EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 25.10.2019

COM(2019) 550 final

2019/0242(NLE)

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMS

par nostāju, kas Eiropas Savienībai jāieņem ĀKK un ES Vēstnieku komitejā attiecībā uz lēmuma pieņemšanu par pārejas posma pasākumu pieņemšanu saskaņā ar ĀKK un ES partnerattiecību nolīguma 95. panta 4. punktu

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.Priekšlikuma priekšmets

Šajā Komisijas lēmumā ietverts priekšlikums Padomes lēmumam par nostāju, kas Savienībai jāieņem ĀKK un ES Vēstnieku komitejā, par pārejas posma pasākumu pieņemšanu saskaņā ar 2000. gada 23. jūnijā Kotonū parakstītā Partnerattiecību nolīguma starp ES un Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna (ĀKK) valstu grupu 1 95. panta 4. punktu (“Kotonū partnerattiecību nolīgums” jeb “KPN”). Komisija ierosina pagarināt visu Kotonū partnerattiecību nolīguma noteikumu piemērošanu līdz 2020. gada 31. decembrim vai līdz brīdim, kad stājas spēkā jaunais partnerattiecību nolīgums starp Savienību un ĀKK valstīm, atkarībā no tā, kurš datums iestājas agrāk.

2.Priekšlikuma konteksts

2.1.Kotonū partnerattiecību nolīgums

Kopš 2000. gada Kotonū partnerattiecību nolīgums ir bijis satvars ES attiecībām ar 79 ĀKK valstīm. Nolīgums tika noslēgts uz 20 gadiem — no 2000. gada 1. marta līdz 2020. gada 29. februārim. Tas tika pārskatīts 2005. un 2010. gadā. 

Kotonū partnerattiecību nolīguma spēkā esības termiņš beidzas 2020. gada 29. februārī. Sarunas par jaunu ĀKK un ES partnerattiecību nolīgumu tika sāktas 2018. gada septembrī un pašlaik tiek turpinātas. Tomēr ir kļuvis skaidrs, ka šo sarunu rezultātā netiks noslēgts jauns nolīgums, ko varētu piemērot iepriekš minētā termiņa beigās. Šī situācija radītu vakuumu ES un ĀKK attiecībās, kurš ir jāaizpilda.

2.2.ĀKK un ES Ministru padome

ĀKK un ES Ministru padome ir ministru līmeņa struktūra, kas izveidota ar nolīgumu (KPN 15. pants). Tās sastāvā, no vienas puses, ir Eiropas Savienības Padomes locekļi un, no otras puses, – pa vienam valdību pārstāvošam loceklim no katras ĀKK valsts. Ministru padomes funkcijas cita starpā ietver lēmumu pieņemšanu, kuri ir nepieciešami, lai varētu īstenot un izpildīt KPN. Ministru padomes lēmumus pieņem, Pusēm savstarpēji vienojoties. Lai lēmumi būtu derīgi, klātesošiem jābūt i) pusei no Eiropas Savienības Padomes locekļiem (t. i., 14 ministriem no ES dalībvalstīm), ii) vienam Komisijas loceklim un iii) divām trešdaļām locekļu, kuri pārstāv ĀKK valstu valdības (t. i., valdības locekļiem no 55 dažādām ĀKK valstīm).

2.3.Pārejas pasākumi

KPN 95. panta 4. punkta otrā daļa ir šāda: “Ministru padome pieņem pārejas posma pasākumus, kas var būt nepieciešami, kamēr stājas spēkā jaunais Nolīgums.” Saskaņā ar KPN 95. panta 4. punkta otro daļu pārejas posma pasākumus var piemērot, lai pagarinātu visa KPN vai tā daļu piemērojamību līdz jaunā nolīguma piemērošanas datumam (provizoriska piemērošana vai stāšanās spēkā). Tādēļ, lai ĀKK un ES attiecībās izvairītos no politiska, institucionāla un juridiska vakuuma, būtu jāievieš šie pārejas posma pasākumi.

Lai saglabātu juridisko, politisko un institucionālo nepārtrauktību ar ĀKK, ņemot vērā, ka jaunais nolīgums nekļūs piemērojams līdz spēkā esošā tiesiskā regulējuma termiņa beigām, ir jāpieņem pārejas posma pasākumi, lai pagarinātu spēkā esošā nolīguma piemērošanas termiņu.

2.4.ĀKK un ES Vēstnieku komitejas pieņemtie pārejas posma pasākumi

Saskaņā ar KPN 95. panta 4. punktu lēmumu par pārejas posma pasākumiem pieņem ĀKK un ES Ministru padome 2 . Tomēr saskaņā ar KPN 15. panta 4. punktu Ministru padome var deleģēt pilnvaras Vēstnieku komitejai 3 . Šajā nolūkā Ministru padome 2019. gada 23. maijā deleģēja Vēstnieku komitejai pilnvaras pieņemt lēmumu par pārejas posma pasākumiem 4 . Saskaņā ar KPN 16. panta 2. punktu Vēstnieku komiteja var pieņemt lēmumus, kas ir Pusēm saistoši, ievērojot Ministru padomes piešķirtās pilnvaras.

Saskaņā ar Vēstnieku komitejas reglamentu tā regulāri rīko sanāksmes, jo īpaši, lai sagatavotu Ministru padomes sanāksmi un vajadzības gadījumā — pēc kādas Puses lūguma 5 . Ņemot vērā šo elastību, Vēstnieku komiteja var nodrošināt, lai lēmums par pārejas posma pasākumiem tiktu pieņemts laikus un ne vēlāk kā 2020. gada janvārī.

Tāpēc ĀKK un ES Vēstnieku komitejai vienā no savām sanāksmēm ir jāpieņem lēmums par pārejas posma pasākumiem. Šā lēmuma mērķim vajadzētu būt Kotonū partnerattiecību nolīguma noteikumu piemērošanas pagarināšanai (“paredzētais akts”), kā paredzēts KPN 95. panta 4. punktā.

Paredzētā akta mērķis ir pagarināt visa Kotonū partnerattiecību nolīguma piemērošanu līdz 2020. gada 31. decembrim vai līdz dienai, kad stājas spēkā vai provizoriski piemēro jauno partnerattiecību nolīgumu starp Savienību un ĀKK valstīm, atkarībā no tā, kas notiek agrāk.

3.Nostāja, kas jāieņem Savienības vārdā

Lēmumā par pārejas posma pasākumiem jānosaka i) nolīguma daļas, kuras piemēro pārejas posmā, un ii) pārejas posma pasākumu piemērošanas termiņš. Komisija ierosina pagarināt pašreizējo KPN termiņu līdz 2020. gada 31. decembrim, ja vien jaunais nolīgums nestājas spēkā vai netiek piemērots pirms minētā datuma. Ierosinātais datums – 2020. gada 31. decembris – sakrīt ar pašreizējās daudzgadu finanšu shēmas termiņa beigām, kā arī ar 11. Eiropas Attīstības fonda termiņa beigām.

Ņemot vērā iepriekš minēto, ierosinātā Savienības nostāja ir jāpieņem ĀKK un ES Vēstnieku komitejas sesijā.

4.Juridiskais pamats

4.1.Procesuālais juridiskais pamats

4.1.1.Principi

Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 218. panta 9. punktā paredzēti lēmumi, ar kuriem nosaka “nostāju, kas Savienības vārdā jāapstiprina kādā ar nolīgumu izveidotā struktūrā, ja šāda struktūra ir tiesīga pieņemt lēmumus ar juridiskām sekām, izņemot lēmumus, kas papildina vai groza attiecīgajā nolīgumā noteikto iestāžu sistēmu.”

Jēdziens “lēmumi ar juridiskām sekām” ietver aktus, kam ir juridiskas sekas saskaņā ar starptautisko tiesību normām, kuras reglamentē attiecīgo struktūru. Tas ietver arī instrumentus, kam nav saistoša spēka saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, bet kas “var būtiski ietekmēt Savienības likumdevēja pieņemtā tiesiskā regulējuma saturu” 6 .

4.1.2.Piemērošana konkrētajā gadījumā

Saskaņā ar 2000. gada 23. jūnijā Kotonū parakstītā ĀKK un ES partnerattiecību nolīguma 95. panta 4. punkta otro daļu pārejas posma pasākumus var piemērot, lai pagarinātu visa KPN vai tā daļu piemērojamību līdz jaunā nolīguma piemērošanas datumam (provizoriska piemērošana vai stāšanās spēkā pēc tam, kad to ratificējušas visas Puses). Proti, “Ministru padome pieņem pārejas posma pasākumus, kas var būt nepieciešami, kamēr stājas spēkā jaunais Nolīgums.”

Tāpēc ir skaidrs, ka akts, ko ir aicināta pieņemt ĀKK un ES Vēstnieku komiteja, ir akts ar juridiskām sekām. Paredzētais Vēstnieku komitejas akts atbilstoši starptautiskajām tiesībām būs Pusēm saistošs saskaņā ar nolīguma 15. un 16. pantu.

Vēstnieku komiteja ir struktūra, kas izveidota saskaņā ar Kotonū partnerattiecību nolīguma 16. pantu.

Eiropas Savienība kopā ar tās dalībvalstīm ir Kotonū partnerattiecību nolīguma līgumslēdzēja puse un tādējādi tai būs saistošs paredzētais Vēstnieku komitejas lēmums.

Tāpēc ierosinātā lēmuma procesuālais juridiskais pamats ir LESD 218. panta 9. punkts.

4.2.Materiālais juridiskais pamats

4.2.1.Principi

Saskaņā ar LESD 218. panta 9. punktu pieņemamā lēmuma materiālais juridiskais pamats galvenokārt ir atkarīgs no tā paredzētā akta mērķa un satura, attiecībā uz kuru ieņem nostāju Savienības vārdā. Ja paredzētajam aktam ir divi mērķi vai divi komponenti un viens ir atzīstams par galveno, bet otrs nav būtisks, tad lēmums, ko pieņem saskaņā ar LESD 218. panta 9. punktu, jābalsta uz viena materiālā juridiskā pamata, proti, tā, ko prasa galvenais jeb dominējošais mērķis vai komponents.

4.2.2.Piemērošana konkrētajā gadījumā

Paredzētā akta galvenais mērķis un saturs attiecas uz KPN darbību kopumā, pagarinot tā piemērošanu pēc paredzētā termiņa beigām. Tāpēc Padomes lēmuma materiālais juridiskais pamats jānosaka, ņemot vērā Kotonū Partnerattiecību nolīgumu kopumā 7 .

KPN ir noslēgts kā asociācijas nolīgums, un tādējādi tas bija balstīts uz Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 310. pantu, kas ir līdzvērtīgs LESD 217. pantam. Tāpēc ierosinātā lēmuma materiālais juridiskais pamats ir LESD 217. pants.

4.3.Secinājums

Par ierosinātā lēmuma juridisko pamatu būtu jānosaka LESD 217. pants saistībā ar LESD 218. panta 9. punktu.

2019/0242 (NLE)

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMS

par nostāju, kas Eiropas Savienībai jāieņem ĀKK un ES Vēstnieku komitejā attiecībā uz lēmuma pieņemšanu par pārejas posma pasākumu pieņemšanu saskaņā ar ĀKK un ES partnerattiecību nolīguma 95. panta 4. punktu

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 217. pantu saistībā ar 218. panta 9. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)Partnerattiecību nolīgums starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu grupas locekļiem (“ĀKK”), no vienas puses, un Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no otras puses, (“ĀKK un ES partnerattiecību nolīgums”) 8 tika parakstīts 2000. gada 23. jūnijā Kotonū. ĀKK un ES partnerattiecību nolīgums stājās spēkā 2003. gada 1. aprīlī, un to piemēros līdz 2020. gada 29. februārim.

(2)Saskaņā ar ĀKK un ES partnerattiecību nolīguma 95. panta 4. punkta pirmo daļu 2018. gada septembrī tika sāktas sarunas par jaunu ĀKK un ES partnerattiecību nolīgumu. Jaunais nolīgums nebūs gatavs piemērošanai līdz pašreizējā partnerattiecību nolīguma termiņa beigām. Tādēļ tiek uzskatīts par nepieciešamu pieņemt pārejas posma pasākumus, lai pagarinātu spēkā esošā nolīguma noteikumu piemērošanu.

(3)ĀKK un ES partnerattiecību nolīguma 95. panta 4. punkta otrajā daļā paredzēts, ka Ministru padome pieņem pārejas posma pasākumus, lai pagarinātu visa ĀKK un ES partnerattiecību nolīguma vai tā daļu piemērojamību līdz jaunā nolīguma provizoriskai piemērošanai vai spēkā stāšanās brīdim.

(4)Saskaņā ar KPN 15. panta 4. punktu ĀKK un ES Ministru padome 2019. gada 23. maijā deleģēja ĀKK un ES Vēstnieku komitejai pilnvaras pieņemt pārejas posma pasākumus 9 . ĀKK un ES Vēstnieku komitejai līdz 2020. gada janvārim ir jārīko sanāksme, kurā tā pieņems lēmumu par pārejas posma pasākumu pieņemšanu saskaņā ar ĀKK un ES partnerattiecību nolīguma 95. panta 4. punktu.

(5)Ir lietderīgi noteikt nostāju, kas Savienības vārdā jāieņem ĀKK un ES Vēstnieku komitejā, jo paredzētais akts Savienībai būs saistošs.

(6)Šajā lēmumā būtu jānosaka Savienības nostāja ĀKK un ES Vēstnieku komitejā apstiprināt paredzēto aktu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Nostāja, kas Savienības vārdā jāieņem ĀKK un ES Vēstnieku komitejā saskaņā ar ĀKK un ES partnerattiecību nolīguma 95. panta 4. punktu, paredz pagarināt 2000. gada 23. jūnijā Kotonū parakstītā ĀKK un ES partnerattiecību nolīguma visu noteikumu piemērošanu līdz 2020. gada 31. decembrim vai līdz jaunā partnerattiecību nolīguma starp Savienību un ĀKK valstīm spēkā stāšanās vai provizoriskas piemērošanas brīdim atkarībā no tā, kas notiek agrāk.

2. pants

Šis lēmums ir adresēts Komisijai.

Briselē,

(1)    Padomes Lēmums (2002. gada 19. decembris) par Partnerattiecību nolīguma noslēgšanu starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstīm, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses, kas tika parakstīts Kotonū 2000. gada 23. jūnijā (OV L 65, 8.3.2003., 27. lpp.).

(2)

   ĀKK un ES Ministru padome ir ministru līmeņa struktūra, kas izveidota ar nolīgumu (KPN 15. pants). Tās sastāvā, no vienas puses, ir Eiropas Savienības Padomes locekļi un, no otras puses, – pa vienam valdību pārstāvošam loceklim no katras ĀKK valsts. Ministru padomes funkcijas cita starpā ietver lēmumu pieņemšanu, kuri ir nepieciešami, lai varētu īstenot un izpildīt KPN. Ministru padomes lēmumus pieņem, Pusēm savstarpēji vienojoties. Lai lēmumi būtu derīgi, klātesošiem jābūt i) pusei no Eiropas Savienības Padomes locekļiem (t. i., 14 ministriem no ES dalībvalstīm), ii) vienam Komisijas loceklim un iii) divām trešdaļām locekļu, kuri pārstāv ĀKK valstu valdības (t. i., valdības locekļiem no 55 dažādām ĀKK valstīm).

(3)    Vēstnieku komiteja ir izveidota saskaņā ar KPN 16. pantu. Tajā ir, no vienas puses, katras dalībvalsts pastāvīgais pārstāvis ES un Komisijas pārstāvis un, no otras puses, katras ĀKK valsts misijas vadītājs ES. Vēstnieku komiteja palīdz Ministru padomei tās uzdevumu izpildē un pilda jebkuras pilnvaras, ko tai uzticējusi Padome (KPN 16. panta 2. punkts). Šajā saistībā tā var pieņemt lēmumus, kas ir Pusēm saistoši, ievērojot Ministru padomes piešķirtās pilnvaras.

(4)    ĀKK un ES Ministru padomes Lēmums Nr. 1/2019 (2019. gada 23. maijs) par pilnvaru deleģēšanu ĀKK un ES Vēstnieku komitejai par lēmumu pieņemt pārejas posma pasākumus, ievērojot ĀKK un ES partnerattiecību nolīguma 95. panta 4. punktu [2019/920] (OV L 146, 5.6.2019., 114. lpp.).  

(5)    ĀKK un ES Ministru padomes Lēmuma Nr. 3/2005 (2005. gada 8. marts) par ĀKK un ES Vēstnieku komitejas reglamenta pieņemšanu 1. panta 1. punkts (OV L 95, 14.4.2005., 51. lpp.).

(6)    Tiesas spriedums, 2014. gada 7. oktobris, Vācija/Padome, C-399/12, ECLI: EU:C:2014:2258, 61.–64. punkts.

(7)    Sk. jo īpaši spriedumu lietā C-244/17 Komisija/Padome (“Kazahstāna”) [ECLI:EU:C:2018:662], 40. lpp., un minēto judikatūru.

(8)    Nolīgums (OV L 317, 15.12.2000., 3. lpp.), kas grozīts ar nolīgumu, kurš 2005. gada 25. jūnijā parakstīts Luksemburgā (OV L 209, 11.8.2005., 27. lpp.), un ar nolīgumu, kurš 2010. gada 22. jūnijā parakstīts Vagadugu (OV L 287, 4.11.2010., 3. lpp).

(9)    Padomes 2019. gada 22. maija lēmums par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem ĀKK un ES Ministru padomē attiecībā uz pilnvaru deleģēšanu ĀKK un ES Vēstnieku komitejai par lēmumu pieņemt pārejas posma pasākumus, ievērojot ĀKK un ES partnerattiecību nolīguma 95. panta 4. punktu (OV L 142, 29.5.2019., 67. lpp.).

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 25.10.2019

COM(2019) 550 final

PIELIKUMS

dokumentam

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMAM

par nostāju, kas Eiropas Savienībai jāieņem ĀKK un ES Vēstnieku komitejā attiecībā uz lēmuma pieņemšanu par pārejas posma pasākumu pieņemšanu saskaņā ar ĀKK un ES partnerattiecību nolīguma 95. panta 4. punktu

ĀKK UN ES LĒMUMS

Projekts

ĀKK UN ES VĒSTNIEKU KOMITEJAS 

LĒMUMS Nr. [X]/2019

[ierakstīt datumu]

par pārejas posma pasākumu pieņemšanu saskaņā ar ĀKK un ES partnerattiecību nolīguma 95. panta 4. punktu

ĀKK UN ES VĒSTNIEKU KOMITEJA,

ņemot vērā Partnerattiecību nolīgumu starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu grupas locekļiem, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses 1 , un jo īpaši tā 15. panta 4. punktu un 16. panta 2. punktu saistībā ar tā 95. panta 4. punktu,

tā kā:

(1)ĀKK un ES partnerattiecību nolīgums tika parakstīts 2000. gada 23. jūnijā un stājās spēkā 2003. gada 1. aprīlī, un to piemēros līdz 2020. gada 29. februārim.

(2)Saskaņā ar ĀKK un ES partnerattiecību nolīguma 95. panta 4. punkta pirmo daļu 2018. gada septembrī tika sāktas sarunas par jaunu ĀKK un ES partnerattiecību nolīgumu. Tā kā līdz spēkā esošā tiesiskā regulējuma beigu termiņam jaunais nolīgums vēl nebūs gatavs piemērošanai, ir jāpieņem pārejas posma pasākumi.

(3)ĀKK un ES partnerattiecību nolīguma 95. panta 4. punkta otrajā daļā paredzēts, ka Ministru padome pieņem pārejas posma pasākumus, kas var būt nepieciešami, kamēr stājas spēkā jaunais nolīgums.

(4)Saskaņā ar KPN 15. panta 4. punktu ĀKK un ES Ministru padome 2019. gada 23. maijā deleģēja ĀKK un ES Vēstnieku komitejai pilnvaras pieņemt pārejas posma pasākumus 2 . 

(5)Tādēļ ir lietderīgi, ka ĀKK un ES Vēstnieku komiteja saskaņā ar ĀKK un ES partnerattiecību nolīguma 95. panta 4. punktu pieņem lēmumu pagarināt 2000. gada 23. jūnijā Kotonū parakstītā ĀKK un ES partnerattiecību nolīguma visu noteikumu piemērošanu līdz 2020. gada 31. decembrim vai līdz jaunā partnerattiecību nolīguma starp Savienību un ĀKK valstīm spēkā stāšanās vai provizoriskas piemērošanas brīdim, ja tas notiek līdz 2020. gada 31. decembrim,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

2000. gada 23. jūnijā Kotonū parakstītā ĀKK un ES partnerattiecību nolīguma visu noteikumu piemērošanu pagarina līdz 2020. gada 31. decembrim vai līdz jaunā partnerattiecību nolīguma starp Savienību un ĀKK valstīm spēkā stāšanās vai provizoriskas piemērošanas brīdim, ja tas notiek līdz 2020. gada 31. decembrim.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā 2020. gada xxx.

Briselē, (datums).

ĀKK un ES Vēstnieku komitejas vārdā –     

(1)    OV L 317, 15.12.2000., 3. lpp., kas grozīts ar nolīgumu, kurš 2005. gada 25. jūnijā parakstīts Luksemburgā (OV L 209, 11.8.2005., 27. lpp.), un ar nolīgumu, kurš 2010. gada 22. jūnijā parakstīts Vagadugu (OV L 287, 4.11.2010., 3. lpp).

(2)      ĀKK un ES Ministru padomes Lēmums Nr. 1/2019 (2019. gada 23. maijs) par pilnvaru deleģēšanu ĀKK un ES Vēstnieku komitejai par lēmumu pieņemt pārejas posma pasākumus, ievērojot ĀKK un ES partnerattiecību nolīguma 95. panta 4. punktu [2019/920] (OV L 146, 5.6.2019., 114. lpp.).