52018PC0676

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 9.10.2018

COM(2018) 676 final

2018/0347(NLE)

Priekšlikums

PADOMES REGULA,

ar ko 2019. un 2020. gadam nosaka Savienības zvejas kuģu zvejas iespējas attiecībā uz konkrētiem dziļūdens zivju krājumiem

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

•Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Dziļūdens krājumi ir zivju krājumi, no kuriem zvejo ūdeņos ārpus kontinentālo šelfu galvenajām zvejas vietām. Tie ir izplatīti kontinentālajās nogāzēs vai uzturas pie jūras pacēlumiem.

Starptautiskā Jūras pētniecības padome (ICES) reizi divos gados sagatavo pārskatu par dziļūdens krājumu bioloģisko stāvokli. Jaunākais ICES ieteikums tika publicēts 2018. gada 7. jūnijā 1 . ICES ieteikumā norādīts, ka zvejas noslodze uz dažiem dziļūdens krājumiem, ko aptver šis priekšlikums, joprojām ir pārāk liela un, lai nodrošinātu minēto krājumu ilgtspēju, to zvejas iespējas būtu jāturpina samazināt tik ilgi, līdz krājumu dinamikā parādās pozitīvas tendences. Tas nodrošina pamatu dziļūdens krājumu zvejas iespēju noteikšanai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1380/2013 3. panta c) punktā iestrādāto principu, kurš paredz, ka, pieņemot lēmumus kopējās zivsaimniecības politikas satvarā, cita starpā jāvadās pēc zinātniskiem ieteikumiem.

Vispārīgais konteksts

Kopš 2003. gada dziļūdens sugu zveja ES tiek regulēta ar kopējo pieļaujamo nozveju (KPN), ko nosaka atkarībā no sugas un no apgabala, un ar maksimālo zvejas kapacitāti, kas izmantojama Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā. Konkrētu dziļūdens sugu kopējā pieļaujamā nozveja 2017. un 2018. gadam tika noteikta Padomes Regulā (ES) 2016/2285, ar ko 2017. un 2018. gadam nosaka Savienības kuģu zvejas iespējas attiecībā uz konkrētiem dziļūdens zivju krājumiem 2 .

Zvejas iespēju noteikšana un sadalīšana ir Savienības ekskluzīvā kompetencē. Saistības ūdeņu dzīvo resursu ilgtspējīgas izmantošanas jomā ir izklāstītas Regulas (ES) Nr. 1380/2013 2. pantā. Konkrēti, minētās regulas 2. panta 2. punktā ir noteikta piesardzīga pieeja zvejniecības pārvaldībā (definēta tās 4. panta 1. punkta 8) apakšpunktā) un paredzēts, ka kopējās zivsaimniecības politikas mērķis ir atjaunot un uzturēt zivju krājumus maksimālajam ilgtspējīgas ieguves apjomam (MSY) atbilstošā apmērā. Atbilstīgi minētās regulas 16. panta 4. punktam zvejas iespējas ir jānosaka saskaņā ar 2. panta 2. punktā izvirzītajiem mērķiem.

Turklāt dziļūdens sugu zvejas iespējas būtu jānosaka saskaņā ar starptautiskiem nolīgumiem, cita starpā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas 1995. gada Līgumu par transzonālo un tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un pārvaldību (“1995. gada ANO Zivju krājumu nolīgums”). Jo īpaši svarīgi ir ievērot piesardzību gadījumos, kad informācija ir neskaidra, neuzticama vai nepietiekama. Saskaņā ar ANO 1995. gada Zivju krājumu nolīguma 6. panta 2. punktu tas, ka nav iespējams izmantot atbilstīgu zinātnisku informāciju, nav iemesls, lai saglabāšanas un pārvaldības pasākumus atliktu vai neveiktu vispār. Ierosinātā KPN atbilst arī 2008. gada Starptautiskajām vadlīnijām par dziļūdens zvejniecību pārvaldību atklātā jūrā, kuras izstrādājusi Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības organizācija un kuras apstiprinātas ar secīgām ANO Ģenerālās asamblejas rezolūcijām (2007. gadā ar Rezolūciju 61/105, 2009. gadā ar Rezolūciju 64/72 un visnesenāk – 2015. gadā – ar Rezolūciju 70/235).

Lai gan daudzus dziļūdens zivju krājumus izmanto arī citas zvejojošās valstis, konkrēti Norvēģija, Islande, Fēru Salas, Krievija un Maroka, un par saskaņotiem pārvaldības pasākumiem ir jāvienojas kopīgi ar minētajām zvejojošajām valstīm vai – ja krājumi uzturas starptautiskajos ūdeņos – Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecības komisijā (NEAFC), ir vajadzīgi vienpusēji pasākumi, kurus Eiropas Savienības kuģiem piemēro, kamēr minētās vienošanās vēl nav panāktas.

Spēkā esošie noteikumi priekšlikuma jomā

Spēkā esošie noteikumi priekšlikuma jomā ir noteikti Padomes Regulā (ES) 2016/2285 un ir piemērojami līdz 2018. gada 31. decembrim. Turklāt īpaši nosacījumi par zveju dziļūdens krājumos Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā ir noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2016/2336.

Patlaban Eiropas Parlamentā un Padomē tiek apspriests priekšlikums par rietumu ūdeņu daudzgadu plānu, kas aptver dažus krājumus, uz kuriem attiecas šī regula.

•Saskanība ar esošajiem rīcībpolitikas noteikumiem konkrētās rīcībpolitikas jomā

Ierosinātie pasākumi ir izstrādāti saskaņā ar kopējās zivsaimniecības politikas mērķiem un noteikumiem un ir saskanīgi ar Savienības ilgtspējīgas attīstības politiku, jo īpaši Regulu (ES) 2016/2336, ar ko paredz īpašus nosacījumus zvejai dziļūdens krājumos Ziemeļaustrumu Atlantijā.

2. JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

•Juridiskais pamats

LESD 43. panta 3. punktā noteikts, ka Padome pēc Komisijas priekšlikuma paredz pasākumus “par zvejas iespēju noteikšanu un piešķiršanu”. Šis priekšlikums attiecas tikai uz zvejas iespēju noteikšanu un iedalīšanu [piešķiršanu] un ar šīm zvejas iespējām funkcionāli saistītiem nosacījumiem.

Lai sasniegtu kopējās zivsaimniecības politikas mērķi, proti, vidiski, ekonomiski un sociāli ilgtspējīgas zvejniecības, šajā priekšlikumā ir ierosināts ar Padomes regulu noteikt nozvejas ierobežojumus Savienības zvejas flotēm attiecībā uz komerciāli svarīgākajām dziļūdens sugām Savienības un starptautiskajos ūdeņos Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā. Priekšlikums ir Savienības ekskluzīvā kompetencē, kā minēts LESD 3. panta 1. punkta d) apakšpunktā. Tāpēc subsidiaritātes principu nepiemēro.

•Proporcionalitāte

Priekšlikums ir saskaņā ar proporcionalitātes principu šāda iemesla dēļ: kopējā zivsaimniecības politika ir kopēja politika. Saskaņā ar LESD 43. panta 3. punktu Padomei ir jāpieņem pasākumi par zvejas iespēju noteikšanu un iedalīšanu.

Ņemot vērā Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 6. punktu, zvejas iespējas, uz kurām neattiecas nododamu zvejas koncesiju sistēma, dalībvalstis var brīvi sadalīt reģioniem vai operatoriem saskaņā ar 16. panta 7. punktu un 17. pantā noteiktajiem kritērijiem. Tāpēc dalībvalstis var pēc saviem ieskatiem operēt ar lēmumiem, kas saistīti ar izvēlēto sociālekonomisko modeli, kā izmantot tām iedalītās zvejas iespējas.

3.APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Šis priekšlikums ir izstrādāts, pamatojoties uz principiem un vadlīnijām, kas izklāstītas Komisijas paziņojumā par apspriešanos par zvejas iespējām 2019. gadam 3 , kurā Komisija skaidrojusi savu viedokli un plānus attiecībā uz priekšlikumiem par visu krājumu zvejas iespējām 2019. gadā un, attiecīgā gadījumā, 2020. gadā. Minētā paziņojuma kontekstā Komisija ir plaši apspriedusies ar ieinteresētajām personām, pilsonisko sabiedrību, dalībvalstīm un sabiedrību kopumā 4 .

4.IETEKME UZ BUDŽETU

Priekšlikums dalībvalstīm neuzliek jaunas finansiālas saistības. Padome katru otro gadu pieņem šādu regulu, un tās īstenošanai jau ir paredzēti publiskā un privātā sektora līdzekļi.

5.CITI ELEMENTI

•Detalizēts konkrēto priekšlikuma noteikumu skaidrojums

Informācija, kas pieejama par visiem šā priekšlikuma aptvertajiem krājumiem, neļauj zinātniekiem pilnībā novērtēt krājumu stāvokli nedz populācijas lieluma, nedz zvejas izraisītās zivju mirstības izteiksmē. Tam ir vairāki iemesli: dziļūdens sugu zivis bieži vien ir lēnaudzīgas, un tām ir ilgs mūžs, tāpēc ir ārkārtīgi grūti strukturēt krājumus pēc vecumklasēm un zvejas ietekmi uz krājumiem novērtēt pēc izmaiņām nozvejoto zivju garuma vai vecuma struktūrā. Nav zināms, cik bieži krājums papildinās ar zivju mazuļiem. Krājumi ir plaši izplatīti dziļumos, kuri praktisku iemeslu dēļ ir grūti izpētāmi. Šo krājumu komerciālā nozīme ir relatīvi maza, tāpēc zinātnisko uzskaišu dati bieži nav pieejami vai neaptver visu izplatības apgabalu. Zvejas darbības dažreiz ir tikai daļēji vērstas uz dziļūdens sugu ieguvi, un dažas zvejniecības ir aizsākušās relatīvi nesen.

Ierosinātie nozvejas limiti ir saskaņā ar principiem, kas izklāstīti iepriekšminētajā Komisijas paziņojumā par apspriešanos par zvejas iespējām 2019. gadam. Minētajā paziņojumā ir izklāstīti Komisijas ieskati par to, kā noteikt zvejas iespējas, un tie ņemti vērā, izstrādājot šo priekšlikumu un tajā ietvertos KPN ierakstus. Priekšlikumu raksturo turpmāk minētie aspekti.

·Attiecīgā gadījumā ir ņemts vērā izkraušanas pienākums.

·Pienākums noteikt melnās matastes KPN CECAF apgabalā ir deleģēts Portugālei, kas ir vienīgā KPN turētāja.

·Salīdzinājumā ar Padomes regulu, kas aptver 2017. un 2018. gadu 5 , KPN melnajai matastei ICES 1.–4. apakšapgabalā (Ziemeļjūra un Skageraks) vairs nebūtu jānosaka, jo attiecīgās kvotas izmantojums ir mazs un specializētā zveja nenotiek.

·Salīdzinājumā ar Padomes regulu, kas aptver 2017. un 2018. gadu, KPN strupdeguna garastei ICES 1., 2. un 4. apakšapgabalā (Ziemeļjūra) un lielacu diegspuru vēdzelei ICES 1.–10., 12. un 14. apakšapgabalā, pamatojoties uz zinātnisko ieteikumu, vairs nebūtu jānosaka. ICES ieteikumā secināts, ka KPN atcelšana neradītu nekādu vai radītu vien nenozīmīgu ilgtnespējīgas izmantošanas risku.

·Arī tad, ja zinātniskais ieteikums ir orientējošs un balstās uz pieejamās informācijas kvalitatīvu analīzi (pat ja tā ir nepilnīga vai ietver eksperta vērtējumu), lēmumi par KPN jāpieņem uz šā ieteikuma pamata. Attiecīgi priekšlikumā ir divas KPN, kuras ierosināts 2019. gadam palielināt un 2020. gadā piemērot nemainītā apmērā, sešas KPN, kuras ierosināts 2019. gadam samazināt un 2020. gadā piemērot nemainītā apmērā, un viena KPN, kuru ierosināts samazināt gan 2019. gadam, gan 2020. gadam.

·Ņemot vērā ICES ieteikumu samazināt zvejas iespējas, kā arī augsto kvotas apguves pakāpi un 2019. gadā plānoto izkraušanas pienākuma ieviešanu, ir lietderīgi beriksu KPN Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā pārveidot par KPN, kas paredzēta vienīgi piezvejai.

·ICES ieteikumā par sarkanspuru pageli ICES 6., 7. un 8. apakšapgabalā (ziemeļrietumu ūdeņi un Biskajas līcis) 2019. un 2020. gadā ir ieteiktas nulles apmēra nozvejas, jo pazīmes liecina, ka krājums ir noplicināts. Tā kā piezvejas varētu izrādīties nenovēršamas, būtu jānosaka KPN, kas paredzēta vienīgi piezvejai.

·Attiecībā uz sarkanspuru pageli ICES 10. apakšapgabalā ieteikumu par 2020. gadu ICES nav sniegusi. 2020. gada KPN ir ierosināta, taču tad, kad Komisija būs saņēmusi ICES ieteikumu par 2020. gadu, tā vēl apsvērs, vai ICES ieteikuma rezultātā priekšlikums 2020. gadam būtu jāgroza.

·Pasākumi, kas attiecas uz dziļūdens haizivīm, tiks noteikti, ievērojot ICES zinātnisko ieteikumu, pēc tam kad būs veikta minētā ieteikuma pilna analīze. Zinātniskais ieteikums par dziļūdens haizivīm tiks publicēts 2018. gada 5. oktobrī.

·Joprojām būtu jāsaglabā aizliegums zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī un izkraut Atlantijas lielgalvi. Tā krājums ir noplicināts un neatjaunojas. ICES norāda, ka kopš 2010. gada ES nav veikusi šīs sugas specializēto zveju Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā.

2018/0347 (NLE)

Priekšlikums

PADOMES REGULA,

ar ko 2019. un 2020. gadam nosaka Savienības zvejas kuģu zvejas iespējas attiecībā uz konkrētiem dziļūdens zivju krājumiem

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 3. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)Līguma 43. panta 3. punktā ir paredzēts, ka Padomei pēc Komisijas priekšlikuma ir jāpieņem pasākumi par zvejas iespēju noteikšanu un iedalīšanu.

(2)Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1380/2013 6 paredzēts, ka saglabāšanas pasākumi jāpieņem, ņemot vērā pieejamos zinātniskos, tehniskos un ekonomiskos ieteikumus, attiecīgā gadījumā arī ziņojumus, ko sagatavojusi Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja (ZZTEK).

(3)Padomei ir jāpieņem pasākumi par zvejas iespēju noteikšanu un iedalīšanu un attiecīgā gadījumā jānosaka arī daži ar tām funkcionāli saistīti nosacījumi. Zvejas iespējas būtu jāsadala starp dalībvalstīm tādā veidā, kas nodrošinātu relatīvu katras dalībvalsts zvejas darbību stabilitāti attiecībā uz katru krājumu vai zvejniecību un pienācīgi ņemtu vērā kopējās zivsaimniecības politikas mērķus, kas izklāstīti Regulā (ES) Nr. 1380/2013.

(4)Kopējā pieļaujamā nozveja (KPN) būtu jānosaka, pamatojoties uz pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem, ņemot vērā bioloģiskos un sociālekonomiskos aspektus un vienlaikus nodrošinot taisnīgu attieksmi pret visiem zvejas segmentiem, kā arī ievērojot viedokļus, kas izteikti apspriešanās procesā ar ieinteresētajām personām, jo īpaši ar attiecīgajām konsultatīvajām padomēm.

(5)Ja krājuma KPN ir iedalīta tikai vienai dalībvalstij, ir lietderīgi saskaņā ar Līguma 2. panta 1. punktu pilnvarot attiecīgo dalībvalsti noteikt šādas KPN apjomu. Būtu jāparedz noteikumi, ar kuriem nodrošina to, ka attiecīgā dalībvalsts, kad tā nosaka minēto KPN apjomu, rīkojas pilnīgā saskaņā ar KZP principiem un noteikumiem.

(6)Ar Padomes Regulu (EK) Nr. 847/96 7 tika ieviesti ikgadējo KPN pārvaldību regulējoši papildu nosacījumi, to vidū minētās regulas 3. un 4. pantā paredzētie elastības noteikumi par piesardzīgu un analītisku KPN. Saskaņā ar minētās regulas 2. pantu KPN noteikšanas laikā Padomei, pamatojoties jo īpaši uz krājumu bioloģisko stāvokli, jānolemj, kuriem no šiem krājumiem 3. vai 4. pantu nepiemēro. Nesenākā pagātnē ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 9. punktu tika ieviests ikgadējas elastības mehānisms visiem krājumiem, uz kuriem attiecas izkraušanas pienākums. Tāpēc, lai nepieļautu pārmērīgu elastību, kas apdraudētu jūras bioloģisko resursu racionālas un atbildīgas izmantošanas principu, kavētu KZP mērķu sasniegšanu un pasliktinātu krājumu bioloģisko stāvokli, būtu jānosaka, ka Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu analītiskai KPN piemēro tikai tad, ja nav izmantota ikgadējā elastība, kas paredzēta Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 9. punktā.

(7)Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. pantā minētais izkraušanas pienākums tiek ieviests katrā zvejniecībā atsevišķi. Šīs regulas aptvertajos reģionos visu to sugu zivis, kurām ir noteikti nozvejas limiti, būtu jāizkrauj no 2019. gada 1. janvāra. Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 2. punktā ir noteikts, ka tad, kad attiecībā uz zivju krājumu tiek ieviests izkraušanas pienākums, zvejas iespējas jānosaka, ņemot vērā pāreju no tādu zvejas iespēju noteikšanas, kas atspoguļo izkrāvumus, uz tādu zvejas iespēju noteikšanu, kas atspoguļo nozvejas. Tomēr Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 4.–7. punktā ir noteikti īpaši izņēmumi jeb atbrīvojumi no izkraušanas pienākuma. Pamatojoties uz dalībvalstu sniegtajiem kopīgajiem ieteikumiem un saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. pantu Komisija ir pieņēmusi vairākas deleģētās regulas, ar kurām izkraušanas pienākuma īstenošanas nolūkā izveido konkrētus izmetumu plānus, kas sākotnēji piemērojami ne ilgāk kā trīs gadus un pēc tam var tikt atjaunoti uz vēl vienu trīs gadu laikposmu.

(8)Zvejas iespējām būtu jāatbilst tādiem starptautiskiem nolīgumiem un principiem kā Apvienoto Nāciju Organizācijas 1995. gada Nolīgums par transzonālo zivju krājumu un tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un pārvaldību 8 un sīki izstrādātajiem pārvaldības principiem, kuri izklāstīti 2008. gada Starptautiskajās vadlīnijās par dziļūdens zvejas pārvaldību atklātā jūrā, ko pieņēmusi ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija, un saskaņā ar kuriem regulatoram vajadzētu būt piesardzīgākam gadījumos, kad informācija ir neskaidra, neuzticama vai nepietiekama. Atbilstīgas zinātniskas informācijas trūkumu nedrīkstētu izmantot par iemeslu, lai saglabāšanas un pārvaldības pasākumus atliktu vai neveiktu vispār.

(9)Ņemot vērā ICES ieteikumu samazināt zvejas iespējas, kā arī augsto kvotas apguves pakāpi un 2019. gadā plānoto izkraušanas pienākuma ieviešanu, ir lietderīgi beriksu KPN 3.–10., 12. un 14. apakšapgabalā (Ziemeļjūra, ziemeļrietumu un dienvidrietumu ūdeņi) pārveidot par KPN, kas paredzēta vienīgi piezvejai.

(10)Kā norādīts ICES ieteikumā, ierobežoti novērojumi uz kuģiem liecina, ka deklarētajās strupdeguna garastes nozvejās ziemeļu makrūrzivs procentuālā daļa ir bijusi mazāka par 1 %. Pamatojoties uz minētajiem apsvērumiem, ICES iesaka ziemeļu makrūrzivs specializēto zveju neveikt, bet piezvejas uzskaitīt attiecībā pret strupdeguna garastes KPN, lai tādā veidā minimalizētu kļūdainas sugu deklarēšanas iespējamību. ICES norāda, ka starp strupdeguna garastes un ziemeļu makrūrzivs relatīvajām proporcijām, kas deklarētas oficiālajos izkrāvumos, un proporcijām, kas konstatētas novērotajās nozvejās un zinātniskajās uzskaitēs apgabalos, kuros patlaban notiek ziemeļu makrūrzivs zveja, ir būtiskas atšķirības, kas pārsniedz vienu lieluma kārtu (proporcijas atšķiras vairāk nekā desmit reižu). Par šo sugu ir pieejams ļoti maz datu, un ICES uzskata, ka daļā no deklarētajiem izkrāvumu datiem sugas ir norādītas kļūdaini. Tātad pareizu vēsturisku reģistru ar ziemeļu makrūrzivs nozveju datiem izveidot nav iespējams. Tāpēc saskaņā ar zinātnisko ieteikumu ziemeļu makrūrzivs piezveja nedrīkstētu pārsniegt 1 % no katrai dalībvalstij noteiktās strupdeguna garastes kvotas un būtu jāuzskaita attiecībā pret minēto kvotu. Ja ziemeļu makrūrzivi uzskatīs tikai par strupdeguna garastes piezveju un uz to attieksies tā pati KPN, ziņošana vairs nebūs kļūdaina.

(11)Ņemot vērā ICES ieteikumu, sarkanspuru pageles KPN ICES 6., 7. un 8. apakšapgabalā (ziemeļrietumu ūdeņi) ir lietderīgi saglabāt kā vienīgi piezvejai paredzētu KPN.

(12)Sarkanspuru pageles nozvejas tiek gūtas attiecīgajos Centrālaustrumu Atlantijas zvejniecības komitejas (CECAF) un Vidusjūras Vispārējās zivsaimniecības komisijas (GFCM) apgabalos, kas robežojas ar ICES 9. apakšapgabalu. Tā kā ICES dati par minētajiem piegulošajiem apakšapgabaliem nav pilnīgi, KPN darbības jomai arī turpmāk būtu jāaptver tikai ICES 9. apakšapgabals. Tomēr, tiecoties nodrošināt to, lai pārvaldības lēmumi tiktu pieņemti uz labākā pieejamā pamata, ir paredzēti noteikumi par minēto piegulošo apakšapgabalu datu ziņošanu.

(13)Attiecībā uz sarkanspuru pageli ICES 10. apakšapgabalā ieteikumu par 2020. gadu ICES nav sniegusi. Tomēr 2019. un 2020. gada zvejas iespējas būtu jānosaka. Kad būs sniegts zinātniskais ieteikums par 2020. gadu, regulā noteiktās zvejas iespējas varētu būt attiecīgi jāgroza.

(14)KPN melnajai matastei ICES 1.–4. apakšapgabalā (Ziemeļjūra un Skageraks) vairs nebūtu jānosaka, jo attiecīgās kvotas izmantojums ir mazs un specializētā zveja nenotiek.

(15)Pamatojoties uz zinātnisko ieteikumu, KPN strupdeguna garastei ICES 1., 2. un 4. apakšapgabalā (Ziemeļjūra) un lielacu diegspuru vēdzelei ICES 1.–10., 12. un 14. apakšapgabalā vairs nebūtu jānosaka. ICES ieteikumā secināts, ka KPN neesība neradītu nekādu vai radītu vien nenozīmīgu ilgtnespējīgas izmantošanas risku.

(16)ICES iesaka līdz 2020. gadam nezvejot Atlantijas lielgalvi. Tā kā krājums ir noplicināts un neatjaunojas, ir lietderīgi aizliegt zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut minētās sugas īpatņus. ICES norāda, ka kopš 2010. gada Savienība nav veikusi specializēto Atlantijas lielgalvja zveju Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā.

(17)Lai nepieļautu zvejas darbību pārtraukšanu un lai nodrošinātu Savienības zvejnieku iztikas līdzekļus, šī regula būtu jāpiemēro no 2019. gada 1. janvāra. Lai dalībvalstis varētu nodrošināt šīs regulas savlaicīgu piemērošanu, tai būtu jāstājas spēkā tūlīt pēc tās publicēšanas,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets

Ar šo regulu nosaka Savienības zvejas kuģiem 2019. un 2020. gadā pieejamās ikgadējās zvejas iespējas attiecībā uz noteiktiem dziļūdens zivju krājumiem tajos Savienības ūdeņos un konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi, kuros jānosaka nozvejas limiti.

2. pants

Definīcijas

1. Šajā regulā piemēro Regulas (ES) Nr. 1380/2013 4. pantā minētās definīcijas. Papildus piemēro šādas definīcijas:

a)“kopējā pieļaujamā nozveja” (KPN) ir:

i) zvejniecībās, uz kurām attiecas Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 4.–7. punktā minētais atbrīvojums no izkraušanas pienākuma, – zivju daudzums, ko katru gadu drīkst izkraut no katra krājuma,

ii) visās citās zvejniecībās – zivju daudzums, ko katru gadu drīkst nozvejot no katra krājuma;

b)“kvota” ir KPN daļa, kas iedalīta Savienībai vai dalībvalstij;

c)“starptautiskie ūdeņi” ir ūdeņi, kas nav nevienas valsts suverenitātē vai jurisdikcijā;

d)“analītisks novērtējums” ir konkrēta krājuma tendenču kvantitatīvs izvērtējums, kura pamatā ir dati par krājuma bioloģiju un izmantošanu un kura zinātniskā analīze ir apliecinājusi, ka tas ir pietiekami kvalitatīvs, lai nodrošinātu zinātnisko ieteikumu par turpmākās nozvejas iespējām.

2. Šajā regulā piemēro šādas zonu definīcijas:

a)“ICES (Starptautiskā Jūras pētniecības padome) zonas” ir ģeogrāfiskie apgabali, kas norādīti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 218/2009 9 III pielikumā;

b)“CECAF (Centrālaustrumu Atlantijas zvejniecības komiteja) apgabali” ir ģeogrāfiskie apgabali, kas norādīti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 216/2009 10 II pielikumā.

3. pants

KPN un to sadalījums

To dziļūdens sugu KPN, kuras Savienības kuģi nozvejo Savienības ūdeņos vai konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi, šādu KPN sadalījums starp dalībvalstīm un, vajadzības gadījumā, ar tām funkcionāli saistītie nosacījumi ir norādīti pielikumā.

4. pants

KPN, kas jānosaka dalībvalstīm

1. Melnās matastes KPN CECAF 34.1.2. zonā nosaka Portugāle.

2. KPN, kas jānosaka Portugālei:

a)atbilst kopējās zivsaimniecības politikas principiem un noteikumiem, jo īpaši principam par krājuma ilgtspējīgu izmantošanu, un

b)nodrošina šādu rezultātu:

i)ja ir pieejams analītisks novērtējums, krājuma izmantošana no 2019. gada ar lielāko iespējamo varbūtību atbilst maksimālajam ilgtspējīgas ieguves apjomam, vai

ii)ja analītisks novērtējums nav pieejams vai tas ir nepilnīgs, krājuma izmantošana notiek saskaņā ar piesardzīgu pieeju zvejniecības pārvaldībā.

3. Katrā šīs regulas piemērošanas gadā Portugāle līdz 15. martam sniedz Komisijai šādu informāciju:

a) pieņemtā KPN;

b) Portugāles savāktie un novērtētie dati, uz kuriem balstās pieņemtā KPN;

c) ziņas par to, kā pieņemtā KPN atbilst 2. punktam.

5. pants

Īpaši noteikumi par zvejas iespēju sadalījumu

1. Šajā regulā paredzētais zvejas iespēju sadalījums dalībvalstīm neskar:

a)apmaiņas, kas veiktas, ievērojot Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 8. punktu;

b)atvilkumus un pārdales, kas veiktas, ievērojot Padomes Regulas (EK) Nr. 1224/2009 11 37. pantu;

c)pārdales, kas veiktas, ievērojot Regulas (ES) 2017/2403 12 12. panta 7. punktu;

d)papildu izkrāvumus, kas atļauti, ievērojot Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu un Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 9. punktu;

e)daudzumus, kas ieturēti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu un Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 9. punktu;

f)atvilkumus, kas veikti, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 105., 106. un 107. pantu.

2. Regulā (EK) Nr. 847/96 paredzētās KPN un kvotu ikgadējās pārvaldības nolūkos šīs regulas pielikumā ir norādīti krājumi, uz kuriem attiecas piesardzīga vai analītiska KPN.

3. Krājumiem, kam noteikta piesardzīga KPN, piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu, un krājumiem, kam noteikta analītiska KPN, piemēro minētās regulas 3. panta 2. un 3. punktu un 4. pantu, ja vien šīs regulas pielikumā nav norādīts citādi.

4. Ja dalībvalsts izmanto Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 9. punktā paredzēto ikgadējo elastību, Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu nepiemēro.

6. pants

Nozveju un piezveju izkraušanas nosacījumi

1. Nozvejas, uz kurām neattiecas izkraušanas pienākums, kas noteikts Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. pantā, tiek paturētas uz kuģa vai izkrautas tikai tad, ja:

a)tās ir guvuši tādas dalībvalsts karoga kuģi, kurai ir kvota, kas nav pilnībā apgūta, vai

b)tās ir daļa no Savienības kvotas, kura kvotu veidā nav sadalīta starp dalībvalstīm, un minētā Savienības kvota nav pilnībā apgūta.

7. pants

Aizliegums

Savienības zvejas kuģiem ir aizliegts zvejot Atlantijas lielgalvi (Hoplostethus atlanticus) Savienības un starptautiskajos ūdeņos ICES 1.–10., 12. un 14. apakšapgabalā un paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut Atlantijas lielgalvi, kas nozvejots minētajos apgabalos.

8. pants

Datu nosūtīšana

Kad dalībvalstis saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 33. un 34. pantu nosūta Komisijai datus par krājumu nozvejas izkrāvumu apjomu, tās izmanto šīs regulas pielikumā noteiktos krājumu kodus.

9. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2019. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

(1) http://www.ices.dk/community/advisory-process/Pages/Latest-Advice.aspx.

(2) Padomes 2016. gada 12. decembra Regula (ES) 2016/2285, ar ko 2017. un 2018. gadam nosaka Savienības zvejas kuģu zvejas iespējas attiecībā uz konkrētiem dziļūdens zivju krājumiem un groza Padomes Regulu (ES) 2016/72 (OV L 344, 17.12.2016., 32. lpp.).

(3) Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei par kopējās zivsaimniecības politikas īstenošanas stāvokli un apspriešanos par zvejas iespējām 2019. gadam (COM(2018) 452 final).

(4) https://ec.europa.eu/info/consultations/fishing-opportunities-2019-under-common-fisheries-policy_en.

(5) Padomes 2016. gada 12. decembra Regula (ES) 2016/2285, ar ko 2017. un 2018. gadam nosaka Savienības zvejas kuģu zvejas iespējas attiecībā uz konkrētiem dziļūdens zivju krājumiem un groza Padomes Regulu (ES) 2016/72 (OV L 344, 17.12.2016., 32. lpp.).

(6) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1380/2013 par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK (OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp.).

(7) Padomes 1996. gada 6. maija Regula (EK) Nr. 847/96, kas ievieš papildu nosacījumus ikgadējai kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN) un kvotu pārvaldei (OV L 115, 9.5.1996., 3. lpp.).

(8) Nolīgums par ANO 1982. gada 10. decembra Jūras tiesību konvencijas noteikumu īstenošanu attiecībā uz mainīgas dislokācijas un tālu migrējošo zivju sugu krājumu saglabāšanu un apsaimniekošanu (OV L 189, 3.7.1998., 16. lpp.).

(9) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 11. marta Regula (EK) Nr. 218/2009 par to dalībvalstu nominālās nozvejas statistikas iesniegšanu, kuras zvejo Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā (OV L 87, 31.3.2009., 70. lpp.).

(10) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 11. marta Regula (EK) Nr. 216/2009 par to, kā dalībvalstis, kas zvejo apgabalos ārpus Ziemeļatlantijas, iesniedz nominālās nozvejas statistiku (OV L 87, 31.3.2009., 1. lpp.).

(11) Padomes 2009. gada 20. novembra Regula (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, un groza Regulas (EK) Nr. 847/96, (EK) Nr. 2371/2002, (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 768/2005, (EK) Nr. 2115/2005, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007, (EK) Nr. 676/2007, (EK) Nr. 1098/2007, (EK) Nr. 1300/2008 un (EK) Nr. 1342/2008, un atceļ Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1627/94 un (EK) Nr. 1966/2006 (OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp.).

(12) Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 12. decembra Regula (ES) 2017/2403 par ārējo zvejas flotu ilgtspējīgu pārvaldību un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1006/2008 (OV L 347, 28.12.2017., 81. lpp.).

Top

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 9.10.2018

COM(2018) 676 final

PIELIKUMS

dokumentam

Priekšlikums Padomes regulai,

ar ko 2019. un 2020. gadam nosaka Savienības zvejas kuģu zvejas iespējas attiecībā uz konkrētiem dziļūdens zivju krājumiem

PIELIKUMS

Atsauces uz zvejas zonām ir atsauces uz ICES zonām, ja vien nav norādīts citādi.

1. DAĻA
Sugas un sugu grupas

1. Šā pielikuma 2. daļā iekļautajā sarakstā zivju krājumi ir sakārtoti alfabētiskā secībā pēc sugas nosaukuma latīņu valodā; vienīgais izņēmums ir dziļūdens haizivis, kas norādītas minētā saraksta sākumā. Šīs regulas piemērošanas vajadzībām izmanto šādu vispārpieņemto nosaukumu un latīnisko nosaukumu atbilstības tabulu.

Vispārpieņemtais nosaukums	Trīsburtu kods	Zinātniskais nosaukums
Melnā mataste	BSF	Aphanopus carbo
Beriksas	ALF	Beryx spp.
Strupdeguna garaste	RNG	Coryphaenoides rupestris
Ziemeļu makrūrzivs	RHG	Macrourus berglax
Sarkanspuru pagele	SBR	Pagellus bogaraveo

2. Šajā regulā “dziļūdens haizivis” ir šajā sarakstā minētās sugas.

Vispārpieņemtais nosaukums	Trīsburtu kods	Zinātniskais nosaukums
Dziļūdens kaķhaizivis	API	Apristurus spp.
Apmetņa haizivs	HXC	Chlamydoselachus anguineus
Īsraga haizivis	CWO	Centrophorus spp.
Baltacu haizivs	CYO	Centroscymnus coelolepis
Gardeguna samtainā dzeloņzivs	CYP	Centroscymnus crepidater
Melnā kaķhaizivs	CFB	Centroscyllium fabricii
Gardeguna spurainā haizivs	DCA	Deania calcea
Melnā haizivs	SCK	Dalatias licha
Lielā laternhaizivs	ETR	Etmopterus princeps
Laternhaizivs	ETX	Etmopterus spinax
Peles kaķhaizivs	GAM	Galeus murinus
Sešžaunu haizivs	SBL	Hexanchus griseus
Buru haizivs	OXN	Oxynotus paradoxus
Aszobe	SYR	Scymnodon ringens
Grenlandes haizivs	GSK	Somniosus microcephalus

2. DAĻA
Ikgadējās zvejas iespējas (dzīvsvara tonnās)


Suga:	Dziļūdens haizivis					Zona:	Savienības un starptautiskie ūdeņi 5., 6., 7., 8. un 9. zonā
							(DWS/56789-)
Gads	2019			2020		Piesardzīga KPN
Savienība	pm			pm		Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.
KPN	pm			pm

Suga:	Dziļūdens haizivis					Zona:	Savienības un starptautiskie ūdeņi 10. zonā
							(DWS/10-)
Gads	2019			2020		Piesardzīga KPN
Portugāle	pm			pm		Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.
Savienība	pm			pm
KPN	pm			pm

Suga:	Dziļūdens haizivis, Deania hystricosa un Deania profundorum					Zona:	Starptautiskie ūdeņi 12. zonā
							(DWS/12INT-)
Gads	2019			2020		Piesardzīga KPN
Īrija	pm			pm		Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.
Spānija	pm			pm
Francija	pm			pm
Apvienotā Karaliste	pm			pm
Savienība	pm			pm
KPN	pm			pm

Suga:	Dziļūdens haizivis					Zona:	Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1., 34.1.2. un 34.2. zonā
							(DWS/F3412C)
Gads	2019			2020		Piesardzīga KPN
Savienība	pm			pm		Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.
KPN	pm			pm

Suga:	Melnā mataste					Zona:	Savienības un starptautiskie ūdeņi 5., 6., 7. un 12. zonā
	Aphanopus carbo						(BSF/56712-)
Gads	2019			2020		Piesardzīga KPN
Vācija	27			27
Igaunija	13			13
Īrija	68			68
Spānija	136			136
Francija	1912			1912
Latvija	89			89
Lietuva	1			1
Polija	1			1
Apvienotā Karaliste	136			136
Citi	7	(1)		7	(1)
Savienība	2390			2390
KPN	2390			2390
(1)	Vienīgi piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

Suga:	Melnā mataste					Zona:	Savienības un starptautiskie ūdeņi 8., 9. un 10. zonā
	Aphanopus carbo						(BSF/8910-)
Gads	2019			2020		Piesardzīga KPN
Spānija	9			9
Francija	22			22
Portugāle	2801			2801
Savienība	2832			2832
KPN	2832			2832

Suga:	Melnā mataste					Zona:	Savienības un starptautiskie ūdeņi CECAF 34.1.2. zonā
	Aphanopus carbo						(BSF/C3412-)
Gads	2019			2020		Piesardzīga KPN Piemēro šīs regulas 4. pantu.
Portugāle	Jānosaka			Jānosaka
Savienība	Jānosaka		(1)	Jānosaka	(1)
KPN	Jānosaka		(1)	Jānosaka	(1)
(1)	Tādā pašā apmērā kā Portugāles kvota.

Suga:	Beriksas					Zona:	Savienības un starptautiskie ūdeņi 3., 4., 5., 6., 7., 8., 9., 10., 12. un 14. zonā
	Beryx spp.						(ALF/3X14-)
Gads	2019			2020		Piesardzīga KPN
Īrija	7(1)			7(1)
Spānija	51(1)			51(1)
Francija	14(1)			14(1)
Portugāle	145(1)			145(1)
Apvienotā Karaliste	7(1)			7(1)
Savienība	224(1)			224(1)
KPN	224(1)			224(1)
(1)	Vienīgi piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

Suga:	Strupdeguna garaste					Zona:	Savienības un starptautiskie ūdeņi 3. zonā
	Coryphaenoides rupestris						(RNG/03-)
Gads	2019			2020		Piesardzīga KPN
Dānija	48	(1)(2)		48	(1)(2)
Vācija	0	(1)(2)		0	(1)(2)
Zviedrija	2	(1)(2)		2	(1)(2)
Savienība	50	(1)(2)		50	(1)(2)
KPN	50	(1)(2)		50	(1)(2)
(1)	Vienīgi piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.
(2)	Ziemeļu makrūrzivs specializētā zveja nav atļauta. Ziemeļu makrūrzivs (RHG/03-) piezvejas uzskaita attiecībā pret šo kvotu. Tās nedrīkst pārsniegt 1 % no kvotas.

Suga:	Strupdeguna garaste					Zona:	Savienības un starptautiskie ūdeņi 5.b, 6. un 7. zonā
	Coryphaenoides rupestris						(RNG/5B67-)
Gads	2019			2020		Piesardzīga KPN
Vācija	5	(1)(2)		5	(1)(2)
Igaunija	36	(1)(2)		36	(1)(2)
Īrija	160	(1)(2)		160	(1)(2)
Spānija	40	(1)(2)		40	(1)(2)
Francija	2028	(1)(2)		2028	(1)(2)
Lietuva	46	(1)(2)		46	(1)(2)
Polija	23	(1)(2)		23	(1)(2)
Apvienotā Karaliste	119	(1)(2)		119	(1)(2)
Citi	5	(1)(2)(3)		5	(1)(2)(3)
Savienība	2462	(1)(2)		2462	(1)(2)
KPN	2462	(1)(2)		2462	(1)(2)
(1)	Ne vairāk kā 10 % no katras kvotas drīkst nozvejot Savienības un starptautiskajos ūdeņos 8., 9., 10., 12. un 14. zonā (RNG/8X14- strupdeguna garastei; RHG/8X14- ziemeļu makrūrzivs piezvejām).
(2)	Ziemeļu makrūrzivs specializētā zveja nav atļauta. Ziemeļu makrūrzivs (RHG/5B67-) piezvejas uzskaita attiecībā pret šo kvotu. Tās nedrīkst pārsniegt 1 % no kvotas.
(3)	Vienīgi piezvejai. Specializētā zveja nav atļauta. .

Suga:	Strupdeguna garaste					Zona:	Savienības un starptautiskie ūdeņi 8., 9., 10., 12. un 14. zonā
	Coryphaenoides rupestris						(RNG/8X14-)
Gads	2019			2020		Piesardzīga KPN
Vācija	15	(1)(2)		15	(1)(2)
Īrija	3	(1)(2)		3	(1)(2)
Spānija	1638	(1)(2)		1638	(1)(2)
Francija	76	(1)(2)		76	(1)(2)
Latvija	26	(1)(2)		26	(1)(2)
Lietuva	3	(1)(2)		3	(1)(2)
Polija	513	(1)(2)		513	(1)(2)
Apvienotā Karaliste	7	(1)(2)		7	(1)(2)
Savienība	2281	(1)(2)		2281	(1)(2)
KPN	2281	(1)(2)		2281	(1)(2)
(1)	Ne vairāk kā 10 % no katras kvotas drīkst nozvejot Savienības un starptautiskajos ūdeņos 5.b, 6. un 7. zonā (RNG/5B67- strupdeguna garastei; RHG/5B67- ziemeļu makrūrzivs piezvejām).
(2)	Ziemeļu makrūrzivs specializētā zveja nav atļauta. Ziemeļu makrūrzivs (RHG/8X14-) piezvejas uzskaita attiecībā pret šo kvotu. Tās nedrīkst pārsniegt 1 % no kvotas.

Suga:	Sarkanspuru pagele					Zona:	Savienības un starptautiskie ūdeņi 6., 7. un 8. zonā
	Pagellus bogaraveo						(SBR/678-)
Gads	2019			2020		Piesardzīga KPN
Īrija	3	(1)		2	(1)
Spānija	84	(1)		68	(1)
Francija	4	(1)		3	(1)
Apvienotā Karaliste	10	(1)		8	(1)
Citi	3	(1)		2	(1)
Savienība	104	(1)		83	(1)
KPN	104	(1)		83	(1)
(1)	Vienīgi piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

Suga:	Sarkanspuru pagele					Zona:	Savienības un starptautiskie ūdeņi 9. zonā(1)
	Pagellus bogaraveo						(SBR/9-)
Gads	2019			2020		Piesardzīga KPN
Spānija	117			117
Portugāle	32			32
Savienība	149			149
KPN	149			149
(1)	Tomēr ir jāziņo par nozvejām GFCM 37.1.1. apgabalā (SBR/F3711). Tomēr ir jāziņo par nozvejām CECAF 34.1.11. apgabalā (SBR/F34111).

Suga:	Sarkanspuru pagele					Zona:	Savienības un starptautiskie ūdeņi 10. zonā
	Pagellus bogaraveo						(SBR/10-)
Gads	2019			2020		Piesardzīga KPN
Spānija	5			5
Portugāle	566			566
Apvienotā Karaliste	5			5
Savienība	576			576
KPN	576			576

Top

Choose the experimental features you want to try