EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 24.4.2018

COM(2018) 229 final

2018/0109(COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

par daudzgadu plānu zobenzivs krājuma atjaunošanai Vidusjūrā un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1967/2006 un Regulu (ES) 2017/2107

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

•Priekšlikuma pamatojums un mērķi

•Saskanība ar spēkā esošajiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā

•Saskanība ar citām Savienības politikas jomām

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

•Juridiskais pamats

•Proporcionalitāte

•Juridiskā instrumenta izvēle

3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

•Ex post izvērtējumi / spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaudes

•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

•Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

•Ietekmes novērtējums

•Normatīvā atbilstība un vienkāršošana

•Pamattiesības

4.IETEKME UZ BUDŽETU

•Īstenošanas plāni un uzraudzības, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība

•Paskaidrojošie dokumenti (attiecībā uz direktīvām)

•Konkrētu priekšlikuma noteikumu sīks skaidrojums

a) Atkāpe no izkraušanas pienākuma

b) 2017. un 2018. gadam noteikto zvejas iespēju transponēšana

Ar Padomes Regulu (ES) 2018/120 15 2018. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Savienības ūdeņos un – attiecībā uz Savienības zvejas kuģiem – konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi, un groza Regulu (ES) 2017/127. Ievērojot ICCAT Ieteikuma 16-05 4. punktu, KPN tika samazināta par 3 % salīdzinājumā ar 2017. gadā pieņemto KPN.

c) Deleģētās pilnvaras

Šīs regulas 34. pantā ir noteikts izsmeļošs saraksts ar gadījumiem, kad, lai reaģētu uz biežajām izmaiņām ICCAT pieņemtajos ieteikumos, ir vajadzīgas deleģētās pilnvaras. Galvenos faktorus, ar kuriem var pamatot uzskaitītās situācijas, kad vajadzīgas deleģētās pilnvaras, var apkopot šādi:

a) tas, ka plāns ir izveidots uz 15 gadiem, nenozīmē to, ka līgumslēdzējas puses necenšas krājuma biomasu atjaunot drošās bioloģiskās robežās pēc iespējas drīz, lai tādējādi, cik drīz vien iespējams, sasniegtu plāna bioloģiskos mērķus. Šajā sakarā gūtā pieredze liecina, ka pieņemtie pasākumi un jo īpaši tehniskie un kontroles pasākumi pēc dažiem gadiem ir jāpastiprina, jo īpaši gadījumos, kad tendences rāda, ka atjaunošanas mērķu sasniegšana nesokas un krājums neatjaunojas paredzētajā tempā. Tāpēc var būt nepieciešams īstermiņā īstenot īpašas un regulāras izmaiņas, kas jāpieņem paātrinātā procedūrā;

b) ar atjaunošanas plāniem saistītā pieredze, kas gūta ICCAT un citviet, rāda, ka izmaiņas tekstā tiek izdarītas diezgan bieži un noteikumiem pilnībā jāstājas spēkā steidzami. Piemēram, zilās tunzivs Atlantijas okeāna austrumu daļas un Vidusjūras krājumu atjaunošanas plāna teksts, kopš to 2006. gadā ierosināja ICCAT, ir mainīts 6 reizes (2006, 2008., 2010., 2012., 2014. un 2017. gadā).

2018/0109 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

par daudzgadu plānu zobenzivs krājuma atjaunošanai Vidusjūrā un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1967/2006 un Regulu (ES) 2017/2107

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)Kopējās zivsaimniecības politikas (“KZP”) mērķis, kas noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1380/2013 16 , ir garantēt dzīvo jūras bioloģisko resursu izmantošanu tādā veidā, kas nodrošina ilgtspējīgus ekonomiskos, vidiskos un sociālos apstākļus.

(2)Savienība ir Starptautiskās Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisijas (“ICCAT”) puse.

(3)Gadskārtējā sanāksmē, kas 2016. gadā norisinājās Vilamurā (Portugāle), ICCAT līgumslēdzējas puses, sadarbīgas puses, kas nav līgumslēdzējas puses, un sadarbīgi subjekti vai zvejniecības subjekti (“Puses”) atzina nepieciešamību reaģēt uz zobenzivs (Xiphias gladius) satraucošo stāvokli Vidusjūrā. Šajā nolūkā ICCAT pieņēma atjaunošanas plānu 2017.–2031. gadam, jo uzskatīja, ka zobenzivs Vidusjūras krājuma populācijas pašreizējā bioloģija, struktūra un dinamika neļauj sasniegt tādu biomasas līmeni, kas spēj īstermiņā nodrošināt maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu (MSY), pat tad, ja tiek pieņemti radikāli un steidzami pārvaldības pasākumi (pilnīgs zvejas aizliegums). Pēc Pastāvīgās pētniecības un statistikas komitejas (SCRS) zinātniskā ieteikuma analīzes ICCAT 20. īpašajā sanāksmē pieņēma ieteikumu par atjaunošanas plānu. Ieteikums 16-05 17 stājās spēkā 2017. gada 12. jūnijā un ir Savienībai saistošs.

(4)2016. gada decembrī Savienība vēstulē informēja ICCAT sekretariātu, ka daži Ieteikumā 16-05 noteiktie pasākumi, jo īpaši attiecībā uz aizlieguma periodu, kurš noteikts no 1. janvāra līdz 31. martam, un kvotu iedalīšanu zobenzivs zvejniecībām Vidusjūrā, stāsies spēkā 2017. gada janvārī. Visi pārējie Ieteikuma 16-05 pasākumi būtu jāiekļauj Savienības atjaunošanas plānā.

(5)Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 29. panta 2. punktu Savienības nostāja reģionālajās zvejniecības pārvaldības organizācijās ir jābalsta uz labākajiem pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem, lai nodrošinātu to, ka zvejas resursi tiek pārvaldīti saskaņā ar KZP mērķiem, jo īpaši ar mērķi pakāpeniski atjaunot un uzturēt zivju krājumu populācijas virs biomasas līmeņiem, kas spēj nodrošināt maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu, pat tad, ja noteiktais termiņš turpinās līdz 2031. gadam, un mērķi nodrošināt tādus apstākļus, lai zvejas un apstrādes nozare un darbības uz sauszemes, kas saistītas zvejniecību, būtu ekonomiski dzīvotspējīgas un konkurētspējīgas, vienlaikus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 28. panta 1. un 2. punktu, 29. un 33. pantu veicinot vienlīdzīgus konkurences apstākļus Savienības operatoriem.

(6)Atjaunošanas plānā ir ņemtas vērā dažādu zvejas rīku un zvejas paņēmienu īpatnības. Īstenojot atjaunošanas plānu, Savienībai un dalībvalstīm būtu jācenšas veicināt piekrastes zvejas darbības un zvejas rīkus un paņēmienus, kas ir selektīvi un kam ir samazināta ietekme uz vidi, tostarp rīkus un paņēmienus, ko izmanto tradicionālajā un nerūpnieciskajā zvejā, tādējādi palīdzot nodrošināt pietiekami augstu dzīves līmeni vietējām tautsaimniecībām.

(7)Ar Regulu (ES) Nr. 1380/2013 tiek ieviests minimālā saglabāšanas references izmēra jēdziens. Lai nodrošinātu konsekvenci, ICCAT minimālā izmēra jēdziens būtu jātransponē Savienības tiesību aktos kā minimālais saglabāšanas references izmērs.

(8)Saskaņā ar ICCAT Ieteikuma 16-05 17. punktu arī Vidusjūrā nozvejotas zobenzivis, kas ir mazākas par minimālo saglabāšanas references izmēru, būs jāizmet, tiklīdz būs pārsniegti piezvejas limiti, ko dalībvalstis noteikušas savos gada zvejas plānos. Lai Savienība izpildītu starptautiskās saistības, kas tai ir noteiktas ICCAT, Deleģētajā regulā (ES) 2018/191 ir paredzētas atkāpes no Vidusjūras zobenzivs izkraušanas pienākuma saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 2. punktu. Ar Deleģēto regulu (ES) 2018/191 īsteno dažus noteikumus, kas paredzēti ICCAT Ieteikumā 16-05, kurš nosaka pienākumu izmest uz kuģiem esošās zobenzivs nozvejas, kas pārsniedz tiem iedalīto kvotu un/vai atļauto piezveju maksimālo apjomu. Minētās deleģētās regulas darbības joma ietver kuģus, kas iesaistījušies atpūtas zvejā.

(9)Ņemot vērā, ka ar atjaunošanas plānu tiks īstenots ICCAT Ieteikums 16-05, Regulas (ES) 2017/2107 noteikumi, kas attiecas uz zobenzivi Vidusjūrā, būtu jāsvītro.

(10)Attiecībā uz zvejas darbībām ar dreifējošiem tīkliem iepriekš noticis straujš pieaugums zvejas piepūles un selektivitātes nepietiekamības ziņā. Minēto darbību nekontrolēta izvēršana rada nopietnu risku mērķsugām, un ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1239/98 18 šos zvejas rīkus aizliegts izmantot, lai zvejotu tālu migrējošās zivis, tostarp zobenzivis.

(11)Lai nodrošinātu atbilstību KZP, Savienībā ir pieņemti tiesību akti, ar ko izveido kontroles, inspekcijas un noteikumu izpildes sistēmu, kas ietver cīņu pret nelegālu, nereģistrētu un neregulētu (NNN) zveju. Konkrētāk, ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1224/2009 19 ir izveidota Savienības kontroles, inspekcijas un noteikumu izpildes sistēma, kurā izmanto globālu un integrētu pieeju, lai nodrošinātu atbilstību visiem KZP noteikumiem. Komisijas Īstenošanas regulā (ES) Nr. 404/2011 20 ir noteikti sīki izstrādāti noteikumi par to, kā īstenojama Regula (EK) Nr. 1224/2009. Ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1005/2008 21 ir izveidota Kopienas sistēma, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu NNN zveju. Minētās regulas jau ietver virkni pasākumu, kas noteikti ICCAT Ieteikumā 16-05. Tāpēc minētie noteikumi šajā regulā nav jāiekļauj.

(12)Fraktēšanas līgumos attiecības starp kuģa īpašnieku, fraktētāju un karoga valsti bieži ir neskaidras, un daži NNN zvejā iesaistīti zvejnieki izvairās no kontrolēm, ļaunprātīgi izmantojot zvejas kuģu fraktēšanas līgumus. Regulā (ES) 2016/1627 22 , ar ko izveido daudzgadu plānu zilās tunzivs krājumu atjaunošanai Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā, fraktēšana ir aizliegta. Tāpēc, lai aizsargātu atjaunojamo krājumu un nodrošinātu saskanību ar Savienības tiesību aktiem, ir lietderīgi Vidusjūras zobenzivs daudzgadu atjaunošanas plānā kā preventīvu pasākumu pieņemt līdzīgu aizliegumu.

(13)Ar Savienības tiesību aktiem būtu jāīsteno ICCAT ieteikumi, lai radītu Savienības un trešo valstu zvejniekiem līdzvērtīgus apstākļus un nodrošinātu to, ka šādi noteikumi ir visiem pieņemami.

(14)Lai Savienības tiesību aktos ātri iestrādātu turpmākus ICCAT ieteikumu grozījumus, attiecībā uz šīs regulas pielikumu un 34. panta 1. punkta noteikumu grozīšanu būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu 23 . Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(15)Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas noteikumu īstenošanai, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras attiecībā uz gada ziņojumu par šīs regulas īstenošanu, kuru iesniedz dalībvalstis. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 24 .

(16)Deleģētie akti un īstenošanas akti, kas paredzēti šajā regulā, neskar turpmāku ICCAT ieteikumu ieviešanu Savienības tiesību aktos, izmantojot parasto likumdošanas procedūru.

(17)Saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1967/2006 25 II pielikumu maksimālais āķu skaits, kurus specializētajā zobenzivs zvejā kuģis drīkst ievietot vai turēt uz kuģa, ir 3500 āķu, taču saskaņā ar ICCAT Ieteikumu 16-05 — 2500 āķu. Lai minēto ieteikumu pienācīgi īstenotu Savienības tiesību aktos, ir attiecīgi jāgroza Padomes Regula (EK) Nr. 1967/2006.

(18)Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/2107 26 III nodaļas 2. iedaļā noteikti daži tehniski un kontroles pasākumi attiecībā uz zobenzivi Vidusjūrā. Ar ICCAT Ieteikumu 16-05 pieņemtie krājuma atjaunošanas pasākumi, kuri tiek transponēti ar šo regulu, ir stingrāki vai precīzāki un dod iespēju krājumu atjaunot. Tāpēc Regulas (ES) 2017/2107 III nodaļas 2. iedaļa būtu jāsvītro un jāaizstāj ar šajā regulā noteiktajiem pasākumiem,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I SADAĻA
VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants
Priekšmets

Ar šo regulu nosaka vispārīgus noteikumus par to, kā Savienībai īstenot Starptautiskās Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisijas (ICCAT) ieteikto daudzgadu plānu zobenzivs (Xiphias gladius) krājuma atjaunošanai Vidusjūrā, kura darbība sākas 2017. gadā un beidzas 2031. gadā (“atjaunošanas plāns”).

2. pants
Darbības joma

Šo regulu piemēro:

a)    Savienības zvejas kuģiem un atpūtas zvejā iesaistītiem Savienības kuģiem, kas:

i)zvejo zobenzivi ICCAT konvencijas apgabalā Vidusjūrā
vai

ii)pārkrauj citā kuģī — arī ārpus ICCAT konvencijas apgabala — Vidusjūrā nozvejotas zobenzivis; 

b)    trešo valstu zvejas kuģiem un atpūtas zvejā iesaistītiem trešo valstu kuģiem, kas zvejo zobenzivi Savienības ūdeņos Vidusjūrā;

c)    trešo valstu kuģiem, kurus inspicē dalībvalstu ostās un uz kuriem ir Vidusjūrā nozvejotas zobenzivis vai no Vidusjūrā nozvejotām zobenzivīm iegūti zvejas produkti, kas nav iepriekš izkrauti vai pārkrauti citā kuģī ostā.

3. pants
Mērķis

Atkāpjoties no Regulas (ES) Nr. 1380/2013 2. panta 2. punkta, šīs regulas mērķis ir vēlākais līdz 2031. gadam sasniegt tādu zobenzivs Vidusjūras krājuma biomasu, kas ar vismaz 60 % varbūtību atbilst maksimālajam ilgtspējīgas ieguves apjomam.

4. pants
Saistība ar citiem Savienības tiesību aktiem

Šīs regulas noteikumus piemēro papildus noteikumiem, kas paredzēti turpmāk uzskaitītajās regulās, vai tajās paredzētajos gadījumos atkāpjoties no tām:

(1)Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009 27 , ar ko izveido Savienības kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem;

(2)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/2403 28 par ārējo zvejas flotu ilgtspējīgu pārvaldību;

(3)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/2107 29 , ar ko nosaka pārvaldības, saglabāšanas un kontroles pasākumus, kuri piemērojami Starptautiskās Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisijas (ICCAT) konvencijas apgabalā.

5. pants
Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

(1)“zvejas kuģis” ir jebkurš kuģis, kas aprīkots dzīvo jūras bioloģisko resursu komerciālai izmantošanai;

(2)“Savienības zvejas kuģis” ir zvejas kuģis, kas kuģo ar dalībvalsts karogu un ir reģistrēts Savienībā;

(3)“ICCAT konvencijas apgabals” ir visi Atlantijas okeāna ūdeņi un blakusesošās jūras;

(4)“Vidusjūra” ir Vidusjūras ūdeņi uz austrumiem no 5°36′ rietumu garuma meridiāna;

(5)“Puses” ir ICCAT konvencijas līgumslēdzējas puses, sadarbīgas puses, kas nav līgumslēdzējas puses, un sadarbīgi subjekti vai zvejniecības subjekti;

(6)“zvejas atļauja” ir atļauja, kas izdota Savienības zvejas kuģim un dod tam tiesības, ievērojot īpašus nosacījumus, veikt konkrētas zvejas darbības noteiktā laikposmā, konkrētā apgabalā vai konkrētā zvejniecībā;

(7)“īpašā zvejas atļauja” ir atļauja, kas izdota Savienības zvejas kuģim un dod tam tiesības, ievērojot īpašus nosacījumus, ar konkrētiem zvejas rīkiem veikt konkrētas zvejas darbības noteiktā laikposmā, konkrētā apgabalā un konkrētā zvejniecībā;

(8)“zvejas iespēja” ir ar nozvejas apjomu un/vai zvejas piepūli skaitliski izteiktas juridiskas tiesības zvejot;

(9)“krājums” ir konkrētā pārvaldības apgabalā sastopami jūras bioloģiskie resursi;

(10)“zvejas produkti” ir jebkādā zvejas darbībā iegūti ūdens organismi vai no tiem iegūti produkti;

(11)“izmetumi” ir nozveja, kuru atlaiž atpakaļ jūrā;

(12)“atpūtas zveja” ir nekomerciālas zvejas darbības, kurās dzīvos jūras bioloģiskos resursus izmanto atpūtai, tūrismam vai sportam;

(13)“kuģu satelītnovērošanas sistēmas dati” ir zvejas kuģa identifikācijas, ģeogrāfiskās pozīcijas, datuma, laika, kursa un ātruma dati, kurus uz zvejas kuģiem uzstādītas satelītnovērošanas iekārtas pārraida karoga valsts zvejas uzraudzības centram;

(14)“izkraušana” ir jebkura zvejas produktu daudzuma sākotnējā izkraušana no zvejas kuģa uz sauszemes;

(15)“pārkraušana citā kuģī” ir visu uz kuģa esošo zvejas produktu vai to daļas pārkraušana citā kuģī;

(16)“fraktēšana” ir vienošanās, saskaņā ar kuru zvejas kuģi, kas kuģo ar dalībvalsts karogu, uz noteiktu laiku nolīgst citas dalībvalsts vai trešās valsts operators, nemainot kuģa karogu;

(17)“lielizmēra kuģi zvejai ar pelaģiskajām āķu jedām” ir tādi kuģi zvejai ar pelaģiskajām āķu jedām, kuru lielākais garums pārsniedz 24 metrus;

(18)“āķu jeda” ir zvejas rīks, kas sastāv no pamatauklas, kam piestiprinātas daudzas īsākas atzaru auklas, kuru galā ir āķis un kuru garums un izvietojuma blīvums ir atkarīgs no zvejas mērķsugas;

(19)“āķis” ir saliekts un uzasināts tērauda stieples gabals;

(20)“makšķerrīks” ir zvejas aukla, kas piestiprināta pie kāta, ko izmanto makšķernieki, un kas uztīta uz rotējoša mehānisma (spoles), kuru izmanto auklas tīšanai.

II SADAĻA
PĀRVALDĪBA, TEHNISKI SAGLABĀŠANAS PASĀKUMI UN KONTROLE

1. NODAĻA
Pārvaldības pasākumi

6. pants
Zvejas piepūle

1.Katra dalībvalsts veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu to, ka tās karoga zvejas kuģu zvejas piepūle ir samērīga ar zvejas iespējām, kas attiecīgajai dalībvalstij pieejamas attiecībā uz zobenzivi Vidusjūrā.

2.Neizmantoto kvotu pārnešana ir aizliegta.

7. pants
Zvejas iespēju iedalīšana

1.Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 17. pantu dalībvalstis, iedalot tām pieejamās zvejas iespējas, piemēro pārredzamus un objektīvus kritērijus, tostarp kritērijus, kas attiecas uz vidi, sociālo jomu un ekonomiku, un tās arī cenšas taisnīgi sadalīt valstu kvotas starp dažādiem flotes segmentiem, ņemot vērā tradicionālo un nerūpniecisko zveju, un paredzēt stimulus Savienības zvejas kuģiem, kuri izmanto selektīvus zvejas rīkus vai zvejas paņēmienus ar samazinātu ietekmi uz vidi.

2.Katra dalībvalsts paredz zobenzivs piezveju zobenzivs kvotas robežās un informē par to Komisiju tad, kad nosūta savu zvejas plānu saskaņā ar 9. pantu. Šāds noteikums nodrošina to, ka visas nedzīvās zivis tiek atvilktas no kvotas.

8. pants
Kapacitātes limiti

1.Atjaunošanas plāna darbības laikā zvejas kuģiem piemēro kapacitātes limitu, ko nosaka pēc zvejas rīku tipa. Katrā zvejas rīka tipa grupā dalībvalstis to zvejas kuģu skaitu, kuri kuģo ar to karogu un kuriem atļauts zvejot zobenzivi Vidusjūrā, ierobežo, izmatojot kādu no šādiem kritērijiem, atkarībā no tā, kurš nodrošina mazāku skaitu:

(a)to kuģu vidējais skaits gadā, kuri laikposmā no 2013. līdz 2016. gadam zvejojuši, paturējuši uz kuģa, pārkrāvuši citā kuģī, transportējuši vai izkrāvuši Vidusjūras zobenzivis,
vai

(b)to kuģu skaits, kuri 2016. gadā zvejojuši, paturējuši uz kuģa, pārkrāvuši citā kuģī, transportējuši vai izkrāvuši Vidusjūras zobenzivis.

2.Dalībvalstis 1. punktā minētajam kapacitātes limitam 2018.–2019. gadā drīkst piemērot 5 % pielaidi.

3.Dalībvalstis katru gadu līdz 15. februārim informē Komisiju par pasākumiem, ko tās veikušas, lai ierobežotu to zvejas kuģu skaitu, kuri kuģo ar to karogu un kuriem atļauts zvejot zobenzivi Vidusjūrā.

9. pants
Gada zvejas plāni

1.Dalībvalstis katru gadu līdz 1. martam iesniedz Komisijai savus zvejas plānus. Šādi plāni ir saskaņā ar ICCAT “Vadlīnijām par datu un informācijas nosūtīšanu”, un tajos iekļauj detalizētu informāciju par Vidusjūras zobenzivs kvotu, kas iedalīta atkarībā no zvejas rīka tipa, tostarp atpūtas zvejai (attiecīgā gadījumā) un piezvejai.

2.Komisija apkopo 1. punktā minētos plānus un iekļauj tos Savienības zvejas plānā. Komisija katru gadu līdz 15. martam nosūta Savienības zvejas plānu ICCAT sekretariātam.

2. NODAĻA
Tehniski saglabāšanas pasākumi

1. iedaļa
Zvejas sezonas

10. pants
Zvejas aizlieguma sezonas

1.    Katru gadu no 1. janvāra līdz 31. martam zobenzivis Vidusjūrā nezvejo (ne specializētajā zvejā, ne piezvejā), nepatur uz kuģa, nepārkrauj citā kuģī un neizkrauj.

2.Lai aizsargātu zobenzivis Vidusjūrā, katru gadu no 1. oktobra līdz 30. novembrim kuģiem, kuri Vidusjūrā veic garspuru tunzivs (Thunnus alalunga) specializēto zveju ar āķu jedām, piemēro aizlieguma periodu.

3.Dalībvalstis uzrauga 1. un 2. punktā minēto aizliegumu ievērošanas efektivitāti un katru gadu vismaz divus mēnešus un 15 dienas pirms ICCAT gadskārtējās sanāksmes iesniedz Komisijai visu attiecīgo informāciju par kontroli un inspekcijām, kas īstenotas iepriekšējā gadā, lai nodrošinātu atbilstību minētajiem punktiem. Komisija katru gadu vismaz divus mēnešus pirms ICCAT gadskārtējās sanāksmes pārsūta šo informāciju ICCAT sekretariātam.

2. iedaļa
Minimālais saglabāšanas references izmērs, nejauša nozveja un piezveja

11. pants
Vidusjūras zobenzivs minimālais saglabāšanas references izmērs

1.Atkāpjoties no Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punkta, ir aizliegts zvejot kā mērķsugu, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, izkraut, transportēt, uzglabāt, pārdot, izlikt vai piedāvāt pārdošanai tādu zobenzivju nozvejas un piezvejas (tostarp atpūtas zvejā gūtas nozvejas un piezvejas), kuru: 

(a)garums no apakšžokļa līdz astes spuras sazarojuma vietai ir mazāks nekā 100 cm
vai

(b)svars ir mazāks nekā 11,4 kg (dzīvsvars) vai 10,2 kg (atžaunotas un izķidātas).

2.Paturēt uz kuģa, izkraut, pārkraut citā kuģī vai transportēt pirmo reizi pēc izkraušanas drīkst tikai nesadalītus zobenzivs īpatņus, kuriem nav atdalītas nekādas ārējās daļas, vai atžaunotus un izķidātus īpatņus.

12. pants
Par minimālo saglabāšanas references izmēru mazāku zobenzivju nejaušas piezvejas

Neatkarīgi no 11. panta 1. punkta nozvejotājkuģi, kas aktīvi zvejo zobenzivi, drīkst paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, pārvietot, izkraut, transportēt, uzglabāt, pārdot, izlikt vai piedāvāt pārdošanai nejauši nozvejotas zobenzivis, kas ir mazākas par minimālo saglabāšanas references izmēru, ar noteikumu, ka šādas nozvejas nepārsniedz 5 % no šādu kuģu kopējā zobenzivs nozvejas svara vai nozvejoto zobenzivju skaita.

13. pants
Piezvejas

1.Zobenzivs piezvejas jebkurā laikā pēc zvejas darbības nepārsniedz kopējo uz kuģa esošo nozveju (svara vai īpatņu skaita izteiksmē), kas gūta zvejā ar āķu jedām.

2.Atkāpjoties no Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punkta, nozvejotājkuģi, kuri aktīvi nezvejo zobenzivi, nepatur uz kuģa zobenzivis, kas pārsniedz piezvejas limitu, ko dalībvalstis savos gada zvejas plānos nosaka attiecībā uz kopējās uz kuģa esošās zobenzivs nozvejas svaru vai nozvejoto īpatņu skaitu.

3.Atkāpjoties no Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punkta, vienam kuģim atpūtas zvejā ir aizliegts nozvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut vairāk par vienu zobenzivi dienā. Dalībvalstis veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu un atvieglotu atpūtas zvejā nozvejotu dzīvu zobenzivju atbrīvošanu. 

4.Atkāpjoties no Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punkta, ja karoga dalībvalstij iedalītā kvota ir pilnībā apgūta, visas dzīvas nozvejotās zobenzivis atbrīvo. 

5.Ja karoga dalībvalstij iedalītā kvota ir pilnībā apgūta, nedzīvas zobenzivis izkrauj nesadalītas un neapstrādātas, tās konfiscē un ar tām veic atbilstošas turpmākas darbības. Dalībvalstis katru gadu Komisijai sniedz informāciju par šādu nedzīvu zobenzivju daudzumu, un Komisija šo informāciju pārsūta ICCAT sekretariātam saskaņā ar 21. pantu.

3. iedaļa
Zvejas rīku tehniskie parametri

14. pants
Zvejas rīku tehniskie parametri

1.Maksimālais āķu skaits, kurus specializētajā Vidusjūras zobenzivju zvejā kuģis drīkst ievietot vai turēt uz kuģa, ir 2500 āķu.

2.Atkāpjoties no 1. punkta, ja reiss ir ilgāks par 2 dienām, uz zvejas kuģa drīkst atrasties vēl 2500 neaprīkotu rezerves āķu.

3.Āķa augstums ir ne mazāks par 7 cm.

4.Pelaģisko āķu jedu garums nepārsniedz 30 jūras jūdzes (55,56 km).

3. NODAĻA
Kontroles pasākumi

1. iedaļa
Kuģu reģistrs

15. pants
Zvejas atļaujas

1.Atļaujas zvejot zobenzivi Vidusjūrā dalībvalstis izdod saskaņā ar Regulas (ES) 2017/2403 noteikumiem šādiem sava karoga kuģiem:

(a)zvejas kuģiem, kuri veic specializēto zobenzivs zveju Vidusjūrā;

(b)zvejas kuģiem, kuri Vidusjūrā gūst zobenzivs piezvejas;

(c)kuģiem, kuri iesaistījušies atpūtas zvejā.

2.Dalībvalstis izdod īpašu zvejas atļauju Savienības zvejas kuģiem, kuri Vidusjūrā veic zobenzivs specializēto zveju ar harpūnām vai pelaģiskajām āķu jedām.

3.Zvejot kā mērķsugu, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, transportēt, apstrādāt vai izkraut Vidusjūras zobenzivis atļauts tikai Savienības kuģiem, kas iekļauti ICCAT kuģu reģistrā saskaņā ar 16. un 17. pantā noteikto procedūru.

4.Lai ICCAT atļautu dalībvalstu atļauju saņēmušiem lielizmēra zvejas kuģiem zvejot kā mērķsugu, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut tunzivis un tunzivjveidīgo sugu zivis, tos reģistrē ICCAT kārtotajā to kuģu reģistrā, kuru lielākais garums pārsniedz 20 metrus.

16. pants
Informācija par kuģiem, kuri kārtējā gadā drīkst zvejot zobenzivi un garspuru tunzivi

1.Katru gadu dalībvalstis formātā, kas noteikts ICCAT “Vadlīnijās par datu un informācijas nosūtīšanu”, Komisijai elektroniski iesniedz:

a)līdz 1. janvārim — informāciju par nozvejotājkuģiem, kuri kuģo ar to karogu un kuriem atļauts nozvejot Vidusjūras zobenzivis, tostarp piezvejā un atpūtas zvejā. Komisija katru gadu līdz 15. janvārim nosūta minēto informāciju ICCAT sekretariātam;

b)līdz 1. martam — informāciju par nozvejotājkuģiem, kuri kuģo ar to karogu un kuriem atļauts veikt garspuru tunzivs specializēto zveju Vidusjūrā. Komisija katru gadu līdz 15. martam nosūta minēto informāciju ICCAT sekretariātam.

2.Informācijā par 1. punkta a) un b) apakšpunktā minētajiem nozvejotājkuģiem norāda kuģa vārdu un Savienības flotes reģistra numuru (CFR), kas definēts Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2017/218 par Savienības zvejas flotes reģistru 30 I pielikumā.

3.Papildus 2. punktā minētajai informācijai dalībvalstis vēlākais 30 dienu laikā paziņo Komisijai par papildinājumiem, svītrojumiem vai izmaiņām 1. punktā minētajā informācijā par nozvejotājkuģiem. Komisija vēlākais 45 dienu laikā pēc minēto nozvejotājkuģu informācijas papildināšanas, svītrošanas vai grozīšanas dienas par šādu rīcību informē ICCAT sekretariātu.

4.Saskaņā ar Regulas (ES) 2017/2403 7. panta 6. punktu Komisija, ja vajadzīgs, gada laikā groza 1. punktā minēto informāciju par nozvejotājkuģiem, iesniedzot atjauninātu informāciju ICCAT sekretariātam.

17. pants
Zinātniskā informācija par kuģiem, kuriem iepriekšējā gadā bija atļauts veikt zobenzivs specializēto zveju Vidusjūrā, izmantojot harpūnas vai pelaģiskās āķu jedas

1.Dalībvalstis katru gadu līdz 30. jūnijam elektroniski iesniedz Komisijai šādu informāciju par nozvejotājkuģiem, kuri kuģo ar to karogu un kuriem iepriekšējā gadā bija atļauts veikt zobenzivs specializēto zveju Vidusjūrā, izmantojot pelaģiskās āķu jedas vai harpūnas:

(a)kuģa vārds (ja vārda nav, norāda reģistra numuru bez valsti apzīmējošā koda);

(b)Savienības flotes reģistra numurs, kas definēts Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2017/218 I pielikumā;

(c)numurs ICCAT reģistrā.

2.Informāciju, kas minēta 1. punktā, iesniedz formātā, kas noteikts ICCAT “Vadlīniju par datu un informācijas nosūtīšanu” jaunākajā redakcijā.

3.Komisija katru gadu līdz 31. jūlijam nosūta minēto informāciju ICCAT sekretariātam.

2. iedaļa
Uzraudzība un pārraudzība

18. pants
Kuģu satelītnovērošanas sistēma

1.Uz Savienības zvejas kuģiem, kuri iekļauti ICCAT kuģu reģistrā un kuriem atļauts zvejot zobenzivi Vidusjūrā, un uz trešo valstu kuģiem, kuriem atļauts zvejot zobenzivi Savienības ūdeņos Vidusjūrā un kuru lielākais garums pārsniedz 12 metrus, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 9. pantu ir uzstādīta pilnībā funkcionējoša ierīce, kas, regulāros intervālos pārraidot pozīcijas datus, ļauj automātiski noteikt kuģa atrašanās vietu un identificēt to ar kuģu satelītnovērošanas sistēmas (VMS) palīdzību.

2.Kontroles vajadzībām VMS datu pārraidīšanu no nozvejotājkuģiem, kuriem atļauts zvejot zobenzivi Vidusjūrā, nepārtrauc, kad kuģi ir ostā.

3.Dalībvalstis nodrošina, ka to zvejas uzraudzības centri reāllaikā un https data feed formātā pārsūta Komisijai un tās izraudzītai struktūrai VMS ziņojumus, kas saņemti no zvejas kuģiem, kuri kuģo ar to karogu. Komisija minētos ziņojumus elektroniski nosūta ICCAT sekretariātam.

4.Dalībvalstis nodrošina to, ka:

(a)VMS ziņojumus no zvejas kuģiem, kas kuģo ar to karogu, vismaz reizi divās stundās pārsūta Komisijai;

(b)VMS tehniskas kļūmes gadījumā alternatīvus ar to karogu kuģojoša zvejas kuģa ziņojumus, kas saņemti saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 404/2011 25. panta 1. punktu, pārsūta Komisijai 24 stundu laikā pēc tam, kad tos saņēmuši attiecīgo dalībvalstu zvejas uzraudzības centri;

(c)lai izvairītos no dublēšanas, Komisijai pārsūtītos ziņojumus numurē saņemšanas secībā (ar unikālu identifikatoru);

(d)Komisijai pārsūtītie ziņojumi ir saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 404/2011 24. panta 3. punktu.

5.Katra dalībvalsts veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu to, ka visi ziņojumi, kas darīti pieejami tās inspekcijas kuģiem, tiktu uzskatīti par konfidenciāliem un izmantoti tikai jūrā veiktas inspekcijas darbībām.

19. pants
Savienības zvejas kuģu fraktēšana

Savienības zvejas kuģu fraktēšana zobenzivs zvejai Vidusjūrā ir aizliegta.

20. pants
Valsts novērotāju programmas attiecībā uz kuģiem zvejai ar pelaģiskajām āķu jedām

1.Katra karoga dalībvalsts, kurai ir Vidusjūras zobenzivs kvota, saskaņā ar šo pantu īsteno valsts novērotāju programmu attiecībā uz kuģiem, kuri Vidusjūrā veic zobenzivs specializēto zveju ar pelaģiskajām āķu jedām. Valsts novērotāju programma atbilst I pielikumā noteiktajiem minimālajiem standartiem.

2.Katra attiecīgā dalībvalsts nodrošina, ka uz vismaz 20 % kuģu, kuri Vidusjūrā veic zobenzivs specializēto zveju ar pelaģiskajām āķu jedām, ir izvietoti valsts zinātniskie novērotāji. Novērotāju klātbūtnes procentuālo daļu aprēķina pēc zvejas dienu skaita vai zvejas rīku ievietošanas reižu vai reisu skaita.

3.Atkāpjoties no 2. punkta, ja uz kuģiem, kuru lielākais garums ir mazāks nekā 15 metri, ārkārtēji drošības apsvērumi liedz atrasties novērotājam, dalībvalsts var izmantot alternatīvu zinātniskās uzraudzības pieeju. Šī alternatīvā pieeja nodrošina 2. punktā noteiktajai klātbūtnei pielīdzināmu analogu un garantē līdzvērtīgu datu vākšanu. Attiecīgā dalībvalsts bez liekas kavēšanās iesniedz Komisijai sīku informāciju par paredzēto alternatīvo pieeju.

4.Komisija šo informāciju par 3. punktā minēto alternatīvo pieeju tūlīt iesniedz izvērtēšanai ICCAT Pastāvīgajā pētniecības un statistikas komitejā. Pirms alternatīvo pieeju īstenošanas tās ICCAT gadskārtējā sanāksmē apstiprina ICCAT komisija.

5.Dalībvalstis izdod valsts novērotājiem oficiālu identifikācijas dokumentu.

6.Papildus I pielikumā noteiktajiem zinātnisko novērotāju uzdevumiem dalībvalstis prasa zinātniskajiem novērotājiem novērtēt un paziņot šādus datus par zobenzivi Vidusjūrā:

(a)mazizmēra īpatņu izmetumu apjoms;

(b)dzimumbriedumu sasniegušu īpatņu izmērs un vecums konkrētā reģionā;

(c)dzīvotnes izmantojums ar mērķi salīdzināt zobenzivju pieejamību dažādajām zvejniecībām, tostarp salīdzinājumi starp tradicionālajām un mezopelaģiskajām āķu jedām;

(d)ar mezopelaģiskajām āķu jedām veiktas zvejas ietekme uz nozvejas sastāvu, CPUE sērijām un nozveju sadalījumu pēc izmēra;

(e)ikmēneša aplēses par nārsta vecumu sasniegušu īpatņu un krājumu papildinošo mazuļu daļu nozvejās.

7.Dalībvalstis katru gadu līdz 30. jūnijam iesniedz Komisijai informāciju, kas savākta saskaņā ar savas valsts iepriekšējā gada zinātnisko novērotāju programmām. Komisija katru gadu līdz 31. jūlijam pārsūta minēto informāciju ICCAT sekretariātam.

3. iedaļa
Nozveju kontrole

21. pants
Nozveju reģistrēšana un ziņošana par tām

1.Katra tāda kuģa kapteinis, kam atļauts zvejot zobenzivi Vidusjūrā, kārto II pielikuma prasībām atbilstīgu zvejas žurnālu un iesniedz zvejas žurnāla informāciju karoga dalībvalstij.

2.Neskarot dalībvalstu ziņošanas pienākumus, kas noteikti Regulā (EK) Nr. 1224/2009, dalībvalstis nosūta Komisijai ceturkšņa ziņojumus par visām Vidusjūras zobenzivs nozvejām, ko guvuši atļauju saņēmušie kuģi, kas kuģo ar to karogu. Minētos ziņojumus nosūta ne vēlāk kā 15 dienu laikā pēc katra ceturkšņa perioda beigām (līdz katra gada 15. aprīlim, 15. jūlijam un 15. oktobrim un līdz nākamā gada 15. janvārim). Komisija līdz katra gada 30. aprīlim, 30. jūlijam un 30. oktobrim un līdz nākamā gada 30. janvārim nosūta minēto informāciju ICCAT sekretariātam.

3.Papildus 1. punktā minētajai informācijai dalībvalstis ik gadu līdz 30. jūnijam iesniedz Komisijai šādu informāciju par Savienības zvejas kuģiem, kuriem iepriekšējā gadā bija atļauts veikt zobenzivs specializēto zveju Vidusjūrā, izmantojot pelaģiskās āķu jedas vai harpūnas:

(a)ar zvejas darbībām saistīta informācija, kas pamatojas uz paraugu ņemšanu un attiecas uz visu floti, tostarp:

i)    zvejas periods (periodi) un kopējais kuģa zvejas dienu skaits gadā katrai mērķsugai un apgabalam;

ii)    kuģa veikto zvejas darbību ģeogrāfiskie apgabali (pēc ICCAT statistiskajiem taisnstūriem) katrai mērķsugai un apgabalam;

iii)    kuģa tips katrai mērķsugai un apgabalam;

iv)    kuģa izmantoto āķu skaits katrai mērķsugai un apgabalam;

v)    kuģa izmantoto āķu jedu vienību skaits katrai mērķsugai un apgabalam;

vi)    kopējais visu kuģa āķu jedu vienību garums katrai mērķsugai un apgabalam;

(b)nozveju dati, pēc iespējas precīzāk norādot nozvejas laiku un apgabalu, tostarp:

i)    attiecīgo nozveju sadalījums pēc izmēra un, ja iespējams, vecuma;

ii)    katra kuģa nozvejas un nozveju sastāvs;

iii)    zvejas piepūle (vidējais zvejas dienu skaits katram kuģim, vidējais āķu skaits katram kuģim, vidējais āķu jedu vienību skaits katram kuģim, vidējais kopējais āķu jedu garums katram kuģim).

4.Komisija katru gadu līdz 31. jūlijam pārsūta minēto informāciju ICCAT sekretariātam.

5.Informāciju, kas minēta 1., 2. un 3. punktā, iesniedz formātā, kas noteikts ICCAT “Vadlīniju par datu un informācijas nosūtīšanu” jaunākajā redakcijā.

22. pants
Informācija par kvotas apguvi un zvejas aizliegumu

1.Neskarot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 34. pantu, katra dalībvalsts nekavējoties informē Komisiju, kad tiek uzskatīts, ka zvejas rīka tipam iedalītās kvotas apguve ir sasniegusi 80 %.

2.Kad Vidusjūras zobenzivs kopējā nozveja ir sasniegusi 80 % no valsts kvotas, karoga dalībvalsts datus par nozvejām Komisijai nosūta katru nedēļu.

4. iedaļa
Izkraušana un pārkraušana citā kuģī

23. pants
Apstiprinātās ostas

1.Vidusjūrā gūtas zobenzivs nozvejas, tostarp piezvejas un atpūtas zvejā Vidusjūrā nozvejotas zobenzivis, kam nav piestiprināta 30. pantā minētā marķējuma zīme, izkrauj tikai apstiprinātās ostās.

2.Katra dalībvalsts apstiprina ostas, kurās veic 1. punktā minētos izkrāvumus, un norāda laiku un vietu, kad un kur atļauts veikt izkraušanu un pārkraušanu citā kuģī, kā arī minētajās ostās piemērojamās inspekcijas un pārraudzības procedūras.

3.Dalībvalstis katru gadu līdz 15. februārim nosūta Komisijai apstiprināto ostu sarakstu. Komisija katru gadu līdz 1. martam nosūta minēto informāciju ICCAT sekretariātam.

24. pants
Iepriekšēja paziņošana

1.To Savienības zvejas kuģu kapteiņiem, kuru lielākais garums ir 12 metru vai vairāk un kuri iekļauti šīs regulas 16. pantā minētajā kuģu sarakstā, piemēro Regulas (EK) Nr. 1224/2009 17. pantu. Regulas (EK) Nr. 1224/2009 17. pantā minēto iepriekšējo paziņojumu par ierašanos nosūta tās dalībvalsts (arī karoga dalībvalsts) vai tās Puses kompetentajai iestādei, kuras ostas vai izkraušanas iekārtas tie vēlas izmantot.

2.To Savienības zvejas kuģu kapteiņi, kuru lielākais garums ir mazāks par 12 metriem un kuri iekļauti 16. pantā minētajā kuģu sarakstā, vismaz četras stundas pirms paredzamā ostā ierašanās laika tās dalībvalsts (arī karoga dalībvalsts) vai tās Puses kompetentajai iestādei, kuras ostas vai izkraušanas iekārtas tie vēlas izmantot, paziņo šādu informāciju:

(a)paredzamais ierašanās laiks;

(b)aplēstais uz kuģa paturēto Vidusjūras zobenzivju daudzums;

(c)informācija par ģeogrāfisko apgabalu, kurā gūta nozveja.

3.Ostas dalībvalstu iestādes kārto uzskaiti par visiem kārtējā gada iepriekšējiem paziņojumiem.

25. pants
Pārkraušana citā kuģī

1.Savienības zvejas kuģiem, uz kuriem atrodas Vidusjūras zobenzivis, aizliegts jebkādos apstākļos jūrā veikt pārkraušanu citā kuģī.

2.Neskarot Regulas (ES) 2017/2107 51., 52., 54. un 57. pantu, zvejas kuģi Vidusjūras zobenzivis pārkrauj citā kuģī tikai apstiprinātās ostās.

5. iedaļa
Inspekcijas

26. pants
Gada inspekcijas plāni

1.Dalībvalstis katru gadu līdz 31. janvārim nosūta Komisijai savus gada inspekcijas plānus. Inspekcijas plānus sagatavo saskaņā ar:

(a)Komisijas Īstenošanas lēmumā (ES) 2018/17 31 noteiktajiem mērķiem, prioritātēm, procedūrām un inspekcijas darbību kritērijiem;

(b)valsts kontroles rīcības programmu attiecībā uz Vidusjūras zobenzivīm, kas izveidota saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 46. pantu.

2.Komisija apkopo valstu inspekcijas plānus un iekļauj tos Savienības inspekcijas plānā. Plānu kopā ar 9. pantā minētajiem gada zvejas plāniem Komisija nosūta ICCAT sekretariātam apstiprināšanai ICCAT.

27. pants
ICCAT kopīgās starptautiskās inspekcijas shēma

1.Kopīgās starptautiskās inspekcijas darbības veic saskaņā ar ICCAT kopīgās starptautiskās inspekcijas shēmu (“ICCAT shēma”), kas izklāstīta III pielikumā.

2.Dalībvalstis, kuru zvejas kuģiem ir atļauts zvejot zobenzivi Vidusjūrā, norīko inspektorus un veic inspekcijas jūrā saskaņā ar ICCAT shēmu. Komisija vai tās izraudzīta struktūra var norīkot Savienības inspektorus darbam ICCAT shēmā.

3.Ja vairāk nekā 50 vienas dalībvalsts karoga zvejas kuģu vienlaikus ir iesaistījušies zobenzivs zvejā konvencijas apgabalā Vidusjūrā, minētā dalībvalsts norīko inspekcijas kuģi veikt inspekciju un kontroli Vidusjūrā uz visu laiku, kamēr tajā atrodas minētie kuģi. Minēto pienākumu uzskata par izpildītu arī, ja dalībvalstis sadarbojas, lai kopīgi nodrošinātu inspekcijas kuģi, vai ja Vidusjūrā ir izvietots Savienības inspekcijas kuģis.

4.Komisija vai tās izraudzīta struktūra koordinē pārraudzības un inspekcijas darbības Savienībā. Komisija kopā ar attiecīgo dalībvalsti var izstrādāt kopīgas inspekcijas programmas, lai Savienība varētu izpildīt ICCAT shēmā noteiktos pienākumus. Dalībvalstis, kuru zvejas kuģi ir iesaistījušies zobenzivs zvejniecībā Vidusjūrā, pieņem pasākumus, kas vajadzīgi, lai veicinātu minēto programmu īstenošanu, jo īpaši saistībā ar vajadzīgajiem cilvēkresursiem un materiālajiem resursiem un laikposmiem un ģeogrāfiskajiem apgabaliem, kuros šie resursi jāizvieto.

5.Dalībvalstis katru gadu līdz 1. decembrim dara Komisijai zināmus inspektorus un inspekcijas kuģus, ko tās nākamā gada laikā plāno norīkot darbam ICCAT shēmā. Izmantojot minēto informāciju, Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm sagatavo gada plānu Savienības dalībai ICCAT shēmā un katru gadu līdz 1. janvārim nosūta to ICCAT sekretariātam.

28. pants
Inspekcijas, ko veic pārkāpumu gadījumā

1.Katra karoga dalībvalsts rīkojas saskaņā ar šā panta 2. punktu, ja tās karoga kuģis ir pārkāpis šīs regulas noteikumus.

2.Katra karoga dalībvalsts nodrošina, ka tās ostā tiek veikta fiziska inspekcija tās vadībā vai – kad tās karoga zvejas kuģis nav vienā no tās ostām – to veic cita persona, kuru norīkojusi karoga dalībvalsts.

4. NODAĻA
Atpūtas zveja

29. pants
Pārvaldības pasākumi

1.Katra dalībvalsts paredz atpūtas zvejas kvotu savas valsts kvotas robežās un informē par to Komisiju tad, kad nosūta savu zvejas plānu saskaņā ar 9. pantu. Šāds noteikums nodrošina to, ka visas nedzīvās zivis tiek atvilktas no kvotas.

2.Vienam kuģim atpūtas zvejā ir aizliegts nozvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut vairāk par vienu zobenzivi dienā.

3.Dalībvalstis veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai maksimāli nodrošinātu atpūtas zvejā nozvejotu dzīvu zobenzivju atbrīvošanu.

4.Atpūtas zvejā Vidusjūrā nozvejotas zobenzivis aizliegts pārdot vai citādi tirgot.

30. pants
Kontroles pasākumi

1.Atpūtas zvejā nozvejot Vidusjūras zobenzivis atļauts tikai kuģiem, kas zvejo ar makšķerrīkiem.

2.Informācija par atļauju saņēmušajiem atpūtas zvejas kuģiem, kuru nosūta ICCAT sekretariātam saskaņā ar 16. panta 1. punkta a) apakšpunktu, ietver:

a)kuģa vārdu (ja vārda nav, norāda reģistra numuru bez valsti apzīmējošā koda);

b)Savienības flotes reģistra numuru, kas definēts Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2017/218 I pielikumā;

c)kuģa iepriekšējo vārdu (attiecīgā gadījumā);

d)kuģa lielāko garumu;

e)zvejas kuģa īpašnieka(-u) un operatora(-u) vārdu, uzvārdu vai nosaukumu, adresi.

3.Nozvejas datus, tostarp katras atpūtas zvejā Vidusjūrā nozvejotās, uz kuģa paturētās un izkrautās zobenzivs dzīvsvaru un garumu (no apakšžokļa līdz astes spuras sazarojuma vietai), reģistrē un paziņo saskaņā ar 21. pantu.

4.Vidusjūrā nozvejotas zobenzivis drīkst izkraut tikai nesadalītas vai atžaunotas un izķidātas un vai nu apstiprinātā ostā saskaņā ar 23. pantu, vai ar katram īpatnim piestiprinātu marķējuma zīmi. Uz katras marķējuma zīmes ir unikāls valsts numurs, un tās ir nodrošinātas pret viltošanu.

5.Dalībvalstis šīs regulas piemērošanas nolūkā izveido iezīmēšanas programmu un šādas programmas specifikācijas iekļauj šīs regulas 9. pantā minētajos gada zvejas plānos.

6.Dalībvalstis atļauj izmantot marķējuma zīmes tikai tad, ja summārie nozvejas apjomi nepārsniedz tām iedalīto kvotu.

7.Dalībvalstis katru gadu divus mēnešus un 15 dienas pirms ICCAT gadskārtējās sanāksmes nosūta Komisijai gada ziņojumu par iezīmēšanas programmas īstenošanu. Komisija apkopo no dalībvalstīm saņemto informāciju un katru gadu divus mēnešus pirms ICCAT gadskārtējās sanāksmes nosūta to ICCAT sekretariātam.

III SADAĻA
NOBEIGUMA NOTEIKUMI

31. pants
Gada ziņojums

1.Katru gadu līdz 15. septembrim dalībvalstis iesniedz Komisijai gada ziņojumu par to, kā tās īstenojušas šo regulu iepriekšējā kalendārajā gadā, un pēc vajadzības jebkādu papildu informāciju.

2.Gada ziņojumā ietver informāciju par pasākumiem, kas veikti, lai mazinātu piezvejas un Vidusjūras mazizmēra zobenzivju izmetumu apjomu, un par attiecīgiem pētījumiem minētajā jomā.

3.Komisija apkopo saskaņā ar 1. un 2. punktu saņemto informāciju un katru gadu līdz 15. oktobrim to pārsūta ICCAT sekretariātam.

4.Komisija var pieņemt īstenošanas aktus par sīki izstrādātām prasībām attiecībā uz šajā pantā minētā gada ziņojuma formātu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 36. pantā minēto pārbaudes procedūru.

32. pants
Pārskatīšana

Komisija līdz 2025. gada 31. decembrim ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par šajā regulā paredzētā Vidusjūras zobenzivs krājuma atjaunošanas plāna darbību.

33. pants
Finansēšana

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 508/2014 piemērošanas nolūkā daudzgadu plānu zobenzivs krājuma atjaunošanai Vidusjūrā uzskata par daudzgadu plānu Regulas (ES) Nr. 1380/2013 9. panta nozīmē.

34. pants
Grozījumu procedūra

1.Vajadzības gadījumā, lai Savienības tiesību aktos iestrādātu spēkā esošo ICCAT ieteikumu grozījumus vai papildinājumus, kuri kļūst Savienībai saistoši, un ciktāl grozījumi Savienības tiesību aktos nepārsniedz ICCAT ieteikumos norādīto, Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 35. pantu nolūkā grozīt:

(a)informācijas paziņošanas termiņus, kas noteikti 9. panta 1. un 2. punktā, 10. panta 3. punktā, 16. panta 1. un 3. punktā, 17. panta 1. un 3. punktā, 21. panta 2. un 3. punktā, 22. panta 2. punktā, 23. panta 3. punktā, 26. panta 1. punktā, 27. panta 5. punktā un 31. panta 1. un 3. punktā;

(b)aizlieguma periodus, kas paredzēti 10. panta 1. un 2. punktā;

(c)minimālo saglabāšanas references izmēru, kas noteikts 11. panta 1. punktā;

(d)pielaides līmeņus, kas minēti 12. un 13. pantā;

(e)zvejas rīku tehniskos parametrus 14. panta 1. un 4. punktā;

(f)kvotas apguves procentuālo daļu, kas noteikta 22. panta 1. un 2. punktā;

(g)informāciju par nozvejotājkuģiem, kas minēta 16. panta 2. punktā, 17. panta 1. punktā, 21. panta 1., 2., 3. un 4. punktā un 23. panta 3. punktā;

(h)šīs regulas I, II un III pielikumu.

2.Jebkādi grozījumi, kas pieņemti saskaņā ar 1. punktu, attiecas tikai un vienīgi uz attiecīgo ICCAT ieteikumu grozījumu un/vai papildinājumu ieviešanu Savienības tiesību aktos.

35. pants
Deleģēšanas īstenošana

1.Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.Pilnvaras pieņemt 34. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no šīs regulas spēkā stāšanās dienas. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 34. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5.Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.Saskaņā ar 34. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam vai Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

36. pants
Komiteju procedūra

Komisijai palīdz Zvejniecības un akvakultūras komiteja, kas izveidota ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 47. pantu. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

37. pants
Grozījumi Regulā (ES) 2017/2107

Regulas (ES) 2017/2107 20.–26. pantu svītro.

38. pants
Grozījumi Regulā (EK) Nr. 1967/2006

Regulas (EK) Nr. 1967/2006 II pielikumā 6. punkta 2. apakšpunktu aizstāj ar šādu:

–“2. 2 500 āķu uz vienu kuģi tiem kuģiem, kas domāti zobenzivju (Xyphias gladius) zvejai, ja šī suga pēc šķirošanas ir vismaz 70 % no loma dzīvsvara;”.

39. pants

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

(1)    Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1380/2013 par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK (OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp.).

(2)    Padomes 1998. gada 23. marta Lēmums 98/392/EK par Eiropas Kopienas parakstīto ANO 1982. gada 10. decembra Jūras tiesību konvenciju un 1994. gada 28. jūlija Nolīgumu par minētās konvencijas XI daļas īstenošanu (OV L 179, 23.6.1998., 1. lpp.).

(3)    Padomes 1986. gada 9. jūnija Lēmums 86/238/EEK par Kopienas pievienošanos Starptautiskajai konvencijai par tunzivju saglabāšanu Atlantijas okeānā, kas grozīta ar Protokolu, kurš pievienots Nobeiguma aktam, ko 1984. gada 10. jūlijā Parīzē ir parakstījuši minētās konvencijas pušu pilnvarotie (OV L 162, 18.6.1986., 33. lpp.).

(4)    ICCAT līgumslēdzējas puses, sadarbīgas puses, kas nav līgumslēdzējas puses, un sadarbīgi subjekti vai zvejniecības subjekti.

(5)    Komisijas 2017. gada 30. novembra Deleģētā regula (ES) 2018/191, ar ko attiecībā uz zobenzivs krājumu Vidusjūrā groza Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2015/98 par Starptautiskajā Konvencijā par Atlantijas tunzivju saglabāšanu paredzēto Savienības starptautisko saistību ieviešanu, kā minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 2. punktā (OV L 36, 9.2.2018., 13. lpp.).

(6)    Padomes 2017. gada 20. janvāra Regula (ES) 2017/127, ar ko 2017. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Savienības ūdeņos un – attiecībā uz Savienības zvejas kuģiem – konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi (OV L 24, 28.1.2017., 1. lpp.).

(7)    Padomes 2017. gada 25. jūlija Regula (ES) 2017/1398, ar ko Regulu (ES) 2017/127 groza attiecībā uz dažām zvejas iespējām (OV L 199, 29.7.2017., 2. lpp.).

(8)    OV L 409, 30.12.2006., 11. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar 2015. gada 28. oktobra Regulu (ES) 2015/2102 (OV L 308, 25.11.2015., 1. lpp.).

(9)    OV L 315, 30.11.2017., 1. lpp.

(10)    OV L 199, 29.7.2017., 2. lpp.

(11)    Padomes 2018. gada 23. janvāra Regula (ES) 2018/120, ar ko 2018. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Savienības ūdeņos un – attiecībā uz Savienības zvejas kuģiem – konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi, un ar ko groza Regulu (ES) 2017/127 (OV L 27, 31.1.2018., 1. lpp.).

(12)    Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 14. septembra Regula (ES) 2016/1627 par daudzgadu plānu zilās tunzivs krājumu atjaunošanai Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 302/2009 (OV L 252, 16.9.2016., 1. lpp.).

(13)    Padomes 2017. gada 20. janvāra Regula (ES) 2017/127, ar ko 2017. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Savienības ūdeņos un – attiecībā uz Savienības zvejas kuģiem – konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi (OV L 24, 28.1.2017., 1. lpp.).

(14)    Padomes 2017. gada 25. jūlija Regula (ES) 2017/1398, ar ko Regulu (ES) 2017/127 groza attiecībā uz dažām zvejas iespējām (OV L 199, 29.7.2017., 2. lpp.).

(15)    Padomes 2018. gada 23. janvāra Regula (ES) 2018/120, ar ko 2018. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Savienības ūdeņos un – attiecībā uz Savienības zvejas kuģiem – konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi, un ar ko groza Regulu (ES) 2017/127 (OV L 27, 31.1.2018., 1. lpp.).

(16)    Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1380/2013 par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK (OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp.).

(17)    ICCAT Ieteikums 16-05, kas pieņemts ICCAT gadskārtējā sanāksmē 2016. gadā un ar ko aizstāj Ieteikumu [13-04] un izveido daudzgadu plānu zobenzivs krājuma atjaunošanai Vidusjūrā.

(18)    Padomes 1998. gada 8. jūnija Regula (EK) Nr. 1239/98, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 894/97, ar kuru paredz dažus tehniskus pasākumus zvejas resursu saglabāšanai (OV L 171, 17.6.1998., 1. lpp.).

(19)    Padomes 2009. gada 20. novembra Regula (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, un groza Regulas (EK) Nr. 847/96, (EK) Nr. 2371/2002, (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 768/2005, (EK) Nr. 2115/2005, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007, (EK) Nr. 676/2007, (EK) Nr. 1098/2007, (EK) Nr. 1300/2008 un (EK) Nr. 1342/2008, un atceļ Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1627/94 un (EK) Nr. 1966/2006 (OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp.).

(20)    Komisijas 2011. gada 8. aprīļa Īstenošanas regula (ES) Nr. 404/2011, ar kuru pieņem sīki izstrādātus noteikumus par to, kā īstenojama Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem (OV L 112, 30.4.2011., 1. lpp.).

(21)    Padomes 2008. gada 29. septembra Regula (EK) Nr. 1005/2008, ar ko izveido Kopienas sistēmu, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju, un ar ko groza Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1936/2001 un (EK) Nr. 601/2004, un ar ko atceļ Regulas (EK) Nr. 1093/94 un (EK) Nr. 1447/1999 (OV L 286, 29.10.2008., 1. lpp.).

(22)    Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 14. septembra Regula (ES) 2016/1627 par daudzgadu plānu zilās tunzivs krājumu atjaunošanai Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 302/2009 (OV L 252, 16.9.2016., 1. lpp.).

(23)    Iestāžu 2016. gada 13. aprīļa nolīgums par labāku likumdošanas procesu (OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.).

(24)    Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regula (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

(25)    Padomes 2006. gada 21. decembra Regula (EK) Nr. 1967/2006, kas attiecas uz Vidusjūras zvejas resursu ilgtspējīgas izmantošanas pārvaldības pasākumiem un ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 2847/93, kā arī atceļ Regulu (EK) Nr. 1626/94 (OV L 409, 30.12.2006., 11. lpp.).

(26)    Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 15. novembra Regula (ES) 2017/2107, ar ko nosaka pārvaldības, saglabāšanas un kontroles pasākumus, kuri piemērojami Starptautiskās Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisijas (ICCAT) konvencijas apgabalā, un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1936/2001, (EK) Nr. 1984/2003 un (EK) Nr. 520/2007 (OV L 315, 30.11.2017., 1. lpp.).

(27)    Padomes 2009. gada 20. novembra Regula (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, un groza Regulas (EK) Nr. 847/96, (EK) Nr. 2371/2002, (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 768/2005, (EK) Nr. 2115/2005, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007, (EK) Nr. 676/2007, (EK) Nr. 1098/2007, (EK) Nr. 1300/2008 un (EK) Nr. 1342/2008, un atceļ Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1627/94 un (EK) Nr. 1966/2006 (OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp.).

(28)    Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 12. decembra Regula (ES) 2017/2403 par ārējo zvejas flotu ilgtspējīgu pārvaldību un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1006/2008 (OV L 347, 28.12.2017., 81. lpp.).

(29)    Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 15. novembra Regula (ES) 2017/2107, ar ko nosaka pārvaldības, saglabāšanas un kontroles pasākumus, kuri piemērojami Starptautiskās Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisijas (ICCAT) konvencijas apgabalā, un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1936/2001, (EK) Nr. 1984/2003 un (EK) Nr. 520/2007 (OV L 315, 30.11.2017., 1. lpp.).

(30)    OV L 34, 9.2.2017., 9. lpp.

(31)    Komisijas 2018. gada 5. janvāra Īstenošanas lēmums (ES) 2018/17, ar kuru groza Īstenošanas lēmumu 2014/156/ES, ar ko izveido īpašu kontroles un inspekcijas programmu zvejniecībām, kuras izmanto zilās tunzivs krājumus Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā, zobenzivs krājumus Vidusjūrā, un zvejniecībām, kuras izmanto sardīnes un anšova krājumus Adrijas jūras ziemeļu daļā (OV L 4, 9.1.2018., 20. lpp.).

EIROPAS KOMISIJA

Briselē,24.4.2018

COM(2018) 229 final

PIELIKUMS

dokumentam

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai

par daudzgadu plānu zobenzivs krājuma atjaunošanai Vidusjūrā un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1967/2006 un Regulu (ES) 2017/2107

ICCAT minimālie standarti attiecībā uz zvejas kuģu zinātnisko novērotāju programmām

I PIELIKUMS

ICCAT minimālie standarti attiecībā uz zvejas kuģu zinātnisko novērotāju programmām

Vispārīgi noteikumi

1. Šeit izklāstīti zvejas kuģu zinātnisko novērotāju programmu minimālie standarti, kas noteikti ICCAT Ieteikumā 16-14.

Novērotāju kvalifikācija

2. Neskarot SCRS ieteikto apmācību vai tehnisko kvalifikāciju, Puses nodrošina, ka to novērotājiem ir šāda minimālā kvalifikācija, kas nepieciešama darba uzdevumu izpildei:

a) pietiekamas zināšanas un pieredze, kas ļauj noteikt ICCAT sugas un zvejas rīku konfigurācijas;

b) spēja novērot un precīzi reģistrēt informāciju, kas jāvāc saskaņā ar programmu;

c) spēja veikt uzdevumus, kas noteikti 7. punktā;

d) spēja ievākt bioloģiskos paraugus;

e) atbilstoša minimālā apmācība par drošību un izdzīvošanu jūrā.

3. Turklāt, lai garantētu savas vietējās novērotāju programmas integritāti, Puses nodrošina, ka novērotāji:

a) nav novērojamā kuģa apkalpes locekļi;

b) nav novērojamā kuģa īpašnieka vai faktiskā īpašnieka darbinieki;

c) patlaban ir bez finansiālām vai labuma gūšanas interesēm novērojamajās zvejniecībās.

Novērotāju klātbūtne

4. Katra Puse savā vietējā novērotāju programmā nodrošina šādus elementus:

a) vismaz 5 % novērotāju klātbūtni, aprēķinātu pēc zvejas piepūles, katrā zvejniecībā, kur zvejo ar pelaģiskajām āķu jedām, un ICCAT glosārijā definētās zvejniecībās, kur izmanto laivas zvejai ar ēsmu, zivju krātiņveida lamatas, žaunu tīklus un traļus. Klātbūtnes procentuālo daļu aprēķina:

i) zvejniecībās, kur zvejo ar pelaģiskajām āķu jedām, — pēc zvejas dienu, zvejas rīku ievietošanas reižu vai reisu skaita;

ii) zvejniecībās, kur izmanto laivas zvejai ar ēsmu un zivju krātiņveida lamatas, — pēc zvejas dienu skaita;

iii) zvejniecībās, kur zvejo ar žaunu tīkliem, — pēc zvejas stundu vai dienu skaita;

iv) zvejniecībās, kur zvejo ar traļiem, — pēc zvejas rīku izcelšanas reižu vai zvejas dienu skaita;

b) neatkarīgi no a) apakšpunkta, ja uz kuģiem, kuru garums ir mazāks nekā 15 metri, ārkārtēji drošības apsvērumi liedz atrasties novērotājam, Puse var izmantot alternatīvu zinātniskās uzraudzības pieeju, kas ļauj ievākt datus, kuri ir līdzvērtīgi šajā ieteikumā norādītajiem datiem, un nodrošina norādītajai klātbūtnei pielīdzināmu analogu. Šādos gadījumos Pusei, kas vēlas izmantot alternatīvu pieeju, ir jāiesniedz SCRS izvērtēšanai sīka informācija par pieeju. SCRS konsultēs ICCAT komisiju par alternatīvās pieejas piemērotību šajā ieteikumā noteikto datu vākšanas pienākumu izpildei. Alternatīvās pieejas, pirms tās tiek īstenotas saskaņā ar šo noteikumu, gadskārtējā sanāksmē apstiprina ICCAT komisija;

c) reprezentatīvu flotes darbības aptvērumu laika un telpas izteiksmē, lai šādi nodrošinātu pietiekamu un atbilstīgu datu vākšanu saskaņā ar šā ieteikuma prasībām un jebkādām Pušu vietējo novērotāju programmu papildu prasībām, ņemot vērā flotu un zvejniecību parametrus;

d) datu vākšanu par būtiskiem zvejas darbības, tostarp nozvejas, aspektiem, kas precizēti 7. punktā.

5. Puses var noslēgt divpusējas vienošanās, saskaņā ar ko viena Puse savus vietējos novērotājus norīko uz otras Puses karoga kuģiem, ar noteikumu, ka tiek ievēroti visi šā ieteikuma noteikumi.

6. Puses cenšas nodrošināt, ka novērotāji starp norīkojumiem maina kuģus.

Novērotāja uzdevumi

7. Puses prasa novērotājiem inter alia:

a) reģistrēt novērotā kuģa zvejas darbību un ziņot par to; tas ietver vismaz šādus elementus:

i) datu vākšana, tostarp mērķsugas nozveju, izmetumu un piezvejas (arī haizivju, jūras bruņurupuču, jūras zīdītāju un jūrasputnu) kopējā apjoma noteikšana, izmērsastāva aplēšana vai mērīšana (ja iespējams), beigu iznākuma noteikšana (t. i., paturētas uz kuģa, izmestas mirušas vai atbrīvotas dzīvas), bioloģisko paraugu vākšana dzīves cikla pētījumiem (piem., gonādas, otolīti, dzelkšņi, zvīņas);

ii) visu atrasto marķējuma zīmju savākšana un ziņošana par tām;

iii) informācija par zvejas darbību, tostarp:

- nozvejas vietas ģeogrāfiskais platums un garums,

- informācija par zvejas piepūli (piem., zvejas rīku ievietošanas reižu skaits, āķu skaits u. c.),

- katras zvejas darbības datums, tostarp attiecīgā gadījumā zvejas darbības sākuma un beigu laiks,

- zivju pievilināšanas objektu, tostarp ZPI, izmantošana,

- atbrīvoto dzīvnieku vispārējais stāvoklis, kas attiecas uz izdzīvotības rādītājiem (t. i., nedzīvi/dzīvi, ievainoti u. c.);

b) novērot un reģistrēt piezvejas mazināšanas pasākumus un citu attiecīgu informāciju;

c) ciktāl iespējams, novērot vides apstākļus un ziņot par tiem (piem., jūras virsas stāvoklis, klimats, hidroloģiskie parametri u. c.);

d) novērot ZPI un ziņot par tām saskaņā ar ICCAT novērotāju programmu, kas pieņemta tropisko tunzivju saglabāšanas un pārvaldības daudzgadu programmas ietvaros;

e) veikt citus zinātniskus uzdevumus, ko ieteikusi SCRS un par ko vienojusies ICCAT komisija.

Novērotāja pienākumi

8. Puses nodrošina to, ka novērotājs:

a) netraucē kuģa elektronisko iekārtu darbību;

b) ir iepazinies ar kuģa ārkārtas procedūrām, tostarp zina, kur atrodas glābšanas plosti, ugunsdzēsības aparāti un pirmās palīdzības aptieciņas;

c) vajadzības gadījumā sazinās ar kapteini par attiecīgajiem novērošanas jautājumiem un uzdevumiem;

d) nekavē vai netraucē zvejas darbības un kuģa normālu darbību;

e) piedalās informācijas sesijā(-s) ar attiecīgajiem pārstāvjiem no zinātniskā institūta vai vietējās iestādes, kas atbildīga par novērotāju programmas īstenošanu.

Kapteiņa pienākumi

9. Puses nodrošina, ka tā kuģa kapteinis, uz kuru ir norīkots novērotājs:

a) nodrošina pienācīgu piekļuvi kuģim un tā darbībām;

b) ļauj novērotājam efektīvi pildīt savus pienākumus, tostarp:

i) nodrošina pienācīgu piekļuvi zvejas rīkiem, dokumentiem (tostarp elektroniski un papīra formā sagatavotiem kuģa žurnāliem) un nozvejai;

ii) jebkurā laikā sazinās ar zinātniskā institūta vai vietējās iestādes attiecīgajiem pārstāvjiem;

iii) nodrošina pienācīgu piekļuvi ar zveju saistītām elektroniskām un citām iekārtām, tostarp, bet ne tikai:

- satelītnavigācijas iekārtām,

- elektroniskiem saziņas līdzekļiem;

iv) nodrošina, ka neviens uz novērotā kuģa neveic nesankcionētas darbības ar novērotāja iekārtām vai dokumentiem un neiznīcina tos, netraucē, nekavē vai kā citādi nevajadzīgi neliedz novērotājam pildīt savus pienākumus, novērotāju nekādā veidā neiebiedē, neaizskar un nekaitē tam vai nedod vai nemēģina dot viņam kukuli;

c) nodrošina novērotājiem izmitināšanu, tostarp apmešanās vietu, pārtiku un atbilstošas sanitārās un medicīniskās iekārtas, kas ir tādas pašas kā virsniekiem;

d) nodrošina novērotājam piemērotu vietu uz komandtilta vai stūresmājā viņa uzdevumu veikšanai, kā arī vietu uz klāja, kas ir piemērota novērotāja uzdevumu pildīšanai.

Pušu pienākumi

10. Katra Puse:

a) prasa tās kuģiem, lai ICCAT sugu zvejas laikā uz tiem atrastos zinātniskais novērotājs saskaņā ar šā ieteikuma noteikumiem;

b) uzrauga novērotāju drošību;

c) ja iespējams, attiecīgos gadījumos mudina zinātnisko institūtu vai vietējo iestādi vienoties ar citu Pušu zinātniskajiem institūtiem vai vietējām iestādēm par savstarpēju apmainīšanos ar novērotāja ziņojumiem un datiem;

d) savā gada ziņojumā sniedz ICCAT komisijas un SCRS lietošanai paredzētu īpašu informāciju par šā ieteikuma īstenošanu, kas ietver:

i) ziņas par zinātnisko novērotāju programmu struktūru un izstrādi, tostarp inter alia:

- novērotāju klātbūtnes mērķlīmeni katrā zvejniecībā un katram zvejas rīku tipam, kā arī informāciju par minētā mērķlīmeņa aprēķināšanas metodi,

- ievācamos datus,

- ieviestos datu vākšanas un apstrādes protokolus,

- informāciju par to, kā kuģi tiek izraudzīti, lai novērotāju klātbūtne sasniegtu Puses noteikto novērotāju klātbūtnes mērķlīmeni,

- novērotāja apmācības prasības,

- novērotāja kvalifikācijas prasības;

ii) uzraudzīto kuģu skaitu, sasniegto novērotāju klātbūtnes līmeni katrā zvejniecībā un katram zvejas rīku tipam;

iii) ziņas par minēto klātbūtnes līmeņu aprēķināšanas metodi;

e) pēc 10. punkta d) apakšpunkta i) punktā prasītās informācijas sākotnējās iesniegšanas savos gada ziņojumos ziņo par novērotāju programmu struktūras un/vai izstrādes izmaiņām, ja tādas ir. Puses turpina katru gadu iesniegt ICCAT komisijai informāciju, kas prasīta 10. punkta d) apakšpunkta ii) punktā;

f) katru gadu, izmantojot norādītos elektroniskos formātus, ko izstrādājusi SCRS, un ievērojot procedūras, kas ieviestas saistībā ar citām datu ziņošanas prasībām, un vietējas konfidencialitātes prasības, sniedz SCRS informāciju, kas savākta ar vietējo novērotāju programmu starpniecību un paredzēta ICCAT komisijas lietošanai, jo īpaši krājuma novērtēšanai un citiem zinātniskiem mērķiem;

g) nodrošina, ka novērotāji, pildot 7. punktā minētos uzdevumus, īsteno stingrus datu vākšanas protokolus, kuros, ja vajadzīgs, pielieto fotografēšanas iespējas.

Izpildsekretāra pienākumi

11. Izpildsekretārs atvieglo SCRS un ICCAT komisijas piekļuvi attiecīgajiem datiem un informācijai, kas iesniegta saskaņā ar minēto ieteikumu.

SCRS pienākumi

12. SCRS:

a) ņemot vērā novērotāju rokasgrāmatas un saistītos materiālus, kas jau pieejami no citiem avotiem, tostarp Pusēm, reģionālajām un apakšreģionālajām struktūrām un citām organizācijām, vajadzības gadījumā izstrādā novērotāja darba rokasgrāmatu, kuru Puses var brīvprātīgi izmantot vietējās novērotāju programmās un kurā ietverti datu vākšanas veidlapu paraugi un datu vākšanas standartprocedūras;

b) izstrādā konkrētajām zvejniecībām paredzētas vadlīnijas par elektroniskajām uzraudzības sistēmām;

c) sniedz ICCAT komisijai kopsavilkumu par zinātniskajiem datiem un informāciju, kas savākta un paziņota saskaņā ar minēto ieteikumu, un visiem ar to saistītajiem konstatējumiem;

d) ja vajadzīgs, sniedz ieteikumus par to, kā uzlabot zinātnisko novērotāju programmu lietderību, lai apmierinātu ICCAT komisijas vajadzības pēc datiem, tostarp par minētā ieteikuma iespējamu pārskatīšanu, un/vai sniedz Pusēm ieteikumus par minēto minimālo standartu un protokolu īstenošanu.

Elektroniskās uzraudzības sistēmas

13. Ja SCRS tās ir atzinusi par efektīvām konkrētajā zvejniecībā, uz zvejas kuģiem var uzstādīt elektroniskas uzraudzības sistēmas, kas papildina vai — kamēr nav saņemts SCRS ieteikums un ICCAT komisijas lēmums — aizstāj cilvēka veiktu novērošanu uz kuģa.

14. Pusēm jāizskata piemērojamās elektronisko uzraudzības sistēmu vadlīnijas, ko apstiprinājusi SCRS.

15. Puses tiek aicinātas ziņot SCRS par pieredzi elektronisko uzraudzības sistēmu izmantošanā savās ICCAT zvejniecībās, lai papildinātu novērotāju programmas. Puses, kuras vēl nav ieviešas šādas sistēmas, tiek aicinātas izpētīt iespēju tās izmantot un par saviem konstatējumiem ziņot SCRS.