EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 27.9.2019
COM(2019) 438 final
PIELIKUMS
dokumentam
Priekšlikums
PADOMES LĒMUMS
par nostāju, kura Eiropas Savienības vārdā jāieņem EEZ Apvienotajā komitejā attiecībā uz grozījumu EEZ līguma 31. protokolā par sadarbību īpašās jomās, kas nav četras pamatbrīvības
[Paplašināta ES, Islandes un Norvēģijas sadarbība klimata jomā]
PIELIKUMS
EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS
Nr. [...]
[datums],
ar kuru groza EEZ līguma 31. protokolu par sadarbību īpašās jomās, kas nav četras pamatbrīvības
EEZ APVIENOTĀ KOMITEJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Ekonomikas zonu (“EEZ līgums”) un jo īpaši tā 86. un 98. pantu,
tā kā:
(1)Eiropas Savienība, Islande un Norvēģija ir apņēmušās samazināt savas kopējās siltumnīcefekta gāzu emisijas, lai ierobežotu globālo vidējās temperatūras pieaugumu krietni zem 2 °C atzīmes salīdzinājumā ar pirmsrūpniecības laikmeta līmeni, un tiekties temperatūras kāpumu iegrožot līdz 1,5 °C salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni.
(2)Ir lietderīgi paplašināt EEZ līguma Līgumslēdzēju Pušu sadarbību, iekļaujot Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija Regulu (ES) 2018/841 par zemes izmantošanā, zemes izmantošanas maiņā un mežsaimniecībā radušos siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistes iekļaušanu klimata un enerģētikas politikas satvarā laikposmam līdz 2030. gadam un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 525/2013 un Lēmumu Nr. 529/2013/ES.
(3)Ir lietderīgi paplašināt EEZ līguma Līgumslēdzēju Pušu sadarbību, iekļaujot Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija Regulu (ES) 2018/842 par saistošiem ikgadējiem siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumiem, kas dalībvalstīm jāpanāk no 2021. līdz 2030. gadam un kas dod ieguldījumu rīcībā klimata politikas jomā, lai izpildītu Parīzes nolīgumā paredzētās saistības, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 525/2013.
(4)Ir lietderīgi paplašināt EEZ līguma Līgumslēdzēju Pušu sadarbību, iekļaujot konkrētus noteikumus, kuri ir būtiski Regulas (ES) 2018/841 un Regulas (ES) 2018/842 īstenošanai un ir paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 11. decembra Regulā (ES) 2018/1999 par enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas jomā pārvaldību un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 663/2009 un (EK) Nr. 715/2009, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/22/EK, 98/70/EK, 2009/31/EK, 2009/73/EK, 2010/31/ES, 2012/27/ES un 2013/30/ES, Padomes Direktīvas 2009/119/EK un (ES) 2015/652 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 525/2013.
(5)Ir lietderīgi paplašināt EEZ līguma Līgumslēdzēju Pušu sadarbību, iekļaujot konkrētus noteikumus, kuri ir būtiski Regulas (ES) 2018/842 īstenošanai un ir paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 21. maija Regulā (ES) Nr. 525/2013 par mehānismu siltumnīcefekta gāzu emisiju pārraudzībai un ziņošanai un citas informācijas ziņošanai valstu un Savienības līmenī saistībā ar klimata pārmaiņām un par Lēmuma Nr. 280/2004/EK atcelšanu.
(6)Ir lietderīgi paplašināt EEZ līguma Līgumslēdzēju Pušu sadarbību, iekļaujot konkrētus noteikumus, kuri ir būtiski Regulas (ES) 2018/842 īstenošanai un ir paredzēti Komisijas 2014. gada 30. jūnija Īstenošanas regulā (ES) Nr. 749/2014 par tās informācijas struktūru, formātu, iesniegšanas procedūrām un izskatīšanu, kuru dalībvalstis ziņo saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 525/2013.
(7)Ar šo lēmumu Islande un Norvēģija īsteno pasākumu nolūkā sasniegt savus emisiju samazināšanas mērķus, proti, līdz 2030. gadam siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināt par vismaz 40 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni.
(8)Šis lēmums neskar to, kā ES, Islande un Norvēģija īsteno Parīzes nolīgumu.
(9)Budžeta jautājumi EEZ līgumā neietilpst. Tāpēc Regulas (ES) 2018/842 5. panta 6. punkta piemērošana neskar EEZ līguma darbības jomu.
(10)EBTA Uzraudzības iestādei būtu cieši jāsadarbojas ar Komisiju ikreiz, kad tai saskaņā ar šo lēmumu jāveic ar Islandi un Norvēģiju saistīti uzdevumi.
(11)EBTA Uzraudzības iestādes un EBTA Tiesas kompetence saskaņā ar šo lēmumu attiecas tikai uz pienākumiem, kas izriet no šā lēmuma.
(12)Tādēļ šīs paplašinātās sadarbības īstenošanas nolūkā būtu jāgroza EEZ līguma 31. protokols,
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
EEZ līguma 31. protokola 3. pantā (“Vide”) aiz 7. punkta iekļauj šādu punktu:
“8. a) Islande un Norvēģija sasniegs to attiecīgos siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķrādītājus laikposmam no 2021. gada 1. janvāra līdz 2030. gada 31. decembrim saskaņā ar šādiem tiesību aktiem:
-32018 R 0841: Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/841 (2018. gada 30. maijs) par zemes izmantošanā, zemes izmantošanas maiņā un mežsaimniecībā radušos siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistes iekļaušanu klimata un enerģētikas politikas satvarā laikposmam līdz 2030. gadam un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 525/2013 un Lēmumu Nr. 529/2013/ES (OV L 156, 19.6.2018., 1. lpp.).
Šā Līguma vajadzībām regulas noteikumus lasa ar šādiem pielāgojumiem:
i)regulas 6. panta 2. punktā vārdus “30 gadi” attiecībā uz Islandi lasa kā “50 gadi”;
ii)regulas 8. panta 7. punktā pievieno šādu tekstu:
“EBTA valstis savus pārskatītos ierosinātos meža references līmeņus attiecībā uz 2021.–2025. gada periodu EBTA Uzraudzības iestādei dara zināmus ne vēlāk kā deviņus mēnešus pēc EEZ Apvienotās komitejas [datums] Lēmuma Nr. xx/xxxx [šis lēmums] stāšanās spēkā. EBTA uzraudzības iestāde publicē ierosinātos meža references līmeņus, ko tai paziņojušas EBTA valstis.”;
iii)regulas 13. panta 2. punkta a) apakšpunktu attiecībā uz EBTA valstīm lasa šādi:
“EBTA valsts ir iesniegusi turpmāk aprakstīto zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības stratēģiju turpmākajiem vismaz 30 gadiem, kurā iekļauti arī esoši vai plānoti konkrēti pasākumi, kuru mērķis ir nodrošināt meža piesaistītāju un krātuvju saglabāšanu vai attiecīgi uzlabošanu.
1. Katra EBTA valsts līdz 2020. gada 1. janvārim sagatavo un iesniedz EBTA Uzraudzības iestādei savu zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības stratēģiju turpmākajiem vismaz 30 gadiem. Vajadzības gadījumā EBTA valstīm būtu jāatjaunina šīs stratēģijas līdz 2025. gada 1. janvārim.
2. EBTA valstu stratēģijas palīdz:
a) izpildīt EBTA valstīm UNFCCC un Parīzes nolīgumā paredzētās saistības samazināt antropogēnās siltumnīcefekta gāzu emisijas un kāpināt piesaisti piesaistītājos, kā arī veicināt oglekļa sekvestrēšanas pieaugumu;
b) sasniegt Parīzes nolīguma mērķi globālo vidējās temperatūras pieaugumu ierobežot krietni zem 2 °C atzīmes salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni un tiekties temperatūras kāpumu iegrožot līdz 1,5 °C salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni;
c) panākt siltumnīcefekta gāzu emisiju ilgtermiņa samazinājumus un sekmēt piesaisti piesaistītājos tiktāl, ciktāl tas ir būtiski ZIZIMM nozarei, saskaņā ar mērķi izmaksefektīvi samazināt EBTA valstu siltumnīcefekta gāzu emisijas, ņemot vērā nepieciešamos samazinājumus saskaņā ar Klimata pārmaiņu starpvaldību padomi (IPCC), un kāpināt piesaisti piesaistītājos, tiecoties izpildīt Parīzes nolīgumā izvirzītos temperatūras kāpuma ierobežošanas uzdevumus, lai šā gadsimta otrajā pusē panāktu līdzsvaru starp antropogēnām siltumnīcefekta gāzu emisijām no avotiem un piesaisti piesaistītājos, ievērojot taisnīguma principu un ilgtspējīgas attīstības un nabadzības izskaušanas aspektus;
3. EBTA valstu stratēģijās norāda:
a) emisiju samazinājumus un piesaistes pieaugumu zemes izmantošanā, zemes izmantošanas maiņā un mežsaimniecībā (ZIZIMM), ņemot vērā šajā nozarē iegūto bioenerģiju un biomateriālus;
b) ciktāl tas attiecas uz zemes izmantošanu, zemes izmantošanas maiņu un mežsaimniecību – saistību ar citiem valsts ilgtermiņa mērķiem, plānošanu un citām rīcībpolitikām un pasākumiem.
4. EBTA valstis savas attiecīgās stratēģijas un jebkādus to atjauninājumus nekavējoties dara zināmus un publisko.
5. EBTA Uzraudzības iestāde izvērtē, vai EBTA valstu stratēģijas ir piemērotas, lai dokumentētu atbilstību šim pantam.
6. EBTA valstu zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības stratēģijās būtu jāietver turpmāk izklāstītie elementi.
A. STRATĒĢIJU IZSTRĀDES PĀRSKATS UN PROCESS
A.1. Kopsavilkums
A.2. Tiesiskais un politikas konteksts, attiecīgā gadījumā arī indikatīvie atskaites punkti 2040. un 2050. gadam
B. SATURS
B.1. ZEMES IZMANTOŠANA, ZEMES IZMANTOŠANAS MAIŅA UN MEŽSAIMNIECĪBA (ZIZIMM)
B.1.1. Prognozētie emisiju samazinājumi un piesaistes pieaugums 2050. gadā
B.1.2. Ciktāl iespējams, paredzamās katra avota emisijas un katra SEG veida emisijas
B.1.3. Iespējas samazināt emisijas un palielināt piesaisti piesaistītājos
B.1.4. Ciktāl tas ir būtiski attiecībā uz meža piesaistītāju un krātuvju saglabāšanu vai attiecīgi uzlabošanu – pielāgošanās rīcībpolitikas un pasākumi
B.1.5 Ar meža biomasas pieprasījumu tirgū un ietekmi uz ražu saistītie aspekti
B.1.6. Ja nepieciešams, sīks modelēšanas izklāsts (tostarp pieņēmumi) un/vai analīze, indikatori u. c.”;
iv)regulas 15. panta 2. punktā pievieno šādu tekstu:
“Centrālais administrators ir kompetents veikt šajā pantā minētos uzdevumus, ja ir iesaistītas EBTA valstis. Ja centrālais administrators bloķē darījumu, kurā iesaistīta vai kuru veic EBTA valsts, par to informē EBTA Uzraudzības iestādi.”;
v)regulas II pielikuma tabulā pievieno šādu tekstu:
“Islande 0,5102
Norvēģija 0,110 5”;
vi)regulas III pielikuma tabulā pievieno šādu tekstu:
“Islande1990
Norvēģija1990”;
vii) regulas IV pielikuma A iedaļas g) punktā pievieno šādu tekstu:
“Attiecībā uz EBTA valstīm 2021–2025. gada perioda referenču līmenis ir saskanīgs ar prognozēm, kuras ir brīvprātīgi paziņotas Eiropas Vides aģentūrai saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 525/2013 un –attiecībā uz Islandi – arī saskaņā ar divpusējo nolīgumu starp Islandi un Eiropas Savienību, un tās dalībvalstīm par Islandes dalību Eiropas Savienības, tās dalībvalstu un Islandes saistību kopīgajā izpildē Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējai konvencijai par klimata pārmaiņām pievienotā Kioto protokola otrajā saistību periodā;”
viii)regulas VII pielikuma tabulā pievieno šādu tekstu:
“Islande-0,0224 -0,0045
Norvēģija-29,6-35,5”;
-32018 R 0842: Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/842 (2018. gada 30. maijs) par saistošiem ikgadējiem siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinājumiem, kas dalībvalstīm jāpanāk no 2021. līdz 2030. gadam un kas dod ieguldījumu rīcībā klimata politikas jomā, lai izpildītu Parīzes nolīgumā paredzētās saistības, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 525/2013 (OV L 156, 19.6.2018., 26. lpp.).
Šā Līguma vajadzībām regulas noteikumus lasa ar šādiem pielāgojumiem:
i)regulas 4. panta 3. punktā attiecībā uz EBTA valstīm pievieno šādu tekstu:
“Attiecībā uz EBTA valstīm – nosakot ikgadējos emisiju sadales apjomus 2021.–2030. gada periodam CO2 ekvivalenta tonnās, kā minēts šā panta 1. un 2. punktā, attiecībā uz emisiju sadales apjomu noteikšanu 2030. gadam bāzes gads (2005. gads) balstīsies uz starpību starp kopējām siltumnīcefekta gāzu emisijām 2005. gadā, kas izriet no visaptverošās izskatīšanas, kurā CO2 emisijas no aviācijas uzskata par vienādām ar nulli, un ES ETS iekļautajām 2005. gada emisijām no stacionāriem avotiem ETS darbības jomā 2013. gadam, kā norādīts EEZ Apvienotās komitejas 2012. gada 26. jūlija Lēmuma Nr. 152/2012 papildinājuma B daļā, kas pielāgotas, ņemot vērā globālās sasilšanas potenciāla vērtības, kuras pieņemtas ar deleģētu aktu, kas minēts Regulas (ES) 2018/1999 26. panta 6. punkta b) apakšpunktā, vai noteiktas Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes ceturtajā novērtējuma ziņojumā (NZ4) (līdz deleģētā akta spēkā stāšanās brīdim). Skaitļi, kuri norāda ES ETS iekļautās 2005. gada emisijas no stacionāriem avotiem un kuri paziņoti EEZ Apvienotās komitejas Lēmumā Nr. 152/2012 (NZ2), un šie paši skaitļi ar pārskatītajām globālās sasilšanas potenciāla vērtībām (NZ4), kas jāņem vērā, nosakot ikgadējos emisiju sadales apjomus 2021.–2030. gada periodam saskaņā ar šo pantu, ir izklāstīti papildinājumā.”;
ii)aiz regulas IV pielikuma pievieno šādu papildinājumu:
“Papildinājums
Skaitļi, kuri norāda ES ETS iekļautās EBTA valstu 2005. gada emisijas no stacionāriem avotiem un kuri paziņoti EEZ Apvienotās komitejas Lēmumā Nr. 152/2012 (NZ2), un šie paši skaitļi ar pārskatītajām globālās sasilšanas potenciāla vērtībām (NZ4), kas jāņem vērā, nosakot ikgadējos emisiju sadales apjomus 2021.–2030. gada periodam saskaņā ar 4. panta 3. punktu
1. tabula: 2005. gada ETS emisijas Norvēģijai
Siltumnīcefekta gāzes (tonnās)
|
CO2-ekv. (NZ2)
|
CO2-ekv. (NZ4)
|
N2O/PFC
|
CO2
|
23 090 000
|
23 090 000
|
|
N2O
|
1 955 000
|
1 880 000
|
6 308
|
PFC
|
829 000
|
955 000
|
|
CF4
|
|
|
116,698
|
C2F6
|
|
|
7,616
|
Kopā
|
25 874 000
|
25 925 000
|
|
2. tabula: 2005. gada ETS emisijas Islandei
Siltumnīcefekta gāzes (tonnās)
|
CO2-ekv. (NZ2)
|
CO2-ekv. (NZ4)
|
N2O/PFC
|
CO2
|
909 132
|
909 132
|
|
PFC
|
26 709
|
31 105
|
|
CF4
|
|
|
3,508
|
C2F6
|
|
|
0,424
|
Kopā
|
935 841
|
940 237
|
|
”;
iii)regulas 6. panta 1. punktā vārdus “100 miljonu ES ETS kvotu” aizstāj ar vārdiem “107 miljonus ES ETS kvotu”;
iv)regulas 12. panta 2. punktā pievieno šādu tekstu:
“Centrālais administrators ir kompetents veikt šajā pantā minētos uzdevumus, ja ir iesaistītas EBTA valstis. Ja centrālais administrators bloķē darījumu, kurā iesaistīta vai kuru veic EBTA valsts, par to informē EBTA Uzraudzības iestādi.”;
v)regulas I pielikuma tabulā pievieno šādu tekstu:
“Islande
–29 %
Norvēģija
–40 %”;
vi)regulas II pielikuma tabulā pievieno šādu tekstu:
“Islande
4 %
Norvēģija
2 %”;
vii)regulas III pielikuma tabulu groza šādi:
(a)tabulā pievieno šādu tekstu:
“Islande
0,2
Norvēģija
1,6”;
(b)Skaitli “280”, kas norāda maksimālo apjomu kopā, lasa šādi: “281,8”;
-32018 R 1999: Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1999 (2018. gada 11. decembris) par enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas jomā pārvaldību un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 663/2009 un (EK) Nr. 715/2009, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/22/EK, 98/70/EK, 2009/31/EK, 2009/73/EK, 2010/31/ES, 2012/27/ES un 2013/30/ES, Padomes Direktīvas 2009/119/EK un (ES) 2015/652 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 525/2013 (OV L 328, 21.12.2018., 1. lpp.).
Piemērojamie minētās regulas noteikumi ir uzskaitīti tālāk tekstā, un tos šā Līguma vajadzībām pielāgo šādi:
i)piemērojami tikai šādi minētās regulas noteikumi:
2. panta 1–10., 12., 13., 15.–17. punkts, 18. pants, 26. panta 2–7. punkts, 29. panta 5. punkta b) apakšpunkts, 37.–42. pants, 44. panta 1. punkta a) apakšpunkts, 44. panta 2., 3. un 6. punkts, 57. un 58. pants un V–VII, XII un XIII pielikums;
ii)regulas 2. panta 1–10., 12., 13., un 15.–17. punkts šā punkta nolūkos uz EBTA valstīm attiecas tikai tiktāl, ciktāl tie attiecas uz Regulas (ES) 2018/841 un Regulas (ES) 2018/842 īstenošanu;
iii)regulas 26. panta 4. punktu attiecībā uz EBTA valstīm lasa šādi:
“Islande un Norvēģija katru gadu līdz 15. aprīlim iesniedz EBTA Uzraudzības iestādei saskaņā ar 3. punktu UNFCCC paziņoto galīgo siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas datu kopiju.”;
iv)41. pantu EBTA valstīm piemēro tikai tiktāl, ciktāl tā noteikumi vai daļas ir minēti vai izklāstīti [šajā lēmumā];
v)attiecībā uz EBTA valstīm 42. pantā aiz pirmā teikuma pievieno šādu teikumu:
“Eiropas Vides aģentūra palīdz EBTA Uzraudzības iestādei tās darbā tikai attiecībā uz 18. pantu, 26. panta 2.–7. punktu, 29. panta 5. punkta b) apakšpunktu, 37.–39. un 41. pantu.”;
-32013 R 0525: Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 525/2013 (2013. gada 21. maijs) par mehānismu siltumnīcefekta gāzu emisiju pārraudzībai un ziņošanai un citas informācijas ziņošanai valstu un Savienības līmenī saistībā ar klimata pārmaiņām un par Lēmuma Nr. 280/2004/EK atcelšanu (OV L 165, 18.6.2013., 13. lpp.).
Piemērojamie minētās regulas noteikumi ir uzskaitīti tālāk tekstā, un tos šā Līguma vajadzībām pielāgo šādi:
i)piemērojami tikai šādi minētās regulas noteikumi:
7. pants un 19. panta 1. un 3. punkts;
ii)regulas 7. pants un 19. panta 1. un 3. punkts šā punkta nolūkos attiecas uz EBTA valstīm tikai tiktāl, ciktāl tie attiecas uz Regulas (ES) 2018/842 īstenošanu;
-32014 R 0749: Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 749/2014 (2014. gada 30. jūnijs) par tās informācijas struktūru, formātu, iesniegšanas procedūrām un izskatīšanu, kuru dalībvalstis ziņo saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 525/2013 (OV L 203, 11.7.2014., 23. lpp.).
Piemērojamie minētās regulas noteikumi ir uzskaitīti tālāk tekstā, un tos šā Līguma vajadzībām pielāgo šādi:
i)piemērojami tikai šādi minētās regulas noteikumi:
3–5., 7–10., 12–14., 16, 29., 32–34., 36. un 37. pants, I–VIII pielikums un XVI pielikuma 2. tabula;
ii)regulas 3–5., 7–10., 12–14., 16, 29., 32–34., 36. un 37. pants, I–VIII pielikums un XVI pielikuma 2. tabula šā punkta nolūkos attiecas uz EBTA valstīm tikai tiktāl, ciktāl tie attiecas uz Regulas (ES) 2018/842 īstenošanu.
b)Saskaņā ar EEZ līguma 79. panta 3. punktu Līguma VII daļu (Noteikumi par iestādēm) piemēro šim punktam.
c)EEZ līguma 1. protokolu (par horizontālo pielāgošanu) šim punktam piemēro mutatis mutandis.
d)Šajā punktā minētajos vai iekļautajos tiesību aktos un noteikumos sniegtās atsauces uz Savienības tiesību aktiem, noteikumiem, rīcībpolitikām un pasākumiem piemēro tādā apmērā un veidā, kādā attiecīgie tiesību akti, noteikumi, rīcībpolitikas un pasākumi ir iekļauti šajā Līgumā.
e)Islande un Norvēģija pilnībā piedalās Klimata pārmaiņu komitejas darbā saskaņā ar šajā punktā minētajiem vai iekļautajiem tiesību aktiem un noteikumiem, bet tām nav balsstiesību.
f) Ja Komisija apspriežas ar dalībvalstu norīkotiem ekspertiem saskaņā ar šajā punktā minētajiem vai iekļautajiem tiesību aktiem un noteikumiem, tā uz tā paša pamata apspriežas ar EBTA valstu norīkotiem ekspertiem.
g)Eiropas Vides aģentūra palīdz EBTA Uzraudzības iestādei tās darbā saskaņā ar Regulu (ES) 2018/841 un Regulu (ES) 2018/842.
h)Šo punktu nepiemēro Lihtenšteinai.”
2. pants
Šis lēmums stājas spēkā […], ja ir iesniegti visi paziņojumi saskaņā ar EEZ līguma 103. panta 1. punktu.
3. pants
Šo lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša EEZ iedaļā un tā EEZ papildinājumā.
Briselē, […].
EEZ Apvienotās komitejas vārdā –
priekšsēdētājs
[...]
EEZ Apvienotās komitejas
sekretāri
[...]
Islandes un Norvēģijas deklarācija
par valstu plāniem saistībā ar EEZ Apvienotās komitejas Lēmumu Nr. [šis lēmums]
Islande un Norvēģija brīvprātīgi izstrādās valsts plānus, kuros tās izklāstīs, kā tās plāno pildīt saistības, ko tās uzņēmušās līdz ar turpmāk uzskaitīto tiesību aktu iekļaušanu EEZ līguma 31. protokolā:
-Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/841 (2018. gada 30. maijs) par zemes izmantošanā, zemes izmantošanas maiņā un mežsaimniecībā radušos siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistes iekļaušanu klimata un enerģētikas politikas satvarā laikposmam līdz 2030. gadam un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 525/2013 un Lēmumu Nr. 529/2013/ES (ZIZIMM regula) un
-Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/842 (2018. gada 30. maijs) par saistošiem ikgadējiem siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumiem, kas dalībvalstīm jāpanāk no 2021. līdz 2030. gadam un kas dod ieguldījumu rīcībā klimata politikas jomā, lai izpildītu Parīzes nolīgumā paredzētās saistības, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 525/2013 (Kopīgo centienu regula – KCR).
Islande un Norvēģija izstrādās savus attiecīgos valsts plānus un līdz 2019. gada 31. decembrim darīs tos pieejamus ES dalībvalstīm, Eiropas Komisijai, EBTA Uzraudzības iestādei un sabiedrībai.
Plānos būs ietverti šādi galvenie elementi:
· plāna kopsavilkums;
·pārskats par pašreizējām valsts rīcībpolitikām klimata jomā;
·valsts kopīgo centienu mērķa un ZIZIMM saistību apraksts;
·tādu galveno esošo un plānoto rīcībpolitiku un pasākumu apraksts, kuru mērķis ir nodrošināt kopīgo centienu mērķa sasniegšanu un ZIZIMM saistību izpildi;
·apraksts par pašreizējām valsts siltumnīcefekta gāzu emisijām un piesaistēm, kā arī prognozes attiecībā uz kopīgu centienu mērķi un ZIZIMM saistībām, pamatojoties uz esošām rīcībpolitikām un pasākumiem;
·plānoto valsts rīcībpolitiku un pasākumu, kurus īsteno, lai sasniegtu kopīgu centienu mērķi un izpildītu ZIZIMM saistības, ietekmes novērtējums, kas ietver salīdzinājumu ar prognozēm, kuras pamatojas uz esošajām rīcībpolitikām un pasākumiem, un esošo un plānoto rīcībpolitiku un pasākumu mijiedarbības aprakstu.