Access to European Union law
<a href="https://eur-lex.europa.eu/content/help/eurlex-content/experimental-features.html" target="_blank">More about the experimental features corner</a>
Choose the experimental features you want to try
EUR-Lex
Access to European Union law

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

You are here
Use quotation marks to search for an "exact phrase". Append an asterisk (*) to a search term to find variations of it (transp*, 32019R*). Use a question mark (?) instead of a single character in your search term to find variations of it (ca?e finds case, cane, care).
Search tips
Need more search options? Use the Advanced search

Document 52018AR3596

    Eiropas Reģionu komitejas atzinums par tematu “Pārrobežu mehānisms”

    COR 2018/03596

    OV C 86, 7.3.2019, p. 165–172 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

    Date of document:
    05/12/2018; Balsojuma datums
    Date of vote:
    05/12/2018
    Date lodged:
    11/06/2018
    Author:
    Eiropas Reģionu komiteja, Teritoriālās kohēzijas politikas un ES budžeta komisija
    Responsible body:
    COR_COTER
    Rapporteur:
    Bouke ARENDS
    Form:
    Atzinums
    Term of office:
    VI (2015-2020)
    Internal reference:
    COTER-VI/048
    Session:
    132
    Treaty:
    Līgums par Eiropas Savienības darbību
    Legal basis:
    Link
    Link
    Link
    Select all documents mentioning this document
    Earlier related instruments:
    Instruments cited:
    Link

    7.3.2019   

    LV

    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

    C 86/165

    Eiropas Reģionu komitejas atzinums par tematu “Pārrobežu mehānisms”

    (2019/C 86/10)

    Ziņotājs:

    Bouke ARENDS (NL/PSE), Emmenas pašvaldības padomes loceklis

    Atsauces dokuments:

    Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par mehānismu juridisku un administratīvu šķēršļu novēršanai pārrobežu kontekstā

    COM(2018) 373 final

    I.   IETEIKUMI GROZĪJUMIEM

    1. grozījums

    12. apsvērums

    Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

    RK grozījums

    Juridiskus šķēršļus galvenokārt izjūt personas, kas mijiedarbojas uz sauszemes robežām, jo cilvēki robežas šķērso katru dienu vai katru nedēļu. Lai šīs regulas ietekmi koncentrētu uz robežai vistuvākajiem reģioniem, kuros kaimiņos esošas dalībvalstis ir integrētas un mijiedarbojas visvairāk, šī regula būtu jāpiemēro pārrobežu reģioniem tādā nozīmē kā NUTS 3. līmeņa (1) reģiona teritorija , ko divās vai vairākās dalībvalstīs aptver sauszemes pierobežas kaimiņreģioni. Tas nedrīkstētu atturēt dalībvalstis Mehānismu piemērot arī jūras robežām un ārējām robežām ar valstīm, kas nav EBTA valstis.

    Lai šīs regulas ietekmi koncentrētu uz robežai vistuvākajiem reģioniem, kuros kaimiņos esošas dalībvalstis ir integrētas un mijiedarbojas visvairāk, šī regula būtu jāpiemēro NUTS 2. līmeņa un NUTS 3. līmeņa (1) reģionu teritorijām , ko divās vai vairākās dalībvalstīs aptver sauszemes pierobežas kaimiņreģioni un pārrobežu reģioni ar jūras robežām . Tas nedrīkstētu atturēt dalībvalstis Mehānismu piemērot arī jūras robežām un ārējām robežām ar valstīm, kas nav EBTA valstis.

    Pamatojums

    Jāprecizē, ka regulu attiecina arī uz jūras robežām. Jāpievieno arī NUTS 2. līmeņa reģioni, lai varētu novērtēt, kurā NUTS reģionu līmenī varētu vislabāk noteikt mehānismu, kas ļauj likvidēt juridiskos/administratīvos šķēršļus pārrobežu kontekstā.

    2. grozījums

    3. pants – “Definīcijas”

    Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

    RK grozījums

    Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

    Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

    1)

    “pārrobežu reģions” ir NUTS 3. līmeņa reģionu teritorija, ko divās vai vairākās dalībvalstīs aptver sauszemes pierobežas kaimiņreģioni;

    1)

    “pārrobežu reģions” ir NUTS 3. līmeņa un NUTS 2. līmeņa reģionu teritorija, ko divās vai vairākās dalībvalstīs vai starp vienu vai vairākām dalībvalstīm vai vienu vai vairākām trešām valstīm aptver sauszemes pierobežas kaimiņreģioni vai pārrobežu reģioni ar jūras robežām ;

    2)

    “kopprojekts” ir jebkurš infrastruktūras elements, kas ietekmē kādu konkrētu pārrobežu reģionu, vai jebkurš vispārīgas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojums, kas tiek sniegts kādā konkrētā pārrobežu reģionā;

    2)

    “kopprojekts” ir jebkurš infrastruktūras elements, kas ietekmē kādu konkrētu pārrobežu reģionu, vai jebkurš vispārīgas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojums, kas tiek sniegts kādā konkrētā pārrobežu reģionā , neatkarīgi no tā, vai šī ietekme jūtama vienā vai abās robežas pusēs ;

    3)

    “tiesību norma” ir jebkura tiesību norma vai administratīva norma, noteikums vai administratīva prakse, kas attiecas uz kādu kopprojektu, neatkarīgi no tā, vai to pieņēmusi vai īsteno likumdevēja struktūra vai izpildvaras struktūra;

    3)

    “tiesību norma” ir jebkura tiesību norma vai administratīva norma, noteikums vai administratīva prakse, kas attiecas uz kādu kopprojektu, neatkarīgi no tā, vai to pieņēmusi vai īsteno likumdevēja struktūra vai izpildvaras struktūra;

    4)

    “juridisks šķērslis” ir jebkāda uz kopprojekta plānošanu, izstrādi, personālnodrošinājumu, finansēšanu vai darbību attiecināma tiesību norma, kas pārrobežu mijiedarbībā neļauj pilnvērtīgi izpausties kāda pierobežas reģiona potenciālam;

    4)

    “juridisks šķērslis” ir jebkāda uz kopprojekta plānošanu, izstrādi, personālnodrošinājumu, finansēšanu vai darbību attiecināma tiesību norma, kas pārrobežu mijiedarbībā neļauj pilnvērtīgi izpausties kāda pierobežas reģiona potenciālam;

    5)

    “iniciators” ir aktors, kurš apzina juridisko šķērsli un, iesniegdams iniciatīvas dokumentu, iedarbina Mehānismu;

    5)

    “iniciators” ir aktors, kurš apzina juridisko šķērsli un, iesniegdams iniciatīvas dokumentu, iedarbina Mehānismu;

    6)

    “iniciatīvas dokuments” ir dokuments, kuru Mehānisma iedarbināšanai sagatavojuši viens vai vairāki iniciatori;

    6)

    “iniciatīvas dokuments” ir dokuments, kuru Mehānisma iedarbināšanai sagatavojuši viens vai vairāki iniciatori;

    7)

    “pārņēmējdalībvalsts” ir dalībvalsts, kuras teritorijā uz Eiropas pārrobežu saistībnolīguma (“saistībnolīgums”) vai Eiropas pārrobežu deklarācijas (“deklarācija”) pamata tiks piemērotas viena vai vairākas kādas pārnesējdalībvalsts tiesību normas vai kurā attiecīgas tiesību normas neesības dēļ tiks iedibināts ad hoc juridisks noregulējums;

    7)

    “pārņēmējdalībvalsts” ir dalībvalsts, kuras teritorijā uz Eiropas pārrobežu saistībnolīguma (“saistībnolīgums”) vai Eiropas pārrobežu deklarācijas (“deklarācija”) pamata tiks piemērotas viena vai vairākas kādas pārnesējdalībvalsts tiesību normas vai kurā attiecīgas tiesību normas neesības dēļ tiks iedibināts ad hoc juridisks noregulējums;

    8)

    “pārnesējdalībvalsts” ir dalībvalsts, kuras tiesību normas uz kāda konkrēta saistībnolīguma vai deklarācijas pamata tiks piemērotas pārņēmējdalībvalstī;

    8)

    “pārnesējdalībvalsts” ir dalībvalsts, kuras tiesību normas uz kāda konkrēta saistībnolīguma vai deklarācijas pamata tiks piemērotas pārņēmējdalībvalstī;

    9)

    “kompetentā pārņēmējiestāde” ir pārņēmējdalībvalsts iestāde, kuras kompetencē ir uz kāda konkrēta saistībnolīguma pamata pieņemt pārnesējdalībvalsts tiesību normu piemērošanu savā teritorijā vai – deklarācijas gadījumā – uzņemties saistības sākt likumdošanas procedūru, kas vajadzīga, lai taisītu tās iekšējo tiesību normu izņēmumu;

    9)

    “kompetentā pārņēmējiestāde” ir pārņēmējdalībvalsts iestāde, kuras kompetencē ir uz kāda konkrēta saistībnolīguma pamata pieņemt pārnesējdalībvalsts tiesību normu piemērošanu savā teritorijā vai – deklarācijas gadījumā – uzņemties saistības sākt likumdošanas procedūru, kas vajadzīga, lai taisītu tās iekšējo tiesību normu izņēmumu;

    10)

    “kompetentā pārnesējiestāde” ir pārnesējdalībvalsts iestāde, kuras kompetencē ir pieņemt tiesību normas, kas tiks piemērotas pārņēmējdalībvalstī, un tās piemērot savā teritorijā, vai arī abi šie elementi;

    10)

    “kompetentā pārnesējiestāde” ir pārnesējdalībvalsts iestāde, kuras kompetencē ir pieņemt tiesību normas, kas tiks piemērotas pārņēmējdalībvalstī, un tās piemērot savā teritorijā, vai arī abi šie elementi;

    11)

    “piemērošanas apgabals” ir tāds pārņēmējdalībvalsts apgabals, kur tiks piemērota pārnesējdalībvalsts tiesību norma vai kāds ad hoc juridisks noregulējums.

    11)

    “piemērošanas apgabals” ir tāds pārņēmējdalībvalsts apgabals, kur tiks piemērota pārnesējdalībvalsts tiesību norma vai kāds ad hoc juridisks noregulējums.

    Pamatojums

    Saskaņā ar regulas 4. pantu norādīts arī uz jūras robežām, lai precizētu ģeogrāfisko darbības jomu.

    Jēdziens “kopprojekts” tiek definēts kā projekts, kas faktiski tiek īstenots attiecīgo NUTS 3 reģionu teritorijā, bet kopprojektu varētu arī izstrādāt tikai viena reģiona teritorijā vai vienā pašvaldībā.

    3. grozījums

    4. pants – “Dalībvalstu risinājumi attiecībā uz juridisku šķēršļu novēršanu”

    Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

    RK grozījums

    1.   Lai novērstu juridiskus šķēršļus, kuri pārrobežu reģionos pie konkrētas robežas ar vienu vai vairākām kaimiņu dalībvalstīm kavē kāda kopprojekta īstenošanu, dalībvalsts izraugās vai nu Mehānismu, vai kādu jau esošu novēršanas veidu.

    1.   Lai novērstu juridiskus šķēršļus, kuri pārrobežu reģionos ar vienu vai vairākām kaimiņu dalībvalstīm kavē kāda kopprojekta īstenošanu, dalībvalsts kompetentā iestāde izraugās vai nu Mehānismu, vai kādu jau esošu novēršanas veidu.

    2.   Dalībvalsts var arī lemt, ka attiecībā uz konkrētu robežu ar vienu vai vairākām kaimiņu dalībvalstīm pievienosies kādam jau esošam rezultatīvam novēršanas veidam, ko oficiāli vai neoficiāli izveidojušas viena vai vairākas kaimiņu dalībvalstis.

    2.   Dalībvalsts kompetentā iestāde var arī lemt, ka attiecībā uz pierobežas reģionu kopprojektu ar vienu vai vairākām kaimiņu dalībvalstīm pievienosies kādam jau esošam rezultatīvam novēršanas veidam, ko oficiāli vai neoficiāli izveidojušas viena vai vairākas kaimiņu dalībvalstis.

    3.    Dalībvalstis šo Mehānismu var izmantot arī pārrobežu reģionos, kur ir jūras robežas, vai pārrobežu reģionos, kur robeža ir ar vienu vai vairākām dalībvalstīm un vienu vai vairākām trešām valstīm vai vienu vai vairākām aizjūras zemēm un teritorijām.

    3.    Dalībvalstu kompetentās iestādes šo Mehānismu var izmantot arī pārrobežu reģionos, kur ir iekšējās vai ārējās jūras robežas . Dalībvalstis šo Mehānismu var izmantot arī pārrobežu reģionos, kur robeža ir ar vienu vai vairākām dalībvalstīm, ar mērķi īstenot kopprojektu ar vienu vai vairākām trešām valstīm vai vienu vai vairākām aizjūras zemēm un teritorijām.

    4.   Par lēmumiem, kas pieņemti uz šā panta pamata, dalībvalstis informē Komisiju.

    4.   Par lēmumiem, kas pieņemti uz šā panta pamata, dalībvalstis informē Komisiju.

    Pamatojums

    Vairākās valodu versijās 4. pants ir formulēts neskaidri. Dažās valodu versijās juridisko tekstu varētu interpretēt tā, ka viena dalībvalsts bez otras dalībvalsts līdzdalības nevar izmantot pārrobežu mehānismu projekta īstenošanai ar trešo valsti. Lai gan teksta versija angļu valodā ir pamats, būtu lietderīgi tekstu formulēt tā, lai visās valodās būtu skaidrs, ka ES dalībvalsts var izmantot pārrobežu mehānismu “viens pret vienu” projekta īstenošanai kopā ar kaimiņos esošu trešo valsti un otras ES dalībvalsts dalība nav vajadzīga.

    Jāparedz, ka reģioni, kuriem ir likumdošanas pilnvaras, var izveidot un piemērot Mehānismu neatkarīgi no dalībvalsts gribas, ja rodas juridiskie šķēršļi, kas ir saistīti ar reģionālā līmeņa likumdošanas pilnvaru jautājumiem.

    Saistībā ar Mehānisma izmantošanu ir skaidri jānorāda uz iekšējām un ārējām jūras robežām.

    4. grozījums

    5. pants – “Pārrobežu koordinācijas punkti”

    Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

    RK grozījums

    1.   Ja dalībvalsts izvēlas piemērot Mehānismu, tā iedibina vienu vai vairākus pārrobežu koordinācijas punktus vienā no šādiem veidiem:

    1.   Ja dalībvalsts kompetentā iestāde izvēlas piemērot Mehānismu, tā iedibina vienu vai vairākus pārrobežu koordinācijas punktus vienā no šādiem veidiem:

    a)

    par pārrobežu koordinācijas punktu ieceļ atsevišķu nacionāla vai reģionāla līmeņa vai abu šo līmeņu struktūru;

    a)

    par pārrobežu koordinācijas punktu ieceļ atsevišķu nacionāla vai reģionāla līmeņa vai abu šo līmeņu struktūru;

    b)

    nacionāla vai reģionāla līmeņa pārrobežu koordinācijas punktu izveido jau esošā iestādē vai struktūrā;

    b)

    nacionāla vai reģionāla līmeņa pārrobežu koordinācijas punktu izveido jau esošā iestādē vai struktūrā;

    c)

    nacionālam vai reģionālam pārrobežu koordinācijas punktam piekritīgos papildu uzdevumus uztic attiecīgai iestādei vai struktūrai.

    c)

    nacionālam vai reģionālam pārrobežu koordinācijas punktam piekritīgos papildu uzdevumus uztic attiecīgai iestādei vai struktūrai.

    2.    Pārņēmējdalībvalstis un pārnesējdalībvalstis nosaka arī:

    2.    Pārņēmējdalībvalstu un pārnesējdalībvalstu kompetentās iestādes nosaka arī:

    a)

    to, vai noslēgt un parakstīt saistībnolīgumu un lemt, ka no minētā saistībnolīguma spēkā stāšanās brīža spēkā būs piemērojamā nacionālā tiesību akta izņēmums, var pārrobežu koordinācijas punkts vai kompetenta pārņēmējiestāde/pārnesējiestāde;

    a)

    to, vai noslēgt un parakstīt saistībnolīgumu un lemt, ka no minētā saistībnolīguma spēkā stāšanās brīža spēkā būs piemērojamā nacionālā tiesību akta izņēmums, var pārrobežu koordinācijas punkts vai kompetenta pārņēmējiestāde/pārnesējiestāde;

    b)

    to, vai deklarāciju parakstīt un tajā oficiāli deklarēt, ka kompetentā pārņēmējiestāde līdz noteiktam termiņam izdarīs visu vajadzīgo, lai kompetentās likumdevējas iestādes minētajā dalībvalstī līdz noteiktam termiņam pieņemtu tiesību aktus vai citus normatīvus aktus, var pārrobežu koordinācijas punkts vai kompetenta pārņēmējiestāde/pārnesējiestāde.

    b)

    to, vai deklarāciju parakstīt un tajā oficiāli deklarēt, ka kompetentā pārņēmējiestāde līdz noteiktam termiņam izdarīs visu vajadzīgo, lai kompetentās likumdevējas iestādes minētajā dalībvalstī līdz noteiktam termiņam pieņemtu tiesību aktus vai citus normatīvus aktus, var pārrobežu koordinācijas punkts vai kompetenta pārņēmējiestāde/pārnesējiestāde.

    3.   Par ieceltajiem pārrobežu koordinācijas punktiem dalībvalstis Komisiju informē līdz dienai, kad sākas šīs regulas piemērošana.

    3.   Par ieceltajiem pārrobežu koordinācijas punktiem dalībvalstis Komisiju informē līdz dienai, kad sākas šīs regulas piemērošana.

    Pamatojums

    Jāparedz, ka reģioni ar likumdošanas pilnvarām var izveidot un piemērot Mehānismu un ka reģionālos pārrobežu koordinācijas punktus izveido paši reģioni.

    5. grozījums

    7. pants – “Komisijai piekritīgie koordinācijas uzdevumi”

    Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

    RK grozījums

    1.   Komisija pilda šādus koordinācijas uzdevumus:

    1.   Komisija pilda šādus koordinācijas uzdevumus:

    a)

    sadarbojas ar pārrobežu koordinācijas punktiem;

    a)

    sadarbojas ar pārrobežu koordinācijas punktiem;

    b)

    publicē visu nacionālo un reģionālo pārrobežu koordinācijas punktu sarakstu un gādā par tā atjaunināšanu;

    b)

    publicē visu nacionālo un reģionālo pārrobežu koordinācijas punktu sarakstu un gādā par tā atjaunināšanu;

    c)

    izveido un uztur visu saistībnolīgumu un deklarāciju datubāzi.

    c)

    izveido un uztur visu saistībnolīgumu un deklarāciju datubāzi.

     

    d)

    izstrādā komunikācijas stratēģiju, lai i) atbalstītu labas prakses apmaiņu, ii) sniegtu praktisku informāciju par regulas tematisko darbības jomu un iii) skaidrotu saistībnolīguma vai deklarācijas procedūru.

    2.   Komisija pieņem īstenošanas aktu, kas attiecas uz 1. punkta c) apakšpunktā minētās datubāzes darbību, un veidlapām, kuras jāizmanto, pārrobežu koordinācijas punktiem iesniedzot informāciju par Mehānisma īstenošanu un tā darbību. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 23. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.

    2.   Komisija pieņem īstenošanas aktu, kas attiecas uz 1. punkta c) apakšpunktā minētās datubāzes darbību, un veidlapām, kuras jāizmanto, pārrobežu koordinācijas punktiem iesniedzot informāciju par Mehānisma īstenošanu un tā darbību. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 23. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.

    Pamatojums

    Regulas īstenošana būtu jāpapildina ar skaidru un praktisku informācijas kampaņu, lai atvieglotu ieinteresēto personu centienus īstenot regulu.

    6. grozījums

    25. pants – “Ziņošana”

    Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

    RK grozījums

    25. pants

    25. pants

    Ziņošana

    Novērtēšana

    Līdz dd mm gggg [t. i., pirmā diena mēnesī pēc šīs regulas stāšanās spēkā + pieci gadi; aizpilda Publikāciju birojs], Komisija Eiropas Parlamentam, Padomei un Reģionu komitejai iesniedz ziņojumu, kurā šīs regulas piemērošana novērtēta pēc tādiem rādītājiem kā tās rezultativitāte, efektivitāte, relevantums, Eiropas pievienotā vērtība un vienkāršošanas iespējas.

    1.    Līdz dd mm gggg [t. i., pirmā diena mēnesī pēc šīs regulas stāšanās spēkā + pieci gadi; aizpilda Publikāciju birojs], Komisija Eiropas Parlamentam, Padomei un Reģionu komitejai iesniedz ziņojumu, kurā šīs regulas piemērošana novērtēta pēc tādiem rādītājiem kā tās rezultativitāte, efektivitāte, relevantums, Eiropas pievienotā vērtība un vienkāršošanas iespējas. Ziņojumā īpaša uzmanība tiek veltīta regulas ģeogrāfiskai un tematiskai darbības jomai.

     

    2.     Ziņojumu izstrādā pēc sabiedriskās apspriešanās ar dažādām ieinteresētajām personām, tostarp vietējām un reģionālajām pašvaldībām.

    Pamatojums

    Komisija nolēmusi, ka regulas ģeogrāfiskā darbības joma būs NUTS 3 teritorija. Regulas efektivitāti varētu paaugstināt, paplašinot tās ģeogrāfisko darbības jomu. Tas ziņojumā būtu jāatspoguļo skaidrāk.

    Izraugoties tematisko darbības jomu, Komisija priekšlikumā ierosina to attiecināt uz infrastruktūru un vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumiem. Ziņojumā būtu jānovērtē, vai regulu būtu vai nebūtu vajadzīgs attiecināt uz citām politikas jomām.

    II.   IETEIKUMI POLITIKAS JOMĀ

    EIROPAS REĢIONU KOMITEJA

    Vispārīgas piezīmes

    1.

    		 atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas līdzšinējos centienus virzīties uz robežreģionu potenciāla labāku izmantošanu un sniegt ieguldījumu, kas paver iespējas izaugsmei un ilgtspējīgai attīstībai;

    2.

    		 atzīmē, ka pašlaik nav vienotu Eiropas tiesību normu attiecībā uz juridisku un administratīvu šķēršļu novēršanu pārrobežu kontekstā un darbojas tikai daži reģionāli mehānismi, piemēram, Beniluksa Savienība un Ziemeļvalstu Ministru padome; tāpēc atzinīgi vērtē priekšlikumu regulai, ar ko visām iekšējām un ārējām robežām tiek izveidots saprotams, papildinošs juridiskais instruments, ar kuru visā Eiropas Savienībā šķēršļus var novērst, izmantojot vienotu procedūru;

    3.

    		 pateicas Komisijai par to, ka tā ņēmusi vērā ieteikumus, kas minēti iepriekšējos RK atzinumos par šķēršļiem pārrobežu kontekstā, it īpaši atzinumā “Kohēzijas un izaugsmes veicināšana ES pierobežas reģionos”;

    4.

    		 norāda, ka Eiropas Savienībā ir 40 robežreģioni, kuriem ir iekšējas sauszemes robežas, un ka tie aptver 40 % ES teritorijas un tajos dzīvo gandrīz 30 % ES iedzīvotāju, un uzsver, ka juridiskie un administratīvie šķēršļi ir jālikvidē un autoceļu un dzelzceļa savienojumi ir jāuzlabo, lai varētu stiprināt sadarbību ES robežreģionos un Eiropas integrāciju un veicināt reģionu izaugsmi;

    5.

    		 uzsver, ka dalībvalstu kompetencē esošajās politikas jomās pašlaik notiekošas pārmaiņas kavē vienotā tirgus brīvību radīto iespēju izmantošanu visā pilnībā; ja tiktu likvidēti tikai 20 % pastāvošo šķēršļu, IKP pieaugtu par 2 % un tiku radīts vairāk nekā miljons jaunu darbvietu;

    6.

    		 uzskata, ka regulā ir svarīgi iekļaut arī jūras robežas, lai precizētu, ka ģeogrāfiskā darbības joma aptver ne tikai sauszemes robežu;

    7.

    		 uzsver to, ka regulu ir lietderīgi attiecināt arī uz NUTS 2. līmeņa reģioniem, lai dažādos apstākļos varētu novērtēt, kurā NUTS reģionu līmenī varētu vislabāk noteikt mehānismu, kas ļauj likvidēt juridiskos un administratīvos šķēršļus pārrobežu kontekstā;

    8.

    		 norāda, ka ir arī daudz reģionu ar ārējām sauszemes vai jūras robežām, kuros pārrobežu mehānisms var palīdzēt risināt problēmas, ar ko šie reģioni saskaras;

    9.

    		 uzskata, ka instrumentam ir ļoti liela nozīme tādās jomās kā vietējā līmeņa sadarbības veicināšana pierobežas reģionos, šo robežreģionu sociālā un kultūras attīstība, Eiropas pilsoniskums un sabiedrības atbalsts Eiropas Savienībai. Tieši šajos reģionos visvairāk izpaužas eiropeisks redzējums un Eiropas kopējās vērtības. Pārrobežu mehānisms šīs izpausmes var stiprināt;

    Augšupēja iniciatīva un brīvprātība

    10.

    		 atzinīgi vērtē to, ka mehānisms paver robežreģioniem iespēju uzņemties iniciatīvu un sākt dialogu un procedūru, lai novērstu juridiskos un administratīvos šķēršļus, kas konstatēti tādu jautājumu risināšanā kā pārrobežu infrastruktūras būvniecība, tiesiskā regulējumu piemērošana pakalpojumu sniegšanas jomā un neatliekamās palīdzības dienestu darbība;

    11.

    		 pauž gandarījumu par to, ka priekšlikums kā augšupējs juridisks instruments var efektīvi atbalstīt pārrobežu sadarbības projektus un paver vietējām un reģionālajām pašvaldībām iespēju iepriekš noteiktā teritorijā un saistībā ar konkrētu projektu vienas dalībvalsts tiesību aktus piemērot citā kaimiņos esošā dalībvalstī;

    12.

    		 piekrīt Komisijas viedoklim, ka jau izveidoti vairāki efektīvi mehānismi, piemēram, Ziemeļvalstu Ministru padome un Beniluksa Savienība, un uzskata, ka pārrobežu mehānisms ir piemērots jau izveidoto mehānismu un dalībvalstīs un to sadarbībā izraudzīto risinājumu papildinājums. Komiteja lūdz sniegt sīkāku informāciju par to, kā pārrobežu mehānismu var praktiski piemērot līdztekus esošajiem mehānismiem;

    13.

    		 uzskata, ka pievienoto vērtību rada tas, ka instrumentu var brīvprātīgi izmantot konkrēta projekta īstenošanai un tiek pavērta iespēja izraudzīties vispiemērotāko instrumentu – ES mehānismu vai kādu citu jau izveidotu divpusēju instrumentu – to juridisko šķēršļu novēršanai, kas kavē kopīga projekta īstenošanu pārrobežu kontekstā;

    14.

    		 aicina Komisiju paredzēt, ka reģioni, kuriem ir likumdošanas pilnvaras, var izveidot un piemērot Mehānismu, lai pārņemtu juridiskos noteikumus no citas dalībvalsts kompetentajām iestādēm, ja rodas juridiskie šķēršļi, kas ietekmē reģionālā līmeņa likumdošanas pilnvaru jautājumus. Komiteja aicina arī paredzēt, ka jebkurā gadījumā reģionālos pārrobežu koordinācijas punktus izveido paši reģioni;

    15.

    		 vienlaikus mudina piemērot saskaņotus noteikumus, ko varētu izmantot, veidojot jaunus ES finanšu mehānismus pārrobežu reģionu sadarbības atbalstam;

    Darbības joma

    16.

    		 piekrīt, ka ir jāierobežo jomas, uz kurām Komisijas regula attieksies, bet pauž bažas par to, ka darbības joma aprobežojas tikai ar NUTS 3 līmeņa reģioniem, un tādēļ aicina piecus gadus pēc regulas stāšanās spēkā novērtēt tā ģeogrāfisko un tematisko darbības jomu;

    17.

    		 lūdz Komisiju precizēt, uz kādiem kopprojektiem regula attieksies, un definēt jēdzienus “infrastruktūras projekts” un “vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumi”; šajā saistībā norāda Komisijai uz to, ka vietējā un reģionālajā līmenī dažkārt trūkst skaidrības par to, kas ir vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumi; ierosina, ka Komiteja sadarbībā ar Komisiju un dalībvalstīm varētu, izmantojot konkrētus gadījumus un piemērus, analizēt regulas tematisko piemērošanu;

    18.

    		 pēc iepazīšanās ar regulas tekstu atzīmē, ka tas ne visās valodās ir konsekventi iztulkots un tādēļ rodas neskaidrība par dažu pantu piemērošanu (te it īpaši jānorāda uz 4. panta 3. punktu, kas attiecas uz regulas piemērošanu trešām valstīm). Komiteja uzskata, ka sadarbības ar trešām valstīm ierobežojums ir šķērslis, jo, kā šķiet, tiek norādīts uz divām ES dalībvalstīm. Komiteja arī uzskata, ka būtu skaidrāk jāformulē regulas priekšlikuma panti, kas attiecas uz iniciatīvas dokumenta sagatavošanu un iesniegšanu, kā arī ar to saistītie jautājumi, kas paredzēti 8.-12. pantā;

    Īstenošana un darbība

    19.

    		 uzskata, ka ierosinātā procedūra ir visaptveroša. Tā kā ierosinātais mehānisms ir novatorisks, būs vajadzīgi skaidrojumi par darbībām, kas jāveic, gatavojoties saistībnolīgumam vai deklarācijai, un pastāv risks, ka dalībvalstīm un reģioniem tiks uzvelts administratīvs slogs. RK pilnībā atbalsta 25. pantā minēto ziņojumu, kurā tiks paredzēta arī regulas piemērošanas vienkāršošana. Komiteja turklāt mudina veltīt šim jautājumam vairāk uzmanības, lai valstu iestādes sāktu darbu, kura mērķis ir valstī spēkā esošo noteikumu vienkāršošana;

    20.

    		 uzsver, ka regula jāīsteno iespējami ātri un nepārprotami, un šajā saistībā aicina Komisiju ņemt vērā atziņas un pieredzi, kas tika gūtas regulas par ETSG īstenošanā, un mudināt dalībvalstis iespējami ātri mehānismu izmantot pārrobežu projektu īstenošanā; šajā saistībā uzskata, ka vajadzīgi papildu skaidrojumi par pārrobežu koordinācijas punktu lomu. Komiteja pauž cerību, ka tai (tāpat kā saistībā ar Eiropas teritoriālās sadarbības grupām) tiks uzticēts reģistrēt Eiropas pārrobežu saistībnolīgumus un deklarācijas, lai tā varētu veicināt informācijas par gūto pieredzi sniegšanu un labas prakses piemēru apmaiņu;

    21.

    		 turklāt jāņem vērā, ka citas teritoriālās sadarbības struktūras, piemēram, darba kopienas, var būt noderīgas un papildināt Mehānismu;

    22.

    		 aicina Komitejas locekļus apmainīties ar piemēriem, tostarp tādiem, kas saistīti ar pārrobežu transporta savienojumiem un kopīgu neatliekamās palīdzības dienestu izmantošanu, uzņēmējdarbības parku attīstību utt.;

    23.

    		 aicina ES iestādes un dalībvalstis minētās regulas īstenošanu papildināt ar skaidru komunikācijas stratēģiju, kurā īpaša uzmanība pievērsta labas prakses piemēru apmaiņai un regulas tematiskajai darbības jomai;

    24.

    		 uzsver, ka pārrobežu mehānisms un ETSG instruments viens otru papildina un ka ETSG kā pārvalstiska un pašvaldību līmeņa struktūra būtu praktisks instruments, kas paver iespēju ierosināt un īstenot projektus, izmantojot jauno mehānismu. Būs vajadzīgs papildu darbs, lai skaidrotu, kā mehānisms un ETSG papildina viens otru;

    25.

    		 uzskata, ka mehānisms ir lietderīgs Interreg programmas papildinājums, jo dažās situācijās mehānisms var pavērt interesantas pieejas, kas varētu atvieglot pārrobežu projektu īstenošanu.

    Briselē, 2018. gada 5. decembrī

    Eiropas Reģionu komitejas priekšsēdētājs

    Karl-Heinz LAMBERTZ

    (1)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 26. maija Regula (EK) Nr. 1059/2003 par kopējas statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas (NUTS) izveidi (OV L 154, 21.6.2003., 1. lpp.).

    (1)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 26. maija Regula (EK) Nr. 1059/2003 par kopējas statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas (NUTS) izveidi (OV L 154, 21.6.2003., 1. lpp.).

    Top