Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Migrantu izcelsmes sieviešu, māšu un ģimeņu integrācija ES dalībvalstīs un mērķvalodas zināšanu līmeņi integrācijai”

(izpētes atzinums)

(2021/C 10/01)

Ziņotāji:

Indrė VAREIKYTĖ Ákos TOPOLÁNSZKY

Padomes prezidentvalsts Vācijas pieprasījums	Vēstule, 18.2.2020.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pants
Atbildīgā specializētā nodaļa	Nodarbinātības, sociālo lietu un pilsoniskuma specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	9.9.2020.
Pieņemts plenārsesijā	29.10.2020.
Plenārsesija Nr.	555
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	234/4/14

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

EESK norāda, ka: — Dalībvalstu rīcības plāni un stratēģijas attiecībā uz migrantu integrāciju ievērojami atšķiras pamatprincipu, pasākumu, uzraudzības līmeņa un novērtēšanas ziņā, — Maz kas liecina, ka daudzām dalībvalstīm būtu rīcības plāni un stratēģijas, kuros īpaša uzmanība pievērsta sieviešu un dzimumu līdztiesības jautājumiem, savukārt etnisko minoritāšu izcelsmes sievietes-migrantes, kā arī dažādu vecuma grupu sievietes daudzās sabiedrības dzīves jomās saskaras ar diskrimināciju daudzējādos un savstarpēji saistītos veidos, — Mazāk nekā pusei ES dalībvalstu ir rīcības plāni vai stratēģijas, kas tieši attiecas uz migrantu pēctečiem, pat ja Eiropas Savienības Statistikas biroja (Eurostat) un starptautisku organizāciju statistikas dati norāda uz to nelabvēlīgo stāvokli, — Efektīva integrācija var sniegt dažādus ekonomiskus, sociālus un fiskālus ieguvumus valstīm, kurās migranti apmetas, tomēr atbilstīgu pasākumu kopums ne visā ES, ne atsevišķās dalībvalstīs neatbilst problēmas sarežģītībai;

1.2.

Covid-19 krīze ir nesamērīgi smagi ietekmējusi mazaizsargātas kopienas, jo īpaši migrantus no etniskajām minoritātēm, un vissmagāk – sievietes migrantes. Tāpēc EESK stingri mudina Komisiju, lai tā, izstrādājot jauno Integrācijas un iekļaušanas iniciatīvu, ņemtu vērā no šīs krīzes gūto pieredzi un iepazīstinātu ar labākajiem risinājumiem dalībvalstīs.

1.3.

EESK uzskata, ka migrācijas problēmu risināšanā ir vajadzīga visaptveroša pieeja. Tāpēc iniciatīvā būtu jāietver politika pamattiesību, sociālās iekļaušanas un integrācijas darba tirgū, kā arī izglītības, kultūras, tieslietu un veselības jomā.

1.4.

EESK aicina Komisiju izstrādāt labāku un efektīvāku saziņu un koordināciju ar dalībvalstīm un to valsts, reģionālajām un pašvaldību iestādēm, kā arī pilsoniskās sabiedrības organizācijām, veidojot visaptverošu integrācijas politiku.

1.5.

EESK vēlreiz nosoda jebkāda veida vardarbību pret sievietēm un mudina dalībvalstis, kuras vēl nav ratificējušas Stambulas konvenciju, pārskatīt savu nostāju, kā arī aicina visas dalībvalstis nodrošināt, lai migrantēm, kas cietušas no vardarbības, attiecīgie dienesti, atbalsts un pakalpojumi būtu tikpat pieejami kā pamatiedzīvotājām.

1.6.

EESK vēlreiz mudina izveidot labākas izglītības apliecinājumu novērtēšanas sistēmas un nodrošināt dzimumspecifiskas atbalsta programmas, kas varētu veicināt migranšu iekļaušanos darba tirgū.

1.7.

EESK aicina steidzami rīkoties, lai nodrošinātu integrētu pieeju, kuras mērķis ir saskaņot daudzlīmeņu pārvaldību sociālajā un nodarbinātības politikā, kas skar darbu mājsaimniecībās visā ES.

1.8.

Jāizstrādā sistemātiskāki informatīvi un izpratnes veicināšanas pasākumi, lai nodrošinātu, ka migranti un bēgļi zina savas tiesības un pienākumus, un lai vairotu viņu ticību administrācijas un valsts iestāžu spējai viņus aizsargāt un lai šo spēju uzlabotu.

1.9.

EESK aicina izstrādāt kopīgas ES pamatnostādnes valodu apmācībai, lai nodrošinātu vienotu un visaptverošu pieeju, kas atspoguļotu ne tikai izglītojamo atšķirīgās vajadzības un prasmju līmeņus, bet arī prasības skolotāju kvalifikācijai.

1.10.

EESK uzskata, ka valodu apmācībā būtu jāiekļauj ievirze, informēšana un valodu apmācības mērķu un ieguvumu izskaidrošana, tādējādi mudinot migrantus aktīvāk iesaistīties šajā procesā.

1.11.

EESK uzskata, ka būtu lietderīgi sīkāk izpētīt, vai Eiropas vienoto valodu prasmes līmeņa noteikšanas sistēmu varētu izmantot, lai pilnveidotu migrantu valodas apmācības procesu un nodrošinātu lielākā mērā individualizētu pieeju.

1.12.

EESK uzsver nepieciešamību uzlabot atbilstošu, salīdzināmu un pa dzimumiem iedalītu migrācijas un integrācijas datu vākšanu ES, valstu un jo īpaši vietējo pašvaldību mērogā.

2.   Izpētes atzinuma temats

2.1.

Nākamā Eiropas Savienības Padomes prezidentvalsts Vācija ir pieprasījusi EESK izpētes atzinumā analizēt īpašos pasākumus, kas dalībvalstīs paredzēti migrantu izcelsmes sieviešu, māšu un ģimeņu integrācijai, kā arī valodu kursu modeļus, ko dalībvalstis izmanto bēgļu un citu migrantu integrācijas procesa sākumā, un šo kursu mērķvalodas prasmju līmeņus.

3.   Stāvokļa analīze (1)

3.1.

Dalībvalstu rīcības plāni un stratēģijas attiecībā uz migrantu integrāciju ievērojami atšķiras pamatprincipu, pasākumu, uzraudzības un novērtēšanas ziņā. Atšķirības atspoguļo katras valsts īpatnības, administratīvās tradīcijas un migrācijas vēsturi. Šīs dažādās pieejas tiek apspriestas Eiropas Integrācijas tīklā. Tomēr valstis atšķirīgi īsteno Eiropas Savienības Padomes pieņemtos Kopīgos imigrantu integrācijas politikas pamatprincipus ES un citus attiecīgos politikas dokumentus. Svarīgi atzīmēt, ka dažās dalībvalstīs integrācijas politiku īsteno reģionālās un/vai vietējās pašvaldības, tādējādi vēl vairāk palielinot atšķirības pamatnostādņu īstenošanā.

3.2.

Maz kas liecina, ka daudzām dalībvalstīm būtu rīcības plāni un stratēģijas, kuros īpaša uzmanība pievērsta sieviešu vai dzimumu līdztiesības jautājumiem, un fakti norāda, ka migrantu izcelsmes sievietes, tostarp un jo īpaši sievietes no etniskajām minoritātēm un melnādainas sievietes, daudzās sabiedrības dzīves jomās saskaras ar diskrimināciju daudzējādos un savstarpēji saistītos veidos, tostarp nodarbinātības un izglītības jomā, bet jo īpaši sastopas ar šķēršļiem piekļuvē veselības aprūpes pakalpojumiem (2).

3.3.

Mazāk nekā pusei ES dalībvalstu ir rīcības plāni vai stratēģijas, kas tieši attiecas uz migrantu pēctečiem, pat ja statistikas dati norāda uz to nelabvēlīgo stāvokli. Sociālā atstumtība rada migrantu izcelsmes jauniešu atsvešināšanās draudus, kas kavē sociālo kohēziju un izraisa neiecietību, diskrimināciju un noziedzības pieaugumu, kā arī pastiprināti pakļauj migrantu jauniešus dezinformācijai un ekstrēmistu kustību ietekmei.

3.4.

Saikne ar migrantu vecākiem ir iedibināta un sistemātiska prakse tikai nedaudzās dalībvalstīs. Šāda prakse ietver gan migrantu un bēgļu vecāku un ģimeņu iesaisti un līdzdalību skolas dzīvē, gan informēšanu un izpratnes veicināšanu par viņu bērnu izglītošanu, gan arī atbalstu dalībvalsts valsts valodas apguvē un iespēju palīdzēt saviem bērniem un atbalstīt viņus izglītības procesā.

3.5.

Gan dalībvalstu, gan šaurākā mērogā veikti pētījumi liecina, ka migrantu bērni skolā ir pakļauti segregācijai. Turklāt pat vietās, kur iedzīvotāju nav daudz, dažās skolās, jo īpaši pamatskolās, vērojams augstāks segregācijas līmenis nekā apkaimē, no kurienes nāk skolnieki.

3.6.

Pastāvīgi pieaug to migrantu bērnu skaits, kuri ir jaunāki par 18 gadiem un kuriem nav likumīga aizbildņa, – Eiropa uzņem 74 % nepilngadīgu nepavadītu patvēruma meklētāju. Pēc traumatiska migrācijas ceļojuma, kurā šie bērni un pusaudži bieži saskārušies ar vardarbību, viņi joprojām ir pakļauti daudzām briesmām un īpaši neaizsargāti, tāpēc var kļūt par noziedzības tīklu upuriem tādās darbībās kā nepilngadīgu personu vervēšana, bērnu tirdzniecība prostitūcijas nolūkā, seksuāla izmantošana un bērnu darbs (3).

3.7.

Dalībvalstu līdztiesības nodrošināšanas iestādes datu vākšanā parasti aprobežojas tikai ar diskriminācijas gadījumiem rasu/etniskās piederības dēļ. Lielākajā daļā ES dalībvalstu ir maz datu vai to nav vispār par sūdzībām, ko trešo valstu valstspiederīgie iesnieguši par diskriminācijas gadījumiem, kas nav saistīti ar etnisko izcelsmi vai rasu piederību (4). Faktiskais sūdzību skaits, ko trešo valstu valstspiederīgie iesniedz līdztiesības nodrošināšanas iestādēs, ir ļoti neliels salīdzinājumā ar apsekojumos konstatētajiem izjustās diskriminācijas un viktimizācijas pārdzīvojumiem un starpgadījumiem. Nepietiekama ziņošana (5) ir nopietna problēma, un tā saistāma ar informētības trūkumu par tiesībām un ar neuzticēšanos iestādēm, jo īpaši tas raksturīgi migrantu sievietēm un bērniem.

4.   Integrācijas uzlabošana

4.1.

EESK uzsver, ka integrācija ir dinamisks, ilgtermiņa un nepārtraukts divpusējs process, kurā iesaistīti gan migranti, gan uzņēmēja sabiedrība. Tā ir problēma, ko Eiropas Savienība ir apņēmusies risināt, un efektīva integrācija var sniegt dažādus ekonomiskus, sociālus un fiskālus ieguvumus valstīm, kurās migranti apmetas, tomēr atbilstīgu pasākumu kopums ne visā ES, ne atsevišķās dalībvalstīs neatbilst problēmas sarežģītībai.

4.2.

Covid-19 krīze ir nesamērīgi smagi ietekmējusi mazāk aizsargātas kopienas, jo īpaši migrantus, un vissmagāk – sievietes migrantes (6). Ietekme ietver fizisko un garīgo veselību, kā arī ekonomiskās sekas, iespējamo diskriminācijas un rasisma pieaugumu un skolu klātienē slēgšanas ietekmi uz migrantu bērniem un viņu vecākiem. Tāpēc EESK stingri mudina Komisiju, lai tā, izstrādājot jauno Integrācijas un iekļaušanas iniciatīvu, ņemtu vērā no šīs krīzes gūto pieredzi un iepazīstinātu ar labākajiem risinājumiem dalībvalstīs. Ņemot vērā šo krīzi, EESK arī mudina dalībvalstis nodrošināt cilvēkiem, kuriem ir ekonomiskas grūtības un/vai kuriem draud sociālā atstumtība, bezmaksas apmācību par digitālo ierīču izmantošanu, dokumentu pārvaldību, darba meklēšanu un tāldarbu un sniegt iespējas saņemt krīzes atbalstu un juridiskas konsultācijas (7).

4.3.

EESK uzskata, ka migrācijas problēmu risināšanā ir vajadzīga visaptveroša pieeja. Tāpēc topošajā iniciatīvā būtu jāietver politika pamattiesību, sociālās iekļaušanas un integrācijas darba tirgū, kā arī izglītības, kultūras, tieslietu, veselības un mājokļu jomā.

4.4.

EESK vēlreiz nosoda jebkāda veida vardarbību pret sievietēm un mudina dalībvalstis, kuras vēl nav ratificējušas Stambulas konvenciju, pārskatīt savu nostāju (8), kā arī aicina visas dalībvalstis nodrošināt, lai migrantēm, kas cietušas no vardarbības, attiecīgie dienesti, atbalsts un pakalpojumi būtu tikpat pieejami kā pamatiedzīvotājām. Imigrantiem, kas cietuši no vardarbības ģimenē, būtu jābūt iespējai diskrēti pieprasīt imigranta juridisko statusu neatkarīgi no varmākas (9).

4.5.

Migrantes bieži vien ir pārāk augstu kvalificētas pieejamajam darbam, ir bez darba un riskē zaudēt kvalifikāciju (10). EESK vēlreiz mudina izveidot labākas izglītības apliecinājumu novērtēšanas sistēmas un nodrošināt dzimumspecifiskas atbalsta programmas, kas varētu veicināt sieviešu iekļaušanos darba tirgū (piemēram, nodrošināt agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes iespējas), lai saktu risināt šo jautājumu (11).

4.6.

Komiteja uzsver, ka migrantes nav viendabīga grupa, jo īpaši prasmju un kvalifikācijas ziņā (12); lielāka ir iespējamība, ka viņu kvalifikācijas līmenis ir pārāk zems un/vai pārāk augsts viņu darbam, un mazāka ir iespējamība, ka viņas būs nodarbinātas (13). Tāpēc integrācijas pasākumiem, aktīvai darba tirgus politikai un programmām un sociālās ekonomikas projektiem būtu jāietver valodu kursi, prasmju novērtēšana un arodmācības (14).

4.7.

Mājsaimniecībās nodarbinātie migranti ir kļuvuši par vienu no labklājības sistēmas stūrakmeņiem, jo īpaši vecāka gadagājuma cilvēku ilgtermiņa aprūpes jomā, un mājsaimniecības pakalpojumu jomā nodarbinātās migrantes visbiežāk pakļautas negatīvai ietekmei (15). Šajā nozarē joprojām vērojama pilnīgi vai daļēji neatbilstīga nodarbinātība un zems atalgojuma līmenis; mājsaimniecībās nodarbināto darba aizsardzība un/vai tiesiskā aizsardzība bezdarba, arodtraumu vai invaliditātes, kā arī maternitātes gadījumā ir sliktāka, un viņi bieži cieš no sociālās izolētības, jo īpaši mitinoties pie darba devēja (16). EESK aicina steidzami rīkoties, lai nodrošinātu integrētu pieeju, kuras mērķis ir saskaņot daudzlīmeņu pārvaldību sociālajā un nodarbinātības politikā, kas skar darbu mājsaimniecībās visā ES, vienlaikus ņemot vērā aprūpes, nodarbinātības un migrācijas politikas jomu mijiedarbi un to, kā tās ietekmē integrāciju darba tirgū un mājsaimniecībās nodarbināto migrantu dzīves apstākļus.

4.8.

EESK vērš uzmanību uz to, ka migrantes bieži vien ir spiestas dzīvot izolēti un ir neaizsargātas pret iespēju kļūt par vientulības un vardarbības upuriem. Ja viņas vienlaikus arī strādā, tad bieži vien ir pārstrādājušās, turklāt viņām ir jāveic visi mājas aprūpes pienākumi. Tā kā šādus jautājumus risina dzimumu līdztiesības politika, pasākumi un instrumenti, ir būtiski nodrošināt migrantēm vienlīdzīgu piekļuvi šādiem instrumentiem un panākt, ka tiesību ziņā tās neatpaliek no pamatiedzīvotājām. Jāizstrādā sistemātiskāki informatīvi un izpratnes veicināšanas pasākumi, lai nodrošinātu, ka migranti un bēgļi zina savas tiesības un pienākumus, un lai vairotu viņu ticību administrācijas un valsts iestāžu spējai viņus aizsargāt un lai šo spēju uzlabotu.

4.9.

EESK uzskata, ka migrācijas un integrācijas kontekstā dzimumu līdztiesībai ir tāda pati nozīme kā pārējās Eiropas sabiedrības kontekstā, jo tā ietver pamattiesību kopumu (t.i., iecietību, vienlīdzību, vārda, uzskatu un ticības brīvību utt.), kas kultūras ziņā var būt nepazīstams bēgļiem un citiem migrantiem, kuri cēlušies no pilnīgi atšķirīgas vides un tradīcijām. Tādēļ dzimumu līdztiesībai jākļūst par vienu no integrācijas stūrakmeņiem, balstoties uz visaptverošu īpaši pielāgotu rīcībpolitiku, integrācijas modeļiem un pasākumiem.

4.10.

EESK uzsver, ka migrantu ģimeņu un vecāku iesaistīšanai vietējās un skolu kopienās būtu jāsākas uzņemšanas sākumposmā, lai novērstu migrantu izcelsmes bērnu un jauniešu sociālo atstumtību un tai sekojošu atsvešināšanos. Šāds atbalsts var sekmēt agrīnu dzimtās valodas apguvi.

4.11.

Tāpēc EESK aicina Komisiju izstrādāt labāku un efektīvāku saziņu un koordināciju ar dalībvalstīm un to valsts, reģionālajām un pašvaldību iestādēm, kā arī pilsoniskās sabiedrības organizācijām, veidojot visaptverošu integrācijas politiku, kā arī publicēt salīdzinošus ziņojumus par tās īstenošanu un aktīvi veicināt labas prakses apmaiņu. Vienlaikus ES iestāžu pienākums ir aizstāvēt Eiropas vērtības un īstenot piemērojamos tiesību aktus gadījumos, kad dalībvalstis neievēro cilvēktiesības, necilvēcīgi izturas pret migrantiem un/vai diskriminē viņus.

4.12.

EESK aicina Komisiju izstrādāt virkni pasākumu un instrumentu, lai atbalstītu dalībvalstis un to valsts un pašvaldību iestādes, kā arī sociālos partnerus, NVO un atsevišķas iniciatīvas cīņā ar naidīgumu pret migrantiem, migrāciju kopumā un dezinformācijas kampaņām pret migrāciju, demonstrējot ieguvumus un iespējas, ko migranti sniedz mūsu sabiedrībai.

4.13.

EESK uzsver, ka ir jānodrošina atbilstošu un salīdzināmu migrācijas datu apkopošana ES, valstu un jo īpaši pašvaldību mērogā, tostarp, bet ne tikai, datu apkopošana atsevišķi par dzimumiem, vecuma grupām, etnisko piederību un migrācijas statusu, nodarbinātības ilgumu, atalgojuma līmeni un karjeras attīstību, lai nodrošinātu uz faktiem balstītas politikas veidošanu.

5.   Valodas apmācība

5.1.

EESK uzskata, ka valodu apmācībai vajadzētu būt plašākiem mērķiem – apvienojot valodu apmācību ar kultūras izpēti, sabiedrības līdzdalību un iesaistīšanos tajā, būtu iespējams nodrošināt sekmīgāku integrācijas procesu.

5.2.

Diemžēl tikai dažas dalībvalstis izmanto uz vajadzībām balstītu pieeju valodu apguvē, atverot kursus visiem iedzīvotājiem ar ierobežotu valodas prasmi. Vairākas dalībvalstis nodrošina piekļuvi šādiem kursiem tikai alternatīvās aizsardzības saņēmējiem. Valodu apguves programmas reti ir saistītas ar nodarbinātību, un konkrētam darbam piemēroti, darba vietā organizēti vai augstāka līmeņa valodu apmācības kursi ir reta parādība. Citās dalībvalstīs migrantiem par kursiem ir jāmaksā avansā, un atlīdzināts tiek tikai tad, ja viņi nokārto gala eksāmenus. Turklāt pastāv lielas atšķirības ne tikai valodu apmācības pieejā un kvalitātē, bet arī pašu migrantu apņēmībā (17).

5.3.

Tāpēc EESK uzskata, ka ir svarīgi, lai būtu kopīgas ES valodu apmācības pamatnostādnes nolūkā nodrošināt vienotu un visaptverošu pieeju, kas atspoguļotu ne vien izglītojamo atšķirīgās vajadzības un prasmju līmeņus, bet arī kvalifikācijas prasības skolotājiem.

5.4.

Turklāt sievietēm, uz kurām gulstas aprūpes pienākumi, valodu kursi ir īpaši grūti pieejami to grafika un nosacījumu (izmaksas/atrašanās vieta) dēļ (18). Ir svarīgi atzīmēt, ka migrantēm jāpievērš īpaša uzmanība arī tāpēc, ka to valodu izglītībā ir sevišķi lielas atšķirības, jo dažās izcelsmes valstīs sievietēm ir ierobežota pieejamība vispārējai izglītībai. Piemēram, migrantēm būtu jāpiedāvā bērnu aprūpes iespējas, kamēr viņas apmeklē valodu kursus, un viņu mazie bērni varētu apmeklēt valodas un spēļu kursus, kas ir izrādījušies ļoti efektīvi gan valodu apguves, gan integrācijas nolūkos.

5.5.

EESK uzskata, ka migrantiem pašiem ir jāizlemj, kādas valodu apguves stratēģijas ir vispiemērotākās viņu un viņu ģimeņu un bērnu dzīves mērķiem. Tas, ka migranti var vēlēties izraudzīties kādu no vairākiem adaptācijas veidiem, nozīmē, ka ir jāpanāk, lai migrantu viedokli uzklausītu un lai tiktu izstrādāti un īstenoti individuāli pielāgoti kursi. Būtiski svarīgi, lai valodu apmācībā būtu iekļauta ievirze, informēšana un valodu apmācības mērķu un ieguvumu izskaidrošana, tādējādi mudinot migrantus aktīvāk iesaistīties šajā procesā.

5.6.

EESK uzskata, ka būtu lietderīgi sīkāk izpētīt, vai Eiropas vienoto valodu prasmes līmeņa noteikšanas sistēmu varētu izmantot, lai pilnveidotu migrantu valodas apmācības procesu un nodrošinātu lielākā mērā individualizētu pieeju, jo tādējādi varētu ne tikai atvieglot apmācības organizēšanu, bet arī skaidri norādīt, ko izglītojamie var sasniegt.

5.7.

EESK uzsver, ka tulki būtiski ietekmē migrācijas un integrācijas pakalpojumus, ko kāda persona saņem, un to rezultātus. Tomēr tulku kvalifikācija ne vienmēr atbilst migrantu vajadzībām, un bieži vien sievietes ir nelabvēlīgā situācijā. Tāpēc tulku apmācība būtu jāracionalizē, un šā procesa rezultātā būtu jāizveido Eiropas līmeņa sertifikācijas sistēma. Būtu jāizveido sadarbība ar augstskolām visā ES, kas piedāvā studiju programmas, kuras izglīto tulkošanas speciālistus sabiedrisko pakalpojumu jomā.

5.8.

EESK uzskata, ka valodu prasmes, nodarbinātība un nodarbinātības kvalitāte ir savstarpēji saistītas un ka labāku valodu prasmju dēļ ir lielāka iespēja, ka jaunpienācējam būs pieejamas labas darbavietas un izglītības iespējas un tas kopumā sekmīgāk iekļausies sabiedrībā. Uzņēmējas kopienas valodas apguve var sniegt daudz labumu – no plašākas un labākas piekļuves darba tirgum līdz tam, ka pārējā kopiena atzīst migrantus par saviem locekļiem, un piederības sajūtai viņiem pašiem. Tāpēc vissvarīgākie valodu apguves aspekti ir augstas kvalitātes mācību process, apmācības pieejamība, piemērotība un individuāla pielāgošana. Mācoties no Covid-19 krīzes laikā gūtās pieredzes, būtu vairāk jāiegulda digitālos rīkos, lai migranti varētu piedalīties kursos tiešsaistē.

---

(1)  Plašāka informācija: https://ec.europa.eu/migrant-integration/feature/what-measures-are-in-place-to-ensure-the-long-term-integration-of-migrants-and-refugees-in-europe.

(2)  Together in the EU: Promoting the participation of migrants and their descendants (Kopā ES: migrantu un viņu pēcnācēju līdzdalības veicināšana), Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūra, 2017.

(3)  Atzinums SOC/634 – Nepavadītu nepilngadīgu migrantu aizsardzība Eiropā, EESK (paredzēts izskatīt plenārsesijā 2020. gada 16.-18. septembrī).

(4)  Links between migration and discrimination (Saikne starp migrāciju un diskrimināciju), ES dalībvalstu situācijas juridiskā analīze, Eiropas juridisko ekspertu tīkls dzimumu līdztiesības un nediskriminācijas jomā, Eiropas Komisijas Tiesiskuma un patērētāju ģenerāldirektorāts, 2016. gads.

(5)  Being Black in the EU – Second European Union Minorities and Discrimination Survey (Būt melnādainam Eiropas Savienībā – Otrais Eiropas Savienības apsekojums par minoritātēm un diskrimināciju), Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūra, 2018. gads.

(6)  Eiropas Integrācijas tīmekļa vietnē nepārtraukti tiek sekots Covid-19 ietekmei uz migrantu kopienām vairākos nozīmīgos integrācijas reģionos ES.

(7)  Manifests par digitālo iekļaušanu, Eiropas Migranšu tīkls, 2020. gada 16. jūnijs.

(8)  OV C 240, 16.7.2019., 3. lpp.

(9)  Handbook for Legislation on Violence against Women (Rokasgrāmata par tiesību aktiem attiecībā uz vardarbību pret sievietēm), DEW/DESA, Apvienoto Nāciju Organizācija, 2009.

(10)  Harnessing Knowledge on the Migration of Highly Skilled Women (Kā izmantot zināšanas par augsti kvalificētu sieviešu migrāciju), Starptautiskā Migrācijas organizācija, 2014.

(11)  OV C 242, 23.7.2015., 9. lpp.

(12)  The New EU Migration Pact in Progress: Recalling Legal Obligations, Eiropas Migranšu tīkls, 2020. gads.

(13)  Eiropas Integrācijas tīmekļa vietne, migranšu integrācija, 12.11.2018., https://ec.europa.eu/migrant-integration/feature/integration-of-migrant-women.

(14)  Atzinuma OV C 283, 10.8.2018, 1. lpp. 4.16. punkts

(15)  Out of sight: migrant women exploited in domestic work (Ārpus redzesloka: migrantes, kas ekspluatētas mājsaimniecībās), Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūra, 2018. gads.

(16)  International migration paper No. 115 (Publikācija par starptautisko migrāciju Nr. 115), Starptautiskā Darba organizācija, 2013.

(17)  https://ec.europa.eu/home-affairs/sites/homeaffairs/files/201915_early_language_support_wider_dissemination.pdf.

(18)  Atzinums OV C 242, 23.7.2015., 9. lpp.