EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 12.12.2018

COM(2018) 832 final

2018/0422(NLE)

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMS

par nostāju, kura Savienības vārdā jāieņem Apvienotajai komitejai, kas izveidota saskaņā Nolīguma starp Eiropas Savienību un Norvēģijas Karalisti par administratīvo sadarbību, krāpšanas apkarošanu un prasījumu piedziņu pievienotās vērtības nodokļa jomā 41. panta 1. punktu

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.Priekšlikuma priekšmets

Šis priekšlikums attiecas uz lēmumu, ar ko nosaka nostāju, kura Savienības vārdā ir jāieņem Apvienotajai komitejai, kas izveidota saskaņā ar Nolīguma starp Eiropas Savienību un Norvēģijas Karalisti par administratīvo sadarbību, krāpšanas apkarošanu un prasījumu piedziņu pievienotās vērtības nodokļa jomā (turpmāk tekstā “Nolīgums”) 41. pantu, ievērojot šā nolīguma 5. pantu, 41. panta 2. punkta d), e), f), g) un h) apakšpunktu un 3. punktu.

2.Priekšlikuma konteksts

2.1.Nolīgums starp Eiropas Savienību un Norvēģijas Karalisti par administratīvo sadarbību, krāpšanas apkarošanu un prasījumu piedziņu pievienotās vērtības nodokļa jomā

Nolīguma mērķis ir nodrošināt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) pareizu konstatēšanu, aprēķināšanu un iekasēšanu un PVN prasījumu piedziņu, izvairīties no nodokļu dubultās uzlikšanas vai nodokļu neuzlikšanas un apkarot ar PVN saistītu krāpšanu. Nolīgums stājas spēkā 2018. gada 1. septembrī.

2.2.Apvienotā komiteja

Apvienotās komitejas sastāvā ir Eiropas Savienības un Norvēģijas Karalistes (turpmāk tekstā “Puses”) pārstāvji, un tā nodrošina šā nolīguma pareizu darbību un īstenošanu. Tā sagatavo ieteikumus Nolīguma mērķu sekmēšanai un lēmumus pieņem pēc vienprātības principa. Apvienoto komiteju pārmaiņus vada abas Puses. Eiropas Savienību pārstāvēs Komisija saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 17. panta 1. punktu, un tās nostājas pieņemšanai nepieciešams iepriekšējs Padomes lēmums, kas seko Komisijas priekšlikumam. Sanāksmēs novērotāju statusā var piedalīties arī Eiropas Savienības dalībvalstu pārstāvji.

2.3.Paredzētie Apvienotās komitejas akti

Apvienotajai komitejai savā pirmajā sanāksmē būtu:

–jāpieņem Apvienotās komitejas reglaments saskaņā ar 41. panta 3. punktu — Apvienotās komitejas 1. lēmums;

–jāpieņem standarta veidlapas, ko izmanto informācijas nodošanai un praktisku pasākumu īstenošanai saistībā ar kontaktu organizēšanu starp centrālajiem koordinācijas birojiem saskaņā ar 41. panta 2. punkta d), e), g) un h) apakšpunktu — Apvienotās komitejas 2. lēmums;

–jāpieņem pakalpojumu līmeņa nolīguma noslēgšanas procedūra saskaņā ar Nolīguma 41. panta 2. punkta j) apakšpunktu — Apvienotās komitejas 3. lēmums;

–jāpieņem pakalpojumu līmeņa nolīgums saskaņā ar Nolīguma 5. pantu — Apvienotās komitejas 4. un 5. lēmums;

–jānosaka tā finansiālā iemaksa un tās maksāšanas kārtība, kas Norvēģijai jāmaksā Eiropas Savienības vispārējā budžetā saistībā ar izmaksām, kuras rada Norvēģijas dalība Eiropas informācijas sistēmās, saskaņā ar Nolīguma 41. panta 2. punkta f) apakšpunktu — Apvienotās komitejas 6. lēmums.

Paredzēto aktu mērķis ir nodrošināt šā nolīguma pareizu īstenošanu.

3.Nostāja, kas ir jāieņem Savienības vārdā

Apvienotās komitejas pirmais lēmums būs par reglamentu. Tajā nosaka noteikumus par šīs komitejas sastāvu un vadību, novērotājiem un ekspertiem, sanāksmju sasaukšanu, darba kārtību, sekretariāta atbalstu, protokolu sagatavošanu un pieņemšanu, lēmumu un ieteikumu pieņemšanas procedūru un izdevumiem.

Nolīgums ir Savienības ekskluzīvā kompetencē. Tāpēc Savienību pārstāvēs Komisija. Taču dalībvalstis var nolemt piedalīties novērotāju statusā.

Apvienotās komitejas otrais lēmums ir par standarta veidlapu pieņemšanu informācijas nodošanai un praktisku pasākumu īstenošanai saistībā ar kontaktu organizēšanu starp centrālajiem koordinācijas birojiem. Savienības tiesiskais regulējums jau nodrošina skaidru īstenošanas sistēmu saskaņā ar Padomes Regulu (ES) Nr. 904/2010 par administratīvu sadarbību un krāpšanas apkarošanu pievienotās vērtības nodokļa jomā un Padomes Direktīvu 2010/24/ES par savstarpēju palīdzību prasījumu piedziņā saistībā ar noteiktiem maksājumiem, nodokļiem, un citiem pasākumiem. Apvienotās komitejas lēmumā vajadzētu noteikt, ka sadarbībai ar Norvēģiju tiks piemēroti iepriekš minētajos Savienības tiesību aktos paredzētie instrumenti.

Ar Apvienotās komitejas trešo lēmumu tiks izveidota pakalpojumu līmeņa nolīguma noslēgšanas procedūra, kā arī procedūra turpmāko grozījumu veikšanai. Ceturtais lēmums attieksies uz paša pakalpojumu līmeņa nolīguma noslēgšanu.

Visbeidzot, Apvienotās komitejas piektais lēmums būs par finansiālo iemaksu, kas Norvēģijai jāiemaksā Savienības vispārējā budžetā saistībā ar izmaksām, kuras rada tās dalība Eiropas informācijas sistēmās. Summas, kas Norvēģijai jāiemaksā, tika aprēķinātas kā vienreizējs maksājums, kas aptver Norvēģijas dalību CCN/CSI sistēmā un pieslēgumu tai piedāvātajā konfigurācijā, kā arī izdevumus saistībā ar IT risinājumu izstrādi, uzturēšanu un modernizēšanu.

–Šajā posmā nav vajadzīgs pieņemt Apvienotās komitejas lēmumus saskaņā ar:

–41. panta 2. punkta a), b) un c) apakšpunktu par informācijas automātisku apmaiņu: Puses izlems, vai tas būs vajadzīgs, pēc Nolīguma stāšanās spēkā un pēc citu Nolīgumā paredzēto sadarbības veidu efektivitātes novērtēšanas;

–41. panta 2. punkta i) apakšpunktu par īstenošanas noteikumiem piedzenamo summu konvertēšanai un piedzīto summu pārsūtīšanai, jo saskaņā ar 40. panta 5. punktu “Kamēr un ciktāl Apvienotā komiteja nav pieņēmusi detalizētus noteikumus šīs sadaļas īstenošanai, kompetentās iestādes izmanto tos noteikumus, ieskaitot standarta veidlapas, kas pašlaik ir pieņemti, īstenojot Padomes Direktīvu 2010/24/ES, un šim nolūkam uzskata, ka termins “dalībvalsts” ietver Norvēģiju";

–41. panta 2. punkta k) apakšpunktu par šajā nolīgumā ietverto atsauču uz Savienības un Norvēģijas tiesību aktiem grozīšanu, jo šāda vajadzība līdz šim nav radusies.

4.Juridiskais pamats

Ievērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 218. panta 9. punktu, Padome pēc Komisijas priekšlikuma pieņem lēmumu, ar ko nosaka nostāju, kura Savienības vārdā jāapstiprina Apvienotajā komitejā.

Starptautisko nolīgumu (tostarp nolīguma par Savienības un Norvēģijas administratīvo sadarbību PVN jomā) priekšmets ir Savienības ekskluzīvā kompetencē saskaņā ar LESD 3. panta 2. punktu 1 . Apvienotajā komitejā Savienību pārstāv Komisija saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību (LES) 17. panta 1. punktu.

Turklāt administratīvā sadarbība PVN jomā ir joma, kurā saskaņā ar LESD 113. pantu Savienības tiesību akta pieņemšanai ir vajadzīgs vienprātīgs lēmums. Tāpēc Savienības nostāja, kuru pārstāv Komisija attiecībā uz Apvienotās komitejas ieteikumu un lēmumu pieņemšanu, vispirms ar vienprātīgu lēmumu ir jāpieņem Padomei.

Apvienotajai komitejai būs arī jāvienojas par praktiskiem pasākumiem, piemēram, pagaidu darba kārtības sagatavošanu un sanāksmju protokolu pieņemšanu. Šādi uzdevumi ir nepieciešami, lai varētu veikt parasto Apvienotās komitejas administratīvo darbu, un tie nav Apvienotās komitejas lēmumi vai ieteikumi saskaņā ar Nolīguma 41. pantu. Tomēr no Savienības puses Komisija par visiem iepriekš minētajiem uzdevumiem iepriekš apspriedīsies ar Padomes Nodokļu jautājumu darba grupu

Apvienotās komitejas lēmumi, kas pieņemti saskaņā ar Nolīguma 5. un 41. pantu, ir akti, kas rada tiesiskās sekas un būs saistoši Pusēm saskaņā ar starptautiskajām tiesībām un Nolīguma 46. pantu.

2018/0422 (NLE)

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMS

par nostāju, kura Savienības vārdā jāieņem Apvienotajai komitejai, kas izveidota saskaņā Nolīguma starp Eiropas Savienību un Norvēģijas Karalisti par administratīvo sadarbību, krāpšanas apkarošanu un prasījumu piedziņu pievienotās vērtības nodokļa jomā 41. panta 1. punktu

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 113. pantu saistībā ar 218. panta 9. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Norvēģijas Karalisti par administratīvo sadarbību, krāpšanas apkarošanu un prasījumu piedziņu pievienotās vērtības nodokļa jomā (“Nolīgums”) Savienība noslēdza ar Padomes Lēmumu (ES) 2018/1089 2 1, un tas stājās spēkā 2018. gada 1. septembrī.

(2)Apvienotajai komitejai, kas izveidota ar minēto nolīgumu, ir jāizstrādā ieteikumi un jāpieņem lēmumi, lai nodrošinātu Nolīguma pareizu darbību un īstenošanu.

(3)Apvienotajai komitejai savā pirmajā sanāksmē [datums] ir jāpieņem reglaments, pakalpojumu līmeņa nolīgums un citi lēmumi saistībā ar Nolīguma pareizu darbību un īstenošanu

(4)Ir lietderīgi noteikt nostāju, kura Savienības vārdā ir jāpieņem Apvienotajā komitejā, jo pakalpojumu līmeņa nolīgums un citi lēmumi Savienībai būs saistoši.

(5)Savienības un Norvēģijas divpusējais nolīgums ir stingrs tiesiskais regulējums, pamatojoties uz kuru veidot sadarbību saistībā ar krāpšanas apkarošanu un prasījumu piedziņu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) jomā. Šīs sadarbības veicināšanai tiks izmantoti tie paši instrumenti, ko dalībvalstis pašlaik izmanto administratīvai sadarbībai un prasījumu piedziņai, piemēram, elektroniskās platformas un elektroniskās veidlapas.

(6)Apvienotajā komitejā Savienību pārstāv Komisija saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 17. panta 1. punktu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Nostāju, kura Komisijai Savienības vārdā ir jāieņem saskaņā ar Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Norvēģijas Karalisti par administratīvo sadarbību, krāpšanas apkarošanu un prasījumu piedziņu pievienotās vērtības nodokļa jomā izveidotās Apvienotās komitejas pirmajā sanāksmē, pieņem, pamatojoties uz pievienotajiem lēmumu projektiem, kuri jāpieņem saskaņā ar Nolīguma 5. pantu, 41. panta 2. punkta d), e), f), g) un h) apakšpunktu un 41. panta 3. punktu.

2. pants

Šis lēmums ir adresēts Komisijai.

Briselē,

(1)    Tiesas 1971. gada 31. marta spriedums lietā C-22/70 Komisija/Padome, Krājums 263, par Eiropas Nolīgumu par transportlīdzekļu apkalpju darbu starptautiskajos autopārvadājumos (AETR) [franču valodā: Accord européen de transport par route (AETR)].

(2) 1     Padomes Lēmums (ES) 2018/1089 (2018. gada 22. jūnijs) par to, lai Savienības vārdā noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Norvēģijas Karalisti par administratīvo sadarbību, krāpšanas apkarošanu un prasījumu piedziņu pievienotās vērtības nodokļa jomā (OV L 195, 1.8.2018., 1. lpp.).

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 12.12.2018

COM(2018) 832 final

PIELIKUMI

Priekšlikums

Padomes Lēmums

par nostāju, kura Savienības vārdā jāieņem Apvienotajai komitejai, kas izveidota saskaņā Nolīguma starp Eiropas Savienību un Norvēģijas Karalisti par administratīvo sadarbību, krāpšanas apkarošanu un prasījumu piedziņu pievienotās vērtības nodokļa jomā 41. panta 1. punktu

1. PAPILDINĀJUMS

Projekts

Apvienotās komitejas [datums] LĒMUMS Nr. 1/[datums]
par Apvienotās komitejas reglamenta pieņemšanu

APVIENOTĀ KOMITEJA,

ņemot vērā Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Norvēģijas Karalisti par administratīvo sadarbību, krāpšanas apkarošanu un prasījumu piedziņu pievienotās vērtības nodokļa jomā (turpmāk tekstā “Nolīgums”) un jo īpaši tā 41. panta 1. punktu,

tā kā:

(a)Ir jāizstrādā noteikumi par Apvienotās komitejas sastāvu un vadību, novērotājiem un ekspertiem, sanāksmju sasaukšanu, darba kārtību, sekretariāta atbalstu, protokolu sagatavošanu un pieņemšanu, lēmumu un ieteikumu pieņemšanas procedūru un izdevumiem.

(b)Ir jāpieņem praktiski pasākumi Nolīguma 41. panta 3. punkta īstenošanai,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGLAMENTU.

1. pants

Sastāvs un vadība

(1)Apvienotās komitejas sastāvā ir Eiropas Savienības un Norvēģijas Karalistes (Puses) pārstāvji.

(2)Eiropas Savienību pārstāv Eiropas Komisija. Norvēģijas Karalisti pārstāv [..].

(3)Apvienoto komiteju pārmaiņus vada abas Puses, katra divus kalendāros gadus. Pirmais periods beidzas tā gada 31. decembrī, kas seko pēc gada, kad Nolīgums stājas spēkā. Pirmā Apvienoto komiteju vadīs Eiropas Savienība.

2. pants

Novērotāji un eksperti

(1)Novērotāju statusā var piedalīties Eiropas Savienības dalībvalstu pārstāvji.

(2)Apvienotā komiteja var atļaut arī citām personām piedalīties savās sanāksmēs novērotāju statusā.

(3)Apvienotās komitejas vadītājs var ļaut novērotājiem piedalīties diskusijās un sniegt zinātību. Taču novērotājiem nav balsošanas tiesību un viņi nepiedalās Apvienotās komitejas lēmumu un ieteikumu formulēšanā.

(4)Saistībā ar konkrētiem darba kārtības jautājumiem var arī ielūgt ekspertus, kuriem ir speciālas zināšanas.

3. pants

Sanāksmes sasaukšana

(1)Apvienotās komitejas sanāksmes sasauc tās vadītājs — vismaz reizi divos gados. Katra Puse var pieprasīt sanāksmes sasaukšanu.

(2)Puses vienojoties nosaka katras sanāksmes datumu un norises vietu.

(3)Sanāksmes var rīkot arī telekonferences/videokonferences veidā.

(4)Apvienotās komitejas vadītājs iesniedz uzaicinājumu otrai Pusei, 2. panta 2. punktā minētajiem novērotājiem un ekspertiem vismaz 15 darba dienas pirms sanāksmes. Eiropas Komisija uzaicina 2. panta 1. punktā minētos Eiropas Savienības dalībvalstu pārstāvjus.

(5)Ja netiek nolemts citādi, sanāksmes nav atklātas. Apvienotās komitejas apspriedes ir konfidenciālas.

4. pants

Darba kārtība

(1)Apvienotās komitejas vadītājs sagatavo katras sanāksmes pagaidu darba kārtību un iesniedz to Pusēm ne vēlāk kā 6 mēnešus pirms sanāksmes. Par galīgo darba kārtību Puses vienojas ne vēlāk kā 15 darba dienas pirms sanāksmes, un to izplata Apvienotās komitejas vadītājs.

(2)Atsauces dokumentus un apliecinošos dokumentus Pusēm nosūta ne vēlāk kā pagaidu darba kārtības nosūtīšanas dienā.

(3)Attiecībā uz darba kārtības punktiem, kas attiecas uz Apvienotās komitejas lēmumiem, — pieprasījumu iekļaut tos darba kārtībā un visus saistītos dokumentus nosūta Apvienotajai komitejai vismaz 7 mēnešus pirms sanāksmes.

5. pants

Sekretariāta pakalpojumi

(1)Apvienotās komitejas sekretāra uzdevumus pilda tās vadītājs. Visa Apvienotajai komitejai paredzētā korespondence, tostarp pieprasījumi par to, kādi punkti ir jāiekļauj sanāksmju darba kārtībā vai no tās jāizņem, ir adresējama Apvienotās komitejas vadītājam.

(2)Neatkarīgi no tā Komisija darbojas kā sekretariāts statistikas datu paziņošanai, kā noteikts Nolīguma 20. un 39. pantā.

6. pants

Sanāksmes protokols

(1)Apvienotās komitejas vadītājs sagatavo katras sanāksmes protokolu. Apvienotās komitejas vadītājs nekavējoties un ne vēlāk kā viena mēneša laikā pēc sanāksmes izsūta tās protokolu. Puses savstarpēji vienojas par protokolu.

(2)Pieņemto protokolu Apvienotās komitejas vadītājs nosūta Pusēm.

7. pants

Lēmumu un ieteikumu pieņemšana

(1)Visus Apvienotās komitejas lēmumus un ieteikumus pirms to pieņemšanas apspriež Puses.

(2)Apvienotās komitejas lēmumus un ieteikumus pieņem tās sanāksmēs pēc vienprātības principa.

(3)Lēmumus un ieteikumus var pieņemt rakstiskā procedūrā, ja abas Puses tam piekrīt.

(4)Ja izmanto rakstisko procedūru, Apvienotās komitejas vadītājs nosūta Pusēm lēmumu un ieteikumu projektus un nosaka termiņu, kādā tām ir jāpauž sava nostāja. Ja Puse līdz noteiktā termiņa beigām nav sniegusi iebildumus pret aktu projektiem, tiek uzskatīts, ka tā klusējot piekrīt šiem aktu projektiem.

(5)Apvienotās komitejas vadītājs nekavējoties un ne vēlāk kā 14 kalendārās dienas pēc noteiktā termiņa beigām informē Puses par rakstiskās procedūras iznākumu.

8. pants

Izdevumi

Katra Puse un attiecīgā gadījumā katrs novērotājs sedz izdevumus, kas tam rodas, piedaloties Apvienotās komitejas sanāksmēs.

Datums

2. PAPILDINĀJUMS

Projekts

Apvienotās komitejas [datums] LĒMUMS Nr. 2/[datums]
par standarta veidlapu pieņemšanu, informācijas nodošanu un praktiskiem pasākumiem kontaktu organizēšanai starp centrālajiem koordinācijas birojiem

APVIENOTĀ KOMITEJA, kas izveidota saskaņā Nolīguma starp Eiropas Savienību un Norvēģijas Karalisti par administratīvo sadarbību, krāpšanas apkarošanu un prasījumu piedziņu pievienotās vērtības nodokļa jomā (turpmāk tekstā “Nolīgums”) 41. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)a)    Informācijas nodošanas rīki, piemēram, standarta veidlapas un elektronisko sakaru sistēmas, jau ir ieviesti saskaņā ar Padomes Regulu (ES) Nr. 904/2010 par administratīvu sadarbību un krāpšanas apkarošanu pievienotās vērtības nodokļa jomā 1 un Padomes Direktīvu 2010/24/ES par savstarpēju palīdzību prasījumu piedziņā saistībā ar noteiktiem maksājumiem, nodokļiem, un citiem pasākumiem 2 un ir pilnībā saderīgi ar Nolīguma administratīvās sadarbības regulējumu.

(2)b)    Ir jāpieņem praktiski pasākumi Nolīguma 41. panta 2. punkta d), e), g) un h) apakšpunkta īstenošanai,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Standarta veidlapas

Ievērojot Nolīguma 21. panta 1. punktu un 40. panta 1. punktu, informācijas sniegšanas vajadzībām saskaņā ar Nolīguma II un III sadaļu kompetentās iestādes izmanto standarta veidlapas, kas pieņemtas, lai īstenotu Padomes Regulu (ES) Nr. 904/2010 un Padomes Direktīvu 2010/24/ES.

Standarta veidlapu struktūru un formu var pielāgot sakaru un informācijas apmaiņas sistēmu jaunajām prasībām un spējām, ja vien tajās iekļautie dati un informācija netiek būtiski mainīti.

2. pants

Informācijas nodošana

Visa informācija, kas sniedzama saskaņā ar Nolīguma II un III sadaļu, ir jānodod tikai elektroniski, izmantojot CCN/CSI tīklu, ja vien tas tehniski ir iespējams.

3. pants

Kontaktu organizēšana

(1)Lai organizētu kontaktus starp centrālajiem koordinācijas birojiem un koordinācijas departamentiem, kas minēti Nolīguma 4. panta 2. punkta b) apakšpunktā un 4. panta 3. punkta b) apakšpunktā, kompetentās iestādes izmanto noteikumus, kas pieņemti, lai īstenotu Padomes Direktīvu 2010/24/ES.

(2)Centrālie koordinācijas biroji, kas izraudzīti saskaņā ar Nolīguma 4. panta 2. punktu, uztur aktualizētu sarakstu, kurā uzskaitīti koordinācijas departamenti un kompetentie ierēdņi, kas izraudzīti saskaņā ar 4. panta 3. un 4. punktu, un elektroniski dara to pieejamu citiem centrālajiem koordinācijas birojiem.

Datums

3. PAPILDINĀJUMS

Projekts

Apvienotās komitejas [datums] LĒMUMS Nr. 3/[datums]
par pakalpojumu līmeņa nolīguma noslēgšanas procedūru

APVIENOTĀ KOMITEJA, kas izveidota saskaņā Nolīguma starp Eiropas Savienību un Norvēģijas Karalisti par administratīvo sadarbību, krāpšanas apkarošanu un prasījumu piedziņu pievienotās vērtības nodokļa jomā (turpmāk tekstā “Nolīgums”) 41. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)a)    Saskaņā ar Apvienotās komitejas noteikto procedūru noslēdz pakalpojumu līmeņa nolīgumu, ar ko nodrošina tehnisko kvalitāti un kvantitāti pakalpojumiem, kuru mērķis ir nodrošināt sakaru un informācijas apmaiņas sistēmu darbību.

(2)b)    Ir jāpieņem praktiski pasākumi Nolīguma 5. panta īstenošanai,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

Vienīgais pants

(1)Apvienotā komiteja noslēdz Nolīguma 5. pantā minēto pakalpojumu līmeņa nolīgumu, kas ir saistošs Pusēm no nākamās dienas pēc tam, kad to ir apstiprinājusi Apvienotā komiteja.

(2)Katra Puse var pieprasīt pakalpojumu līmeņa nolīguma pārskatīšanu, nosūtot pieprasījumu Apvienotās komitejas vadītājam. Kamēr Apvienotā komiteja nav pieņēmusi lēmumu par ierosinātajām izmaiņām, spēkā ir pēdējā noslēgtā pakalpojumu līmeņa nolīguma noteikumi.

Datums

4. PAPILDINĀJUMS

Projekts

Apvienotās komitejas [datums] LĒMUMS Nr. 4/[datums]
par pakalpojumu līmeņa nolīguma pieņemšanu attiecībā uz sistēmām un pieprasījumiem, kas attiecas uz administratīvo sadarbību un prasījumu piedziņu PVN jomā

1.ATSAUCES DOKUMENTI UN PIEMĒROJAMIE DOKUMENTI

1.1.PIEMĒROJAMIE TIESĪBU AKTI

Šis pakalpojumu līmeņa nolīgums (Service Level Agreement — “SLA”) ir sagatavots, ņemot vērā tālāk uzskaitītos nolīgumus un piemērojamos lēmumus.

1. tabula. Piemērojamie tiesību akti

1.2.ATSAUCES DOKUMENTI

Šis pakalpojumu līmeņa nolīgums ir sagatavots, ņemot vērā informāciju, kas sniegta šādos atsauces dokumentos. Dokumentu piemērojamās redakcijas ir publicētas CIRCABC vai ITSM interneta portālā.

2. tabula. Atsauces dokumenti

2.TERMINOLOĢIJA

2.1.AKRONĪMI 

3. tabula. Akronīmi

2.2.DEFINĪCIJAS

4. tabula. Definīcijas

3.IEVADS

Šis dokuments ir pakalpojumu līmeņa nolīgums starp Norvēģijas Karalisti (“Norvēģija”) un Eiropas Komisiju (“Komisija”), abas kopā sauktas “pakalpojumu līmeņa nolīguma puses”.

3.1.PAKALPOJUMU LĪMEŅA NOLĪGUMA DARBĪBAS JOMA

Nolīguma 5. pantā ir noteikts, ka “[noslēdz] pakalpojumu līmeņa nolīgumu, ar ko nodrošina tehnisko kvalitāti un kvantitāti pakalpojumiem, kuru mērķis ir nodrošināt sakaru un informācijas apmaiņas sistēmu darbību”.

Šajā pakalpojumu līmeņa nolīgumā ir noteiktas attiecības starp Norvēģijas Karalisti un Komisiju sakarā ar tādu sistēmu un pieprasījumu izmantošanu, kas attiecas uz administratīvo sadarbību un prasījumu piedziņu PVN jomā, un starp Norvēģijas Karalisti un dalībvalstīm sakarā ar veidlapu apmaiņu.

Darbojas šādas sistēmas, kurām ir piemērojami pakalpojumu līmeņa nolīguma noteikumi:

·veidlapu apmaiņa (EoF);

·uzraudzība, statistikas dati un testēšana.

Komisija nosaka procesu, kā panākt vienošanos administratīvās sadarbības jomā, izmantojot informācijas tehnoloģijas. Tas ietver standartus, procedūras, rīkus, tehnoloģijas un infrastruktūru. Norvēģijai tiek sniegta palīdzība, lai nodrošinātu datu apmaiņas sistēmu pieejamību un to pareizu ieviešanu. Komisija nodrošina arī visas sistēmas uzraudzību, pārraudzību un novērtēšanu. Turklāt Komisija sniedz Norvēģijai vadlīnijas, kas jāievēro saistībā ar šādu informācijas apmaiņu.

Visi pakalpojumu līmeņa nolīgumā minētie mērķi būs piemērojami tikai parastos darba apstākļos.

Nepārvaramas varas apstākļu gadījumā pakalpojumu līmeņa nolīguma piemērojamība Norvēģijai minēto nepārvaramo apstākļu laikā tiks apturēta.

Nepārvarama vara ir neparedzams notikums vai gadījums, ko ne Norvēģija, ne Komisija nespēj kontrolēt un ko nevar attiecināt uz atbildīgās Puses preventīvo darbību veikšanu vai neveikšanu. Šādi notikumi ir valdības darbības, karš, ugunsgrēks, sprādziens, plūdi, regulējums importa vai eksporta jomā vai embargo un darba strīdi.

Puse, kuru skāruši nepārvaramas varas apstākļi, nekavējoties informē otru Pusi par nespēju sniegt pakalpojumus vai izpildīt pakalpojumu līmeņa nolīguma mērķus nepārvaramas varas notikumu dēļ, norādot skartos pakalpojumus un mērķus. Kad nepārvaramas varas apstākļi ir beigušies, skartā Puse līdzīgā veidā par to nekavējoties informē otru Pusi.

3.2.NOLĪGUMA DARBĪBAS PERIODS

Pakalpojumu līmeņa nolīgums ir saistošs Pusēm no nākamās dienas pēc tam, kad to ir apstiprinājusi Apvienotā komiteja, kas izveidota, pamatojoties uz Nolīguma 41. pantu (“Apvienotā komiteja”).

4.PIENĀKUMI

Šā pakalpojumu līmeņa nolīguma mērķis ir nodrošināt Komisijas un Norvēģijas sniegto pakalpojumu kvalitāti un kvantitāti, lai garantētu, ka noteiktās sistēmas un pieprasījumi, kas attiecas uz administratīvo sadarbību un prasījumu piedziņu PVN jomā, būtu pieejami gan Norvēģijai, gan Komisijai.

4.1.KOMISIJAS SNIEGTIE PAKALPOJUMI NORVĒĢIJAI

Komisija nodrošina šādu pakalpojumu pieejamību:

·operacionālie pakalpojumi:

–palīdzības dienests un darbības:

(a)palīdzības dienesta atbalsts,

(b)incidentu risināšana,

(c)uzraudzība un paziņojumi,

(d)apmācība,

(e)drošības pārvaldība,

(f)ziņošana un statistika,

(g)konsultācijas;

–uzziņu centrs:

(a)informācijas pārvaldība,

(b)dokumentācijas centrs (CIRCABC).

Lai nodrošinātu šos pakalpojumus, Komisija uztur šādas lietotnes:

·statistikas lietotnes;

·CIRCABC;

·pakalpojumu dienesta rīku.

4.2.NORVĒĢIJAS SNIEGTIE PAKALPOJUMI KOMISIJAI

Norvēģija nodrošina šādu pakalpojumu pieejamību:

·Norvēģija paziņo Komisijai jebkādu pieejamo informāciju, kas attiecas uz to, kā tā piemēro Nolīgumu;

·Norvēģija informē Komisiju par jebkādiem izņēmuma apstākļiem;

·Norvēģija katru gadu sniedz statistikas datus par Nolīguma 20. pantā noteiktās informācijas sniegšanu.    

5.PAKALPOJUMU LĪMEŅA PĀRSKATĪŠANA

Šajā nodaļā ir sīki raksturoti kvantitatīvie un kvalitatīvie aspekti saistībā ar pakalpojumiem, kurus sniedz Komisija un Norvēģija, kā aprakstīts iepriekš.

5.1.KOMISIJAS PAKALPOJUMU LĪMEŅI 

5.1.1.Pakalpojumu dienests

5.1.1.1.Nolīgums

Komisija dara pieejamu pakalpojumu dienestu, kas sniedz atbildes uz visiem jautājumiem un ziņo par visām problēmām, kuras Norvēģijai radušās saistībā ar sistēmām un pieprasījumiem, kuri attiecas uz administratīvo sadarbību un prasījumu piedziņu PVN jomā, vai saistībā ar jebkādiem komponentiem, kas varētu šīs sistēmas un pieprasījumus ietekmēt. Pakalpojumu dienestu vada ITSM, un tā darba laiks ir tāds pats kā ITSM darba laiks.

ITSM pakalpojumu dienesta pieejamību nodrošina vismaz 95 % apmērā no tā darba laika. Visus jautājumus vai informāciju par problēmām pakalpojumu dienestam var paziņot ITSM darba laikā pa telefonu, faksu vai e-pastā un — ārpus minētā darba laika —, nosūtot ziņu e-pastā vai pa faksu. Ja šie jautājumi vai informācija par problēmām ir nosūtīti ārpus ITSM darba laika, automātiski uzskata, ka tie ir saņemti nākamajā darba dienā plkst. 8.00 pēc CET laika.

Pakalpojumu dienests reģistrē un klasificē dienestā saņemtos izsaukumus pakalpojumu pārvaldības rīkā un informē ziņotāju pusi par visām statusa izmaiņām saistībā ar minētajiem izsaukumiem.

ITSM sniedz operatīvo atbalstu lietotājiem un noteiktā laikā pārsūta visus tādus dienestam nosūtītos izsaukumus, kuri ietilpst kādas citas puses atbildības jomā (piem., izstrādātāju grupai, ITSM līgumuzņēmējiem). ITSM nodrošina, ka reģistrācijas termiņi tiek ievēroti vismaz 95 % gadījumu, kuri notiek pārskata mēnesī.

ITSM uzrauga visu dienestam nosūtīto izsaukumu risināšanas procedūru un sāk eskalācijas procedūru, informējot Komisiju, ja risināšanas periods pārsniedz termiņu, kas definēts iepriekš atkarībā no problēmas veida.

Gan atbildes sniegšanas, gan incidenta atrisināšanas laiks ir atkarīgs no prioritātes līmeņa. To nosaka ITSM, bet dalībvalstis vai Komisija var pieprasīt noteikt konkrētu prioritātes līmeni.

Reģistrācijas laiks ir maksimālais pieļaujamais laika intervāls no e-pasta saņemšanas brīža līdz apstiprinājuma e-pasta nosūtīšanai.

Atrisināšanas laiks ir laika intervāls no incidenta reģistrācijas brīža līdz brīdim, kad izdevējam tiek nosūtīta informācija par atrisināšanu. Tajā ietilpst arī laiks, kas vajadzīgs incidenta noslēgšanai.

Šie laika intervāli nav absolūtie termiņi, jo tiek ņemts vērā tikai tas laiks, kad saistībā ar dienestam nosūtīto izsaukumu rīkojas ITSM. Ja dienestā saņemtais izsaukums tiek nosūtīts Norvēģijai, Komisijai vai citai pusei (piem., izstrādātāju grupai, ITSM līgumuzņēmējiem), tad šis laiks netiek iekļauts ITSM atrisināšanas laika intervālā.

ITSM nodrošina, ka reģistrācijas un atrisināšanas termiņi tiek ievēroti vismaz 95 % gadījumu, kuri notiek pārskata mēnesī.

5. tabula. Reģistrācijas laiks un atrisināšanas laiks (darba stundas/dienas)

5.1.1.2.Ziņošana

Komisija ziņo par visiem dienesta izsaukumiem saistībā ar sistēmām un pieprasījumiem, kas attiecas uz administratīvo sadarbību un prasījumu piedziņu PVN jomā, šādi:

·visi dienesta izsaukumi attiecībā uz Norvēģiju, kas slēgti konkrētajā mēnesī;

·visi dienesta izsaukumi attiecībā uz Norvēģiju, kas radīti konkrētajā mēnesī;

·visi dienesta izsaukumi attiecībā uz Norvēģiju, kas ziņojuma sagatavošanas datumā un laikā vēl nav atrisināti.

5.2.1.Statistikas pakalpojumi

5.1.2.1.Nolīgums

Komisija ģenerē statistikas datus par veidlapu apmaiņas skaitu PVN un piedziņas jomā, izmantojot CCN/Mail, kas pieejami ITSM interneta portālā.

5.1.2.2.Ziņošana

Komisija attiecīgā gadījumā sagatavo ziņojumu par atbilstības testa pārskatiem un dara tos pieejamus Norvēģijai.

5.3.1.Veidlapu apmaiņa 

5.1.3.1.Nolīgums

Tālāk dotajā tabulā ir norādīts maksimālais pārsūtīšanas termiņš vai atbildes sniegšanas laiks attiecībā uz veidlapu apmaiņu, kā noteikts tiesību aktos.

6. tabula. Snieguma veidlapu apmaiņa

5.1.3.2.Ziņošana

Norvēģija arī katru gadu elektroniski paziņo Komisijai statistikas datus par informācijas sniegšanu, kā noteikts Nolīguma 20. un 39. pantā [RD.3.] . 

5.4.1.Problēmu pārvaldība

5.1.4.1.Nolīgums

Norvēģija uztur pienācīgu problēmu reģistrācijas 4 un uzraudzības mehānismu saistībā ar visām problēmām, kas skar tās pieprasījumu vadīšanu, sistēmas programmatūru, datus un lietojumprogrammatūru.

Ja kādā CCN tīkla daļā (vārtejās un/vai apmaiņas pasta serveros) ir radušās problēmas, par tām ir nekavējoties jāziņo ITSM.

5.1.4.2.Ziņošana

Norvēģija informē ITSM, ja tai ir radusies iekšēja problēma ar tehnisko infrastruktūru saistībā ar pašu sistēmām un pieprasījumiem, kuri attiecas uz administratīvo sadarbību un prasījumu piedziņu PVN jomā.

Ja Norvēģija uzskata, ka problēma, par kuru tika ziņots ITSM, nav izskatīta vai atrisināta vai arī tika izskatīta vai atrisināta neapmierinoši, tā iespējami drīz par to ziņo Komisijai.

5.5.1.Drošības pārvaldība

5.1.5.1.Nolīgums 5

Norvēģijai ir jāaizsargā savas sistēmas un pieprasījumi, kas attiecas uz administratīvo sadarbību un prasījumu piedziņu PVN jomā, pret drošības pārkāpumiem un ir jāseko visiem drošības pārkāpumiem un veiktajiem drošības uzlabojumiem.

Norvēģijai ir jāpiemēro drošības ieteikumi un/vai prasības, kas noteiktas šādos dokumentos:

5.1.5.2.Ziņošana

Norvēģija katrā atsevišķā gadījumā ziņo Komisijai par visiem drošības pārkāpumiem un veiktajiem pasākumiem.

5.2.NORVĒĢIJAS PAKALPOJUMU LĪMEŅI

5.2.1.Visas pakalpojumu līmeņa pārvaldības jomas

5.2.1.1.Nolīgums

Norvēģija reģistrē visas problēmas nepieejamības dēļ vai izmaiņas 6 attiecībā uz Norvēģijas sistēmu un pieprasījumu, kas attiecas uz administratīvo sadarbību un prasījumu piedziņu PVN jomā, tehniskajiem, funkcionālajiem un organizatoriskajiem aspektiem.

5.2.1.2.Ziņošana

Norvēģija vajadzības gadījumā informē ITSM par visām problēmām nepieejamības dēļ vai izmaiņām saistībā ar savas sistēmas tehniskajiem, funkcionālajiem vai organizatoriskajiem aspektiem. Par izmaiņām attiecībā uz ekspluatācijas personālu (operatoriem, sistēmas administratoriem) vienmēr ir jāinformē ITSM.

5.2.2.Pakalpojumu dienests

5.2.2.1.Nolīgums

Norvēģija nodrošina pakalpojumu dienestu, kuram ir jāreaģē uz incidentiem, kas attiecas uz Norvēģiju, jāsniedz palīdzība un jāveic testi. Pakalpojumu dienesta darba laikam ir jābūt tādam pašam kā ITSM pakalpojumu dienesta darba laikam ITSM darba dienās. Norvēģijas pakalpojumu dienests darbojas vismaz no plkst. 10.00 līdz 16.00 CET darba dienās, izņemot valsts svētku dienās. Ieteicams, lai Norvēģijas pakalpojumu dienests ievērotu ITIL pakalpojumu atbalsta vadlīnijas par to, kā rīkoties, risinot jautājumus un incidentus.

5.2.2.2.Ziņošana

Norvēģija vajadzības gadījumā informē ITSM par visām problēmām sava pakalpojumu dienesta nepieejamības dēļ.

6.KVALITĀTES NOVĒRTĒŠANA

6.1.NOLĪGUMS

Komisija novērtē no ITSM un Norvēģijas saņemtos ziņojumus (ITSM ģenerētos aktivitātes ziņojumus, paziņojumus, statistikas datus un citu informāciju), nosaka, kādā līmenī tiek nodrošināta saskanība ar šo pakalpojumu līmeņa nolīgumu, un problēmu gadījumā sazinās ar Norvēģiju, lai risinātu minētās problēmas un nodrošinātu, ka pakalpojuma kvalitāte atbilst šajā nolīgumā izklāstītajam.

6.2.ZIŅOŠANA

Komisija katru mēnesi ziņo Norvēģijai par pakalpojumu līmeni, kā noteikts 5.1.2. sadaļā.

7.PAKALPOJUMU LĪMEŅA NOLĪGUMA APSTIPRINĀŠANA

Lai pakalpojumu līmeņa nolīgums būtu piemērojams, to apstiprina Apvienotā komiteja.

8.PAKALPOJUMU LĪMEŅA NOLĪGUMA IZMAIŅAS

Pakalpojumu līmeņa nolīgumu pārskata, ja Komisija vai Norvēģija par to ir iesniegusi rakstisku pieprasījumu Apvienotajai komitejai.

Kamēr Apvienotā komiteja nav pieņēmusi lēmumu par ierosinātajām izmaiņām, joprojām spēkā ir pašreizējā pakalpojumu līmeņa nolīguma noteikumi. Apvienotā komiteja attiecībā uz šo nolīgumu darbojas kā lēmumu pieņemšanas struktūra.

9.KONTAKTPUNKTS

Ja rodas jautājumi un piezīmes saistībā ar šo dokumentu, lūdzam sazināties ar:

PAKALPOJUMA SNIEDZĒJU — PAKALPOJUMU DIENESTU

support@itsmtaxud.europa.eu

Datums

5. PAPILDINĀJUMS

Projekts
Apvienotās komitejas [datums] LĒMUMS Nr. 5/[datums]
par pakalpojumu līmeņa nolīgumu attiecībā uz kopējā sakaru tīkla / kopējās sistēmas saskarnes pakalpojumiem (“CCN/CSI SLA”)

1.ATSAUCES DOKUMENTI UN PIEMĒROJAMIE DOKUMENTI

1.1.PIEMĒROJAMIE TIESĪBU AKTI

Šis CCN/CSI SLA ir sagatavots, ņemot vērā tālāk uzskaitītos nolīgumus un piemērojamos lēmumus.

7. tabula. Piemērojamie tiesību akti

1.2.ATSAUCES DOKUMENTI

Šis CCN/CSI SLA ir sagatavots, ņemot vērā informāciju, kas sniegta šādos atsauces dokumentos. Piemērojamās dokumentu versijas ir tās, kas pieejamas šā nolīguma parakstīšanas laikā.

8. tabula. Atsauces dokumenti

2.TERMINOLOĢIJA

2.1.AKRONĪMI

9. tabula. Akronīmi

2.2.CCN/CSI SLA IZMANTOTO TERMINU DEFINĪCIJAS

10. tabula. Definīcijas

3.IEVADS

Šis dokuments ir Kopējā sakaru tīkla / kopējās sistēmas saskarnes pakalpojumu līmeņa nolīgums (CCN/CSI SLA), ko noslēgusi Eiropas Komisija (“pakalpojuma sniedzējs”) un Norvēģijas Karaliste (“pakalpojuma pieprasītājs”), abas kopā sauktas — “pakalpojumu līmeņa nolīguma Puses”.

Proti, “pakalpojuma sniedzējs” ir šādas TAXUD ĢD organizatoriskās vienības:

·TAXUD ĢD B2 vienība, kas koordinē visas CCN/CSI darbības;

·ITSM3 operatīvais dienests, kas sniedz ekspluatācijas pakalpojumus;

·CCN2DEV, kas nodrošina CCN programmatūru (izstrādes un korektīvās uzturēšanas pakalpojumus);

·Eiropas pamattīkla nodrošinātājs (CCN/WAN, pašlaik OBS).

Atkarībā no pieprasītā pakalpojuma būtības uzdevumu pildīs viens no pakalpojumu sniedzējiem.

“Pakalpojuma pieprasītājs” ir Norvēģijas valsts nodokļu administrācija (NA). NA attiecīgās organizatoriskās vienības ir:

·Nacionālais CCN atbalsta centrs, kas atbild par atbalsta pasākumu nodrošināšanu un vadību attiecībā uz NA telpās novietotajām TAXUD ĢD CCN infrastruktūras iekārtām, kā arī attiecībā uz valsts infrastruktūru, kas atbalsta pieprasījumus, kuri darbojas CCN/CSI infrastruktūrā;

·Nacionālais pieprasījumu atbalsta centrs, kas atbild par valsts atbalstu EK pieprasījumiem, kuri darbojas valsts domēnā un izmanto CCN/CSI infrastruktūras pakalpojumus;

·Nacionālās pieprasījumu apstrādes grupas, kas atbild par pieprasījumu apstrādi, izmantojot CCN/CSI infrastruktūru, tostarp to apakšuzņēmēji.

3.1.CCN/CSI SLA DARBĪBAS JOMA

Nolīguma 5. pantā ir noteikts, ka “[noslēdz] pakalpojumu līmeņa nolīgumu, ar ko nodrošina tehnisko kvalitāti un kvantitāti pakalpojumiem, kuru mērķis ir nodrošināt sakaru un informācijas apmaiņas sistēmu darbību”.

Šajā CCN/CSI SLA ir noteiktas attiecības starp Komisiju (pakalpojuma sniedzēja) un Norvēģijas Karalisti (pakalpojuma pieprasītāja) saistībā ar kopējā sakaru tīkla / kopējās sistēmas saskarnes sistēmas (“CCN/CSI sistēmas”) ekspluatācijas posmu.

Tajā ir noteikts pakalpojuma pieprasītājam sniegtā pakalpojuma prasītais līmenis. Tajā ir arī izklāstīta savstarpēja sapratne par gaidām attiecībā uz pakalpojumu līmeni un pakalpojumu līmeņa nolīgumā iesaistīto pušu pienākumi.

Šajā dokumentā ir aprakstīti pakalpojumi, kurus pašlaik sniedz pakalpojuma sniedzējs, un šo pakalpojumu līmeņi.

Visas CCN/CSI SLA minētās mērķvērtības būs piemērojamas tikai parastos darba apstākļos.

Nepārvaramas varas notikumu gadījumā neviena no pusēm nav atbildīga par savu saistību neizpildi, ja saistību neizpildi ir izraisījusi dabas katastrofa (tostarp ugunsgrēks, plūdi, zemestrīce, vētra, viesuļvētra vai citas dabas stihijas), karš, iebrukums, ārvalstu ienaidnieku rīcība, saspīlējums (neatkarīgi no tā, vai karš ir vai nav pieteikts), pilsoņu karš, sacelšanās, revolūcija, nemieri, varas militāra vai nelikumīga pārņemšana vai atņemšana, teroristiskas darbības, nacionalizācija, valdības sankcijas, blokāde, embargo, darba strīds, streiks, lokauts vai ilglaicīgs elektroenerģijas komerctīkla pārrāvums.

3.2.CCN/CSI PAKALPOJUMA DEFINĪCIJA UN RAKSTUROJUMS

Kopējais sakaru tīkls / kopējā sistēmas saskarne ir rīks, ko izmanto, lai valsts pārvaldes iestādes nodokļu un korupcijas novēršanas jomā apmainītos ar nodokļu informāciju. CCN/CSI sistēmas infrastruktūras galvenie raksturojumi ir šādi:

5. tabula. CCN/CSI sniegto pakalpojumu raksturojums

3.3.NOLĪGUMA DARBĪBAS PERIODS

CCN/CSI SLA ir saistošs Pusēm no nākamās dienas pēc tam, kad to ir apstiprinājusi Apvienotā komiteja, kas izveidota, pamatojoties uz Nolīguma 41. pantu (“Apvienotā komiteja”).

4.PIENĀKUMI 

4.1.PAKALPOJUMA SNIEDZĒJA PIENĀKUMI (OSP)

Pakalpojuma sniedzējs:

6. tabula. Pakalpojuma sniedzēja pienākumi (OSP)

4.2.PAKALPOJUMA PIEPRASĪTĀJA PIENĀKUMI (OSR)

Pakalpojuma pieprasītājs:

7. tabula. Pakalpojuma pieprasītāju pienākumi (OSR)

4.3.PAKALPOJUMA SNIEDZĒJA SNIEGTIE PAKALPOJUMI

4.3.1.IT pakalpojumu dienests 

Pakalpojuma sniedzējs piedāvā konsolidētu IT pakalpojumu dienestu, kas nodrošina incidentu un problēmu pārvaldību. IT pakalpojumu dienests paplašina klasisko palīdzības dienesta pakalpojumu klāstu un piedāvā globālāku pieeju, ļaujot uzņēmējdarbības procesus integrēt CCN/CSI pakalpojumu pārvaldībā.

IT pakalpojumu dienests nodarbojas ne vien ar incidentu, problēmu un jautājumu risināšanu, bet arī koordinē citas darbības, piemēram, izmaiņu pieprasījumus, apkopes līgumus, programmatūras licences, pakalpojumu līmeņa pārvaldību, konfigurāciju vadību, pieejamības pārvaldību, drošības pārvaldību un IT pakalpojumu nepārtrauktības pārvaldību.

IT pakalpojumu dienests pēc savas iniciatīvas sniedz pakalpojuma pieprasītājam arī jebkādu steidzamu informāciju, tādējādi tas ir centrs, kas sūta informāciju pakalpojuma pieprasītājam.

Paziņojums ir pakalpojuma sniedzēja ziņojums, ar kuru tas brīdina pakalpojuma pieprasītāju par kādu notikumu, kas varētu ietekmēt CCN/CSI darbības, proti: vārtejas nepieejamība, sistēmas darbības pārtraukums, traucējumi, infrastruktūras apkope vai programmatūras atjaunināšana.

IT pakalpojumu dienesta saskarni ar pakalpojuma pieprasītāju nodrošina, izmantojot pakalpojuma sniedzēja kontaktpunktu vai ITSM interneta portālu, kas nodrošina tiešsaistes pakalpojumus pakalpojuma pieprasītājam, piemēram, dienesta izsaukumu izsekošanu; ACT rīku un CCN interneta portālu, kas nodrošina CSI pakotņu lejupielādes vietu, piekļuvi statistikas datiem un uzraudzības informācijai utt.

4.3.1.1.Incidentu un problēmu pārvaldība

Šis pakalpojums attiecas uz incidentiem, kuru avots ir pakalpojuma dienesta lietotāji (tostarp sistēmas darbība). Incidents var būt vai nu vienkāršs informācijas vai skaidrojuma pieprasījums, vai arī ziņojums par kāda konkrēta komponenta neatbilstošu darbību.

Incidents ir negaidīts notikums, kas nav infrastruktūras parastas darbības sastāvdaļa, vai traucējums, kas mazina operacionālo CCN/CSI pakalpojumu. Incidents ir atrisināts, kad pakalpojums ir atjaunots.

Incidents var būt saistīts ar šādiem konfigurācijas posteņiem (CI):

·aparatūra, par kuru atbild pakalpojuma sniedzējs: CCN vārtejas, drošības ierīces, maršrutētāji klienta telpās (CPR) un citas tīkla pārklājuma ierīces EuroDomain (TAXUD ĢD CCN infrastruktūra) LAN;

·šifrēšanas ierīču programmatūra;

·sistēmas programmatūra vārtejām: operētājsistēma, saziņas pamatprogrammatūra, piem., TCP/IP, utt.;

·trešo pušu programmatūra vārtejām, piem., Tuxedo, MQSeries, Sun ONE Directory Server, PostgreSQL, Apache;

·CCN Mail III;

·CCN/CSI programmatūra vārtejām;

·CSI programmatūra pieprasījumu platformām;

·SIAP (drošas interneta piekļuves punkts) — unificēta aizsardzība.

Problēmu nosaka, ņemot vērā vai nu vienu atsevišķu incidentu, kas ārkārtīgi nelabvēlīgi ietekmē lietotājam sniegto pakalpojumu un kura cēlonis nav zināms, vai arī vairākus incidentus, kuriem ir vērojami kopīgi simptomi. Problēma ir atrisināta, kad ir noteikts un novērsts tās cēlonis.

Incidenta gadījumā izmeklē situāciju, lai atjaunotu operacionālos CCN/CSI pakalpojumus (ja nepieciešams) un lai atklātu incidenta pamatcēloni. Pakalpojuma sniedzējs palīdz atrisināt ar NA lietojumprogrammatūru saistītos incidentus CCN/CSI saskarnes līmenī, ja vien tas neietekmē citus pakalpojuma sniedzēja pakalpojumus, kuri tam ir jānodrošina. Pakalpojuma sniedzēja palīdzība izpaužas kā informācijas sniegšana par CCN/CSI pareizu lietošanu. Pakalpojuma sniedzējs nepiedalās NA lietojumprogrammu atkļūdošanā.

4.3.2.Pakalpojumu pārvaldības atbalsta rīki 

CCN vārtejas infrastruktūras, pieprasījumu un CCN rindu uzraudzību nodrošina IBM® Tivoli Monitoring (Tivoli pārraudzība) un IBM Tivoli Composite Application Manager (Tivoli saliktās lietojumprogrammas pārvaldītājs (ITCAM)) produktu saime.

CCN Tivoli uzraudzības un ziņošanas pakalpojums, pamatojoties uz IBM Tivoli uzraudzības komplektu, nodrošina šādas funkcionalitātes:

·uzrauga pieprasījumu rindas, kas izvietotas CCN vārtejās (WebSphere MQ);

·uzrauga CCN vārteju operētājsistēmas statusu;

·CPU lietojums, vieta diskā, atmiņas lietojums, tīkla lietojums, procesi;

·uzrauga ārpusjoslas HW;

·uzrauga CCN vārtejās izvietoto CCN komponentu darbības procesus;

·uzrauga CCN Mail III infrastruktūru;

·sniedz CCN Tivoli lietotājiem pārskatu par iepriekš uzraudzīto informāciju;

·ģenerē iepriekš definētus brīdinājumus par iepriekš uzraudzītajiem komponentiem;

·sniedz ziņojumus, pamatojoties uz savāktajiem vēsturiskajiem datiem (CCN Tivoli datu krātuve);

·sniedz informāciju par CCN/CSI infrastruktūras pieejamību un sniegumu laika gaitā, saskanīgā un integrētā veidā ziņojot par nozīmīgām tendencēm.

4.3.3.IKT infrastruktūras pārvaldība un darbība

Pakalpojuma sniedzējs tiek aicināts uzstādīt, ekspluatēt un uzturēt CCN/CSI operacionālo infrastruktūru tā, lai tiktu nodrošināti saskaņotie pieejamības līmeņi.

CCN/CSI operacionālā infrastruktūra sastāv no EuroDomain releja ierīcēm (CCN vārtejām), drošības ierīcēm, maršrutētāja klienta telpās un telesakaru līdzekļiem.

Šajā pakalpojumā ietilpst:

·pieejamības pārvaldība;

·neparedzētu gadījumu pārvaldība;

·pieprasījumu konfigurācijas datu vadība;

·drošības pārvaldība.

Kā arī ietilpst:

·CCN/CSI iekārtu pārvietošanas koordinēšana;

·jaunu vietņu izvietošanas koordinēšana;

·CCN infrastruktūras noslodzes plānošana;

·iepriekš minētās darbības kontrole ikmēneša progresa sanāksmē. Šī sanāksme ir paredzēta kvalitātes nodrošināšanai, un tajā piedalās visas līgumslēdzējas puses, kas nodrošina CCN/CSI pakalpojumu;

·“iesaldētu” pieprasījumu veicināšana. To var pieprasīt tikai sankcionēti lietotāji, iesniedzot pieprasījumu TAXUD ĢD pilnvarotam ierēdnim;

·HW, OS un COTS projektēšana, plānošana, izstrāde, ekspluatācija, tehniskais nodrošinājums un izņemšana no aprites;

·tīkla pakalpojumi;

·HW, OS un COTS pakalpojumi;

·dublējumkopēšana un atjaunošana;

·darba vadības pakalpojumi;

·ar IKT infrastruktūras pārvaldību saistītu plānu izstrāde un uzturēšana, t. i., IKT infrastruktūras plāna, pieejamības plāna, spējas plāna, nepārtrauktības plāna izstrāde un uzturēšana;

·ar infrastruktūru saistītā priekšizpēte.

4.3.3.1.Pieejamības pārvaldība

Pakalpojuma sniedzējam galvenokārt ir jānodrošina tas, ka CCN/CSI sistēma ir “izveidota un darbojas” prasītajā pieejamības līmenī.

Pakalpojuma sniedzējs nodrošina, ka visas CCN/CSI vietnes ir savstarpēji savienotas teritoriālajā tīklā (WAN), piedāvājot nepieciešamo noturību un spēju nodrošināt izšķirīgi svarīgu uzņēmuma pieprasījumu pareizu darbību, izmantojot CCN/CSI infrastruktūru un dienestus.

Pieejamības pārvaldības pakalpojums ietver šādus aspektus:

·globāla piekļuve visās pieslēgtajās valsts iestādēs;

·vietējās sakaru līnijas (+ rezerves līnijas) nodrošināšana starp WAN vietējo piekļuves punktu (PoP) un valsts pārvaldes iestādes telpām;

·maršrutētāja klienta telpās (CPR) uzstādīšana, konfigurēšana un apkope;

·drošības ierīces (piem., SSG šifrētāja-ugunsmūra) uzstādīšana un apkope;

·sakaru vārtejas, kas izvietotas DMZ, katrā lokālā vietnē (t. i., CCN vārtejas);

·centrālā CCN Mail III sistēma.

Pakalpojuma sniedzējs nodrošina arī statistikas datus par pieejamību, kas apkopoti ekspluatācijas apstākļos, un uzraudzības pakalpojumu; abi šie pakalpojumi paredzēti problēmas izsekošanai un statistikas vajadzībām.

4.3.3.2.Neparedzētu gadījumu pārvaldība

Pakalpojuma sniedzējs atbild par CCN/CSI komponentiem, kas atrodas TAXUD ĢD CCN infrastruktūrā katrā CCN/CSI vietnē.

Neparedzētu gadījumu pārvaldības pakalpojuma mērķis ir noteiktā laika intervālā atjaunot pakalpojumu tādā līmenī, kā saskaņots, ja pilnībā vai daļēji nedarbojas vai ir bojāta CCN/CSI sistēma, sniedzot pakalpojuma pieprasītājiem palīdzību un šādus posteņus:

·CCN vārteju programmatūras dublējumkopēšana (katrā vietnē);

·centrālā CCN dublējumkopēšanas vietne;

·dublējošās šifrēšanas ierīces;

·spēja pārslēgties starp izstrādes un dublējumkopēšanas vārtejām;

·rezerves daļas aparatūrai;

·duālās telekomunikāciju piekļuves līnijas CCN pamattīklam (katrā vietā);

·palīdzība saistībā ar CCN/CSI posteņu instalēšanu un konfigurēšanu TAXUD ĢD CCN infrastruktūrā;

·atgūšanas procedūras.

4.3.3.3.Pieprasījumu konfigurācijas datu vadība

Šis pakalpojums attiecas uz CCN/CSI pieprasījumiem nepieciešamo konfigurācijas datu pārvaldību, ko nodrošina pakalpojuma sniedzējs.

Šos konfigurācijas datus uzglabā centrālajā CCN/CSI direktorijā. Centrālā CCN/CSI direktorija pārvaldību dalīti veic pakalpojuma sniedzējs un valsts pārvaldes iestādes. Katra valsts pārvaldes iestāde atbild par savu vietējo CCN/CSI lietotāju pārvaldību. Pārējo pārvalda pakalpojuma sniedzējs.

Konfigurācijas dati, kas attiecas uz administrācijas pakalpojuma pieprasījumu, ir, piemēram:

·lokālā administratora profila definēšana;

·pieprasījumu pakalpojuma reģistrācija;

·pieprasījumu rindas reģistrācija;

·ziņojuma veida reģistrācija;

·pieprasījumu konfigurācijas datu validēšana;

·administratora lomu reģistrācija;

·kontaktpersonu saraksta pārvaldība.

4.3.4.Drošības pārvaldība

Šis pakalpojums attiecas uz CCN/CSI vidē nepieciešamo drošības jautājumu pārvaldību, ko veic pakalpojuma sniedzējs.

Drošību vada arī iesaistītās servera iekārtas (OS) līmenī, tīkla iekārtas līmenī un ekspluatācijas līmenī.

·Informācijas apmaiņa CCN/CSI tīklā ir aizsargāta, lai nodrošinātu optimālu konfidencialitāti un datu integritāti.

·Drošības pakalpojumi cita starpā ir šādi:

–no vietnes uz vietni šifrēšana un aizsardzība pret nesankcionētu piekļuvi, ko pastiprina ar ugunsmūri/šifrēšanas ierīcēm;

–piekļuves kontroles mehānismi (autentifikācija, autorizācija, uzskaite) vietnes līmenī, kas pastiprināta CCN vārtejā un ko atbalsta vietējās administrācijas rīki (ADM3G);

–sesijas līmeņa drošība, kas pastiprināta ar ziņojuma līmeņa šifrēšanu (CSI drošs), SSL savstarpējā autentifikācija un šifrēšana (HTTPS & NJCSI), POP-S un IMAP-S (droša e-pastu pārvade);

–SIAP unificētais aizsardzības mehānisms drošai interneta piekļuvei CCN pakalpojumiem.

4.3.5.Dokumentācijas pārvaldība

Pakalpojuma sniedzējs, kas darbojas dokumentācijas centra statusā, nodrošina, ka aktualizētā veidā tiek uzturēta visa CCN/CSI tehniskā dokumentācija (t. i., tehniskie dokumenti, lietošanas pamācības, biežāk uzdotie jautājumi, informatīvie paziņojumi, informācija par gaidāmajiem notikumiem utt.).

Tas ietver arī dokumentāciju, kas saistīta ar CCN/CSI infrastruktūru: Oracle-Tuxedo, IBM-MQ, CCN vārtejas, CCN Mail III, CSI programmatūru, procedūras, ziņojumus, saziņas ar partneriem vēsturi utt.

Pakalpojuma sniedzējs pārvalda tās dokumentācijas sarakstu saistībā ar CCN/CSI, kuru var sniegt pakalpojuma pieprasītājam. Šie dokumenti ir pieejami CIRCABC un ITSM portālā.

Pakalpojuma sniedzējs automātiski atjaunina minēto sarakstu, iekļaujot dokumentu jaunāko apstiprināto versiju.

4.3.6.Ziņošana un statistika

Pakalpojuma sniedzējs nodrošina pakalpojuma pieprasītājam šādas ziņošanas iespējas, izmantojot CCN un ITSM interneta portālu:

·tiešsaistes pieejamības rādītāji par CCN vārtejām un CCN Mail III serveriem;

·tiešsaistes informatīvie paziņojumi;

·statistikas dati par CCN/CSI apmaiņu.

Pakalpojuma sniedzējs arī regulāri sasauc sanāksmi par IT tehniskajiem un infrastruktūras jautājumiem, kurā tiek izklāstīti ziņojumi un statistikas dati.

4.3.7.Apmācība

Pakalpojuma sniedzējs izstrādā kursus un nodrošina apmācību saistībā ar CCN/CSI sistēmas tehniskajiem aspektiem. Standarta kursus organizē kā apmācības blokus, kas sadalīti moduļos. Parasti apmācības kursus organizē katru gadu. Standarta apmācības blokus izplata divreiz gadā ar TAXUD ĢD starpniecību, un tie ir pieejami tiešsaistē ITSM portālā.

5.PAKALPOJUMU LĪMEŅA MĒRĪŠANA

5.2.PAKALPOJUMU LĪMENIS

Pakalpojumu līmenis ir pakalpojumu sniedzēja sniegto pakalpojumu kvalitātes mērs. To nosaka pakalpojuma kvalitātes rādītājs jeb SQI.

Pakalpojuma pieprasītājam ir jāizpilda savas saistības (sk. 0 . punktu), lai panāktu norunāto pakalpojumu līmeni.

5.2.PIEMĒROJAMIE PAKALPOJUMA KVALITĀTES RĀDĪTĀJI 

5.2.1.Atsevišķas CCN/CSI vietnes pieejamība

Šis kvalitātes rādītājs izsaka zemāko izmērīto atsevišķas vietnes pieejamību “pilnā laika posmā”, t. i., 24*7, konkrētam mēnesim. CCN/CSI SLA robežvērtību definē šādi:

5.2.2.Kvalitātes rādītājs attiecībā uz summāro darba laiku

Pakalpojumu sniedzēja “summārais darba laiks” ir pakalpojumu dienesta funkciju pildīšanas laiks. Pakalpojumu sniegšanas dienests pilda savas funkcijas 24 stundas diennaktī 7 dienas nedēļā, arī valsts svētku dienās.

Atkarībā no CI pakalpojuma loga seko vai nu tūlītēja rīcība (24*7), vai arī iejaukšanās tiek plānota nākamajā pakalpojuma logā. Jebkurā laikā tiek pieņemtas vēstules pa pastu vai faksu un e-pastā, kā arī elektroniskie pieprasījumi (izmantojot ITSM portālu). Ienākošos pieprasījumus reģistrē kā “dienesta izsaukumus” pakalpojumu sniegšanas dienesta vadības sistēmā.

Pakalpojumu līmeņa nolīguma robežvērtību definē šādi:

5.2.3.Kvalitātes rādītājs attiecībā uz paziņošanas pakalpojumu

Pakalpojuma sniedzējs sniedz paziņošanas pakalpojumus pakalpojuma pieprasītājam.

Ir divu veidu paziņojumi — steidzamie paziņojumi un parastie paziņojumi.

·STEIDZAMIE PAZIŅOJUMI (ja nav pietiekami daudz laika, lai informētu CCN/CSI kopienu vismaz 7 kalendārās dienas iepriekš): paziņojumus izplata attiecīgajai auditorijai, vēlākais, 2 stundās pēc tam, kad ir saņemts steidzama paziņojuma pieprasījums.

·PARASTIE PAZIŅOJUMI (vai plānotās iejaukšanās): paziņojumus izplata attiecīgajai auditorijai vismaz vienu nedēļu (7 kalendārās dienas) pirms iejaukšanās, un atgādinājumu nosūta vismaz 24 stundas pirms notikuma.

Ar šo rādītāju mēra, kā tiek ievērots termiņš, kurā ir jānosūta paziņojumi (plašam adresātu lokam izsūtāmo pasta ziņojumu veidā) par plānoto nepieejamību.

5.3.4.Kvalitātes rādītājs attiecībā uz neparedzētu gadījumu pārvaldību

Pasīvā gaidstāve (pārslēgšanas procedūra, dublējumkopēšana un atjaunošana vai CCN interneta tīklā)

Attiecīgā veida pārslēgšanu veic, rūpīgi izanalizējot konkrētās valsts pārvaldes iestādes struktūru un risināmo problēmu.

Maksimālais pārslēgšanās laiks no valsts pārvaldes iestādes izstrādes vārtejas uz attiecīgo CCN rezerves vārtejas risinājumu ir šāds:

5.3.5.Kvalitātes rādītājs attiecībā uz pieprasījumu konfigurācijas datu vadību

Prasību veikt pieprasījumu konfigurāciju ar ACT (pieprasījumu konfigurācijas rīku) vienai atsevišķai vietnei izpilda, nepārsniedzot šādu termiņu:

5.3.6.Kvalitātes rādītājs attiecībā uz apstiprināšanas laiku

Maksimālais noteiktais laika intervāls no brīža, kad pakalpojumu dienests ir saņēmis pieprasījumu, līdz brīdim, kad pakalpojuma pieprasītājam tiek nosūtīts apstiprinājums (t. i., dienesta izsaukuma numurs), ir šāds:

Incidentus klasificē pēc to prioritātes līmeņa.

Incidenta prioritāti atzīmē ar skaitli no 1 līdz 4:

5.3.7.Kvalitātes rādītājs attiecībā uz atrisināšanas laiku

Atrisināšanas laiks ir laika intervāls no brīža, kad pakalpojuma sniedzējs ir apstiprinājis incidentu, līdz brīdim, kad pakalpojuma sniedzējs izlabo incidenta pamatcēloni vai īsteno aprisinājumu.

Atrisināšanas laiks atkarībā no prioritātes ir šāds:

8. tabula. Atrisinājuma panākšanas laiks

9. tabula. Incidentu atrisināšanas laika robežvērtības

6.PAKALPOJUMU LĪMEŅA NOLĪGUMA APSTIPRINĀŠANA

Lai pakalpojumu līmeņa nolīgums būtu piemērojams, to apstiprina Apvienotā komiteja.

7.PAKALPOJUMU LĪMEŅA NOLĪGUMA IZMAIŅAS

CCN/CSI SLA pārskata, ja Komisija vai Norvēģija par to ir iesniegusi rakstisku pieprasījumu Apvienotajai komitejai.

Kamēr Apvienotā komiteja nav pieņēmusi lēmumu par ierosinātajām izmaiņām, spēkā ir pašlaik spēkā esošā CCN/CSI SLA noteikumi. Apvienotā komiteja attiecībā uz pašlaik spēkā esošo CCN/CSI SLA darbojas kā lēmumu pieņemšanas struktūra.

8.KONTAKTPUNKTS

Attiecībā uz visiem ekspluatācijas pakalpojumiem ITSM3 operatīvais dienests darbojas kā vienotais kontaktpunkts. Tā kontaktdati ir šādi:

Datums

6. PAPILDINĀJUMS

Projekts
Apvienotās komitejas [datums] LĒMUMS Nr. 6/[datums]
par to finansiālo iemaksu un tās maksāšanas kārtību, kas Norvēģijai jāiemaksā Savienības vispārējā budžetā saistībā ar izmaksām, kuras rada tās dalība Eiropas informācijas sistēmās

APVIENOTĀ KOMITEJA, kas izveidota saskaņā Nolīguma starp Eiropas Savienību un Norvēģijas Karalisti par administratīvo sadarbību, krāpšanas apkarošanu un prasījumu piedziņu pievienotās vērtības nodokļa jomā (turpmāk tekstā “Nolīgums”) 41. panta 1. punktu,

tā kā:

(a)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1286/2013 (2013. gada 11. decembris), ar ko izveido rīcības programmu nodokļu sistēmu darbības uzlabošanai Eiropas Savienībā laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam (“Fiscalis 2020”), nosaka Eiropas informācijas sistēmu izstrādes, ekspluatācijas un uzturēšanas noteikumus.

(b)Kopējais sakaru tīkls / kopējā sistēmas saskarne un elektroniskās veidlapas, kas ir jāpieņem saskaņā ar Nolīguma 41. panta 2. punkta d) apakšpunktu, ir Regulas (ES) Nr. 1286/2013 pielikuma A punktā minēto Eiropas informācijas sistēmu Savienības elementi.

(c)Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1286/2013 9. panta 3. punktu Eiropas informācijas sistēmu Savienības elementus neiesaistītās valstis izmanto saskaņā ar nolīgumiem, kurus ar minētajām valstīm ir jānoslēdz saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 218. pantu.

(d)Ir jāpieņem praktiski pasākumi Nolīguma 41. panta 2. punkta f) apakšpunkta īstenošanai,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Uzstādīšanas izmaksas

Sākotnējā maksa, kas Norvēģijas Karalistei ir jāsamaksā, lai tiktu izveidota piekļuve virtuālajam privātajam tīklam, ir 20 000 EUR.

Šī summa ir jāsamaksā 60 dienās pēc šā lēmuma pieņemšanas dienas.

2. pants

Ikgadējā finansiālā iemaksa

Finansiālā iemaksa, ko Norvēģijas Karaliste katru gadu iemaksā Savienības vispārējā budžetā, ir 20 000 EUR. Šī summa ir jāiemaksā katru gadu līdz 1. septembrim.

Šī iemaksa sedz izdevumus saistībā ar IT risinājumu (kopējais sakaru tīkls / kopējā sistēmas saskarne, e-veidlapas) izstrādi, uzturēšanu un uzlabošanu.

3. pants

Maksāšanas veids

Šā lēmuma 1. un 2. pantā minētās iemaksas maksā euro valūtā Komisijas euro bankas kontā, kas tiks norādīts debetnotā.

Datums

(1)    Padomes 2010. gada 7. oktobra Regula (ES) Nr. 904/2010 par administratīvu sadarbību un krāpšanas apkarošanu pievienotās vērtības nodokļa jomā (OV L 268, 12.10.2010., 1. lpp.).

(2)    Padomes 2010. gada 16. marta Direktīva 2010/24/ES par savstarpēju palīdzību prasījumu piedziņā saistībā ar noteiktiem maksājumiem, nodokļiem, un citiem pasākumiem (OV L 84, 31.3.2010., 1. lpp.).

(3)    ITIL:

(4)    Saistīts ar ITIL problēmu un izmaiņu pārvaldības procesiem.

(5)    Šīs ir dokumentu versijas, kas bija pieejamas šā pakalpojumu līmeņa nolīguma sagatavošanas laikā. Lasītājs tiek aicināts pārbaudīt turpmākās atjauninātās versijas CCN/CSI portālā ( http://portal.ccntc.ccncsi.int:8080/portal/DesktopDefault.aspx?tabid=1 ).

(6)    Ieteicams izmantot ITIL aprakstītos incidentu pārvaldības principus.