EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 27.9.2019

COM(2019) 438 final

2019/0205(NLE)

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMS

par nostāju, kura Eiropas Savienības vārdā jāieņem EEZ Apvienotajā komitejā attiecībā uz grozījumu EEZ līguma 31. protokolā par sadarbību īpašās jomās, kas nav četras pamatbrīvības

[Paplašināta ES, Islandes un Norvēģijas sadarbība klimata jomā]

(Dokuments attiecas uz EEZ)

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

•Priekšlikuma pamatojums un mērķi

•Atbilstība spēkā esošajiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā

•Atbilstība pārējiem Savienības politikas virzieniem

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

•Juridiskais pamats

EEZ līgumā iekļaujamie tiesību akti ir balstīti uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 191. pantu saistībā ar tā 218. panta 9. punktu.

•Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)

•Proporcionalitāte

•Juridiskā instrumenta izvēle

3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

4.IETEKME UZ BUDŽETU

5.CITI ELEMENTI

Detalizēts konkrētu priekšlikuma noteikumu skaidrojums

5.1.Iekļaušana 31. protokolā

Direktīva 2003/87/EK ir iekļauta EEZ līguma XX pielikumā, un Direktīva (ES) 2018/410, ar ko groza Direktīvu 2003/87/EK, tiks iekļauta minētajā pielikumā ar atsevišķu Apvienotās komitejas lēmumu.

Regulā (ES) 2018/841 un Regulā (ES) 2018/842 ir noteikti atļautie emisijas līmeņi katrai valstij. Turklāt tajās ir reglamentēta valstu piekļuve elastības mehānismiem attiecībā uz to pamatpienākumu izpildi un noteikts, kā jāveic zemes izmantošanā, zemes izmantošanas maiņā un mežsaimniecībā radušos siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistes uzskaite. Minētajās regulās nav noteikts, ar kādiem līdzekļiem sasniedzami tajās noteiktie mērķi, kā arī tās nerada tiesības vai neuzliek pienākumus ekonomikas dalībniekiem.

Islande un Norvēģija savus attiecīgos siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķrādītājus 2030. gadam plāno sasniegt, EEZ līguma satvarā piemērojot un iedarbīgi īstenojot Regulu (ES) 2018/841 un Regulu (ES) 2018/842, kā arī Direktīvu 2003/87/EK. Saskaņā ar EEZ līguma VI daļu, kurā ietverts tā 78. pants, EEZ līguma 31. protokolā ir noteikts atbilstīgs konteksts šādai Savienības un EEZ valstu sadarbībai jomās, kas nav četras pamatbrīvības.

Regulas (ES) 2018/841 un Regulas (ES) 2018/842 iekļaušana EEZ tiesību aktu kopumā, izdarot grozījumus EEZ līguma 31. protokolā, rada tāda paša veida juridiskas saistības kā to iekļaušana EEZ līguma pielikumā. Ja Līgumslēdzējas Puses par to vienojas, EBTA Uzraudzības iestāde un EBTA Tiesa 31. protokolā iekļauto tiesību aktu un noteikumu ievērošanu var uzraudzīt un nodrošināt tādā pašā mērā kā tad, ja tie būtu iekļauti pielikumā. Tādēļ tiek ierosināts piemērot EEZ līguma VII daļu, t. i., EEZ līgumā paredzētās uzraudzības un strīdu izšķiršanas parastās procedūras.

Tomēr tādējādi netiek uzlikts pienākums iekļaut turpmākus tiesību aktus. Šāda nošķiršana ir svarīga Islandei un Norvēģijai, jo šis lēmums par sadarbību neattiecas uz jomām, kuras EEZ līguma Līgumslēdzējām Pusēm ir pienākums iekļaut EEZ tiesību aktu kopumā.

Iekļautie tiesību akti un noteikumi neattiecas uz Lihtenšteinu.

5.2.Pamatojums un ierosinātie risinājumi – Regula 2018/841

6. panta 2. punkts – pārejas periods

Pamatojums

Attiecībā uz Islandi apmežotas zemes uzskaitei UNFCCC vajadzībām konsekventi ir izmantots 50 gadu pārejas periods, kas ir pienācīgi pamatots un pārskatīts, pamatojoties uz IPCC vadlīnijām.

8. panta 7. punkts – process un termiņi attiecībā uz valstu mežsaimniecības uzskaites plāniem

Pamatojums

Ņemot vērā ZIZIMM regulas 8. panta 7. un 8. punkta iekļaušanu un vispārējos pielāgojumus attiecībā uz EEZ līguma VII daļas un 1. protokola piemērošanu, EBTA valstīm jāiesniedz ierosinātie references līmeņi un jāizvirza eksperti dalībai EBTA Uzraudzības iestādē, bet tikai pēc Apvienotās komitejas lēmuma stāšanās spēkā. No tā un no ierosinātā vispārējā pielāgojuma attiecībā uz apspriešanos ar ekspertiem izriet, ka Eiropas Komisija un EBTA Uzraudzības iestāde ar izvirzītajiem ekspertiem apspriežas tāpat kā Komisija apspriežas ar Eiropas Savienības dalībvalstu ekspertiem.

Saskaņā ar EEZ līguma 109. pantu un 1. protokolu EBTA Uzraudzības iestādei un Eiropas Komisijai jāsadarbojas, jāapmainās ar informāciju un savstarpēji jāapspriežas. Ja, balstoties uz tehniskajiem novērtējumiem un tehniskajiem ieteikumiem, kas izriet no šīs procedūras, tas vajadzīgs, EBTA valstīm jāpaziņo EBTA Uzraudzības iestādei savi pārskatītie ierosinātie meža references līmeņi. No šīs procedūras izrietošos EBTA valstu meža references līmeņus noteiks EBTA Uzraudzības iestāde, un tie ar Apvienotās komitejas lēmumu tiks iekļauti EEZ līguma 31. protokolā kā ZIZIMM regulas 8. panta 8. punktam atbilstīgu Komisijas deleģēto aktu pielāgojumi. Tā kā šī procedūra tiks oficiāli sākta tikai pēc Apvienotās komitejas lēmuma spēkā stāšanās un 8. panta 6. un 7. punktā paredzētā procedūra ilgst vairākus mēnešus, ir jāpielāgo 8. panta 7. punktā minētais termiņš attiecībā uz pārskatītajiem ierosinātajiem references līmeņiem, lai arī EBTA valstīm un EBTA Uzraudzības iestādei būtu pietiekami daudz laika ciešā sadarbībā ar Eiropas Komisiju pabeigt šo procedūru arī attiecībā uz EBTA valstu meža references līmeņiem.

EBTA Uzraudzības iestādes pienākums publicēt EBTA valstu paziņotos ierosinātos meža references līmeņus skaidri neizriet no EEZ līguma 109. pantā un 1. protokolā paredzētajiem pienākumiem, un tāpēc tas ir skaidri paredzēts ierosinātajā pielāgojumā.

13. panta 2. punkta a) apakšpunkts – atsauce uz Regulu (ES) Nr. 525/2013

Pamatojums

Regulas (ES) 2018/841 13. panta 2. punkta a) apakšpunktā ir noteikts, ka ES dalībvalstīm, lai tās varētu izmantot tajā pašā pantā paredzēto elastības iespēju attiecībā uz apsaimniekotu meža zemi, savā stratēģijā, ko iesniedz saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 525/2013 4. pantu, jāiekļauj esoši vai plānoti konkrēti pasākumi, kuru mērķis ir nodrošināt meža piesaistītāju un krātuvju saglabāšanu vai attiecīgi uzlabošanu. Tā kā Apvienotās komitejas lēmums attiecas tikai uz emisiju samazināšanas mērķrādītājiem 2030. gadam, Regulas (ES) Nr. 525/2013 4. pantu EBTA valstīm nepiemēro. Lai nodrošinātu, ka EBTA valstis elastības iespēju attiecībā uz apsaimniekotu meža zemi izmanto ar tādiem pašiem nosacījumiem kā Savienības dalībvalstis, ar ierosināto pielāgojumu paredz, ka EBTA valstīm ir jāiesniedz specifiskas zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības stratēģijas.

15. panta 2. punkts – EBTA Uzraudzības iestādes informēšana, ko veic centrālais administrators

Pamatojums

Ierosinātajā pielāgojumā precizēta EBTA Uzraudzības iestādes loma attiecībā pret centrālo administratoru saskaņā ar Savienības reģistra regulu (Komisijas Regula (ES) Nr. 389/2013), kas ir iekļauta EEZ līguma XX pielikuma 21.ana punktā un pielāgota EEZ vajadzībām. No šiem pielāgojumiem izriet, ka gadījumos, kas attiecas uz EBTA valsts jurisdikcijā esošiem kontiem, ir jāiesaista EBTA Uzraudzības iestāde. Ierosinātais pielāgojums atbilst arī EBTA Uzraudzības iestādes lomai saskaņā ar šajā Apvienotās komitejas lēmumā paredzētajiem vispārīgajiem pielāgojumiem attiecībā uz EEZ līguma VII daļas un 1. protokola piemērošanu.

II, III, IV un VII pielikums – tabulas

Pamatojums

Būtiska informācija par Islandi un Norvēģiju būtu jāiekļauj II, III un VII pielikumā.

IV pielikuma A iedaļas g) punktā noteikts, ka meža references līmeņiem jāsaskan ar prognozēm, kas paziņotas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 525/2013. Tā kā Regula (ES) Nr. 525/2013 nav iekļauta EEZ līgumā, Islandei un Norvēģijai nav pienākuma ziņot par prognozēm saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 525/2013. Tomēr prognozes Eiropas Vides aģentūrai ir paziņotas brīvprātīgi un – attiecībā uz Islandi – arī saskaņā ar divpusējo nolīgumu starp Islandi un Eiropas Savienību, un tās dalībvalstīm par Islandes dalību Eiropas Savienības, tās dalībvalstu un Islandes saistību kopīgajā izpildē Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējai konvencijai par klimata pārmaiņām pievienotā Kioto protokola otrajā saistību periodā 2 . Tas ir precizēts ierosinātajā pielikuma pielāgojumā.

Attiecībā uz 2026.–2030. gada periodu līdzīgs pielāgojums nav vajadzīgs, jo Norvēģija un Islande prognozes paziņos saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 18. pantu.

5.3.Pamatojums un ierosinātie risinājumi – Regula 2018/842

4. panta 3. punkts – bāzes gada (2005. gads) noteikšana, lai aprēķinātu KCR trajektorijas beigu punktu (2030. gads) attiecībā uz absolūto emisiju sadales apjomu noteikšanu

Pamatojums

Līdz 2030. gadam sasniedzamais siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazinājums būtu jānosaka, ņemot vērā pārbaudītās katras dalībvalsts siltumnīcefekta gāzu emisijas 2005. gadā, uz kurām attiecas Regulas (EK) Nr. 2018/842, izņemot SEG emisijas no Direktīvas 2003/87/EK (ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēma, ETS) I pielikumā uzskaitītajām darbībām un verificētās emisijas no iekārtām, kas tika ekspluatētas 2005. gadā un ES ETS tika iekļautas tikai pēc 2005. gada. Saskaņā ar KCR 18. apsvērumu būtu jāturpina piemērot Lēmumā Nr. 406/2009/EK noteiktā pieeja, kas nozīmētu, ka vienam no ievaddatiem jābūt ikgadējam emisiju sadales apjomam 2020. gadam. Norvēģijai un Islandei šādu datu nav, tāpēc tām ikgadējo emisiju sadales apjomu 2030. gadam nevar aprēķināt pēc tās pašas metodoloģijas, ko izmanto attiecībā uz ES dalībvalstīm. Tāpēc būtu jāpielāgo 4. panta 3. punkts, lai precizētu metodoloģiju, kas izmantojama Norvēģijas un Islandes emisiju bāzes gadā (2005. gads) noteikšanai, ņemot vērā līgumā jau iekļautās ETS vērtības. Tādējādi arī tiks vienkāršota to īstenošanas aktu iekļaušana, ar kuriem aprēķina un nosaka ikgadējos emisiju sadales apjomus 2021.–2030. gada periodam.

EEZ Apvienotās komitejas Lēmumā Nr. 152/2012 par ES ETS ir iekļautas EBTA valstu vērtības attiecībā uz 2005. gada ETS emisijām no stacionāriem avotiem, kuras ETS iekļāva no 2013. gada. Šos skaitļus var izmantot, lai aprēķinātu emisijas, kas 2005. gadā radušās nozarēs, uz kurām attiecas ETS direktīva, ciktāl tas ir būtiski attiecībā uz Kopīgu centienu regulu.

Attiecībā uz EBTA valstīm – 2005. gada ETS skaitļi, kuri saskaņā ar 4. panta 3. punktu jāņem vērā, nosakot ikgadējo emisiju sadales apjomu 2030. gadam, ir izklāstīti papildinājumā, kas jāpievieno aiz IV pielikuma.

6. panta 1. punkts – anulējamo kvotu skaits, lai nodrošinātu atbilstību KCR

Pamatojums

Regulas 6. panta 1. punktā ir noteikts, ka var anulēt ne vairāk kā 100 miljonus ES ETS kvotu, kas kolektīvi jāņem vērā, lai nodrošinātu atbilstību KCR. Būtu jāpievieno maksimālie Islandei un Norvēģijai piemērojamie skaitļi (skatīt ierosināto vi) pielāgojumu).

12. panta 2. punkts – EBTA Uzraudzības iestādes informēšana, ko veic centrālais administrators

Pamatojums

Ierosinātajā pielāgojumā precizēta EBTA Uzraudzības iestādes loma attiecībā pret centrālo administratoru saskaņā ar Savienības reģistra regulu (Komisijas Regula (ES) Nr. 389/2013), kas ir iekļauta EEZ līguma XX pielikuma 21.ana punktā un pielāgota EEZ vajadzībām. No šiem pielāgojumiem izriet, ka gadījumos, kas attiecas uz EBTA valsts jurisdikcijā esošiem kontiem, ir jāiesaista EBTA Uzraudzības iestāde. Ierosinātais pielāgojums atbilst arī EBTA Uzraudzības iestādes lomai saskaņā ar šajā Apvienotās komitejas lēmumā paredzētajiem vispārīgajiem pielāgojumiem attiecībā uz EEZ līguma VII daļas un 1. protokola piemērošanu.

I, II un III pielikums

Pamatojums

Būtiska informācija par Islandi un Norvēģiju būtu jāiekļauj I, II un III pielikumā. Tas pamatojas uz principu, kas paredz tādu pašu attieksmi kā pret ES dalībvalstīm, un atbilst Komisijas pamatojumam, kurš izklāstīts priekšlikumā Kopīgu centienu regulai (COM(2016) 482 final, 3. lpp.) un tā pamatā esošajā ietekmes novērtējumā.

5.4.Pamatojums un ierosinātie risinājumi – Regula (ES) 2018/1999

i) un ii) pielāgojums – attiecīgie panti un to piemērošana

Pamatojums

Ar Regulu (ES) 2018/1999 izveido pārvaldības mehānismu, lai nodrošinātu enerģētikas savienības 2030. gada un ilgtermiņa mērķu un mērķrādītāju sasniegšanu atbilstīgi Parīzes nolīgumam par klimata pārmaiņām. Regula (ES) 2018/1999 ir daļa no paketes “Tīru enerģiju ikvienam Eiropā”. Regulas (ES) 2018/1999 nozīme EEZ tiks novērtēta saskaņā ar EEZ standarta procedūrām. Tas tiks darīts visas paketes “Tīru enerģiju ikvienam Eiropā” novērtējuma ietvaros.

Regulā (ES) 2018/1999 ietvertas plānošanas un ziņošanas prasības, kas aptver Regulā (ES) 2018/841 un Regulā (ES) 2018/842 paredzētās saistības. Šīs prasības cita starpā aizstāj Regulu (ES) Nr. 525/2013, kas nav iekļauta EEZ līgumā.

Apvienotās komitejas lēmums attiecas tikai uz tiem tiesību aktiem, kuri ir būtiski attiecīgo Islandes un Norvēģijas emisiju samazināšanas mērķrādītāju 2030. gadam sasniegšanai. Regulā (ES) 2018/1999 iekļauti noteikumi par integrētajiem nacionālajiem enerģētikas un klimata plāniem un integrētajiem enerģētikas un klimata progresa ziņojumiem. Šie noteikumi pārsniedz Apvienotās komitejas lēmuma darbības jomu, jo tie ietver arī plānošanu un ziņošanu attiecībā uz enerģētikas mērķrādītājiem un citiem mērķiem piecās enerģētikas savienības dimensijās. Tāpēc minētie noteikumi nav iekļauti Apvienotās komitejas lēmumā.

Tomēr Islande un Norvēģija brīvprātīgi apņemas izstrādāt valsts plānus, lai izklāstītu rīcībpolitikas un pasākumus, kuru mērķis ir Regulā (ES) 2018/841 un Regulā (ES) 2018/842 izklāstīto un ar Apvienotās komitejas lēmumu 31. protokolā iekļauto pienākumu izpilde. Minētie plāni tiks iesniegti ES dalībvalstīm, Komisijai un EBTA Uzraudzības iestādei līdz 2019. gada 31. decembrim. Tas ir paredzēts Islandes un Norvēģijas deklarācijā par valstu plāniem saistībā ar EEZ Apvienotās komitejas Lēmumu Nr. [šis lēmums].

Lai izveidotu pārredzamas un konsekventas uzraudzības, ziņošanas un izpildes sistēmu attiecībā uz Apvienotās komitejas lēmumā paredzētajiem pienākumiem, tiek ierosināts iekļaut tos Regulas (ES) 2018/1999 noteikumus, kuri ir būtiski Regulas (ES) 2018/841 un Regulas (ES) 2018/842 īstenošanai. Šāda iekļaušana neskar novērtējumu par Regulas (ES) 2018/1999 nozīmi EEZ. Regulas (ES) 2018/1999 būtiskie noteikumi jāiekļauj saprotamā un juridiski pareizā veidā. Tiek ierosināts to darīt veidā, kas līdzīgs tam, ko izmanto, lai EEZ līguma 47. protokolā iekļautu ES tiesību aktu par lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju noteikumus par vīnu tirdzniecību. Tas nozīmē, ka piemērojamie Regulas (ES) 2018/1999 panti tiek uzskaitīti. Daži noteikumi būs nedaudz jāpielāgo, lai tie ietilptu Apvienotās komitejas lēmuma darbības jomā, savukārt citi tiks iekļauti bez pielāgojumiem.

Iekļautie panti nodrošinās pilnīgu ziņu sniegšanu par siltumnīcefekta gāzu pārskatiem, siltumnīcefekta gāzu rīcībpolitikām un pasākumiem, kā arī par prognozēm.

Turklāt, lai nodrošinātu atbilstību, ir iekļauti panti, kuri ir būtiski visaptverošas izskatīšanas veikšanai saskaņā ar Regulu (ES) 2018/841 un Regulu (ES) 2018/842.

2. pantā ir sniegts Regulā (ES) 2018/1999 piemērojamo definīciju saraksts. Iekļautas ir tās definīcijas, kas ir būtiskas Regulas (ES) 2018/841 un Regulas (ES) 2018/842 īstenošanai. Dažas no iekļautajām definīcijām attiecas arī uz jautājumiem, kuri neietilpst lēmuma darbības jomā. Ar pielāgojumu tiek noteikts, ka minētās definīcijas piemēro tikai attiecībā uz šā Apvienotās komitejas lēmuma darbības jomu.

26. panta 4. punkts – siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas dati

Pamatojums

Regulas 26. panta 4. punktā noteikts, ka dalībvalstīm ir pienākums UNFCCC sekretariātam iesniegt nacionālos inventarizācijas ziņojumus. Pienākums iesniegt šādus ziņojumus ir paredzēts UNFCCC. Islande un Norvēģija ir UNFCCC neatkarīgas puses. Islande un Norvēģija iesniegs nacionālos inventarizācijas ziņojumus saskaņā ar savām attiecīgajām no UNFCCC izrietošajām saistībām.

Tā kā galīgie siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas dati, kurus katru gadu līdz 15. aprīlim iesniedz UNFCCC, ir būtiski, lai nodrošinātu atbilstību Regulai (ES) 2018/841 un Regulai (ES) 2018/842, ar pielāgojumu tiek nodrošināts, ka Islande un Norvēģija paziņoto datu kopiju iesniedz EBTA Uzraudzības iestādei tajā pašā dienā, kad dalībvalstis.

41. pants – dalībvalstu un Eiropas Savienības sadarbība

Pamatojums

41. pants reglamentē dalībvalstu un Savienības sadarbību attiecībā uz visiem Regulā (ES) 2018/1999 paredzētajiem pienākumiem. Ar pielāgojumu tiek nodrošināts, ka šī sadarbība attiecas tikai uz Apvienotās komitejas lēmuma darbības jomu.

42. pants – Eiropas Vides aģentūras sniegta palīdzība

Pamatojums

42. pantā noteikts, ka Eiropas Vides aģentūra palīdz Komisijai tās darbā attiecībā uz 15.–21., 26., 28., 29., 37.–39. un 41. panta izpildi. Ar pielāgojumu tiek nodrošināts, ka šāda palīdzība attiecas tikai uz Apvienotās komitejas lēmuma darbības jomu.

5.5.Pamatojums un ierosinātie risinājumi – Regula (ES) Nr. 525/2013

7. pants un 19. panta 1. un 3. punkts – inventarizācijas dati un visaptveroša izskatīšana

Pamatojums

Lai nodrošinātu, ka 2020. gadā tiek veikta visaptveroša izskatīšana saskaņā ar Regulas (ES) 2018/842 4. panta 3. punktu, ir nepieciešams iekļaut divu Regulas (ES) Nr. 525/2013 pantu daļas. Ar Regulu (ES) 2018/1999 no 2021. gada 1. janvāra tiks atcelta Regula (ES) Nr. 525/2013, tādējādi ziņošanas pienākumi saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1999 uz Islandi un Norvēģiju neattieksies pirms 2021. gada. Tādēļ ir nepieciešams iekļaut divu Regulas (ES) Nr. 525/2013 pantu daļas, lai uzliktu pienākumu sniegt vajadzīgos inventarizācijas datus un 2020. gadā veikt visaptverošu izskatīšanu.

Vajadzīgie panti ir iekļauti Apvienotās komitejas lēmumā, norādot sarakstu ar piemērojamajiem pantiem. Tiks piemērotas tikai tās pantu daļas, kas attiecas uz Regulas (ES) 2018/842 īstenošanu. Islandei un Norvēģijai būs pienākums sniegt attiecīgos datus, lai varētu veikt Regulas (ES) 2018/842 4. panta 3. punktā minēto visaptverošo izskatīšanu par 2020. gadu. Turklāt ar 19. panta 1. un 3. punkta iekļaušanu tiks nodrošināts, ka visaptverošā izskatīšana tiks veikta saskaņā ar minētajos punktos noteiktajām procedūrām.

Noteikumus piemēro tikai tiktāl, ciktāl tie attiecas uz Regulas (ES) 2018/842 īstenošanu.

5.6.Pamatojums un ierosinātie risinājumi – Īstenošanas regula (ES) Nr. 749/2014

Regulas 3.–5., 7.–10., 12.–14., 16., 29., 32.–34., 36. un 37. pants, I–VIII pielikums un XVI pielikuma 2. tabula

Pamatojums

Tā kā Regulas (ES) Nr. 525/2013 7. pants un 19. panta 1. un 3. punkts ir iekļauti, lai tiktu veikta visaptveroša izskatīšana saskaņā ar Regulas (ES) 2018/842 4. panta 3. punktu, ir nepieciešams iekļaut arī Īstenošanas regulas (ES) Nr. 749/2014 par tās informācijas struktūru, formātu, iesniegšanas procedūrām un izskatīšanu, kuru dalībvalstis ziņo saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 525/2013, pantus, ar ko īsteno Regulu (ES) Nr. 525/2013.

Noteikumus piemēro tikai tiktāl, ciktāl tie attiecas uz Regulas (ES) 2018/842 īstenošanu.

5.7.Pamatojums un ierosinātie risinājumi – vispārīgi pielāgojumi (EEZ līguma VII daļas un 1. protokola piemērošana, atsauces uz ES tiesību aktiem, dalība komitejā, apspriešanās ar ekspertiem, Eiropas Vides aģentūras palīdzība un nepiemērošana Lihtenšteinai)

Pamatojums

Tā kā no 79. panta 3. punkta izriet, ka EEZ līguma VII daļa “Noteikumi par iestādēm” uz VI daļu un 31. protokolu attiecas tikai tad, ja tas ir skaidri paredzēts, un tā kā skaidri paredzēta ir tikai noteikumu par lēmumu pieņemšanu piemērošana (sk. 98. pantu), ir ierosināts b) pielāgojums, lai nodrošinātu VII daļas piemērošanu un tādējādi nodrošinātu EBTA Uzraudzības iestādes un EBTA Tiesas veiktu uzraudzību un izpildi, kā paskaidrots iepriekš attiecībā uz iekļaušanu 31. protokolā.

Tā kā EEZ līguma 1. protokols par horizontālo pielāgošanu sākotnēji attiecas tikai uz EEZ līguma pielikumos minēto tiesību aktu noteikumiem, ir ierosināts c) pielāgojums, lai to attiecinātu arī uz to tiesību aktu noteikumiem, kuri iekļauti 31. protokolā ar Apvienotās komitejas lēmumu.

Ar Apvienotās komitejas lēmumu 31. protokolā iekļauto tiesību aktu noteikumi attiecas arī uz EEZ līgumā neiekļautiem Eiropas vai Savienības tiesību aktiem, likumiem, noteikumiem, rīcībpolitikām un pasākumiem. Ir ierosināts d) pielāgojums, lai precizētu, ka tie piemērojami tikai tādā apmērā un veidā, kādā tie ir iekļauti Līgumā.

Lai būtu iespējama Apvienotās komitejas lēmumā paredzētā sadarbība, ir nepieciešams, lai EBTA valstis piedalītos Klimata pārmaiņu komitejā un apspriešanās ar EBTA valstu ekspertiem notiktu uz tāda paša pamata kā apspriešanās ar ES dalībvalstu ekspertiem. Piemēram, kā paskaidrots iepriekš attiecībā uz ierosināto Regulas (ES) 2018/841 (ZIZIMM) 8. panta 7. punkta pielāgojumu attiecībā uz valstu mežsaimniecības uzskaites plānu izveidi un meža references līmeņu noteikšanu, ir nepieciešams apspriesties ar EBTA valstu ekspertiem, lai nodrošinātu nepieciešamo ieguldījumu, apspriešanos un sadarbību un tādējādi – ar šo Apvienotās komitejas lēmumu 31. protokolā iekļauto tiesību aktu noteikumu vienādu īstenošanu un piemērošanu. Ar ierosinātajiem e) un f) pielāgojumiem tiek nodrošināta šāda dalība un apspriešanās arī šajā sakarā.

Tā kā tiks piemēroti EEZ līguma VII daļas noteikumi, EBTA Uzraudzības iestāde uzraudzīs Apvienotās komitejas lēmumā paredzēto Islandes un Norvēģijas saistību izpildi. Ar ierosināto g) pielāgojumu tiek nodrošināts, ka Eiropas Vides aģentūrai ir pienākums palīdzēt EBTA Uzraudzības iestādei tās darbā, kura mērķis ir lēmumā paredzēto saistību izpilde, piemēram, Islandes un Norvēģijas paziņotās informācijas visaptverošas izskatīšanas veikšanā un kvalitātes nodrošināšanā.

Tā kā Apvienotās komitejas lēmumā paredzētās paplašinātās sadarbības dalībnieces būs tikai Islande un Norvēģija, ar ierosināto h) pielāgojumu tiek noteikts, ka minēto lēmumu nepiemēro Lihtenšteinai.

2019/0205 (NLE)

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMS

par nostāju, kura Eiropas Savienības vārdā jāieņem EEZ Apvienotajā komitejā attiecībā uz grozījumu EEZ līguma 31. protokolā par sadarbību īpašās jomās, kas nav četras pamatbrīvības

[Paplašināta ES, Islandes un Norvēģijas sadarbība klimata jomā]

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 191. pantu saistībā ar tā 218. panta 9. punktu,

ņemot vērā Padomes 1994. gada 28. novembra Regulu (EK) Nr. 2894/94 par Eiropas Ekonomikas zonas līguma īstenošanas kārtību un jo īpaši tās 1. panta 3. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)Līgums par Eiropas Ekonomikas zonu 3 (“EEZ līgums”) stājās spēkā 1994. gada 1. janvārī.

(2)Ievērojot EEZ līguma 98. pantu, EEZ Apvienotā komiteja cita starpā var lemt par EEZ līguma 31. protokola grozīšanu.

(3)EEZ līguma 31. protokolā ietverti konkrēti noteikumi par sadarbību īpašās jomās, kas nav četras pamatbrīvības.

(4)Ir lietderīgi paplašināt EEZ līguma Līgumslēdzēju Pušu sadarbību Savienības darbībās, lai iekļautu Regulu (ES) 2018/841 un Regulu (ES) 2018/842 un saistītos Regulas (ES) 2018/1999, Regulas (ES) Nr. 525/2013 un Īstenošanas regulas (ES) Nr. 794/2014 noteikumus.

(5)Tādēļ, lai varētu īstenot šo paplašināto sadarbību, būtu jāgroza EEZ līguma 31. protokols.

(6)Tādēļ Savienības nostājai EEZ Apvienotajā komitejā vajadzētu pamatoties uz pievienoto lēmuma projektu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Nostāja, kura Savienības vārdā jāieņem EEZ Apvienotajā komitejā attiecībā uz ierosināto grozījumu EEZ līguma 31. protokolā par sadarbību īpašās jomās, kas nav četras pamatbrīvības, pamatojas uz šim lēmumam pievienoto EEZ Apvienotās komitejas lēmuma projektu.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Briselē,

(1)    OV L 305, 30.11.1994., 6.–8. lpp.

(2)    OV L 207, 4.8.2015., 1. lpp.

(3)    OV L 1, 3.1.1994., 3. lpp.

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 27.9.2019

COM(2019) 438 final

PIELIKUMS

dokumentam

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMS

par nostāju, kura Eiropas Savienības vārdā jāieņem EEZ Apvienotajā komitejā attiecībā uz grozījumu EEZ līguma 31. protokolā par sadarbību īpašās jomās, kas nav četras pamatbrīvības

[Paplašināta ES, Islandes un Norvēģijas sadarbība klimata jomā]

PIELIKUMS

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS

Nr. [...]

[datums],

ar kuru groza EEZ līguma 31. protokolu par sadarbību īpašās jomās, kas nav četras pamatbrīvības

EEZ APVIENOTĀ KOMITEJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Ekonomikas zonu (“EEZ līgums”) un jo īpaši tā 86. un 98. pantu,

tā kā:

(1)Eiropas Savienība, Islande un Norvēģija ir apņēmušās samazināt savas kopējās siltumnīcefekta gāzu emisijas, lai ierobežotu globālo vidējās temperatūras pieaugumu krietni zem 2 °C atzīmes salīdzinājumā ar pirmsrūpniecības laikmeta līmeni, un tiekties temperatūras kāpumu iegrožot līdz 1,5 °C salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni.

(2)Ir lietderīgi paplašināt EEZ līguma Līgumslēdzēju Pušu sadarbību, iekļaujot Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija Regulu (ES) 2018/841 par zemes izmantošanā, zemes izmantošanas maiņā un mežsaimniecībā radušos siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistes iekļaušanu klimata un enerģētikas politikas satvarā laikposmam līdz 2030. gadam un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 525/2013 un Lēmumu Nr. 529/2013/ES 1 .

(3)Ir lietderīgi paplašināt EEZ līguma Līgumslēdzēju Pušu sadarbību, iekļaujot Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija Regulu (ES) 2018/842 par saistošiem ikgadējiem siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumiem, kas dalībvalstīm jāpanāk no 2021. līdz 2030. gadam un kas dod ieguldījumu rīcībā klimata politikas jomā, lai izpildītu Parīzes nolīgumā paredzētās saistības, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 525/2013 2 .

(4)Ir lietderīgi paplašināt EEZ līguma Līgumslēdzēju Pušu sadarbību, iekļaujot konkrētus noteikumus, kuri ir būtiski Regulas (ES) 2018/841 un Regulas (ES) 2018/842 īstenošanai un ir paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 11. decembra Regulā (ES) 2018/1999 par enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas jomā pārvaldību un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 663/2009 un (EK) Nr. 715/2009, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/22/EK, 98/70/EK, 2009/31/EK, 2009/73/EK, 2010/31/ES, 2012/27/ES un 2013/30/ES, Padomes Direktīvas 2009/119/EK un (ES) 2015/652 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 525/2013 3 .

(5)Ir lietderīgi paplašināt EEZ līguma Līgumslēdzēju Pušu sadarbību, iekļaujot konkrētus noteikumus, kuri ir būtiski Regulas (ES) 2018/842 īstenošanai un ir paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 21. maija Regulā (ES) Nr. 525/2013 par mehānismu siltumnīcefekta gāzu emisiju pārraudzībai un ziņošanai un citas informācijas ziņošanai valstu un Savienības līmenī saistībā ar klimata pārmaiņām un par Lēmuma Nr. 280/2004/EK atcelšanu 4 .

(6)Ir lietderīgi paplašināt EEZ līguma Līgumslēdzēju Pušu sadarbību, iekļaujot konkrētus noteikumus, kuri ir būtiski Regulas (ES) 2018/842 īstenošanai un ir paredzēti Komisijas 2014. gada 30. jūnija Īstenošanas regulā (ES) Nr. 749/2014 par tās informācijas struktūru, formātu, iesniegšanas procedūrām un izskatīšanu, kuru dalībvalstis ziņo saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 525/2013 5 .

(7)Ar šo lēmumu Islande un Norvēģija īsteno pasākumu nolūkā sasniegt savus emisiju samazināšanas mērķus, proti, līdz 2030. gadam siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināt par vismaz 40 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni.

(8)Šis lēmums neskar to, kā ES, Islande un Norvēģija īsteno Parīzes nolīgumu.

(9)Budžeta jautājumi EEZ līgumā neietilpst. Tāpēc Regulas (ES) 2018/842 5. panta 6. punkta piemērošana neskar EEZ līguma darbības jomu.

(10)EBTA Uzraudzības iestādei būtu cieši jāsadarbojas ar Komisiju ikreiz, kad tai saskaņā ar šo lēmumu jāveic ar Islandi un Norvēģiju saistīti uzdevumi.

(11)EBTA Uzraudzības iestādes un EBTA Tiesas kompetence saskaņā ar šo lēmumu attiecas tikai uz pienākumiem, kas izriet no šā lēmuma.

(12)Tādēļ šīs paplašinātās sadarbības īstenošanas nolūkā būtu jāgroza EEZ līguma 31. protokols,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

EEZ līguma 31. protokola 3. pantā (“Vide”) aiz 7. punkta iekļauj šādu punktu:

“8. a) Islande un Norvēģija sasniegs to attiecīgos siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķrādītājus laikposmam no 2021. gada 1. janvāra līdz 2030. gada 31. decembrim saskaņā ar šādiem tiesību aktiem:

-32018 R 0841: Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/841 (2018. gada 30. maijs) par zemes izmantošanā, zemes izmantošanas maiņā un mežsaimniecībā radušos siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistes iekļaušanu klimata un enerģētikas politikas satvarā laikposmam līdz 2030. gadam un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 525/2013 un Lēmumu Nr. 529/2013/ES (OV L 156, 19.6.2018., 1. lpp.).

Šā Līguma vajadzībām regulas noteikumus lasa ar šādiem pielāgojumiem:

i)regulas 6. panta 2. punktā vārdus “30 gadi” attiecībā uz Islandi lasa kā “50 gadi”;

ii)regulas 8. panta 7. punktā pievieno šādu tekstu:

“EBTA valstis savus pārskatītos ierosinātos meža references līmeņus attiecībā uz 2021.–2025. gada periodu EBTA Uzraudzības iestādei dara zināmus ne vēlāk kā deviņus mēnešus pēc EEZ Apvienotās komitejas [datums] Lēmuma Nr. xx/xxxx [šis lēmums] stāšanās spēkā. EBTA uzraudzības iestāde publicē ierosinātos meža references līmeņus, ko tai paziņojušas EBTA valstis.”;

iii)regulas 13. panta 2. punkta a) apakšpunktu attiecībā uz EBTA valstīm lasa šādi:

“EBTA valsts ir iesniegusi turpmāk aprakstīto zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības stratēģiju turpmākajiem vismaz 30 gadiem, kurā iekļauti arī esoši vai plānoti konkrēti pasākumi, kuru mērķis ir nodrošināt meža piesaistītāju un krātuvju saglabāšanu vai attiecīgi uzlabošanu.

1. Katra EBTA valsts līdz 2020. gada 1. janvārim sagatavo un iesniedz EBTA Uzraudzības iestādei savu zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības stratēģiju turpmākajiem vismaz 30 gadiem. Vajadzības gadījumā EBTA valstīm būtu jāatjaunina šīs stratēģijas līdz 2025. gada 1. janvārim.

2. EBTA valstu stratēģijas palīdz:

a) izpildīt EBTA valstīm UNFCCC un Parīzes nolīgumā paredzētās saistības samazināt antropogēnās siltumnīcefekta gāzu emisijas un kāpināt piesaisti piesaistītājos, kā arī veicināt oglekļa sekvestrēšanas pieaugumu;

b) sasniegt Parīzes nolīguma mērķi globālo vidējās temperatūras pieaugumu ierobežot krietni zem 2 °C atzīmes salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni un tiekties temperatūras kāpumu iegrožot līdz 1,5 °C salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni;

c) panākt siltumnīcefekta gāzu emisiju ilgtermiņa samazinājumus un sekmēt piesaisti piesaistītājos tiktāl, ciktāl tas ir būtiski ZIZIMM nozarei, saskaņā ar mērķi izmaksefektīvi samazināt EBTA valstu siltumnīcefekta gāzu emisijas, ņemot vērā nepieciešamos samazinājumus saskaņā ar Klimata pārmaiņu starpvaldību padomi (IPCC), un kāpināt piesaisti piesaistītājos, tiecoties izpildīt Parīzes nolīgumā izvirzītos temperatūras kāpuma ierobežošanas uzdevumus, lai šā gadsimta otrajā pusē panāktu līdzsvaru starp antropogēnām siltumnīcefekta gāzu emisijām no avotiem un piesaisti piesaistītājos, ievērojot taisnīguma principu un ilgtspējīgas attīstības un nabadzības izskaušanas aspektus;

3. EBTA valstu stratēģijās norāda:

a) emisiju samazinājumus un piesaistes pieaugumu zemes izmantošanā, zemes izmantošanas maiņā un mežsaimniecībā (ZIZIMM), ņemot vērā šajā nozarē iegūto bioenerģiju un biomateriālus;

b) ciktāl tas attiecas uz zemes izmantošanu, zemes izmantošanas maiņu un mežsaimniecību – saistību ar citiem valsts ilgtermiņa mērķiem, plānošanu un citām rīcībpolitikām un pasākumiem.

4. EBTA valstis savas attiecīgās stratēģijas un jebkādus to atjauninājumus nekavējoties dara zināmus un publisko.

5. EBTA Uzraudzības iestāde izvērtē, vai EBTA valstu stratēģijas ir piemērotas, lai dokumentētu atbilstību šim pantam.

6. EBTA valstu zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības stratēģijās būtu jāietver turpmāk izklāstītie elementi.

A. STRATĒĢIJU IZSTRĀDES PĀRSKATS UN PROCESS

A.1. Kopsavilkums

A.2. Tiesiskais un politikas konteksts, attiecīgā gadījumā arī indikatīvie atskaites punkti 2040. un 2050. gadam

B. SATURS

B.1. ZEMES IZMANTOŠANA, ZEMES IZMANTOŠANAS MAIŅA UN MEŽSAIMNIECĪBA (ZIZIMM)

B.1.1. Prognozētie emisiju samazinājumi un piesaistes pieaugums 2050. gadā

B.1.2. Ciktāl iespējams, paredzamās katra avota emisijas un katra SEG veida emisijas

B.1.3. Iespējas samazināt emisijas un palielināt piesaisti piesaistītājos

B.1.4. Ciktāl tas ir būtiski attiecībā uz meža piesaistītāju un krātuvju saglabāšanu vai attiecīgi uzlabošanu – pielāgošanās rīcībpolitikas un pasākumi

B.1.5 Ar meža biomasas pieprasījumu tirgū un ietekmi uz ražu saistītie aspekti

B.1.6. Ja nepieciešams, sīks modelēšanas izklāsts (tostarp pieņēmumi) un/vai analīze, indikatori u. c.”;

iv)regulas 15. panta 2. punktā pievieno šādu tekstu:

“Centrālais administrators ir kompetents veikt šajā pantā minētos uzdevumus, ja ir iesaistītas EBTA valstis. Ja centrālais administrators bloķē darījumu, kurā iesaistīta vai kuru veic EBTA valsts, par to informē EBTA Uzraudzības iestādi.”;

v)regulas II pielikuma tabulā pievieno šādu tekstu:

“Islande 0,5102

Norvēģija 0,110 5”;

vi)regulas III pielikuma tabulā pievieno šādu tekstu:

“Islande1990

Norvēģija1990”;

vii) regulas IV pielikuma A iedaļas g) punktā pievieno šādu tekstu:

6 “Attiecībā uz EBTA valstīm 2021–2025. gada perioda referenču līmenis ir saskanīgs ar prognozēm, kuras ir brīvprātīgi paziņotas Eiropas Vides aģentūrai saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 525/2013 un –attiecībā uz Islandi – arī saskaņā ar divpusējo nolīgumu starp Islandi un Eiropas Savienību, un tās dalībvalstīm par Islandes dalību Eiropas Savienības, tās dalībvalstu un Islandes saistību kopīgajā izpildē Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējai konvencijai par klimata pārmaiņām pievienotā Kioto protokola otrajā saistību periodā;”

viii)regulas VII pielikuma tabulā pievieno šādu tekstu:

“Islande-0,0224 -0,0045

Norvēģija-29,6-35,5”;

-32018 R 0842: Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/842 (2018. gada 30. maijs) par saistošiem ikgadējiem siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinājumiem, kas dalībvalstīm jāpanāk no 2021. līdz 2030. gadam un kas dod ieguldījumu rīcībā klimata politikas jomā, lai izpildītu Parīzes nolīgumā paredzētās saistības, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 525/2013 (OV L 156, 19.6.2018., 26. lpp.).

Šā Līguma vajadzībām regulas noteikumus lasa ar šādiem pielāgojumiem:

i)regulas 4. panta 3. punktā attiecībā uz EBTA valstīm pievieno šādu tekstu:

“Attiecībā uz EBTA valstīm – nosakot ikgadējos emisiju sadales apjomus 2021.–2030. gada periodam CO2 ekvivalenta tonnās, kā minēts šā panta 1. un 2. punktā, attiecībā uz emisiju sadales apjomu noteikšanu 2030. gadam bāzes gads (2005. gads) balstīsies uz starpību starp kopējām siltumnīcefekta gāzu emisijām 2005. gadā, kas izriet no visaptverošās izskatīšanas, kurā CO2 emisijas no aviācijas uzskata par vienādām ar nulli, un ES ETS iekļautajām 2005. gada emisijām no stacionāriem avotiem ETS darbības jomā 2013. gadam, kā norādīts EEZ Apvienotās komitejas 2012. gada 26. jūlija Lēmuma Nr. 152/2012 7 papildinājuma B daļā, kas pielāgotas, ņemot vērā globālās sasilšanas potenciāla vērtības, kuras pieņemtas ar deleģētu aktu, kas minēts Regulas (ES) 2018/1999 26. panta 6. punkta b) apakšpunktā, vai noteiktas Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes ceturtajā novērtējuma ziņojumā (NZ4) (līdz deleģētā akta spēkā stāšanās brīdim). Skaitļi, kuri norāda ES ETS iekļautās 2005. gada emisijas no stacionāriem avotiem un kuri paziņoti EEZ Apvienotās komitejas Lēmumā Nr. 152/2012 (NZ2), un šie paši skaitļi ar pārskatītajām globālās sasilšanas potenciāla vērtībām (NZ4), kas jāņem vērā, nosakot ikgadējos emisiju sadales apjomus 2021.–2030. gada periodam saskaņā ar šo pantu, ir izklāstīti papildinājumā.”;

ii)aiz regulas IV pielikuma pievieno šādu papildinājumu:

“Papildinājums

Skaitļi, kuri norāda ES ETS iekļautās EBTA valstu 2005. gada emisijas no stacionāriem avotiem un kuri paziņoti EEZ Apvienotās komitejas Lēmumā Nr. 152/2012 (NZ2), un šie paši skaitļi ar pārskatītajām globālās sasilšanas potenciāla vērtībām (NZ4), kas jāņem vērā, nosakot ikgadējos emisiju sadales apjomus 2021.–2030. gada periodam saskaņā ar 4. panta 3. punktu

1. tabula: 2005. gada ETS emisijas Norvēģijai

2. tabula: 2005. gada ETS emisijas Islandei

”;

iii)regulas 6. panta 1. punktā vārdus “100 miljonu ES ETS kvotu” aizstāj ar vārdiem “107 miljonus ES ETS kvotu”;

iv)regulas 12. panta 2. punktā pievieno šādu tekstu:

“Centrālais administrators ir kompetents veikt šajā pantā minētos uzdevumus, ja ir iesaistītas EBTA valstis. Ja centrālais administrators bloķē darījumu, kurā iesaistīta vai kuru veic EBTA valsts, par to informē EBTA Uzraudzības iestādi.”;

v)regulas I pielikuma tabulā pievieno šādu tekstu:

“Islande    –29 %

Norvēģija    –40 %”;

vi)regulas II pielikuma tabulā pievieno šādu tekstu:

“Islande        4 %

Norvēģija        2 %”;

vii)regulas III pielikuma tabulu groza šādi:

(a)tabulā pievieno šādu tekstu:

“Islande        0,2

Norvēģija        1,6”;

(b)Skaitli “280”, kas norāda maksimālo apjomu kopā, lasa šādi: “281,8”;

-32018 R 1999: Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1999 (2018. gada 11. decembris) par enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas jomā pārvaldību un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 663/2009 un (EK) Nr. 715/2009, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/22/EK, 98/70/EK, 2009/31/EK, 2009/73/EK, 2010/31/ES, 2012/27/ES un 2013/30/ES, Padomes Direktīvas 2009/119/EK un (ES) 2015/652 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 525/2013 (OV L 328, 21.12.2018., 1. lpp.).

Piemērojamie minētās regulas noteikumi ir uzskaitīti tālāk tekstā, un tos šā Līguma vajadzībām pielāgo šādi:

i)piemērojami tikai šādi minētās regulas noteikumi:

2. panta 1–10., 12., 13., 15.–17. punkts, 18. pants, 26. panta 2–7. punkts, 29. panta 5. punkta b) apakšpunkts, 37.–42. pants, 44. panta 1. punkta a) apakšpunkts, 44. panta 2., 3. un 6. punkts, 57. un 58. pants un V–VII, XII un XIII pielikums;

ii)regulas 2. panta 1–10., 12., 13., un 15.–17. punkts šā punkta nolūkos uz EBTA valstīm attiecas tikai tiktāl, ciktāl tie attiecas uz Regulas (ES) 2018/841 un Regulas (ES) 2018/842 īstenošanu;

iii)regulas 26. panta 4. punktu attiecībā uz EBTA valstīm lasa šādi:

“Islande un Norvēģija katru gadu līdz 15. aprīlim iesniedz EBTA Uzraudzības iestādei saskaņā ar 3. punktu UNFCCC paziņoto galīgo siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas datu kopiju.”;

iv)41. pantu EBTA valstīm piemēro tikai tiktāl, ciktāl tā noteikumi vai daļas ir minēti vai izklāstīti [šajā lēmumā];

v)attiecībā uz EBTA valstīm 42. pantā aiz pirmā teikuma pievieno šādu teikumu:

“Eiropas Vides aģentūra palīdz EBTA Uzraudzības iestādei tās darbā tikai attiecībā uz 18. pantu, 26. panta 2.–7. punktu, 29. panta 5. punkta b) apakšpunktu, 37.–39. un 41. pantu.”;

-32013 R 0525: Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 525/2013 (2013. gada 21. maijs) par mehānismu siltumnīcefekta gāzu emisiju pārraudzībai un ziņošanai un citas informācijas ziņošanai valstu un Savienības līmenī saistībā ar klimata pārmaiņām un par Lēmuma Nr. 280/2004/EK atcelšanu (OV L 165, 18.6.2013., 13. lpp.).

Piemērojamie minētās regulas noteikumi ir uzskaitīti tālāk tekstā, un tos šā Līguma vajadzībām pielāgo šādi:

i)piemērojami tikai šādi minētās regulas noteikumi:

7. pants un 19. panta 1. un 3. punkts;

ii)regulas 7. pants un 19. panta 1. un 3. punkts šā punkta nolūkos attiecas uz EBTA valstīm tikai tiktāl, ciktāl tie attiecas uz Regulas (ES) 2018/842 īstenošanu;

-32014 R 0749: Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 749/2014 (2014. gada 30. jūnijs) par tās informācijas struktūru, formātu, iesniegšanas procedūrām un izskatīšanu, kuru dalībvalstis ziņo saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 525/2013 (OV L 203, 11.7.2014., 23. lpp.).

Piemērojamie minētās regulas noteikumi ir uzskaitīti tālāk tekstā, un tos šā Līguma vajadzībām pielāgo šādi:

i)piemērojami tikai šādi minētās regulas noteikumi:

3–5., 7–10., 12–14., 16, 29., 32–34., 36. un 37. pants, I–VIII pielikums un XVI pielikuma 2. tabula;

ii)regulas 3–5., 7–10., 12–14., 16, 29., 32–34., 36. un 37. pants, I–VIII pielikums un XVI pielikuma 2. tabula šā punkta nolūkos attiecas uz EBTA valstīm tikai tiktāl, ciktāl tie attiecas uz Regulas (ES) 2018/842 īstenošanu.

b)Saskaņā ar EEZ līguma 79. panta 3. punktu Līguma VII daļu (Noteikumi par iestādēm) piemēro šim punktam.

c)EEZ līguma 1. protokolu (par horizontālo pielāgošanu) šim punktam piemēro mutatis mutandis.

d)Šajā punktā minētajos vai iekļautajos tiesību aktos un noteikumos sniegtās atsauces uz Savienības tiesību aktiem, noteikumiem, rīcībpolitikām un pasākumiem piemēro tādā apmērā un veidā, kādā attiecīgie tiesību akti, noteikumi, rīcībpolitikas un pasākumi ir iekļauti šajā Līgumā.

e)Islande un Norvēģija pilnībā piedalās Klimata pārmaiņu komitejas darbā saskaņā ar šajā punktā minētajiem vai iekļautajiem tiesību aktiem un noteikumiem, bet tām nav balsstiesību.

f) Ja Komisija apspriežas ar dalībvalstu norīkotiem ekspertiem saskaņā ar šajā punktā minētajiem vai iekļautajiem tiesību aktiem un noteikumiem, tā uz tā paša pamata apspriežas ar EBTA valstu norīkotiem ekspertiem.

g)Eiropas Vides aģentūra palīdz EBTA Uzraudzības iestādei tās darbā saskaņā ar Regulu (ES) 2018/841 un Regulu (ES) 2018/842.

h)Šo punktu nepiemēro Lihtenšteinai.”

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā […], ja ir iesniegti visi paziņojumi saskaņā ar EEZ līguma 103. panta 1. punktu 8*.

3. pants

Šo lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša EEZ iedaļā un tā EEZ papildinājumā.

Briselē, […].

   EEZ Apvienotās komitejas vārdā –

   priekšsēdētājs

   [...]

   EEZ Apvienotās komitejas

   sekretāri

   [...]

Islandes un Norvēģijas deklarācija

par valstu plāniem saistībā ar EEZ Apvienotās komitejas Lēmumu Nr. [šis lēmums]

Islande un Norvēģija brīvprātīgi izstrādās valsts plānus, kuros tās izklāstīs, kā tās plāno pildīt saistības, ko tās uzņēmušās līdz ar turpmāk uzskaitīto tiesību aktu iekļaušanu EEZ līguma 31. protokolā:

-Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/841 (2018. gada 30. maijs) par zemes izmantošanā, zemes izmantošanas maiņā un mežsaimniecībā radušos siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistes iekļaušanu klimata un enerģētikas politikas satvarā laikposmam līdz 2030. gadam un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 525/2013 un Lēmumu Nr. 529/2013/ES (ZIZIMM regula) un

-Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/842 (2018. gada 30. maijs) par saistošiem ikgadējiem siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumiem, kas dalībvalstīm jāpanāk no 2021. līdz 2030. gadam un kas dod ieguldījumu rīcībā klimata politikas jomā, lai izpildītu Parīzes nolīgumā paredzētās saistības, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 525/2013 (Kopīgo centienu regula – KCR).

Islande un Norvēģija izstrādās savus attiecīgos valsts plānus un līdz 2019. gada 31. decembrim darīs tos pieejamus ES dalībvalstīm, Eiropas Komisijai, EBTA Uzraudzības iestādei un sabiedrībai.

Plānos būs ietverti šādi galvenie elementi:

· plāna kopsavilkums;

·pārskats par pašreizējām valsts rīcībpolitikām klimata jomā;

·valsts kopīgo centienu mērķa un ZIZIMM saistību apraksts;

·tādu galveno esošo un plānoto rīcībpolitiku un pasākumu apraksts, kuru mērķis ir nodrošināt kopīgo centienu mērķa sasniegšanu un ZIZIMM saistību izpildi;

·apraksts par pašreizējām valsts siltumnīcefekta gāzu emisijām un piesaistēm, kā arī prognozes attiecībā uz kopīgu centienu mērķi un ZIZIMM saistībām, pamatojoties uz esošām rīcībpolitikām un pasākumiem;

·plānoto valsts rīcībpolitiku un pasākumu, kurus īsteno, lai sasniegtu kopīgu centienu mērķi un izpildītu ZIZIMM saistības, ietekmes novērtējums, kas ietver salīdzinājumu ar prognozēm, kuras pamatojas uz esošajām rīcībpolitikām un pasākumiem, un esošo un plānoto rīcībpolitiku un pasākumu mijiedarbības aprakstu.

(1)    OV L 156, 19.6.2018., 1. lpp.

(2)    OV L 156, 19.6.2018., 26. lpp.

(3)    OV L 328, 21.12.2018., 1. lpp.

(4)    OV L 165, 18.6.2013., 13. lpp.

(5)    OV L 203, 11.7.2014., 23. lpp.

(6)    OV L 207, 4.8.2015., 1. lpp.

(7)    OV L 309, 8.11.2012., 38. lpp.

(8) *    [Konstitucionālās prasības nav norādītas.] [Konstitucionālās prasības ir norādītas.]