EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 25.3.2021

SWD(2021) 65 final

KOMISIJAS DIENESTU DARBA DOKUMENTS

APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM – KOPSAVILKUMA ZIŅOJUMS

Pavaddokuments dokumentam

Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai

par rīcības plānu, kā attīstīt bioloģisko ražošanu

{COM(2021) 141 final}

Ievads

Šajā dienestu darba dokumentā ir sniegts kopsavilkums par apspriešanos saistībā ar Rīcības plānu bioloģiskās ražošanas attīstībai, kā paredzēts šīs iniciatīvas apspriešanas stratēģijā, jo īpaši saistībā ar ceļveža apspriešanu, atvērto sabiedrisko apspriešanu un ieinteresēto personu papildu iesniegto informāciju. Attiecībā uz pēdējo no minētajiem ieinteresētās personas tika vairākkārt aicinātas iesniegt papildu nostājas dokumentus, un tās šādus dokumentus iesniedza arī tieši, ne tikai saistībā ar ceļvedi vai atklāto sabiedrisko apspriešanu.

Ar ceļvedi saistītā apspriešana notika laikposmā no 2020. gada 4. septembra līdz 23. oktobrim, un atklātā sabiedriskā apspriešana tika veikta laikposmā no 2020. gada 4. septembra līdz 27. novembrim, izmantojot Eiropas Komisijas tīmekļa vietni visās ES oficiālajās valodās. Šo apspriešanu mērķis bija vākt informāciju un atsauksmes no ES pilsoņiem un attiecīgajām ieinteresētajām personām (valsts sektora iestādēm, uzņēmumiem un to apvienībām, NVO, pētniecības un akadēmiskajām iestādēm), lai to izmantotu rīcības plāna izstrādes noslēguma posmā.

Turklāt tika veiktas mērķtiecīgas apspriešanās arī ar ES dalībvalstu kompetentajām iestādēm, kuras ir atbildīgas par bioloģisko ražošanu (dažādās Bioloģiskās ražošanas komitejas sanāksmēs), ar uzņēmumiem un profesionālajām organizācijām, kuras darbojas ES līmenī bioloģiskās ražošanas sektorā (ražotājiem, mazumtirgotājiem, pārstrādātājiem), ar ES pilsoņiem un patērētāju organizācijām, kā arī pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kas darbojas ES līmenī bioloģiskās lauksaimniecības nozarē (piemēram, pilsoniskā dialoga grupas sanāksmē), un vairākām trešām valstīm.

Atbilžu pārskats

Kopumā saistībā ar ceļveža apspriešanu tika saņemtas 124 atbildes. Šajā apspriešanā vislielāko aktivitāti izrādīja ES pilsoņi, kas veidoja 33 % no visiem respondentiem (41 atbilde), kam sekoja uzņēmumu apvienības (23 % — 28 atbildes) un uzņēmumu/darījumdarbības organizācijas (19 % — 23 atbildes). NVO iesniedza 16 atbildes (13 %), valsts sektora iestādes iesniedza trīs atbildes (2 %), akadēmiskās/pētniecības iestādes un arodbiedrības iesaistījās ar divām atbildēm katra (2 %), un viena atbilde tika saņemta no trešās valsts pilsoņa. Atlikušie 6 % (8 atbildes) respondentu sevi identificēja kā “Cits”.

Atklātajā sabiedriskajā apspriešanā tika saņemta 841 atbilde, no kurām viena atbilde bija iesniegta divreiz, tātad apspriešanas atbilžu izvērtējumā tika iekļautas 840 atbildes.

1. attēls. Sabiedriskās apspriešanas respondentu skaits pēc izcelsmes valsts

Šajā apspriešanā vislielāko aktivitāti izrādīja ES pilsoņi, kas veidoja 52 % no visiem respondentiem (437 atbildes), kam sekoja uzņēmumu/darījumdarbības organizācijas (16% — 133 atbildes) un uzņēmumu apvienības (8% — 69 atbildes). NVO iesniedza 51 atbildi. No visiem respondentiem akadēmiskās/pētniecības iestādes veidoja 4 % (36 respondenti), un valsts sektora iestādes veidoja aptuveni tādu pašu procentuālo daļu ar 33 atbildēm. 1 % atbilžu tika saņemts no vides aizsardzības organizācijām (9 atbildes), no trešo valstu pilsoņiem (9 atbildes) un no arodbiedrībām (5 atbildes). Atbildes iesniedza arī divas patērētāju organizācijas. Atlikušie 7 % (56 atbildes) respondentu sevi identificēja kā “Cits”.

Turklāt analīzes vajadzībām tika paturēti 87 dokumenti, kas bija pievienoti saistībā ar sabiedrisko apspriešanu, 16 dokumenti saistībā ar ceļvedi un 7 papildu dokumenti — kopā 110 dokumenti.

Atbilžu rezultāti uz sabiedriskās apspriešanas slēgtā un atvērtā tipa jautājumiem

Vairāk nekā trīs ceturtdaļas respondentu (78 %) atzina, ka pastāv šķēršļi lielāka apjoma bioloģiskās pārtikas ražošanai un patēriņam ES (to respondentu summa, kas atbildē uz apgalvojumu “Nesaskatu problēmas” norādīja “pilnībā nepiekrītu” vai “daļēji nepiekrītu”). Kā svarīgākie šķēršļi (atbilžu “pilnībā nepiekrītu” un “daļēji nepiekrītu” summa) tika norādīti “Nepietiekami finansiāli stimuli ražotājiem, lai pārietu uz bioloģisko ražošanu” (76 %), kam sekoja “Konkurence ar citiem ražošanas veidiem un/vai citām shēmām” (74 %) un “Vāja patērētāju izpratne par bioloģiskās ražošanas priekšrocībām attiecībā uz klimatu un vidi” (73 %).

2. attēls. Pašreizējie šķēršļi lielāka apjoma bioloģiskās pārtikas ražošanai un patēriņam ES

Lielākā daļa respondentu (63 %) pauda uzskatu, ka bioloģiskā pārtika ir pārāk dārga patērētājiem, un ziņoja par patērētāju informētības trūkumu saistībā ar ES bioloģiskās lauksaimniecības marķējumu (63 %), kā arī norādīja, ka pastāv pārāk daudz ekoloģiskās pārtikas shēmu, ko var sajaukt ar bioloģisko pārtiku (59 %). Atbildot uz jautājumu par pašreizējiem šķēršļiem lielāka apjoma bioloģiskās pārtikas ražošanai un patēriņam ES, respondenti kā pirmo šķērsli minēja parasto produktu cenu (pieminēts 43 reizes). Kā šķēršļus attiecīgi 12 un 11 respondenti minēja arī neuzticēšanos ES bioloģiskās lauksaimniecības marķējumam un informācijas trūkumu par ieguvumiem, ko bioloģiskā lauksaimniecība rada veselībai un videi.

Saistībā ar Covid-19 krīzes ietekmi uz pārtikas sistēmu un bioloģiskās pārtikas ražošanu un patēriņu lielākais vairums respondentu (85 %) uzskatīja, ka “krīze ir pierādījusi, ka mēs paļaujamies uz sezonālu bioloģisko lauksaimniecību”. Lielākā daļa respondentu (59 %) uzskatīja, ka krīze ir “stiprinājusi bioloģisko lauksaimniecību un tās nozīmi ES pārtikas apritē”. 53 % respondentu piekrita, ka krīze ir “paātrinājusi pārtikas patēriņa strukturālās izmaiņas par labu bioloģiskajai lauksaimniecībai”. 51 % respondentu atzina, ka lielāks pieprasījums pēc bioloģiskiem produktiem saglabāsies arī pēc Covid-19 krīzes.

3. attēls. Pasākumi, kas ir svarīgi bioloģisko produktu ražošanas stimulēšanai

Kopumā vairums respondentu atbalstīja deviņas darbības, kas bija ierosinātas bioloģiskās ražošanas sektora attīstībai ES (no 57 % līdz 91 %). Liela vienprātība (91 % atbilžu) valdīja saistībā ar informētības uzlabošanu par bioloģiskās lauksaimniecības dotajiem ieguvumiem videi un klimatam. Atbalsta līmenis pārsniedza 80 % attiecībā uz četrām darbībām: i) skolu apgādes programmas veselīga uztura veicināšanai (83 %), ii) bioloģiskie produkti valsts/privāto struktūru birojos un ēdnīcās (83%), iii) bioloģisko produktu redzamības un klāsta palielināšana mazumtirdzniecības vietās (83 %) un iv) vairāk bioloģisko produktu publisko iepirkumu (81 %). Divas darbības attiecībā uz popularizēšanu atbalstīja vairāk nekā trīs ceturtdaļas respondentu: informatīvās kampaņas saistībā ar ES bioloģiskās ražošanas logotipu (78 %) un mērķtiecīgas bioloģisko lauksaimniecības produktu reklāmas kampaņas (77 %). 76 % respondentu uzskatīja, ka būtu jāuzlabo bioloģisko produktu konkurētspēja cenas ziņā. Visbeidzot, 57 % respondentu norādīja, ka ES bioloģiskās ražošanas logotips nav pietiekami atzīts. Atbildot uz jautājumu par citām darbībām, kuras būtu jāizstrādā ES bioloģiskās ražošanas sektorā, respondenti visbiežāk minēja nepieciešamību labāk informēt patērētājus (pieminēts 47 reizes), jo īpaši saistībā ar bioloģiskās lauksaimniecības dotajiem ieguvumiem veselībai (12) un sociālajai jomai (9). Bieži pieminēta darbība (37 reizes) bija arī nepieciešamība informēt par tradicionālās lauksaimniecības patiesajām izmaksām (ņemot vērā to radītās papildu sekas) un šādas izmaksas ņemt vērā, un kā pozitīvs faktors bioloģisko produktu pieprasījuma palielināšanai tika minēts publiskais iepirkums (pieminēts 27 reizes).

Vairums respondentu atbalstīja septiņas darbības, kas bija ierosinātas patērētāju uzticības vairošanai ES bioloģiskās ražošanas sektoram (no 70 % līdz 92 %). Pastāvēja liela vienprātība (91 % atbilžu), ka informācijai par bioloģiskajiem ražotājiem ir jābūt pārredzamai un pieejamai patērētājiem un ka ir jāīsteno pasākumi, kuri palīdzētu patērētājiem skaidri atšķirt ES bioloģiskās ražošanas logotipu no citām vides/kvalitātes shēmām. 88 % respondentu uzskatīja, ka būtu jāspēj vieglāk izsekot bioloģiskajiem produktiem līdz to izcelsmes vietai, un 84 % respondentu piekrita, ka ir jāpieliek lielāki pūliņi, lai novērstu krāpšanu bioloģiskās ražošanas sektorā. Ir arī jāturpina pētīt patērētāju uzticības trūkuma iemesli (86 %) un jāpieliek lielāki pūliņi, lai novērstu krāpšanu bioloģiskās ražošanas sektorā (84 %). Visbeidzot, respondenti norādīja, ka valsts sektora iestādēm ir labāk jākontrolē bioloģiskās ražošanas noteikumi (77 %) un ka bioloģisko produktu izsekojamības uzlabošanai biežāk jāizmanto informācijas tehnoloģijas (70 %). Atbildot uz jautājumu par citām svarīgām darbībām, ar kurām palielināt patērētāju uzticību bioloģiskās ražošanas sektoram ES, respondenti kā svarīgākās darbības norādīja nepieciešamību pēc labākas pārredzamības un lielākiem centieniem krāpšanas apkarošanai, jo īpaši trešās valstīs (pieminēts 35 reizes). Tika pieminēta arī patērētāju informēšana (23 reizes) un ES bioloģiskās lauksaimniecības marķējuma apvienošana ar vietējo / izcelsmes vietas marķējumu (18). Attiecībā uz lielākas kontroles nepieciešamību respondentu domas dalījās vairāk: 21 respondents norādīja, ka kontroļu jau ir pietiekami daudz, savukārt 10 respondenti minēja, ka to skaits jāpalielina.

Tāpat kā attiecībā uz iepriekšējo jautājumu, arī šajā gadījumā respondenti lielā vienprātībā atbalstīja darbības, kas bija ierosinātas bioloģisko produktu ražošanas stimulēšanai (no 74 % līdz 91 % atbilžu). Respondentu lielākā daļa piekrita, ka nolūkā stimulēt pāriešanu no tradicionālās uz bioloģisko lauksaimniecību ir svarīgi nodrošināt pietiekamu apmācību un konsultāciju apjomu (91 %) un ka ir jāstiprina vietējā un maza mēroga pārstrāde un jāveicina īsas piegādes ķēdes (90 %). Respondenti atzina, ka bioloģisko produktu ražotājiem ir vajadzīga palīdzība labāk organizēt savu darbību (piemēram, apvienojoties ražotāju organizācijās) nolūkā uzlabot spēju aizstāvēt savas intereses piegādes ķēdē (88 %). Ir arī nepieciešams uzlabot informāciju un datus par bioloģisko produktu tirgus attīstību, lai sekmētu ražotāju lēmumu pieņemšanu (87 %). Respondenti piekrita, ka bioloģiskajai ražošanai ir jāpiešķir finansiāls atbalsts, tai skaitā no kopējās lauksaimniecības politikas.

Attiecībā uz jautājumu par bioloģisko dzīvnieku audzēšanas nozari respondenti piekrita, ka “Ražotājiem būtu jāsniedz palīdzība atrast piemērotu bioloģisko barību dzīvnieku barošanai” (86 %) un ka “Ir jāveic plašāki pētījumi, lai noteiktu un izstrādātu paraugpraksi par bioloģiskajai dzīvnieku barībai piemērotām barošanas metodēm un alternatīvām barības sastāvdaļām” (82 %). Līdzīga vienprātība valdīja saistībā ar viedokli, ka “Bioloģisko dzīvnieku audzēšanai būtu jābūt pieejamam īpašam atbalstam” (82 %), kam sekoja atziņa “Būtu jāatbalsta akvakultūra, lai iegūtu plašākas zināšanas par audzēšanas un barošanas metodēm, tostarp pētījumu veidā” (78 %).

Attiecībā uz jautājumu par galvenajiem ieguvumiem videi, ko sniedz bioloģiskā ražošana, respondenti norādīja uz bioloģiskās ražošanas labvēlīgu ietekmi saistībā ar bioloģisko daudzveidību (92 %), augsnes kvalitātes aizsardzību (88 %) un ūdens kvalitātes aizsardzību (84 %). 83 % uzskata, ka bioloģiskā ražošana veicina aprites ekonomiku, un 80 % piekrīt, ka tā nodrošina atbildīgu enerģijas un dabas resursu izmantošanu. Savukārt 78 % respondentu pauda viedokli, ka tā veicina oglekļneitralitāti, ļauj pielāgoties klimata pārmaiņām un palīdz samazināt gaisa piesārņojumu.

Vairāk nekā trīs ceturtdaļas respondentu pilnībā piekrita apgalvojumam, ka būtu jāveicina ūdens ilgtspējīga izmantošana bioloģiskajā lauksaimniecībā un plastmasas iepakojuma aizstāšana. Tikpat lielā mērā tika atbalstīti lielāki ieguldījumi pētniecībā un inovācijā un bioloģisko saimniecību tīklu uzturēšanā. Ievērojami mazāka respondentu daļa pilnībā piekrita ierosinājumam pakāpeniski pārtraukt strīdīgu ielaides resursu (piemēram, vara) lietošanu. Šim viedoklim pilnībā piekrita tikai 38 % respondentu. Tomēr jāatzīmē, ka šo ierosinājumu visvairāk pilnībā atbalstīja respondentu, kas bija identificēti kā pilsoņi un akadēmiskās/pētniecības iestādes.

Pastāvēja vienprātība, ka “bioloģiskās nozares attīstībai ir vajadzīgs kombinēts ES un dalībvalstu atbalsts, kā arī privātās iniciatīvas”. Vairāk nekā 70 % respondentu šim apgalvojumam piekrita pilnībā, savukārt vēl 23 % tam piekrita daļēji. 84 % respondentu pilnībā nepiekrita (63 %) vai daļēji nepiekrita (21 %) idejai, ka bioloģiskās nozares attīstība jāatstāj tikai tirgus ziņā. Atbilžu tendences liecina, ka vairāk nekā puse respondentu (59 %) uzskata, ka par bioloģiskās ražošanas veicināšanu galvenokārt atbildīgas ir valstu iestādes. Savās atbildēs uz jautājumu par jebkādiem papildu pasākumiem bioloģiskās pārtikas ražošanas un patēriņa palielināšanai respondenti ierosināja līdzsvarot izmaksas starp tradicionālajiem un bioloģiskajiem produktiem (minēts 36 reizes) un palielināt lauksaimnieku ienākumus un uzlabot to darba apstākļus (29 reizes), kā arī norādīja, ka ir nepieciešama pētniecība inovācijas veicināšanai (23).

4. attēls. Bioloģiskās nozares attīstīšana — valsts atbalsts vai privāta iniciatīva?

Respondenti kā svarīgu bioloģiskās nozares atbalsta veidu norādīja arī nepieciešamību palīdzēt lauksaimniekiem piekļūt tirgiem (15), bioloģiskās daudzveidības palielināšanu saimniecībās (13), vēl lielāku atbalstu lauksaimniekiem pārejas procesā uz bioloģisko lauksaimniecību (11) un pētniecību par bioloģiskās lauksaimniecības ietekmi (11).

Visbeidzot, tika minēti papildu pasākumi saistībā ar izglītību bioloģiskās lauksaimniecības jomā (9), atbalsts maza mēroga lauksaimniecībai (8) un saimniecību konsultāciju pakalpojumu attīstīšana (5), un tika paustas bažas par mazumtirgotāju ietekmi (6).

Slēgtā/atvērtā tipa jautājumu un sabiedriskās apspriešanas gaitā iesniegto, ar ierosinātajiem tematiem un darbībām saistīto nostājas dokumentu kombinēta analīze

Attiecībā uz dažādajiem rīcības plānā izklāstītajiem tematiem atklātajā sabiedriskajā apspriešanā tie visi tika dažādā mērā atbalstīti, ņemot vērā atbildes gan uz kvantitatīvajiem, gan kvalitatīvajiem jautājumiem.

·Atbildēs, kur bija jāsniedz kvalitatīvs vērtējums, visi 15 temati tika pilnībā atbalstīti vai atbalstīti. No visiem tematiem nedaudz mazāks atbalsts tik pausts saistībā ar 1.1. tematu “Popularizēt ES logotipu”, 1.4. tematu “Novērst pārtikas krāpniecību un uzlabot kontroli”, 2.3. tematu “Palīdzēt organizēt pārtikas apriti” un 3.3. tematu “Finansēt pētniecību par strīdīgu ielaides resursu alternatīvām”.

·Kā būtiski aspekti saistībā ar rīcības plānu tika minēti četri temati, sevišķi bieži atbildēs uz kvalitatīvi vērtējamajiem jautājumiem (30 un vairāk nostājas dokumentu un atbilžu uz atvērtā tipa jautājumiem): temati 1.1. “Popularizēt ES logotipu”, 1.2. “Popularizēt sabiedriskās ēdināšanas vietas, kas piedāvā bioloģisko pārtiku, un veicināt zaļā publiskā iepirkuma izmantošanu”, 2.1. “Veicināt pāreju, investīcijas un paraugprakses apmaiņu” un 2.3. “Palīdzēt organizēt pārtikas apriti”.

·Papildu temati, kas bija uzsvērti dažās atbildēs uz kvalitatīvi vērtējamiem jautājumiem (15–29 nostājas dokumenti un atbildes uz atvērtā tipa jautājumiem), attiecas uz tematiem 1.5. “Uzlabot izsekojamību”, 2.4. “Nostiprināt vietējo un mazapjoma pārstrādi un veicināt īsas tirdzniecības ķēdes”, 3.1. “Vairot ģenētisko biodaudzveidību” un 3.2. “Mazināt vidisko pēdu”.

Attiecībā uz dažādajām rīcības plāna darbībām:

·Atbildēs uz kvantitatīviem jautājumiem lielākā daļa no 22 darbībām (41 apakšdarbība) tika pilnībā atbalstītas vai atbalstītas. Par trīs darbībām kvantitatīva informācija nebija pieejama. Atbildēs uz kvalitatīvajiem jautājumiem dažādā mērā tika minēta 41 apakšdarbība.

·Vispārējs atbalsts visām darbībām visizteiktākais bija 3. prioritārajam virzienam. Kvantitatīvajās atbildēs pilnīgs atbalsts tika pausts nedaudz vairāk kā pusei 1. prioritārā virziena apakšdarbību. Lielākā daļa 2. prioritārā virziena apakšdarbību saņēma izteiktu atbalstu.

·Kvantitatīva informācija netika sniegta attiecībā uz divām darbībām: 13. darbību “uzlabos informētību un sniegs labāku informāciju par “grupu sertifikāciju”” un 15. darbību “palīdzēs izstrādāt bioloģiskajai lauksaimniecībai domātus pasākumus, īpašu uzmanību pievēršot dzimumu līdztiesībai un sociālajiem aspektiem”. Tomēr atbilžu sniedzēji ar šīm divām darbībām saistītos aspektus minēja nostājas dokumentos.

·Kvalitatīvajās atbildēs atsauces uz 41 apakšdarbību bija nevienmērīgākas. Divas apakšdarbības saņēma daudz kvalitatīva tipa atsauksmju (22–33 nostājas dokumenti un atbildes uz atvērtā tipa jautājumiem): 2a apakšdarbība “lauksaimniecības veicināšanas rīcībpolitikā iedalīt budžetu ar mērķi uzlabot patērētāju informētību un stimulēt pieprasījumu” un 9b apakšdarbība “optimāli izmantot jauno KLP atbalsta sniegšanai”.

·Dažās atsauksmēs tika minētas vēl četras citas (apakš)darbības (12–22 nostājas dokumenti un atbildes uz atvērtā tipa jautājumiem): 1c apakšdarbība “noskaidrot pasākumus, kas noder informēšanai par bioloģiskajiem produktiem”, 9a apakšdarbība “novērtēt dalībvalstu konkrētos apstākļus un vajadzības”, 15. darbība “izstrādāt bioloģiskajai lauksaimniecībai domātus pasākumus, īpašu uzmanību pievēršot dzimumu līdztiesībai un sociālajiem aspektiem” un 20. darbība “finansēt pētniecību par strīdīgu ielaides resursu alternatīvām”. Atlikušās 35 (apakš)darbības (līdz 11 nostājas dokumentiem un atbildēm uz atvērtā tipa jautājumiem) tika minētas tikai dažās atsauksmēs vai netika minētas vispār.

Kvalitatīvajās atbildēs tika sniegtas arī papildu specifikācijas saistībā ar bioloģiskās ražošanas rīcības plānā ierosinātajām darbībām. Respondenti ieteica citas darbības un apakšdarbības. Tajā pašā laikā respondenti sniedza informāciju par to, kā konkrēti īstenot dažādās darbības un apakšdarbības.

Atsauksmju sniedzējiem bija atšķirīgi viedokļi par mazumtirgotāju lomu bioloģisko produktu vērtības ķēdē. Attiecībā uz lielāku pieprasījumu pēc bioloģiskajiem produktiem un to patēriņu atsauksmju sniedzēji ir norādījuši uz nepieciešamību nodrošināt, ka bioloģiskie produkti ir cenas ziņā pieejami patērētājiem, vienlaikus ļaujot ražotājiem gūt peļņu, un nodrošināt (kvalitatīvu) bioloģisko produktu vietēju pieejamību. Citas minētās darbības ir saistītas ar bioloģisko produktu izplatīšanas tīkla struktūru un cenu konkurenci, un respondenti ir aicinājuši veikt pasākumus, kuri novērstu situāciju, kad neatkarīgi mazumtirgotāji atrodas nelabvēlīgākā situācijā. Kā netiešs bioloģiskās pārtikas izplatīšanas šķērslis tika uztverta arī sertifikācija.

Aptuveni ceturtā daļa no visiem aptaujātajiem pauda vispārējas bažas arī saistībā ar bioloģiskās ražošanas rīcības plāna projektā ietvertajiem aspektiem. Tajās minēti tādi aspekti kā stratēģijas un mērķrādītāji un to uzraudzība, ar bioloģisko lauksaimniecību saistītais tiesiskais regulējums (piemēram, neatbilstības, noteiktu produktu izslēgšana), pretrunīgi viedokļi par bioloģiskās lauksaimniecības ieguldījumu ilgtspējas globālo problēmu risināšanā un jautājumi par vispārējo politikas pieeju, kā arī patērētājiem un pieprasījumu.