarpēji savienotas augstākās izglītības iestādes.

(2)Tiltu veidošana, kas ļauj augstākās izglītības iestādēm radīt padziļinātāku, ilgstošu un efektīvu starpvalstisku sadarbību iestāžu līmenī, ir svarīga, kopīgi padarot augstākās izglītības iestādes spēcīgākas un sagatavojot studentus, mūžizglītības audzēkņus un pētniekus globālai nākotnei. Augstākās izglītības iestādes visā Eiropā pielāgojas pasaulei, kas strauji mainās, ar ātri mainīgām disciplīnām un mācību vidēm, piemēram, saistībā ar divējādo – zaļo un digitālo – pārkārtošanos. Tam ir nepieciešama jauna veida domāšana un jaunas struktūras sadarbībai un studentu, mācībspēku un pētnieku mobilitātei starp disciplīnām un pāri robežām. Šī jaunā realitāte, kuru veicina digitālā pārkārtošanās, nozīmē jaunu, pievilcīgu izglītības piedāvājumu, jaunus formātus un iespējas starpvalstiskai sadarbībai un mobilitātei — klātienē un tiešsaistē — visiem izglītojamiem, tostarp ierobežotām iespējām pakļautiem cilvēkiem vai cilvēkiem no attāliem reģioniem, un veicina akadēmiskā personāla, pētnieku un profesionālo darbinieku daudzveidību.

(3)Spēcīgāka sadarbība starp dažādām augstākās izglītības iestādēm, tostarp universitātēm, pētniecības universitātēm, universitāšu koledžām, lietišķo zinātņu universitātēm, augstākās profesionālās izglītības un arodizglītības iestādēm un augstākās izglītības iestādēm mākslas jomā, visā ES ir pamatprincips, kas ir Eiropas izglītības telpas 16 un Eiropas Pētniecības telpas 17 pamatā un ir neatņemama to sastāvdaļa. Padziļinātāka starpvalstiska sadarbība starp daudzveidīgām un savstarpēji papildinošām iestādēm atbalsta taisnīgu piekļuvi kvalitatīvai izglītībai, apmācībai un pētniecībai, veicina zināšanu radīšanu un apriti, atvieglo iespēju un infrastruktūras koplietošanu un veicina reģionu un kopienu dzīvotspēju, palīdzot pārvarēt grūtības un ģeogrāfiskās atšķirības. Turklāt starpvalstiska sadarbība palīdz pilnībā atraisīt augstākās izglītības nozares kā spēju un zināšanu veicinātāja potenciālu, piemēram, attiecībā uz divējādo – digitālo un zaļo – pārkārtošanos, un veicina Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošanu.

(4)Komisijas Paziņojums par Eiropas Izglītības telpas izveidi līdz 2025. gadam 18 aicina īstenot netraucētu un vērienīgu starptautisku sadarbību, atvieglotu kopīgu grādu iegūšanu un izpētīt, vai ir iespējams ieviest juridiskus statūtus tādām aliansēm kā “Eiropas universitātes” alianse. Padomes Rezolūcija par stratēģisku satvaru Eiropas sadarbībai izglītības un mācību jomā ceļā uz Eiropas izglītības telpu un turpmāk (2021–2030) 19 aicina īstenot padziļinātu sadarbību, apvienot zināšanas un resursus un radīt vairāk iespēju studentu, akadēmiskā personāla un pētnieku mobilitātei, tostarp ar iniciatīvas “Eiropas universitātes” 20 un Eiropas studenta kartes iniciatīvas 21 izvēršanu. Padome secinājumos par iniciatīvu “Eiropas universitātes” 22 aicināja dalībvalstis likvidēt šķēršļus saderīgākām augstākās izglītības sistēmām un izpētīt kopīgu Eiropas grādu iespējamību. Komisijas Paziņojumā par EPT — pētniecības un inovācijas jauno ēru 23 un Eiropas Pētniecības un inovācijas paktā 24 aicināts padziļināt sadarbību un atzīt tādu iniciatīvu augstākās izglītības pārveides potenciālu kā iniciatīva “Eiropas universitātes”. Eiropas Prasmju programma 25 aicina arī likvidēt šķēršļus efektīvai un padziļinātai starpvalstiskai sadarbībai.

(5)Romā pieņemtajā Eiropas augstākās izglītības telpas ministru paziņojumā 26 un Padomes Ieteikumā par to, kā sekmēt augstākās izglītības un vidējās izglītības un mācību kvalifikāciju un ārvalstīs pavadītu mācību periodu rezultātu automātisku savstarpēju atzīšanu 27 , pausti aicinājumi veicināt un atvieglot padziļinātu starpvalstisku sadarbību. Eiropas Parlamenta Rezolūcija “Eiropas izglītības telpa: kopīga holistiska pieeja” 28 izceļ nepieciešamību pēc lielākas sadarbības un aicina izmantot sinerģijas starp Eiropas izglītības telpu, Eiropas Pētniecības telpu un Eiropas augstākās izglītības telpu.

(6)41 “Eiropas universitātes” alianse, ko atbalsta programma “Erasmus+” un papildina programma “Apvārsnis 2020” pētniecības un inovācijas dimensijā, sniedz noderīgas atziņas, pārbaudot padziļinātas starpvalstiskas sadarbības modeļus, kas pārsniedz pastāvošās individuālās iestāžu stratēģijas, pārvaldības un sadarbības ekosistēmas. Tās kalpo kā iedvesmas avots plašākai augstākās izglītības kopienai, lai veicinātu sistēmas līmeņa reformas, vienlaikus atvieglojot koordinēšanu starp Eiropas augstākās izglītības un pētniecības politikām.

(7)Šī Padomes ieteikuma izpratnē ““Eiropas universitātes” alianses” 29 finansē programmas “Erasmus+” ietvaros, attiecīgā gadījumā piešķirot tām papildu atbalstu no pētniecības un inovācijas pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa”. “Augstākās izglītības iestāžu alianses” apzīmē visus pārējos sadarbības modeļus. Šī Padomes ieteikuma mērķis ir atvieglot starpvalstisku sadarbību visām Eiropas augstākās izglītības iestādēm, ne tikai tām, kas saņem atbalstu iniciatīvā “Eiropas universitātes”.

(8)Vērienīgām augstākās izglītības aliansēm būtu jāgūst labums no juridisku statūtu sniegtās juridiskās noteiktības, kas ļauj tām koplietot kopīgus finanšu, cilvēku, digitālos un fiziskos resursus un pakalpojumus, lai darbinātu virtuālas starpaugstskolu studentu pilsētiņas un sadarbspējīgas platformas kopīgu digitālu vai jaukta tipa aktivitāšu veikšanai. Nolūkā padziļināt starpvalstisku sadarbību, efektīvi īstenojot divējādo – zaļo un digitālo – pārkārtošanos, valsts tiesību aktu situācijai ir jāatvieglo starpdisciplināru moduļu un kopīgu Eiropas grādu izstrāde. Elastīgas un iekļaujošas mobilitātes integrēšana, izmantojot saskaņotākas mobilitātes sistēmas, un Eiropas studenta kartes iniciatīvas izmantošanas pilnveide palielina iespējas izglītojamajiem, akadēmiskajam personālam, pētniekiem un mācībspēkiem. Lai veidotu starpvalstisku sadarbības kapacitāti un sasniegtu izvirzīto rezultātu līmeni, ir nepieciešams pietiekams ilgtermiņa, daudzgadu finansējums. 

(9)Padziļinātai sadarbībai starp augstākās izglītības iestādēm ir nepieciešama visaptverošu problēmu risināšana. Kopīgu starpvalstisku izglītības darbību un programmu netraucētu izveidi, ārējās kvalitātes nodrošināšanu un akreditāciju visos līmeņos kavē ārējās kvalitātes nodrošināšanas atšķirības, nevienmērīga kvalifikāciju un ārvalstīs pavadīto mācību periodu automātiskas savstarpējas atzīšanas un saistīto pamata saistību īstenošana Boloņas procesā, tostarp atšķirības grādu struktūrās un Eiropas kredītpunktu pārneses un uzkrāšanas sistēmas (ECTS) 30 piemērošanā, un virtuālās un jaukta tipa mācīšanās daļēja atzīšana. Šo problēmu novēršana samazinātu administratīvo slogu un veicinātu inovatīvu starpdisciplināru pedagoģiju īstenošanu dažādās valstīs.

(10)Eiropas starpvalstiska sadarbība iestāžu līmenī lielā mērā veicina dziļas pārmaiņas ceļā uz izcilām, iekļaujošām, konkurētspējīgām, ilgtspējīgām un pievilcīgām augstākās izglītības iestādēm, ņemot vērā visus to uzdevumus (izglītība, pētniecība un inovācija, kā arī kalpošana sabiedrībai), ieguvumus augstākās izglītības nozarē un ārpus tās, lai veidotu Eiropu, kurā valda zināšanas, noturība un demokrātija, un atspoguļotu eiropeisko dzīvesziņu un vērtības. Starpvalstiska sadarbība ir jāveicina, izmantojot saskaņotu tiesisko regulējumu, kas iekļauj Eiropas un valstu likumdošanas pasākumus, tādu pieejamo Eiropas iniciatīvu, instrumentu un rīku efektīvu īstenošanu kā iniciatīva “Eiropas universitātes”, Boloņas procesa rīkus vai Eiropas studenta kartes iniciatīvu, kā arī uzsākot jaunu instrumentu izstrādi, piemēram, kopīgu Eiropas grādu un augstākās izglītības iestāžu alianšu, piemēram, “Eiropas universitātes” alianšu, juridiskus statūtus. Sistēma būtu jāizstrādā pakāpeniski, ļaujot augstākās izglītības iestādēm veidot tiltus un efektīvāk sadarboties pāri robežām un augstākās izglītības sistēmām, lai panāktu lielāku saskaņotību, tādējādi sniedzot labumu visai augstākās izglītības kopienai un radot vērtību sabiedrībai,

IESAKA DALĪBVALSTĪM. 

Pilnībā ievērojot subsidiaritātes, iestāžu autonomijas, akadēmiskās brīvības principus, atbilstoši valstu apstākļiem un ciešā sadarbībā ar visām attiecīgajām ieinteresētajām personām.

1.Sniegt iespēju augstākās izglītības iestādēm pārbaudīt, vai ir iespējams izveidot juridiskus statūtus tādām augstākās izglītības iestāžu aliansēm kā “Eiropas universitātes”, lai atvieglotu padziļinātu sadarbību, koplietojot cilvēku, tehniskās, datu, izglītības, pētniecības un inovāciju iespējas. Ļaut tām eksperimentēt ar iespējām, kuras nodrošina pieejamie Eiropas instrumenti. Šajā kontekstā veikt pasākumus ar mērķi pilnībā piemērot Eiropas teritoriālās sadarbības grupas (ETSG) regulu 31 , lai to pārbaudītu pilotprojektu veidā, kā minēts 11.a punktā.

2.Veicināt un atvieglot augstākās izglītības iestādēm, kas iesaistītas starpvalstiskā sadarbībā, kopīgo programmu nodrošināšanu un kopīgu grādu piešķiršanu. Šajā kontekstā, pamatojoties uz rezultātiem no izpētes darbībām, kā noteikts 12. punktā, veicināt kopīga Eiropas grāda nodrošināšanu valsts līmenī, ietverot saiti uz nacionālo kvalifikāciju ietvarstruktūrām 32 .

3.Sniegt iespēju augstākās izglītības iestādēm izstrādāt un īstenot inovatīvus kopīgus starpvalstiskus izglītības pasākumus, ļaujot tām ieviest atbilstošas pieejas un pasākumus saistībā ar turpmāk minēto:

(a)uzņemšanas un reģistrācijas kritēriji studentiem un mūžizglītības audzēkņiem;

(b)mācību valodu noteikšana;

(c)tiešsaistes mācību daļa kopējā izglītības piedāvājumā; studentu mobilitātes (fiziskās, virtuālās mācīšanās vai jaukta tipa) daļa kopīgos izglītības pasākumos; stažēšanās, darbā vidē balstītu mācību, uz problēmām balstītu un starpdisciplināru pieeju daļa un organizēšana;

(d)elastīgu mācīšanās veidu, piemēram, nelielu mācīšanās pieredžu, iekļaušana, kuru rezultātā iegūst mikroapliecinājumus;

(e)kredītpunktu piešķiršanas un pārneses noteikumi un novērtējuma pārredzamība saskaņā ar Eiropas kredītpunktu pārneses un uzkrāšanas sistēmas (ECTS) 2015. gada Lietotāja rokasgrāmatu kā pamatu kopīgām starpvalstiskām programmām bez papildu noteikumiem vai ierobežojumiem;

(f)informācijas izmantošana par Eiropas augstākās izglītības programmu un/vai iestāžu ārējās kvalitātes nodrošināšanu saskaņā ar Standartiem un vadlīnijām kvalitātes nodrošināšanai Eiropas augstākās izglītības telpā (ESG), kas iekļauti Ārējās kvalitātes nodrošināšanas rezultātu datubāzē (DEQAR), lai īstenotu automātisku savstarpējo atzīšanu 33 mācību turpināšanas mērķiem;

(g)iepriekšējās mācīšanās atzīšana, balstoties uz pārredzamām un taisnīgām kvalitātes prasībām, un atbilstošas izglītojamo novērtēšanas organizēšana, kā arī attiecīgo kredītpunktu piešķiršana par to;

(h)lielāka elastīguma pieļaušana, nosakot kopīgu grādu modeli, tostarp kopīga modeļa izmantošana kopīgam Eiropas grādam, īstenojot kopīgas starpvalstiskas programmas.

4.Atbalstīt iekļauto mobilitāti kopīgās starpvalstiskās izglītības programmās:

(a)atbalstīt augstākās izglītības iestādes, lai tās savās kopīgajās izglītības programmās visos līmeņos sistemātiskāk un elastīgāk iekļautu mobilitāti (fizisku, virtuālas mācīšanās, jaukta tipa), lai lielāks skaits studentu, akadēmiskā personāla un pētnieku varētu gūt labumu no integrētas augstākās izglītības sadarbības dinamikas un veicinātu līdzsvarotu talanta apriti;

(b)veicināt mobilitātes pārvaldības digitalizāciju daudzpusējās augstākās izglītības iestāžu partnerībās, paplašinot Eiropas studenta kartes iniciatīvas izmantošanu, jo īpaši uzņēmējdarbības procesu standartizāciju un digitalizāciju attiecībā uz daudzpusēju iestāžu nolīgumu noslēgšanu;

(c)virzīties uz saskaņotākām pieejām mācību mobilitātei attiecībā uz uzņemšanas sistēmām, akadēmiskajiem kalendāriem, mācību maksas sistēmām, augstākās izglītības iestāžu pieejamību un izmantošanu vasaras/brīvdienu mēnešu laikā.

5.Apņemties nodrošināt finansiālu atbalstu “Eiropas universitātes” aliansēm un padziļināt iestāžu starpvalstisku sadarbību augstākajā izglītībā:

(a)mobilizēt pieejamos finansējuma avotus reģionālā, valsts un ES līmenī 34 nolūkā pēc iespējas pieskaņoties programmu “Erasmus+” un “Apvārsnis Eiropa” atbalstam, lai augstākās izglītības iestādes veiksmīgi piedalītos “Eiropas universitātes” aliansēs;

(b)atbalstīt augstākās izglītības iestādes, lai sagatavotu to pieteikumus un dalību šādā padziļinātā iestāžu starpvalstiskā sadarbībā;

(c)augstākās izglītības iestādēs veicināt un veidot starpvalstiskas sadarbības kultūru, nodrošinot, ka tā ir iekļauta un sekmēta valsts politikā, prioritāšu noteikšanas un finansēšanas procesos.

6.Veicināt un aizsargāt iestāžu autonomijas pamatprincipus kā priekšnosacījumu kopīgu pārvaldības mehānismu ieviešanai attiecībā uz padziļinātāku starpvalstisku sadarbību. Ļaut universitātēm pieņemt neatkarīgus lēmumus par iekšējo pārvaldību, finanšu, personāla un akadēmiskiem jautājumiem un aizsargāt akadēmisko brīvību. Jēgpilni iesaistīt akadēmiskos mācībspēkus un studentus tādu lēmumu pieņemšanā, kas attiecas uz viņu iestādi.

7.Stiprināt savstarpējo uzticību, izmantojot ārējās kvalitātes nodrošināšanu un kopīgu izglītības programmu akreditāciju, kā arī citas kopīgu izglītības piedāvājumu formas, ko izstrādājušas Eiropas universitātes, un līdzvērtīgus iestāžu starpvalstiskas sadarbības modeļus:

(a)turpināt virzību uz iestādē balstītas ārējās kvalitātes nodrošināšanas izmantošanu. Tas atbalsta patiesas iestāžu kvalitātes kultūras izveidi, kas nodrošinās lielāku pārskatatbildību un sistēmu saderību visā Eiropā, balstoties uz tādiem rīkiem un sistēmām, kas jau šobrīd pastāv Eiropas izglītības telpas, Eiropas Pētniecības telpas un Eiropas augstākās izglītības telpas kontekstā;

(b)apsvērt iespēju atļaut programmu pašakreditāciju, pamatojoties uz iestāžu kvalitātes nodrošināšanu, lai atbalstītu pašu augstākās izglītības iestāžu atbildību;

(c)valstīs, kas vēl arvien paļaujas uz programmās balstītu ārējās kvalitātes nodrošināšanu, apsvērt iespēju:

(i)iespējot Eiropas pieejas kopīgu programmu kvalitātes nodrošināšanai pilnīgu īstenošanu bez turpmākām valsts papildu prasībām vai nosacījumiem Eiropas pieejas izmantošanai;

(ii)nodrošināt, ka kopīgu starpvalstisku programmu ārējo novērtējumu var veikt viena aģentūra, kas reģistrēta Eiropas augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas reģistrā (EQAR) 35 , un ka rezultātus automātiski pieņem visās citās attiecīgajās augstākās izglītības sistēmās, nepievienojot valsts papildu prasības vai procesuālās darbības; un

(iii)nodrošināt, ka kopīgu starpvalstisku programmu atkārtota akreditācija ir nepieciešama tikai nepārprotami būtisku izmaiņu gadījumā ar mērķi uzlabot to pielāgojamību.

8.Atbalstīt augstas kvalitātes virtuālas sadarbīgās mācīšanās attīstību kā mācīšanas, mācīšanās un pētniecības neatņemamu sastāvdaļu, lai veicinātu un atvieglotu iekļaujošu un uz studentu vērstu starpvalstisku sadarbību, kas papildina klātienes mijiedarbību, it īpaši ar mērķi:

(a)atbalstīt augstākās izglītības iestādes, lai izstrādātu virtuālas un starptautiskas tiešsaistes sadarbīgās mācīšanās modeļus kā hibrīdizglītības neatņemamu sastāvdaļu, tostarp ar līderības saistībām, stratēģisku plānošanu, stabilu un internacionalizētu pedagoģisko apmācību un atbalsta pakalpojumiem, kā arī piemērotu finansējumu; 

(b)karjeras novērtējumā izcelt un atzīt laiku, ko akadēmiskie mācībspēki pavadījuši, izstrādājot jaunas, inovatīvas pedagoģijas starpvalstiskas sadarbības ietvaros;

(c)atbalstīt “Eiropas universitātes” alianses un līdzvērtīgus iestāžu sadarbības modeļus to centienos apvienot zinātību un resursus, lai izstrādātu un īstenotu kopīgas digitālas stratēģijas un kopīgu savietojamu IT infrastruktūru, piemēram, piešķirot savstarpēju piekļuvi tiešsaistes mācīšanās un pētniecības vidēm, mācīšanās pārvaldības sistēmām, digitālajām bibliotēkām vai masveida atvērto interneta kursu (MOOC) platformām, apmācību un atbalsta pakalpojumiem, netraucētu piekļuvi atrodamiem, piekļūstamiem, savietojamiem un atkalizmantojamiem (FAIR) datiem un citiem savietojamiem pakalpojumiem;

(d)atbalstīt atvērtā pirmkoda risinājumu laišanu klajā un testēšanu, lai pārvarētu kopīgas problēmas, tādējādi veicinot sadarbspēju, digitālo gatavību, datu suverenitāti un augstākās izglītības sistēmu atbildību.

9.Atbalstīt augstākās izglītības iestādes, tām izstrādājot starpdisciplināras kopīgas starpvalstiskas izglītības darbības visos līmeņos (īsā cikla, bakalaura, maģistra, doktorantūras):

(a)iespējot un atvieglot problēmās balstītas starpvalstiskas pieejas, kurās izglītojamie no dažādām disciplīnām, kultūrām un valstīm sadarbojas kopā ar pētniekiem, uzņēmumiem, pilsētām, reģioniem, nevalstiskajām organizācijām un vietējām kopienām, lai rastu radošus un inovatīvus risinājumus globālām problēmām;

(b)veicināt augstas kvalitātes mūžizglītības iespēju sniegšanu ikvienam cilvēkam, lai atvieglotu prasmju pilnveidi un pārkvalifikāciju, vēršot uzmanību uz pieprasītākajām jomām.

10.Mudināt augstākās izglītības iestādes vairāk iesaistīt izglītojamos, akadēmiskos mācībspēkus un pētniekus augstākās izglītības iestāžu starpvalstiskas sadarbības struktūru pārvaldībā, jo īpaši:

(a)aicināt augstākās izglītības iestādes to pārvaldības struktūrās atspoguļot arvien daudzveidīgākās izglītojamo un personāla izcelsmes, kā arī dažādās nodarbinātības un izglītības pieredzes saskaņā ar iekļaušanas un vienlīdzības principiem;

(b)atbalstīt spēju veidošanu spēcīgai un efektīvai līderībai kā svarīgu virzītājspēku holistiskā iestāžu starpvalstiskā sadarbībā;

(c)veicināt dzimumu līdzsvaru pārvaldības struktūrās;

(d)izveidot mācīšanās no līdzbiedriem un salīdzinošas mācīšanās iespējas, lai veicinātu un atbalstītu iniciatīvas, ar kurām augstākās izglītības iestādes var kopīgot pieredzes un iesaistīties savstarpējā mācīšanās un zināšanu apmaiņā.

Dalībvalstīm tiek ieteikts iespējami drīz īstenot šo ieteikumu un iesniegt Komisijai rīcības plānu līdz [norādīt datumu, kurā aprit 6 mēneši pēc pieņemšanas Padomē], izklāstot attiecīgos pasākumus, kas jāveic valsts līmenī, lai atbalstītu šī ieteikuma mērķu sasniegšanu līdz 2025. gadam, kas būs svarīgi soļi virzībā uz Eiropas izglītības telpu.

AICINA KOMISIJU.

11.Paralēli notiekošo pētījumu un citu sagatavošanās darbu analīzei atbalstīt dalībvalstis un augstākās izglītības iestādes izmēģināt esošo Eiropas instrumentu izmantošanu kā soli ceļā uz augstākās izglītības iestāžu alianšu juridisku statūtu izstrādi līdz 2024. gada vidum. Šādi statūti atvieglotu padziļinātu, ilgtermiņa un elastīgu starpvalstisku sadarbību, ļaujot un atvieglojot spēju un datu kopīgošanu un personāla apmaiņu, kā arī kopīgu programmu īstenošanu ar mērķi piešķirt kopīgus grādus alianses līmenī, tostarp kopīgu Eiropas grādu:

(a)vispirms no 2022. gada sniegt finansiālu atbalstu programmas “Erasmus+” ietvaros tām augstākās izglītības iestāžu aliansēm, kuras pilotprojekta veidā vēlas izmēģināt esošo Eiropas instrumentu īstenošanu 36 .

12.Cieši sadarbojoties ar dalībvalstīm, augstākās izglītības iestādēm, studentu organizācijām un ieinteresētajām personām, apzināt iespējas un nepieciešamās darbības, virzoties uz kopīgu Eiropas grādu, kas kļūtu pieejams līdz 2024. gada vidum. Kopīgs Eiropas grāds, ko nodrošinās valsts līmenī, apliecinātu mācīšanās rezultātus, kas sasniegti starpvalstiskas sadarbības ietvaros starp vairākām iestādēm, un ko piedāvā, piemēram, “Eiropas universitātes” alianses, un tas pamatosies uz kopīga Eiropas kritēriju kopuma. Eiropas grādam jābūt viegli piešķiramam, uzglabājamam, kopīgojamam, pārbaudāmam un autentificējamam, kā arī atzītam visā ES:

(a)no 2022. gada programmā “Erasmus+” sākt pirmās darbības ceļā uz kopīgu Eiropas grādu, tostarp apkopot pieredzi ar mērķi izstrādāt Eiropas kritērijus Eiropas grāda apzīmējuma piešķiršanai kā pirmajam solim. Šādu apzīmējumu piešķirtu kā papildu sertifikātu kvalifikācijai, ko saņem tādu kopīgu programmu absolventi, kuras nodrošina starpvalstiskas sadarbības kontekstā starp vairākām augstākās izglītības iestādēm.

13.Veicināt iniciatīvas “Eiropas universitātes” turpmāku attīstību programmas “Erasmus+” ietvaros sinerģijā ar programmu “Apvārsnis Eiropa” un citām ES programmām kā vistālejošāko un stratēģiskāko starpvalstiskas sadarbības rīcību no visām citām “Erasmus+” starpvalstiskas sadarbības iespējām. Sākot ar 2022. gadu, nodrošināt lielāku un ilgtspējīgāku finansējumu veiksmīgām esošajām “Eiropas universitātes” aliansēm pēc konkurētspējīga un kvalitatīva uzaicinājuma un atļaut jaunu alianšu izveidi. DFS programmu vidusposma pārskata ietvaros izstrādāt ieguldījumu programmu, kurā ņemts vērā reģionālais, valsts un Eiropas finansējums ar mērķi izvirzīt priekšlikumus līdz 2024. gadam.

14.Atbalstīt Eiropas studenta kartes iniciatīvas darbības izvēršanu, it īpaši to uzņēmējdarbības procesu digitalizāciju, kam nepieciešami vairāki parakstītāji un datu apmaiņa, lai samazinātu administratīvo slogu, kas rodas, pārvaldot studentu un mācībspēku mobilitāti un apmaiņas, kas iekļautas augstākās izglītības iestāžu starpvalstiskajās partnerībās.

Komisija ir aicināta izskatīt un izvērtēt dalībvalstu rīcības plānu progresu šā ieteikuma īstenošanai, kā arī tā izmantošanu īstenošanas darba kontekstā attiecībā uz stratēģisku satvaru Eiropas sadarbībai izglītības un apmācības jomā ceļā uz Eiropas izglītības telpu un turpmāk, izmantojot attiecīgās Savienības uzraudzības un ziņošanas sistēmas, sadarbojoties ar dalībvalstīm un pēc apspriešanās ar attiecīgajām ieinteresētajām personām, un ziņot Padomei 5 gadu laikā no ieteikuma pieņemšanas brīža.

Strasbūrā,

(1)     14-final-conclusions-rev1-lv.pdf (europa.eu) .

(2)    Saskaņā ar Direktīvu 2019/882/ES (Eiropas Piekļūstamības akts) un Direktīvu 2016/2102/ES (Tīmekļa piekļūstamības direktīva).

(3)    COM(2022) 16.

(4)     https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX:52020DC0625 .

(5)     https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:32021G0226(01)&from=LV .

(6)     https://data.consilium.europa.eu/doc/document/ST-8658-2021-INIT/lv/pdf .

(7)     BFUG_Final_Draft_Rome_Communique-link.pdf (ehea2020rome.it) .

(8)     https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?qid=1568891859235&uri=CELEX:32018H1210(01) .

(9)     https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=COM:2020:628:FIN .

(10)    OV L 431, 2.12.2021., 1.–9. lpp.

(11)    COM(2021) 252 final.

(12)     Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plāns . Eiropas Komisija (europa.eu) .

(13)     https://ec.europa.eu/social/main.jsp?catId=1223&langId=lv .

(14)     https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=celex%3A12012E%2FTXT .

(15)    OV C 326, 26.10.2012.

(16)     Eiropas izglītības telpa (europa.eu) .

(17)     Eiropas Pētniecības telpa (EPT) . Eiropas Komisija (europa.eu) . 

(18)    COM(2020) 625 final.

(19)    OV C 66, 26.2.2021., 1.–21. lpp.

(20)     Iniciatīva “Eiropas universitātes” . Izglītība un apmācība (europa.eu) .

(21)     Eiropas studenta kartes iniciatīva . Izglītība un apmācība (europa.eu) .

(22)    OV C 221, 10.6.2021., 14.–24. lpp.

(23)    COM(2020) 628 final.

(24)    OV L 431, 2.12.2021., 1.–9. lpp.

(25)     Eiropas Prasmju programma — Nodarbinātība, sociālās lietas un iekļautība — Eiropas Komisija (europa.eu) .

(26)     BFUG_Final_Draft_Rome_Communique-link.pdf (ehea2020rome.it) .

(27)    OV C 444, 10.12.2018., 1–8. lpp.

(28)    P9_TA(2021)0452.

(29)     https://education.ec.europa.eu/lv/iniciativa-eiropas-universitates .

(30)     Eiropas kredītpunktu pārneses un uzkrāšanas sistēma (ECTS) . Izglītība un apmācība (europa.eu) .

(31)     https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=celex%3A32013R1302 , OV L 347, 20.12.2013., 303.–319. lpp.

(32)     https://webgate.acceptance.ec.europa.eu/europass/lv/national-qualifications-frameworks-nqfs .

(33)    Atbilstoši Padomes Ieteikumam par to, kā sekmēt augstākās izglītības un vidējās izglītības un mācību kvalifikāciju un ārvalstīs pavadītu mācību periodu rezultātu automātisku savstarpēju atzīšanu. OV C 444, 10.12.2018.

(34)    Piemēram, Eiropas Reģionālās attīstības fonds, Eiropas Sociālais fonds Plus, Atveseļošanas un noturības mehānisms un fonds InvestEU.

(35)    EQAR ir oficiālais reģistrs valstu ārējās kvalitātes nodrošināšanas aģentūrām, kuras atbilst Boloņas procesa saistībām.

(36)    Viens pieejamais instruments ir Eiropas teritoriālās sadarbības grupa (ETSG) https://ec.europa.eu/regional_policy/en/policy/cooperation/european-territorial/egtc/ .