EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 8.1.2018

COM(2018) 1 final

Ieteikums

PADOMES LĒMUMS

pilnvarot Komisiju Eiropas Savienības vārdā sākt sarunas ar mērķi noslēgt protokolu, ar ko īsteno partnerattiecību nolīgumu zivsaimniecības nozarē ar Marokas Karalisti

{SWD(2018) 1 final}
{SWD(2018) 2 final}

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

•Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Komisija ierosina sarunās apspriest jaunu protokolu, ar ko īsteno ar Marokas Karalisti noslēgto partnerattiecību nolīgumu zivsaimniecības nozarē (turpmāk ZPN), kas atbilst Savienības flotes vajadzībām un ir saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1380/2013 par kopējo zivsaimniecības politiku un Padomes 2012. gada 19. marta secinājumiem par Komisijas paziņojumu par kopējās zivsaimniecības politikas ārējo dimensiju.

•Saskanība ar spēkā esošajiem noteikumiem politikas jomā

Pašreizējais ZPN starp Eiropas Savienību un Marokas Karalisti stājās spēkā 2007. gada 28. februārī 1 . Šis nolīgums tika īstenots ar diviem secīgiem protokoliem, kas Savienības kuģiem, kuri zvejo pelaģiskās un bentiskās sugas, nodrošināja piekļuvi Marokas zvejas zonai līdz 2011. gada 14. decembrim, kad otrais īstenošanas protokols tikai izbeigts, jo Eiropas Parlaments nedeva piekrišanu tā noslēgšanai. Eiropas Parlaments apšaubīja ierosinātā instrumenta ilgtspēju, finansiālo izdevīgumu un starptautisko likumību. Trešais protokols, kurā ņemtas vērā Eiropas Parlamenta bažas, tika noslēgts 2014. gadā 2 , un tā darbība beigsies 2018. gada 14. jūlijā.

Marokas zvejas zonas, kas atrodas netālu no ES un ir bagātas ar zivju resursiem, ir būtiska zvejas vieta, kurā darbojas gan Spānijas un Portugāles tradicionālās mazapjoma zvejniecības, gan rūpnieciskās zvejas flotes no tālākām dalībvalstīm. Šīs zvejas zonas ietver Marokas suverenitātē un jurisdikcijā esošus ūdeņus, t. i., arī ūdeņus pie Rietumsahāras, kas ir Marokas de facto administrācijā (pašreizējā protokolā ir ieviesti īpaši ziņošanas mehānismi, kuru mērķis ir parādīt, kādus sociālekonomiskos ieguvumus protokols rada vietējiem iedzīvotājiem).

Kopumā ar Maroku noslēgtais ZPN atļauj kuģiem no 11 dalībvalstīm darboties sešās dažādās zvejas kategorijās, kas aptver mazās pelaģiskās sugas, bentiskās sugas un tālu migrējošās sugas. Marokas zvejas zona veido ziemeļu robežu mazo pelaģisko sugu krājuma “C” izplatības apgabalam, kas plešas Mauritānijas, Senegālas un Gvinejas-Bisavas ūdeņos, kuri ietilpst divpusēju ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu (IZPN) tīklā.

IZPN palīdz popularizēt KZP mērķus starptautiskā mērogā, nodrošinot, ka Savienības zvejas darbības ārpus Savienības ūdeņiem ir balstītas uz tiem pašiem principiem un standartiem kā tie, kas piemērojami saskaņā ar Savienības tiesību aktiem. Turklāt IZPN stiprina Eiropas Savienības pozīciju starptautiskās un reģionālās zvejniecības organizācijās, jo īpaši Starptautiskajā Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisijā (ICCAT). Visbeidzot, IZPN pamatojas uz labākajiem pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem un palīdz uzlabot atbilstību starptautiskiem pasākumiem, tostarp apkarot nelegālu, nereģistrētu un neregulētu (NNN) zveju.

Tam, kā tiek izpildīta un īstenota finansiālā kompensācija, kas Marokai piešķirta, lai atbalstītu zvejniecību ilgtspējīgu pārvaldību, tiks pievērsta sevišķa uzmanība, jo īpaši ņemot vērā ieteikumus, kuri norādīti Eiropas Revīzijas palātas 2015. gada Īpašajā ziņojumā Nr. 11 par IZPN.

•Saskanība ar citām Savienības politikas jomām

Sarunas par zivsaimniecības protokolu ar Marokas Karalisti ir saskaņā ar ES ārējo darbību attiecībā uz kaimiņvalstīm un saskaņā ar Savienības mērķiem demokrātijas principu un cilvēktiesību ievērošanas jomā.

Sarunas tiks risinātas, visa procesa laikā apspriežoties ar visiem ieinteresētajiem Komisijas dienestiem, EĀDD un saņemot kompetentās ES delegācijas atbalstu.

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

•Juridiskais pamats

Šā lēmuma juridiskais pamats ir Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) piektās daļas par Savienības ārējo darbību V sadaļas par starptautiskiem nolīgumiem 218. pants, kurā noteikta procedūra, kādā notiek sarunu risināšana un nolīgumu slēgšana starp ES un trešām valstīm.

•Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)

Nepiemēro, jautājums ir ekskluzīvā kompetencē.

•Proporcionalitāte

Lēmums ir samērīgs ar izvirzīto mērķi.

•Juridiskā instrumenta izvēle

Instruments ir paredzēts LESD 218. panta 3. un 4. punktā.

3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

•Ex post izvērtējumi / spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaudes

Komisija 2017. gadā veica ex post un ex ante izvērtējumu par iespēju atjaunot zivsaimniecības protokolu ar Marokas Karalisti. Izvērtējuma secinājumi ir izklāstīti atsevišķā Komisijas dienestu darba dokumentā 3 .

Izvērtējuma ziņojumā secināts, ka ES flotes ir ļoti ieinteresētas turpināt zveju Marokā. Protokola atjaunošana palīdzēs arī stiprināt uzraudzību, kontroli un pārraudzību un veicināt zvejniecību labāku pārvaldību reģionā. Izvērtējums liecina, ka protokola atjaunošana nāktu par labu arī Marokai, ņemot vērā to, cik svarīgs Marokas zivsaimniecības nozares attīstības stratēģijai “Halieutis” ir saskaņā ar protokolu maksātais finansiālais ieguldījums. Maroka ir paudusi ieinteresētību ar ES sākt sarunas par atjaunotu protokolu.

•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Izvērtēšanas procesā notika apspriešanās ar ieinteresētajām personām, tostarp nozares pārstāvjiem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām, jo īpaši Tāljūras flotes konsultatīvajā padomē.

•Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

Neattiecas.

•Ietekmes novērtējums

Neattiecas.

•Normatīvā atbilstība un vienkāršošana

Neattiecas.

•Pamattiesības

Sarunu norādēs, kuras ierosinātas kā pielikums lēmumam, ar ko iesaka pilnvarot sākt sarunas, ir iekļauta klauzula, kas ļauj apturēt protokolu gadījumā, kad ir pārkāptas cilvēktiesības un demokrātijas principi.

4.IETEKME UZ BUDŽETU

Ar jauno protokolu saistītā ietekme uz budžetu ietver finansiālā ieguldījuma izmaksu Marokas Karalistei. Saistītie budžeta piešķīrumi saistību un maksājumu apropriāciju izteiksmē katru gadu jāiekļauj ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumiem paredzētajā budžeta pozīcijā (11 03 01), un tiem jābūt saderīgiem ar 2014.–2020. gada daudzgadu finanšu shēmas finansiālo plānojumu. Ikgadējās saistību un maksājumu summas, tostarp rezerves pozīcija attiecībā uz protokoliem, kuri nav stājušies spēkā gada sākumā, tiek noteiktas ikgadējā budžeta procedūrā 4 .

Sagaidāms, ka sarunas tiks pabeigtas pirms pašreizējā protokola termiņa beigām, t. i., līdz 2018. gada 14. jūlijam.

5.CITI ELEMENTI

•Īstenošanas plāni un uzraudzīšanas, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība

Sarunas plānots sākt 2018. gada sākumā.

•Konkrēto priekšlikuma noteikumu detalizēts skaidrojums

Komisija iesaka:

- Padomei pilnvarot Komisiju sākt un risināt sarunas, lai to rezultātā noslēgtu jaunu protokolu, ko pievieno partnerattiecību nolīgumam zivsaimniecības nozarē ar Marokas Karalisti,

- norīkot Komisiju par šo sarunu risinātāju no ES puses,

- Komisijai sarunas risināt, apspriežoties ar īpašo komiteju, kas izveidota saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

- Padomei apstiprināt šim ieteikumam pievienotās sarunu norādes.

Ieteikums

PADOMES LĒMUMS

pilnvarot Komisiju Eiropas Savienības vārdā sākt sarunas ar mērķi noslēgt protokolu, ar ko īsteno partnerattiecību nolīgumu zivsaimniecības nozarē ar Marokas Karalisti

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 218. panta 3. un 4. punktu,

ņemot vērā Komisijas ieteikumu,

tā kā būtu jāuzsāk sarunas ar mērķi noslēgt jaunu protokolu, ar ko īsteno partnerattiecību nolīgumu zivsaimniecības nozarē ar Marokas Karalisti,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Komisija tiek pilnvarota Eiropas Savienības vārdā risināt sarunas ar mērķi atjaunot protokolu, ar ko īsteno partnerattiecību nolīgumu zivsaimniecības nozarē ar Marokas Karalisti.

2. pants

Šīs sarunas risina, apspriežoties ar īpašo komiteju, ko iecēlusi Padome, un saskaņā ar sarunu norādēm, kas izklāstītas pielikumā.

3. pants

Šis lēmums ir adresēts Komisijai.

Briselē,

(1)    OV L 78, 17.3.2007., 31. lpp.

(2)    OV L 349, 21.12.2013., 1. lpp.

(3)    Evaluation rétrospective et prospective du Protocole à l'accord de partenariat dans le domaine de la pêche durable entre l'Union européenne et le Royaume du Maroc. Galīgais ziņojums, 2017. gada septembris (F&S, Poseidon un Megapesca).

(4)    40. nodaļa (rezerves pozīcija 40 02 41) saskaņā ar iestāžu nolīgumu par DFS (2013/C 373/01).

EIROPAS KOMISIJA

Briselē,8.1.2018

COM(2018) 1 final

PIELIKUMS

dokumentam

Ieteikums

Padomes lēmumam pilnvarot Komisiju Eiropas Savienības vārdā sākt sarunas ar mērķi noslēgt protokolu, ar ko īsteno partnerattiecību nolīgumu zivsaimniecības nozarē ar Marokas Karalisti

{SWD(2018) 1 final}
{SWD(2018) 2 final}

PIELIKUMS

Sarunu norādes

–Sarunu mērķis ir noslēgt protokolu, ko pievieno partnerattiecību nolīgumam zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Savienību un Marokas Karalisti, saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1380/2013 par kopējo zivsaimniecības politiku un ar Padomes 2012. gada 19. marta secinājumiem par Komisijas 2011. gada 13. jūlija paziņojumu par kopējās zivsaimniecības politikas ārējo dimensiju.

–Lai šis jaunais protokols veicinātu ilgtspējīgu un atbildīgu zveju, kā arī palīdzētu stingri ievērot starptautiskās tiesības, vienlaikus nodrošinot ES un Marokai savstarpējus ieguvumus, Komisija sarunu pamatā liek šādus mērķus:

·nodrošināt piekļuvi ūdeņiem, kas attiecībā uz zveju ir Marokas Karalistes suverenitātē vai jurisdikcijā, t. i., arī ūdeņiem uz dienvidiem no 27°40' N, un atļaujas, kas ES flotes kuģiem vajadzīgas, lai minētajos ūdeņos zvejotu pelaģiskās, bentiskās un tālu migrējošās zivju sugas, un tādējādi cita starpā uzturēt ES operatoriem pieejamo ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu tīklu;

·ņemt vērā labākos pieejamos zinātniskos ieteikumus un attiecīgos pārvaldības plānus, ko pieņēmušas attiecīgās reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas (RZPO), lai nodrošinātu zvejas darbību vidisko ilgtspēju un veicinātu okeānu pārvaldību starptautiskā mērogā. Zvejas darbībām vajadzētu būt vērstām tikai uz pieejamiem resursiem, ņemot vērā vietējās flotes zvejas kapacitāti un vienlaikus īpašu uzmanību pievēršot tam, ka attiecīgie krājumi ir transzonāli vai tālu migrējoši krājumi;

·censties iegūt pienācīgu, ES flotes interesēm pilnībā atbilstošu daļu no zvejas resursiem, apzinoties, ka par tiem interesi pauž arī citas ārvalstu flotes, kā arī vienādu tehnisko nosacījumu piemērošanu visām ārvalstu flotēm;

·nodrošināt to, ka piekļuve zvejniecībām ir pamatota ar ES flotes darbību reģionā, ņemot vērā jaunākos un labākos pieejamos zinātniskos novērtējumus;

·iedibināt dialogu, kura mērķis ir stiprināt nozares politiku, lai tādējādi veicinātu atbildīgas zivsaimniecības politikas īstenošanu saistībā ar valsts attīstības mērķiem, jo īpaši attiecībā uz zvejniecību pārvaldību, cīņu pret nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju, zvejas darbību kontroli, uzraudzību un pārraudzību un zinātnisko ieteikumu sniegšanu;

·iekļaut klauzulu par cilvēktiesību un demokrātijas principu pārkāpšanas sekām;

·iekļaut atbilstošus mehānismus, kas nodrošina, ka Komisija ir pietiekami informēta un iesaistīta tādā jautājumā kā saskaņā ar protokolu saņemtā nozares atbalsta izmantojuma ģeogrāfiskais sadalījums, lai Komisija varētu pienācīgi pārliecināties par to, ka protokols nāk par labu iedzīvotājiem Rietumsahāras teritorijā, kam nav savas pārvaldes.

·Protokolā būtu konkrēti jānosaka:

·zvejas iespējas, kas katrā kategorijā piešķiramas Eiropas Savienības kuģiem;

·finansiālā atlīdzība un tās izmaksas nosacījumi, un

·nozarei paredzētā atbalsta rezultatīvas īstenošanas un tās regulāras uzraudzības mehānismi.

–Lai nepieļautu zvejas darbību pārtraukšanu, jaunajā protokolā būtu jāiekļauj klauzula par tā provizorisku piemērošanu.