EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 25.11.2021

COM(2021) 734 final

2021/0375(COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

par Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu statusu un finansēšanu (pārstrādāta redakcija)

{SEC(2021) 577 final} - {SWD(2021) 359 final} - {SWD(2021) 360 final}

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Demokrātija ir viena no pamatvērtībām, uz kurām balstās Eiropas Savienība. Lai nodrošinātu pārstāvības demokrātijas darbību Eiropas līmenī, līgumi nosaka, ka Eiropas Savienības pilsoņi ir tieši pārstāvēti Eiropas Parlamentā.

Politiskajām partijām ir būtiska loma pārstāvības demokrātijā, jo tās veido tiešu saikni starp cilvēkiem, kurus tās pārstāv, un politisko sistēmu. Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 10. pantu Eiropas politiskās partijas “veicina Eiropas politiskās apziņas veidošanos un Savienības pilsoņu gribas izteikšanu”. Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 12. panta 2. punkts pauž to pašu principu.

Viena no Komisijas prioritātēm ir dot jaunu impulsu Eiropas demokrātijai. Kā paziņots priekšsēdētājas Urzulas fon der Leienas politiskajās pamatnostādnēs 1 , Komisijas 2021. gada darba programmā 2 ir iekļauti priekšlikumi skaidrākiem noteikumiem par Eiropas politisko partiju finansēšanu un sponsorēta politiskā satura (“politiskā reklāma”) lielāku pārredzamību. Eiropas Demokrātijas rīcības plānā 3 ir uzsvērta nepieciešamība pārskatīt tiesību aktus par Eiropas politisko partiju finansēšanu un nodrošināt lielāku pārredzamību politiskajā reklāmā un komunikācijā, kā arī ar to saistītajā uzņēmējdarbībā. Mērķis ir, lai vēlētāji, pilsoniskā sabiedrība un atbildīgās iestādes varētu skaidri saprast šādas reklāmas avotu un mērķi.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 22. oktobra Regula Nr. 1141/2014 reglamentē Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu statūtus un finansēšanu 4 . Tas nepārprotami ietver ES pamatā esošo vērtību, tostarp demokrātijas un pamattiesību, ievērošanu.

Kad Eiropas Parlaments 5 un Komisija 6 saskaņā ar regulā ietverto pārskatīšanas klauzulu (38. pants) bija izvērtējuši regulas piemērošanu, tika konstatētas vairākas nepilnības, kas neļauj Eiropas politiskajām partijām un fondiem pilnībā pildīt savu uzdevumu — veicināt Eiropas politiskās telpas izveidi.

Turklāt ar pašreizējo tiesisko regulējumu nepietiekami tiek risināts jautājums par politiskās reklāmas pārredzamības nepieciešamību, kas ir būtiska taisnīgām demokrātiskām debatēm un brīvām un godīgām vēlēšanām. Kā citstarp uzsvērts Komisijas 2020. gada ziņojumā par Eiropas Parlamenta 2019. gada vēlēšanām 7 , ir nepieciešams veikt turpmākus pasākumus.

Tāpēc Komisija nāk klajā ar priekšlikumu grozīt Regulu (ES) Nr. 1141/2014, lai i) palielinātu Eiropas politisko partiju un fondu finansiālo dzīvotspēju, ii) atvieglotu to mijiedarbību ar tajās ietilpstošajām valstu partijām, lai vienkāršotu Eiropas politiskajām partijām dalību ES jautājumiem veltītās valstu kampaņās, iii) novērstu atlikušās nepilnības attiecībā uz finansējuma avotiem un pārredzamību (jo īpaši attiecībā uz ziedojumiem un finansējumu no valstīm ārpus ES), iv) samazinātu pārmērīgu administratīvo slogu un v) palielinātu juridisko noteiktību. Turklāt augstu pārredzamības standartu nodrošināšanai ir ierosināti konkrēti regulas grozījumi, kas attiecas uz jauno vidi tiešsaistes politiskajām kampaņām un riskiem, kas saistīti ar iespējamu iejaukšanos no ārvalstīm un datu aizsardzības noteikumu pārkāpumiem politiskajā reklāmā.

Šā priekšlikuma pamatā ir attiecīgā pieredze un sadarbība starp dalībvalstīm un ES iestādēm, lai veicinātu brīvas un godīgas vēlēšanas Eiropas Savienībā 8 un apkarotu dezinformāciju un citus veidus, kā iespējams veikt informācijas manipulācijas un iejaukšanos Eiropas demokrātijā 9 .

Lai nodrošinātu, ka 2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas notiek saskaņā ar visaugstākajiem demokrātiskajiem standartiem, šīs regulas grozījumiem jāstājas spēkā un dalībvalstīm tie ir pilnībā jāīsteno līdz 2023. gada pavasarim, t. i., gadu pirms vēlēšanām.

Saskanība ar pašreizējiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā

Šī iniciatīva ir cieši saistīta ar darbu, kas tiek veikts saistībā ar citām Komisijas 2021. gada darba programmas pārredzamības un demokrātijas tiesību aktu kopuma iniciatīvām. Tā ir sagatavota saskaņā ar Eiropas Demokrātijas rīcības plānu, kas ietver vairākas iniciatīvas ar mērķi palīdzēt aizsargāt vēlēšanu integritāti un veicināt demokrātisku līdzdalību, un tā ir daļa no Komisijas priekšsēdētājas izvirzītās prioritātes – sniegt jaunu impulsu Eiropas demokrātijai.

Tās pamatā ir Komisijas 2018. gada vēlēšanu tiesību aktu kopums 10 un darbs, ko veic Komisijas izveidotais Eiropas vēlēšanu sadarbības tīkls.

Tā ir sagatavota paralēli Komisijas iniciatīvai – pārredzamības un demokrātijas tiesību aktu kopumam, lai reglamentētu politiskās reklāmas pārredzamību un mērķorientēšanu. Nodrošinot politiskās reklāmas saskaņotu augsta līmeņa pārredzamību, šī iniciatīva veicina iekšējā tirgus darbību un palīdz likvidēt un novērst šķēršļus politiskās reklāmas pakalpojumu sniegšanai visā Savienībā. Tās mērķis ir arī noteikt saskaņotus ierobežojumus konkrētu mērķorientēšanas metožu izmantošanai politiskās reklāmas izplatīšanā, lai nodrošinātu to personu aizsardzību, kuru personas dati tiek apstrādāti šajā kontekstā.

Saskanība ar citiem ES politikas noteikumiem

Paredzot papildu noteikumus ar mērķi palielināt apmaksātas politiskās reklāmas pārredzamību, iniciatīva ir saskanīga ar ES Rīcības plānu dezinformācijas apkarošanai.

Šī iniciatīva attiecas uz Eiropas politisko partiju veikto politiskās reklāmas finansēšanu, sagatavošanu, izvietošanu un izplatīšanu. Tā aptver gan tiešsaistes, gan bezsaistes darbības un papildina spēkā esošos ES noteikumus, tostarp Vispārīgo datu aizsardzības regulu 11 , kurā noteikti politiskajai reklāmai piemērojami augsti datu aizsardzības standarti un īpašas uz Eiropas politiskajām partijām attiecošās prasības atbildības un pārskatatbildības ziņā.

Tā arī papildina Digitālo pakalpojumu akta priekšlikumu 12 , kas ietver konkrētus vispārējus pārredzamības pienākumus tiešsaistes starpniekiem attiecībā uz tiešsaistes reklāmas pārredzamību un plašāku ES regulējumu digitālo pakalpojumu tirgum.

13 Iniciatīva nodrošina Savienības finanšu interešu stingrāku aizsardzību, atceļot trīs mēnešu laikposmu starp Iestādes lēmumu par reģistrācijas anulēšanu un lēmuma stāšanos spēkā. Turklāt Eiropas Parlaments ir konstatējis, ka ierobežotās Regulā (ES) Nr. 1141/2014 atzītās ieņēmumu kategorijas ir viens no politisko partiju un fondu izdarīto finanšu pārkāpumu iemesliem. Papildu ieņēmumu kategorijas (“pašu resursi”) ieviešana risinās šo problēmu.

Ierosinātā iniciatīva ir sinerģijā ar ES ārējiem centieniem atbalstīt politiskās partijas, pārstāvības demokrātiju un politisko plurālismu, pārredzamību un pārskatatbildību, kā atspoguļots “ES Rīcības plānā cilvēktiesību un demokrātijas jomā 2020.–2024. gadam” 14 un tematiskajā programmā “Cilvēktiesības un demokrātija” 2021.–2027. gadam 15 . ES vēlēšanu misijas novēro vēlēšanu kampaņas, politisko partiju un kampaņu finansēšanu un ziņo par tām, un tās var ieteikt partnervalstīm pasākumus, lai uzlabotu savu tiesisko regulējumu šajā jomā.

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

Juridiskais pamats

Priekšlikuma pamatā ir Līguma par Eiropas Savienības darbību 224. pants, kas paredz, ka Eiropas Parlaments un Padome, darbojoties saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru, ir pilnvaroti pieņemot regulas, kas reglamentē Eiropas līmeņa politiskās partijas saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 10. panta 4. punktu, un jo īpaši noteikumus attiecībā uz to finansēšanu, un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 16 106.a pants.

Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)

Tā kā pašreizējā regula paredz ES līmenī izveidotu sistēmu, tostarp paredzot īpašu Eiropas tiesisko statusu partijām un fondiem, un finansējumu no ES budžeta, jebkādus trūkumus šajā sistēmā var atrisināt tikai ar ES tiesību aktiem. Rīcība tikai dalībvalstu līmenī nav atbilstīgs risinājums.

Tikai ES līmenī var paredzēt noteikumus par Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu statusu un finansēšanu. Ierosinātās mērķtiecīgās izmaiņas pilnībā atbilst subsidiaritātes principam.

Nosakot iespējamos reformu pasākumus, Komisija ir rūpīgi centusies atspoguļot principus, kas ietverti Līgumu 2. protokolā.

Proporcionalitāte

Ierosinātie mērķtiecīgie pasākumi nepārsniedz to, kas nepieciešams, lai sasniegtu ilgtermiņa mērķi attīstīt un stiprināt Eiropas demokrātiskumu un ES iestāžu leģitimitāti, padarot Eiropas politiskās partijas un Eiropas politiskos fondus par efektīvākiem un atbildīgākiem demokrātiskā procesa dalībniekiem.

Tādējādi šajā priekšlikumā ir ievērots proporcionalitātes princips.

Juridiskā instrumenta izvēle

Ņemot vērā nepieciešamību atjaunināt formulējumu, novecojušas atsauces un noteikumus, ir lietderīgi regulu pārstrādāt.

Tā kā šis ir priekšlikums pārstrādāt Eiropas Parlamenta un Padomes regulu, vispiemērotākais ir tas pats juridiskais instruments.

3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANOS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

Spēkā esošo tiesību aktu ex post izvērtējumi / atbilstības pārbaudes

Tiesību akta priekšlikuma pamatā ir izvērtēšanas ziņojums, ko Komisija sagatavojusi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1141/2014 38. pantu.

Tajā ir ņemts vērā arī Eiropas Parlamenta patstāvīgais ziņojums saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1141/2014 38. pantu.

Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Gatavojot šo priekšlikumu, Komisija ir uzturējusi ciešu dialogu un apspriedusies ar attiecīgajām ieinteresētajām personām, tostarp Eiropas politiskajām partijām un fondiem.

Komisija ir rīkojusi vairākas sanāksmes ar Eiropas līmeņa politisko partiju un fondu pārstāvjiem, Eiropas Parlamenta pārstāvjiem (deputātiem, politisko grupu un dienestu pārstāvjiem) un Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu iestādes pārstāvjiem, kā arī valstu ekspertiem un valstu kompetento iestāžu pārstāvjiem.

Tiesību akta priekšlikuma pamatā ir arī rezultāti, kas gūti atklātajās sabiedriskajās apspriešanās par Eiropas Demokrātijas rīcības plānu 17 , Regulas 1141/2014 pārskatīšanu 18 un politiskās reklāmas pārredzamību 19 .

Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

Sagatavojot šo priekšlikumu, Komisija pasūtīja divus ārējus ekspertu pētījumus – pašreizējās regulas izvērtējumu un pētījumu par tās pārskatīšanas iespējamo ietekmi.

Turklāt Komisija neoficiāli apspriedās ar Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu iestādi, kā arī ar Eiropas Parlamenta kredītrīkotāju.

Ietekmes novērtējums

Tika sagatavoti divi ietekmes novērtējuma ziņojumi – viens par Regulas 1141/2014 pārskatīšanu un otrs par politiskās reklāmas pārredzamību.

Abos attiecīgi 2021. gada 27. septembrī un 1. oktobrī no Regulējuma kontroles padomes tika saņemts pozitīvs atzinums ar atrunām.

Pamattiesības

Visiem šajā pārskatīšanā paredzētajiem pasākumiem ir pozitīva ietekme uz pamattiesībām.

Regulas (ES) Nr. 1141/2014 pārskatīšana pilnībā atbilst pamattiesībām, kas attiecībā uz politisko līdzdalību noteiktas Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, un nodrošina to īstenošanu. Proti:

Vārda un informācijas brīvība (11. pants)

“1. Ikvienai personai ir tiesības uz vārda brīvību. Šīs tiesības ietver uzskatu brīvību un brīvību saņemt un izplatīt informāciju vai idejas bez valsts iestāžu iejaukšanās un neatkarīgi no valstu robežām.

2. Tiek ievērota plašsaziņas līdzekļu brīvība un plurālisms.”

Paredzētie pasākumi palielinās pārredzamību un līdz ar to pārskatatbildību un neradīs negatīvu ietekmi uz vārda brīvību, jo iniciatīva neskar politisko vēstījumu saturu. Šāda pārredzamāka un atbildīgāka politisko reklāmu informācijas atklāšana pozitīvi ietekmē arī neaizsargāto iedzīvotāju grupu aizsargāšanu pret manipulācijām.

Pulcēšanās un biedrošanās brīvība (12. pants)

“1. Ikvienai personai ir tiesības uz mierīgas pulcēšanās un biedrošanās brīvību visos līmeņos, jo īpaši politiskajā, arodbiedrību un pilsoniskajā jomā, kas nozīmē tiesības ikvienam veidot arodbiedrības un stāties tajās savu interešu aizstāvībai.

2. Politiskas partijas Savienības līmenī veicina Savienības pilsoņu politiskās gribas izteikšanu.”

Precizējot finanšu noteikumus, kas reglamentē Eiropas politiskās partijas, un stiprinot to attiecības ar tajās ietilpstošajām valstu politiskajām partijām, Eiropas politiskajām partijām tiks sniegta iespēja paplašināt savu darbību. Ar to savukārt tiks atbalstīts Hartas 12. panta 2. punkts.

Tiesības balsot un tiesības kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās (39. pants)

“1. Ikvienam Savienības pilsonim ir tiesības balsot un tiesības kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās dalībvalstī, kurā viņš dzīvo, ar tādiem pašiem nosacījumiem kā attiecīgās valsts pilsoņiem.

2. Eiropas Parlamenta locekļus ievēlē vispārējās tiešās vēlēšanās brīvā un aizklātā balsojumā.”

Lielāka pārredzamība nodrošinās, ka šīs tiesības tiek ievērotas un ka cilvēki spēj pārbaudīt, vai partija, kuru viņi atbalsta ES līmenī, pauž viņu politisko gribu, kā noteikts 12. un 39. pantā.

Vīriešu un sieviešu līdztiesība (23. pants)

“Vīriešu un sieviešu līdztiesība ir jānodrošina visās jomās, tostarp nodarbinātības, darba un atalgojuma jomā. Līdztiesības princips neliedz saglabāt vai noteikt pasākumus, kuri paredz īpašas priekšrocības nepietiekami pārstāvētam dzimumam.”

Dzimumu līdztiesības aspekta iekļaušana regulas pārskatīšanā nodrošina atbilstību 23. pantam, garantējot abu dzimumu līdzsvarotu pārstāvību politiskajās partijās. Šis princips ļauj īstenot pasākumus, kas nodrošina labāku pārstāvību.

Ierosinātie noteikumi regulas 3., 4., 18. un 27. pantā, lai palielinātu dzimumu paritātes pārredzamību, atbalstīs Hartas 23. pantu.

4.IETEKME UZ BUDŽETU

Ņemot vērā Eiropas politisko partiju līdzfinansējuma likmes pazemināšanu no pašreizējiem 10 % līdz 5 % un jauno 0 % līdzfinansējuma likmi Eiropas Parlamenta vēlēšanu gadā, var būt nepieciešams piešķirt papildu finanšu resursus Eiropas politiskajām partijām un fondiem. Tomēr par to ik gadu lems budžeta lēmējinstitūcija.

Ietekme uz Eiropas politisko partiju iestādes budžetu ir sīki izklāstīta šim priekšlikumam pievienotajā tiesību akta finanšu pārskatā. Minētais būtu jādara, pārdalot esošos resursus, un tādēļ būs jāveic izmaiņas iemaksu veicēju iestāžu štatu sarakstos.

Komisija Eiropas politisko partiju un fondu iestādes vārdā varētu iepirkt regulas 7. panta grozījumā paredzēto repozitorija pilotversiju. Šajā nolūkā tā varētu izmantot programmas "Pilsoņi, vienlīdzība, tiesības un vērtības” resursus, ja pirms 2024. gada vēlēšanām Eiropas Parlamentam nebūtu iespējams laikus darīt pieejamus nepieciešamos līdzekļus.

5.CITI ELEMENTI

Īstenošanas plāni un uzraudzīšanas, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība

Regulas 38. pants pašlaik paredz izvērtēšanas un pārskatīšanas mehānisma turpmāku izmantošanu ik pēc pieciem gadiem. Ņemot vērā pašreizējo pieredzi, šis noteikums tiks nedaudz grozīts, lai labāk iedalītu laiku, kas vajadzīgs šāda izvērtēšanas procesa veikšanai.

Ir paredzēts arī atsevišķs izvērtēšanas process attiecībā uz politiskās reklāmas pārredzamības procedūru īstenošanu, lai saglabātu saskaņotību ar Regulu (ES) 2022/XX [par politiskās reklāmas pārredzamību un mērķorientēšanu].

Šīs pārskatīšanas rezultātā veiktās izmaiņas tiesiskajā regulējumā tiks uzraudzītas, pamatojoties uz ietekmes novērtējuma ziņojumā iekļautajiem rādītājiem 20 .

Detalizēts konkrētu priekšlikuma noteikumu skaidrojums

Lai īstenotu savu LES 10. panta 4. punktā paredzēto lomu, Eiropas politiskajām partijām ir jāspēj veikt pārrobežu kampaņas Eiropas Savienībā. Eiropas politiskās partijas definīcija 2. panta 3. punktā tiks grozīta, lai ietvertu šo aspektu.

Eiropas politiskā fonda definīcija 2. panta 4. punktā tiks grozīta, ļaujot organizēt spēju veidošanas pasākumus, kas varētu palīdzēt veidot turpmāko politisko vadību Eiropā.

Lai nodrošinātu apmaksātas politiskās reklāmas pārredzamību, 2. panta 16. un 17. punktā tiks ieviesta politiskās reklamēšanas un politiskās reklāmas definīcija, atsaucoties uz Regulu (ES) 2022/XX par [apmaksātas politiskās reklāmas pārredzamība].

Pašreizējā regulā ir ļoti ierobežota ieņēmumu avotu definīcija, kas attiecas tikai uz iemaksām vai uz ziedojumiem, un tas rada grūtības Eiropas politiskajām partijām un fondiem, mēģinot iedalīt pašu radītos resursus kategorijās un pareizi uzskaitīt tos. Tādēļ ar jaunu 2. panta 9. punktu tiks ieviesta trešā ieņēmumu avotu kategorija, kas saistīta ar partijas vai fonda darbības radītiem finanšu ienākumiem. 23. pants tiks grozīts, lai ierobežotu ieņēmumus no šīs jaunās kategorijas tā, lai tie nepalielinātos nesamērīgi ar attiecīgās vienības kopējo budžetu.

Turklāt tiks ieviests jauns 2. panta 10. punkts, lai precizētu netiešā finansējuma jēdzienu un to, ka tā aizliegumam nevajadzētu liegt Eiropas politiskajām partijām un fondiem sadarboties ar tajās ietilpstošajām partijām un organizācijām.

3. panta 1. punkta e) apakšpunktu un 3. panta 2. punkta d) apakšpunktu grozīs, lai precizētu, ka pienākums ievērot vērtības, kas ir Savienības pamatā, kā noteikts Līguma par Eiropas Savienību 2. pantā, ne vien attiecas uz Eiropas politiskajām partijām un fondiem, bet ka šīm Eiropas politiskajām partijām un fondiem būtu jānodrošina, ka šādas vērtības ievēro arī tajos ietilpstošās partijas un dalīborganizācijas.

Eiropas politikai būtu jāatspoguļo tās sabiedrības daudzveidība. Lai veicinātu dzimumu līdztiesību, Eiropas politiskajām partijām saskaņā ar 4. pantu savos statūtos būs jāiekļauj iekšējie noteikumi par dzimumu līdztiesību. Turklāt 21. pants tiks grozīts, pieprasot Eiropas politiskajām partijām sniegt pierādījumus par dzimumu pārstāvību, kad tās piesakās ES finansējumam. 30. pants tiks grozīts, paredzot sankcijas, ja Eiropas politiskā partija nesniedz šādus pierādījumus. Eiropas politiskās partijas tiek arī mudinātas sniegt informāciju saistībā ar tajās ietilpstošajām partijām par minoritāšu iekļautību un pārstāvību.

4. pantā noteikts, ka Eiropas politiskās partijas statūtos jāiekļauj iekšējie noteikumi par politiskās reklāmas izmantošanu.

Regulā iekļaus 5. pantu, kurā noteiktas pārskatāmības prasības attiecībā uz politisko reklāmu. Minētajā pantā ir paredzēti pienākumi, kas piemērojami Eiropas politiskajām partijām, proti: i) politiskās reklāmas pakalpojumu sniedzējiem, ar kuriem tās strādā, ir pilnībā jāievēro Regulā 2022/xx noteiktie pienākumi, ii) attiecībā uz katru politisko reklāmu, ko tās sponsorē vai publicē tiešā veidā, ir jāiekļauj atbilstoša informācija repozitorijā, ko pārvalda Eiropas politisko partiju un fondu iestāde, un iii) ir jānosaka politika attiecībā uz politiskās reklāmas izmantošanu. Turklāt, ja tās izmanto mērķorientēšanas vai pastiprināšanas metodes, kas ietver personas datu apstrādi politiskai reklāmai, tām ir jānodrošina atbilstība Regulas 2022/xx 12. pantam.

Regulas 5. pantā arī noteikts dalībvalstu pienākums izraudzīties valsts regulatīvās iestādes, kas ir kompetentas uzraudzīt pantā izklāstīto prasību ievērošanu, un Regulas (ES) 2016/679 51. pantā minētās uzraudzības iestādes ir pilnvarotas pārraudzīt, kā Eiropas politiskās partijas izmanto mērķorientēšanas vai pastiprināšanas metodes, kas ietver personas datu apstrādi. Visbeidzot, 5. pants nodrošina pamatu deleģēto aktu pieņemšanai, lai grozītu informāciju, kas nosūtīta uz Eiropas politisko partiju un fondu iestādes pārvaldīto repozitoriju, un informāciju, uz ko attiecas politika par politiskās reklāmas izmantošanu.

Ar 8. pantu izveidotais reģistrs ietvers repozitoriju informācijas atklāšanai, ko Eiropas politiskās partijas sniedz Iestādei saskaņā ar 5. pantu.

Regulā (ES) Nr. 1141/2014 pašlaik ir nepilnības attiecībā uz jautājumu, vai izdevumi ir vai nav atlīdzināmi no ES finansējuma trīs mēnešu laikposmā, kamēr ir pieņemti, bet vēl nav stājušies spēkā lēmumi par reģistrācijas anulēšanu. Tāpēc 10. un 19. pants tiks grozīts, nolūkā aizsargāt Savienības finanšu intereses atceļot šo trīs mēnešu laikposmu.

Tiks iekļauts 13. pants, ar ko Iestādei nosaka pienākumu katru gadu sagatavot aprakstošus ziņojumus par lēmumiem, ko iepriekšējā gadā pieņēmušas valsts regulatīvās iestādes, konstatējot, ka kāda Eiropas politiskā partija ir pārkāpusi šīs regulas 5. pantu.

Pašlaik Regulā (ES) Nr. 1141/2014 Eiropas politiskajām partijām un fondiem ir noteikta līdzfinansējuma likme attiecīgi 10 % un 5 % apmērā, kurai tiem ir jānodrošina atbilstība, lai varētu saņemt tiem pieejamo maksimālo iemaksu summu no ES budžeta. Tā kā dažām, jo īpaši mazākajām Eiropas politiskajām partijām ir grūtības sagādāt vajadzīgos resursus, lai nodrošinātu atbilstību līdzfinansējuma likmei, 20. panta 4. punkts tiks grozīts, lai Eiropas politiskajām partijām noteikto likmi samazinātu līdz 5 % saskaņā ar Eiropas politiskajiem fondiem paredzēto likmi.

Tiks grozīts arī 20. panta 4. punkts, lai Eiropas Parlamenta vēlēšanu gadā varētu noteikt 0 % līdzfinansējuma likmi.

Lai palielinātu Eiropas politisko partiju atpazīstamību valsts līmenī, tiks grozīts 21. pants, precizējot prasības attiecībā uz tādas Eiropas politiskās partijas logo izvietošanu, ar kuru ir saistīta kāda no tajā ietilpstošajām partijām. 30. pants tiks grozīts, paredzot sankcijas tādā gadījumā, ja Eiropas politiskā partija savā ES finansējuma pieteikumā nesniedz pierādījumus, ka tajā ietilpstošās partijas redzamā veidā izvieto tās logo.

21. pantā būs paredzēts arī pienākums Eiropas politiskajai partijai brīdī, kad tiek iesniegts pieteikums Eiropas Savienības budžeta finansējumam, sniegt pierādījumus, ka tā atbilst šīs regulas 5. pantam. Tajā jāiekļauj arī pierādījumi, ka tā uztur atjauninātu politiku attiecībā uz politiskās reklāmas izmantošanu un ka tā šo politiku ir īstenojusi 12 mēnešu laikā līdz pieteikumu iesniegšanas termiņa beigām.

Lai novērstu nepilnības ziedojumu pārredzamības režīmā, 23. pantā tiks ieviests pienācīgas pārbaudes mehānisms tādiem ziedojumiem, kas pārsniedz 3000 EUR. Turklāt tiks grozīts arī 23. pants, lai pilnvarotu Eiropas politisko partiju un fondu iestādi pieprasīt papildu informāciju tieši no ziedotājiem, ja tai ir pamats uzskatīt, ka ziedojums ir piešķirts, pārkāpjot regulu. Ar 36. panta grozījumu tiks nodrošināta lielāka publiskā pārredzamība, pieprasot Eiropas politisko partiju un fondu iestādei un Eiropas Parlamentam publicēt informāciju atvērtā, mašīnlasāmā formātā un publicēt iknedēļas ziņojumus par ziedojumiem, ko Iestāde saņēmusi no Eiropas politiskajām partijām sešu mēnešu laikā pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām, un no tiem segtajiem izdevumiem.

Ar Regulu (ES) Nr. 1141/2014 Eiropas politiskajām partijām un fondiem netiek nepārprotami atļauts iekasēt iemaksas no biedriem, kuru mītne atrodas ārpus Eiropas Savienības. Vispārējās tiesas 2020. gada 25. novembra spriedumā lietā T-107/19 tika apstiprināts, ka uz partiju ārpus ES neattiecas “politiskās partijas” definīcija saskaņā ar Regulu 2004/2003, jo tā nebija “atzīta vai izveidota saskaņā ar vismaz vienas dalībvalsts tiesību sistēmu”. Līdz ar to Tiesa nolēma, ka maksājumus no biedriem, kas atrodas ārpus ES, nevar uzskatīt par iemaksām, bet tikai par ziedojumiem. Tomēr šis aizliegums liedz Eiropas politiskajām partijām un fondiem veidot ciešākas saites ar līdzīgi domājošiem biedriem ārpus ES. Tādēļ 23. panta 9. un 10. punkts tiks grozīts, lai ļautu Eiropas politiskajām partijām un fondiem iekasēt iemaksas no biedriem, kas atrodas Eiropas Padomes valstīs. Lai mazinātu ārvalstu iejaukšanās risku un nodrošinātu proporcionalitāti, ārpus ES esošu biedru iemaksu maksimālais apjoms tiks ierobežots līdz 10 % no kopējām iemaksām (kuras savukārt nedrīkst pārsniegt 40 % no partijas vai fonda gada budžeta). Šim ierobežojumam kopā ar prasību Eiropas politiskajām partijām nodrošināt, ka tajās ietilpstošās partijas ārpus Savienības ievēro vērtības, kas ir līdzvērtīgas LES 2. pantā noteiktajām vērtībām, būtu jāparedz nepieciešamie aizsardzības pasākumi attiecībā uz ārvalstu finansējumu.

Lai Eiropas politiskās partijas varētu veicināt valsts līmeņa debates par Eiropas jautājumiem, šīm partijām saskaņā ar grozīto 25. pantu būs atļauts izmantot ES budžeta līdzekļus valsts nobalsošanas kampaņās par jautājumiem, kas saistīti ar Līgumu īstenošanu.

30. pantu grozīs, lai pielāgotu sankcijas, ko piemēro Eiropas politisko partiju un fondu iestāde regulas nekvantificējamo pārkāpumu gadījumā, lai sankciju režīmu padarītu samērīgāku un piemērotu paredzētajam mērķim.

32. pantu grozīs, lai stiprinātu sadarbību starp Iestādi un Eiropas Parlamenta kredītrīkotāju regulas īstenošanā un interpretācijā, tādējādi uzlabojot juridisko noteiktību Eiropas politiskajām partijām un fondiem. Būtu jāprecizē 33. pants, un tajā būtu skaidri jānorāda uz Eiropas politisko partiju un fondu tiesībām pirms sankciju noteikšanas tikt uzklausītiem. Tas ir īpaši svarīgi, ņemot vērā to, ka pašlaik regulā nav paredzēta Iestādes lēmumu administratīva pārsūdzēšana. Turklāt pirmajā izvērtēšanas ziņojumā pēc pārstrādātās regulas pieņemšanas tiks apsvērta iespējamā nepieciešamība paredzēt iespēju pārsūdzēt Iestādes lēmumus vidējā līmenī.

40. pants ir grozīts, iekļaujot deleģēšanas pilnvaras saistībā ar 5. panta 2. un 3. punktu. Visbeidzot, ir grozīts arī 44. pants par pārejas noteikumiem, lai paredzētu pārejas noteikumus attiecībā uz 5. panta 3. punktu un 21. panta 4. un 5. punktu.

🡻 1141/2014

2021/0375 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

par Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu statusu un finansēšanu (pārstrādāta redakcija)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 224. pantu,

ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 106.a pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu 21 ,

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu 22 ,

ņemot vērā Revīzijas palātas atzinumu 23 ,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

⇩ jauns

(1)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 1141/2014 24  ir vairākas reizes būtiski grozīta 25 . Tā kā ir jāizdara turpmāki grozījumi, minētā regula skaidrības labad būtu jāpārstrādā.

🡻 1141/2014 1. apsvērums

(2)Līguma par Eiropas Savienību (LES) 10. panta 4. punktā un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (turpmāk “harta”) 12. panta 2. punktā teikts, ka politiskās partijas Eiropas līmenī veicina Eiropas politiskās apziņas veidošanos un Savienības pilsoņu politiskās gribas izpausmi.

🡻 1141/2014 2. apsvērums

(3)Hartas 11. un 12. pantā teikts, ka tiesības uz biedrošanās brīvību visos līmeņos, piemēram, politiskajā un pilsoniskajā jomā, un tiesības uz vārda brīvību, kas ietver uzskatu brīvību un brīvību saņemt un izplatīt informāciju vai idejas bez valsts iestāžu iejaukšanās un neatkarīgi no valstu robežām, ir ikviena Savienības pilsoņa pamattiesības.

🡻 1141/2014 3. apsvērums

(4)Eiropas pilsoņiem būtu jādod iespēja izmantot šīs tiesības, lai pilnībā piedalītos Savienības demokrātiskajā dzīvē.

🡻 1141/2014 4. apsvērums

(5)Patiesi transnacionālas Eiropas politiskās partijas un ar tām saistītie Eiropas politiskie fondi ir ļoti būtiski, lai pilsoņu balsis būtu dzirdamas Eiropas līmenī un lai pārvarētu plaisu starp politiku valstu un Savienības līmenī.

🡻 1141/2014 5. apsvērums

(6)Eiropas politiskās partijas un ar tām saistītie Eiropas politiskie fondi būtu jāmudina veidoties, un tiem būtu jāpalīdz to centienos nodrošināt stabilu saikni starp Eiropas pilsonisko sabiedrību un Savienības iestādēm, jo īpaši Eiropas Parlamentu.

🡻 1141/2014 6. apsvērums (pielāgots)

Pieredze, ko Eiropas politiskās partijas un ar tām saistītie Eiropas politiskie fondi guvuši, piemērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2004/2003 kopā ar Eiropas Parlamenta 2011. gada 6. aprīļa rezolūciju par to, kā piemērot Regulu (EK) Nr. 2004/2003, liecina par nepieciešamību uzlabot juridisko un finanšu regulējumu, lai Eiropas politiskās partijas un ar tām saistītie Eiropas politiskie fondi varētu kļūt atpazīstamāki un efektīvāki Savienības vairāklīmeņu politiskās sistēmas dalībnieki.

🡻 1141/2014 7. apsvērums (pielāgots)

(7)Atzīstot misiju, kas Eiropas politiskajām partijām uzticēta LES, un lai atvieglotu to darbu, Eiropas politiskajām partijām un ar tām saistītajiem Eiropas politiskajiem fondiem būtu jāparedz⌦ jānosaka ⌫ īpašs Eiropas tiesiskais statuss.

🡻 1141/2014 8. apsvērums (pielāgots)

(8)Lai reģistrētu un kontrolētu Eiropas politiskās partijas un Eiropas politiskos fondus un piemērotu tiem sankcijas, būtu jāizveido Eiropas Politisko partiju un fondu iestāde (“Iestāde”)⌦  ir Savienības struktūra Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 263. panta nozīmē, kuras uzdevums ir reģistrēt un kontrolēt Eiropas politiskās partijas un Eiropas politiskos fondus un piemērot tiem sankcijas ⌫. Eiropas tiesiskā statusa iegūšanai, kas paredz virkni tiesību un pienākumu, būtu nepieciešama reģistrēšanās. Lai izvairītos no iespējamiem interešu konfliktiem, Iestādei vajadzētu būt neatkarīgai.

🡻 1141/2014 9. apsvērums

(9)Būtu jānosaka procedūras, kas jāievēro Eiropas politiskajām partijām un ar tām saistītajiem Eiropas politiskajiem fondiem, lai iegūtu Eiropas tiesisko statusu saskaņā ar šo regulu, turklāt būtu jānosaka arī procedūras un kritēriji, kas jāievēro, pieņemot lēmumu par šāda Eiropas tiesiskā statusa piešķiršanu. Ir jānosaka arī procedūras gadījumiem, kad Eiropas politiskā partija vai Eiropas politiskais fonds zaudē vai atsakās no Eiropas tiesiskā statusa.

🡻 1141/2014 10. apsvērums (pielāgots)

(10)Lai veicinātu tādu tiesību subjektu uzraudzību, kuriem piemēro gan Savienības, gan valsts tiesību aktus, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt tiesību aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 290. pantu attiecībā uz Iestādes pārvaldībā esošā Eiropas politisko partiju un fondu reģistra (“reģistrs”) darbību, jo īpaši attiecībā uz reģistrā iekļauto informāciju un apliecinošiem dokumentiem. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī⌦ , un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu 26  ⌫. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei⌦ Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome  visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana ⌫.

🡻 1141/2014 11. apsvērums

(11)Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai attiecībā uz noteikumiem par reģistrācijas numuru sistēmu un Iestādes veikto standarta izrakstu no reģistra darīšanu pieejamu trešām personām. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 27 .

🡻 1141/2014 12. apsvērums (pielāgots)

⇨ jauns

(12)Eiropas politiskajām partijām un ar tām saistītajiem Eiropas politiskajiem fondiem, kas vēlas, lai tos par tādiem atzīst Savienības līmenī, iegūstot Eiropas tiesisko statusu, un kas vēlas saņemt finansējumu no Eiropas Savienības vispārējā budžeta, būtu jāatbilst noteiktiem principiem un jāizpilda noteikti nosacījumi. Jo īpaši ir nepieciešams, lai Eiropas politiskās partijas,un ar tām saistītie Eiropas politiskie fondi ⇨ un to attiecīgie biedri Savienībā ⇦ ievērotu vērtības, uz kuru pamata ir dibināta Savienība, kā izklāstīts LES 2. pantā. ⇨ Eiropas politiskajām partijām un ar tām saistītajiem Eiropas politiskajiem fondiem būtu arī jānodrošina, ka tajos ietilpstošās partijas un dalīborganizācijas ievēro šādas vērtības. ⇦

⇩ jauns

(13)Lai lēmumu par reģistrēšanu pieņemšanas nolūkā pārliecinātos, ka Eiropas politiskā partija vai Eiropas politiskais fonds pilda LES 2. pantā noteiktos pienākumus ievērot vērtības, kas ir Savienības pamatā, un nodrošina, ka to biedri ievēro šādas vērtības, Iestādei būtu jāpaļaujas uz rakstisku deklarāciju, ko izdod Eiropas politiskā partija vai Eiropas politiskais fonds, izmantojot šai regulai pievienoto veidni. Tomēr Iestādes pilnvaras pēc Eiropas Parlamenta, Padomes vai Komisijas pieprasījuma pārbaudīt atbilstību šādām vērtībām nebūtu jāattiecina uz iespējamiem ietilpstošo partiju vai dalīborganizāciju izdarītiem šo vērtību pārkāpumiem.

🡻 1141/2014 13. apsvērums

(14)Lēmumi par Eiropas politiskās partijas vai Eiropas politiskā fonda reģistrācijas anulēšanu saistībā ar neatbilstību LES 2. pantā minētajām vērtībām, uz kuru pamata ir dibināta Savienība, būtu jāpieņem tikai nepārprotamos un nopietnos minēto vērtību pārkāpumu gadījumos. Pieņemot lēmumu par reģistrācijas anulēšanu, Iestādei būtu pilnībā jāievēro harta.

⇩ jauns

(15)Lai aizsargātu Savienības finanšu intereses un saskaņotu šo regulu ar LESD 297. pantu, lēmumiem par reģistrācijas anulēšanu būtu jāstājas spēkā pēc to paziņošanas.

🡻 1141/2014 14. apsvērums

(16)Eiropas politiskās partijas vai Eiropas politiskā fonda statūtos būtu jāiekļauj virkne pamatnoteikumu. Būtu jāļauj dalībvalstīm noteikt papildprasības attiecībā uz to Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu statūtiem, kas ir reģistrējuši mītni to attiecīgajās teritorijās, ar noteikumu, ka minētās papildprasības nav pretrunā šai regulai.

🡻 1141/2014 15. apsvērums (pielāgots)

(17)Iestādei būtu regulāri jāpārbauda, vai joprojām tiek pildīti Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu reģistrācijas nosacījumi un prasības. Lēmumi par LES 2. pantā minēto Eiropas Savienības dibināšanas pamatā esošo vērtību ievērošanu būtu jāpieņem tikai saskaņā ar procedūru, kas īpaši izstrādāta šādu lēmumu pieņemšanai, pēc apspriešanās ar neatkarīgu ievērojamu personu komiteju⌦ , kas izveidota ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 1141/2014 ⌫.

🡻 1141/2014 16. apsvērums (pielāgots)

Iestāde ir Savienības struktūra LESD 263. panta nozīmē.

🡻 1141/2014 17. apsvērums

(18)Būtu jāgarantē neatkarīgu ievērojamu personu komitejas darbības neatkarība un pārredzamība.

🡻 2019/493 3. apsvērums (pielāgots)

(19)Nesenie notikumi ir izgaismojuši potenciālos riskus, kādus vēlēšanu procesam un demokrātijai var radīt nNelikumīga personas datu izmantošana ⌦ var radīt demokrātijai un vēlēšanu procesam potenciālus riskus ⌫. Tāpēc ir jāaizsargā Eiropas demokrātiskā procesa integritāte, paredzot finanšu sankcijas situācijās, kad Eiropas politiskās partijas vai Eiropas politiskie fondi gūst labumu no prakses, kas pārkāpj personas datu aizsardzības noteikumus, lai ietekmētu Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultātus.

🡻 2019/493 4. apsvērums (pielāgots)

(20)Minētajā nolūkā būtu jāievieš ⌦ jānosaka ⌫ pārbaudes procedūra, saskaņā ar kuru Iestādei konkrētos apstākļos jālūdz neatkarīgu ievērojamu personu komiteja, kas izveidota ar Regulu ES, Euratom) Nr. 1141/2014, novērtēt, vai kāda Eiropas politiskā partija vai Eiropas politiskais fonds ir apzināti ietekmējis vai mēģinājis ietekmēt Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultātus, izmantojot personas datu aizsardzībai piemērojamo noteikumu pārkāpumu. Ja saskaņā ar pārbaudes procedūru tiek konstatēts, ka tas tā ir, Iestādei būtu jānosaka ⌦ efektīvas, samērīgas un atturošas ⌫ sankcijas atbilstīgi efektīvajai, samērīgajai un atturošajai sankciju sistēmai, kas izveidota ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 1141/2014.

🡻 2019/493 5. apsvērums

(21)Ja Iestāde Eiropas politiskajai partijai vai fondam piemēro sankcijas [saskaņā ar pārbaudes procedūru], tai būtu pienācīgi jāņem vērā ne bis in idem princips, kas nosaka, ka sankcijas nevar piemērot divreiz par vienu un to pašu pārkāpumu. Iestādei būtu arī jānodrošina, ka tiek ievērots tiesiskās noteiktības princips un ka attiecīgajai Eiropas politiskajai partijai vai Eiropas politiskajam fondam ir tikusi dota iespēja tikt uzklausītam.

🡻 2019/493 7. apsvērums (pielāgots)

(22)Tā kā jauno procedūru sāk⌦ vajadzētu sākt ⌫ ar kompetentas valsts datu aizsardzības uzraudzības iestādes lēmumu, attiecīgajai Eiropas politiskajai partijai vai Eiropas politiskajam fondam vajadzētu būt iespējai pieprasīt sankcijas pārskatīšanu, ja minētās valsts uzraudzības iestādes lēmums ir atcelts vai ja tiesiskās aizsardzības līdzeklis pret minēto lēmumu bijis sekmīgs, ar noteikumu, ka ir izsmelti visi valsts tiesiskās aizsardzības līdzekļi.

🡻 1141/2014 18. apsvērums

(23)Ar Eiropas tiesisko statusu, kas piešķirts Eiropas politiskajām partijām un ar tām saistītajiem fondiem, būtu jānodrošina šo partiju un fondu rīcībspēja un atzīšana visās dalībvalstīs. Šāda rīcībspēja un atzīšana nedod partijām un fondiem tiesības izvirzīt kandidātus valsts vēlēšanās vai Eiropas Parlamenta vēlēšanās vai piedalīties tautas nobalsošanas kampaņās. Šādu vai līdzīgu tiesību piešķiršana paliek dalībvalstu kompetencē.

🡻 1141/2014 19. apsvērums

(24)Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu darbības būtu jāreglamentē šai regulai, un jautājumi, kurus šī regula nereglamentē, būtu jāreglamentē attiecīgiem dalībvalstu tiesību aktu noteikumiem. Šai regulai un attiecīgiem tās dalībvalsts tiesību aktu noteikumiem, kurā atrodas partijas vai fonda mītne (“mītnes dalībvalsts”), būtu jāreglamentē Eiropas politisko partiju vai Eiropas politisko fondu tiesiskais statuss. Mītnes dalībvalstij būtu jāvar iepriekš noteikt piemērojamo tiesību aktu vai atstāt Eiropas politiskajām partijām un Eiropas politiskajiem fondiem izvēles iespēju šajā jautājumā. Mītnes dalībvalstij paralēli šajā regulā noteiktajām prasībām būtu jāvar paredzēt vēl citas vai papildu prasības, tostarp noteikumus par Eiropas politisko partiju un fondu reģistrāciju un iekļaušanu valsts administratīvajās un kontroles sistēmās un noteikumus par minēto partiju un fondu organizāciju un statūtiem, tostarp par atbildību, ar noteikumu, ka šādi noteikumi nav pretrunā šai regulai.

🡻 1141/2014 20. apsvērums

(25)Eiropas politiskajām partijām un Eiropas politiskajiem fondiem vajadzētu būt Eiropas līmeņa tiesībspējai kā Eiropas tiesiskā statusa pamatelementam. Lai iegūtu Eiropas līmeņa tiesībspēju, būtu jāizpilda prasības un procedūras, kas aizsargā mītnes dalībvalsts, Eiropas tiesiskā statusa pieteikuma iesniedzēja (“pieteikuma iesniedzējs”) un attiecīgo trešo personu intereses. Jo īpaši jebkāda iepriekš pastāvējusi valsts līmeņa tiesībspēja būtu jāpārveido par Eiropas līmeņa tiesībspēju un jebkādas atsevišķas bijušā valsts tiesību subjekta tiesības un pienākumi būtu jānodod jaunajam Eiropas tiesību subjektam. Turklāt, lai sekmētu darbības nepārtrauktību, būtu jāveic drošības pasākumi, kas palīdzētu izvairīties no tā, ka attiecīgā dalībvalsts piemēro šādu pārveidi aizliedzošus nosacījumus. Mītnes dalībvalstij būtu jāvar norādīt to valsts juridisko personu veidus, kuras drīkst pārveidot par Eiropas juridiskām personām, un tā var nepiekrist Eiropas līmeņa tiesībspējas iegūšanai saskaņā ar šo regulu, kamēr nav sniegtas pienācīgas garantijas, jo īpaši attiecībā uz pieteikuma iesniedzēja statūtu likumību saskaņā ar minētās dalībvalsts tiesību aktiem vai uz kreditoru vai citu tiesību turētāju aizsardzību saistībā ar iepriekš pastāvējušo valsts līmeņa tiesībspēju.

🡻 1141/2014 21. apsvērums

(26)Lai izbeigtu Eiropas līmeņa tiesībspēju, būtu jāizpilda prasības un procedūras, kas aizsargā Savienības, mītnes dalībvalsts, Eiropas politiskās partijas vai Eiropas politiskā fonda un jebkādu iesaistīto trešo personu intereses. Jo īpaši, ja Eiropas politiskā partija vai Eiropas politiskais fonds iegūst tiesībspēju saskaņā ar savas mītnes dalībvalsts tiesību aktiem, būtu jāuzskata, ka Eiropas līmeņa tiesībspēja ir pārveidota, un jebkādas atsevišķas bijušās Eiropas tiesību subjekta attiecīgi iegūtās tiesības un pienākumi būtu jānodod minētajam valsts tiesību subjektam. Turklāt, lai sekmētu darbības nepārtrauktību, būtu jāveic drošības pasākumi, kas palīdzētu izvairīties no tā, ka attiecīgā dalībvalsts piemēro šādu pārveidi aizliedzošus nosacījumus. Ja Eiropas politiskā partija vai Eiropas politiskais fonds neiegūst tiesībspēju savā mītnes dalībvalstī, minētā partija vai fonds tiek likvidēts saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem, ievērojot noteikumu, kas paredz peļņas gūšanas aizliegumu. Iestādei un Eiropas Parlamenta kredītrīkotājam būtu jāspēj vienoties ar attiecīgo dalībvalsti par Eiropas tiesībspējas izbeigšanas kārtību, jo īpaši, lai nodrošinātu no Eiropas Savienības vispārējā budžeta saņemto līdzekļu atgūšanu un jebkādu finansiālo sankciju samaksu.

🡻 1141/2014 22. apsvērums

(27)Ja Eiropas politiskā partija vai Eiropas politiskais fonds ir nopietni pārkāpuši attiecīgos valsts tiesību aktus un ja šis pārkāpums skar to LES 2. pantā minēto vērtību ievērošanu, uz kuru pamata ir dibināta Savienība, Iestādei pēc attiecīgās dalībvalsts pieprasījuma būtu jāpiemēro šajā regulā norādītās procedūras. Turklāt Iestādei pēc mītnes dalībvalsts pieprasījuma būtu jāpieņem lēmums svītrot no reģistra Eiropas politisko partiju vai Eiropas politisko fondu, kas ir nopietni pārkāpis valsts tiesību aktus jebkādā citā jautājumā.

🡻 1141/2014 23. apsvērums (pielāgots)

(28)Tiesības pretendēt uz finansējumu no Eiropas Savienības vispārējā budžeta būtu jāattiecina tikai uz tām Eiropas politiskajām partijām un ar tām saistītajiem Eiropas politiskajiem fondiem, kas ir atzīti par tādiem un ieguvuši Eiropas tiesisko statusu. Kaut arī ir īpaši svarīgi nodrošināt, ka nosacījumi kļūšanai par Eiropas politisko partiju nav pārmērīgi un tos bez piepūles var izpildīt organizētas un nopietnas politisko partiju vai fizisku personu vai partiju un fizisku personu starptautiskas apvienības, tikpat svarīgi ir izveidot⌦ noteikt ⌫ samērīgus kritērijus ierobežotu līdzekļu piešķiršanai no Eiropas Savienības vispārējā budžeta, kuri objektīvi parāda Eiropas politiskās partijas Eiropas mēroga mērķus un reālu elektorāta atbalstu. Šādus kritērijus vislabāk ir pamatot ar Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultātiem, kurās Eiropas politiskajām partijām vai to biedriem tiek prasīts piedalīties saskaņā ar šo regulu, jo tie sniedz precīzus rādītājus par elektorāta atbalstu Eiropas politiskajai partijai. Tiem būtu jāatspoguļo Eiropas Parlamenta loma, kas tam LES 10. panta 2. punktā piešķirta, lai tieši pārstāvētu Savienības pilsoņus, kā arī Eiropas politiskās partijas uzdevums pilnībā piedalīties Savienības demokrātiskajā dzīvē un kļūt par aktīvu dalībnieku Eiropas pārstāvības demokrātijā, lai efektīvi paustu Savienības pilsoņu domas, uzskatus un politisko gribu. Tiesības saņemt finansējumu no Eiropas Savienības vispārējā budžeta tāpēc būtu jāattiecina tikai uz tām Eiropas politiskajām partijām, ko Eiropas Parlamentā pārstāv vismaz viens partijas biedrs, un uz tiem Eiropas politiskajiem fondiem, kas piesakās caur tādu Eiropas politisko partiju, ko Eiropas Parlamentā pārstāv vismaz viens partijas biedrs.

🡻 2018/673 6. apsvērums (pielāgots)

⇨ jauns

(29)Pārredzamības labad un lai stiprinātu Eiropas politisko partiju kontroli un demokrātisko pārskatatbildību, kā arī saikni starp Eiropas pilsonisko sabiedrību un Savienības iestādēm, jo īpaši Eiropas Parlamentu, būtu jāievieš nosacījums, ka saņemt finansējumu no Eiropas Savienības vispārējā budžeta var tikai tad, ja politiskās partijas sastāvā esošās ES dalībvalstu partijas⇨ tiek sniegta noteikta informācija. Jo īpaši Eiropas politiskajām partijām būtu jānodrošina, ka to sastāvā esošās partijas, kuru mītne ir Savienībā, ⇦ skaidri saskatāmi un lietotājdraudzīgi publicē attiecīgās Eiropas politiskās partijas politisko programmu un logo.

(30)⇨ Eiropas politiskajām partijām un tajās ietilpstošajām partijām būtu jārāda piemērs dzimumu nevienlīdzības novēršanā politikas veidošanas jomā. Ja Eiropas politiskās partijas vēlas saņemt ES finansējumu, tām vajadzētu būt iekšējiem noteikumiem, kas veicina dzimumu līdzsvaru, un tām vajadzētu būt pārredzamām attiecībā uz dzimumu līdzsvaru tajās ietilpstošajās partijās. ⇦ Būtu jāmudina iekļaut informāciju par ⇨ Eiropas politiskajām partijām būtu jāsniedz pierādījumi par to iekšējo politiku attiecībā uz ⇦ dzimumu līdzsvaru ⇨ un par dzimumu pārstāvību to sastāvā esošajās partijās attiecībā uz Eiropas Parlamenta deputātu kandidātiem un deputātiem ⇦katrā Eiropas politiskās partijas sastāvā esošajā partijā. ⇨ Eiropas politiskās partijas tiek arī mudinātas sniegt informāciju saistībā ar tajās ietilpstošajām partijām par minoritāšu iekļautību un pārstāvību.⇦ 

🡻 1141/2014 24. apsvērums

(31)Lai palielinātu Eiropas politisko partiju finansēšanas pārredzamību un lai novērstu finansēšanas noteikumu iespējami ļaunprātīgu izmantošanu, Eiropas Parlamenta deputāts finansējuma saņemšanas nolūkos būtu jāuzskata tikai par vienas Eiropas politiskās partijas biedru, turklāt tai attiecīgā gadījumā jābūt tai partijai, ar kuru viņa valsts vai reģiona politiskā partija ir saistīta finansējuma pieteikumu iesniegšanas pēdējā dienā.

🡻 1141/2014 25. apsvērums

⇨ jauns

(32)Būtu jāparedz procedūras, kas jāievēro Eiropas politiskajām partijām un ar tām saistītajiem Eiropas politiskajiem fondiem, ja tie piesakās finansējumam no Eiropas Savienības vispārējā budžeta, kā arī procedūras, kritēriji un noteikumi, kas jāievēro, pieņemot lēmumu par šādu finansējumu. ⇨ Šajā sakarā Eiropas politiskajām partijām un fondiem jo īpaši būtu jāievēro pareizas finanšu pārvaldības princips. ⇦ 

⇩ jauns

(33)Ņemot vērā grūtības, ar kurām saskaras Eiropas politiskās partijas, jo īpaši mazās partijas, cenšoties sasniegt Regulā (ES, Euratom) Nr. 1141/2014 prasīto 10 % līdzfinansējuma likmi, līdzfinansējuma likme Eiropas politiskajām partijām būtu jāsamazina līdz 5 % likmei, kas atbilst Eiropas politisko fondu likmei.

(34)Eiropas Parlamenta vēlēšanu gadā līdzfinansējuma likme būtu jāsamazina līdz 0 %. Līdzfinansējuma pienākuma atcelšanai Eiropas Parlamenta vēlēšanu gadā būtu jāpalīdz Eiropas politiskajām partijām palielināt to kampaņu pasākumu skaitu un intensitāti un tādējādi arī to pamanāmību valsts līmenī.

🡻 1141/2014 26. apsvērums

(35)Būtu jāaizliedz vai jāierobežo dažu veidu ziedojumi un iemaksas Eiropas politiskajām partijām un Eiropas politiskajiem fondiem, kuru avots nav Eiropas Savienības vispārējais budžets, lai stiprinātu to neatkarību, pārskatatbildību un pienākuma apziņu. Jebkādi iespējami šādu ierobežojumu radīti kapitāla brīvas aprites apgrūtinājumi ir attaisnojami sabiedriskās kārtības nolūkos un ir stingri nepieciešami minēto mērķu sasniegšanai.

⇩ jauns

(36)Būtu jāievieš pienācīgas pārbaudes mehānisms, lai uzlabotu lielu ziedojumu pārredzamību un līdz minimumam samazinātu ārvalstu iejaukšanās risku saistībā ar šo avotu. Šajā nolūkā Eiropas politiskajām partijām un Eiropas politiskajiem fondiem no ziedotājiem būtu jāpieprasa detalizēta identifikācijas informācija. Iestādei vajadzētu būt pilnvarotai pieprasīt papildu informāciju no ziedotājiem, ja tai ir pamats uzskatīt, ka ziedojums ir piešķirts, pārkāpjot šo regulu.

(37)Lai uzlabotu sadarbību ar ilggadējiem biedriem, ar kuriem ir kopīgas ES vērtības, būtu jāatļauj iemaksas no tādām sastāvā esošām partijām, kuru mītne atrodas valstī, kas nav Savienības, bet ir Eiropas Padomes dalībvalsts. Tomēr šādām iemaksām būtu jāpiemēro maksimālā pieļaujamā attiecība pret kopējām iemaksām, lai ierobežotu ārvalstu iejaukšanās risku.

(38)Regulā (ES, Euratom) Nr. 1141/2014 Eiropas politiskajām partijām un fondiem bez iemaksām no Eiropas Savienības budžeta ir atzītas tikai divas ieņēmumu kategorijas, proti, biedru iemaksas un ziedojumi. Vairāki ieņēmumu avoti, kas iegūti no pašu saimnieciskās darbības (piemēram, no publikāciju pārdošanas vai konferenču dalības maksām), neietilpst šajās divās kategorijās, un tas rada grāmatvedības un pārredzamības problēmas. Tāpēc būtu jāizveido trešā ieņēmumu kategorija (“pašu resursi”). Pašu resursu daļa Eiropas politiskās partijas vai fondu kopējā budžetā būtu jāierobežo līdz 5 %, lai izvairītos no tā, ka tā kļūst pārāk liela salīdzinājumā ar šo vienību kopējo budžetu.

🡻 1141/2014 27. apsvērums

⇨ jauns

(39)⇨ Lai varētu uzrunāt savus biedrus un vēlētājus visā Savienībā, ⇦ Eiropas politiskajām partijām vajadzētu spēt finansēt kampaņas, ⇨ būt tiesībām izmantot savu finansējumu pārrobežu politiskām kampaņām ⇦. ko rīko saistībā ar Eiropas Parlamenta vēlēšanām, taču Ppartiju un kandidātu finansēšanas nosacījumi un ierobežojumi attiecībā uz vēlēšanu izdevumiem šādās vēlēšanās ⇨ kampaņās ⇦ būtu jāregulē noteikumiem, kādus piemēro katrā dalībvalstī.

🡻 1141/2014 32. apsvērums

⇨ jauns

(40)Lai palīdzētu vairot Savienības pilsoņu Eiropas politisko apziņu un veicinātu Eiropas vēlēšanu procesa⇨ politiskās piederības ⇦ pārredzamību, Eiropas politiskās partijas var informēt pilsoņus Eiropas Parlamenta vēlēšanu laikā par savu saikni ar saistītajām valstu politiskajām partijām un kandidātiem.

🡻 1141/2014 28. apsvērums

⇨ jauns

(41)Eiropas politiskajām partijām nebūtu tieši vai netieši jāfinansē citas politiskās partijas, un jo īpaši valstu partijas vai kandidāti. Eiropas politiskajiem fondiem nebūtu tieši vai netieši jāfinansē Eiropas vai valsts līmeņa politiskās partijas vai kandidāti. ⇨ Tomēr netieša finansējuma aizliegumam nebūtu jāliedz Eiropas politiskajām partijām publiski atbalstīt un sadarboties ar tajās ietilpstošajām partijām Savienībā tādos jautājumos, kas ir būtiski Savienībai, vai atbalstīt politiskas darbības kopējās interesēs, lai tās varētu pildīt savu uzdevumu saskaņā ar LES 10. panta 4. punktu.  ⇦ Turklāt Eiropas politiskajām partijām un ar tām saistītajiem Eiropas politiskajiem fondiem nebūtu jāfinansē tautas nobalsošanas kampaņas ⇨ būtu jāfinansē ar tautas nobalsošanas kampaņām saistītas darbības tikai tad, ja tās attiecas uz LES un LESD īstenošanu. ⇦ Šie principi atspoguļo Deklarāciju Nr. 11 par Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 191. pantu, kas pievienota Nicas līguma nobeiguma aktam.

🡻 1141/2014 29. apsvērums

(42)Būtu jāparedz īpaši noteikumi un procedūras to apropriāciju sadalei, kas katru gadu ir pieejamas no Eiropas Savienības vispārējā budžeta, ņemot vērā, no vienas puses, saņēmēju skaitu un, no otras puses, Eiropas Parlamentā ievēlēto deputātu skaitu no katra saņēmēja – Eiropas politiskās partijas un, paplašināti interpretējot, attiecīgā ar to saistītā Eiropas politiskā fonda. Minētajiem noteikumiem būtu jāparedz stingras pārskatāmības, grāmatvedības, revīzijas un finanšu kontroles prasības attiecībā uz Eiropas politiskajām partijām un ar tām saistītajiem Eiropas politiskajiem fondiem, kā arī samērīgu sankciju piemērošana, tostarp arī gadījumā, ja Eiropas politiskā partija vai Eiropas politiskais fonds pārkāpj LES 2. pantā minētās vērtības, uz kuru pamata ir dibināta Savienība.

🡻 1141/2014 30. apsvērums (pielāgots)

(43)Lai nodrošinātu to, ka tiek pildīti šajā regulā minētie pienākumi attiecībā uz Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu finansēšanu un izdevumiem un attiecībā uz citiem jautājumiem, ir nepieciešams ieviest ⌦ paredzēt ⌫ efektīvus kontroles mehānismus. Šajā nolūkā Iestādei, Eiropas Parlamenta kredītrīkotājam un dalībvalstīm būtu jāsadarbojas un jāapmainās ar visu nepieciešamo informāciju. Lai nodrošinātu piemērojamos valsts tiesību aktos paredzēto pienākumu izpildes efektīvu un lietderīgu kontroli, ir jāveicina arī dalībvalstu savstarpēja sadarbība.

⇩ jauns

(44)Lai palielinātu šīs regulas nodrošināto juridisko noteiktību un garantētu tās saskaņotu īstenošanu, Iestādei un Eiropas Parlamenta kredītrīkotājam būtu cieši jāsadarbojas, tostarp regulāri apmainoties ar viedokļiem un informāciju par šīs regulas interpretāciju un konkrētu piemērošanu. Turklāt, pilnībā respektējot Iestādes neatkarību, sadarbībai starp Iestādi, Eiropas Parlamenta kredītrīkotāju, Eiropas politiskajām partijām un Eiropas politiskajiem fondiem būtu jāsekmē tas, ka Eiropas politiskās partijas un Eiropas politiskie fondi pareizi īsteno regulu un tiek novērsti juridiski strīdi. Arī Iestādes pienākumam uzklausīt Eiropas politiskās partijas vai Eiropas politiskos fondus pirms nelabvēlīgu lēmumu pieņemšanas būtu jāpalīdz Eiropas politiskajām partijām un Eiropas politiskajiem fondiem sekmēt regulas pareizu īstenošanu un vienlaikus jāpalīdz novērst juridiskus strīdus.

🡻 1141/2014 31. apsvērums

⇨ jauns

(45)Ir nepieciešams paredzēt skaidru, stingru un preventīvu ⇨ un samērīgu ⇦ sankciju sistēmu, lai nodrošinātu ar Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu darbību saistītu pienākumu efektīvu, samērīgu un vienādu izpildi. Šādā sistēmā būtu jāievēro arī ne bis in idem princips, saskaņā ar kuru par vienu pārkāpumu nevar sodīt divreiz. Turklāt ir nepieciešams noteikt Iestādes un Eiropas Parlamenta kredītrīkotāja attiecīgās funkcijas, kontrolējot un pārbaudot atbilstību šai regulai, kā arī Iestādes, Eiropas Parlamenta kredītrīkotāja un dalībvalstu iestāžu sadarbības mehānismus.

⇩ jauns

(46)Politiskajai reklāmai ir svarīga nozīme, lai politiskās partijas komunicētu ar pilsoņiem un sadarbotos ar viņiem attiecībā uz politiskiem jautājumiem. Tā var izpausties dažādos veidos, un to var izplatīt daudzos plašsaziņas līdzekļos, sākot ar televīziju un radio un beidzot ar drukātiem materiāliem un tiešsaistes sociālajiem medijiem. Tā ir svarīga vēlēšanu procesa daļa un veido nozīmīgu daļu no summām, ko iztērē politiskās partijas un kandidāti. Lai gan politiskā reklāma sniedz būtiskus ieguvumus, tā ietver arī potenciālus riskus vēlēšanu procesiem un demokrātijai. Šie riski var izrietēt no neskaidras prakses un politiskās reklāmas kā dezinformācijas vektora izmantošanas, tostarp tad, ja reklāma neatklāj tās politisko raksturu un ja tā tiek finansēta un mērķorientēta slēptā veidā.

(47)Tāpēc Eiropas politiskajām partijām savā politiskajā reklāmā būtu jānodrošina augsts pārredzamības līmenis, lai atbalstītu godīgas politiskās debates un brīvas vēlēšanas, kā arī lai cīnītos pret dezinformāciju. Pārredzamībai būtu jāveicina pilsoņu izpratne par politiskās reklāmas raksturu, avotu un kontekstu, tostarp par tās finansējumu un iztērētajām summām, un par to, vai un kā tā tikusi mērķorientēta uz viņiem. Tai būtu arī jāveicina pārskatatbildība un jāpalīdz samazināt politiskās reklāmas ļaunprātīgas izmantošanas gadījumu skaitu, tostarp saistībā ar dezinformāciju un cita veida iejaukšanos demokrātiskajās debatēs. Pārredzamības prasībām būtu jāatbalsta Eiropas Parlamenta vēlēšanu Eiropas dimensija, tostarp arī pārrobežu dimensija.

(48)Dalībvalstīm būtu jānodrošina šajā regulā noteikto pārredzamības pienākumu pienācīga izpilde attiecībā uz politisko reklāmu. Dalībvalstīm būtu jāpiešķir kompetentajām iestādēm pilnvaras, kas vajadzīgas, lai uzraudzītu atbilstību šādiem pārredzamības pienākumiem. Lai izvairītos no nepamatotas iejaukšanās, šādām valsts regulatīvajām iestādēm vai struktūrām savas pilnvaras būtu jāīsteno objektīvi un pārredzami, un tām vajadzētu būt juridiski nošķirtām no valdības un funkcionāli neatkarīgām no savām attiecīgajām valdībām un citām publiskām vai privātām struktūrām. Pilsoņiem un citām ieinteresētajām personām vajadzētu būt iespējai zināt, kuras regulatīvās iestādes ir kompetentas katrā dalībvalstī, un tas būtu jāpanāk, nosakot iestādei pienākumu publicēt savā tīmekļa vietnē dalībvalstu regulatīvo iestāžu sarakstu un atjaunināt to. Valsts regulatīvo iestāžu lēmumiem būtu jāpiemēro efektīvi tiesiskās aizsardzības līdzekļi, pilnībā ievērojot Hartas 47. pantu. Tam būtu jāietver arī tas, ka pēc jebkuras ieinteresētās puses pieprasījuma ir iespējams savlaicīgi pieprasīt un saņemt pienācīgu tiesisko aizsardzību, pieprasot Eiropas politiskajai partijai izbeigt jebkādus šajā regulā noteikto pārredzamības prasību pārkāpumus.

(49)Eiropas politiskās partijas savu politisko reklāmu sagatavošanā, izvietošanā, publicēšanā un izplatīšanā bieži paļaujas uz ārpakalpojumu sniedzējiem, tostarp reklāmas publicētājiem. Šādiem pakalpojumu sniedzējiem ir saistoša Eiropas Parlamenta un Padomes Regula 2022/XX 28 par politiskās reklāmas pārredzamību un mērķorientēšanu. Uzsākot līgumattiecības par tādu pakalpojumu sniegšanu, kas saistīti ar politisko reklāmu, Eiropas politiskajām partijām būtu jānodrošina, ka politiskās reklāmas pakalpojumu sniedzēji, tostarp reklāmas publicētāji, ievēro Regulā 2022/XX [par politiskās reklāmas pārredzamību un mērķorientēšanu] noteiktos pienākumus. Tām būtu jānodrošina, ka līgumiskajās vienošanās ir precizēts, kā tiek ņemti vērā attiecīgie šīs regulas noteikumi. Attiecīgā gadījumā politiskajā reklāmā var būt iekļauts Eiropas politiskās partijas logo.

(50)Ir jāizveido kopējs repozitorijs informācijas atklāšanai par Eiropas politiskajām partijām. Ņemot vērā Iestādes īpašo lomu šīs regulas īstenošanā, Iestādei būtu jāizveido un jāpārvalda šāds repozitorijs kā daļa no Eiropas politisko partiju reģistra. Repozitorijā iekļautā informācija Eiropas politiskajām partijām būtu jānosūta Iestādei, izmantojot standarta formātu, un tā var būt automatizēta. Eiropas politiskajām partijām Iestādes repozitorijā būtu jādara pieejama informācija, kas ļauj izprast plašāku politiskās reklāmas kontekstu un tās mērķus. Repozitorijā iekļaujamā informācija par summu, kas atvēlēta politiskajai reklāmai saistībā ar konkrētu kampaņu, var būt balstīta uz aplēstu finansējuma piešķīrumu. Repozitorijā norādāmās summas ietver ziedojumus konkrētiem mērķiem vai ziedojumus natūrā.

(51)Eiropas politiskajām partijām būtu jāīsteno un regulāri jāatjaunina sava politika attiecībā uz politiskās reklāmas izmantošanu. Šai politikai un gada ziņojumam par tās īstenošanu vajadzētu būt pieejamiem Eiropas politiskās partijas tīmekļa vietnē.

(52)Regulā (ES) 2022/XX [par politiskās reklāmas pārredzamību un mērķorientēšanu] ir noteikti pienākumi datu pārziņiem, kas politiskās reklāmas kontekstā izmanto mērķorientēšanas vai pastiprināšanas metodes. Izmantojot politiskajai reklāmai mērķorientēšanas vai pastiprināšanas metodes, Eiropas politiskajām partijām būtu jānodrošina atbilstība minētās regulas 12. pantam. Uzraudzības iestādēm Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/679 29 4. panta 21. punkta nozīmē vajadzētu būt kompetentām uzraudzīt atbilstību šai regulai.

(53)Informācijai par to, kā Eiropas politiskās partijas ievēro šajā regulā noteiktās pārredzamības prasības, vajadzētu būt pieejamai Savienības līmenī. Lai to atvieglotu, Iestādei būtu jāsagatavo un jāpublicē faktos balstīts un aprakstošs ziņojums par visiem valsts regulatīvo iestāžu vai uzraudzības iestāžu lēmumiem, kas pieņemti saskaņā ar šo regulu.

(54)Ņemot vērā nepieciešamību aizsargāt Eiropas demokrātiskā procesa integritāti, Eiropas politiskajām partijām būtu jāpierāda atbilstība pārredzamības noteikumiem, ko piemēro politiskajai reklāmai, lai tās būtu tiesīgas saņemt līdzekļus no Eiropas Savienības budžeta.

🡻 1141/2014 33. apsvērums

⇨ jauns

(55)Pārredzamības labad un lai stiprinātu kontroli un Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu demokrātisko pārskatatbildību, informācija, kuru uzskata par būtisku sabiedrības interesēm, jo īpaši informācija par statūtiem, biedriem, finanšu pārskatiem, ziedotājiem un ziedojumiem, iemaksām un dotācijām, kas saņemtas no Eiropas Savienības vispārējā budžeta, kā arī informācija attiecībā uz Iestādes un Eiropas Parlamenta kredītrīkotāja pieņemtajiem lēmumiem par reģistrāciju, finansēšanu un sankcijām, būtu jāpublicē⇨  lietotājdraudzīgā, atvērtā un mašīnlasāmā formātā ⇦. Tāda tiesiskā regulējuma izveide, kas nodrošina, ka šī informācija ir publiski pieejama, ir visefektīvākais veids, kā veicināt vienādus spēles noteikumus un godīgu konkurenci starp politiskajiem spēkiem un uzturēt atklātu, pārredzamu un demokrātisku likumdošanu un vēlēšanu procesu, tādējādi stiprinot pilsoņu un vēlētāju ticību Eiropas pārstāvības demokrātijai un novēršot korupciju un pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu plašākā nozīmē.

🡻 1141/2014 34. apsvērums

(56)Saskaņā ar proporcionalitātes principu pienākums publiskot ziedotāju fizisku personu identitāti nebūtu jāpiemēro ziedojumiem, kas nepārsniedz EUR 1500 gadā no viena ziedotāja. Turklāt šāds pienākums nebūtu jāattiecina uz ziedojumiem, kuru apmērs gadā pārsniedz EUR 1500, bet ir mazāks par vai vienāds ar EUR 3000, ja vien ziedotājs nav iepriekš devis rakstisku piekrišanu informācijas publiskošanai. Šīs robežvērtības rada atbilstīgu līdzsvaru starp pamattiesībām uz personas datu aizsardzību, no vienas puses, un leģitīmām sabiedrības interesēm attiecībā uz Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu finansēšanas pārredzamību, no otras puses, kā norādīts starptautiskos ieteikumos par korupcijas novēršanu saistībā ar politisko partiju un fondu finansēšanu. Atklājot informāciju par ziedojumiem, kas pārsniedz EUR 3000 gadā no viena ziedotāja, tiktu nodrošināta efektīva publiska uzraudzība attiecībām starp ziedotājiem un Eiropas politiskajām partijām un to kontrole. Turklāt saskaņā ar proporcionalitātes principu informācija par ziedojumiem būtu jāpublicē reizi gadā, izņemot Eiropas Parlamenta vēlēšanu kampaņu norises laiku un ziedojumus, kas pārsniedz EUR 12000, jo šādos gadījumos publicēšanai būtu jānotiek nekavējoties.

🡻 1141/2014 35. apsvērums

(57)Šajā regulā ir ievērotas pamattiesības un principi, kas ietverti hartā, jo īpaši tās 7. un 8. pantā, kur noteikts, ka ikvienai personai ir tiesības uz savas privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību un personas datu aizsardzību, un tā ir jāpiemēro, pilnībā ievērojot minētās tiesības un principus.

🡻 1141/2014 36. apsvērums

(58)Uz personas datu apstrādi, ko, piemērojot šo regulu, veic Iestāde, Eiropas Parlaments un neatkarīgu ievērojamu personu komiteja, attiecina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1725(EK) Nr. 45/2001 30 31 .

🡻 1141/2014 37. apsvērums

(59)Uz personas datu apstrādi, ko veic, piemērojot šo regulu, attiecina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/679Direktīvu 95/46/EK.

🡻 1141/2014 38. apsvērums (pielāgots)

(60)Juridiskās noteiktības labad ir lietderīgi precizēt, ka Iestāde, Eiropas Parlaments, Eiropas politiskās partijas un Eiropas politiskie fondi, valsts iestādes, kas ir kompetentas īstenot kontroli saistībā ar Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu finansēšanas jautājumiem, un citas attiecīgās trešās personas, kas minētas vai paredzētas šajā regulā, ir datu pārziņi atbilstīgi Regulai (ES) 2018/1725(EK) Nr. 45/2001 vai Regulai (ES) 2016/679Direktīvai 95/46/EK. Ir arī nepieciešams noteikt maksimālo laikposmu, cik ilgi var glabāt savāktos personas datus, lai nodrošinātu, ka Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu finansēšana un dalība Eiropas politiskajās partijās ir likumīga, pareiza un pārredzama. Ciktāl tie darbojas kā datu pārziņi, Iestādei, Eiropas Parlamentam, Eiropas politiskajām partijām un Eiropas politiskajiem fondiem, valstu kompetentajām iestādēm un attiecīgajām trešām personām jāveic visi attiecīgie pasākumi, lai izpildītu pienākumus, kas noteikti ar Regulu (ES) 2018/1725(EK) Nr. 45/2001 un ⌦ vai ⌫ Regulu (ES) 2016/679Direktīvu 95/46/EK, jo īpaši attiecībā uz apstrādes likumību, apstrādes darbību drošību, informācijas sniegšanu un datu subjektu tiesībām piekļūt saviem personas datiem un panākt savu personas datu labošanu un dzēšanu.

⇩ jauns

(61)Lai atvieglotu šīs regulas īstenošanas uzraudzību, katrai dalībvalstij būtu jāizraugās vienoti kontaktpunkti, kas atbild par koordināciju ar Eiropas līmeni. Šādiem kontaktpunktiem vajadzētu būt ar pietiekamiem resursiem, lai varētu nodrošināt efektīvu koordināciju, tostarp jautājumos, kas saistīti ar politiskās reklāmas uzraudzību,

🡻 1141/2014 39. apsvērums (pielāgots)

(62)⌦ Regula (ES) 2016/679 ⌫Direktīvas 95/46/EK III nodaļa par tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, atbildību un sankcijām ir piemērojama attiecībā uz datu apstrādi, ko veic, piemērojot šo regulu. Kompetentajām valsts iestādēm vai trešām personām vajadzētu būt atbildīgām saskaņā ar piemērojamiem valstu tiesību aktiem par to radīto kaitējumu. Turklāt dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka kompetentajām valsts iestādēm vai trešām personām piemēro atbilstīgas sankcijas par šīs regulas pārkāpumiem.

🡻 1141/2014 40. apsvērums

(63)Sniedzot tehnisko palīdzību, ko Eiropas Parlaments piešķir Eiropas politiskajām partijām, būtu jāievēro vienlīdzīgas attieksmes princips, un tā jāsniedz pret faktūrrēķinu un samaksu, un par to sniedz regulāru publisku ziņojumu.

🡻 1141/2014 41. apsvērums

(64)Svarīgākā informācija par šīs regulas piemērošanu būtu jādara pieejama sabiedrībai īpašā tīmekļa vietnē.

🡻 1141/2014 42. apsvērums

(65)Eiropas Savienības Tiesas īstenotā tiesas kontrole palīdzēs nodrošināt šīs regulas pareizu piemērošanu. Būtu jāparedz arī noteikumi, kas nodrošinātu Eiropas politiskajām partijām un Eiropas politiskajiem fondiem iespēju tikt uzklausītiem un veikt koriģējošus pasākumus, pirms tiem tiek piemērotas sankcijas.

⇩ jauns

(66)Lai šīs regulas izvērtēšanu vēl vairāk saskaņotu ar Eiropas Parlamenta vēlēšanu ciklu, būtu jāpielāgo ierosinātās visaptverošās pārskatīšanas datumi. Turklāt, lai izvairītos no dublēšanās, noteikumi par politiskās reklāmas pārredzamību un mērķorientēšanu būtu jāizvērtē Komisijas ziņojuma ievaros pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām.

🡻 1141/2014 43. apsvērums

(67)Dalībvalstīm būtu jānodrošina valsts noteikumi, kas veicinātu šīs regulas efektīvu piemērošanu.

🡻 1141/2014 44. apsvērums (pielāgots)

⇨ jauns

(68)Dalībvalstīm ⇨Eiropas politiskajām partijām un fondiem⇦ būtu jāatvēl pietiekams laiks tādu noteikumu pieņemšanai, ar kuriem tiek nodrošināta šīs regulas netraucēta un efektīva piemērošana. Tādēļ būtu jāparedz pārejas laiks no šīs regulas stāšanās spēkā līdz tās ⇨ dažu tās pantu ⇦ piemērošanai,.

🡻 1141/2014 45. apsvērums (pielāgots)

Ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju, kas ir sniedzis atzinumu.

🡻 1141/2014 46. apsvērums (pielāgots)

Ņemot vērā nepieciešamību veikt ievērojamas izmaiņas un papildinājumus noteikumos un procedūrās, ko patlaban Eiropas līmenī piemēro politiskajām partijām un politiskajiem fondiem, Regula (EK) Nr. 2004/2003 būtu jāatceļ,

🡻 1141/2014 (pielāgots)

⇨ jauns

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻA

VISPĀRĒJI NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets

Šī regula paredz nosacījumus, kas reglamentē Eiropas līmeņa politisko partiju (“Eiropas politiskās partijas”) un Eiropas līmeņa politisko fondu (“Eiropas politiskie fondi”) statusu un finansēšanu.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā ⌦ lieto šādas definīcijas⌫:

1)“politiskā partija” ir pilsoņu apvienība, ⌦ kas atbilst šādiem nosacījumiem ⌫:

a) ⌦ tā ⌫ tiecas īstenot politiskus mērķus; un

b) ⌦ tā ⌫ ir vai nu atzīta, vai izveidota saskaņā ar vismaz vienas dalībvalsts tiesību sistēmu;

2)“politiskā apvienība” ir strukturēta sadarbība ⇨ (neatkarīgi no tās formas)  ⇦starp ⌦ biedriem —  ⌫ politiskajām partijām un/vai pilsoņiem;

3)“Eiropas politiskā partija” ir politiskā apvienība, kas tiecas īstenot politiskus mērķus⇨ , kam ir nolūks īstenot šos mērķus visā Savienībā ⇦ un ko ir reģistrējusi ar 6. pantu izveidotā ⌦ 7. pantā minētā ⌫ Eiropas Politisko partiju un fondu iestāde saskaņā ar nosacījumiem un procedūrām, kuras noteiktas šajā regulā šo regulu;

4)“Eiropas politiskais fonds” ir organizācija, kas ir oficiāli saistīta ar kādu Eiropas politisko partiju un kas ir reģistrēta ⌦ 7. pantā minētajā Eiropas Politisko partiju un fondu  ⌫ iestādē saskaņā ar nosacījumiem un procedūrām, kuras noteiktas šajā regulāšo regulu, un kas ar savām darbībām, īstenojot Savienības mērķus un pamatvērtības, stiprina un papildina Eiropas politiskās partijas mērķus, veicot vienu vai vairākus šādus uzdevumus:

a)vērojot, analizējot un veicinot diskusijas par Eiropas politikas jautājumiem un par Eiropas integrācijas procesu;

b)attīstot darbības saistībā ar Eiropas politikas jautājumiem, piemēram, organizējot un atbalstot seminārus, mācības, konferences un pētījumus par šiem jautājumiem attiecīgo ieinteresēto personu, tostarp jaunatnes organizāciju un citu pilsoniskās sabiedrības pārstāvju, vidū, ⇨ un veidojot spējas nolūkā atbalstīt turpmākās politiskās vadības veidošanu Savienībā ⇦;

c)attīstot sadarbību, lai veicinātu demokrātiju, tostarp trešās valstīs;

d)kalpojot par satvaru valstu politisko fondu, akadēmisko aprindu un citu attiecīgu procesa dalībnieku sadarbībai Eiropas līmenī;

5)“reģionālais parlaments” jeb “reģionālā asambleja” ir struktūra, kuras locekļiem ir reģionālas vēlētas varas pilnvaras vai kuri ir politiski atbildīgi kādas vēlētas asamblejas priekšā;

6)“finansējums no Eiropas Savienības vispārējā budžeta” ir dotācija, ko piešķir saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 2018/1046 (“Finanšu regula”) Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 32  pirmās daļas VIIIVI sadaļu, vai iemaksa, ko piešķir saskaņā ar minētās regulas Otrāspirmās daļas VIIIXI sadaļu;

7)“ziedojums” ir jebkādi skaidras naudas veltījumi, jebkādi veltījumi natūrā, jebkāda preču, pakalpojumu (tostarp aizdevumu) vai darba un/vai jebkādu citu darījumu nodrošināšana par vērtību, kas ir mazāka par tirgus vērtību, tādējādi radot ekonomisku labumu attiecīgajai Eiropas politiskajai partijai vai Eiropas politiskajam fondam, izņemot biedru iemaksas un atsevišķu personu parastas bez atlīdzības veiktas politiskas darbības;

8)“biedru iemaksa” ir skaidras naudas maksājums, tostarp biedru maksas, vai iemaksa natūrā, vai jebkāda preču, pakalpojumu (tostarp aizdevumu) vai darba un/vai jebkādu citu darījumu nodrošināšana par vērtību, kas ir mazāka par tirgus vērtību, tādējādi radot ekonomisku labumu attiecīgajai Eiropas politiskajai partijai vai Eiropas politiskajam fondam, gadījumos, kad jebko no iepriekš minētā Eiropas politiskajai partijai vai Eiropas politiskajam fondam nodrošina minētās Eiropas politiskās partijas vai Eiropas politiskā fonda biedrs, izņemot atsevišķu biedru parastas bez atlīdzības veiktas politiskas darbības;

⇩ jauns

9)“pašu resursi” ir ienākumi, ko rada pašu saimnieciskā darbība, piemēram, maksas par dalību konferencēs un publikāciju pārdošana;

10)“netiešs finansējums” ir finansējums, no kura partijai izriet finansiālas priekšrocības, pat ja netiek tiešā veidā pārskaitīti līdzekļi; tam būtu jāattiecas arī uz gadījumiem, kas sastāvā esošai partijai ļauj izvairīties no izdevumiem, kuri tai citādi būtu radušies par darbībām, kas nav politiskas darbības vispārējās interesēs un kas organizētas tikai un vienīgi pašu interesēs;

🡻 1141/2014

119)“gada budžets” 2320. un 3027. panta nolūkiem ir attiecīgā gada izdevumu kopsumma, kas norādīta attiecīgās Eiropas politiskās partijas vai Eiropas politiskā fonda gada finanšu pārskatos;

🡻 2018/673 1. panta 3. punkts

1210)“valsts kontaktpunkts” ir jebkura persona vai personas, ko dalībvalstu attiecīgās iestādes ir īpaši norīkojušas informācijas apmaiņai šīs regulas piemērošanas nolūkā;

🡻 1141/2014

⇨ jauns

1311)“mītne” ir ⇨ — ja vien šajā regulā nav noteikts citādi —  ⇦vieta, kur atrodas Eiropas politiskās partijas vai Eiropas politiskā fonda centrālā administrācija;

1413)“vienlaicīgi pārkāpumi” ir divi vai vairāki pārkāpumi, kas izdarīti, veicot vienu nelikumīgu darbību;

1513)“atkārtots pārkāpums” ir pārkāpums, kas izdarīts piecu gadu laikā, kopš pārkāpējam par tāda paša veida pārkāpumu ir piemērotas sankcijas.;

⇩ jauns

16)“politiska reklamēšana” ir reklamēšana Regulas 2022/xx [par politiskās reklāmas pārredzamību un mērķorientēšanu] 2. panta 2. punkta nozīmē;

[17)“politiskā reklāma” ir reklāma Regulas 2022/xx [par politiskās reklāmas pārredzamību un mērķorientēšanu] 2. panta 3. punkta nozīmē;

[18)“politiskās reklāmas pakalpojumi” ir pakalpojumi Regulas (ES) 2022/xx [par politiskās reklāmas pārredzamību un mērķorientēšanu] 2. panta 5. punkta nozīmē.

🡻 1141/2014 (pielāgots)

🡺1 2018/673 1. panta 4. punkta a) apakšpunkts

II NODAĻA

EIROPAS POLITISKO PARTIJU UN EIROPAS POLITISKO FONDU STATUSS

3. pants

Reģistrācijas nosacījumi

1.    Politiskā apvienība ir tiesīga ⌦ var  ⌫ iesniegt pieteikumu, lai reģistrētos kā Eiropas politiskā partija, ievērojot šādus nosacījumus:

a)tās mītne atrodas kādā dalībvalstī, kā norādīts tās statūtos;

b)⌦ ir spēkā vismaz viens no turpmāk minētajiem nosacījumiem: ⌫

i)🡺1 tās sastāvā esošās partijas pārstāv Eiropas Parlamenta deputāti vismaz vienā ceturtdaļā dalībvalstu, deputāti valstu parlamentos, reģionālajos parlamentos vai reģionālajās asamblejās, vai 🡸

ii)tā vai tajā ietilpstošās partijas vismaz vienā ceturtdaļā dalībvalstu pēdējās Eiropas Parlamenta vēlēšanās ir saņēmušas vismaz trīs procentus vēlētāju balsu katrā no šīm dalībvalstīm;

🡻 2018/673 1. panta 4. punkta b) apakšpunkts

cba)tās sastāvā esošās partijas nav citas Eiropas politiskās partijas biedri;

🡻 1141/2014 (pielāgots)

⇨ jauns

dc)tā, jo īpaši savā programmā un darbībās, ⌦⌫ ievēro LES 2. pantā minētās vērtības, uz kuru pamata ir dibināta Savienība, proti, respektē cilvēka cieņu, brīvību, demokrātiju, vienlīdzību, tiesiskumu un cilvēktiesības, tostarp minoritāšu tiesības⇨. Tā sniedz rakstisku deklarāciju, izmantojot I pielikumā iekļauto veidni⇦;

⇩ jauns

e)tā arī nodrošina, ka tās sastāvā esošās partijas, kuru mītne atrodas Savienībā, ievēro LES 2. pantā noteiktās vērtības un ka tās sastāvā esošās partijas, kuru mītne atrodas ārpus Savienības, ievēro līdzvērtīgas vērtības. Tā sniedz rakstisku deklarāciju, izmantojot I pielikumā iekļauto veidni;

🡻 1141/2014 (pielāgots)

⇨ jauns

fd)tā vai tās locekļi ir piedalījušies Eiropas Parlamenta vēlēšanās vai ir publiski pauduši nolūku piedalīties nākamajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās; un

ge)tās mērķis nav gūt peļņu.

2.    ⌦ Vienība ir tiesīga ⌫Pieteikuma iesniedzējs ir tiesīgs iesniegt pieteikumu, lai reģistrētos kā Eiropas politiskais fonds, ievērojot šādus nosacījumus:

a)tas ir saistīts⌦ tā ir saistīta ⌫ ar kādu no Eiropas politiskajām partijām, kas reģistrēta saskaņā ar [nosacījumiem un procedūrām, kuras noteiktas] šajā regulā;

b)tā⌦ tās ⌫ mītne atrodas kādā dalībvalstī, kā norādīts tā statūtos;

c)tas⌦tā ⌫, jo īpaši savā programmā un darbībās, ievēro LES 2. pantā minētās vērtības, uz kuru pamata ir dibināta Savienība, proti, respektē cilvēka cieņu, brīvību, demokrātiju, vienlīdzību, tiesiskumu un cilvēktiesības, tostarp minoritāšu tiesības⇨.  Tā sniedz rakstisku deklarāciju, izmantojot I pielikumā iekļauto veidni ⇦;

⇩ jauns

d)tā arī nodrošina, ka tās dalīborganizācijas, kuru mītne atrodas Savienībā, ievēro LES 2. pantā noteiktās vērtības un ka tās dalīborganizācijas, kuru mītne atrodas ārpus Savienības, ievēro līdzvērtīgas vērtības. Tā sniedz rakstisku deklarāciju, izmantojot I pielikumā iekļauto veidni;

🡻 1141/2014 (pielāgots)

 ed)tā tās  mērķi papildina tās Eiropas politiskās partijas mērķus, ar kuru tastā ir oficiāli saistītssaistīta;

fe)tā ⌦ tās ⌫ pārvaldes struktūra sastāv no locekļiem, kas pārstāv vismaz vienu ceturtdaļu no dalībvalstīm; un

gf)tā ⌦ tās ⌫ mērķis nav gūt peļņu.

3.    Eiropas politiskajai partijai var ⌦ drīkst ⌫ būt tikai viens ar to oficiāli saistīts Eiropas politiskais fonds. Katra Eiropas politiskā partija un saistītais Eiropas politiskais fonds nodrošina, ka to attiecīgā ikdienas pārvaldība, pārvaldības struktūras un finanšu konti ir nodalīti.

4. pants

Eiropas politisko partiju pārvaldība

1.    Eiropas politiskās partijas statūti atbilst tās dalībvalsts piemērojamiem tiesību aktiem, kurā atrodas partijas mītne, un tajos paredz vismaz šādus aspektus:

a)tās nosaukumu un logo, kuriem skaidri jāatšķiras⌦ kuri skaidri atšķiras ⌫ no jebkuras pastāvošas Eiropas politiskās partijas vai Eiropas politiskā fonda nosaukuma un logo;

b)tās mītnes adresi;

c)politisko programmu, kurā izklāstīti tās nolūki un mērķi;

d)paziņojumu par to, ka atbilstīgi 3. panta 1. punkta ge) apakšpunktam tās mērķis nav gūt peļņu;

e)attiecīgā gadījumā – ar to saistītā politiskā fonda nosaukumu un savstarpējo oficiālo attiecību aprakstu;

f)tās administratīvo un finansiālo organizāciju un procedūras, jo īpaši norādot struktūras un amatpersonas, kurām ir piešķirtas administratīvas, finansiālas un tiesiskās pārstāvības pilnvaras, un noteikumus par gada pārskatu sagatavošanu, apstiprināšanu un pārbaudīšanu; un

g)iekšējo procedūru, ko piemērotu Eiropas politiskās partijas labprātīgas likvidēšanas gadījumā.;

⇩ jauns

h)    tās iekšējos noteikumus, kas reglamentē politiskās reklāmas izmantošanu;

i)    prasību, ka tajā ietilpstošajām partijām Eiropas politiskās partijas logo ir jāizvieto skaidri redzamā un lietotājdraudzīgā veidā, norādot, ka tam jāatrodas sastāvā esošās partijas tīmekļa vietnes pirmās lapas augšējā daļā un jābūt tikpat labi pamanāmam kā pašas attiecīgās partijas logo;

j)    tās iekšējos noteikumus par dzimumu līdzsvaru.

🡻 1141/2014 (pielāgots)

2.    Eiropas politiskās partijas statūtos ietver noteikumus par partijas iekšējo organizāciju, kuri aptver vismaz šādus aspektus:

a)locekļu uzņemšanas, izstāšanās un izslēgšanas kārtību, pievienojot statūtiem pielikumā tajā ietilpstošo partiju sarakstu;

b)tiesības un pienākumus saistībā ar visu veidu dalību partijā un attiecīgās balsstiesības;

c)tās pārvaldes struktūru pilnvaras, atbildību un sastāvu, par katru struktūru norādot kandidātu atlases kritērijus un viņu iecelšanas amatā un atbrīvošanas no amata kārtību;

d)tās iekšējo lēmumu pieņemšanas procesus, jo īpaši balsošanas kārtību un kvoruma prasības;

e)tās pieeju pārredzamībai, jo īpaši attiecībā uz grāmatvedību, pārskatiem un ziedojumiem, privātumu un personas datu aizsardzību; un

f)iekšējo procedūru grozījumu izdarīšanai tās statūtos.

3.    Mītnes dalībvalsts attiecībā uz statūtiem var noteikt papildu prasības ar noteikumu, ka minētās papildu prasības nav pretrunā šai regulai.

⇩ jauns

5. pants

Pārredzamības prasības attiecībā uz politisko reklāmu

1.    Eiropas politiskās partijas nodrošina, ka politiskās reklāmas pakalpojumu sniedzēji, kurus tās izmanto, iesaistoties politiskajā reklamēšanā, pilnībā ievēro savas saistības saskaņā ar Regulas 2022/xx [par politiskās reklāmas pārredzamību un mērķorientēšanu] 7. un 12. pantu. Šajā nolūkā Eiropas politiskās partijas nodrošina, ka līgumos, kas noslēgti ar politiskās reklāmas pakalpojumu sniedzējiem par to reklāmas kampaņām, ir ietverta skaidra atsauce uz šiem pienākumiem.

2.    Katra Eiropas politiskā partija piecu darbdienu laikā pēc reklāmas pirmās izplatīšanas Iestādei nosūta informāciju par katru politisko reklāmu, ko tā tieši sponsorē vai publicē, lai pilsoņi varētu izprast politiskās reklāmas plašāku kontekstu un tās mērķus. Minētajā informācijā iekļauj vismaz II pielikuma 1. punktā minēto informāciju.

3.    Iestāde nekavējoties publicē 2. punktā minēto informāciju 8. pantā paredzētajā repozitorijā. Informāciju sniedz viegli pieejamā, skaidri redzamā un lietotājdraudzīgā veidā, izmantojot vienkāršu valodu.

4.    Katra Eiropas politiskā partija izstrādā politiskās reklāmas izmantošanas politiku. Tā nodrošina, ka minētā politika tiek regulāri atjaunināta un ka tās tīmekļa vietnē ir pieejams gada ziņojums par tās īstenošanu. Ziņojumā aptver iepriekšējos piecos gados publicētās politiskās reklāmas un sniedz aprakstu par konkrētiem pasākumiem, ko Eiropas politiskā partija veic, lai izpildītu šā panta prasības, un II pielikuma 2. punktā minēto informāciju.

5.    Izmantojot mērķorientēšanas vai pastiprināšanas metodes, kas ietver personas datu apstrādi politiskās reklāmas vajadzībām, Eiropas politiskās partijas nodrošina atbilstību Regulas (ES) 2022/XX [par politiskās reklāmas pārredzamību un mērķorientēšanu] 12. pantam.

6.    Dalībvalstis izraugās vienu vai vairākas valsts regulatīvās iestādes, kas ir kompetentas uzraudzīt atbilstību 1., 2. un 4. punktam, un par to paziņo Iestādei. Šādas valsts regulatīvās iestādes vai struktūras savas pilnvaras īsteno objektīvi un pārredzami, un tās ir juridiski nošķirtas no valdības un funkcionāli neatkarīgas no savām attiecīgajām valdībām un citām publiskām vai privātām struktūrām. Iestāde savā tīmekļa vietnē publicē un regulāri atjaunina dalībvalstu regulatīvo iestāžu sarakstu. Valsts regulatīvo iestāžu lēmumiem piemēro efektīvus tiesiskās aizsardzības līdzekļus. Dalībvalstis nodrošina, ka jebkura ieinteresētā persona var pieprasīt atbilstīgu tiesisko aizsardzību, prasot Eiropas politiskajai partijai izbeigt jebkādus 1., 2. vai 4. punktā noteikto pienākumu pārkāpumus.

7.    Regulas (ES) 2016/679 51. pantā minēto uzraudzības iestāžu kompetencē ir uzraudzīt šā panta 5. punkta piemērošanu. Regulas (EK) Nr. 2016/679 58. pantā paredzētos noteikumus piemēro mutatis mutandis. Darbībām, uz kurām attiecas šā panta 5. punkts, piemēro Regulas (ES) 2016/679 7. nodaļu.

8.    Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 40. pantu attiecībā uz II pielikuma grozīšanu, lai iekļautu vai svītrotu elementus no saskaņā ar šā panta 2. un 4. punktu sniedzamās informācijas saraksta, ņemot vērā tehnoloģiju attīstību.

🡻 1141/2014 (pielāgots)

6.5. pants

Eiropas politisko fondu pārvaldība

1.    Eiropas politiskā fonda statūti atbilst tās dalībvalsts piemērojamiem tiesību aktiem, kurā atrodas fonda mītne, un tajos paredz vismaz šādus aspektus:

a)tā nosaukumu un logo, kuriem skaidri jāatšķiras⌦ kuri skaidri atšķiras ⌫ no jebkuras pastāvošas Eiropas politiskās partijas vai Eiropas politiskā fonda nosaukuma un logo;

b)tā mītnes adresi;

c)tā nolūku un mērķu aprakstu, kuriem jābūt saderīgiem ⌦ kuri ir saderīgi ⌫ ar 2. panta 4. punktā 5. punktā uzskaitītajiem uzdevumiem;

d)paziņojumu par to, ka atbilstīgi 3. panta 2. punkta f) g) apakšpunktam tā mērķis nav gūt peļņu;

e)Eiropas politiskās partijas nosaukumu, ar kuru tas ir tieši saistīts, un savstarpējo oficiālo attiecību aprakstu;

f)tā struktūru sarakstu, norādot katras struktūras pilnvaras, pienākumus un sastāvu, kā arī šādu struktūru locekļu un vadītāju amatā iecelšanas un atbrīvošanas no amata kārtību;

g)tā administratīvo un finansiālo organizāciju un procedūras, jo īpaši norādot struktūru un amatpersonas, kurām ir piešķirtas administratīvas, finansiālas un tiesiskās pārstāvības pilnvaras, un noteikumus par gada pārskatu sagatavošanu, apstiprināšanu un pārbaudīšanu;

h)iekšējo procedūru grozījumu izdarīšanai tā statūtos; un

i)iekšējo procedūru, ko piemēro Eiropas politiskā fonda labprātīgas likvidēšanas gadījumā.

2.    Mītnes dalībvalsts attiecībā uz statūtiem var noteikt papildu prasības ar noteikumu, ka minētās papildu prasības nav pretrunā šai regulai.

76. pants

Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu iestāde

1.    Tiek izveidota Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu iestāde (turpmāk “Iestāde”), kas saskaņā ar šo regulu reģistrē, kontrolē un piemēro sankcijas Eiropas politiskajām partijām un Eiropas politiskajiem fondiem.

2.    Iestādei ir tiesībspēja. Tā ir neatkarīga un pilda savas funkcijas pilnīgā saskaņā ar šo regulu.

Iestāde lemj par Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu reģistrēšanu un reģistrācijas anulēšanu saskaņā ar šajā regulā paredzētajām procedūrām un nosacījumiem. Turklāt Iestāde regulāri pārbauda to, vai reģistrētās Eiropas politiskās partijas un Eiropas politiskie fondi joprojām ievēro 3. pantā norādītos reģistrācijas nosacījumus un saskaņā ar 4. panta 1. punkta 1. punkta a), b) un d) līdz f) apakšpunktu1. punkta a), b), d), e) un f) apakšpunktu un 65. panta 1. punkta a) līdz e) un g) apakšpunktu paredzētos pārvaldības noteikumus.

Pieņemot lēmumus, Iestāde pilnībā ņem vērā pamattiesības uz biedrošanās brīvību un nepieciešamību nodrošināt Eiropā politisko partiju plurālismu.

Iestādi pārstāv direktors, kas Iestādes vārdā pieņem visus tās lēmumus.

3.    Eiropas Parlaments, Padome un Komisija (turpmāk kopā “iecēlējinstitūcija”), savstarpēji vienojoties, ieceļ Iestādes direktoru uz piecu gadu neatjaunojamu termiņu, pamatojoties uz priekšlikumiem, ko iesniegusi atlases komiteja, kuru veido minēto iestāžu ģenerālsekretāri, pēc atklāta kandidātu konkursa.

Iestādes direktoru izraugās, pamatojoties uz kandidāta personīgajām un profesionālajām īpašībām. Šī persona nav Eiropas Parlamenta deputāts, tai nav ievēlēta mandāta, un tā netiek nodarbināta un nav bijusi nodarbināta nevienā Eiropas politiskajā partijā vai Eiropas politiskajā fondā. Izraudzītajam Iestādes direktoram nav interešu konflikta starp viņa kā direktora pienākumiem un citiem oficiālajiem pienākumiem, jo īpaši attiecībā uz šīs regulas noteikumu piemērošanu.

Vakance, kas radusies atkāpšanās no amata, pensionēšanās, atbrīvošanas no amata vai nāves dēļ, tiek aizpildīta, ievērojot tādu pašu procedūru.

Parastas nomaiņas vai brīvprātīgas atkāpšanās no amata gadījumā direktors turpina pildīt savas funkcijas līdz brīdim, kad tiek iecelts jauns direktors.

Ja Iestādes direktors vairs neatbilst amata pienākumu pildīšanas nosacījumiem, viņš var tikt atbrīvots no amata, savstarpēji vienojoties vismaz divām no trijām šā punkta pirmajā daļā minētajām iestādēm un pamatojoties uz ziņojumu, ko pēc pašas iniciatīvas vai pieprasījuma, ko iesniegusi kāda no trim iestādēm, ir izstrādājusi šā punkta pirmajā daļā minētā atlases komiteja.

Iestādes direktors savu pienākumu pildīšanā ir neatkarīgs. Rīkojoties Iestādes vārdā, direktors nelūdz un nepieņem iestāžu vai valdību, vai kādu citu struktūru, amatpersonu vai aģentūru norādījumus. Iestādes direktors atturas veikt darbības, kas nav savienojamas ar viņa pienākumiem.

Eiropas Parlaments, Padome un Komisija attiecībā uz direktoru kopīgi īsteno (Savienības) Civildienesta noteikumos (un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtībā), kas noteikti Padomes Regulā (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68 33 , paredzētās iecēlējinstitūcijas pilnvaras. Neskarot lēmumus par iecelšanu amatā un atbrīvošanu no amata, šīs trīs iestādes var vienoties par to, ka dažas vai visas atlikušās iecēlējinstitūcijas pilnvaras tiek uzticētas jebkurai no tām.

Iecēlējinstitūcija var noteikt direktoram vēl citus pienākumus ar nosacījumu, ka šādi pienākumi ir savienojami ar darba slodzi, ko rada Iestādes direktora amata pienākumu pildīšana, un ka tie nerada interešu konflikta iespējamību un neapdraud direktora pilnīgu neatkarību.

4.    Iestāde fiziski atrodas Eiropas Parlamentā, kas nodrošina Iestādei nepieciešamās biroja telpas un administratīvā atbalsta iekārtas.

🡻 2019/493 1. panta 1. punkts

5.    Iestādes direktoram palīdz personāls, attiecībā uz kuru viņš īsteno iecēlējinstitūcijas pilnvaras, kas noteiktas Eiropas Savienības Civildienesta noteikumos, un pilnvaras, kas iestādei, kura ir pilnvarota slēgt līgumu ar pārējiem darbiniekiem, ir piešķirtas Savienības Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtībā, kas noteikta Padomes Regulā (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68 (“iecēlējinstitūcijas pilnvaras”). Iestāde jebkurā tās darba jomā var izmantot norīkotos valsts ekspertus vai citu Iestādes nenodarbinātu personālu.

Iestādes personālam piemēro Civildienesta noteikumus un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību, kā arī noteikumus, kas pieņemti pēc Savienības iestāžu vienošanās, ar kuru piemēro minētos Civildienesta noteikumus un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību.

Personāla atlase nedrīkst radīt interešu konfliktu rašanās iespējamību attiecībā uz Iestādē veicamajiem pienākumiem un jebkādiem citiem oficiāliem pienākumiem, un personāls atturas veikt darbības, kas nav savienojamas ar tā pienākumiem.

🡻 1141/2014 (pielāgots)

🡺1 2018/673 1. panta 5. punkts

⇨ jauns

6.    Iestāde slēdz līgumus ar Eiropas Parlamentu un attiecīgā gadījumā ar citām iestādēm par administratīviem pasākumiem, kas nepieciešami tās pienākumu izpildei, jo īpaši līgumus par personālu, pakalpojumiem un atbalstu, kas tiek sniegts saskaņā ar 4., 5. un 8. punktu.

7.    Apropriācijas Iestādes izdevumiem tiek nodrošinātas no atsevišķas sadaļas, kas iekļauta Eiropas Parlamentam paredzētā Eiropas Savienības vispārējā budžeta iedaļā. Apropriāciju apmērs ir pietiekams, lai nodrošinātu Iestādes pilnīgu un neatkarīgu darbību. Direktors iesniedz Eiropas Parlamentam Iestādes budžeta plāna projektu, un tas tiek publiskots. Eiropas Parlaments pilnvaro Iestādes direktoru pildīt kredītrīkotāja pienākumus attiecībā uz šīm apropriācijām.

8.    Iestādei piemēro Padomes Regulu Nr. 1 34 .

Iestādes un reģistra darbam vajadzīgos tulkošanas pakalpojumus sniedz Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centrs.

9.    Iestāde un Eiropas Parlamenta kredītrīkotājs apmainās ar informāciju, kas nepieciešama to šajā regulā paredzēto pienākumu izpildei.

10.    Direktors katru gadu iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai pārskatu par Iestādes darbību. ⇨ Iestāde pārskatus publisko savā tīmekļa vietnē. ⇦

11.    Eiropas Savienības Tiesa pārskata Iestādes lēmumu likumību saskaņā ar LESD 263. pantu, un tās jurisdikcijā ir strīdi, kas attiecas uz Iestādes radītu zaudējumu atlīdzināšanu saskaņā ar LESD 268. un 340. pantu. Ja Iestāde nepieņem lēmumu, kad tā pieņemšana ir paredzēta šajā regulā, Eiropas Savienības Tiesā var ierosināt tiesvedību par bezdarbību saskaņā ar LESD 265. pantu.

87. pants

Eiropas politisko partiju un fondu reģistrs

1.    Iestāde izveido un pārvalda Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu reģistru. ⇨ Reģistrā iekļauj repozitoriju informācijai, kas Eiropas politiskajām partijām jāsniedz saskaņā ar 5. panta 2. punktu.  ⇦ Saskaņā ar 3632. pantu reģistrā iekļautā informācija ir pieejama tiešsaistē.

2.    Lai nodrošinātu reģistra pienācīgu darbību, Komisija, saskaņā ar 4036. pantu un ievērojot attiecīgos šīs regulas noteikumus, tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus par:

a)Iestādes rīcībā esošo informāciju un apliecinošajiem dokumentiem, par kuru glabāšanu atbildība tiek uzticēta reģistram un kuri ietver Eiropas politiskās partijas vai Eiropas politiskā fonda statūtus, jebkādus citus dokumentus, kas tiek iesniegti reģistrācijas procesā saskaņā ar 98. panta 2. punktu, jebkādus 1815. panta 2. punktā minētus dokumentus no mītnes dalībvalsts un informāciju par to personu identitāti, kuri ir struktūru locekļi vai ieņem amatus, kas paredz šīm personām administratīvas, finansiālas un juridiskas pārstāvības pilnvaras, kā minēts 4. panta 1. punkta f) apakšpunktā un 65. panta 1. punkta g) apakšpunktā;

b)materiāliem no reģistra, kā minēts šā punkta a) apakšpunktā, attiecībā uz kuriem reģistrs būs kompetents apliecināt likumību, ko konstatējusi Iestāde atbilstīgi saviem šajā regulā paredzētajiem pienākumiem. Iestādes kompetencē nav pārbaudīt to, vai Eiropas politiskā partija vai Eiropas politiskais fonds pilda pienākumus un prasības, ko saskaņā ar 4. un 65. pantu un 1714. panta 2. punktu attiecīgajai partijai vai fondam ir noteikusi mītnes dalībvalsts papildus šajā regulā noteiktajiem pienākumiem un prasībām.

3.    Komisija, pieņemot īstenošanas aktus, detalizēti nosaka reģistram piemērojamo reģistrācijas numuru sistēmu un standarta izrakstus no reģistra, tostarp vēstuļu un dokumentu saturu, ko pēc pieprasījuma dara pieejamus trešām personām. Šādos izrakstos neietver nekādus citus personas datus kā vien to personu identitāti, kuri ir struktūru locekļi vai amatpersonas, kurām ir piešķirtas administratīvas, finansiālas un tiesiskās pārstāvības pilnvaras, kā minēts 4. panta 1. punkta f) apakšpunktā un 65. panta 1. punkta g) apakšpunktā. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 4137. pantā minēto pārbaudes procedūru.

98. pants

Reģistrācijas pieteikumu iesniegšana

1.    Iestādei iesniedz reģistrācijas pieteikumu. Pieteikumu par Eiropas politiskā fonda reģistrāciju iesniedz vienīgi ar tās Eiropas politiskās partijas starpniecību, ar kuru pieteikuma iesniedzējs ir oficiāli saistīts.

2.    Kopā ar pieteikumu iesniedz:

a)dokumentus, kas pierāda, ka pieteikuma iesniedzējs atbilst 3. pantā izklāstītajiem nosacījumiem, tostarp aizpildītu oficiālu deklarācijas standarta veidlapu, kas pievienota I pielikumā;

b)partijas vai fonda statūtus, kuros ietverti 4. un 65. pantā paredzētie noteikumi un kuriem ir pievienoti atbilstīgie pielikumi un attiecīgā gadījumā – 1815. panta 2. punktā minētais mītnes dalībvalsts paziņojums.

3.    Komisija, saskaņā ar 4036. pantu un ievērojot attiecīgos šīs regulas noteikumus, tiek ⌦ ir ⌫ pilnvarota pieņemt deleģētos aktus par, lai:

a)saistībā ar šā panta 2. punktā minēto noteiktu jebkādu papildu informāciju vai apliecinošu dokumentu⌦— jebkādas papildu informācijas vai apliecinoša dokumenta noteikšanu⌫, kas Iestādei nepieciešams, lai tā varētu pilnībā veikt šajā regulā minētos pienākumus attiecībā uz reģistra darbību;

b)grozītuI pielikumā pievienoto oficiālās deklarācijas standarta veidlapu⌦pievienotās oficiālās deklarācijas standarta veidlapas grozīšanu⌫ attiecībā uz informāciju, kas pieteikuma iesniedzējam vajadzības gadījumā jānorāda, lai nodrošinātu, ka par veidlapas parakstītāju, tā pilnvarām un Eiropas politisko partiju vai Eiropas politisko fondu, ko šī persona ir pilnvarota pārstāvēt saistībā ar šo deklarāciju, ir iegūta pietiekama informācija.

4.    Dokumenti, kas Iestādei tiek iesniegti kopā ar pieteikumu, tiek nekavējoties publiskoti 3632. pantā minētajā tīmekļa vietnē.

109. pants

Iestādes īstenota pieteikuma izskatīšana un lēmuma pieņemšana

1.    Iestāde izskata pieteikumu, lai pārliecinātos, vai pieteikuma iesniedzējs atbilst 3. pantā izklāstītajiem reģistrācijas nosacījumiem un vai statūti atbilst 4. un 65. pantā minētajiem noteikumiem.

2.    Iestāde pieņem lēmumu reģistrēt pieteikuma iesniedzēju, ja vien netiek konstatēts, ka pieteikuma iesniedzējs neatbilst 3. pantā izklāstītajiem reģistrācijas nosacījumiem vai ka statūti neatbilst 4. un 65. pantā minētajiem noteikumiem.

Iestāde publisko savu lēmumu par pieteikuma iesniedzēja reģistrāciju viena mēneša laikā no reģistrācijas pieteikuma saņemšanas dienas vai, ja ir piemērojamas 1815. panta 4. punktā minētās procedūras, četru mēnešu laikā no reģistrācijas pieteikuma saņemšanas dienas.

Ja pieteikums ir nepilnīgs, Iestāde nekavējoties prasa pieteikuma iesniedzējam sniegt nepieciešamo papildinformāciju. Otrajā daļā minēto termiņu nosaka, tikai sākot no datuma, kad Iestāde ir saņēmusi pilnīgu pieteikumu.

3.    Tiek uzskatīts, ka Iestādei, lai tā pārliecinātos par to, vai pieteikuma iesniedzējs atbilst 3. panta 1. punkta c)d) un e) apakšpunktā vai 3. panta 2. punkta c) un d) apakšpunktā minētajiem nosacījumiem atkarībā no tā, kuri no šiem nosacījumiem ir piemērojami attiecīgā gadījumā, pietiek ar aizpildītu 98. panta 2. punkta a) apakšpunktā minēto oficiālās deklarācijas standarta veidlapu.

4.    Iestādes lēmumu par pieteikuma iesniedzēja reģistrēšanu kopā ar attiecīgās partijas vai fonda statūtiem publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Lēmumu nereģistrēt pieteikuma iesniedzēju publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, sīki izklāstot atteikuma iemeslus.

5.    Par visiem grozījumiem dokumentos vai statūtos, kas iesniegti kopā ar reģistrācijas pieteikumu saskaņā ar 98. panta 2. punktu, informē Iestādi, kas atjaunina reģistru, ieviešot attiecīgās izmaiņas, atbilstīgi 1815. panta 2. un 4. punktā izklāstītajām procedūrām.

6.    Eiropas politiskajā partijā ietilpstošu partiju atjauninātu sarakstu, kas pievienots partijas statūtiem saskaņā ar 4. panta 2. punktu, nosūta Iestādei reizi gadā. Par izmaiņām, kuru dēļ Eiropas politiskā partija varētu vairs neatbilst 3. panta 1. punkta b) apakšpunktā izklāstītajām prasībām, Iestādei paziņo četru nedēļu laikā no šādu izmaiņu rašanās dienas.

1110. pants

Atbilstības reģistrācijas nosacījumiem un prasībām pārbaude

1.    Neskarot ⌦šā panta⌫ 3. punktā izklāstīto procedūru, Iestāde regulāri pārbauda to, vai reģistrētās Eiropas politiskās partijas un Eiropas politiskie fondi joprojām ievēro 3. pantā norādītos reģistrācijas nosacījumus un 4. panta 1. punkta a), b), d), e) un f) un d) līdz f) apakšpunktā un 65. panta 1. punkta a) līdz e) un g) apakšpunktā norādītos pārvaldības noteikumus.

2.    Ja Iestāde konstatē, ka vairs netiek ievērots kāds no šā panta 1. punktā minētajiem reģistrācijas nosacījumiem vai pārvaldības noteikumiem, izņemot 3. panta 1. punkta dc) apakšpunktā un 3. panta 2. punkta c) apakšpunktā minētos nosacījumus, tā par to informē attiecīgo Eiropas politisko partiju vai Eiropas politisko fondu.

3.    🡺1Eiropas Parlaments pēc savas iniciatīvas vai pēc pamatota pilsoņu grupas lūguma, kas iesniegts atbilstoši attiecīgajiem tā Reglamenta noteikumiem, Padome vai Komisija var iesniegt Iestādei pieprasījumu pārbaudīt, vai konkrēta Eiropas politiskā partija vai Eiropas politiskais fonds atbilst 3. panta 1. punkta d)c) apakšpunktā un 3. panta 2. punkta c) apakšpunktā paredzētajiem nosacījumiem. Šādos un 1916. panta 3. punkta a) apakšpunktā minētos gadījumos Iestāde prasa ar 11. pantu ⌦14. pantā ⌫ izveidotajaiminētajai neatkarīgu ievērojamu personu komitejai sniegt atzinumu par šo jautājumu. Komiteja sniedz savu atzinumu divu mēnešu laikā. 🡸

Ja Iestādes rīcībā nonāk informācija, kas var radīt šaubas par to, vai konkrēta Eiropas politiskā partija vai Eiropas politiskais fonds ievēro 3. panta 1. punkta c)d) apakšpunktā un 3. panta 2. punkta c) apakšpunktā minētos nosacījumus, Iestāde par to informē Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju, lai radītu tiem iespēju iesniegt šā punkta pirmajā daļā minēto pieprasījumu par pārbaudes veikšanu. Neskarot šā punkta pirmo daļu, Eiropas Parlaments, Padome un Komisija savu nodomu dara zināmu divu mēnešu laikā no minētās informācijas saņemšanas.

🡻 2019/493 1. panta 2. punkts

Šā punkta pirmajā un otrajā daļā paredzētās procedūras nesāk, ja līdz Eiropas Parlamenta vēlēšanām ir palikuši divi mēneši. Minēto termiņu nepiemēro attiecībā uz 12.10.a pantā noteikto procedūru.

🡻 1141/2014 (pielāgots)

⇨ jauns

Iestāde, ņemot vērā Komitejas atzinumu, lemj par to, vai anulēt attiecīgās Eiropas politiskās partijas vai Eiropas politiskā fonda reģistrāciju. Iestādes lēmums tiek pienācīgi pamatots.

Lēmumu par Eiropas politiskās partijas vai Eiropas politiskā fonda reģistrācijas anulēšanu saistībā ar 3. panta 1. punkta dc) apakšpunktā vai 3. panta 2. punkta c) apakšpunktā minēto nosacījumu neievērošanu Iestāde var pieņemt tikai šo noteikumu nepārprotama un smaga pārkāpuma gadījumā Tas tiek darīts, ievērojot 4. punktā norādīto procedūru.

4.    Eiropas Parlaments un Padome tiek informēti par Iestādes lēmumu anulēt Eiropas politiskās partijas vai Eiropas politiskā fonda reģistrāciju saistībā ar 3. panta 1. punkta dc) apakšpunktā vai 3. panta 2. punkta c) apakšpunktā minēto nosacījumu nepārprotamu un smagu pārkāpumu. Lēmums stājas spēkā tikai tad, ja trīs mēnešu laikā no dienas, kurā Eiropas Parlaments un Padome tika informēti par lēmumu, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav pauduši iebildumus vai ja pirms minētā termiņa beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Iestādi par to, ka neizvirzīs iebildumus. Ja Eiropas Parlaments un Padome pauž iebildumus, Eiropas politisko partiju vai Eiropas politisko fondu no reģistra nesvītro.

Eiropas Parlaments un Padome var paust iebildumus pret šo lēmumu tikai tādu iemeslu dēļ, kas ir saistīti ar 3. panta 1. punkta dc) apakšpunktā un 3. panta 2. punkta c) apakšpunktā minētā reģistrācijas nosacījuma novērtēšanu.

Attiecīgo Eiropas politisko partiju vai Eiropas politisko fondu informē par to, ka ir saņemti iebildumi par Iestādes lēmumu anulēt to reģistrāciju.

Eiropas Parlaments un Padome pieņem nostāju saskaņā ar saviem lēmumu pieņemšanas noteikumiem, kas noteikti atbilstīgi Līgumiem. Visi iebildumi tiek attiecīgi pamatoti un publiskoti.

5.    Iestādes lēmumu anulēt Eiropas politiskās partijas vai Eiropas politiskā fonda reģistrāciju, par kuru saskaņā ar šā panta 4. punktā norādītajām procedūrām nav saņemti iebildumi, ⌦ pievienojot tam sīku reģistrācijas anulēšanas iemeslu izklāstu, ⌫ ⇨ paziņo attiecīgajai Eiropas politiskajai partijai vai Eiropas politiskajam fondam un ⇦ publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī., pievienojot tam sīku reģistrācijas anulēšanas iemeslu izklāstu, un tas ⌦ Lēmums ⌫ stājas spēkā trīs mēnešus pēc publicēšanas dienas ⇨ pēc tā paziņošanas saskaņā ar LESD 297. pantu ⇦.

6.    Eiropas politiskais fonds automātiski zaudē savu Eiropas politiskā fonda statusu, ja Eiropas politiskā partija, ar kuru tas ir saistīts, tiek svītrota no reģistra.

🡻 2019/493 1. panta 3. punkts (pielāgots)

12.10.a pants

Pārbaudes procedūra, kura saistīta ar personas datu aizsardzības noteikumu pārkāpumiem

1.    Neviena Eiropas politiskā partija vai Eiropas politiskais fonds apzināti neietekmē vai nemēģina ietekmēt Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultātus, izmantojot piemērojamo personas datu aizsardzības noteikumu pārkāpumu, ko veic fiziska vai juridiska persona.

2.    Ja Iestāde ir informēta par lēmumu, kuru pieņēmusi valsts uzraudzības iestāde Eiropas Parlamenta un Padomes 35 Regulas (ES) 2016/679 4. panta 21. punkta nozīmē, konstatējot, ka fiziska vai juridiska persona ir pārkāpusi piemērojamos personas datu aizsardzības noteikumus, un ja no minētā lēmuma izriet, ka pārkāpums ir saistīts ar Eiropas politiskās partijas vai Eiropas politiskā fonda darbībām Eiropas Parlamenta vēlēšanu kontekstā, vai ja pastāv cits pamatots iemesls tā uzskatīt, tad Iestāde nodod šo jautājumu neatkarīgu ievērojamu personu komitejai, kas izveidota ar ⌦ minēta ⌫ šīs regulas 14. pantā11. pantu. Iestāde vajadzības gadījumā var sadarboties ar attiecīgo valsts uzraudzības iestādi.

3.    Komiteja, kas minēta 2. punktā, sniedz atzinumu par to, vai attiecīgā Eiropas politiskā partija vai Eiropas politiskais fonds ir apzināti ietekmējis vai mēģinājis ietekmēt Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultātus, izmantojot minēto pārkāpumu. Iestāde lūdz sniegt atzinumu bez liekas kavēšanās un ne vēlāk kā 1 ⌦ vienu ⌫ mēnesi pēc informācijas saņemšanas par valsts uzraudzības iestādes lēmumu. Iestāde nosaka īsu, samērīgu termiņu komitejai atzinuma sniegšanai. Komiteja ievēro minēto termiņu.

4.    Iestāde, ņemot vērā komitejas atzinumu, saskaņā ar  3027 panta 2. punkta a) apakšpunkta vii) punktu lemj par to, vai piemērot attiecīgajai Eiropas politiskajai partijai vai Eiropas politiskajam fondam finansiālas sankcijas. Iestādes lēmums ir pienācīgi pamatots, jo īpaši attiecībā uz komitejas atzinumu, un to nekavējoties publicē.

5.    Šajā pantā paredzētā procedūra neskar 1110. pantā noteikto procedūru.

⇩ jauns

13. pants

Ziņošana par politisko reklāmu

Iestāde katru gadu sagatavo un publicē ziņojumu par Eiropas politisko partiju darbībām politiskās reklāmas jomā. Šajā ziņojumā iekļauj faktu kopsavilkumu par ziņojumiem par attiecīgo pārskata gadu, kurus Eiropas politiskās partijas publicē saskaņā ar 5. panta 4. punktu, kā arī visus saskaņā ar 5. panta 6. punktu izraudzīto valsts regulatīvo iestāžu vai 5. panta 7. punktā minēto uzraudzības iestāžu lēmumus, kuros konstatēts, ka kāda Eiropas politiskā partija ir pārkāpusi šīs regulas 5. pantu.

🡻 1141/2014 (pielāgots)

🡺1 2019/493 1. panta 4. punkts

⇨ jauns

1411. pants

Neatkarīgu ievērojamu personu komiteja

1.    Ar šo tiek⌦ Ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 1141/2014 izveidotajā⌫ neatkarīgu ievērojamu personu komiteja (“komiteja”).⌦komitejā⌫  Tajā ir seši locekļi, no kuriem Eiropas Parlaments, Padome un Komisija katrs ieceļ divus locekļus. Komitejas locekļus izraugās, pamatojoties uz viņu personīgajām un profesionālajām īpašībām. Locekļi nav Eiropas Parlamenta deputāti, Padomes vai Komisijas locekļi, viņiem nav vēlēta mandāta, viņi nav Eiropas Savienības iestāžu ierēdņi vai citi darbinieki, un viņi netiek nodarbināti un nav bijuši nodarbināti nevienā Eiropas politiskajā partijā vai Eiropas politiskajā fondā.

Komitejas locekļi, veicot savus pienākumus, ir pilnīgi neatkarīgi. Viņi nelūdz un nepieņem iestāžu vai valdību, vai kādu citu struktūru, amatpersonu vai aģentūru norādījumus un atturas no jebkādas rīcības, kas nav savienojama ar viņu pienākumiem.

Komitejas locekļus ikreiz ieceļ sešu mēnešu laikā no brīža, kad beigusies pirmā pēc katrām Eiropas Parlamenta vēlēšanām rīkotā Eiropas Parlamenta sesija. Locekļu pilnvaras nav atjaunojamas.

2.    Komiteja pieņem savu reglamentu. Komitejas priekšsēdētāju saskaņā ar minēto reglamentu ievēlē tās locekļi no sava vidus. Komitejas sekretariātu un finansējumu nosaka Eiropas Parlaments. Komitejas sekretariāts savā darbībā ir pakļauts vienīgi komitejai.

3.    🡺1 Ja Iestāde pieprasa, komiteja sniedz atzinumu par:

a)jebkādiem iespējamiem Eiropas politiskās partijas vai Eiropas politiskā fonda nepārprotamiem un nopietniem to vērtību pārkāpumiem, kuras ir Savienības pamatā, kā tas noteikts 3. panta 1. punkta c)d) apakšpunktā un 3. panta 2. punkta c) apakšpunktā;

b)to, vai kāda Eiropas politiskā partija vai Eiropas politiskais fonds ir apzināti ietekmējis vai mēģinājis ietekmēt Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultātus, izmantojot piemērojamo personas datu aizsardzības noteikumu pārkāpumu;.

Komiteja pirmās daļas a) un b) punktos minētajos gadījumos var pieprasīt Iestādei, Eiropas Parlamenta dienestiem, attiecīgajai Eiropas politiskajai partijai vai Eiropas politiskajam fondam, citām politiskajām partijām, politiskajiem fondiem vai citām ieinteresētajām personām jebkādus attiecīgos dokumentus un pierādījumus, kā arī uzklausīt to pārstāvjus.  Gadījumā, kas minēts pirmās daļas b) punktā, 12.10.a pantā minētā valsts uzraudzības iestāde sadarbojas ar komiteju saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem.🡸

Sagatavojot atzinumus, komiteja pilnībā ņem vērā pamattiesības uz biedrošanās brīvību un nepieciešamību nodrošināt Eiropā politisko partiju plurālismu.

Komitejas atzinums nekavējoties tiek publiskots.

III NODAĻA

EIROPAS POLITISKO PARTIJU UN EIROPAS POLITISKO FONDU TIESISKAIS STATUSS

1512. pants

Tiesībspēja

Eiropas politiskajām partijām un Eiropas politiskajiem fondiem ir Eiropas līmeņa tiesībspēja.

1613. pants

Juridiskā atzīšana un rīcībspēja

Eiropas politiskās partijas un Eiropas politiskos fondus juridiski atzīst un tiem piemīt rīcībspēja visās dalībvalstīs.

1714. pants

Piemērojamās tiesības

1.    Eiropas politiskās partijas un Eiropas politiskos fondus reglamentē šī regula.

2.    Jautājumos, kurus šī regula nereglamentē, vai – ja jautājumi ir reglamentēti tikai daļēji – attiecībā uz aspektiem, kas nav ietverti regulā, Eiropas politiskās partijas un Eiropas politiskos fondus reglamentē piemērojamie valsts tiesību aktu noteikumi dalībvalstī, kurā atrodas to attiecīgās mītnes.

Darbību, ko Eiropas politiskās partijas un Eiropas politiskie fondi veic citās dalībvalstīs, reglamentē attiecīgie šo dalībvalstu tiesību akti.

3.    Jautājumos, kurus nereglamentē šī regula vai saskaņā ar 2. punktu piemērojamie noteikumi, vai – ja tie attiecīgos jautājumus reglamentē tikai daļēji – attiecībā uz aspektiem, kas neietilpst regulējamā jomā, Eiropas politiskās partijas un Eiropas politiskos fondus reglamentē to attiecīgo statūtu noteikumi.

1815. pants

Eiropas līmeņa tiesībspējas iegūšana

1.    Eiropas politiskā partija vai Eiropas politiskais fonds iegūst Eiropas līmeņa tiesībspēju dienā, kad Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī ir publicēts saskaņā ar 109. pantu pieņemtais Iestādes lēmums to reģistrēt.

2.    Ja dalībvalsts, kurā atrodas Eiropas politiskās partijas vai Eiropas politiskā fonda reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja mītne, pieprasa, saskaņā ar 98. pantu iesniegtajam pieteikumam pievieno šīs dalībvalsts izdoto paziņojumu, kurā apliecināts, ka pieteikuma iesniedzējs nodrošinājis atbilstību visām attiecīgajām valsts prasībām pieteikuma iesniegšanai un ka tā statūti atbilst 1714. panta 2. punkta pirmajā daļā minētajiem spēkā esošajiem tiesību aktiem.

3.    Gadījumā, ja pieteikuma iesniedzējam ir tiesībspēja saskaņā ar kādas dalībvalsts tiesību aktiem, Eiropas līmeņa tiesībspējas iegūšanu minētā dalībvalsts uzskata par pāreju no valsts līmeņa tiesībspējas uz turpmāko Eiropas līmeņa tiesībspēju. Šī pēdējā pilnībā saglabā bijušā valsts tiesību subjekta, kurš beidz pastāvēt, jau pastāvošās tiesības un pienākumus. Attiecīgā dalībvalsts nepiemēro pārmērīgus nosacījumus saistībā ar šādu pāreju. Pieteikuma iesniedzējs saglabā savu mītni attiecīgajā dalībvalstī, kamēr netiek publicēts lēmums saskaņā ar 109. pantu.

4.    Ja dalībvalsts, kurā atrodas pieteikuma iesniedzēja mītne, to pieprasa, Iestāde nosaka 1. punktā minēto publikācijas datumu tikai pēc apspriešanās ar šo dalībvalsti.

1916. pants

Eiropas līmeņa tiesībspējas izbeigšanās

1.    Eiropas politiskā partija vai Eiropas politiskais fonds zaudē savu Eiropas līmeņa tiesībspēju pēc tam, kad ⇨ ir paziņots par lēmumu saskaņā ar 11. panta 5. punktu ⇦ stājies spēkā Iestādes lēmums svītrot to no reģistra, kā tas publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Lēmums stājas spēkā trīs mēnešus pēc šādas publikācijas, ja vien attiecīgā Eiropas politiskā partija vai Eiropas politiskais fonds nepieprasa noteikt īsāku laikposmu.

2.    Eiropas politisko partiju vai Eiropas politisko fondu svītro no reģistra ar iestādes lēmumu:

a)saskaņā ar 1110. panta 2. līdz 5. punktu pieņemtā lēmuma rezultātā;

b)1110. panta 6. punktā paredzētajos apstākļos;

c)pēc attiecīgās Eiropas politiskās partijas vai attiecīgā Eiropas politiskā fonda pieprasījuma; vai

d)šā panta 3. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā minētajos gadījumos.

3.    Ja Eiropas politiskā partija vai Eiropas politiskais fonds nopietni nav pildījis attiecīgās saistības saskaņā ar piemērojamajiem valsts tiesību aktiem, kā to paredz 1714. panta 2. punkta pirmā daļa, mītnes dalībvalsts var adresēt Iestādei pienācīgi motivētu reģistrācijas anulēšanas pieprasījumu, kurā precīzi un izsmeļoši jānorāda ⌦ norāda ⌫ nelikumīgās darbības un konkrētās valsts līmeņa prasības, kuras nav izpildītas. Šādos gadījumos Iestāde:

a)jautājumos, kuri ekskluzīvi vai pārsvarā saistīti ar elementiem, kas skar LES 2. pantā minēto vērtību ievērošanu, uz kuru pamata ir dibināta Eiropas Savienība, ierosina pārbaudes procedūru saskaņā ar ⌦ šīs regulas ⌫1110. panta 3. punktu. Piemēro arī ⌦ šīs regulas ⌫ 1110. panta 4., 5. un 6. punktu;

b)pārējos jautājumos un ja ar attiecīgās dalībvalsts pamatoto pieprasījumu tiek apstiprināts, ka visi valsts līmenī pieejamie tiesiskās aizsardzības līdzekļi ir jau izmantoti, nolemj svītrot attiecīgo Eiropas politisko partiju vai Eiropas politisko fondu no reģistra.

Ja Eiropas politiskā partija vai Eiropas politiskais fonds nav pildījis attiecīgās saistības saskaņā ar piemērojamajiem valsts tiesību aktiem, kā to paredz 1714. panta 2. punkta otrā daļa, un ja jautājums ekskluzīvi vai pārsvarā saistīts ar elementiem, kas skar LES 2. pantā minēto vērtību ievērošanu, uz kuru pamata ir dibināta Eiropas Savienība, attiecīgā dalībvalsts var adresēt Iestādei pieprasījumu saskaņā ar šā punkta pirmās daļas noteikumiem. Iestāde rīkojas saskaņā ar šā punkta pirmās daļas a) apakšpunktu.

Visos gadījumos Iestāde rīkojas bez liekas kavēšanās. Iestāde informē attiecīgo dalībvalsti un attiecīgo Eiropas politisko partiju vai Eiropas politisko fondu par turpmāko rīcību, ņemot vērā pamatoto reģistrācijas anulēšanas pieprasījumu.

4.    Iestāde nosaka 1. punktā minēto publikācijas datumu pēc apspriešanās ar dalībvalsti, kurā atrodas Eiropas politiskās partijas vai Eiropas politiskā fonda mītne.

5.    Ja attiecīgā Eiropas politiskā partija vai Eiropas politiskais fonds iegūst tiesībspēju saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā atrodas tās/tā mītne, šī dalībvalsts uzskata, ka Eiropas līmeņa tiesībspēja ir pārveidota par valsts līmeņa tiesībspēju, kas pilnībā saglabā pirms tam pastāvējušās bijušā Eiropas tiesību subjekta tiesības un pienākumus. Attiecīgā dalībvalsts nepiemēro aizliedzošus nosacījumus saistībā ar šādu pāreju.

6.    Ja Eiropas politiskā partija vai Eiropas politiskais fonds neiegūst tiesībspēju saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā atrodas tās/tā mītne, to likvidē saskaņā ar šajā dalībvalstī piemērojamiem tiesību aktiem. Attiecīgā dalībvalsts var pieprasīt, ka pirms likvidācijas attiecīgā partija vai fonds iegūst valsts līmeņa tiesībspēju saskaņā ar 5. punkta noteikumiem.

7.    Visās 5. un 6. punktā minētajās situācijās attiecīgā dalībvalsts nodrošina, ka ir pilnībā ievērots 3. panta bezpeļņas nosacījums. Iestāde un Eiropas Parlamenta kredītrīkotājs var vienoties ar attiecīgo dalībvalsti par Eiropas līmeņa tiesībspējas izbeigšanas kārtību, jo īpaši, lai nodrošinātu no Eiropas Savienības vispārējā budžeta saņemto līdzekļu atgūšanu un atbilstoši 3027. pantam uzlikto jebkādu finansiālo sankciju samaksu.

IV NODAĻA

FINANSĒŠANAS NOTEIKUMI

2017. pants

Finansēšanas nosacījumi

1.    Eiropas politiskā partija, kura reģistrēta saskaņā ar šajā regulā paredzētajiem nosacījumiem un procedūrām, kuru Eiropas Parlamentā pārstāv vismaz viens loceklis un attiecībā uz kuru neizpildās neviens no izslēgšanas kritērijiem, kas minēti Finanšu regulas⌦ Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 ⌫ 136106. panta 1. punktā, var pieteikties finansējumam no Eiropas Savienības vispārējā budžeta saskaņā ar noteikumiem, ko publicējis Eiropas Parlamenta kredītrīkotājs uzaicinājumā izdarīt iemaksas.

2.    Eiropas politiskais fonds, kurš saistīts ar Eiropas politisko partiju, kas ir tiesīga pieteikties finansējumam saskaņā ar 1. punktu, kurš reģistrēts saskaņā ar šajā regulā paredzētajiem nosacījumiem un procedūrām un attiecībā uz kuru neizpildās neviens no izslēgšanas kritērijiem, kas minēti Finanšu regulas⌦ Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 ⌫ 136106. panta 1. punktā, var pieteikties finansējumam no Eiropas Savienības vispārējā budžeta saskaņā ar noteikumiem, ko publicējis Eiropas Parlamenta kredītrīkotājs uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus.

3.    Lai noteiktu tiesības saņemt finansējumu no Eiropas Savienības vispārējā budžeta saskaņā ar šā panta 1. punktu un 3. panta 1. punkta b) apakšpunktu un lai piemērotu 2219. panta 1. punkta noteikumus, Eiropas Parlamenta deputātu uzskata tikai par vienas Eiropas politiskās partijas biedru, kas attiecīgā gadījumā ir tā partija, ar kuru finansējuma pieteikuma iesniegšanas pēdējā dienā ir saistīta viņa valsts vai reģiona politiskā partija.

🡻 2018/673 1. panta 6. punkts (pielāgots)

⇨ jauns

4.    Finanšu iemaksas vai dotācijas no Eiropas Savienības vispārējā budžeta nepārsniedz 90⇨ 95 ⇦ % no gada atmaksājamiem izdevumiem, kas norādīti Eiropas politiskās partijas budžetā, un 95 % no attaisnotajām izmaksām, kas radušās Eiropas politiskajam fondam. Eiropas politiskās partijas var izmantot vēl neizmantoto daļu no Savienības iemaksas, kas piešķirta atmaksājamo izdevumu segšanai, nākamā finanšu gada laikā pēc iemaksas piešķiršanas. Summas, kas nav izmantotas pēc minētā finanšu gada, atgūst saskaņā ar Finanšu regulu⌦ Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 ⌫.⇨ Finanšu iemaksas gadā, kad notiek Eiropas Parlamenta vēlēšanas, var segt 100 % no atmaksājamiem izdevumiem, kas radušies Eiropas politiskajai partijai. ⇦

🡻 1141/2014

5.    Ievērojot 2421. un 2522. pantā noteiktos ierobežojumus, ar finanšu iemaksām atmaksājamie izdevumi ietver administratīvos izdevumus un ar tehnisko palīdzību, sanāksmēm, pētījumiem, pārrobežu pasākumiem, pētniecību, informatīvo darbību un publikācijām saistītos izdevumus, kā arī izdevumus, kas saistīti ar kampaņām.

2118. pants

Pieteikums finansējuma saņemšanai

1.    Lai saņemtu finansējumu no Eiropas Savienības vispārējā budžeta, Eiropas politiskā partija vai Eiropas politiskais fonds, kas atbilst 2017. panta 1. vai 2. punkta nosacījumiem, iesniedz pieteikumu Eiropas Parlamentam pēc uzaicinājuma veikt iemaksas vai iesniegt priekšlikumus.

🡻 2019/493 1. panta 5. punkts (pielāgots)

⇨ jauns

2.    Eiropas politiskajai partijai un Eiropas politiskajam fondam pieteikuma iesniegšanas laikā jāievēro 23. pantā uzskaitītie pienākumi ⌦politiskās partijas un Eiropas politiskie fondi pieteikuma iesniegšanas laikā ievēro 26. pantā uzskaitītos pienākumus.⌫ un Nno pieteikuma iesniegšanas dienas līdz finanšu gada vai līdz tās darbības, uz kuru attiecas iemaksa vai dotācija, beigām ⌦ tie ⌫ aizvien aizvien jābūt reģistrētiem reģistrā un tiem nedrīkst būt ⌦ ir reģistrēti reģistrā un tiem nav ⌫ bijusi piemērota neviena no sankcijām, kas paredzētas 30.27. panta 1. punktā un 2. punkta ⇨ a) apakšpunkta v) līdz ix) punktā⇦ a) apakšpunkta v), vi) un vii) punktā.

🡻 2018/673 1. panta 7. punkts (pielāgots)

2.a3.    Eiropas politiskā partija savā pieteikumā iekļauj pierādījumus, kas apliecina, ka tās sastāvā esošās ES dalībvalstu partijas pēdējos 12 mēnešos pirms pieteikuma iesniegšanas galīgā termiņa savās tīmekļa vietnēs parasti ir ⌦ saskaņā ar 4. panta 1. punkta i) apakšpunktu ⌫skaidri saskatāmi un lietotājdraudzīgā veidā publicējušas attiecīgās Eiropas politiskās partijas politisko programmu un logo.

⇩ jauns

4.    Eiropas politiskā partija pieteikumā iekļauj pierādījumus, kas apliecina tās atbilstību 4. panta 1. punkta j) apakšpunktam un to, ka tajā ietilpstošās partijas 12 mēnešus pirms pieteikuma iesniegšanas savās tīmekļa vietnēs ir pastāvīgi publicējušas informāciju par dzimumu pārstāvību starp kandidātiem pēdējās Eiropas Parlamenta vēlēšanās un par dzimumu pārstāvības situācijas attīstību Eiropas Parlamenta deputātu vidū.

5.    Eiropas politiskā partija savā pieteikumā iekļauj pierādījumus par tās atbilstību 5. pantam, par to, ka tā uztur atjauninātu politiku attiecībā uz politiskās reklāmas izmantošanu un ka tā šo politiku ir īstenojusi 12 mēnešu laikā pirms pieteikumu iesniegšanas termiņa beigām.

🡻 1141/2014 (pielāgots)

63.    Eiropas politiskais fonds pieteikumā iekļauj savu ikgadējo darba programmu vai rīcības plānu.

74.    Eiropas Parlamenta atbildīgais kredītrīkotājs pieņem lēmumu trīs mēnešu laikā pēc uzaicinājuma veikt iemaksas vai iesniegt priekšlikumus termiņa beigām un apstiprina un pārvalda attiecīgās apropriācijas saskaņā ar Finanšu regulu ⌦ Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 ⌫.

85.    Eiropas politiskais fonds var pieteikties finansējumam no Eiropas Savienības vispārējā budžeta vienīgi ar tās Eiropas politiskās partijas starpniecību, ar kuru tas ir saistīts.

2219. pants

Piešķiršanas kritēriji un līdzekļu sadale

🡻 2018/673 1. panta 8. punkts

1.    Attiecīgās apropriācijas, kas ir pieejamas Eiropas politiskajām partijām un Eiropas politiskajiem fondiem, kuriem ir piešķirtas iemaksas vai dotācijas saskaņā ar 2118. pantu, ik gadu sadala, balstoties uz šādu sadales shēmu:

a)10 % sadala vienādās daļās starp saņēmējām Eiropas politiskajām partijām;,

b)90 % sadala starp saņēmējām Eiropas politiskajām partijām proporcionāli to Eiropas Parlamentā ievēlēto deputātu skaitam.

Tādu pašu sadales shēmu izmanto, lai piešķirtu finansējumu Eiropas politiskajiem fondiem, pamatojoties uz to saistību ar kādu no Eiropas politiskajām partijām.

🡻 1141/2014 (pielāgots)

⇨ jauns

2.    Sadale, kas minēta 1. punktā, pamatojas uz Eiropas Parlamentā ievēlēto deputātu skaitu, kuri ir pieteikuma iesniedzējas Eiropas politiskās partijas biedri finansējuma pieteikumu iesniegšanas termiņa pēdējā dienā, ņemot vērā 2017. panta 3. punktu.

Pēc minētās dienas jebkuras minētā skaita izmaiņas neietekmē attiecīgo finansējuma daļu starp Eiropas politiskajām partijām vai Eiropas politiskajiem fondiem. Tas neskar 2017. panta 1. punkta prasību, ka Eiropas politisko partiju Eiropas Parlamentā pārstāv vismaz viens tās biedrs.

2320. pants

Ziedojumi, un iemaksas ⌦ un pašu resursi ⌫

1.    Eiropas politiskās partijas un Eiropas politiskie fondi var pieņemt ziedojumus no fiziskām vai juridiskām personām, un tie nepārsniedz EUR 18000 gadā no viena ziedotāja.

2.    Eiropas politiskās partijas un Eiropas politiskie fondi, iesniedzot gada finanšu pārskatus saskaņā ar 2623. pantu, nosūta arī sarakstu ar visiem ziedotājiem, kā arī to atbilstošajiem ziedojumiem, norādot katra ziedojuma veidu un vērtību. Šo punktu piemēro arī biedru iemaksām, ko veic Eiropas politiskajās partijās ietilpstošās partijas un Eiropas politiskajos fondos ietilpstošās organizācijas.

Attiecībā uz fizisku personu ziedojumiem, kas pārsniedz EUR 1500, bet nepārsniedz vai ir vienādi ar EUR 3000, attiecīgā Eiropas politiskā partija vai Eiropas politiskais fonds norāda, vai atbilstošie ziedotāji ir snieguši iepriekšēju piekrišanu publiskošanai saskaņā ar 3632. panta 1. punkta e) apakšpunktu.

3.    Par ziedojumiem, ko Eiropas politiskā partija un Eiropas politiskais fonds saņēmuši⇨ , un par izdevumiem, kas segti no šiem ziedojumiem,  ⇦ sešu mēnešu laikā pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām, reizi nedēļā rakstiski paziņo Iestādei saskaņā ar 2. punktu.

4.    Par katru atsevišķu ziedojumu, kas pārsniedz EUR 12000 un ko ir pieņēmusi Eiropas politiskā partija un Eiropas politiskais fonds, nekavējoties rakstiski paziņo Iestādei saskaņā ar 2. punktu.

⇩ jauns

5. Attiecībā uz visiem ziedojumiem, kuru vērtība pārsniedz EUR 3000, Eiropas politiskās partijas un Eiropas politiskie fondi pieprasa ziedotājiem sniegt informāciju, kas nepieciešama to pienācīgai identificēšanai. Eiropas politiskās partijas un Eiropas politiskie fondi saņemto informāciju nosūta Iestādei pēc tās pieprasījuma.

Iestāde izveido pirmās daļas vajadzībām izmantojamo veidlapu.

🡻 1141/2014 (pielāgots)

65.    Eiropas politiskās partijas un Eiropas politiskie fondi nepieņem:

a)anonīmus ziedojumus vai iemaksas;

b)ziedojumus no Eiropas Parlamenta politisko grupu budžeta;

c)ziedojumus no jebkuras publiskas iestādes (dalībvalsts vai trešās valsts) vai no jebkura uzņēmuma, attiecībā uz kuru šāda publiska iestāde var tieši vai netieši īstenot dominējošu ietekmi atbilstīgi savām īpašumtiesībām uz to, savai finansiālajai līdzdalībai tajā vai noteikumiem, kuri attiecas uz šo uzņēmumu; vai

d)ziedojumus no jebkādām privātām vienībām, kas atrodas kādā trešā valstī, vai no kādas trešās valsts indivīdiem, kuri nav tiesīgi balsot Eiropas vēlēšanās.

76.    Ziedojumu, kas nav atļauts saskaņā ar šo regulu, 30 dienu laikā pēc dienas, kad Eiropas politiskā partija vai Eiropas politiskais fonds to saņēmis:

a)atmaksā ziedotājam vai personai, kas rīkojas ziedotāja vārdā; vai

b)ja ziedojumu atmaksāt nav iespējams, par to paziņo Iestādei un Eiropas Parlamentam.

⌦Ja saskaņā ar pirmās daļas b) apakšpunktu ir paziņots par ziedojumu, ⌫ Eiropas Parlamenta kredītrīkotājs izdod iekasēšanas rīkojumu un pilnvaro atgūšanu saskaņā ar Finanšu regulas ⌦Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 ⌫ 98. līdz 100. panta noteikumiem. Līdzekļus ieraksta kā vispārējos ieņēmumus Eiropas Savienības vispārējā budžeta Eiropas Parlamenta iedaļā.

⇩ jauns

8.    Iestāde veic pārbaudes, ja tai ir pamats uzskatīt, ka kāds ziedojums ir piešķirts, pārkāpjot šo regulu. Šajā nolūkā tā var pieprasīt papildu informāciju no Eiropas politiskās partijas vai Eiropas politiskā fonda un to ziedotājiem.

🡻 1141/2014 (pielāgots)

⇨ jauns

97.    ⌦Iemaksas no Eiropas politiskās partijas biedriem,⌫ ⇨kuru mītne ir kādā dalībvalstī vai kuri ir kādas dalībvalsts pilsoņi, vai no sastāvā esošām partijām, kuru mītne ir kādā Eiropas Padomes dalībvalstī, ⇦ ir pieļaujamas. ⌦Biedru⌫ Šādu iemaksu ⌦ kopējais⌫ apjoms nepārsniedz 40 % no attiecīgās Eiropas politiskās partijas gada budžeta. ⇨ Tādu sastāvā esošo partiju iemaksu vērtība, kuru mītne atrodas ārpus Savienības esošā valstī, nepārsniedz 10 % no biedru kopējām iemaksām. ⇦

108.    Iemaksas Eiropas politiskajā fondā, ko veic tā biedri un Eiropas politiskā partija⌦ no Eiropas politiskā fonda biedriem, ⌫ ⇨ kuru mītne ir kādā dalībvalstī vai kas ir kādas dalībvalsts pilsoņi, vai no dalīborganizācijām, kuru mītne ir kādā Eiropas Padomes dalībvalstī, un no Eiropas politiskās partijas ⇦, ar kuru tas ir saistīts, ir pieļaujamas. ⌦Biedru iemaksu kopējais⌫Šādu iemaksu apjoms nepārsniedz 40 % nominētā Eiropas politiskā fonda gada budžeta, un tās ⌦ nav ⌫ nevar būt iegūtas no līdzekļiem, ko no Eiropas Savienības vispārējā budžeta saņēmusi Eiropas politiskā partija saskaņā ar šo regulu.⇨  Tādu dalīborganizāciju, kuru mītne atrodas valstī ārpus Savienības, iemaksu vērtība nepārsniedz 10 % no biedru kopējām iemaksām. ⇦

Pierādīšanas pienākums ir attiecīgajai Eiropas politiskajai partijai, kas savos pārskatos skaidri norāda to līdzekļu izcelsmi, kas izmantoti, lai finansētu ar to saistīto Eiropas politisko fondu.

119.    Neskarot 87. un 98. punktu, Eiropas politiskās partijas un Eiropas politiskie fondi var akceptēt pilsoņu, kas ir to biedri, iemaksas apmērā līdz EUR 18000 gadā no viena biedra, ja šādas iemaksas attiecīgais biedrs veicis savā vārdā.

Pirmajā daļā norādītā robežvērtība netiek piemērota, ja attiecīgais biedrs ir arī ievēlēts par Eiropas Parlamenta, valsts parlamenta, reģionālā parlamenta vai reģionālās asamblejas deputātu.

1210.    Iemaksas, kuras šajā regulā nav atļautas, tiek atmaksātas saskaņā ar 76. punktu.

⇩ jauns

13.    Eiropas politiskās partijas vai Eiropas politiskā fonda pašu resursu vērtība, ko rada pašu saimnieciskā darbība, nepārsniedz 5 % no attiecīgās Eiropas politiskās partijas vai Eiropas politiskā fonda gada budžeta.

🡻 1141/2014 (pielāgots)

2421. pants

Kampaņu finansēšana saistībā ar Eiropas Parlamenta vēlēšanām

1.    Ievērojot šā punkta otro daļu, Eiropas politisko partiju finansējumu no Eiropas Savienības vispārējā budžeta vai no jebkāda cita avota drīkst izmantot, lai finansētu kampaņas, ko Eiropas politiskās partijas rīko saistībā ar Eiropas Parlamenta vēlēšanām, kurās tās vai to biedri piedalās, kā noteikts 3. panta 1. punkta d)f) apakšpunktā.

Saskaņā ar 8. pantu Aktā par Eiropas Parlamenta locekļu ievēlēšanu vispārējās tiešās vēlēšanās 36 Eiropas Parlamenta vēlēšanu izdevumu finansēšanu un iespējamos ierobežojumus politiskajām partijām, kandidātiem un trešām personām papildus dalībai tajās katrā dalībvalstī reglamentē valsts tiesību akti.

⇩ jauns

2.    Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu finansējumu no Eiropas Savienības vispārējā budžeta vai no jebkāda cita avota nedrīkst izmantot, lai finansētu tautas nobalsošanas kampaņas, ja šīs kampaņas attiecas uz Savienības līgumu īstenošanu.

🡻 1141/2014 (pielāgots)

⇨ jauns

32.    Izdevumus, kas saistīti ar 1. ⇨ un 2. ⇦ punktā minētajām kampaņām, Eiropas politiskā partija skaidri norāda gada finanšu pārskatā.

2522. pants

Finansēšanas aizliegums

1.    Neatkarīgi no 2421. panta 1. punkta Eiropas politisko partiju finansējumu no Eiropas Savienības vispārējā budžeta vai no jebkāda cita avota nedrīkst izmantot, lai tieši vai netieši finansētu citas politiskās partijas, un jo īpaši valstu partijas vai kandidātus. Uz šīm valstu politiskajām partijām un kandidātiem arī turpmāk attiecas valsts noteikumi.

2.    Eiropas politisko fondu finansējumu no Eiropas Savienības vispārējā budžeta vai no jebkāda cita avota neizmanto citam nolūkam, izņemot, lai finansētu to uzdevumus, kā uzskaitīts 2. panta 4. punktā, un lai segtu izdevumus, kas tieši saistīti ar mērķiem, kuri izklāstīti to statūtos saskaņā ar 65. pantu. Jo īpaši to neizmanto, lai tieši vai netieši finansētu vēlēšanas, politiskās partijas vai kandidātus, vai citus fondus.

3.    Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu finansējumu no Eiropas Savienības vispārējā budžeta vai no jebkāda cita avota neizmanto, lai finansētu tautas nobalsošanas kampaņas.

V NODAĻA

KONTROLE UN SANKCIJAS

2623. pants

Pārskati, paziņošanas un revīzijas pienākums

1.    Vēlākais sešu mēnešu laikā pēc finanšu gada beigām Eiropas politiskās partijas un Eiropas politiskie fondi iesniedz Iestādei, nosūtot kopiju Eiropas Parlamenta kredītrīkotājam un kompetentajam valsts kontaktpunktam to mītnes dalībvalstī:

a)gada finanšu pārskatus un pievienotās piezīmes par ieņēmumiem un izdevumiem, aktīviem un saistībām finanšu gada sākumā un beigās saskaņā ar savas mītnes dalībvalsts tiesību aktiem un gada finanšu pārskatus, kuru pamatā ir starptautiskie grāmatvedības standarti, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1606/2002 2. pantā;

b)neatkarīgas organizācijas vai eksperta sagatavotu ārējās revīzijas ziņojumu par gada finanšu pārskatiem, kas aptver gan šo gada finanšu pārskatu ticamību, gan tajā norādīto ieņēmumu un izdevumu likumību un pareizību; un

c)sarakstu ar ziedotājiem un iemaksu izdarītājiem un atbilstošajiem ziedojumiem un iemaksām, kas paziņoti saskaņā ar 2320. panta 2., 3. un 4. punktu.

2.    Ja izdevumi Eiropas politiskajai partijai radušies kopīgi ar valstu politiskajām partijām vai Eiropas politiskajam fondam – kopīgi ar valstu politiskajiem fondiem vai ar citām organizācijām, pierādījumus par izdevumiem, kas radušies Eiropas politiskajai partijai vai Eiropas politiskajam fondam tieši vai caur šīm trešām personām, iekļauj gada finanšu pārskatā, kas minēts 1. punktā.

3.    Šā panta 1. punkta b) apakšpunktā minētās neatkarīgās ārējās organizācijas vai ekspertus izvēlas, pilnvaro un apmaksā Eiropas Parlaments. Tie tiek pienācīgi pilnvaroti revidēt pārskatus saskaņā ar to mītnes vai uzņēmējdarbības veikšanas dalībvalstī piemērojamiem tiesību aktiem.

4.    Eiropas politiskās partijas un Eiropas politiskie fondi sniedz neatkarīgo organizāciju vai ekspertu pieprasīto informāciju, kas tiem nepieciešama revīzijas veikšanai.

5.    Neatkarīgās organizācijas vai eksperti informē Iestādi un Eiropas Parlamenta kredītrīkotāju par jebkādām aizdomām par nelikumīgām darbībām, krāpšanu vai korupciju, kas var kaitēt Savienības finansiālajām interesēm. Iestāde un Eiropas Parlamenta kredītrīkotājs informē par to attiecīgos valsts kontaktpunktus.

2724. pants

Vispārējie kontroles noteikumi

1.    Šajā regulā paredzēto Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu pienākumu īstenošanas kontroli veic Iestāde, Eiropas Parlamenta kredītrīkotājs un kompetentās dalībvalstis, savstarpēji sadarbojoties.

2.    Iestāde kontrolē, vai Eiropas politiskās partijas un Eiropas politiskie fondi pilda pienākumus, kas izriet no šīs regulas, jo īpaši saistībā ar 3. pantu, 4. panta 1. punkta a), b) un d) līdz f) apakšpunktua), b), d), e) un f) apakšpunktu, 6.5. panta 1. punkta a) līdz e) un g) apakšpunktu, 10.9. panta 5. un 6. punktu, 2320, 2421 un 2522. pantu.

Eiropas Parlamenta kredītrīkotājs saskaņā ar Finanšu regulu⌦ Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 ⌫ kontrolē, vai Eiropas politiskās partijas un Eiropas politiskie fondi īsteno pienākumus saistībā ar Savienības finansējumu, kuri izriet no šīs regulas. Veicot šādu kontroli, Eiropas Parlaments īsteno nepieciešamos pasākumus tādas krāpšanas novēršanas un apkarošanas jomā, kura ietekmē Savienības finansiālās intereses.

3.    Iestādes un Eiropas Parlamenta kredītrīkotāja veikto kontroli, kas minēta 2. punktā, neattiecina uz to, vai Eiropas politiskās partijas un Eiropas politiskie fondi pilda pienākumus, kas izriet no 1714. pantā minētajiem piemērojamajiem valsts tiesību aktiem.

4.    Eiropas politiskās partijas un Eiropas politiskie fondi sniedz Iestādes, Eiropas Parlamenta kredītrīkotāja, Revīzijas palātas, Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) vai dalībvalstu pieprasīto informāciju, kas nepieciešama, lai veiktu kontroles, par kurām tie ir atbildīgi saskaņā ar šo regulu.

Pēc pieprasījuma un kontroles par atbilstību 2320. pantam nolūkos Eiropas politiskās partijas un Eiropas politiskie fondi sniedz Iestādei informāciju par iemaksām, kuras veikuši individuāli biedri, un par šādu biedru identitāti. Turklāt attiecīgos gadījumos Iestāde var pieprasīt Eiropas politiskajām partijām sniegt to biedru parakstītus atbilstības paziņojumus, kuriem ir vēlēts mandāts, kontroles veikšanai par atbilstību 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta pirmajā daļāi) punktā minētajam nosacījumam.

2825. pants

Īstenošana un kontrole attiecībā uz Savienības finansējumu

1.    Apropriācijas Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu finansēšanai nosaka saskaņā ar ikgadējo budžeta procedūru un īsteno saskaņā ar šo regulu un Finanšu regulu⌦ Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 ⌫.

Noteikumus attiecībā uz iemaksām un dotācijām nosaka Eiropas Parlamenta kredītrīkotājs uzaicinājumā veikt iemaksas un uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus.

2.    Finansējuma, kas saņemts no Eiropas Savienības vispārējā budžeta, un tā izmantošanas kontroli īsteno saskaņā ar Finanšu regulu ⌦ Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 ⌫.

Kontroli veic arī, pamatojoties uz ikgadēju revīziju, ko veic neatkarīgs ārējais revidents, kā paredzēts 2623. panta 1. punktā.

3.    Revīzijas palāta īsteno savas revīzijas pilnvaras saskaņā ar LESD 287. pantu.

4.    Eiropas politiskā partija un Eiropas politiskais fonds, kas ir saņēmuši finansējumu saskaņā ar šo regulu, pēc Revīzijas palātas pieprasījuma iesniedz tai dokumentus vai informāciju, kas Revīzijas palātai vajadzīga, lai tā varētu veikt savus pienākumus.

5.    Iemaksu un dotāciju lēmumā vai nolīgumā skaidri paredz, ka Eiropas Parlaments un Revīzijas palāta revidē Eiropas politisko partiju, kas saņēmusi iemaksas, vai Eiropas politisko fondu, kas ir saņēmis dotāciju no Eiropas Savienības vispārējā budžeta, pamatojoties uz grāmatvedības dokumentiem un uz vietas.

6.    Revīzijas palāta un Eiropas Parlamenta kredītrīkotājs vai jebkura cita ārēja struktūra, ko pilnvarojis Eiropas Parlamenta kredītrīkotājs, var veikt vajadzīgās pārbaudes uz vietas, lai pārbaudītu izdevumu likumību un iemaksu un dotāciju lēmuma vai nolīguma noteikumu pienācīgu īstenošanu, un Eiropas politisko fondu gadījumā – darba programmas vai darbības pienācīgu īstenošanu. Konkrētā Eiropas politiskā partija vai Eiropas politiskais fonds sniedz dokumentus vai informāciju, kas vajadzīga, lai izpildītu šo uzdevumu.

7.    OLAF var veikt izmeklēšanu, tostarp klātienes pārbaudes un inspekcijas, saskaņā ar noteikumiem un procedūrām, kas izklāstītas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES, Euratom) Nr. 883/2013 37 un Padomes Regulā (Euratom, EK) Nr. 2185/96 38 , lai noteiktu, vai notikusi krāpšana, korupcija vai kāda cita nelikumīga darbība, kas ietekmē Savienības finansiālās intereses saistībā ar iemaksām vai dotācijām saskaņā ar šo regulu. Attiecīgā gadījumā rezultāti var būt par pamatu atgūšanas lēmumiem, ko pieņem Eiropas Parlamenta kredītrīkotājs.

2926. pants

Tehniskā palīdzība

Visu veidu tehniskā palīdzība, ko Eiropas Parlaments sniedz Eiropas politiskajām partijām, pamatojas uz vienlīdzīgas attieksmes principu. To piešķir saskaņā ar nosacījumiem, kas nav nelabvēlīgāki par nosacījumiem, kuri noteikti citām ārējām organizācijām un apvienībām, kam var piešķirt līdzīgus atvieglojumus, un to sniedz pret faktūrrēķinu un samaksu.

3027. pants

Sankcijas

1.    Saskaņā ar 1916. pantu Iestāde izlemj sankcijas veidā svītrot Eiropas politisko partiju vai Eiropas politisko fondu no reģistra šādās situācijās:

a)ja ⇨ attiecīgā partija vai fonds ir kādā no izslēgšanas situācijām, kas minētas Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 136. panta 1. punktā ⇦ attiecībā uz attiecīgo partiju vai fondu ir pieņemts tiesas spriedums, kuram ir res judicata spēks, par nelikumīgām darbībām, kas kaitē Savienības finanšu interesēm, kā tas noteikts Finanšu regulas 106. panta 1. punktā;

🡻 2018/673 1. panta 9. punkta a) apakšpunkts

b)ja saskaņā ar 1110. panta 2. līdz 5. punktā paredzētajām procedūrām ir noteikts, ka tā/tas vairs neatbilst vienam vai vairākiem no 3. panta 1. vai 2. punktā paredzētajiem nosacījumiem;

🡻 2018/673 1. panta 9. punkta b) apakšpunkts (pielāgots)

cba)ja lēmums reģistrēt attiecīgo partiju vai fondu ir balstīts uz nepareizu vai maldinošu informāciju, par kuru atbildīgs ir pieteikuma iesniedzējs, vai ja šāds lēmums ir iegūts ar viltu; vai

🡻 1141/2014

⇨ jauns

dc)ja dalībvalsts iesniegtais reģistrācijas anulēšanas pieprasījums, kura pamatā ir nopietna valsts tiesību aktos paredzēto pienākumu neizpilde, atbilst 1916. panta 3. punkta b) apakšpunktā paredzētajām prasībām.

2.    Iestāde uzliek finansiālas sankcijas šādās situācijās:

a)izdarīti nekvantificējami pārkāpumi:

i)neatbilstības gadījumā 109. panta 5. vai 6. punkta prasībām;

ii)ja netiek pildītas saistības un ja Eiropas politiskās partijas vai Eiropas politiskā fonda saskaņā ar 4. panta 1. punkta a), b) un d) līdz f) a), b), d), e) f), ⇨ i) un j)  ⇦ apakšpunktu un 6.5. panta 1. punkta a), b), d) un e) apakšpunktu sniegtā informācija nav atbilstoša;

iii)ja nav iesniegts saraksts ar ziedotājiem un to atbilstošajiem ziedojumiem saskaņā ar 2320. panta 2. punktu vai nav iesniegts paziņojums par ziedojumiem saskaņā ar 2320. panta 3. un 4. punktu;

iv)gadījumos, kad Eiropas politiskā partija vai Eiropas politiskais fonds nav ievērojis 2623. panta 1. punktā vai 2724. panta 4. punktā noteiktos pienākumus;

v)ja attiecībā uz Eiropas politisko partiju vai Eiropas politisko fondu ir pieņemts tiesas spriedums, kuram ir res judicata spēks, par nelikumīgām darbībām, kas kaitē Savienības finanšu interesēm, kā tas noteikts Finanšu regulas 106. panta 1. punktā ⇨ attiecīgā partija vai fonds ir kādā no izslēgšanas situācijām, kas minētas Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 136. panta 1. punktā ⇦;

vi)ja attiecīgā Eiropas politiskā partija vai attiecīgais Eiropas politiskais fonds kādā brīdī tīši nav sniedzis informāciju vai tīši sniedzis nepareizu vai maldinošu informāciju vai kad organizācijas, kuras ar šo regulu ir pilnvarotas veikt revīzijas vai pārbaudes par finansējuma saņēmējiem no Eiropas Savienības vispārējā budžeta, atklāj neprecizitātes gada finanšu pārskatos, kuras saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes 39 Regulas (EK) Nr. 1606/2002 2. pantā, uzskatāmas par posteņu neuzrādīšanu vai nepareizu uzrādīšanu;

🡻 2019/493 1. panta 6. punkta a) apakšpunkts

vii)ja saskaņā ar 12.10.a pantā paredzēto pārbaudes procedūru tiek konstatēts, ka Eiropas politiskā partija vai Eiropas politiskais fonds ir apzināti ietekmējis vai mēģinājis ietekmēt Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultātus, izmantojot piemērojamo personas datu aizsardzības noteikumu pārkāpumu;

⇩ jauns

viii)ja nav sniegti pierādījumi par logo izmantošanu un politisko programmu publicēšanu saskaņā ar 21. panta 3. punktu;

ix)ja netiek sniegti pierādījumi par dzimumu pārstāvību saskaņā ar 21. panta 4. punktu.

🡻 1141/2014 (pielāgots)

⇨ jauns

b)izdarīti kvantificējami pārkāpumi:

i)Eiropas politiskā partija vai Eiropas politiskais fonds ir pieņēmis ziedojumus un iemaksas, kas nav atļautas saskaņā ar 2320. panta 1. vai 5. punktu, ja vien nav izpildīti 2320. panta 76. punkta nosacījumi;

ii)neatbilstības gadījumā 2421. un 2522. panta prasībām.

3.    Eiropas Parlamenta kredītrīkotājs var uz laikposmu līdz pieciem gadiem izslēgt Eiropas politisko partiju vai Eiropas politisko fondu no turpmāka Savienības finansējuma vai līdz 10 gadiem gadījumos, kad tā/tas izdarījis atkārtotu pārkāpumu piecu gadu laikā, ja tā/tas atzīts par vainīgu jebkādos 2. punkta a) apakšpunkta v) un vi) punktā uzskaitītajos pārkāpumos. Šis noteikums neskar Eiropas Parlamenta kredītrīkotāja pilnvaras, kas paredzētas Finanšu regulas⌦ Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 ⌫ 204.n 231. pantā.

4.    Šā panta 2. un 3. punkta piemērošanas nolūkos Eiropas politiskajai partijai vai Eiropas politiskajam fondam piemēro šādas finansiālas sankcijas:

a)nekvantificējamu pārkāpumu gadījumos – ⌦ šādu ⌫ fiksētu procentuālo apmēru no attiecīgās Eiropas politiskās partijas vai Eiropas politiskā fonda gada budžeta:

i)⇨ līdz ⇦ 5 %; vai

ii)⇨ no 5 % līdz 10 % ⇦ 7,5 %, ja izdarīti vienlaicīgi pārkāpumi;, vai

iii)⇨ no 10 % līdz 15 % ⇦ 20 %, ja izdarīts atkārtots pārkāpums;,  vai

⇩ jauns

iv)no 15 % līdz 20 % vairākkārtīgi atkārtotu pārkāpumu gadījumā;

🡻 1141/2014 (pielāgots)

⇨ jauns

v)vienu trešdaļu no iepriekš⌦ i) līdz iv) punktā ⌫ norādītā procentuālā apmēra, ja Eiropas politiskā partija vai Eiropas politiskais fonds brīvprātīgi deklarējis pārkāpumu, pirms Iestāde uzsākusi oficiālu izmeklēšanu, pat vienlaicīgu vai atkārtotu pārkāpumu gadījumā, un attiecīgā partija vai fonds īstenojis attiecīgus koriģējošus pasākumus;,

vi)50 % apmērā no attiecīgās Eiropas politiskās partijas vai Eiropas politiskā fonda gada budžeta par iepriekšējo gadu, ja attiecībā uz to ir pieņemts tiesas spriedums, kuram ir res judicata spēks, par nelikumīgām darbībām, kas kaitē Savienības finanšu interesēm, kā tas noteikts ⇨ ja tas ir kādā no izslēgšanas situācijām, kas minētas ⇦ Finanšu regulas⌦ Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 ⌫ 106136. panta 1. punktā;

b)kvantificējamu pārkāpumu gadījumā – fiksētu procentuālo apmēru no nepamatoti saņemtajām vai nepaziņotajām summām atbilstoši turpmāk norādītajai skalai, nepārsniedzot 10 % no attiecīgās Eiropas politiskās partijas vai Eiropas politiskā fonda gada budžeta:

–i)    100 % no nepamatoti saņemtajām vai nepaziņotajām summām, ja tās nepārsniedz EUR 50000;,  vai

–ii)    150 % no nepamatoti saņemtajām vai nepaziņotajām summām, ja tās pārsniedz EUR 50000, bet nepārsniedz EUR 100000;, vai

–iii)    200 % no nepamatoti saņemtajām vai nepaziņotajām summām, ja tās pārsniedz EUR 100000, bet nepārsniedz EUR 150000;, vai

–iv)    250 % no nepamatoti saņemtajām vai nepaziņotajām summām, ja tās pārsniedz EUR 150000, bet nepārsniedz EUR 200000;, vai

–v)    300 % no nepamatoti saņemtajām vai nepaziņotajām summām, ja tās pārsniedz EUR 200000;, vai

–vi)    vienu trešdaļu no iepriekš ⌦ i) līdz v) punktā ⌫ norādītā procentuālā apmēra, ja Eiropas politiskā partija vai Eiropas politiskais fonds labprātīgi deklarējis pārkāpumu, pirms Iestāde un/vai Eiropas Parlamenta kredītrīkotājs oficiāli uzsākuši izmeklēšanu, un attiecīgā partija vai fonds veicis attiecīgus koriģējošus pasākumus.

Lai piemērotu iepriekš ⌦ pirmajā daļā ⌫ norādītās procentu likmes, ikviens ziedojums vai maksājums jāapskata atsevišķi.

5.    Ikreiz, kad Eiropas politiskā partija vai Eiropas politiskais fonds ir izdarījis vienlaicīgus šīs regulas pārkāpumus, tai/tam tiek noteikta tikai par smagāko pārkāpumu paredzētā sankcija, ja vien 4. punkta pirmās daļas a) apakšpunkts neparedz citādi.

6.    Uz šajā regulā paredzētajām sankcijām attiecina piecu ⇨ desmit ⇦ gadu noilguma termiņu, skaitot no dienas, kad attiecīgais pārkāpums izdarīts, bet turpināta vai atkārtota pārkāpuma gadījumā – skaitot no dienas, kurā pārkāpumi izbeigti.

🡻 2019/493 1. panta 6. punkta b) apakšpunkts

7.    Ja valsts uzraudzības iestādes lēmums, kas minēts 12.10. pantā, ir atcelts vai ja tiesiskās aizsardzības līdzeklis pret šādu lēmumu ir bijis sekmīgs, ar noteikumu, ka ir izsmelti visi valsts tiesiskās aizsardzības līdzekļi, Iestāde pēc attiecīgās Eiropas politiskās partijas vai Eiropas politiskā fonda pieprasījuma pārskata jebkuru sankciju, kas piemērota saskaņā ar 2. punkta a) apakšpunkta vii) punktu.

🡻 2018/673 1. panta 10. punkts

31.27.a pants

Fizisku personu atbildība

Ja Iestāde uzliek finansiālas sankcijas situācijās, kas minētas  2730. panta 2. punkta a) apakšpunkta v) vai vi) punktā, tā, lai atgūtu naudas līdzekļus saskaņā ar 3430. panta 2. punktu, var konstatēt, ka arī fiziskā persona, kas ir Eiropas politiskās partijas vai Eiropas politiskā fonda pārvaldes, vadības vai uzraudzības struktūras loceklis vai kam ir Eiropas politiskās partijas vai Eiropas politiskā fonda pārstāvības, lēmumu pieņemšanas vai kontroles pilnvaras, ir atbildīga par pārkāpumu šādos gadījumos:

a)situācijā, kas minēta 3027. panta 2. punkta a) apakšpunkta v) punktā, ja šajā noteikumā minētajā spriedumā ir konstatēts, ka arī fiziskā persona ir atbildīga par attiecīgajām nelikumīgajām darbībām;

b)situācijā, kas minēta 27. panta 2. punkta a) apakšpunkta vi) punktā, ja arī fiziskā persona ir atbildīga par attiecīgo rīcību vai neprecizitātēm.

🡻 1141/2014

3228. pants

Sadarbība starp Iestādi, Eiropas Parlamenta kredītrīkotāju un dalībvalstīm

1.    Iestāde, Eiropas Parlamenta kredītrīkotājs un dalībvalstis, izmantojot valsts kontaktpunktus, apmainās ar informāciju un regulāri informē cits citu par jautājumiem, kas saistīti ar finansēšanas noteikumiem, kontrolēm un sankcijām.

2.    Turklāt tie vienojas par to, kā šī informācijas apmaiņa notiek praktiski, tostarp par noteikumiem konfidenciālas informācijas vai pierādījumu atklāšanai un par sadarbību dalībvalstu starpā.

⇩ jauns

3.    Iestāde un Eiropas Parlamenta kredītrīkotājs regulāri apmainās ar viedokļiem un informāciju par šīs regulas interpretāciju un īstenošanu.

🡻 1141/2014 (pielāgots)

🡺1 2018/673 1. panta 11. punkta a) apakšpunkts

⇨ jauns

43.    Eiropas Parlamenta kredītrīkotājs informē Iestādi par jebkādiem iegūtiem datiem, kuri var būt par iemeslu sankciju piemērošanai saskaņā ar 3027. panta 2. līdz 4. punktu, lai Iestāde varētu veikt atbilstošus pasākumus.⇨  Iestāde pieņem lēmumu par sankciju piemērošanu [6 mēnešu laikā]. ⇦

54.    Iestāde informē Eiropas Parlamenta kredītrīkotāju par ikvienu lēmumu, kas pieņemts par sankcijām, lai ļautu tam izdarīt attiecīgus secinājumus saskaņā ar Finanšu regulu ⌦ Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 ⌫.

3329. pants

Koriģējoši pasākumi un labas pārvaldības principi

1.    ⇨ Lai pilnībā izpildītu 38. pantā minētos pienākumus, ⇦ Ppirms pieņemt galīgo lēmumu ⌦Iestādes galīgā lēmuma⌫ saistībā ar jebkuru no  30.27. pantā minētajām sankcijām, Iestāde vai Eiropas Parlamenta kredītrīkotājs dod attiecīgajai Eiropas politiskajai partijai vai Eiropas politiskajam fondam iespēju ieviest pasākumus, kas vajadzīgi, lai labotu situāciju pieņemamā laikposmā, kas parasti nepārsniedz vienu mēnesi. Jo īpaši Iestāde vai Eiropas Parlamenta kredītrīkotājs dod iespēju labot pārrakstīšanās un aritmētiskas kļūdas, vajadzības gadījumā iesniegt papildu dokumentus vai informāciju vai labot nenozīmīgas kļūdas.

2.    Ja Eiropas politiskā partija vai Eiropas politiskais fonds nav veicis koriģējošos pasākumus 1. punktā noteiktajā termiņā, tiek lemts par atbilstošām sankcijām, kas minētas 3027. pantā.

3.    Panta 1. un 2. punktu nepiemēro apstākļos, kas noteikti 3. panta 1. punkta b) līdz d) apakšpunktāb) līdz f) apakšpunktā un 3. panta 2. punkta c) apakšpunktā.

3430. pants

Atgūšana

1.    Pamatojoties uz Iestādes lēmumu no reģistra svītrot Eiropas politisko partiju vai Eiropas politisko fondu, Eiropas Parlamenta kredītrīkotājs atceļ vai izbeidz spēkā esošu lēmumu vai nolīgumu par Savienības finansējumu, izņemot 1916. panta 2. punkta c) apakšpunktā un 3. panta 1. punkta b) un d) apakšpunktāb) un f) apakšpunktā paredzēto gadījumu. Turklāt tas atgūst jebkuru Savienības finansējumu, tostarp neiztērētos Savienības līdzekļus no iepriekšējiem gadiem.

2.    🡺1 Eiropas politiskā partija vai Eiropas politiskais fonds, kam piemērotas sankcijas, pamatojoties uz jebkādu pārkāpumu, kurš minēts 3027. panta 1. punktā un 3027. panta 2. punkta a) apakšpunkta v) un vi) punktā, minētā iemesla dēļ vairs neatbilst 2118. panta 2. punktam. Tā rezultātā Eiropas Parlamenta kredītrīkotājs atceļ iemaksu vai dotāciju nolīgumu vai lēmumu par Savienības finansējumu, kas saņemts saskaņā ar šo regulu, un atgūst nepamatoti samaksātās summas saskaņā ar iemaksu vai dotāciju nolīgumu vai lēmumu, tostarp visus neizlietotos Savienības līdzekļus no iepriekšējiem gadiem. Eiropas Parlamenta kredītrīkotājs atgūst arī summas, kas nepamatoti samaksātas saskaņā ar iemaksu vai dotāciju nolīgumu vai lēmumu, no fiziskas personas, attiecībā uz kuru pieņemts lēmums saskaņā ar 31.27.a pantu, attiecīgos gadījumos ņemot vērā izņēmuma apstākļus, kas attiecas uz šo fizisko personu.  🡸

🡻 2018/673 1. panta 11. punkta b) apakšpunkts

Šādā finansējuma izbeigšanas gadījumā Eiropas Parlamenta kredītrīkotāja maksājumi tiek ierobežoti līdz Eiropas politiskās partijas atmaksājamiem izdevumiem vai Eiropas politiskā fonda attiecināmajām izmaksām, kas radušās līdz dienai, kad stājas spēkā lēmums par finansēšanas izbeigšanu.

🡻 1141/2014 (pielāgots)

⇨ jauns

Šo punktu piemēro arī 1916. panta 2. punkta c) apakšpunktā un 3. panta 1. punkta b) un d) apakšpunktāb) un f) apakšpunktā minētajos gadījumos.

VI NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

3531. pants

Informācijas nodrošināšana pilsoņiem

Saskaņā ar 24.21. un 25.22. pantu, kā arī Eiropas politisko partiju statūtiem un iekšējām procedūrām tās saistībā ar Eiropas Parlamenta vēlēšanām var veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai informētu Savienības pilsoņus par saikni starp attiecīgajām valstu politiskajām partijām un kandidātiem un Eiropas politiskajām partijām.

3632. pants

Pārredzamība

1.    Eiropas Parlaments, pilnvarojot tā kredītrīkotāju vai Iestādi, šim nolūkam izveidotā tīmekļa vietnē ⇨ atvērtā, mašīnlasāmā formātā  ⇦ publicē⌦ publisko ⌫:

a)visu reģistrēto Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu nosaukumus un statūtus kopā ar dokumentiem, kas iesniegti kā daļa no to reģistrācijas pieteikumiem saskaņā ar 98. pantu, vēlākais četras nedēļas pēc tam, kad Iestāde ir pieņēmusi lēmumu, un pēc šā datuma visus grozījumus, ko Iestādei paziņo saskaņā ar 109. panta 5. un 6. punktu;

b)to pieteikumu sarakstu, kas nav apstiprināti, kopā ar dokumentiem, kas iesniegti kā to daļa, kopā ar reģistrācijas pieteikumu saskaņā ar 98. pantu un noraidīšanas iemeslus vēlākais četras nedēļas pēc tam, kad Iestāde pieņēmusi lēmumu;

c)gada ziņojumu ar tabulu, kurā norādītas katrai Eiropas politiskajai partijai un Eiropas politiskajam fondam izmaksātās summas par katru finanšu gadu, kurā no Eiropas Savienības vispārējā budžeta ir veiktas iemaksas vai izmaksātas dotācijas,

d)gada finanšu pārskatus un ārējās revīzijas ziņojumus, kas minēti  2623. panta 1. punktā, un attiecībā uz Eiropas politisko fondu – noslēguma ziņojumus par darba programmu vai pasākumu īstenošanu;

e)ziedotāju nosaukumus un to attiecīgos ziedojumus, ko Eiropas politiskās partijas un Eiropas politiskie fondi paziņojuši saskaņā ar  2320. panta 2., 3. un 4. punktu, izņemot ziedojumus no fiziskām personām, kuru apmērs nepārsniedz EUR 1500 gadā no viena ziedotāja, kurus paziņo kā “nelielus ziedojumus”. Fizisku personu ziedojumi, kuru apmērs gadā pārsniedz EUR 1500, bet nepārsniedz EUR 3000, netiek publiskots, pirms nav saņemta attiecīgā ziedotāja iepriekšēja rakstiska piekrišana publiskošanai. Ja iepriekšēja atļauja nav pausta, šādi ziedojumi tiek norādīti kā “nelieli ziedojumi”. Nelielu ziedojumu kopējā summa un ziedotāju skaits kalendārajā gadā arī tiek publiskots;

f)iemaksas, kas minētas 2320. panta 97. un 108. punktā un par ko Eiropas politiskās partijas un Eiropas politiskie fondi paziņojuši saskaņā ar 2320. panta 2. punktu, tostarp arī ziņas par to ietilpstošo partiju un organizāciju identitāti, kas ir veikušas iemaksas;

⇩ jauns

g)sešu mēnešu laikposmā pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām – iknedēļas ziņojumus, kas saņemti saskaņā ar 23. panta 3. punktu;

🡻 1141/2014

hg)sīkāku informāciju un iemeslus attiecībā uz jebkādu galīgo lēmumu, ko Iestāde pieņēmusi atbilstīgi 3027. pantam, tostarp attiecīgā gadījumā atzinumus, ko sniegusi neatkarīgu ievērojamu personu komiteja saskaņā ar 1110. un 1411. pantu, pienācīgi ievērojot Regulu (ES) 2018/1725(EK) Nr. 45/2001;

ih)sīkāku informāciju un pamatojumu Eiropas Parlamenta kredītrīkotāja galīgā lēmuma pieņemšanai saskaņā ar 3027. pantu;

🡻 2018/673 1. panta 12. punkta a) apakšpunkts

ji)tās tehniskās palīdzības aprakstu, kas sniegta Eiropas politiskajām partijām;

🡻 2018/673 1. panta 12. punkta b) apakšpunkts (pielāgots)

kj)Eiropas Parlamenta izvērtēšanaseiropas Parlamenta novērtējuma ziņojumu par šīs regulas piemērošanu un par finansētajiem pasākumiem, kas minēts 4238. pantā; un

🡻 2018/673 1. panta 12. punkta c) apakšpunkts

(lk)atjauninātu sarakstu ar Eiropas Parlamenta deputātiem, kuri ir Eiropas politiskās partijas biedri.

🡻 1141/2014 (pielāgots)

2.    Eiropas Parlaments publisko Eiropas politiskās partijas biedru juridisko personu sarakstu, kas pievienots partijas statūtiem saskaņā ar 4. panta 2. punktu un atjaunināts saskaņā ar 109. panta 6. punktu, kā arī kopējo individuālo biedru skaitu.

3.    Personas dati publikācijā 1. punktā minētajā tīmekļa vietnē netiek iekļauti, ja vien šie personas dati netiek publicēti saskaņā ar 1. punkta a), e) vai hg) apakšpunktu.

4.    Eiropas politiskās partijas un Eiropas politiskie fondi publiski pieejamā paziņojumā par personas datu aizsardzību sniedz potenciālajiem biedriem un ziedotājiem informāciju, kas noteikta Regulas (ES) 2016/679Direktīvas 95/46/EK 1310. pantā, un informē tos, ka viņu personas datus revīzijas un kontroles nolūkos apstrādās Eiropas Parlaments, Iestāde, OLAF, Revīzijas palāta, dalībvalstis vai to pilnvarotas ārējas organizācijas vai eksperti un ka viņu personas dati tiks publiskoti 1. punktā minētajā tīmekļa vietnē saskaņā ar šajā pantā minētajiem nosacījumiem. Eiropas Parlamenta kredītrīkotājs, piemērojot Regulas (ES) 2018/1725Regulas (EK) Nr. 45/2001 1511. pantu, uzaicinājumos veikt iemaksas vai iesniegt priekšlikumus saskaņā ar šīs regulas 2118. panta 1. punktu ietver to pašu informāciju.

3733. pants

Personas datu aizsardzība

1.    Apstrādājot personas datus saskaņā ar šo regulu, Iestāde, Eiropas Parlaments un 14. pantāar 11. pantuizveidotā ⌦minētā⌫ neatkarīgu ievērojamu personu komiteja ievēro Regulu (EK) Nr. 45/2001(ES) 2018/1725. Attiecībā uz personas datu apstrādi tās ir par personas datu apstrādi atbildīgās personas saskaņā ar minētās regulas 2. panta3. panta 8. punktu d) punktu.

2.    Apstrādājot personas datus saskaņā ar šo regulu, Eiropas politiskās partijas un Eiropas politiskie fondi, dalībvalstis, veicot kontroli pār aspektiem, kas saistīti ar Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu finansēšanu saskaņā ar 2724. pantu, un neatkarīgās organizācijas vai eksperti, kas ir pilnvaroti revidēt pārskatus saskaņā ar 2623. panta 1. punktu, ievēro Regulas (ES) 2016/679Direktīvas 95/46/EK un valstu tiesību aktu noteikumus, kas pieņemti saskaņā ar šo regulu. Attiecībā uz personas datu apstrādi tās ir par personas datu apstrādi atbildīgās personas saskaņā ar minētās direktīvasregulas 24. panta4. panta 7.d) punktu.

3.    Iestāde, Eiropas Parlaments un 14. pantāar 11. pantu izveidotā⌦minētā⌫ neatkarīgu ievērojamu personu komiteja nodrošina, ka personas datus, ko tie vāc saskaņā ar šo regulu, neizmanto citiem mērķiem, kā vien lai nodrošinātu Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu finansēšanas un dalības Eiropas politiskajās partijās likumību, pareizību un pārredzamību. Tās izdzēš visus minētajā nolūkā savāktos personas datus vēlākais 24 mēnešus pēc tam, kad ir publicētas attiecīgās daļas saskaņā ar 3632. pantu.

4.    Dalībvalstis un neatkarīgās organizācijas vai eksperti, kas pilnvaroti revidēt pārskatus, izmanto personas datus, kurus tie saņem, tikai Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu finanšu kontrolei. Tās izdzēš minētos personas datus saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem pēc nosūtīšanas saskaņā ar 3228. pantu.

5.    Personas datus var glabāt ilgāk par termiņu, kas noteikts 3. punktā vai ko paredz attiecīgie 4. punktā minētie valsts tiesību akti, ja šāda glabāšana nepieciešama tiesas vai administratīvam procesam saistībā ar Eiropas politiskās partijas vai Eiropas politiskā fonda finansējumu vai dalību Eiropas politiskā partijā. Visus tādus personas datus izdzēš vēlākais vienu nedēļu pēc tam, kad minētie procesi ir pabeigti, pieņemot galīgu lēmumu, vai pēc tam, kad ir pabeigtas visas revīzijas un izskatītas visas pārsūdzības, tiesvedības vai prasījumi.

6.    Datu pārziņi, kas minēti 1. un 2. punktā, īsteno atbilstīgus tehniskos un organizatoriskos pasākumus, lai aizsargātu personas datus pret nejaušu vai nelikumīgu iznīcināšanu, nejaušu pazaudēšanu, pārveidošanu vai nesankcionētu atklāšanu vai piekļuvi, jo īpaši, ja apstrāde ietver datu pārraidi tīklā, un pret visām citām nelikumīgām apstrādes formām.

7.    Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs uzrauga un nodrošina, ka Iestāde, Eiropas Parlaments un 14. pantā ar 11. pantu izveidotā⌦minētā⌫ neatkarīgu ievērojamu personu komiteja ievēro un aizsargā fizisku personu pamattiesības un pamatbrīvības, apstrādājot personas datus saskaņā ar šo regulu. Neierobežojot jebkādus tiesiskās aizsardzības līdzekļus, katrs datu subjekts var iesniegt sūdzību Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam, ja viņš uzskata, ka viņa tiesības uz personas datu aizsardzību ir pārkāptas to apstrādes rezultātā, ko veikuši Iestāde, Eiropas Parlaments vai komiteja.

8.    Eiropas politiskās partijas un Eiropas politiskie fondi, dalībvalstis un neatkarīgās organizācijas vai eksperti, kas ir pilnvaroti revidēt pārskatus saskaņā ar šo regulu, ir atbildīgi saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem par kaitējumu, ko tie nodara, apstrādājot personas datus saskaņā ar šo regulu. Dalībvalstis nodrošina to, ka tiek piemērotas efektīvas, samērīgas un preventīvas sankcijas par šīs regulas, Regulas (ES) 2016/679Direktīvas 95/46/EK un saskaņā ar to pieņemto valsts noteikumu neievērošanu un jo īpaši par personas datu krāpniecisku izmantošanu.

🡻 2018/673 1. panta 13. punkts

3834. pants

Tiesības tikt uzklausītam

Pirms Iestāde vai Eiropas Parlamenta kredītrīkotājs pieņem lēmumu, kurš var negatīvi ietekmēt Eiropas politiskās partijas, Eiropas politiskā fonda, 98. pantā minēta pieteikuma iesniedzēja vai 31.27.a pantā minētas fiziskās personas tiesības, Iestāde vai kredītrīkotājs uzklausa attiecīgās Eiropas politiskās partijas, Eiropas politiskā fonda vai pieteikuma iesniedzēja, vai fiziskās personas pārstāvjus. Iestāde vai Eiropas Parlaments pienācīgi izklāsta iemeslus lēmuma pieņemšanai.

🡻 1141/2014 (pielāgots)

⇨ jauns

3935. pants

Pārsūdzības tiesības

Par lēmumiem, kas pieņemti saskaņā ar šo regulu, var uzsākt tiesvedību Eiropas Savienības Tiesā saskaņā ar attiecīgajiem LESD noteikumiem.

4036. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.    Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.    Pilnvaras pieņemt ⇨ 5. panta 2. un 4. punktā, ⇦ 8.7. panta 2. punktā un 9.8. panta 3. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz ⇨ nenoteiktu ⇦ piecu gadu laikposmu no 2014. gada 24. novembra ⇨ [regulas spēkā stāšanās diena] ⇦. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.    Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt ⇨ 5. panta 2. un 4. punktā,  ⇦ 8.7. panta 2. punktā un 9.8. panta 3. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

⌦ 4.    Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar katras dalībvalsts ieceltajiem ekspertiem saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.⌫

54.    Tiklīdz tā pieņem deleģētu aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

65.    Saskaņā ar ⇨ 5. panta 2. vai 4. punktu ⇦ 87. panta 2. punktu un⌦vai⌫ 98. panta 3. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja līdz minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu lēmumu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

4137. pants

Komiteju procedūra

1.    Komisijai palīdz komiteja ⌦ … [komitejas nosaukums], kas izveidota ar … [atsauce uz tiesību aktu, ar kuru izveidota komiteja] ⌫. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.    Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

🡻 2018/673 1. panta 14. punkts (pielāgots)

⇨ jauns

4238. pants

Izvērtēšana

Eiropas Parlaments pēc apspriešanās ar Iestādi līdz ⇨ [viens gads pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām] ⇦ 2021. gada 31. decembrim un turpmāk reizi piecos gados publicē ziņojumu par šīs regulas piemērošanu un finansētajām darbībām. Ziņojumā attiecīgā gadījumā norāda iespējamos grozījumus, kas jāizdara statusa un finansēšanas sistēmā.

Ne vēlāk kā sešus mēnešus ⇨ vienu gadu ⇦ pēc tam, kad Eiropas Parlaments publicējis minēto ziņojumu, Komisija iesniedz ziņojumu par šīs regulas piemērošanu, ⇨ attiecīgā gadījumā, kopā ar priekšlikumu grozīt šo regulu. ⇦ ⌦ Komisijas ziņojumā ⌫ kurā īpašu uzmanību pievērš tās ⌦ šīs regulas ⌫ ietekmei uz mazu Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu stāvokli. Ziņojumam attiecīgā gadījumā pievieno likumdošanas priekšlikumu par grozījumiem šajā regulā. ⇨Tomēr Komisijas ziņojums neietver izvērtējumu par šajā regulā izklāstītajām politiskajai reklāmai paredzētajām prasībām, kas ir daļa no Regulas 2022/xx [par politiskās reklāmas pārredzamību un mērķorientēšanu] 19. pantā minētā ziņojuma.⇦

🡻 1141/2014 (pielāgots)

4339. pants

Efektīva piemērošana

Dalībvalstis paredz attiecīgus noteikumus, lai nodrošinātu šīs regulas efektīvu piemērošanu.

40. pants

Atcelšana

Regulu (EK) Nr. 2004/2003 atceļ no dienas, kad stājas spēkā šī regula. Tomēr to turpina piemērot attiecībā uz saistībām un pasākumiem, kas saistīti ar politisko partiju un politisko fondu finansēšanu Eiropas līmenī attiecībā uz 2014., 2015., 2016. un 2017. budžeta gadu.

🡻 2018/673 1. panta 15. punkts

44.40.a pants

Pārejas noteikumi

1.    Šīs regulas noteikumus, kas piemērojami līdz 2018. gada 4. maijam, turpina piemērot darbībām un saistībām, kuras attiecas uz Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu finansēšanu Eiropas līmenī, 2018. finanšu gadā.

2.    Atkāpjoties no 18. panta 2.a punkta, Eiropas Parlamenta kredītrīkotājs, pirms tas pieņem lēmumu par finansējuma pieteikumu attiecībā uz 2019. finanšu gadu, pieprasa 18. panta 2.a punktā minētos pierādījumus tikai par laikposmu no 2018. gada 5. jūlija.

3.    Pirms 2018. gada 4. maija reģistrētas Eiropas politiskās partijas vēlākais līdz 2018. gada 5. jūlijam iesniedz dokumentus, kas pierāda to atbilstību 3. panta 1. punkta b) un ba) apakšpunktā paredzētajiem nosacījumiem.

4.    Ja Eiropas politiskā partija 3. punktā noteiktajā laikposmā nepierāda, ka tā atbilst 3. panta 1. punkta b) un ba) apakšpunktā paredzētajiem nosacījumiem, Iestāde šo partiju un ar to saistīto Eiropas politisko fondu no reģistra svītro.

⇩ jauns

1.    Atkāpjoties no 5. panta 4. punkta, līdz [pieci gadi pēc šīs regulas stāšanās spēkā] ziņojums par politiskās reklāmas izmantošanas politikas īstenošanu attiecas uz politisko reklāmu, ko Eiropas politiskā partija publicējusi no [šīs regulas spēkā stāšanās diena]. Pirmo ziņojumu sagatavo līdz [viens gads pēc šīs regulas stāšanās spēkā].

2.    Attiecībā uz finansējuma pieteikumiem par pirmo finanšu gadu pēc šīs regulas stāšanās spēkā Eiropas Parlamenta kredītrīkotājs pieprasa 21. panta 4. un 5. punktā minētos pierādījumus tikai par 6 mēnešiem pirms pieteikuma iesniegšanas.

🡻 2018/673 1. panta 15. punkts (pielāgots)

45. pants

⌦ Atcelšana ⌫

⌦ Regulu (ES, Euratom) Nr. 1141/2014 atceļ. ⌫

⌦ Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu, un tās lasa saskaņā ar atbilstības tabulu IV pielikumā.⌫

🡻 1141/2014 (pielāgots)

4641. pants

Stāšanās spēkā Spēkā stāšanās un piemērošana

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Komisija līdz 2015. gada 1. jūlijam pieņem 7. panta 2. punktā un 8. panta 3. punkta a) apakšpunktā minētos deleģētos aktus.

Šo regulu piemēro no 2017. gada 1. janvāra. Tomēr 6. pantā minēto Iestādi izveido līdz 2016. gada 1. septembrim. Eiropas politiskās partijas un Eiropas politiskie fondi, kurus reģistrē pēc 2017. gada 1. janvāra, var pieteikties finansējumam saskaņā ar šo regulu tikai tiem pasākumiem, kas sākas 2018. budžeta gadā vai vēlāk.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

(1)     political-guidelines-next-commission_lv_0.pdf (europa.eu)

(2)     https://ec.europa.eu/info/publications/2021-commission-work-programme-key-documents_en .

(3)     https://ec.europa.eu/info/strategy/priorities-2019-2024/new-push-european-democracy/european-democracy-action-plan_lv

(4)    OV L 317, 4.11.2017., 1.–27. lpp.

(5)     https://www.europarl.europa.eu/doceo/document/A-9-2021-0294_EN.pdf

(6)    COM(2021) 717 final, 23.11.2021.

(7)     COM(2020)252 final, 19.6.2020. un SWD(2020)113 final, 19.6.2020.

(8)    Jo īpaši īstenojot Komisijas 2018. gada septembra vēlēšanu tiesību aktu kopumu, kas aprakstīts Komisijas ziņojumā par 2019. gada vēlēšanām un tam pievienotajā dienestu darba dokumentā.

(9)    Vadoties pēc Rīcības plāna dezinformācijas apkarošanai , par ko ziņots Komisijas un Augstā pārstāvja kopīgajā paziņojumā “Ar Covid-19 saistītās dezinformācijas apkarošana” , Komisijas novērtējumā par pašregulējošā Prakses kodeksa dezinformācijas jomā darbību pirmā gada laikā un Komisijas Paziņojumā “ES prakses kodekss dezinformācijas jomā un tā stiprināšana” .

(10)     Stāvoklis Savienībā 2018. gadā: Eiropas Komisija ierosina pasākumus brīvu un taisnīgu Eiropas Parlamenta vēlēšanu nodrošināšanai (europa.eu)

(11)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK ( OV L 119, 4.5.2016., 1.–88. lpp. ).

(12)     https://ec.europa.eu/info/law/better-regulation/have-your-say/initiatives/12418-Digital-Services-Act-package-ex-ante-regulatory-instrument-of-very-large-online-platforms-acting-as-gatekeepers un https://ec.europa.eu/info/law/better-regulation/have-your-say/initiatives/12417-Digital-Services-Act-deepening-the-Internal-Market-and-clarifying-responsibilities-for-digital-services

(13)     Dzimumu līdztiesības stratēģija | Eiropas Komisija (europa.eu)

(14)     https://eeas.europa.eu/sites/default/files/eu_action_plan_on_human_rights_and_democracy_2020-2024.pdf

(15)     https://ec.europa.eu/international-partnerships/system/files/factsheet-global-europe-ndici-june-2021_lv.pdf

(16)     https://europa.eu/european-union/sites/europaeu/files/docs/body/consolidated_version_of_the_treaty_establishing_the_european_atomic_energy_community_lv.pdf

(17)    Rezultāti ir pieejami šeit:    
https://ec.europa.eu/info/sites/default/files/report_edap_public_consultation_final.pdf  

(18)    Rezultāti ir pieejami šeit: https://ec.europa.eu/info/law/better-regulation/have-your-say/initiatives/12811-European-political-parties-and-foundations-review-of-rules-on-legal-status-and-funding/public-consultation_lv  

(19)    Rezultāti ir pieejami šeit: https://ec.europa.eu/info/law/better-regulation/have-your-say/initiatives/12826-Transparency-of-political-advertising/public-consultation_lv  

(20)    SWD(2021)359 final, 23.11.2021.

(21)    OV C [...], [...], [...]. lpp.

(22)    OV C [...], [...], [...]. lpp.

(23)    OV C [...], [...], [...]. lpp.

(24)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 1141/2014 (2014. gada 22. oktobris) par Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu statusu un finansēšanu (OV L 317, 4.11. 2014., 1. lpp.).

(25)    Skatīt III pielikumu.

(26)    OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.

(27)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

(28)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 2022/XX par politiskās reklāmas pārredzamību un mērķorientēšanu (OV L...).

(29)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula), (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).

(30)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp). 

(31)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp.).

(32)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.).

(33)    Padomes Regula (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68 (1968. gada 29. februāris), ar ko apstiprina Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumus un Kopienu pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību un ievieš īpašus pasākumus, kas uz laiku attiecināmi uz Komisijas amatpersonām (OV L 56, 4.3.1968., 1. lpp.).

(34)    Padomes Regula Nr. 1 (1958. gada 15. aprīlis), ar ko nosaka Eiropas Ekonomikas kopienā lietojamās valodas (OV 17, 6.10.1958., 385./58. lpp.).

(35)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).

(36)    OV L 278, 8.10.1976., 5. lpp.

(37)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (2013. gada 11. septembris) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (OV L 248, 18.9.2013., 1. lpp.).

(38)    Padomes Regula (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.).

(39)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1606/2002 (2002. gada 19. jūlijs) par starptautisko grāmatvedības standartu piemērošanu (OV L 243, 11.9.2002., 1. lpp.).

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 25.11.2021

COM(2021) 734 final

PIELIKUMI

dokumentam

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA
























par Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu statusu un finansēšanu (pārstrādāta redakcija)

{SEC(2021) 577 final} - {SWD(2021) 359 final} - {SWD(2021) 360 final}

🡻 1141/2014 (pielāgots)

⇨ jauns

I PIELIKUMS

Standarta deklarācija, ko aizpilda pieteikuma iesniedzēji

Šo deklarāciju parakstījusī persona, kuru pilnībā ir pilnvarojusi/pilnvarojis [Eiropas politiskās partijas vai Eiropas politiskā fonda nosaukums], apliecina, ka:

[Eiropas politiskās partijas vai Eiropas politiskā fonda nosaukums] ⇨un tās/tā biedri, kuru mītne atrodas Eiropas Savienībā,⇦ apņemas nodrošināt atbilstību reģistrācijas nosacījumiem, kas noteikti Regulas (ES, Euratom) Nr. 1141/2014 ⌦[šīs regulas]⌫ 3. panta 1. punkta c) d) un e) apakšpunktā vai 3. panta 2. punkta c) un d) apakšpunktā, t. i., jo īpaši savā programmā un savās darbībās ievērot Līguma par Eiropas Savienību 2. pantā minētās vērtības, uz kuru pamata ir dibināta Savienība, proti, respektēt cilvēka cieņu, brīvību, demokrātiju, vienlīdzību, tiesiskumu un cilvēktiesības, tostarp minoritāšu tiesības.

⇩ jauns

[Eiropas politiskās partijas vai Eiropas politiskā fonda nosaukums] turklāt apņemas nodrošināt, ka tā pati prasība tiek attiecināta uz sastāvā esošām partijām vai dalīborganizācijām, kuru mītne atrodas Savienībā, un ka tās sastāvā esošās partijas vai dalīborganizācijas, kuru mītne atrodas ārpus Savienības, ievēro līdzvērtīgas vērtības.

🡻 1141/2014

Pilnvarotās personas paraksts

_____________

⇩ jauns

[II pielikums

(1)Informācija par politisko reklāmu, kas jādara pieejama Eiropas politisko partiju informācijas atklāšanas repozitorijā

–saites uz publicēto reklāmu vai, ja nepieciešams, citu audio vai vizuālo reklāmas kampaņu materiālu piemēri;

–provizoriskais paziņojums par summām, ko Eiropas politiskā partija izlietojusi vai piešķīrusi politiskās reklāmas sagatavošanai, izvietošanai, publicēšanai un izplatīšanai, kā arī faktiskās summas, tiklīdz tās ir zināmas;

–līdzekļu avots, ko izmanto konkrētajai reklāmas kampaņai, tostarp politiskās reklāmas sagatavošanai, izvietošanai, publicēšanai un izplatīšanai.

–ja tiek izmantotas mērķorientēšanas metodes, jēgpilna informācija par izmantotajām metodēm, tostarp par punktiem, kas minēti Regulas 2022/xx [par politiskās reklāmas pārredzamību un mērķorientēšanu] II pielikumā].

(2)Informācija, kas Eiropas politiskajām partijām jādara pieejama savā tīmekļa vietnē

–reizi gadā apkopota informācija par mērķorientētas politiskās reklāmas izmantošanu;

–saraksts ar konkrētām kampaņām, kurās izmantota politiskā reklāma;

–summas gada laikā, kas iztērētas politiskajai reklāmai pēdējos 5 gados;

–izmantotie izplatīšanas kanāli;

–saite uz informāciju, kas darīta pieejama Eiropas politisko partiju informācijas atklāšanas repozitorijā.]

_____________

🡹

III PIELIKUMS

Atceltā regula ar tajā secīgi veikto grozījumu sarakstu

______

IV PIELIKUMS

Atbilstības tabula

_____________

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

1.2.Attiecīgās politikas jomas ABM/ABB struktūrā

1.3.Priekšlikuma/iniciatīvas veids

1.4.Mērķi

1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.6.Ilgums un finansiālā ietekme

1.7.Paredzētie pārvaldības veidi

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.Pārraudzības un ziņošanas noteikumi

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS APLĒSTĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

3.2.Aplēstā ietekme uz izdevumiem 

3.2.1.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz izdevumiem

3.2.2.Aplēstā ietekme uz darbības apropriācijām

3.2.3.Aplēstā ietekme uz administratīvajām apropriācijām

3.2.4.Saderība ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu

3.2.5.Trešo personu iemaksas

3.3.Aplēstā ietekme uz ieņēmumiem

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS 

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

1.2.Attiecīgā politikas joma

1.3.Priekšlikums attiecas uz: 

 jaunu darbību

 jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu/sagatavošanas darbību 1  

X esošas darbības pagarināšanu

 vienas vai vairāku darbību apvienošanu uz citu/jaunu darbību

1.4.Mērķi

1.4.1.Vispārīgie mērķi

1.4.2.Konkrētie mērķi 

1.4.3.Paredzamie rezultāti un ietekme

Norādīt, kāda ir priekšlikuma/iniciatīvas iecerētā ietekme uz labuma guvējiem/mērķgrupām.

1.4.4.Snieguma rādītāji 

Norādīt, pēc kādiem rādītājiem seko līdzi progresam un sasniegumiem.

1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums 

1.5.1.Īstermiņā vai ilgtermiņā izpildāmās vajadzības, tostarp sīki izstrādāts iniciatīvas izvēršanas grafiks

1.5.2.Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība (tās pamatā var būt dažādi faktori, piemēram, koordinēšanas radītie ieguvumi, juridiskā noteiktība, lielāka rezultativitāte vai komplementaritāte). Šā punkta izpratnē “Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība” ir vērtība, kas veidojas Savienības iesaistīšanās rezultātā un kas papildina vērtību, kura veidotos, ja dalībvalstis rīkotos atsevišķi.

1.5.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

1.5.4.Saderība ar daudzgadu finanšu shēmu un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem

1.5.5.Dažādo pieejamo finansēšanas iespēju, tostarp pārdales iespējas, novērtējums

1.6.Ilgums un finansiālā ietekme

 Priekšlikums/iniciatīva  ar ierobežotu ilgumu

Priekšlikuma/iniciatīvas darbības laiks: [DD.MM.]GGGG.-[DD.MM.]GGGG.

Finansiālā ietekme no GGGG. līdz GGGG. gadam

X Beztermiņa

Īstenošana ar uzsākšanas periodu no GGGG līdz GGGG. gadam,

pēc kura turpinās normāla darbība.

1.7.Paredzētie pārvaldības veidi 2  

X Tieša pārvaldība, ko ar iestādes starpniecību īsteno Eiropas Parlaments

 izpildaģentūras

 Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm

 Netieša pārvaldība, kurā budžeta izpildes uzdevumi uzticēti:

    starptautiskām organizācijām un to aģentūrām (precizēt);

    EIB un Eiropas Investīciju fondam;

    finanšu regulas 70. un 71. pantā minētajām struktūrām;

    publisko tiesību subjektiem;

    privāttiesību subjektiem, kas veic sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju uzdevumus, tādā mērā, kādā tiem ir pienācīgas finanšu garantijas;

    dalībvalstu privāttiesību subjektiem, kuriem ir uzticēta publiskā un privātā sektora partnerības īstenošana un kuri sniedz pienācīgas finanšu garantijas;

    personām, kurām, ievērojot Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu, uzticēts īstenot konkrētas KĀDP darbības un kuras ir noteiktas attiecīgajā pamataktā.

Piezīmes

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI 

2.1.Pārraudzības un ziņošanas noteikumi 

Norādīt biežumu un nosacījumus.

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma 

2.2.1.Ierosināto pārvaldības veidu, finansējuma apgūšanas mehānismu, maksāšanas kārtības un kontroles stratēģijas pamatojums

2.2.2.Informācija par apzinātajiem riskiem un risku mazināšanai izveidoto iekšējās kontroles sistēmu

2.2.3.Kontroles izmaksefektivitātes (kontroles izmaksu attiecība pret attiecīgo pārvaldīto līdzekļu vērtību) aplēse un pamatojums un gaidāmā kļūdu riska līmeņa novērtējums (maksājumu izdarīšanas brīdī un slēgšanas brīdī) 

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi 

Norādīt esošos vai plānotos novēršanas pasākumus un citus pretpasākumus, piemēram, krāpšanas apkarošanas stratēģijā iekļautos pasākumus.

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS APLĒSTĀ FINANSIĀLĀ IETEKME 

3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas 

Esošās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām

3.2.Aplēstā ietekme uz izdevumiem 

3.2.1.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz izdevumiem 

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

3.2.2.Aplēstā ietekme uz [struktūra]s apropriācijām 

X    Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgas darbības apropriācijas

    Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgas šādas darbības apropriācijas:

Saistību apropriācijas miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

3.2.3.Paredzamā ietekme uz Iestādes cilvēkresursiem 

Turpmāk izklāstītie resursi ir tie paši, kas izklāstīti 3.2.1. iedaļā; skaidrības labad šeit tiek atkārtots, ka visi attiecīgie resursi ir Iestādei paredzētie resursi.

3.2.3.1.Kopsavilkums

Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgas administratīvās apropriācijas

XPriekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgas šādas administratīvās apropriācijas:

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Nepieciešamās administratīvās apropriācijas tiks nodrošinātas, izmantojot apropriācijas, kuras jau ir iesaistītas konkrētās darbības pārvaldībā un/vai ir pārgrupētas attiecīgajā iestādē, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajai iestādei budžeta procedūrā piešķirtos papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

Personāla prasības (FTE):