52021DC0660

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 13.10.2021

COM(2021) 660 final

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS TO THE EUROPEAN PARLIAMENT, THE EUROPEAN COUNCIL, THE COUNCIL, THE EUROPEAN ECONOMIC AND SOCIAL COMMITTEE AND THE COMMITTEE OF THE REGIONS

Augošās enerģijas cenas: pretdarbības un atbalsta instrumenti

1.Ievads

Eiropas Savienība, līdzīgi kā daudzi citi pasaules reģioni, pašlaik piedzīvo strauju enerģijas cenu kāpumu. Tas rada lielas bažas iedzīvotājiem, uzņēmumiem, Eiropas iestādēm un visu ES valstu valdībām.

Pašreizējā kāpuma galvenais iemesls ir ar atkopšanos saistītais pieaugošais globālais pieprasījums pēc enerģijas vispār un jo īpaši pēc gāzes. Lai gan jau agrāk esam piedzīvojuši enerģijas cenu svārstības, pašreizējās situācijas īpatnība ir tāda, ka tieši pašlaik ES atkopjas pēc Covid-19 krīzes. Brīdī, kad daudzas Eiropas mājsaimniecības un uzņēmumi pandēmijas dēļ ir zaudējuši ieņēmumus, tiem draud lielāki enerģijas rēķini. Tam var būt nelabvēlīgs iespaids uz atveseļošanos un tās taisnīgu un iekļāvīgu norisi. Turklāt var tikt apdraudēta ticība un atbalsts enerģētikas pārkārtošanai, kas vajadzīga ne tikai tāpēc, lai novērstu katastrofālas klimata pārmaiņas, bet arī lai mazinātu ES neaizsargātību pret fosilās degvielas cenu svārstībām.

Eiropas Komisijas prioritāte ir palīdzēt novērst negatīvo ietekmi uz mājsaimniecībām un uzņēmumiem. Uzklausījusi dalībvalstis un Eiropas Parlamentu, tā ir sagatavojusi šo paziņojumu ar nolūku ieviest un atbalstīt piemērotus pasākumus, kuru mērķis ir mazināt īslaicīgā enerģijas cenu kāpuma iespaidu.

ES rīcībpolitikas satvars ir tāds, ka jau tagad dalībvalstis var nekavējoties veikt virkni specifisku pasākumu, lai aizsargātu mazaizsargātus patērētājus un mazinātu ietekmi uz industriju. Lielākā daļa dalībvalstu jau ir paziņojušas par pasākumiem, ar kuriem tās iecerējušas risināt pašreizējo situāciju. Šī rīkkopa dod iespēju izmantot koordinētu pieeju, lai aizsargātu tos, kas apdraudēti visvairāk. Tā ir rūpīgi izsvērta, lai mērķi — novērst pēkšņa cenu kāpuma negatīvo ietekmi un nodrošināt pieejamību cenas ziņā — varētu sasniegt, nesadrumstalojot Eiropas vienoto enerģijas tirgu un neapdraudot investīcijas enerģētikas nozarē un pārejā uz zaļo ekonomiku.

Lai gan energoapgāde nav tūlītēji apdraudēta un tirgus prognozes liecina, ka līdz 2022. gada aprīlim gāzes vairumtirdzniecības cenas nostabilizēsies zemākā līmenī, tagad, pirms ziemas sezonas iestāšanās, ir sevišķi rūpīgi jāseko līdzi piegādes drošībai, gāzes krājumiem un pienācīgai gāzes tirgus darbībai. Šajā paziņojumā ne tikai izklāstīti īstermiņa pasākumi, bet arī sniegts ieskats koordinētajos pasākumos, kurus Komisija iecerējusi veikt vidējā termiņā, lai nodrošinātu labāku sagatavotību gāzes cenu svārstībām un arī samazinātu ES atkarību no fosilajām degvielām.

2.Enerģijas cenas

Lētākas degvielas, mazāks pieprasījums un strauji augoša atjaunīgās enerģijas ražošana bija faktori, kuru dēļ 2019. gadā enerģijas vairumtirdzniecības cenas krasi samazinājās, bet 2020. gadā bieži bija vērojamas pat negatīvas elektroenerģijas cenas. Toties šā gada laikā šī lejupejošā tendence strauji mainījās. Elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenas šogad ir pieaugušas par 200 % salīdzinājumā ar pagājušo gadu 1 . Tas savukārt ir paaugstinājis mazumtirdzniecības cenas, tomēr daudz mazākā mērā (vidējais pieaugums ES līdz 2021. gada augustam bija + 9 % 2 ).

2.1.Kādi ir pašreizējā cenu kāpuma cēloņi?

Pašreizējais elektroenerģijas cenu kāpums galvenokārt ir saistīts ar to, ka, atkopjoties ekonomikai, ir pieaudzis globālais pieprasījums pēc gāzes. Pieprasījums ir pieaudzis, bet piedāvājums atpaliek, un sekas ir izjūtamas ne tikai ES, bet arī citos pasaules reģionos. Turklāt no Krievijas ievestie gāzes apjomi ir zemāki, nekā gaidīts, kas, tuvojoties apsildes sezonai, vairo spriedzi tirgū. Lai gan ilgtermiņa līgumus ar Eiropas partneriem “Gazprom” ir izpildījis, papildu apjomus, kas nepieciešami, lai mazinātu spriedzi Eiropas gāzes tirgū, tas nav piedāvājis vispār vai ir piedāvājis niecīgos apmēros. Gāzes piegādi apgrūtina arī infrastruktūras uzturēšanas darbu aizkavēšanās pandēmijas laikā.

Tā kā lielākajā daļā ES dabasgāzes cenas ir būtisks elektroenerģijas cenas noteicošs faktors, šī dinamika ir pamatā pašreizējam cenu kāpumam. Turklāt elektroenerģijas cenas ir pieaugušas arī sezonālo laikapstākļu dēļ (zems ūdens līmenis un maz vēja vasarā). Tā rezultātā Eiropā ir samazinājusies atjaunīgās enerģijas ražošana.

Arī Eiropas oglekļa cena 2021. gadā ir strauji pieaugusi, lai gan daudz mazākā mērā nekā gāzes cena. Gāzes cenu pieauguma ietekme uz elektroenerģijas cenu ir deviņas reizes lielāka nekā oglekļa cenas pieauguma ietekme 3 . Šogad oglekļa cena pieauga par aptuveni 30 EUR/t CO2 un patlaban ir sasniegusi aptuveni 60 EUR/t CO2. Cenas pieaugums saistīts ar lielāku pieprasījumu pēc kvotām, kā iemesls ir lielāka saimnieciskās darbības aktivitāte pēc Covid-19 pandēmijas un gaidas sakarā ar 2030. gada klimatisko ieceru vēriena kāpināšanu, lai gan tie nav vienīgie iemesli. Augstās gāzes cenas pašas par sevi palielina oglekļa cenu, jo tās noved pie plašākas ogļu izmantošanas elektroenerģijas ražošanā un līdz ar to palielina pieprasījumu pēc emisijas kvotām. ETS paredz aizsargmehānismu, kura mērķis ir novērst situācijas, kad rodas pārmērīgas cenu svārstības. Lai gan pašlaik šo pasākumu iedarbināšanas nosacījumi vēl nav izpildīti 4 , Komisija turpinās sekot līdzi oglekļa cenas dinamikai. Svarīgi atzīmēt, ka no ETS izrietošā oglekļa cena ir ļoti būtisks stimuls pāriet uz lētāku atjaunīgo enerģiju, uzlabot energoefektivitāti un ēku sniegumu un izmantot mazoglekļa enerģijas avotus, savukārt tas sekmēs vairumtirdzniecības cenu pazemināšanos ilgtermiņā un palīdzēs samazināt mazaizsargātību pret pašreizējam līdzīgiem globāliem satricinājumiem.

Dabasgāzei vēl aizvien ir svarīga nozīme ES energoresursu struktūrā. Patlaban aptuveni ceturto daļu no ES kopējā enerģijas patēriņa veido dabasgāze. Pašlaik aptuveni 26 % no šīs gāzes tiek izmantoti elektroenerģijas ražošanā (tostarp koģenerācijas stacijās) un aptuveni 23 % – rūpniecībā. Atlikušo daudzumu lielākoties izmanto mājsaimniecības un pakalpojumu sektors, galvenokārt siltumapgādē un aukstumapgādē 5 . Pēdējos gados esam pieredzējuši pārorientēšanos uz gāzi un atjaunīgiem energoresursiem, savukārt kodolenerģijas īpatsvars elektroenerģijas resursu struktūrā saglabājies aptuveni 25 %, tomēr pašlaik dažas dalībvalstis gāzes cenu pieauguma dēļ vismaz īslaicīgi atgriežas pie oglēm, neraugoties uz to, ka to CO2 intensitāte uz MWh ir lielāka.

2019. gadā ES atkarība no enerģijas importa bija 61 % (2000. gadā – 56 %). Tā kā atkarība no importa ir tik liela 6 , ES ekonomika un galvenās nozares nav pasargātas no lielām pasaules tirgū tirgoto fosilo degvielu cenu svārstībām. Gāzes cenas pieaug visā pasaulē, arī — kas vēl nozīmīgāk — reģionālajos tirgos, kas ir neto gāzes importētāji, piemēram, Āzijā un ES. Līdz šim 2021. gadā cenas ES ir trīskāršojušās, Āzijā vairāk nekā divkāršojušās, bet ASV tikai divkāršojās.

2.2.Augsto enerģijas cenu ietekme

Pašreizējās augstās gāzes un elektroenerģijas cenas skar lielāko daļu dalībvalstu, lai gan dažādā mērā un dažādos laikos. Saikne starp vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības cenām katrā dalībvalstī ir atšķirīga, un tā ir atkarīga no mazumtirdzniecības cenu un energoresursu regulējuma un struktūras. Vairumtirdzniecības elements parasti veido tikai vienu trešdaļu no galīgās cenas, pārējais ir pārvades un sadales izmaksas un nodokļi un nodevas. Visiem pārējiem faktoriem esot vienādiem, mazumtirdzniecības cenas visvairāk tiek ietekmētas tad, ja gāzei ir būtiska vieta energoresursu struktūrā, proti, ja līgumi paredz mazumtirdzniecības cenas ciešāku piesaisti vairumtirdzniecības cenai, ietekme ir jūtama agrāk. Paredzams, ka dalībvalstīs, kurās izplatītāki ir ilgtermiņa līgumi, cenas turpmākajās nedēļās un mēnešos pieaugs lēnāk.

	Gāzes un elektroenerģijas cenu izmaiņas 2019.–2021. gadā
	BE	BG	CZ	DK	DE	EE	IE	EL	ES	FR	HR	IT	CY	LV
Gāzes vairumtirdzniecība1	592%	159%	565%	554%	559%	264%	100%	11%	370%	562%	N/A	406%	N/A	271%
Gāzes mazumtirdzniecība2	38%	23%	7%	51%	5%	-12%	0%	28%	4%	25%	5%	14%	N/A	25%
Elektroenerģijas vairumtirdzniecība3	306%	122%	227%	245%	259%	151%	343%	121%	271%	281%	153%	210%	N/A	153%
Elektroenerģijas mazumtirdzniecība2	21%	8%	15%	16%	5%	23%	14%	19%	-8%	5%	3%	-2%	-2%	4%
	LT	LU4	HU	MT	NL	AT	PL	PT	RO	SI	SK	FI	SE	ES5
Gāzes vairumtirdzniecība1	283%	572%	410%	N/A	572%	462%	504%	0%	-41%	52%	37%	289%	7%	429%
Gāzes mazumtirdzniecība2	8%	17%	-6%	N/A	29%	19%	-2%	-4%	103%	-1%	-8%	N/A	6%	14%
Elektroenerģijas vairumtirdzniecība3	154%	259%	143%	171%	273%	258%	83%	271%	121%	151%	206%	83%	135%	230%
Elektroenerģijas mazumtirdzniecība2	17%	7%	-5%	0%	-20%	14%	3%	-4%	48%	5%	9%	5%	17%	7%
1 Avots: Mezgli un EUROSTAT (jaunākie pieejamie dati). Jaunākie pieejamie dati par valstīm, kurās ir funkcionējošs gāzes mezgls (BE, BG, CZ, DK, DE, EE, ES, FR, IT, LV, LT, HU, NL, AT, PL, FI ), ir no 2021. gada septembra.
Par pārējām dalībvalstīm dati ir no 2021. gada jūnija (EUROSTAT), izņemot SE (2021. gada maijs).
2 Avots: VAASAETT (2021. gada septembris).
3 Avots: ENTSO-E un vairāki avoti (2021. gada septembris).
4 Luksemburgas vairumtirdzniecības dati ir balstīti uz Vācijas datiem par elektroenerģiju un Nīderlandes datiem par gāzi.
5 Lai aplēstu ES etalonvērtības, tika izmantotas dažādas aizstājvērtības atkarībā no datu pieejamības.

Lai gan nesenais cenu kāpums skar ikvienu, visvairāk cieš enerģētiskās nabadzības skartie iedzīvotāji un mājsaimniecības ar zemiem un vidēji zemiem ienākumiem, jo tās par enerģiju tērē ievērojami lielāku daļu no saviem ienākumiem 7 . Komisija cieši seko līdzi enerģētiskās nabadzības problēmai. Balstoties uz jaunākajiem pieejamajiem datiem, 2019. gadā aptuveni 7 % no 27 ES dalībvalstu iedzīvotājiem, t. i., 31 miljons cilvēku, nespēja pienācīgi apsildīt mājokļus, turklāt gan starp ienākumu grupām, gan dalībvalstīm pastāvēja ievērojamas atšķirības. Turklāt 6 % ES iedzīvotāju dzīvoja mājsaimniecībās ar kavētiem komunālo maksājumu rēķiniem.

Sociālā un distributīvā ietekme ir atkarīga no spēkā esošajiem līgumiem, kā arī no tiesiskā regulējuma, tostarp tā, kādi aizsargmehānismi pastāv, lai pasargātu mazaizsargātos un enerģētiski nabadzīgos patērētājus. Šādi aizsargmehānismi var būt, piemēram, sociālās un sabiedriskās rīcībpolitikas, tai skaitā sociālie tarifi, un citi līdzekļi, kas ir saskaņā ar ES iekšējā enerģijas tirgus regulējumu, proti, Elektroenerģijas direktīvu 8 , Gāzes direktīvu 9 un Komisijas norādēm 10 .

Gāzes un elektroenerģijas cenu pieaugums var arī būtiski ietekmēt rūpniecību un MVU. Augsto enerģijas cenu ietekme dažādos sektoros ir atšķirīga — cenu kāpums nāk par sliktu ražošanai rūpniecības sektorā, savukārt ietekme uz pakalpojumiem ir mazāka. Pašreizējā situācija vēl vairāk saasina dažu uzņēmumu un jo īpaši MVU likviditātes problēmas pēc Covid-19, un arī te vērojama atšķirīga ietekme dažādos sektoros.

Augstas enerģijas cenas ietekmē pasaules un Eiropas piegādes ķēdes, bet tas savukārt ietekmē ražošanu, nodarbinātību un cenas. Smagi skartas ir energoietilpīgās nozares 11 . Labs piemērs ir mēslošanas līdzekļu nozare. Tā kā ražošana ir ļoti atkarīga no dabasgāzes kā izejmateriāla, tā ir kļuvusi nerentabla, tāpēc pēdējo nedēļu laikā ir ievērojami sarukusi. Tas savukārt ietekmē nodarbinātību nozarē. Turklāt paredzams, ka mazāka mēslošanas līdzekļu ražošana uz laiku paaugstinās pārtikas cenas vai samazinās pārtikas rūpniecības peļņas normu.

Enerģijas cenu pieaugums turklāt pamatīgi un tūlītēji ietekmē transporta un mobilitātes sektoru, kā rezultātā augstākas izmaksas rodas transportlīdzekļu vadītājiem, pasažieriem un kravas pārvadājumu izmantotājiem.

Ja augsto enerģijas cenu dēļ pasaulē samazinās ražošanas apjomi, ciest var arī izejmateriālu un komponentu piegādes. Tas savukārt vismaz uz laiku ietekmē dažādus ES ražotājus, kuri ir atkarīgi no šiem komponentiem un materiāliem; spilgts piemērs ir magnijs un ES autobūves nozare.

Makroekonomiskās ietekmes ziņā straujais enerģijas cenu kāpums ir veicinājis augstāku inflāciju. Pēc vairāku gadu pārtraukuma inflācija ES un daudzās citās attīstītajās valstīs kopš gada sākuma ir ievērojami palielinājusies. Tas galvenokārt skaidrojams ar pārejošiem faktoriem, tostarp ar to, ka dažu pamatpreču cena no vēsturiski zema līmeņa ir atgriezusies pirmspandēmijas vai pat augstākā līmenī, kā arī dažu preču piegādes sastrēgumiem. Tā kā paredzams, ka šie faktori ir pārejoši, sagaidāms, ka nākamajā gadā inflācija vājināsies.

Kopumā ES ekonomika atveseļojas ātrāk, nekā gaidīts, un paredzams, ka īstermiņā izaugsme turpināsies. Sākotnējā ietekme uz fiskālo bilanci ir atkarīga no tā, cik lielā mērā palielināsies fiskālie ieņēmumi, pateicoties lielāka PVN iekasēšanai par energoproduktiem un par gaidītajiem lielākiem ieņēmumiem no emisijas kvotu izsoles, un no tā, cik apjomīgi ir pasākumi, kuru mērķis ir aizsargāt tiešos lietotājus, jo īpaši valdības pārvedumi, kas domāti mazaizsargāto mājsaimniecību atbalstam, vai PVN samazināšana.

2.3.Tendences un prognozes

Pašreizējās tirgus prognozes attiecībā uz energoproduktiem 12 liecina, ka pašreizējais cenu kāpums, visticamāk, būs īslaicīgs. Paredzams, ka gāzes vairumtirdzniecības cenas ziemas mēnešos saglabāsies augstas un no 2022. gada aprīļa kritīsies. Tomēr prognozē, ka cenas joprojām būs augstākas nekā pēdējos gados vidēji 13 .

Tā kā pašreizējais gāzes uzkrājumu līmenis Eiropā ir zems 14 , būtu lietderīgi novērst risku, ka, līdzīgi kā pērn, ziemā rastos apgādes traucējumi. Tomēr svarīgs mainīgais, kam jāseko līdzi, ir laikapstākļu dinamika ziemas sezonā.

Glabāšanas jaudu izmantojums

Avots: Gas Infrastructure Europe

ES regula par dabasgāzes piegādes drošību 15 ir satvars, kas reglamentē ES gatavību ārkārtas situācijām un noturību pret gāzes piegādes traucējumiem. Tā paredz informācijas apmaiņu un reģionālo sadarbību, kā arī ārkārtas rīcības plānu izstrādi. Regula ietver solidaritātes mehānismu, ko var aktivizēt ārkārtējas gāzes krīzes situācijās. Komisija regulāri sasauc gāzes piegādes drošības tīklu un pastāvīgi seko līdzi situācijai reģionālā līmenī.

Vidējā termiņā cenu svārstības var turpināties, un nevar izslēgt īslaicīgas krasas pārmaiņas arī nākotnē, jo ģeopolitisku, tehnoloģisku un ekonomisku faktoru dēļ ne vienmēr ir iespējams teicami salāgot globālo piedāvājumu un pieprasījumu.

Paredzams, ka globālais pieprasījums pēc elektroenerģijas 2021. gadā pieaugs par teju 5 %, bet 2022. gadā — par 4 %, un tas skaidrojams ar globālo ekonomikas atveseļošanos. Paredzams, ka 2022. gadā Eiropā pieprasījums pēc elektroenerģijas palielināsies par gandrīz 2 %.

3.Problēmas risināšanā izmantojamie pasākumi

Uz pašreizējo cenu pieaugumu jāreaģē koordinēti un bez kavēšanās. Spēkā esošais tiesiskais regulējums ļauj ES un tās dalībvalstīm veikt šādus pasākumus, lai novērstu pēkšņu cenu svārstību sekas.

Pašā tuvākajā laikā par prioritāti būtu jāizvirza specifiski pasākumi, ar kuriem var strauji mazināt ietekmi uz mazaizsargātām grupām, kurus var viegli pielāgot, kad šo grupu stāvoklis uzlabojas, un kuri pēc iespējas mazāk traucētu tirgus dinamiku un nevājinātu stimulu pārkārtoties uz dekarbonizētu ekonomiku. Vidējā termiņā būtu jākoncentrējas uz to, lai ES padarītu efektīvāku enerģijas izmantošanas ziņā, mazāk atkarīgu no fosilām degvielām un noturīgāku pret enerģijas cenu strauju kāpumu, un tajā pašā laikā nodrošinātu tiešos lietotājus ar cenas ziņā pieejamu un tīru enerģiju.

3.1.Tūlītēji patērētāju un uzņēmumu aizsardzības pasākumi

Divdesmit dalībvalstis ir veikušas vai plāno veikt pasākumus, kuru galvenais mērķis bieži vien ir mazināt ietekmi uz pašiem mazaizsargātākajiem iedzīvotājiem, mazākiem uzņēmumiem un energoietilpīgām nozarēm. Pie šādiem pasākumiem pieder cenu griesti un pagaidu nodokļu atvieglojumi mazaizsargātiem enerģijas patērētājiem vai vaučeri un subsīdijas patērētājiem un uzņēmumiem.

Šādus tūlītējus pasākumus daļēji varētu finansēt no ieņēmumiem, kas gūti no ES ETS kvotu izsolēm, enerģijas cenām uzliktajām nodevām un nodokļiem, kā arī no vides nodokļiem. Pašreizējā situācijā par plānotajiem lielākos ETS ieņēmumus var izmantot, lai finansētu neparedzētas vajadzības mērķtiecīgam sociālajam atbalstam. No 2020. gada 1. septembra līdz 2021. gada 30. augustam ES ETS kvotu izsolēs gūtie ieņēmumi 16 bija 26,3 miljardi EUR.

3.1.1.Ienākumu atbalsts ārkārtas situācijās un atslēgumu nepieļaušana

Dalībvalstis var piešķirt īpašus sociālos maksājumus visvairāk apdraudētajiem, lai palīdzētu īstermiņā segt rēķinus par enerģiju vai uzlabot energoefektivitāti, vienlaikus nodrošinot sekmīgu tirgus darbību. Tie var būt vienreizēji maksājumi, lai nezustu stimuls samazināt enerģijas patēriņu un investēt energotaupībā.

Turklāt 17 dalībvalstis var arī ieviest aizsargmehānismus, kas nepieļauj atslēgšanu no energotīkla, vai var maksājumus atļaut uz laiku atlikt gadījumos, kad patērētāji saskaras ar īstermiņa grūtībām samaksāt rēķinus. Vairākas dalībvalstis šādus pasākumus ieviesa Covid-19 pandēmijas sākumā 18 , un tagad tos varētu pagarināt.

Par pamatu ņemot pagājušā gada ieteikumu par enerģētisko nabadzību 19 , Komisija aicinās dalībvalstu pārstāvjus un energoregulatorus iesaistīties diskusijā par to, kā vislabāk aizsargāt mazaizsargātos patērētājus. Tas dalībvalstīm dos iespēju dalīties paraugpraksē un precīzāk fokusēt enerģētiskās nabadzības novēršanas pasākumus, ievērojot arī saistītās ES rīcībpolitikas, kas veltītas, piemēram, energoefektivitātei un renovācijas vilnim.

Dalībvalstis varētu

-paredzēt laikā ierobežotus kompensācijas pasākumus un sniegt tiešu atbalstu enerģētiskās nabadzības skartiem tiešajiem lietotājiem, tostarp riska grupām, piemēram, izmantojot vaučerus vai sedzot daļu no enerģijas rēķiniem, cita starpā no ETS ieņēmumiem;

-ieviest un/vai saglabāt aizsargmehānismus, kas pasargā no atslēgšanas no energotīkla, vai ļaut uz laiku atlikt maksājumus;

-dalīties paraugpraksē un koordinēt pasākumus ar Komisijas Enerģētiskās nabadzības un mazaizsargāto patērētāju koordinācijas grupas starpniecību.

3.1.2.Nodokļu politika

Nodokļi un nodevas nodrošina ieņēmumus, ko var izmantot, lai kompensētu pašu mazaizsargātāko mājsaimniecību izdevumus un risinātu enerģētiskās nabadzības problēmu, vienlaikus stimulējot investīcijas atjaunīgos energoresursos un atbalstot zaļo pārkārtošanos.

Elektroenerģijas un gāzes mazumtirdzniecības cenu nodokļi un nodevas 20 ir ļoti atšķirīgas. Nodokļi un nodevas veido vidēji 41 % no mājsaimniecību elektroenerģijas cenām, 30–34 % no rūpniecības elektroenerģijas cenām, 32 % no mājsaimniecību gāzes cenām un 13–16 % no rūpniecības gāzes cenām. ES Enerģijas nodokļu direktīva 21 un PVN direktīva 22 dalībvalstīm dod zināmu rīcības brīvību. Enerģijas nodokļu direktīva ļauj dalībvalstīm mājsaimniecībās izmantoto elektroenerģiju, dabasgāzi, ogles un cieto kurināmo atbrīvot no nodokļiem vai piemērot samazinātu likmi. Dalībvalstis šos atbrīvojumus vai nodokļu samazinājumus var īstenot tieši, piemērojot diferencētu likmi vai pilnībā vai daļēji atmaksājot nodokļu summu. Samazinātās likmes drīkst piemērot tikai skaidri noteiktam lietotāju lokam, un ar tām nedrīkst ieviest izkropļojumus. Dalībvalstis var nolemt energoproduktiem piemērot samazinātas PVN likmes, ja vien tās ievēro ES PVN direktīvā 23 noteiktos minimumus un apspriežas ar ES PVN komiteju.

Dažas dalībvalstis papildu nodokļu ieņēmumus izmanto, lai piešķirtu vienreizējas kompensācijas mazaizsargātām mājsaimniecībām. Citas daļu no vides nodokļu ieņēmumiem novirza sociālās aizsardzības sistēmu finansēšanai. Dalībvalstis, kurās nodevas par subsīdijām atjaunīgās enerģijas ražošanai veido ievērojamu daļu no elektroenerģijas mazumtirdzniecības cenas, var apsvērt šādas rīcībpolitikas finansēšanu no publiskiem ieņēmumiem, nevis ieņēmumiem no maksājumiem par elektroenerģiju. Tādējādi mazaizsargātiem patērētājiem būtu aiztaupīta liela enerģijas rēķina daļa.

2021. gada jūlijā Komisija nāca klajā ar priekšlikumu pārskatītajai Enerģijas nodokļu direktīvai, kuras mērķis ir modernizēt enerģijas nodokļu sistēmu ES, proti, salāgot to ar ES klimata mērķiem un nodrošināt sociālo taisnīgumu. Pārskatītā direktīva sekmētu investīcijas atjaunīgos energoresursos un to izmantošanu un paredzētu iespēju piemērot specifiskus atbrīvojumus mazaizsargātām un enerģētiski nabadzīgām mājsaimniecībām, jo īpaši laikā, kad notiek pārkārtošanās uz tīrāku energosistēmu.

Dalībvalstis varētu

-uz laiku un mērķtiecīgi samazināt mazaizsargātām iedzīvotāju grupām piemērojamās nodokļu likmes;

-apsvērt iespējas atjaunīgo energoresursu atbalsta shēmas finansēt nevis no nodevām, bet citiem avotiem, kas nav maksājumi par elektroenerģiju.

3.1.3.Valsts atbalsts

Vispārēji pasākumi, kas vienlīdz palīdz visiem enerģijas patērētājiem, nav valsts atbalsts. Šādi neselektīvi pasākumi var būt, piemēram, nodokļu vai nodevu samazināšana vai samazinātas likmes piemērošana apgādei ar dabasgāzi vai elektroenerģiju vai centralizētajai siltumapgādei. Ciktāl valsts intervences pasākumus var uzskatīt par atbalstu, tos var uzskatīt par saderīgiem ar valsts atbalsta noteikumiem, ja tie atbilst noteiktām prasībām. Piemēram, dalībvalstis bez iepriekšējas paziņošanas Komisijai var īstenot atbalstu, kas izpaužas kā saskaņoto vides nodokļu samazinājums līdz Enerģijas nodokļu direktīvā noteiktajiem minimumiem.

Mērķtiecīgākus atbalsta pasākumus var izmantot, lai uzņēmumiem vai nozarēm palīdzētu savlaicīgi pielāgoties un pilnībā iesaistīties enerģētikas pārkārtošanā. Atbilstība valsts atbalsta noteikumiem un starptautiskajiem subsīdiju noteikumiem nodrošinās, ka šādi pasākumi nepamatoti nekropļo konkurenci un nerada iekšējā tirgus sadrumstalotību. Atbalsta pasākumiem vajadzētu būt tehnoloģiski neitrāliem, un ar tiem nedrīkstētu diskriminēt 24 salīdzināmā situācijā esošus uzņēmumus. Tāpat tie nedrīkstētu mazināt esošo tirgus mehānismu (tostarp ES ETS) iedarbīgumu un būtu jāpieskaņo gan vispārīgajiem dekarbonizācijas mērķiem, gan nacionālajos enerģētikas un klimata plānos iekļautajiem mērķiem.

Būtu jārosina slēgt ilgtermiņa atjaunīgās elektroenerģijas pirkuma līgumus, kas var būt izdevīgi gan rūpnieciskiem elektroenerģijas lietotājiem, gan atjaunīgās elektroenerģijas ražotājiem. Tie ir ilgtermiņa līgumi, kuros ražotājs un elektroenerģijas pircējs vienojas noteiktu atjaunīgās elektroenerģijas daudzumu ilgākā periodā pirkt un pārdot par noteiktu cenu. Šādi līgumi ražotājam ļauj būt drošam, ka tas gūs zināmus ienākumus, savukārt lietotājs var gūt labumu no stabilas elektroenerģijas cenas. Komisija sadarbosies ar dalībvalstīm, lai veicinātu dekarbonizētas elektroenerģijas pirkuma līgumu tirgus paplašināšanos tā, ka tajā iesaistītos ne tikai lieli uzņēmumi, bet arī MVU; tas paveicams, piemēram, agregējot tiešo lietotāju pieprasījumu, novēršot relevantos administratīvos šķēršļus vai nosakot standarta līguma klauzulas. Īstermiņā šādu līgumu plašāku ieviešanu var atbalstīt ar papildpasākumiem, piemēram, partneru piemeklēšanu, standarta līgumiem un riska mazināšanas pasākumiem, kuros izmanto InvestEU finanšu produktus.

Dalībvalstis varētu

-veikt pasākumus, kas samazinātu enerģijas izmaksas visiem enerģijas tiešajiem lietotājiem;

-uzņēmumiem vai nozarēm sniegt atbalstu krīzes pārvarēšanā, pilnībā ievērojot valsts atbalsta regulējumu, vienlaikus attiecīgā gadījumā izmantojot regulējumā paredzētās elastības iespējas un veicinot pāreju no fosilajām degvielām uz atjaunīgo enerģiju;

-veicināt to, ka atjaunīgās elektroenerģijas pirkuma līgumus var izmantot plašāks interesentu loks — nevis tikai lielie uzņēmumi, bet arī citi, tostarp MVU —, piemēram, agregējot tiešo lietotāju pieprasījumu saskaņā ar konkurences noteikumiem;

-atbalstīt elektroenerģijas pirkuma līgumus, izmantojot papildpasākumus, piemēram, partneru piemeklēšanu, standarta līgumus un riska mazināšanu ar InvestEU finanšu produktiem.

3.1.4.Tirgus uzraudzības pastiprināšana

Pašreizējos apstākļos, kad cenas ir augstas, svarīgāk nekā jebkad agrāk ir prognozēt piegādes drošības riskus, nodrošināt tirgu darbības caurredzamību un integritāti un tā kliedēt bažas par manipulatīvu praksi vai ļaunprātīgu izmantošanu, tostarp pašreizējo norišu kontekstā. Lai to panāktu, Komisijai sadarbībā ar dalībvalstīm ir jāmobilizē visas tās rīcībā esošās tirgus uzraudzības un izpildes sviras.

ES rīcībā ir spēcīgs un iedarbīgs instruments, kas ļauj atklāt tirgus manipulācijas — Regula par enerģijas vairumtirgus integritāti un pārredzamību (REMIT). REMIT ir noteikti lielākas tirgus caurredzamības un integritātes pamatprincipi, un tās virsmērķis ir aizsargāt uzņēmumu un patērētāju intereses.

Sabiedriskajās diskusijās par enerģijas cenu pieaugumu ir atklājušās bažas, ka uzņēmumi, kas darbojas Eiropas gāzes tirgos, varētu nodarboties ar konkurences izkropļošanu. Komisija pašlaik prioritārā kārtā izmeklē visus apgalvojumus par iespējamu pret konkurenci vērstu komercpraksi, ko piekopj uzņēmumi, kuri ražo dabasgāzi un to piegādā Eiropai 25 . Komisija Eiropas Konkurences tīkla (EKT) ietvaros cieši sadarbojas ar dalībvalstu nacionālajām konkurences iestādēm. Arī ES tirdzniecības aizsardzības instrumenti var noderēt, lai nodrošinātu atvērtu un godīgu konkurenci starp energoietilpīgiem uzņēmumiem trešās valstīs un uzņēmumiem, kas atrodas ES.

Ir radušies arī jautājumi par Eiropas oglekļa tirgus darbību un oglekļa cenas pieauguma iemesliem. Tomēr jaunākā tirgus informācija neliecina, ka oglekļa tirgū nozīmīgs cenas pieauguma dzinulis būtu spekulācijas. 2021. gada septembra vidū sagatavotie Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes (EVTI) ziņojumi liecina, ka lielākā daļa pozīciju turētāju (vairāk nekā 90 %) ir struktūras, kurām ir jāpilda ETS paredzētie atbilstības nodrošināšanas pienākumi, un bankas, kurām ir svarīga loma — tās apmierina riska ierobežošanas vajadzības, kuras rodas uzņēmumiem, kam jāpilda atbilstības nodrošināšanas pienākumi. Finanšu struktūru līdzdalība tirgū palielina likviditāti, kas savukārt samazina spiedienu uz cenām.

Taisnīgu cenu veidošanu un Eiropas oglekļa tirgus integritāti garantē stingrs pārraudzības režīms, ko piemēro arī citiem finanšu tirgiem 26 . Finanšu struktūru līdzdalībai oglekļa tirgū vajadzētu palielināt likviditāti, kas savukārt samazinātu svārstīgumu un spiedienu uz cenām. Lai pamatīgāk izpētītu tirgošanās modeļus un noskaidrotu, vai varētu rasties vajadzība pēc konkrētiem pasākumiem, Komisija lūgs EVTI līdz 15. novembrim sagatavot pirmo provizorisko novērtējumu un uzdos tai līdz 2022. gada sākumam izanalizēt emisijas kvotu tirdzniecību. Pēc tam Komisija izvērtēs, vai ir kādi tirgošanās modeļi, kuru dēļ būtu vajadzīgi vēl citi reglamentējoši pasākumi.

Komisija

-izmeklēs visus signālus par jebkādām potenciālām pret konkurenci vērstām darbībām enerģijas tirgū;

-lūgs EVTI pastiprināti sekot līdzi Eiropas oglekļa tirgus attīstībai;

-kopā ar ACER un valstu iestādēm gādās par REMIT rezultatīvu piemērošanu.

3.1.5.Starptautisko partneru iesaiste

Tā kā pašreizējais cenu pieaugums ir globāls, starptautiskā sadarbība dabasgāzes piegādes, transportēšanas un patēriņa jomā var palīdzēt saglabāt pieņemamas dabasgāzes cenas. Lai atvieglotu dabasgāzes tirdzniecību, Komisija ved dialogu ar galvenajām dabasgāzes ražotājām un patērētājām valstīm. Šis dialogs ar mūsu starptautiskajiem partneriem noris ar mērķi ir uzlabot starptautiskā gāzes tirgus likviditāti un elastību, lai nodrošinātu pietiekamu un konkurenciālu dabasgāzes piegādi.

Komisija

-stiprinās starptautisko sadarbību enerģētikas jomā, lai nodrošinātu starptautisko tirgu caurredzamību, likviditāti un elastību;

-2022. gada sākumā nāks klajā ar stratēģiju par starptautisko iesaisti enerģētikas jomā, kurā cita starpā būs iztirzāts, kas jādara, lai nodrošinātu, ka enerģētikas pārkārtošanas laikmetā starptautiskie enerģijas tirgi ir droši un konkurenciāli.

3.2.Vidēja termiņa pasākumi

Pašreizējais negaidītais cenu kāpums atklājis, ka globālajā pārejā uz tīru enerģiju aktuāli ir iepriekš nezināmi faktori.

Ņemot vērā šajā krīzē gūto pieredzi, ES būtu jāapsver pasākumi, kas gan pašreizējo situāciju tūlītēji neietekmēs, bet stiprinās sagatavotību iespējamiem cenu satricinājumiem nākotnē, palielinās tirgus integrētību un noturību, iespēcinās patērētājus, uzlabos piekļuvi enerģijai par pieņemamu cenu un samazinās atkarību no fosilajām degvielām, kuru cenas ir stipri svārstīgas.

ES turpinās izstrādāt pasākumus, kas palīdzēs izveidot energosistēmu, kurā ievērojama loma ir atjaunīgajai enerģijai (pateicoties pienācīgiem enerģijas uzkrājējiem, pārrobežu starpsavienotājiem, bāzes slodzei un elastīgai elektroenerģijas ražošanai), kas palīdzēs kompensēt iespējamu īslaicīgu deficītu vai pārpalikumu.

3.2.1.Glabāšanas jaudas un noturīga ES energosistēma

Nesenie notikumi mums atgādina, ka apstākļos, kad ES energosistēmā tiek integrēta decentralizētāka atjaunīgā enerģija, bet fosilo degvielu izmantošana tiek pamazām izbeigta, arvien lielāka nozīme ir Eiropas energosistēmas noturībai. Piegādes drošības un riskgatavības pasākumiem jābūt piemērotiem pārejai uz tīru enerģiju.

Pašreizējā gāzes tirgus situācija liecina, ka relevants mainīgais lielums joprojām ir gāzes uzkrājumu līmenis. Pašlaik ne visās ES dalībvalstīs ir pieejamas krātuves. Aptuveni pusē dalībvalstu uzkrāšanas pienākumu paredz valsts normatīvie akti, piemēram, ir pienākums uzturēt stratēģiskās rezerves, ko izmanto ārkārtas situācijās. Integrētāka Eiropas pieeja varētu optimizēt gāzes uzkrāšanas izmaksas un ieguvumus visā ES teritorijā, kas palīdzētu mazināt enerģijas cenu svārstības.

Avots: izstrādājis JRC, pamatojoties uz Gas Infrastructure Europe (GIE) datiem.

Komisija plāno 2021. gada decembrī pārskatīt Gāzes piegādes drošības regulu. Šajā kontekstā ES gāzes tirgus noturību varētu stiprināt, piemēram, paredzot noteikumus par vieglāku pārrobežu piekļuvi glabāšanas jaudām, tostarp arī atjaunīgo gāzu un mazoglekļa gāzu glabāšanas jaudām. Komisija varētu izpētīt iespējamos ieguvumus, ko sniegtu tirgbalstīti atbalsta mehānismi (piemēram, izsoles), lai nodrošinātu pieejamo gāzes glabāšanas jaudu optimālu izmantošanu. Šajā sakarā ir arī svarīgi, lai dalībvalstis ieviestu vajadzīgos tehniskos, finansiālos un juridiskos pasākumus gāzes pārrobežu piegādei.

Komisija arī izpētīs, kādus potenciālos ieguvumus varētu dot tas, ka regulēti subjekti vai valstu iestādes gāzes rezerves krājumus iepirktu kopīgi — tas ļautu apvienot spēkus un izveidot stratēģiskās rezerves. Dalība kopējā iepirkuma shēmā būtu brīvprātīga, un shēma būtu jāstrukturē tā, lai tā netraucētu iekšējā enerģijas tirgus darbību un tiktu ievēroti konkurences noteikumi.

Pamatojoties uz Regulu (ES) 2017/1938 par gāzes piegādes drošības aizsardzības pasākumiem, Komisija plāno drīzumā pieņemt deleģēto aktu, ar ko izveido jaunas pārrobežu reģionālās gāzes piegādes riska grupas. Riska grupas analizēs nākamajos četros gados gaidāmos riskus un konsultēs dalībvalstis un Komisiju par to, kā šos riskus pienācīgi pārvaldīt. Īpaša uzmanība tiks pievērsta reģioniem ar neparasti zemām glabāšanas jaudām. Riska grupas arī izvērtēs, vai ir iespējams izveidot kopīgas brīvprātīgas reģionālās glabātavas.

Kā minēts Komisijas 2021. gada aprīļa paziņojumā, Komisija pieņems arī ES Taksonomijas regulu papildinošu deleģēto aktu, kas aptvers darbības, kuras vēl neaptver ES taksonomijas Deleģētais akts par klimatisko komponentu. Šis papildinošais deleģētais akts aptvers kodolenerģiju, attiecībā uz kuru pašlaik saskaņā ar ES Taksonomijas regulu tiek veikta īpaša izskatīšana, un deleģētajā regulā tiks ņemti vērā šīs izskatīšanas rezultāti. Šis papildinošais deleģētais akts kā pārejas darbību aptvers arī dabasgāzi un saistītās tehnoloģijas, ciktāl tās ietilpst ES Taksonomijas regulas 10. panta 2. punktā nospraustajās robežās. Šajā kontekstā attiecībā uz pārejas darbībām tiks apsvērtas turpināmības klauzulas priekšrocības. Tāpēc Komisija apsvērs, vai ierosināt tiesību aktus, kuri atbalstītu tādu saimniecisko darbību finansēšanu — galvenokārt enerģētikas nozarē, tostarp gāzes sektorā —, kuras palīdzētu samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas un vienlaikus sekmētu pārkārtošanos uz klimatneitralitāti, bet kuras nav iespējams iekļaut taksonomijā.

Arvien svarīgāka ES enerģētikas nozarei un tās ilgtspējai kļūst enerģijas uzkrāšana. Jāizmanto gan īstermiņa / vidēja termiņa uzkrāšana (baterijas), gan ilgtermiņa uzkrāšana (elektroenerģijas pārveide citos energoresursos, t. s. power to X). Kāpinot elektroenerģijas uzkrāšanu, tiek sekmēta atjaunīgo energoresursu integrēšana sistēmā un maksimumpieprasījuma izlīdzināšana. Tas varētu arī pazemināt elektroenerģijas cenas maksimumslodzes brīžos, kad bieži vien cenu nosaka tie ražotāji, kas izmanto fosilās degvielas. Šajā jomā ir vajadzīgas ievērojamas investīcijas. Komisija noskaidros, kādas būtu nozīmīgākās ES darbības, kas palīdzētu attīstīt elektroenerģijas uzkrāšanas jaudu kā vienu no galvenajiem elastības instrumentiem, vienlaikus nodrošinot vienlīdzīgus konkurences apstākļus un atbilstošus ekonomiskos signālus.

ES elektroenerģijas tirgus pamatā ir robežcenas (turklāt vienotas cenas) noteikšana, kas nozīmē, ka vairumtirdzniecības līmenī elektroenerģijas cena ir visiem vienāda. Lai apmierinātu pieprasījumu pēc elektroenerģijas, bieži vien vēl aizvien ir nepieciešamas ar gāzi darbināmas spēkstacijas, gāzes cena ietekmē elektroenerģijas ražošanas izmaksas, un sekas var būt negatīvas, kā novērojams pašlaik. Tomēr pastāv vispārēja vienprātība, ka robežcenu noteikšanas modelis liberalizētos elektroenerģijas tirgos ir visefektīvākais un vispiemērotākais līdzeklis, kā veicināt raitu elektroenerģijas tirdzniecību starp dalībvalstīm vairumtirgū. Turklāt tas ir īpaši veidots tā, lai veicinātu atjaunīgās enerģijas integrāciju, un tas savukārt pazemina cenas, jo nav nekādu operacionālo izmaksu.

Lai gan nav skaidru pierādījumu tam, ka cita veida tirgus regulējums nodrošinātu zemākas cenas un labākus stimulus, Komisija Energoregulatoru sadarbības aģentūrai (ACER) uzdos novērtēt, kādas ir elektroenerģijas vairumtirgus pašreizējā modeļa stiprās un vājās puses, tostarp to, kādā mērā tas spēj tikt galā ar ekstremālu cenu svārstīgumu gāzes tirgos, un to, ar kādiem pieejamiem pasākumiem var samazināt šādu situāciju rašanos, vienlaikus nodrošinot izmakslietderīgu pārkārtošanos uz tādu energosistēmu, kuras neto emisijas ir nulle, un sagatavot ieteikumus, kurus Komisija pēc vajadzības ņems vērā turpmākajā darbā. Tajā pašā laikā Komisija sadarbosies ar ACER un lūgs sagatavot provizorisku novērtējumu par situāciju elektroenerģijas tirgū, par ko tā ziņos līdz novembra vidum.

Tāpat ir svarīgi energosistēmas noturību pielāgot jauniem apdraudējumiem, piemēram, kiberdraudiem vai ekstrēmiem laikapstākļu notikumiem. Līdz 2022. gada beigām Komisija veiks pasākumus, kas vēl vairāk uzlabos kritiskās energoinfrastruktūras noturību, ņemot vērā jaunos apdraudējumus. Šādi pasākumi būs, piemēram, jauni noteikumi par elektroenerģijas kiberdrošību, kas būs pilnībā saskaņoti ar horizontālajiem kiberdrošības tiesību aktiem 27 , Komisijas ieteikums par saskaņotu pieeju, kā identificēt kritisko energoinfrastruktūru, informācijas apmaiņa un pieejamās iespējas finansēt kritiskās energoinfrastruktūras noturību. Tiks izveidota arī Eiropas operatoru un iestāžu pastāvīgā grupa energoinfrastruktūras noturības jautājumos.

Komisija arī izpētīs pilnībā salāgotu reģionālo vai ES mēroga mazumtirgu potenciālu. Pierādījumi 28 liecina, ka lielāka noteikumu un prakses pārrobežu saskaņotība mazumtirgū veicina pārrobežu konkurenci un palīdz iegrožot cenu kāpumu. Te Komisija balstīsies uz jau sākto darbu pie diviem svarīgiem īstenošanas aktiem, kas veltīti sadarbspējai. Tāpat kā ar elektroenerģijas vairumtirgu sasaistīšanu, sākotnēji šāda tirgus salāgošana varētu izpausties kā atsevišķu dalībvalstu sadarbība, bet pēc tam laika gaitā varētu pāriet uz pilnībā integrētu iekšējo enerģijas tirgu patērētājiem.

Bez inovācijas nav iespējams nodrošināt ES energosistēmas noturību. Ilgtspējīgu enerģētikas jaunuzņēmumu ziņā Eiropa ir izvirzījusies līderpozīcijās, un šie uzņēmumi nāk klajā ar dažādiem inovatīviem risinājumiem, sākot ar dzīļu ģeotermālo enerģiju un beidzot ar ūdeņradi. Dalībvalstīm un ES būtu jāsadarbojas, lai veicinātu šo inovatīvo risinājumu ieviešanu.

Komisija

-līdz 2021. gada decembrim ierosinās gāzes un ūdeņraža tirgus tiesisko regulējumu;

-apsvērs piegādes drošības regulas pārskatīšanu, lai nodrošinātu efektīvāku gāzes glabātavu darbību visā vienotajā tirgū, un ieviesīs vajadzīgos solidaritātes mehānismus;

-līdz 2021. gada novembrim pieņems regulu, ar ko izveido jaunas pārrobežu reģionālās gāzes piegādes riska grupas, kuras analizēs riskus un konsultēs dalībvalstis par to nacionālo preventīvo un ārkārtas rīcības plānu izstrādi;

-atbalstīs tādu nākotnes vajadzībām piemērotu enerģijas uzkrājēju izstrādi, kas var kalpot par galveno elastības instrumentu gan īstermiņā un vidējā termiņā (piemēram, pieprasījumreakcija un baterijas), gan ilgtermiņā (piemēram, ūdeņradis);

-izpētīs, kādus ieguvumus nestu rezerves gāzes krājumu brīvprātīgs kopīgs iepirkums un kā to varētu veidot saskaņā ar enerģijas tirgus regulējumu un ES konkurences noteikumiem;

-pieņems noteikumus par kiberdrošību elektroenerģijas jomā;

-uzdos ACER izpētīt esošās elektroenerģijas tirgus modeļa priekšrocības un trūkumus un līdz 2022. gada jūnijam sagatavot Komisijas novērtējumam vajadzīgos ieteikumus;

-izpētīs pilnībā salāgotu reģionālo vai ES mēroga mazumtirgu potenciālu.

Ja piegādātājs aiziet no tirgus vai kļūst maksātnespējīgs, tam var būt negatīva ietekme uz patērētājiem — ietekme, kas ir ārpus to kontroles. Enerģijas cenu pieaugums var radīt nepamatotu spiedienu, jo īpaši uz maziem piegādātājiem, kas piedāvā fiksētas cenas līgumus. Tādēļ ir jāatvieglo visu enerģijas piegādātāju, tostarp mazo piegādātāju, piekļuve finanšu tirgiem, lai tie varētu nodrošināties pret cenu risku nākotnē. ES tiesību aktos ir paredzēts, ka, lai šādas situācijas labotu, dalībvalstis var iecelt pēdējo garantēto piegādātāju. Tomēr svarīgi, lai nerastos bezrūpīgas rīcības risks, proti, piegādātāji netiktu pasargāti no savu komerciālo lēmumu sekām uz visu patērētāju rēķina. Saistībā ar pasākumiem, kuru mērķis ir uzlabot mazo piegādātāju piekļuvi ilgtermiņa tirgiem, Komisija precizēs noteikumus par patērētāju aizsardzību pret atsevišķu piegādātāju maksātnespēju un par pēdējā garantētā piegādātāja shēmu darbību.

Komisija

-līdz 2021. gada decembrim nāks klajā ar priekšlikumu Padomes ieteikumam, kas dalībvalstīm sniegs sīkākas norādes, kā vislabāk risināt ar zaļo pārkārtošanos saistītos sociālos un darbaspēka aspektus.

Dalībvalstis varētu

-atbalstīt patērētāju iespēcinātību, sniegt patērētājiem informāciju un piedāvāt iespējas, kā viņi var piedalīties enerģijas tirgū, būt labāk aizsargāti un ieņemt spēcīgāku pozīciju enerģijas piegādes ķēdē;

-gadījumā, ja piegādātājs aiziet no tirgus vai kļūst maksātnespējīgs, iecelt pēdējo garantēto piegādātāju;

-vēl vairāk palielināt patērētāju lomu enerģijas tirgū, palīdzot uzlabot pieprasījumreakciju, kā arī attīstot pašapgādi, pateicoties individuāliem līgumiem atjaunīgās enerģijas sfērā un energokopienām.

3.2.3.Lielākas investīcijas atjaunīgajā enerģijā un energoefektivitātē

Vēja un saules enerģijas mainīgās izmaksas ir tuvu nullei. Pateicoties lielākam atjaunīgās enerģijas īpatsvaram elektroenerģijas sistēmā, pašas dārgākās fosilās degvielas tiks izspiestas no tirgus. Ik gadu aizvien pieaugs to stundu skaits, kad atjaunīgās elektroenerģijas daudzums sistēmā ir tāds, ka ir iespējams apmierināt visu pieprasījumu un līdz ar to vairumcenas ir tuvu nullei vai pat negatīvas 30 . Kopumā dominējošais ekspertu viedoklis ir tāds, ka, ja visi citi faktori ir vienādi, plašāka atjaunīgo energoresursu izmantošana noved pie zemākām vairumcenām tirgū 31 .

Ja raugāmies ne tikai uz elektroenerģijas tirgiem, bet plašāk, dažādu atjaunīgo tehnoloģiju izmaksas pēdējos gados ir krasi samazinājušās. Piemēram, industriāla mēroga saules fotoelementu elektroenerģijas izmaksas no 2010. līdz 2020. gadam samazinājās par 85 % 32 . Jau tagad daudzos sektoros un dažādām vajadzībām atjaunīgie energoresursi ir lētākais enerģijas veids, un daudzos gadījumos patērētāji savus enerģijas rēķinus varētu samazināt, ja pārietu uz atjaunīgo enerģiju. Tas attiecas ne tikai uz ražošanu un pakalpojumiem, bet arī uz mājsaimniecībām, kas var, piemēram, investēt saules fotoelementu paneļos, siltumsūkņos, saules siltumenerģijas ierīcēs vai modernos biomasas katlos un tādējādi samazināt rēķinus par elektroenerģiju un apkuri.

Tālab dalībvalstīm būtu jāpaātrina atļauju piešķiršana, proti, jāvienkāršo garās un sarežģītās atļauju piešķiršanas procedūras, kas ir viens no lielākajiem šķēršļiem tīras enerģijas infrastruktūras attīstībai un izvēršanai. Atbalsts pašpatēriņam un atjaunīgās enerģijas kopienām varētu arī palīdzēt mājsaimniecībām gūt labumu no lētākas atjaunīgās enerģijas. Vēl viens būtisks faktors, bez kura neizdosies paātrināt atjaunīgo energoresursu plašāku izmantošanu, ir vajadzība kāpināt šo resursu izmantošanai nepieciešamā aprīkojuma ražošanu.

Jaunās tehnoloģijas un digitalizācija paver jaunas pieprasījuma puses elastības iespējas. Komisija 2022. gada sākumā sāks darbu pie tīkla kodeksa, lai likvidētu regulatīvos šķēršļus pieprasījuma puses elastīguma attīstībai.

Energoefektivitāte samazina enerģijas patēriņu un līdz ar to arī enerģijas izmaksas, bet tā prasa arī investīcijas. Energoefektivitāte — ēku un ierīču energosnieguma uzlabošana — ļauj novērst vienu no enerģētiskās nabadzības pamatcēloņiem. Komisija arī nāks klajā ar priekšlikumu, kā uzlabot Eiropas ēku fonda energosniegumu. Enerģētisko nabadzību apkarot palīdzēs gan šie noteikumi par ēku renovāciju, gan specifiski, sociālajiem mājokļiem paredzēti renovācijas pasākumi, gan jauni noteikumi par to, ka ES valstīm ir jāseko līdzi tam, cik lielam skaitam iedzīvotāju ir grūtības samaksāt rēķinus par enerģiju.

ES līmenī ir kāpinātas investīcijas, ko prasa zaļā pārkārtošanās. Daudzgadu finanšu shēma 2021.–2027. gadam kombinācijā ar NextGenerationEU ir galvenie instrumenti, kas ļaus mūsu ekonomikai strauji atkopties, pārkārtoties uz zaļiem un digitāliem pamatiem un nostāties uz ilgtspējīgas izaugsmes ceļa. 22 dalībvalstu plānos, ko Komisija apstiprinājusi saskaņā ar Atveseļošanas un noturības mehānismu, pavisam 177 miljardi euro ir atvēlēti ar klimatu saistītām investīcijām 33 .

Turklāt lielāki un integrētāki tirgi ar pārrobežu infrastruktūru ir izdevīgāki patērētājiem. Pabeigti un efektīvi strādājoši fiziski starpsavienojumi ar kaimiņu tirgiem un pārrobežu piekļuves iespējas jauniem piegādātājiem veicinās konkurenci un nodrošinās elektroenerģijas piegādi par konkurētspējīgāko cenu. Dalībvalstīm būtu arī turpmāk jāveicina investīcijas Eiropas tīklos, balstoties uz kopīgu interešu projektiem 34 , lai tā vairotu konkurenci un izvairītos no jaudas apcirpšanas. Te ietilpst starpsavienotāji, sastrēgumposmu likvidēšana, uzkrāšana un pārvades un sadales tīklu viedināšana. Komisija kopā ar dalībvalstīm strādās pie pasākumiem, kas nepieciešami, lai līdz 2030. gadam sasniegtu Eiropadomes 2014. gada oktobra secinājumos 35 izvirzīto elektrotīklu starpsavienojumu mērķrādītāju (15 %).

Komisija nesen ierosināja pārskatīt Pamatnostādnes par valsts atbalstu vides aizsardzībai un enerģētikai, lai paplašinātu dalībvalstu iespējas piešķirt finansiālu atbalstu klimata aizsardzībai un visas ekonomikas dekarbonizācijai. Jaunie noteikumi, kas, paredzams, stāsies spēkā nākamgad, samazinās fosilo degvielu izmantošanu, novērsīs balasta aktīvu rašanos, ļaus ieviest shēmas, no kurām finansēt jaunas tehnoloģijas, piemēram, uzkrāšanas un atjaunīgā ūdeņraža tehnoloģijas, un atvieglos energoefektivitātes pasākumu finansēšanu.

Dalībvalstīm vajadzētu:

-paātrināt izsoles atjaunīgās enerģijas jomā un nodrošināt, ka relevantās investīcijas no Atveseļošanas un noturības fonda tiek realizētas bez kavēšanās un pilnībā;

-paātrināt atļauju piešķiršanu, proti, vienkāršot garās un sarežģītās atļauju piešķiršanas procedūras, kas ir viens no lielākajiem šķēršļiem tīras enerģijas infrastruktūras pilnveidošanai un izvēršanai;

-kāpināt atjaunīgo energoresursu izmantošanai nepieciešamā aprīkojuma ražošanu, jo citādi neizdosies paātrināt atjaunīgo energoresursu apguvi;

-kāpināt investīcijas energoefektivitātē un ēku sniegumā, jo tas samazina enerģijas patēriņu un enerģijas izmaksas un mazina spiedienu uz enerģijas tirgiem;

-balstoties uz kopīgu interešu projektiem, kāpināt investīcijas Eiropas tīklos, lai izvairītos no jaudas apcirpšanas. Te ietilpst starpsavienotāji, problemātisko posmu likvidēšana, uzkrāšana un pārvades un sadales tīklu viedināšana.

Komisija

-2022. gadā sagatavos norādes par to, kā paātrināt atļauju piešķiršanas procesus atjaunīgās enerģijas jomā, un turpinās cieši sadarboties ar valstu pārvaldes iestādēm, lai apzinātu un popularizētu labo praksi;

-2022. gada sākumā sāks darbu pie tīkla kodeksa par pieprasījuma puses elastīgumu;

-pabeigs pārskatīt Pamatnostādnes par valsts atbalstu vides aizsardzībai un enerģētikai, kas sekmēs investīcijas energoefektivitātē un atjaunīgajā enerģijā un līdz ar to palīdzēs Eiropas zaļo kursu īstenot ar vismazākajām izmaksām;

-arī turpmāk palīdzēs dalībvalstīm pēc iespējas labāk izmantot ES budžetā un NextGenerationEU pieejamos finanšu resursus.

4.Secinājumi

Šajā paziņojumā aprakstīto pasākumu mērķis ir reaģēt uz pašreizējo enerģijas cenu kāpumu, un tie palīdzēs panākt sociāli taisnīgu un ilgtspējīgu enerģētikas pārkārtošanu. Nākamajos mēnešos Komisija cieši sekos līdzi situācijai.

Dalībvalstīm ir iespējas rīkoties, un jau tagad tās īsteno dažādus nodokļu vai tiešo ienākuma atbalsta pasākumus vai citus mērķtiecīgus, īslaicīgus pasākumus, kuru uzdevums ir īstermiņā atvieglot cenu kāpuma radīto problēmu smagumu. ES līmenī vidējā termiņā var veikt dažādus citus pasākumus tādās sfērās kā enerģijas uzkrāšana, tirgus integrācija un energokopienas; šie pasākumi palīdzētu vairot enerģijas tirgu noturību, tiem labāk sagatavoties svārstīgumam un pārkārtošanās radītajām grūtībām. Energoefektivitātes uzlabojumi un energosistēmas modernizācijas pasākumi rēķinus par enerģiju ilgtermiņā samazinās.

Eiropas enerģētikas, vides un klimata rīcībpolitika, no dažādām ES programmām pieejamais finansējums, kā arī Komisijas nesenie paketes "Gatavi mērķrādītājam 55 %” priekšlikumi ir iecerēti ar mērķi ilgtermiņā veidot ilgtspējīgu enerģētikas nozari. Eiropas Savienība ir stingri apņēmusies sasniegt klimatneitralitāti un dekarbonizēt energosistēmu, fosilās degvielas aizstājot ar atjaunīgo enerģiju un tādējādi samazinot mūsu atkarību no enerģijas importa.

Skaidra apņemšanās investēt klimatneitrālos enerģētikas risinājumos visās dalībvalstīs palīdzēs samazināt enerģijas cenu svārstīgumu un enerģijas piedāvājuma un pieprasījuma nelīdzsvarotību, ko izraisa fosilo degvielu cenu svārstības starptautiskā mērogā un citi ārēji faktori. Pretējā gadījumā nebūs iespējams nodrošināt, ka enerģija joprojām ir cenas ziņā pieejama visiem patērētājiem.

Sekmīga zaļā pārkārtošanās nozīmē pāreju ne tikai uz tīru enerģiju, bet arī uz lielāku energoefektivitāti un citādu pieeju enerģijas izmantošanai. Nesenie notikumi pierāda, cik pareiza ir ES apņemšanās būtiski samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas un fosilo degvielu patēriņu. Gan regulējuma, gan investīciju plāksnē ir jārīkojas vēl straujāk. Pāreja uz tīru enerģiju ir labākā garantija pret cenu satricinājumiem, ar ko pašlaik saskaras ES. Laiks negaida!

(1)

Salīdzinājumā ar vidējo cenu 2019. gadā 2021. gada oktobra sākumā cenas etalontirgū EP5 (DE, ES, FR, NL) un Nordpool tirgū (NO, DK, FI, SE, EE, LT, LV) bija pieaugušas par 166 %.

(2)

VaasaETT (https://www.vaasaett.com/)

(3)

No 2021. gada janvāra līdz septembrim ETS cena ir palielinājusies par aptuveni 30 EUR/t CO, kas nozīmē, ka no gāzes saražotas elektroenerģijas izmaksas ir pieaugušas par aptuveni 10 EUR/MWh (pieņemot, ka lietderības koeficients ir 50 %), bet no oglēm saražotas elektroenerģijas izmaksas ir pieaugušas par aptuveni 25 EUR/MWh (pieņemot, ka lietderības koeficients ir 40 %). Nepārprotami daudz lielāks ir tajā pašā periodā novērotais gāzes cenas pieaugums par aptuveni 45 EUR/MWh, kas nozīmē, ka elektroenerģijas ražošanas izmaksas ir palielinājušās par aptuveni 90 EUR/MWh.

(4)

ETS direktīvas 29.a pantā paredzēts, ka, ja vairāk nekā sešus mēnešus pēc kārtas kvotu cena ir vairāk nekā trīs reizes lielāka par vidējo kvotu cenu divos iepriekšējos gados Eiropas oglekļa tirgū, Komisija nekavējoties sasauc komitejas sanāksmi ar dalībvalstīm, lai apspriestu iespējamos pasākumus.

(5)

Dabasgāzi ES var importēt pa cauruļvadiem no avota vai transportēt sašķidrinātas dabasgāzes (LNG) veidā. Gāze ir jāuzkrāj, lai līdzsvarotu dienišķā un sezonālā pieprasījuma svārstības. Krātuves arī nodrošina gāzapgādi piegādes traucējumu vai īpaši liela pieprasījuma gadījumā. Galvenā uzkrātās gāzes priekšrocība ir tā, ka tā ir pieejama patērētāju tuvumā un to var piegādāt nekavējoties.

(6)

Nafta (97 %), ogles (44 %) un gāze (90 %)

(7)

Covid-19 laikā 8 dalībvalstīs (no 21, par ko ir pieejami dati) 2020. gadā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu enerģētiskās nabadzības rādītājs palielinājās, savukārt 13 dalībvalstīs, tostarp 5 dalībvalstīs, kuru rādītāji 2019. gadā pārsniedza 15 % (Bulgārija, Grieķija, Kipra, Lietuva un Portugāle), tas samazinājās.

(8)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/944 (2019. gada 5. jūnijs) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un ar ko groza Direktīvu 2012/27/ES.

(9)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/73/EK (2009. gada 13. jūlijs) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz dabasgāzes iekšējo tirgu un par Direktīvas 2003/55/EK atcelšanu.

(10)

Komisijas Ieteikums (ES) 2020/1563 (2020. gada 14. oktobris) par enerģētisko nabadzību.

(11)

Atsevišķos apakšsektoros enerģijas izmaksas veido ievērojamu ražošanas izmaksu daļu, piemēram, 71 % no mēslošanas līdzekļu ražošanas izmaksām, 40 % no primārā alumīnija ražošanas izmaksām, 31 % no cinka ražošanas izmaksām un 25 % no plakanā stikla ražošanas izmaksām.

(12)

Nīderlandes TTF gāzes biržā tirgoto nākotnes līgumu indeksa cena pašlaik ir aptuveni 90 EUR/MWh, bet cena 2022. gada aprīlī ir aptuveni 50 EUR/MWh.

(13)

cena nākamajā gadā: 42 EUR/MWh, pēc diviem gadiem: 35 EUR/MWh, pēc trim gadiem: 32 EUR/MWh

(14)

Pašreizējais ES gāzes uzkrājumu līmenis ir nedaudz virs 75 %, kas ir mazāk nekā pēdējo 10 gadu vidējais rādītājs — 90 %. 2021. gada 3. oktobra dati.

(15)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/1938 (2017. gada 25. oktobris) par gāzes piegādes drošības aizsardzības pasākumiem un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 994/2010.

(16)

Lai gan ETS līdzekļi galvenokārt būtu jāizmanto, lai atbalstītu tālākus emisiju samazinājumus, proti, investētu energoefektivitātes pasākumos, enerģētikas pārkārtošanā un tīro tehnoloģiju inovācijā, ETS direktīvas (Direktīva 2009/29/EK) 10. panta 3. punktā noteikts, ka dalībvalstis var ETS ieņēmumus izmantot, lai sniegtu finansiālu atbalstu sociālo aspektu risināšanai mājsaimniecībās ar zemiem un vidējiem ienākumiem.

(17)

Saskaņā ar ES tiesību aktiem noteikt regulētas mazumtirdzniecības cenas enerģētiski nabadzīgām un mazaizsargātām mājsaimniecībām ir atļauts tikai izņēmuma gadījumos un saskaņā ar stingriem nosacījumiem. Regulētas cenas kropļo investīciju signālus elektroenerģijas ražošanā un patērētājiem laupa iespēcinātību.

(18)

Īpaši Covid-19 pasākumi mazaizsargātu patērētāju aizsardzībai: valstu valdības un energoregulatori ieviesa moratoriju atslēgšanai no energotīkla par enerģijas rēķinu nesamaksāšanu. Papildus valdības pasākumiem visā ES vairāki enerģētikas uzņēmumi ieviesa brīvprātīgas patērētāju atbalstīšanas iniciatīvas, piemēram, maksājumu grafikus un neatslēgšanas garantijas.

(19)

Komisijas Ieteikums (ES) 2020/1563 (2020. gada 14. oktobris) par enerģētisko nabadzību.

(20)

Pie šādiem nodokļiem un nodevām pieder gan ES līmenī saskaņotie energoproduktu un elektroenerģijas akcīzes nodokļi un pievienotās vērtības nodoklis (PVN), gan citi vietējie vides nodokļi un nodevas, ko izmanto, lai finansētu zaļās pārkārtošanās īstenošanai nepieciešamās investīcijas atjaunīgos resursos.

(21)

. Padomes Direktīva 2003/96/EK (2003. gada 27. oktobris), kas pārkārto Kopienas noteikumus par nodokļu uzlikšanu energoproduktiem un elektroenerģijai

(22)

Padomes Direktīva 2006/112/EK (2006. gada 28 novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu.

(23)

. PVN likmju tiesiskais regulējums pašlaik tiek izskatīts Padomē.

(24)

Saskaņā ar Grupu atbrīvojuma regulām un valsts atbalsta pamatnostādnēm jebkādai valsts intervencei būtu jānotiek pārredzami, nediskriminējoši un pamatojoties uz objektīviem un samērīgiem kritērijiem.

(25)

Komercprakse nozīmē, ka uzņēmumi lēmumus var pieņemt neatkarīgi un tie ar likumu nav spiesti rīkoties noteiktā veidā.

(26)

Tirgu uzrauga 27 dalībvalstu finanšu regulatori Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes (EVTI) vadībā.

(27)

COM(2020) 823 final, Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko paredz pasākumus nolūkā panākt vienādi augsta līmeņa kiberdrošību visā Savienībā un ar ko atceļ Direktīvu (ES) 2016/1148.

(28)

https://ec.europa.eu/info/news/commission-publishes-report-barriers-eu-retail-energy-markets-2021-feb-23_en

(29)

COM(2021) 550 final. Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Gatavi mērķrādītājam 55 %”: ES 2030. gadam nospraustā klimata mērķrādītāja sasniegšana ceļā uz klimatneitralitāti.

(30)

Ja atsevišķām neelastīgām elektrostacijām ir jāturpina ražošana, neraugoties uz negatīvām cenām.

(31)

Piemēram, tiek lēsts, ka atjaunīgās elektroenerģijas lielāka izmantošana ceteris paribus bija par iemeslu elektroenerģijas tūlītējo cenu samazinājumam: Vācijā laikā no 2008. līdz 2015. gadam par 24 %, bet Zviedrijā no 2010. līdz 2015. gadam par 35 % (Hirth, 2018).

(32)

IRENA, Power Generation Costs in 2020.

(33)

ANM kontekstā paziņotie izdevumi ir Komisijas aplēses, kuru pamatā ir klimatiskā aspekta apsekošanas rādītāji, kas publicēti kā daļa no Komisijas atveseļošanas un noturības plānu analīzes. Paziņotā summa izriet no 22 valstu atveseļošanas un noturības plāniem, ko Komisija ir novērtējusi un apstiprinājusi līdz 5. oktobrim. Tā mainīsies, jo visi plāni vēl nav novērtēti.

(34)

https://ec.europa.eu/energy/topics/infrastructure/projects-common-interest_en .

(35)

https://data.consilium.europa.eu/doc/document/ST-169-2014-INIT/lv/pdf.

Choose the experimental features you want to try