EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 16.8.2017

COM(2017) 427 final

2017/0193(NLE)

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMS

par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Šveices Konfederāciju par to siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu sistēmu sasaisti

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

•Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Emisiju ierobežošanas un tirdzniecības sistēmas ir politikas instrumenti, ar kuriem var izmaksefektīvi samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas. Siltumnīcefekta gāzu emisijām noteiktie ierobežojumi nodrošina politikas vidisko efektivitāti, savukārt emisijas kvotu tirdzniecība dod iespēju emisijas elastīgi samazināt. ES jau ir vairāk nekā desmit gadu pieredze ar ES emisiju kvotu tirdzniecības sistēmu — pasaulē lielāko emisiju ierobežošanas un tirdzniecības sistēmu.

Emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu sasaistīšana dod vienas sistēmas dalībniekiem iespēju atbilstības nodrošināšanā izmantot vienības no otras sasaistītās sistēmas. Paredzams, ka šāda sasaiste dos iespēju noteikt oglekļa cenu plašākā mērogā. Tā kā sistēmu sasaiste paplašina tirgu un vairo emisiju samazināšanas izdevības, tā kāpina emisiju tirdzniecības izmaksefektivitāti.

•Saskanība ar spēkā esošajiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā

Izveidot labi funkcionējošu starptautisku oglekļa tirgu, augšupēji sasaistot emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas, ir gan ES, gan starptautiskās sabiedrības ilgtermiņa mērķis, jo tas ir veids, kā izpildīt klimata jomā izvirzītos uzdevumus, tostarp saskaņā ar Parīzes nolīgumu.

ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ES ETS) izveides direktīvas 1 25. pants paredz, ka ES ETS var sasaistīt ar citām emisiju kvotu tirdzniecības sistēmām, ja tās ir obligātas un saderīgas un paredz absolūtus emisiju ierobežojumus. 2010. gada 20. decembrī Padome pieņēma lēmumu, ar kuru Komisiju pilnvaroja sākt sarunas ar Šveices Konfederāciju par ES un Šveices siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu sasaisti.

Dalība Šveices emisiju kvotu tirdzniecības sistēmā (Šveices ETS) lielām, energoietilpīgām struktūrām ir obligāta no 2013. gada, un sistēma paredz siltumnīcefekta gāzu emisijas absolūto ierobežojumu; tas nozīmē, ka ir izpildīti divi pamata priekšnosacījumi tās sasaistei ar ES ETS.

Šveices ETS veidota ļoti līdzīgi ES ETS. ES ETS un Šveices ETS aptver tās pašas rūpniecības nozares un gāzes , ir noteiktas tādas pašas robežvērtības iekļaušanai sistēmā un iekļaujamās struktūras ir definētas iekārtu līmenī. Šveices ETS ietvaros gadā izdotais kvotu daudzums ik gadu samazinās atbilstīgi ES mēroga kvotu daudzuma samazinājumam. Līdzīga ir arī kvotu iedalīšanas metodika: standarta metode ir izsoles, un tām nozarēm, kas pagaidām kvotas saņem bez maksas, tās iedala, piemērojot līdzīgas līmeņatzīmes. Kvantitatīvie un kvalitatīvie standarti attiecībā uz starptautiskajiem kredītiem ir līdzīgi. Abu sistēmu pašreizējais tirdzniecības periods ir no 2013. līdz 2020. gadam. Abās sistēmās atbilstības periods aptver kalendāros gadus, proti, sistēmā iekļautajām struktūrām par emisijām jāziņo līdz nākamā gada 31. martam, bet kvotas jānodod līdz nākamā gada 30. aprīlim. Sankcijas par kvotu nenodošanu pietiekamā skaitā abās sistēmās ir līdzīgas.

Lai gan Šveices ETS pagaidām vēl neaptver aviāciju, aviācijas darbības ir viens no lielākajiem siltumnīcefekta gāzu emisijas avotiem Šveicē un aviācijas darbību iekļaušana Šveices ETS uzskatāma par vienu no priekšnoteikumiem Šveices ETS sasaistīšanai ar ES ETS. Pašlaik Šveice strādā pie aviācijas iekļaušanas Šveices ETS, un noteikumi būs tādi paši kā ES ETS noteikumi par aviāciju.

Tāpat kā ES ETS, arī Šveices ETS pašlaik tiek pārskatīta attiecībā uz nākamo periodu no 2021. līdz 2030. gadam. Nolīgums par Šveices ETS un ES ETS sasaisti (Sasaistes nolīgums) ietver noteikumus, kas nodrošinās abu sistēmu saderību arī nākotnē, lai sasaisti varētu uzturēt 2021.–2030. gada periodā.

•Saskanība ar citām Savienības politikas jomām

Lai gan emisiju tirdzniecība vēršas plašumā Āzijā un Ziemeļamerikā, pašlaik nepastāv starptautisks oglekļa tirgus ar vienotu globālu oglekļa cenu. Valstu īstenotā klimata pārmaiņu mazināšanas politika ir dažāda — tiek izmantoti gan tirgbalstīti, gan tradicionālāki “komandvadības” pasākumi. Tas rada risku, ka visenergoietilpīgākajās nozarēs varētu notikt oglekļa emisiju pārvirze, t. i., ražošanu varētu pārcelt uz valstīm ar mazāk vērienīgiem mērķrādītājiem un politiku. Sasaiste novedīs pie oglekļa cenu konverģences sasaistītajās sistēmās, un tas savukārt palīdzēs nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus. Kad aviācija būs iekļauta Šveices ETS, lidojumiem Šveicē, starp Šveici un ES un starp ES dalībvalstīm piemēros līdzīgu režīmu.

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

•Juridiskais pamats

Priekšlikums ir izstrādāts saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 192. panta 1. punktu un 218. pantu.

Saskaņā ar LESD 191. pantu un 192. panta 1. punktu Eiropas Savienība palīdz sasniegt inter alia šādus mērķus: saglabāt, aizsargāt un uzlabot vides kvalitāti, sekmēt starptautiska mēroga pasākumus, lai risinātu reģionālas vai pasaules vides problēmas, un jo īpaši cīnīties pret klimata pārmaiņām.

LESD 218. pantā ir izklāstīta procedūra sarunu risināšanai un nolīgumu noslēgšanai starp Eiropas Savienību un trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām. Minētā panta 5. punktā ir paredzēts, ka Padome pēc Komisijas kā sarunu vadītājas priekšlikuma pieņem lēmumu, ar kuru atļauj Eiropas Savienības vārdā parakstīt nolīgumu. LESD 218. panta 6. punkta a) apakšpunktā ir paredzēts, ka Padome pēc Komisijas kā sarunu vadītājas priekšlikuma pieņem lēmumu, ar kuru atļauj Eiropas Savienības vārdā noslēgt nolīgumu pēc Eiropas Parlamenta piekrišanas saņemšanas.

•Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)

ES ETS direktīva ir pašreizējās ES politikas instruments, kuras darbība turpināsies arī pēc 2020. gada. Saskaņā ar LESD 5. pantā izklāstīto subsidiaritātes principu Sasaistes nolīguma mērķus var sasniegt tikai tad, ja Komisija sagatavo priekšlikumu ES līmenī, jo nolīgums ļaus ES sistēmas dalībniekiem atbilstības panākšanā izmantot vienības no Šveices sistēmas.

Tā kā klimata pārmaiņas pēc būtības ir pārrobežu parādība, efektīvāk ir rīkoties ES līmenī un, ja iespējams, pasaules līmenī, nevis dalībvalstu līmenī. Rīkošanās ES līmenī ļaus visefektīvāk sasniegt ES iekšzemes un starptautiskos mērķrādītājus klimata jomā, un tajā pašā laikā saglabāsies vienlīdzīgi konkurences apstākļi ES iekšējā tirgū.

•Proporcionalitāte

3.IETEKME UZ BUDŽETU

4.CITI ELEMENTI

•Konkrēto priekšlikuma noteikumu detalizēts skaidrojums

Nolīgums paredz, ka pirms nolīguma stāšanās spēkā Šveice parūpēsies par to, lai Šveices ETS noteikumi par aviāciju būtu tādi paši kā attiecīgie ES ETS noteikumi. Aviācijas operatorus administrēs EEZ valsts vai Šveice saskaņā ar “vienas pieturas aģentūras” principu, proti, viena iestāde uzņemsies atbildību par abu sistēmu īstenošanu.

Nolīguma galvenā vadošā struktūra ir Apvienotā komiteja, kas izveidota ar nolīguma 12. pantu. Tajā ir abu Pušu pārstāvji, un tā ir atbildīga par šā nolīguma administrēšanu un pareizu īstenošanu. Tai ir būtiska loma informācijas apmaiņas un koordinācijas procesā, kā arī novērtēšanas procesā attiecībā uz to, vai Puses joprojām atbilst būtiskajiem kritērijiem. Apvienotā komiteja var ierosināt izmaiņas nolīguma pantos un izdarīt grozījumus pielikumos. Apvienotā komiteja sāk provizoriski darboties no nolīguma parakstīšanas dienas.

Nolīguma 14. pantā paredzēts strīdu izšķiršanas mehānisms. Strīdus par nolīguma interpretāciju vai piemērošanu jebkura Puse var iesniegt izskatīšanai Apvienotajā komitejā. Ja Apvienotajai komitejai neizdodas strīdu atrisināt sešu mēnešu laikā, pēc kādas Puses pieprasījuma strīdu nodod izšķiršanai Pastāvīgajā šķīrējtiesā.

Jebkura Puse var uz visiem laikiem izbeigt nolīguma darbību (16. pants). 15. pantā ir paredzēta pagaidu apturēšanas kārtība — tas ir mehānisms, kā nekavējoties pasargāt emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu integritāti. Ierosinātais apturēšanas mehānisms liedz atbilstības panākšanai nodot kvotas no otras sasaistītās sistēmas. Apturēšanas mehānismu var iedarbināt tikai stingri noteiktos apstākļos un uz noteiktu laika periodu, un to var pagarināt līdz nolīguma izbeigšanas brīdim.

Nolīgumā izklāstīti ne tikai principi, mērķi un institucionālā kārtība, bet arī tehniski noteikumi par sasaistes darbību, kas attiecas uz reģistriem (3. pants), uzskaiti (4. pants), izsolēm (5. pants), sensitīvu informāciju un drošību (8. un 9. pants).

Lai iespējotu tirdzniecību starp reģistriem, tiks izveidota tieša sasaiste starp reģistriem, kuras pamatā būs sasaistes tehniskie standarti, kas atspoguļo nolīguma II pielikumā izklāstītos principus. Reģistru sasaisti Šveices vajadzībām pārvaldīs Šveices reģistra administrators, bet ES vajadzībām — centrālais administrators. Reģistru sasaistes reģistru administratoriem jānosaka ne tikai sasaistes tehniskie standarti, bet arī reģistru sasaistes kopējās darbības procedūras. Administratori atsevišķi vai kopā var uz laiku pārtraukt reģistru sasaisti, ja tas vajadzīgs sistēmas uzturēšanas, drošības pārkāpuma vai drošības riska dēļ.

Reģistru kontu turētāji pēc sasaistes izveidošanas varēs identificēt emisijas kvotu izcelsmi. Vismaz reizi gadā Pusēm vienai otru jāinformē par to kopējo emisijas kvotu daudzumu, ko tās tur savā ETS un kas nāk no saistītās ETS. Tāpat vismaz reizi gadā tām vienai otru jāinformē par emisijas kvotām, kas nāk no saistītās ETS un ir vai nu nodotas atbilstības nolūkā, vai brīvprātīgi anulētas otrā ETS. Nolīgumā paredzēts, ka ES un Šveicei ir jāuzskaita kvotu neto plūsma starp sasaistītajām emisijas kvotu tirdzniecības sistēmām, ievērojot gaidāmos noteikumus par uzskaiti, ko pašlaik izstrādā ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām paspārnē. Tāpat nolīgumā ir noteikumi par noteiktā daudzuma vienību pārskaitīšanu un iegūšanu, ja spēkā stājas Kioto protokola otrais saistību periods. Apvienotajai komitejai ir jāizstrādā nolīguma pielikumi ar sīkākiem noteikumiem par noteiktā daudzuma vienību uzskaiti un, ja vajadzīgs, pārskaitīšanu un iegūšanu.

Nolīgumā norādīts, ka kvotas, kas nav iedalītas bez maksas, ir jāizsola atklāti, pārredzami un bez diskriminācijas. Struktūras, t. sk. operatori, kas ir pielaistas pie solīšanas izsolēs, kuras notiek vienā sistēmā, ir tiesīgas solīt arī izsolēs, kuras notiek otrā sistēmā. Nolīgums paredz, ka Šveice drīkst turpināt izmantot pašreizējo izsoļu kārtību ar nosacījumu, ka Šveices kopējais gadā izsolāmais kvotu daudzums (stacionārās iekārtas un aviācija) nesasniedz 1 000 000 Šveices kvotu. Tiklīdz šīs robežlielums būs sasniegts, uz Šveici attieksies tāda pati izsoļu kārtība kā tā, ko piemēro ES, un tā ir izklāstīta nolīguma I pielikumā.

Pusēm ir jāaizsargā sensitīva informācija. Katra Puse ir pati atbildīga par tās atklātās informācijas apzīmēšanu par sensitīvu, par šādai informācijai piešķirto sensitivitātes pakāpi un par sensitivitātes pakāpes pazemināšanu vai noņemšanu, un tai par to jāinformē otra Puse. Ja ES un Šveice informāciju atklāj kopā, tās vienojas par sensitivitātes grifu un sensitivitātes pakāpi.

2017/0193 (NLE)

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMS

par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Šveices Konfederāciju par to siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu sistēmu sasaisti

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 192. panta 1. punktu saistībā ar 218. panta 6. punkta a) apakšpunktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta piekrišanu 2 ,

tā kā:

(1)Saskaņā ar [...] Padomes lēmumu [XXX] Nolīgums starp Eiropas Savienību un Šveices Konfederāciju par to siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu sistēmu sasaisti tika parakstīts [2017. gada ... novembrī], ņemot vērā tā vēlāku noslēgšanu.

(2)Emisiju ierobežošanas un tirdzniecības sistēmas ir politikas instrumenti, ar kuriem var izmaksefektīvi samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas. Emisiju ierobežošanas un tirdzniecības sistēmu sasaiste dos iespēju plašākā mērogā noteikt oglekļa cenu, un tas savukārt pavērs lielākas emisiju samazināšanas izdevības un palielinās emisijas kvotu tirdzniecības izmaksefektivitāti. Izveidot labi funkcionējošu starptautisku oglekļa tirgu, augšupēji sasaistot emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas, ir gan ES, gan starptautiskās sabiedrības ilgtermiņa mērķis, jo tas ir veids, kā izpildīt klimata jomā izvirzītos uzdevumus, tostarp saskaņā ar Parīzes nolīgumu.

(3)Nolīgums būtu jāapstiprina Savienības vārdā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo Savienības vārdā tiek apstiprināts Nolīgums starp Eiropas Savienību un Šveices Konfederāciju par to siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu sistēmu sasaisti.

Nolīguma teksts ir pievienots šim lēmumam.

2. pants

Padomes priekšsēdētājs norīko personu, kas ir tiesīga Eiropas Savienības vārdā apmainīties ar nolīguma 21. pantā paredzētajiem apstiprinājuma dokumentiem, lai paustu Savienības piekrišanu uzņemties šā nolīguma saistības.

3. pants

Šis lēmums stājas spēkā [...] 32.

Briselē,

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 13.oktobra Direktīva 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK.

(2)

2 Nolīguma spēkā stāšanās dienu Padomes Ģenerālsekretariāts publicēs Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 16.8.2017

COM(2017) 427 final

PIELIKUMS

Priekšlikums Padomes lēmumam

par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Šveices Konfederāciju par to siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu sistēmu sasaisti

NOLĪGUMS starp Eiropas Savienību un Šveices Konfederāciju par siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu sasaisti

EIROPAS SAVIENĪBA

(turpmāk “Savienība”),

no vienas puses, un

ŠVEICES KONFEDERĀCIJA

(turpmāk “Šveice”),

no otras puses,

(turpmāk “Puses”),

IZPRAZDAMAS, ka klimata pārmaiņas ir globāla problēma un ka ir jāveltī starptautiski pūliņi siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanai nolūkā šīs klimata pārmaiņas apkarot;

IEVĒRODAMAS starptautiskās saistības samazināt siltumnīcefekta gāzu emisiju, jo īpaši ANO Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām un tās Kioto protokolu;

ŅEMDAMAS VĒRĀ, ka Šveicei un Savienībai ir kopīgs mērķis — ievērojami samazināt siltumnīcefekta gāzu emisiju līdz 2020. gadam un pēc tam,

APZINĀDAMĀS, ka, ja Savienības un Šveices emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu tirdzniecības periodi nākotnē tiks pārskatīti, var nākties pārskatīt arī šo nolīgumu vismaz tiktāl, lai saglabātu Pušu klimata pārmaiņu mazināšanas saistību integritāti;

ATZĪDAMAS, ka emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas ir iedarbīgs paņēmiens, kā izmaksefektīvi mazināt siltumnīcefekta gāzu emisiju;

ŅEMDAMAS VĒRĀ, ka emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu sasaistīšana, kas ļaus emisiju kvotu tirdzniecībai noritēt starp sistēmām, palīdzēs veidot stabilu starptautisko oglekļa tirgu un stiprināt savas sistēmas sasaistījušo Pušu emisiju samazināšanas centienus;

ŅEMDAMAS VĒRĀ, ka emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas sasaistīšanai būtu jānovērš oglekļa emisiju pārvirze un konkurences izkropļojumi savienoto sistēmu starpā un jānodrošina savienoto oglekļa tirgu pareiza darbība;

ATSAUKDAMĀS uz Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu, kas izveidota ar Direktīvu 2003/87/EK (ar grozījumiem), un Šveices emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu, kas izveidota ar Likumu par CO2 emisijām un attiecīgu rīkojumu;

ATGĀDINĀDAMAS, ka Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā piedalās Norvēģija, Islande un Lihtenšteina;

ŅEMDAMAS VĒRĀ, ka, atkarībā no ratifikācijas brīža, sistēmu sasaistei vajadzētu sākt darboties vai nu no 2019. gada 1. janvāra, vai 2020. gada 1. janvāra, neskarot būtiskos kritērijus, ko Šveice vai Savienība sāk piemērot agrāk, un provizorisko piemērošanu;

APZINĀDAMĀS, ka emisiju kvotu tirdzniecības sistēmu sasaiste nav iespējama bez piekļuves sensitīvai informācija un bez šādas informācijas apmaiņas Pušu starpā, un tāpēc ir nepieciešami pienācīgi drošības pasākumi;

ATZĪMĒDAMAS, ka šīs nolīgums neietekmē noteikumus, ar kuriem Puses nosprauž mērķus to siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai, kuras attiecīgās Puses emisijas kvotu tirdzniecības sistēma neaptver;

ATZĪDAMAS, ka šis nolīgums neskar nekādus divpusējus nolīgumus starp Šveici un Franciju attiecībā uz Bāzeles–Miluzas–Freiburgas lidostas (EuroAirport lidostas) divvalstisko statusu, kas noteikts ar 1949. gada 4. jūlija Francijas un Šveices konvenciju par Bāzeles–Miluzas lidostas būvniecību un ekspluatāciju, ciktāl šajos divpusējos nolīgumos ievēroti šajā nolīgumā definētie būtiskie kritēriji un tehniskie noteikumi;

ATZĪDAMAS, ka šā nolīguma noteikumi ir sagatavoti, ievērojot Šveices un Savienības ciešās saites un īpašās attiecības;

Atzinīgi vērtēdamas Parīzē 2015. gada 12. decembrī ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām 21. Pušu konferencē panākto vienošanos, un atzīdamas, ka no tā izrietošās uzskaites grūtības tuvākajā laikā tiks risinātas, 

IR VIENOJUŠĀS ŠĀDI.

I NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Mērķis

Ar šo nolīgumu Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēma (turpmāk “ES ETS”) tiek sasaistīta ar Šveices emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (turpmāk “Šveices ETS”).

2. pants

Būtiskie kritēriji

Pušu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (turpmāk “ETS”) atbilst vismaz I pielikumā izklāstītajiem būtiskajiem kritērijiem.

II NODAĻA

TEHNISKIE NOTEIKUMI

3. pants

Reģistri

1.Pušu reģistri atbilst I pielikuma C daļā definētajiem kritērijiem.

2.Lai ES ETS un Šveices ETS sasaiste varētu darboties, starp Eiropas Savienības darījumu žurnālu (EUTL) un Šveices papildu darījumu žurnālu (Supplementary Transaction Log, SSTL) izveido tiešu sasaisti, kas dos iespēju katras sistēmas ietvaros izdotās kvotas pārskaitīt starp reģistriem.

3.Reģistru sasaisti inter alia:

a.Šveices vajadzībām pārvalda Šveices reģistra administrators, bet Savienības vajadzībām — Savienības centrālais administrators;

b.izmanto saskaņā ar katrā jurisdikcijā piemērojamiem tiesību aktiem;

c.palīdz nodrošināt integrēts automatizēts process, kas darījumu iespējošanas nolūkā integrēts gan Šveices reģistrā, gan Savienības reģistrā;

d.īsteno tā, lai gan Šveices reģistra, gan Savienības reģistra lietotājiem iespēju robežās būtu nodrošināta nepārtraukta funkcionalitāte.

4.Šveices reģistra administrators, Savienības centrālais administrators vai abi administratori kopā var uz laiku pārtraukt reģistru sasaisti, ja tas vajadzīgs sistēmas uzturēšanas, drošības pārkāpuma vai drošības riska dēļ, saskaņā ar piemērojamiem Šveices un Eiropas Savienības tiesību aktiem. Par reģistru sasaistes pagaidu pārtraukšanu, ja tas vajadzīgs sistēmas uzturēšanas, drošības pārkāpuma vai drošības riska dēļ, Puses paziņo pēc iespējas drīzāk un rūpējas, lai pārtraukšana būtu pēc iespējas neilgāka.

5.Puses nekavējoties un ciešā sadarbībā rīkojas, izmantojot savā jurisdikcijā pieejamos pasākumus, lai novērstu krāpšanu un saglabātu sasaistīto ETS tirgus integritāti. Sasaistīto ETS kontekstā Šveices reģistra administrators, Savienības centrālais administrators un Eiropas Savienības dalībvalstu nacionālie administratori kopīgi darbojas, lai samazinātu ar reģistriem saistītu krāpšanas, ļaunprātīgas izmantošanas vai kriminālas darbības risku, reaģētu uz šādiem incidentiem un aizsargātu reģistru sasaistes integritāti. Krāpšanas, ļaunprātīgas izmantošanas vai kriminālas darbības risku apkarošanas pasākumus, par kuriem administratori vienojušies, pieņem ar Apvienotās komitejas lēmumu.

6.Šveices reģistra administrators un Savienības centrālais administrators nosaka kopējās darbības procedūras (KDP), kas saistītas ar tehniskiem vai citiem jautājumiem un ir vajadzīgas, lai nodrošinātu sasaistes funkcionēšanu, tostarp ņemot vērā iekšējos tiesību aktos izklāstītās prioritātes. Administratoru izstrādātās KDP stājas spēkā, kad tās ir pieņemtas ar Apvienotās komitejas lēmumu.

7.Šveices reģistra administrators un Savienības centrālais administrators, balstoties uz II pielikumā izklāstītajiem principiem, izstrādā sasaistes tehniskos standartus (STS), kuros sīki aprakstītas prasības, kā jāveido stabils un drošs savienojums starp SSTL un EUTL. Administratoru izstrādātie STS stājas spēkā, kad tie ir pieņemti ar Apvienotās komitejas lēmumu.

8.Izšķiramus jautājumus, kas rodas saistībā ar reģistru sasaistes īstenošanu un darbību, izšķir Šveices reģistra administratora un Savienības centrālā administratora savlaicīgās apspriedēs un saskaņā ar noteikto KDP.

4. pants

Emisijas kvotas un uzskaite

1.Emisijas kvotas, ko var izmanot, lai panāktu atbilstību vienas Puses ETS ietvaros, atzīst par tādām, ko var izmantot atbilstības panākšanai otras Puses ETS ietvaros.

“Emisijas kvota” ir ES ETS vai Šveices ETS ietvaros izdota atļauja noteiktā periodā emitēt vienu tonnu oglekļa dioksīda ekvivalenta, kas ir derīga Šveices ETS vai ES ETS prasību izpildei.

2.Vienā sistēmā pastāvošus specifisku kvotu izmantošanas ierobežojumus var piemērot otrā sistēmā.

3.To, kuras ETS ietvaros emisijas kvota izdota, reģistru administratori un konta turētāji var identificēt vismaz pēc valsts koda, ko satur emisijas kvotas sērijas numurs.

4.Katra Puse vismaz reizi gadā otru Pusi informē par to, cik daudz otrās sistēmas ietvaros piešķirto emisijas kvotu ir tās rīcībā un kāds ir to otrās sistēmas ietvaros piešķirto emisijas kvotu skaits, kas ir nodotas atbilstības nolūkā vai brīvprātīgi anulētas.

5.Kad spēkā stājušies UNFCCC apstiprināti uzskaites principi un noteikumi, Puses kvotu neto plūsmu uzskaiti ved saskaņā ar tiem. Šo mehānismu nosaka šā nolīguma pielikumā, ko pieņem ar Apvienotās komitejas lēmumu.

6.Kad spēkā stājies Kioto protokola otrais saistību periods, Puses ik pēc saskaņota perioda un arī tad, ja nolīguma darbība tiek izbeigta saskaņā ar 16. pantu, pārskaita vai iegūst pietiekamu skaitu Kioto protokola otrajā saistību periodā derīgu noteiktā daudzuma vienību (AAU), lai uzskaitītu kvotu neto plūsmas starp Pusēm tādā mērā, kādā šīs kvotas atbilstības panākšanas nolūkā nodevuši ETS operatori un kādā šādas kvotas ir par Kioto protokola A pielikumā iekļautajām emisijām. Šādu darījumu mehānismu nosaka šā nolīguma pielikumā, ko pieņem ar Apvienotās komitejas lēmumu pēc tam, kad spēkā stājies Kioto protokola grozījums. Pielikumā arī iekļauj vienošanos par to, kā pārvaldīt par AAU pirmreizējo starptautisko pārskaitīšanu iekasēto ieturējumu.  

5. pants

Izsoles

1.Puses kvotas pārdod tikai izsolēs.

2.Katras ETS operatori ir tiesīgi pieteikties pielaidei pie solīšanas kvotu izsolēs. Katras ETS operatoriem piekļuvi kvotu izsolēm piešķir bez diskriminācijas. Lai nodrošinātu izsoļu integritāti, tiesības pieteikties pielaidei pie izsolēm var attiecināt tikai uz tādām pārējo dalībnieku kategorijām, ko reglamentē saskaņā ar Puses tiesību aktiem vai kam ir piešķirta īpaša atļauja piedalīties izsolēs.

3.Izsoles noris atklāti, pārredzami, bez diskriminācijas un saskaņā ar I pielikuma D daļā izklāstītajiem kritērijiem.

III NODAĻA

AVIĀCIJA

6. pants

Aviācijas darbību iekļaušana

Aviācijas darbības Puses savās attiecīgajās ETS iekļauj saskaņā ar I pielikuma B daļā izklāstītajiem būtiskajiem kritērijiem. Aviācijas darbības Šveices ETS tiek iekļautas, ievērojot tos pašus principus, kas attiecas uz ES ETS, jo īpaši attiecībā uz aptvēruma, emisiju maksimālās robežvērtības un piešķiršanas noteikumiem.

7. pants

Nolīguma pārskatīšana gadījumā, ja attiecībā uz aviācijas darbībām notiek izmaiņas

1.Ja ES ETS notiek izmaiņas attiecībā uz aviācijas darbībām, attiecīgo I pielikuma B daļu pārskata Apvienotā komiteja saskaņā ar 13. panta 2. punktu.

2.Jebkurā gadījumā Apvienotā komiteja līdz 2018. gada beigām rīko sanāksmi, kur saskaņā ar 13. panta 2. punktu pārskata tos nolīguma noteikumus, kas attiecas uz aptvertajām aviācijas darbībām.

IV NODAĻA

SENSITĪVA INFORMĀCIJA UN DROŠĪBA

8. pants

Sensitīva informācija

1.“Sensitīva informācija” ir mutiska, vizuāla, elektroniska, magnētiska vai dokumentāla informācija un materiāli, tostarp iekārtas un tehnoloģijas, kuru Puses sniegušas vai ar kuru tās apmainījušās saistībā ar šo nolīgumu un i) kuras neatļauta izpaušana varētu nodarīt dažādas pakāpes zaudējumus vai kaitēt Šveices, Savienības vai vienas vai vairāku Savienības dalībvalstu interesēm; ii) kura vienas Puses drošības interešu vārdā ir jāaizsargā pret neatļautu izpaušanu; un iii) kurai viena Puse piešķīrusi grifu “sensitīvs”.

2.Neskarot Pušu attiecīgos normatīvos aktus, katra Puse aizsargā sensitīvu informāciju, jo īpaši pret neatļautu izpaušanu vai integritātes zudumu, saskaņā ar attiecīgi II, III un IV pielikumā uzskaitītajām drošības prasībām, sensitivitātes pakāpēm un rīkošanās instrukcijām. “Rīkošanās” ir sensitīvas informācijas vai tās nesējos iekļautas informācijas radīšana, apstrādāšana, glabāšana, nosūtīšana vai iznīcināšana.

9. pants

Sensitivitātes pakāpes

1.Katra puse ir pati atbildīga par sevis atklātās informācijas apzīmēšanu par sensitīvu un par sevis atklātajai informācijai piešķirtās sensitivitātes pakāpes pazemināšanu vai noņemšanu. Ja sensitīvu informāciju kopīgi atklāj abas Puses, Puses vienojas par sensitivitātes grifu un pakāpi, kā arī par sensitivitātes pakāpes pazemināšanu vai noņemšanu.

2.Sensitīvu informāciju atzīmē ar grifiem ETS KRITISKI SVARĪGA INFORMĀCIJA, ETS SENSITĪVA INFORMĀCIJA vai ETS IEROBEŽOTAS PIEEJAMĪBAS INFORMĀCIJA atkarībā no sensitivitātes pakāpes, kas uzskaitīta III pielikumā.

3.Puses atklātās sensitīvās informācijas sagatavotājs informācijas sensitivitātes pakāpi pazemina, tiklīdz informācijai vai nav nepieciešama augstākas pakāpes aizsardzība, vai informācijai noņem sensitivitātes statusu, tiklīdz informācija vairs nav jāaizsargā pret neatļautu izpaušanu vai integritātes zudumu.

4.Informāciju atklājošā Puse informē saņemošo Pusi par jebkādu jaunu sensitīvu informāciju un tās attiecīgo sensitivitātes pakāpi, kā arī par sensitivitātes pakāpes pazemināšanu vai sensitivitātes statusa noņemšanu.

5.Puses izveido un uztur kopīgu sensitīvās informācijas sarakstu.

V NODAĻA

TIESĪBU AKTU IZSTRĀDE

10. pants

Tiesību aktu izstrāde

1.Šis nolīgums neskar nevienas Puses tiesības grozīt vai pieņemt šo nolīgumu skarošus tiesību aktus, tostarp tiesības pieņemt stingrākus aizsardzības pasākumus.

2.Puses viena otrai laikus rakstiski paziņo, ja viena no Pusēm izstrādā tiesību aktus jomā, kas skar šo nolīgumu. Tālab Apvienotā komiteja izveido regulāras informēšanas un apspriešanās procesu.

3.Kad Puse saskaņā ar 2. punktu saņēmusi paziņojumu, tā var pieprasīt, lai par to rīko viedokļu apmaiņu Apvienotajā komitejā saskaņā ar 13. panta 4. punktu, jo īpaši tālab, lai novērtētu, vai tiesību akti tieši skartu I pielikumā izklāstītos kritērijus.

4.Kad viena Puse pieņēmusi šo nolīgumu skaroša tiesību akta priekšlikumu, tā kopiju nosūta otras Puses pārstāvim (pārstāvjiem) Apvienotajā komitejā.

5.Kad viena Puse pieņēmusi šo nolīgumu skarošu tiesību aktu, tā kopiju nosūta otras Puses pārstāvim (pārstāvjiem) Apvienotajā komitejā.

6.Ja Apvienotā komiteja secina, ka tiesību akts tieši skar I pielikumā izklāstītos kritērijus, tā pieņem lēmumu par atbilstošiem grozījumiem attiecīgajā I pielikuma daļā. Šo lēmumu pieņem sešu mēnešu laikā kopš dienas, kad jautājums nodots izskatīšanai Apvienotajā komitejā.

7.Ja 6. punktā minētajā termiņā nav iespējams pieņemt lēmumu par I pielikuma grozījumiem, Apvienotā komiteja astoņu mēnešu laikā kopš dienas, kopš jautājums tai nodots izskatīšanai, izvērtē visas pārējās iespējas, kā uzturēt nolīguma pienācīgu darbību, un pieņem tālab vajadzīgos lēmumus.

11. pants

Koordinācija

1.Puses koordinē savas darbības jomās, kas skar šo nolīgumu, un jo īpaši darbības saistībā ar pielikumos izklāstītajiem kritērijiem, lai nodrošinātu nolīguma pienācīgu īstenošanu un Pušu ETS pastāvīgu integritāti un lai nepieļautu, ka notiek oglekļa emisiju pārvirze un tiek nepienācīgi izkropļota konkurence starp sasaistītajām ETS.

2.Šāda koordinācija jo īpaši izpaužas kā oficiāla un neoficiāla informācijas apmaiņa vai sniegšana un, ja Puse to pieprasa, kā apspriešanās Apvienotajā komitejā.

VI nodaļa

APVIENOTĀ KOMITEJA

12. pants

Apvienotās komitejas sastāvs un darbība

1.Izveido Apvienoto komiteju, kas sastāv no Pušu pārstāvjiem.

2.Jebkura Puse var pieprasīt sanāksmes sasaukšanu; Apvienotā komiteja sanāk 30 dienu laikā kopš šāda pieprasījuma izteikšanas.

3.Lēmumi, ko Apvienotā komiteja pieņem šajā nolīgumā paredzētajos gadījumos, pēc to stāšanās spēkā ir Pusēm saistoši, un Puses veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to īstenošanu un piemērošanu.

4.Apvienotā komiteja pieņem savu reglamentu. Par Apvienotās komitejas pieņemtajiem lēmumiem vienojas abas Puses.

5. Apvienotā komiteja var nolemt izveidot jebkādas apakškomitejas vai darba grupas, kas tai varētu palīdzēt darbā.

13. pants

Apvienotās komitejas funkcijas

1.Apvienotā komiteja ir atbildīga par šā nolīguma pārvaldību un tā pareizas īstenošanas nodrošināšanu.

2.Apvienotā komiteja var nolemt pieņem jaunu šā nolīguma pielikumu vai grozīt esošu pielikumu.

3.Apvienotā komiteja apspriež kādas Puses ierosinātus grozījumus šā nolīguma pantos. Ja Apvienotā komiteja priekšlikumam piekrīt, tā priekšlikumu iesniedz Pusēm pieņemšanai saskaņā ar Pušu iekšējām procedūrām.

4.Ja saņemts pieprasījums saskaņā ar 10. panta 3. punktu, Apvienotā komiteja rīko viedokļu apmaiņu par ierosināto tiesību aktu, jo īpaši par to, vai šāda tiesību akta dēļ attiecīgās Puses ETS vairs neatbilstu pielikumos izklāstītajiem kritērijiem.

5.Ja tiek apturēta piemērošana vai pirms tiek iesniegts paziņojums par nolīguma izbeigšanu saskaņā ar 15. un 16. pantu, Apvienotā komiteja rīko viedokļu apmaiņu un tiecas panākt vienošanos, kā apturēšanu pārtraukt vai kā novērst nolīguma izbeigšanu.

6.Apvienotā komiteja saskaņā ar 14. pantu tiecas izšķirt strīdus, ar kuriem pie tās vērsušās Puses.

7.Apvienotā komiteja periodiski izvērtē šo nolīgumu, ja kādu ETS skar kādi būtiski pavērsieni, piemēram, saistībā ar tirgus uzraudzību vai jauna tirdzniecības perioda aizsākumu, lai jo īpaši nodrošinātu, ka sasaiste nenāk par ļaunu kādas Puses emisiju samazināšanas iekšējo mērķrādītāju sasniegšanai vai to oglekļa tirgu integritātei un pienācīgai darbībai.

8.Apvienotās komitejas funkcijas ir tikai tās, kas paredzētas šajā nolīgumā.

VII NODAĻA

STRĪDU IZŠĶIRŠANA

14. pants

Strīdu izšķiršana

1.Strīdus, kas Pusēm radušies saistībā ar šā nolīguma interpretāciju vai piemērošanu, tās nodod izšķiršanai Apvienotajā komitejā.

2.Ja Apvienotajai komitejai neizdodas strīdu izšķirt sešu mēnešu laikā no dienas, kad tas nodots izskatīšanai, pēc kādas Puses pieprasījuma strīdu nodod Pastāvīgajai šķīrējtiesai izšķiršanai saskaņā ar Pastāvīgās šķīrējtiesas 2012. gada noteikumiem.

3.Pēc nolīguma apturēšanas vai izbeigšanas turpina izmantot strīdu izšķiršanas mehānismu attiecībā uz 1. punktā minētajiem strīdiem, kas radušies nolīguma piemērošanas laikā.

VIII NODAĻA

APTURĒŠANA UN IZBEIGŠANA

15. pants

4. panta 1. punkta apturēšana

1.Neskarot 16. pantu, Puses šā nolīguma 4. panta 1. punkta piemērošanu var apturēt šādos gadījumos:

a.ja viena Puse izskata, ka otra Puse pilnībā vai daļēji nepilda pienākumus, kas noteikti ar šā nolīguma 2. pantu, 3. panta 1. punktu, 4. panta 1. punktu, 5. panta 3. punktu, 6. pantu, 8. panta 2. punktu, 10. panta 2. punktu, 10. panta 4. un 5. punktu un 18. panta 2. punktu;

b.ja otra Puse pirmo Pusi rakstiski informē par nodomu savu ETS sasaistīt ar kādas trešās puses ETS;

c.ja otra Puse pirmo Pusi rakstiski informē par nodomu izbeigt nolīgumu.

2.Puse rakstiski paziņo otrai Pusei par savu lēmumu apturēt nolīguma 4. panta 1. punkta piemērošanu un kopā ar paziņojumu iesniedz šādas apturēšanas pamatojumu. Lēmumu publisko uzreiz pēc tam, kad otrai Pusei iesniegts šāds paziņojums.

3.Nolīguma 4. panta 1. punkta apturēšana ir uz laiku. Ja 4. panta 1. punkts ir apturēts saskaņā ar šā panta 1. punkta a) apakšpunktu, apturēšana beidzas līdz ar strīda izšķiršanu saskaņā ar 14. pantu. Ja 4. panta 1. punkts ir apturēts saskaņā ar šā panta 1. punkta b) vai c) apakšpunktu, tā ir pagaidu apturēšana, kas ilgst 3 mēnešus. Puse var nolemt apturēšanas periodu saīsināt vai pagarināt.

4.Apturēšanas laikā kvotas atbilstības panākšanai nevar nodot citā ETS kā vien tajā, kurā tās ir izdotas. Visi pārējie darījumi ir iespējami.

5.Ja no brīža, kad iesniegts tiesību akta priekšlikums saskaņā ar 10. panta 3. punktu, līdz brīdim, kad apritējis 10. panta 6. punktā noteiktais termiņš, nav iesniegts pieprasījums Apvienotajā komitejā rīkot viedokļu apmaiņu, vai ja šāda viedokļu apmaiņa ir notikusi un Apvienotā komiteja ir nolēmusi, ka jaunais tiesību akts kritērijus tieši neskar, tad Puse nedrīkst apturēt 4. panta 1. punkta piemērošanu ar pamatojumu, ka otra Puse vairs nepilda savu pienākumu izpildīt I pielikumā izklāstītos kritērijus.

16. pants

Darbības izbeigšana

1.Puse var izbeigt šā nolīguma darbību, par šo lēmumu rakstveidā paziņojot otrai Pusei un pēc apspriešanās ar Apvienoto komiteju. Izbeigšana stājas spēkā 6 mēnešus pēc dienas, kad otrai Pusei par to paziņots. Lēmumu publisko pēc tam, kad otrai Pusei iesniegts šis paziņojums.

2.Ja kādas Puses ETS darbība netiek pagarināta vai tiek izbeigta, šā nolīguma darbība izbeidzas automātiski attiecīgās ETS pēdējā darbības dienā.

3.Ja nolīguma darbību izbeidz, Puses vienojas par turpmāko tās informācijas izmantošanu un glabāšanu, ko tās viena otrai paziņojušas, izņemot datus, kas glabājas attiecīgajā reģistrā. Ja vienošanās netiek panākta, ikviena Puse ir tiesīga pieprasīt paziņotās informācijas dzēšanu.

IX NODAĻA

   NOBEIGUMA NOTEIKUMI

17. pants

Īstenošana

1.Puses veic visus pienācīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka tiek izpildīti pienākumi, kas izriet no šā nolīguma, tostarp no Apvienotās komitejas lēmumiem.

2.Puses atturas no visiem pasākumiem, kas varētu traucēt šā nolīguma mērķu sasniegšanai.

18. pants

Sasaiste ar trešām pusēm

1.Šā nolīguma Puses var vest sarunas ar trešo pusi par to emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu sasaisti.

2.Ja šā nolīguma Puse ved sarunas par sasaisti ar trešo pusi, tā par to informē otru šā nolīguma Pusi un regulāri sniedz ziņas par sarunu norisi.

3.Pirms notiek vienas šā nolīguma Puses sasaiste ar trešo pusi, otra šā nolīguma Puse nolemj, vai tā piekrīt šim otrējam sasaites nolīgumam vai izbeidz šā nolīguma darbību. Ja tā piekrīt otrējam sasaistes nolīgumam, 4. panta 1. punkta apturēšana beidzas.

4.Ja notiek sasaiste ar trešo pusi, šā nolīguma noteikumi var būt jāpārskata.

19. pants

Pielikumi

Šā nolīguma pielikumi ir tā neatņemama sastāvdaļa.

20. pants

Valodas

Šis nolīgums ir sagatavots divos eksemplāros angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, horvātu, igauņu, itāļu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, nīderlandiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru valodā, un visi teksti ir vienlīdz autentiski.

21. pants

Ratifikācija un stāšanās spēkā

1.Šis nolīgums ir noslēgts uz nenoteiktu laiku, ja vien tas netiek izbeigts saskaņā ar 16. pantu.

2.Šo nolīgumu Puses ratificē vai apstiprina saskaņā ar savām attiecīgajām iekšējām procedūrām.

3.Puses nolīgumu ratificē vai apmainās ar ratifikācijas dokumentiem tikai tad, kad tās uzskata, ka visi šajā nolīgumā noteiktie sasaistes nosacījumi ir izpildīti.

4.Šis nolīgums stājas spēkā 1. janvārī pēc tam, kad Puses ir apmainījušās ar ratifikācijas dokumentiem. 

5.Šā nolīguma 4. panta 6. punkta stāšanās spēkā ir atkarīga no tā, vai abās Pusēs ir ratificēts un stājies spēkā Kioto protokola Dohas grozījums, kas pieņemts Līgumslēdzēju pušu 8. sanāksmē (Lēmums1/CMP.8; otrais saistību periods).

22. pants

Provizoriska piemērošana

Pirms nolīguma stāšanās spēkā tā 11. līdz 13. pantu provizoriski piemēro no nolīguma parakstīšanas dienas.

…, ...

Šveices Konfederācijas vārdā —            Eiropas Savienības vārdā —

I pielikums

Būtiskie kritēriji

A.Būtiskie kritēji attiecībā uz stacionārām iekārtām

B.Būtiskie kritēriji: aviācija

C.Būtiskie kritēriji: reģistri

Katras Puses ETS ietver reģistru un darījumu žurnālu, kas atbilst tālāk norādītajiem būtiskajiem kritērijiem, kuri noteikti drošības mehānismiem un procedūrām un kontu atvēršanai.

Būtiskie kritēriji: drošības mehānismi un procedūras

Reģistri un darījumu žurnāli aizsargā sistēmā glabāto datu konfidencialitāti, integritāti, pieejamību un autentiskumu. Tālab Puses ievieš tālāk minētos drošības mehānismus.

Būtiskie kritēriji: kontu atvēršana un pārvaldība

Saistībā ar kontu atvēršanu ievēro šādus būtiskos kritērijus.

D.Būtiskie kritēriji: izsoles platformas un izsoles darbības

Struktūras, kas rīko kvotu izsoles Pušu ETS, atbilst tālāk minētajiem būtiskajiem kritērijiem un attiecīgi arī rīko izsoles.

II pielikums

Sasaistes tehniskie standarti

Sasaistes tehniskajos standartos (STS) ir apskatīti šādi elementi:

·komunikācijas līnijas arhitektūra;

·datu pārsūtīšanas drošība;

·funkciju saraksts (darījumi, saskaņošana);

·tīmekļa pakalpojumu definīcija;

·datu reģistrēšanas prasības;

·darba kārtība (zvanu centrs, tehniskais atbalsts);

·komunikācijas aktivācijas plāns un testēšanas procedūra;

·drošības testēšanas procedūra.

STS norāda, ka administratoriem jāveic saprātīgi pasākumi, lai nodrošinātu, ka SSTL, EUTL un to sasaiste darbojas 24 stundas diennaktī un 7 dienas nedēļā un ka SSTL, EUTL un to sasaistes darbības traucējumi ir samazināti līdz minimumam.

STS norāda, ka komunikācija starp Šveices papildu darījumu žurnālu (SSTL) un Eiropas Savienības darījumu žurnālu (EUTL) notiek kā vienkāršā objektpiekļuves protokola (SOAP) ziņojumu droša apmaiņa, izmantojot šādas tehnoloģijas 1 :

·tīmekļa pakalpojumi, kuros izmanto SOAP;

·virtuāls privātais tīkls (VPN) uz datortehnikas bāzes;

·XML (paplašināmās iezīmēšanas valoda);

·digitālais paraksts un

·tīkla laika protokoli.

STS nosaka papildu drošības prasības Šveices reģistram, SSTL, Savienības reģistram un EUTL, un tās tiek dokumentētas “drošības vadības plānā”. Konkrētāk, SST nosaka, ka:

·ja ir aizdomas, ka Šveices reģistra, SSTL, Savienības reģistra vai EUTL drošība ir apdraudēta, abas Puses nekavējoties viena otru par to informē un aptur sasaisti starp SSTL un EUTL;

·ja noticis drošības pārkāpums, Puses apņemas nekavējoties savā starpā dalīties informācijā. Šveices reģistra administrators un Savienības centrālais administrators 24 stundu laikā, kopš noticis drošības pārkāpums, savstarpēji apmainās ar ziņojumu ar incidenta aprakstu (datums, cēlonis, ietekme, novēršana), ciktāl ir pieejama tehniskā informācija.

STS izklāstītā drošības testēšanas procedūra tiek izpildīta gan pirms SSTL un EUTL komunikācijas līnijas izveidošanas, gan tad, kad ir nepieciešama jauna SSTL vai EUTL versija vai izlaidums.

STS paredz divas testēšanas vides papildus ražošanas videi: izstrādāšanas vidi un akceptēšanas vidi.

Puses ar Šveices reģistra administratora un Savienības centrālā administratora starpniecību sniedz pierādījumus, ka pēdējo 12 mēnešu laikā ir veikts to sistēmu neatkarīgs drošības novērtējums saskaņā ar STS noteiktajām drošības prasībām. Drošības testēšanu un jo īpaši ielaušanās testēšanu veic ikreiz, kad tiek izlaista jauna, nozīmīga programmatūras versija, saskaņā ar STS noteiktajām prasībām. Ielaušanās testēšanu neveic ne programmatūras izstrādātājs, ne programmatūras izstrādātāja apakšuzņēmējs.

III pielikums

Sensitivitātes pakāpes un rīkošanās instrukcijas

Puses vienojas izmantot šādas sensitivitātes pakāpes, lai identificētu sensitīvo informāciju, ar ko rīkojas un apmainās saskaņā ar šo nolīgumu:

·ETS ierobežotas pieejamības informācija

·ETS sensitīva informācija

·ETS kritiski svarīga informācija

Informācija ar grifu “ETS kritiski svarīga informācija” ir sensitīvāka nekā informācija ar grifu “ETS sensitīva informācija”, kas savukārt ir sensitīvāka nekā informācija ar grifu “ETS ierobežotas pieejamības informācija”.

Puses vienojas izstrādāt rīkošanās instrukcijas, pamatojoties uz ES pašreizējo ETS informācijas klasificēšanas politiku un Šveices Informācijas aizsardzības rīkojumu un Federālo Datu aizsardzības likumu. Šīs rīkošanās instrukcijas iesniedz apstiprināšanai Apvienotajā komitejā. Pēc apstiprināšanas ar visu informāciju jārīkojas atbilstīgi tās sensitivitātes pakāpei, ievērojot šīs rīkošanās instrukcijas.

Ja Pušu vērtējumā pakāpes atšķiras, tad piemēro augstāko pakāpi.

Katras Puses tiesību akti ietver līdzvērtīgas būtiskās drošības prasības attiecībā uz tālāk aprakstīto rīkošanos ar informāciju, ievērojot ETS sensitivitātes pakāpes.

·Dokumenta sagatavošana

oResursi

oSensitivitātes pakāpe

·Glabāšana

oElektronisks dokuments tīklā

oElektronisks dokuments lokālajā vidē

oFizisks dokuments

·Elektroniska nodošana

oTālrunis un mobilais tālrunis

oFakss

oE-pasts

oDatu pārraide

·Fiziska nodošana

oMutiska

oPersoniska nodošana

oPasts

·Izmantošana

oApstrāde ar IT lietojumprogrammām

oDruka

oKopēšana

oIzņemšana no pastāvīgās glabāšanas vietas

·Informācijas vadība

oInformācijas klasifikācijas un saņēmēju regulāra novērtēšana

oArhivēšana

oDzēšana un iznīcināšana

IV pielikums

ETS sensitivitātes pakāpju definēšana

A.1- Konfidencialitātes un integritātes rangs

Konfidencialitāte nozīmē, ka informācija vai informācijas sistēma vai tās daļa (piemēram, algoritmi, programmas un dokumentācija) nav brīvi pieejama un tai var piekļūt tikai personas, struktūras un procedūras, kam tas ir atļauts.

Integritāte nozīmē garantiju, ka informācijas sistēmu un apstrādāto informāciju var mainīt tikai ar iepriekšnodomātām un leģitīmām darbībām un ka sistēmas izdotie rezultāti būs precīzi un pilnīgi.

Par sensitīvu uzskatītas ETS informācijas konfidencialitātes (respektīvi integritātes) aspekts ir jāizvērtē, ņemot vērā, kā tās atklāšana (respektīvi negribēta modificēšana, pilnīga vai daļēja iznīcināšana) varētu ietekmēt ETS darbu.

Katram drošības aspektam piešķir konfidencialitātes un integritātes rangu, pamatojoties uz A.2. sadaļā doto definīciju, un pēc tam attiecīgi nosaka informācijas vispārējo sensitivitātes pakāpi, izmantojot A.3 sadaļā doto režģi.

A.2- Konfidencialitātes un integritātes rangs

A.2.1- “Zema ranga” definīcija

Jebkāda ar emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu saistīta informācija, kuras izpaušana nepiederošām personām un/vai integritātes zudums mēreni kaitētu Pusēm vai citām institūcijām un, iespējams, varētu:

–mēreni ietekmēt politiskās vai diplomātiskās attiecības;

–vietējā līmenī negatīvi ietekmēt Pušu vai citu institūciju reputāciju vai tēlu sabiedrības acīs;

–apkaunot personas;

–ietekmēt darbinieku pašapziņu/ darba ražīgumu;

–nodarīt ierobežotus finansiālus zaudējumus vai zināmā mērā palīdzēt personām vai uzņēmumiem gūt nepienācīgus labumus vai priekšrocības;

–mēreni ietekmēt Pušu rīcībpolitikas sekmīgu veidošanu vai īstenošanu;

–mēreni ietekmēt Pušu un to operāciju pienācīgu vadību.

A.2.2- “Vidēja ranga” definīcija

Jebkāda ar emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu saistīta informācija, kuras atklāšana nepiederošām personām un/vai integritātes zudums kaitētu Pusēm vai citām institūcijām un, iespējams, varētu:

–nodarīt apkaunojumu politiskās vai diplomātiskās attiecībās;

–kaitēt Pušu vai citu institūciju reputācijai vai tēlam;

–radīt ciešanas personām;

–ievērojami graut darbinieku pašapziņu/ darba ražīgumu;

–apkaunot Puses vai citas institūcijās tirdznieciskās vai politiskās sarunās ar citiem;

–nodarīt finansiālus zaudējumus vai palīdzēt personām vai uzņēmumiem gūt nepienācīgus labumus vai priekšrocības;

–ietekmēt noziegumu izmeklēšanu;

–pārkāpt juridiskās vai līgumiskās saistības attiecībā uz informācijas konfidencialitāti;

–ietekmēt Pušu rīcībpolitikas sekmīgu veidošanu vai īstenošanu;

–ietekmēt Pušu un to operāciju pienācīgu vadību.

A.2.3- “Augsta ranga” definīcija

Jebkāda ar emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu saistīta informācija, kuras atklāšana nepiederošām personām un/vai integritātes zudums ļoti smagi un/vai nepieņemami kaitētu Pusēm vai citām institūcijām un, iespējams, varētu:

—negatīvi ietekmēt diplomātiskās attiecības;

—radīt ievērojamas ciešanas personām;

—apgrūtināt Pušu un citu iesaistītu aprindu darbības efektivitātes vai drošības saglabāšanu,

—nodarīt finansiālus zaudējumus vai palīdzēt personām vai uzņēmumiem gūt nepienācīgus labumus vai priekšrocības;

—pārkāpt saistības saglabāt trešo pušu sniegtas informācijas konfidencialitāti;

—pārkāpt likumiskus informācijas izpaušanas ierobežojumus;

—kavēt noziegumu izmeklēšanu vai atvieglot noziegumu izdarīšanu;

—radīt neizdevīgus apstākļus Pusēm tirdznieciskās vai politiskās sarunās ar citiem;

—kavēt Pušu rīcībpolitikas sekmīgu veidošanu vai īstenošanu;

—graut Pušu un to operāciju pienācīgu vadību.

A.3 – ETS sensitīvas informācijas novērtēšana

Pamatojoties uz konfidencialitātes un integritātes rangiem, kas piešķirti, kā aprakstīts iepriekšējā sadaļā, informācijas sensitivitāti nosaka, izmantojot šādu tabulu.

* Iespējamās variācijas novērtē katrā gadījumā atsevišķi

(1)

Šīs tehnoloģijas pašlaik izmanto, lai nodrošinātu savienojumu starp Savienības reģistru un Starptautisko darījumu žurnālu, kā arī starp Šveices reģistru un Starptautisko darījumu žurnālu.