Access to European Union law
<a href="https://eur-lex.europa.eu/content/help/eurlex-content/experimental-features.html" target="_blank">More about the experimental features corner</a>
Choose the experimental features you want to try
EUR-Lex
Access to European Union law

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

You are here
Use quotation marks to search for an "exact phrase". Append an asterisk (*) to a search term to find variations of it (transp*, 32019R*). Use a question mark (?) instead of a single character in your search term to find variations of it (ca?e finds case, cane, care).
Search tips
Need more search options? Use the Advanced search

Document 52017IP0488

    Eiropas Parlamenta 2017. gada 12. decembra rezolūcija par virzību uz digitālās tirdzniecības stratēģiju (2017/2065(INI))

    OV C 369, 11.10.2018, p. 22–31 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

    Date of document:
    12/12/2017; Balsojuma datums
    Date of vote:
    12/12/2017
    Date of debate:
    11/12/2017
    Author:
    Eiropas Parlaments, Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja, Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja, Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja, Starptautiskās tirdzniecības komiteja
    Form:
    Pašiniciatīvas rezolūcija
    Parliamentary term:
    Astotais parlamenta pilnvaru termiņš
    Internal reference:
    2017/2065(INI)
    Session:
    2017-2018

    11.10.2018   

    LV

    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

    C 369/22

    P8_TA(2017)0488

    Virzība uz digitālās tirdzniecības stratēģiju

    Eiropas Parlamenta 2017. gada 12. decembra rezolūcija par virzību uz digitālās tirdzniecības stratēģiju (2017/2065(INI))

    (2018/C 369/03)

    Eiropas Parlaments,

    —

    ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 207. panta 3. punktu un 218. pantu,

    —

    ņemot vērā Vispārējo vienošanos par pakalpojumu tirdzniecību (GATS),

    —

    ņemot vērā Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) Informācijas tehnoloģiju nolīgumu (ITA),

    —

    ņemot vērā PTO darba programmu par e-komerciju,

    —

    ņemot vērā G7 valstu IKT ministru kopīgo deklarāciju, kas tika pieņemta Takamatsu (Kagavas prefektūra) 2016. gada 29. un 30. aprīlī notikušajā sanāksmē;

    —

    ņemot vērā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) valstu ministru 2016. gadā Kankunā pieņemto deklarāciju par digitālo ekonomiku,

    —

    ņemot vērā Interneta pārvaldības forumā izveidoto dinamisko koalīciju tirdzniecības jautājumos,

    —

    ņemot vērā ES pašreizējās tirdzniecības sarunas ar trešām valstīm,

    —

    ņemot vērā vienošanos pēc būtības par ES un Japānas ekonomisko partnerattiecību nolīgumu, kuru Komisija paziņoja 2017. gada 6. jūlijā,

    —

    ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 8. jūnija Direktīvu 2000/31/EK par dažiem informācijas sabiedrības pakalpojumu tiesiskiem aspektiem, jo īpaši elektronisko tirdzniecību, iekšējā tirgū (Direktīva par elektronisko tirdzniecību) (1),

    —

    ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regulu (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (2),

    —

    ņemot vērā Komisijas 2015. gada 14. oktobra paziņojumu “Tirdzniecība visiem: ceļā uz atbildīgāku tirdzniecības un ieguldījumu politiku” (COM(2015)0497),

    —

    ņemot vērā Komisijas 2016. gada 19. aprīļa paziņojumu “Eiropas rūpniecības digitalizācija” (COM(2016)0180),

    —

    ņemot vērā Komisijas 2016. gada 19. aprīļa paziņojumu “Eiropas mākoņdatošanas iniciatīva: konkurētspējīgas datu un zināšanu ekonomikas veidošana Eiropā” (COM(2016)0178),

    —

    ņemot vērā Komisijas 2017. gada 23. jūnija ziņojumu par tirdzniecības un ieguldījumu šķēršļiem (COM(2017)0338),

    —

    ņemot vērā Komisijas 2017. gada 10. janvāra paziņojumu “Veidojot Eiropas datu ekonomiku” (COM(2017)0009),

    —

    ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par privātās dzīves neaizskaramību un personas datu aizsardzību elektronisko sakaru jomā un ar ko atceļ Direktīvu 2002/58/EK (Privātuma un elektronisko sakaru regula) (COM(2017)0010),

    —

    ņemot vērā Komisijas 2017. gada 13. septembra priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par satvaru nepersonizētu datu brīvai apritei Eiropas Savienībā (COM(2017)0495),

    —

    ņemot vērā Komisijas dienestu 2017. gada 2. maija darba dokumentu “Digital4Development: digitālo tehnoloģiju un pakalpojumu iekļaušana ES attīstības politikā (SWD(2017)0157),

    —

    ņemot vērā 2016. gada 5. jūlija rezolūciju par jaunu progresīvu un inovatīvu turpmāko stratēģiju tirdzniecības un ieguldījumu jomā (3),

    —

    ņemot vērā 2016. gada 3. februāra rezolūciju ar Eiropas Parlamenta ieteikumiem Komisijai attiecībā uz sarunām par pakalpojumu tirdzniecības nolīgumu (TiSA) (4),

    —

    ņemot vērā 2015. gada 8. jūlija rezolūciju ar Eiropas Parlamenta ieteikumiem Eiropas Komisijai attiecībā uz sarunām par transatlantisko tirdzniecības un ieguldījumu partnerību (TTIP) (5),

    —

    ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas augstākā līmeņa sanāksmi par ilgtspējīgu attīstību un ANO Ģenerālās asamblejas 2015. gada 25. septembra noslēguma dokumentu “Mūsu pasaules pārveide — ilgtspējīgas attīstības programma 2030. gadam”, un 17 ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM),

    —

    ņemot vērā gaidāmo PTO 11. Ministru konferenci, kura notiks Buenosairesā (Argentīna) 2017. gada 10.–13. decembrī un kurā ļoti iespējams tiks apspriesta e-komercija;

    —

    ņemot vērā ANO Starptautiskās Telesakaru savienības iniciatīvas jaunattīstības valstu atbalstam (ITU-D),

    —

    ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu,

    —

    ņemot vērā ES Pamattiesību hartas 8. panta 1. punktu un LESD 16. panta 1. punktu,

    —

    ņemot vērā Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām,

    —

    ņemot vērā ANO Īpašā referenta ziņojumus par vārda brīvības aizsardzību, vārda brīvību un privāto sektoru digitālajā laikmetā (A/HRC/32/38) un par digitālo pakalpojumu sniedzēju lomu(A/HRC/35/22),

    —

    ņemot vērā ES cilvēktiesību pamatnostādnes par vārda brīvību tiešsaistē un bezsaistē, ko Padome (Ārlietu padome) pieņēma 2014. gada 12. maijā,

    —

    ņemot vērā Eiropas Padomes Konvenciju par personu aizsardzību attiecībā uz personisko datu automātisku apstrādi, Eiropas Līgumu sērija Nr. 108, un tai pievienoto protokolu,

    —

    ņemot vērā 2016. gada 26. maija rezolūciju par transatlantiskajām datu plūsmām (6),

    —

    ņemot vērā Komisijas ziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par stratēģijas “Tirdzniecība visiem” īstenošanu: progresīvas tirdzniecības politikas īstenošana globalizācijas iespēju izmantošanai (COM(2017)0491),

    —

    ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

    —

    ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas ziņojumu un Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas, Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas un Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas atzinumus (A8-0384/2017),

    A.

    tā kā tehnoloģiju attīstība, atvērta interneta pieejamība un ekonomikas digitalizācija ir izaugsmes dzinulis, jo ļauj uzņēmumiem, jo īpaši jaunuzņēmumiem, mikrouzņēmumiem un MVU, rast jaunas uzņēmējdarbības iespējas izstrādāt, pasūtīt, ražot, tirgot un piegādāt produktus un pakalpojumus un sasniegt klientus visā pasaulē straujāk un ar mazākām izmaksām nekā jebkad agrāk; tā kā jaunām tehnoloģijām, piemēram, sadalītās virsgrāmatas tehnoloģijai, piemīt potenciāls uzlabot digitālo tirdzniecību, palielinot starptautisku līgumu pārredzamību un paātrinot vērtības nodošanu; tā kā fizisku preču tirdzniecību aizvien lielākā mērā aizstāj digitāla satura pārrobežu pārsūtīšana, dažreiz nojaucot atšķirības starp precēm un pakalpojumiem;

    B.

    tā kā datu vākšana, datu apkopošana un spēja nosūtīt tos pāri robežām var būt galvenais inovācijas, produktivitātes un ekonomikas konkurētspējas dzinulis;

    C.

    tā kā ekonomikas un starptautiskās tirdzniecības globalizācijas un digitalizācijas rezultātā uzņēmumi ir varējuši attīstīties un sniegt iedzīvotājiem iespējas ekonomikas jomā; tā kā tradicionālo rūpniecības nozaru digitalizācija ietekmē piegādes ķēdes un ražošanas un pakalpojumu modeļus, un tas varētu radīt darbvietas jaunās nozarēs, bet varētu arī radīt problēmas pašreizējā darba tirgū un izraisīt nestabilus nodarbinātības apstākļus, jo aizvien vairāk pieaug to pienākumu skaits, ko parasti veica cilvēki un kas tagad tiek vai nu automatizēti vai pārcelti uz citu vietu, vai gan automatizēti, gan pārcelti citviet; šajā sakarībā uzsver to, ka, lai digitālā ekonomika un tirdzniecība nestu labumu visai sabiedrībai, ir jāievieš papildpasākumi sociālajā jomā, piemēram, spēcīgas politikas nostādnes izglītības un apmācības jomā, aktīva darba tirgus politika un pasākumi digitālās plaisas pārvarēšanai;

    D.

    tā kā digitālajai ekonomikai ir vajadzīga uz noteikumiem balstīta sistēma, tostarp mūsdienīgi tirdzniecības noteikumi, kuros var tikt apvienotas straujās tirgus izmaiņas un patērētāju tiesības, paredzot politisko manevrētspēju un iespējas jaunām likumdošanas iniciatīvām, kas valdībām nepieciešamas, lai aizstāvētu un stiprinātu cilvēktiesību aizsardzību;

    E.

    tā kā atvērta un droša bezmaksas interneta pieejamība ir priekšnosacījums uz noteikumiem balstītas tirdzniecības un attīstības veidošanai digitālajā ekonomikā; tā kā tīkla neitralitātes principam būtu jāieņem nozīmīga vieta ES digitālās tirdzniecības stratēģijā, lai nodrošinātu godīgu konkurenci un inovāciju digitālajā ekonomikā, vienlaikus nodrošinot tiešsaistē vārda brīvību;

    F.

    tā kā investīcijas infrastruktūrā un piekļuve prasmēm joprojām ir galvenās problēmas, kas saistītas ar savienojamību un tādējādi ar digitālo tirdzniecību;

    G.

    tā kā ANO IAM ir uzsvērts, ka attīstības sekmēšanas nolūkos būs svarīgi līdz 2020. gadam nodrošināt vismazāk attīstītajās valstīs vispārēju un cenas ziņā pieejamu piekļuvi internetam, jo digitālā ekonomika varētu stimulēt darbvietu radīšanu un izaugsmi, un e-komercija ir viena iespēja, kā palielināt mazapjoma eksportētāju skaitu, eksporta apmērus un eksporta dažādošanu;

    H.

    tā kā labāka pasaules tirgu pieejamība var radīt priekšrocības sievietēm kā uzņēmējām un darba ņēmējām un zemākas cenas — kā patērētājām un tā kā daudzas problēmas un nevienlīdzība joprojām kavē sieviešu līdzdalību pasaules ekonomikā, jo daudzām sievietēm valstīs ar zemiem un vidējiem ienākumiem nav pieejams internets;

    I.

    tā kā e-komercija strauji attīstās arī jaunattīstības valstīs;

    J.

    tā kā valdības visā pasaulē nodarbojas ar digitālo protekcionismu, radot šķēršļus, kas apgrūtina piekļuvi tirgum un tiešajām investīcijām vai rada negodīgas priekšrocības vietējiem uzņēmumiem; tā kā virkne plašu pasākumu, kas trešās valstīs tiek izvērsti valsts (kiber)drošības vārdā, aizvien negatīvāk ietekmē IKT produktu tirdzniecību;

    K.

    tā kā ārvalstu uzņēmumi patlaban gūst labumu no daudz lielākas piekļuves Eiropas tirgum, nekā Eiropas uzņēmumi trešās valstīs; tā kā daudzi tirdzniecības partneri aizvien vairāk slēdz savus vietējos tirgus un izmanto digitālo protekcionismu; tā kā ES vajadzētu balstīt savu digitālās tirdzniecības stratēģiju uz savstarpīguma, godīgas konkurences, lietpratīga regulējuma un pārredzamības principiem, lai atjaunotu patērētāju uzticēšanos un vienlīdzīgus konkurences apstākļus uzņēmumiem;

    L.

    tā kā būtu jāpārtrauc ģeogrāfiskā bloķēšana un turpmāk iekšējā tirgū nebūtu jāpastāv nekāda veida nepamatotai diskriminācijai klienta valstspiederības, dzīvesvietas vai uzņēmējdarbības veikšanas vietas dēļ;

    M.

    tā kā visās tirdzniecības sarunās būtu jāveicina pamatelementi, ar kuriem ES digitālā vienotā tirgū tiek saglabāts atvērts internets, tostarp tādi principi kā godīga konkurence, tīkla neitralitāte un starpnieku atbildības aizsardzība; tā kā digitālās tirdzniecības globālās dimensijas dēļ PTO ir dabisks forums sarunām par daudzpusēju uz noteikumiem balstītu sistēmu; tā kā PTO 11. Ministru konference, kas notiks 2017. gada decembrī nodrošina platformu šāda procesa sākšanai;

    N.

    tā kā Savienībai ir saistoša ES Pamattiesību harta, tostarp tās 8. pants par tiesībām uz personas datu aizsardzību, LESD 16. pants par minētajām pamattiesībām un Līguma par Eiropas Savienību (LES) 2. pants; tā kā tiesības uz privātumu ir vispārējas cilvēktiesības; tā kā augsti datu aizsardzības standarti palīdz veidot Eiropas iedzīvotāju uzticēšanos digitālajai ekonomikai un tādējādi veicina digitālās tirdzniecības attīstību; tā kā digitālajā laikmetā augstu datu aizsardzības standartu veicināšanai, jo īpaši attiecībā uz sensitīviem datiem, un starptautiskās tirdzniecības sekmēšanai ir jānotiek paralēli, lai atbalstītu vārda un informācijas brīvību, e-komerciju un šifrēšanu un lai nepieļautu digitālo protekcionismu, masveida novērošanu, kiberspiegošanu un tiešsaistes cenzūru;

    O.

    tā kā digitālajā tirdzniecībā ir jāaizsargā savvaļas dzīvnieku un augu sugas un tā kā tiešsaistes tirdzniecības vietām ir jāaizliedz savvaļas dzīvnieku un augu un no tiem izgatavotu produktu tirdzniecība savās platformās;

    P.

    tā kā digitālajā ekonomikā aizvien biežāk noteikumus un standartus nosaka privāti uzņēmumi un šiem noteikumiem un standartiem būs tieša ietekme gan uz iedzīvotājiem un patērētājiem, gan arī uz iekšējo un starptautisko tirdzniecību, un vienlaikus šie uzņēmumi aizvien straujāk izstrādā tehnoloģiskus risinājumus, lai saglabātu uzņēmējdarbības apmēru un noturētu klientus;

    Q.

    tā kā ESAO ieteikumos pret nodokļu bāzes samazināšanu un peļņas novirzīšanu un ES plānos par kopējo konsolidēto uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi ir akcentēta nepieciešamība risināt vairākas problēmas nodokļu jomā, tostarp problēmas, ko radījusi digitālā ekonomika; tā kā nodokļi būtu jāmaksā tur, kur tiek gūta peļņa; tā kā, izveidojot pārredzamāku, efektīvāku un taisnīgāku sistēmu pārrobežu uzņēmumu nodokļu bāzes aprēķināšanai, būtu jānovērš peļņas novirzīšana un nodokļu apiešana; tā kā digitālajā ekonomikā ir nepieciešama saskaņota ES pieeja attiecībā uz nodokļu uzlikšanu, lai panāktu taisnīgu un efektīvu nodokļu uzlikšanu visiem uzņēmumiem un radītu vienlīdzīgus konkurences apstākļus; atgādina, ka tirdzniecības nolīgumos būtu jāiekļauj klauzula par nodokļu labu pārvaldību, ar kuru atkārtoti tiek apliecināta pušu apņemšanās īstenot pieņemtos starptautiskos standartus cīņā pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanu;

    R.

    tā kā saskaņā ar ESAO datiem līdz pat 5 % no ES importētajām precēm ir viltotas, un tas rada ievērojamus zaudējumus nodarbinātības un nodokļu iekasēšanas jomā;

    S.

    tā kā tirdzniecības sarunās nebūtu jāapspriež tādas jutīgas nozares kā audiovizuālie pakalpojumi un tādas pamattiesības kā personas datu aizsardzība;

    T.

    tā kā digitālajai tirdzniecībai ir jātiecas veicināt ne tikai starptautisko uzņēmumu, bet arī MVU un jaunuzņēmumu izaugsmi;

    U.

    tā kā Meksika atbilst nosacījumiem par pievienošanos Eiropas Padomes Konvencijai Nr. 108 par datu aizsardzību;

    V.

    tā kā personas datu aizsardzība nav apspriežama tirdzniecības nolīgumos un tā kā datu aizsardzība nekad nav tikusi iekļauta ES tirdzniecības sarunu pilnvarās;

    W.

    tā kā tirdzniecības nolīgumi var būt instruments digitālo tiesību uzlabošanai; tā kā noteikumu par tīkla neitralitāti, datu piespiedu nepamatotas lokalizācijas prasību aizlieguma, datu drošības, datu apstrādes un datu glabāšanas drošības, šifrēšanas un starpnieku atbildības iekļaušana tirdzniecības nolīgumos var jo īpaši stiprināt vārda brīvības aizsardzību,

    1.

    		 uzsver, ka ES kā uz vērtībām veidotai kopienai un pasaules lielākajai pakalpojumu eksportētājai būtu jānosaka standarti starptautiskajos noteikumos un nolīgumos par digitālās tirdzniecības plūsmām, pamatojoties uz trim elementiem: tirgus pieejamības nodrošināšanu digitāliem produktiem un pakalpojumiem trešās valstīs, 2) rūpēšanos par to, lai tirdzniecības noteikumi radītu jūtamus ieguvumus patērētājiem, un 3) pamattiesību ievērošanas nodrošināšanu un veicināšanu;

    2.

    		 uzsver, ka, pat ja vienotā digitālā tirgus stratēģija risina daudzas no digitālās tirdzniecības jomā vērojamām problēmām, ES uzņēmumi joprojām saskaras ar ievērojamiem globāliem šķēršļiem, piemēram, nepārredzamiem noteikumiem, valdības iejaukšanos un nepamatotu datu lokalizāciju vai datu uzglabāšanu; norāda, ka dažām digitālā vienotā tirgus stratēģijā paredzētajām pamatdarbībām, piemēram, ES mākoņdatošanas iniciatīvai un autortiesību reformai, ir starptautiska dimensija, ko varētu aplūkot Eiropas digitālās tirdzniecības stratēģijā;

    3.

    		 uzsver to, ka ir jāpārvar digitālā plaisa, lai mazinātu iespējamo negatīvo ietekmi uz sabiedrību un attīstību; šajā sakarībā uzsver to, ka ir svarīgi veicināt sieviešu iesaisti zinātnes, tehnoloģijas, inženierzinātņu un matemātikas jomās, likvidēt šķēršļus mūžizglītībai un novērst dzimumu atšķirības attiecībā uz jauno tehnoloģiju pieejamību un izmantošanu; aicina Komisiju turpināt pētīt, kādas saiknes pastāv starp pašreizējo tirdzniecības politiku un dzimumu līdztiesību un kā tirdzniecība var veicināt ekonomisku iespēju nodrošināšanu sievietēm;

    4.

    		 norāda, ka digitālās ekonomikas tīkla efekts rada vienam uzņēmumam vai nelielam skaitam uzņēmumu iegūt savā rīcībā lielu tirgus daļu, kas varētu izraisīt pārmērīgu tirgus koncentrāciju; uzsver to, ka ir svarīgi tirdzniecības nolīgumos sekmēt godīgu un efektīvu konkurenci, jo īpaši tādu digitālo pakalpojumu sniedzēju kā tiešsaistes platformas un tādu lietotāju kā mikrouzņēmumu, MVU un jaunuzņēmumu konkurenci, un veicināt patērētāju izvēles iespējas, samazināt darījumu izmaksas, nodrošināt nediskriminējošu attieksmi pret visiem tirgus dalībniekiem un nepieļaut to, ka veidojas dominējošas pozīcijas, kas kropļo tirgus; šajā sakarībā uzsver, ka ir svarīgi, lai digitālās tirdzniecības stratēģijā kā nozīmīgs tās elements tiktu iekļauta tīkla neitralitāte; uzskata, ka digitālās tirdzniecības stratēģija būtu jāpapildina ar pastiprinātu un efektīvu starptautisko regulējumu attiecībā uz konkurences politiku, tostarp pastiprinot konkurenci regulējošu iestāžu sadarbību un iekļaujot tirdzniecības nolīgumos stingrus noteikumus par konkurenci; aicina Komisiju nodrošināt to, lai uzņēmumi un sabiedrības ievērotu konkurences noteikumus un lai nenotiktu konkurentu diskriminācija, kas kaitētu patērētāju interesēm;

    5.

    		 uzsver, ka būtiski digitālās tirdzniecības, ilgtspējīgas attīstības un iekļaujošas izaugsmes nodrošināšanas elementi ir droša platjoslas pieslēguma un digitālu maksāšanas metožu pieejamība, efektīva patērētāju aizsardzība, jo īpaši tiesiskās aizsardzības mehānismi pārrobežu tiešsaistes tirdzniecības gadījumos, un paredzamas muitas procedūras;

    6.

    		 uzskata, ka tirdzniecības nolīgumos būtu jāparedz lielāka patērētāju aizsardzības biedrību sadarbība, un atzinīgi vērtē iniciatīvas, ar kurām tirdzniecības sarunās tiek veicināti pasākumi patērētāju uzticēšanās palielināšanai, piemēram, kārtība attiecībā uz elektroniskajiem parakstiem, līgumiem un nepasūtītiem paziņojumiem; uzsver to, ka patērētāju tiesības ir jāaizsargā un nekādā gadījumā nedrīkst tikt mazinātas;

    7.

    		 uzsver, ka MVU jaunattīstības valstīs veido lielāko daļu no uzņēmumiem un nodarbina lielāko daļu no darba ņēmējiem ražošanas un pakalpojumu nozarē; atgādina, ka, veicinot pārrobežu e-komerciju, var tiešā veidā uzlabot dzīves apstākļus, paaugstināt dzīves līmeni un stimulēt ekonomikas attīstību;

    8.

    		 atgādina, ka nekas tirdzniecības nolīgumos nedrīkst kavēt ES un tās dalībvalstis saglabāt, uzlabot un piemērot savus datu aizsardzības noteikumus; atgādina, ka personas dati var tikt nosūtīti trešām valstīm, neizmantojot tirdzniecības nolīgumos paredzēto vispārējo kārtību, kad gan tagad, gan turpmāk tiek izpildītas Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīvas 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (7) IV nodaļā un Regulas (ES) 2016/679 V nodaļā paredzētās prasības; atzīst, ka lēmumi par aizsardzības līmeņa pietiekamību, tostarp daļēji un nozarei specifiski lēmumi, ir svarīgs mehānisms, pārsūtot personas datus no ES uz trešo valsti; norāda, ka ES ir pieņēmusi lēmumus par aizsardzības līmeņa pietiekamību tikai ar četriem no tās 20 lielākajiem tirdzniecības partneriem; atgādina, ka ir svarīgi garantēt datu nosūtīšanu no trešām valstīm uz ES, jo īpaši izmantojot dialogu par aizsardzības līmeņa pietiekamību;

    9.

    		 aicina Komisiju noteikt lēmumu par aizsardzības līmeņa pietiekamību pieņemšanu par prioritāti un paātrināt to ar nosacījumu, ka trešās valstis, pamatojoties uz valsts tiesību aktiem vai savām starptautiskajām saistībām, nodrošina tādu aizsardzības līmeni, kas pēc būtības ir līdzvērtīgs ES garantētajam aizsardzības līmenim; aicina Komisiju pieņemt un publiskot atjauninātas un detalizētas saistošas procedūras, nosakot konkrētu grafiku šo lēmumu pieņemšanai un vienlaikus pilnībā ievērojot valstu uzraudzības iestāžu pilnvaras un Eiropas Parlamenta viedokli;

    10.

    		 atgādina, ka spēja piekļūt datiem un tos savākt, apstrādāt un nosūtīt pāri robežām kļūst aizvien svarīgāka jebkura veida preču un pakalpojumu starptautiskas piegādes uzņēmumu darbībā; norāda, ka tas attiecas gan uz personas, gan nepersonizētiem datiem un sakariem no mašīnas uz mašīnu;

    11.

    		 mudina Komisiju pēc iespējas izstrādāt vērienīgus noteikumus attiecībā uz pārrobežu datu nosūtīšanu, kuri pilnībā atbilstu ES tagadējiem un turpmākiem datu aizsardzības un privātuma noteikumiem; turklāt aicina Komisiju iekļaut ES tirdzniecības nolīgumos horizontālu noteikumu, ar ko pilnībā tiek saglabātas līgumslēdzējas puses tiesības aizsargāt personas datus un privātumu, paredzot nosacījumu, ka šādas tiesības netiek nepamatoti izmantotas, lai apietu noteikumus par pārrobežu datu nosūtīšanu tādu iemeslu dēļ, kas nav saistīti ar personas datu aizsardzību; uzskata, ka šādi noteikumi un nosacījumi būtu jāiekļauj visās jaunās un nesen sāktās tirdzniecības sarunās ar trešām valstīm; uzsver, ka jebkāda šajā nolūkā pieņemta kārtība būtu jāizslēdz no turpmāku sadaļu par investīciju aizsardzību piemērošanas jomas;

    12.

    		 aicina Komisiju stingri aizliegt iekļaut brīvās tirdzniecības nolīgumos (BTN) nepamatotas datu lokalizācijas prasības; uzskata, ka šādu prasību atcelšanai būtu jākļūst par galveno prioritāti, un uzsver, ka būtu jāievēro attiecīgie datu aizsardzības tiesību akti; pauž nožēlu par mēģinājumiem izmantot šādas prasības kā sava veida netarifu šķērsli tirdzniecībai un digitālo protekcionismu; uzskata, ka šāds protekcionisms nopietni apgrūtina Eiropas uzņēmumu iespējas trešo valstu tirgos un mazina digitālās tirdzniecības sniegtās priekšrocības efektivitātes jomā;

    13.

    		 aicina Komisiju pēc iespējas drīzāk nākt klajā ar nostāju par pārrobežu datu nosūtīšanu, nepamatotām datu lokalizācijas prasībām un datu aizsardzības pasākumiem tirdzniecības sarunās, ņemot vērā Parlamenta nostāju, lai to iekļautu visās jaunajās un nesen sāktajās sarunās un izvairītos no tā, ka starptautiskās tirdzniecības sarunās ES intereses tiek nobīdītas malā;

    14.

    		 lai nodrošinātu, ka Eiropas uzņēmumi var darboties taisnīgos un paredzamos apstākļos, aicina Komisiju cīnīties pret trešo valstu pasākumiem, piemēram, politiku “iegādājies vietējo preci”, prasības par vietēju saturu vai piespiedu tehnoloģiju pārnesi, ciktāl tos nevar pamatot, atsaucoties uz ANO vadītām programmām par digitālās plaisas novēršanu vai izņēmumiem, kas paredzēti Līgumā par intelektuālā īpašuma tiesību komercaspektiem;

    15.

    		 uzsver, ka ES būtu jāturpina pielikt pūles, lai divpusējā, plurilaterālā un daudzpusējā līmenī nodrošinātu to, ka trešās valstis piedāvā tik pat lielu atvērtību attiecībā uz ārvalstu investīcijām kā ES un ka tās nodrošina vienlīdzīgus konkurences apstākļus ES dalībniekiem; atzinīgi vērtē ES priekšlikumu regulai, ar ko izveido satvaru ārvalstu tiešo ieguldījumu pārskatīšanai Savienībā, un atbalsta tajā noteiktos mērķus attiecībā uz svarīgu infrastruktūru un tehnoloģiju labāku aizsardzību;

    16.

    		 uzsver, ka digitālās tirdzniecības stratēģijā ir pilnībā jāievēro tīkla neitralitātes princips un jāaizsargā interneta datu plūsmas vienāda apstrāde bez diskriminācijas, ierobežojumiem un iejaukšanās neatkarīgi no sūtītāja, saņēmēja, veida, satura, ierīces, pakalpojuma vai lietojumprogrammas; turklāt atgādina, ka datplūsmas pārvaldības pasākumi būtu jāatļauj tikai izņēmuma gadījumos, kad tie ir absolūti nepieciešami, un tikai tik ilgi, cik tie ir nepieciešami, lai ievērotu juridiskās prasības, saglabātu tīkla integritāti un drošību vai novērstu paredzamu tīkla pārblīvi;

    17.

    		 uzsver, ka Eiropas rūpniecības digitalizācijas un plašākas e-pārvaldības ieviešanas nolūkā ir ārkārtīgi svarīgi izvērst infrastruktūru, kam ir atbilstošs pārklājums, kvalitāte un drošība un kas atbalsta tīkla neitralitāti, un nodrošināt šīs infrastruktūras pieejamību, jo īpaši lauku, kalnu un attālos apvidos;

    18.

    		 spēcīgi pauž nožēlu par trešo valstu praksi, saskaņā ar kuru piekļuve tirgum ir atkarīga no tā, vai uzņēmumi izpauž un nosūta valsts iestādēm to programmatūru pirmkodus, kuras tie plāno pārdot; uzskata, ka šādi pasākumi kā vispārēja prasība attiecībā uz piekļuvi tirgum ir nesamērīgi; aicina Komisiju aizliegt to valstu valdībām, kas slēdz BTN, iesaistīties šādu pasākumu īstenošanā; uzsver, ka iepriekšminētajiem aspektiem nebūtu jākavē valstu iestādes veicināt programmatūru pārredzamību, mudināt publiskot pirmkodus, izmantojot bezmaksas un atklātās programmatūras, kā arī kopīgot datus, izmantojot atklāto datu licences;

    19.

    		 atgādina, ka dažos gadījumos prasības par vietējo klātbūtni ir nepieciešamas, lai nodrošinātu efektīvu prudenciālo uzraudzību vai regulatīvo uzraudzību un izpildi; tādēļ atkārtoti aicina Komisiju uzņemties ierobežotas saistības 1. režīmā, lai izvairītos no regulējuma arbitrāžas;

    20.

    		 uzskata, ka digitālā tirdzniecība būtu vēl vairāk jāsekmē iepirkuma politikas nostādnēs, tostarp izmantojot iespējas sniegt pakalpojumus attālināti un radot Eiropas uzņēmumiem, jo īpaši MVU, iespēju gūt piekļuvi publiskiem un privātiem iepirkumiem;

    21.

    		 norāda, ka, ieviešot digitālās tirdzniecības kārtību, nebūtu jānoraida prasības par attīstību veicinošu tehnoloģijas nodošanu;

    22.

    		 aicina Komisiju aizliegt trešo valstu valdībām pieprasīt atklāt vai nodot informāciju par produktos izmantoto (šifrēšanas) tehnoloģiju kā nosacījumu šo produktu ražošanai, pārdošanai vai izplatīšanai;

    23.

    		 norāda, ka intelektuālā īpašuma (IĪ) tiesību un pētniecībā un izstrādē veiktu investīciju aizsardzība ir uz zināšanām balstītas ES ekonomikas priekšnosacījums un ka starptautiskā sadarbība ir galvenais elements cīņā pret viltotu preču tirdzniecību visā vērtības ķēdē; tādēļ mudina Komisiju strādāt pie tā, lai visā pasaulē tiktu īstenoti tādi starptautiski standarti kā PTO Nolīgums par intelektuālā īpašuma tiesību komercaspektiem un Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas (WIPO) nolīgumi par internetu; atgādina, ka visā ES gan tiešsaistē, gan bezsaistē ir vajadzīga tiesiskā aizsardzība jauniem veidojumiem, jo tādējādi tiks veicinātas investīcijas un turpmāka inovācija; tomēr uzsver, ka tirdzniecības nolīgumi nav instruments IĪ tiesību subjektu aizsardzības līmeņa palielināšanai, paredzot plašākas autortiesību īstenošanas pilnvaras; uzsver, ka zāļu pieejamība trešās valstīs nebūtu jāapstrīd, pamatojoties uz IĪ aizsardzību; uzsver, ka digitālajā ekonomikā attiecībā uz viltotu preču tirdzniecību ir jāpiemēro pilnīgi citāda pieeja nekā attiecībā uz intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem;

    24.

    		 prasa Komisijai cieši uzraudzīt ICANN gTLD programmu, kas paplašina domēnu nosaukumu skaitu līdz tūkstošiem vispārīgu nosaukumu, un saskaņā ar savu apņemšanos attiecībā uz brīva un atvērta interneta nodrošināšanu garantēt aizsardzību tiesību subjektiem, jo īpaši to tiesību, kas saistītas ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm;

    25.

    		 aicina Komisiju izmantot tirdzniecības nolīgumus, lai nepieļautu, ka partnervalstis piemēro ārvalstu kapitāla maksimālo robežvērtību, noteiktu konkurenci veicinošus vairumtirdzniecības piekļuves noteikumus tagadējiem operatoru tīkliem, paredzētu pārredzamus un nediskriminējošus licencēšanas noteikumus un maksas un nodrošinātu reālu “pēdējās jūdzes” infrastruktūras pieejamību ES telesakaru pakalpojumu sniedzējiem eksporta tirgos; atgādina, ka uz noteikumiem balstīta konkurence telekomunikāciju nozarē paaugstina pakalpojumu kvalitāti un pazemina cenas;

    26.

    		 aicina Komisiju turpināt centienus izstrādāt saistošu daudzpusēju e-komercijas pienākumu kopumu PTO satvarā un turpināt koncentrēties uz konkrētiem un reāli sasniedzamiem rezultātiem;

    27.

    		 aicina Komisiju steidzami atsākt sarunas par TiSA, ņemot vērā Parlamenta pieņemtos ieteikumus; piekrīt viedoklim par to, ka ES būtu jāizmanto iespēja uzņemties vadošo lomu, lai ieviestu modernus globālus standartus digitālajā jomā;

    28.

    		 atgādina, ka kopš 1998. gada PTO dalībvalstis ir noteikušas moratoriju attiecībā uz tarifiem par elektronisku nosūtīšanu; uzsver, ka šādi tarifi radītu nevajadzīgas papildu izmaksas gan uzņēmumiem, gan patērētājiem; aicina Komisiju pārveidot moratoriju par pastāvīgu nolīgumu, ar ko tiek aizliegti tarifi par elektronisku nosūtīšanu, rūpīgi izanalizējot tā iespējamās sekas 3D drukas jomā;

    29.

    		 pieņem zināšanai PTO centienus īstenot savu darbu programmu par e-komerciju; aicina Komisiju censties panākt PTO Informācijas tehnoloģiju nolīguma paplašināšanu, lai tajā tiktu ietverts vairāk produktu un piedalītos vairāk PTO dalībvalstu, un pieņem zināšanai, ka 2017. gada decembrī Buenosairesā ir plānota PTO Ministru konference; lai nodrošinātu vienotu Eiropas nostāju, aicina Komisiju pēc iespējas drīzāk apspriesties ar Eiropas uzņēmumiem un dalībvalstīm par tās nostāju attiecībā uz e-komerciju un citiem digitālās tirdzniecības jautājumiem, par kuriem būs jāpanāk vienošanās konferencē;

    30.

    		 aicina Komisiju izmantot tirdzniecības nolīgumus, lai veicinātu tādu IKT standartu savstarpēju izmantojamību, kas būtu izdevīgi gan patērētājiem, gan ražotājiem, jo īpaši saistībā ar drošu lietu internetu, 5G un kiberdrošību, neapejot daudzu ieinteresēto personu īstenotas pārvaldības likumīgus forumus, kas ir labi noderējuši atvērtajam internetam;

    31.

    		 atbalsta Komisijas 2016. gada 19. aprīļa paziņojumu “IKT standartizācijas prioritātes digitālajam vienotajam tirgum” (COM(2016)0176); uzsver, ka, lai gan IKT standartizācijai arī turpmāk ir jābūt galvenokārt nozares vadītai, brīvprātīgai un balstītai uz vienprātību, pamatojoties uz tādiem principiem kā pārredzamība, atvērtība, objektivitāte, vienprātība, efektivitāte, atbilstība un saskaņotība, skaidrāk noteiktas IKT standartizācijas prioritātes apvienojumā ar augsta līmeņa politisko atbalstu sekmēs konkurētspēju; norāda, ka šajā procesā būtu jāizmanto Eiropas standartizācijas sistēmas instrumenti un jāiesaista plašs ieinteresēto personu loks gan ES, gan starptautiskā līmenī, lai nodrošinātu uzlabotus standartizācijas procesus saskaņā ar kopīgo standartizācijas iniciatīvu; aicina Komisiju, ņemot vērā ES vadošo lomu svarīgāko 5G tehnoloģiju un tīkla arhitektūras jomā, sekmēt pasaules rūpniecības standartu izstrādi, jo īpaši nozīmīgāko ES un starptautisko standartizācijas iestāžu līmenī izmantojot publiskā un privātā sektora partnerības 5G jomā gūtos rezultātus;

    32.

    		 uzsver starptautisko standartu nozīmi saistībā ar digitālām iekārtām un pakalpojumiem, jo īpaši kiberdrošības jomā; aicina Komisiju strādāt pie tā, lai nodrošinātu, ka lietu interneta produktos un mākoņdatošanas pakalpojumos tiek iekļauti kiberdrošības pamatpasākumi.

    33.

    		 uzskata, ka būtu īpaši jāņem vērā tas, ka aizvien vairāk patērētāju un personu pārdod un iegādājas preces internetā un attiecībā uz tiešsaistē iegādātām precēm saskaras ar apgrūtinošām muitas procedūrām; atgādina par vajadzību izveidot vienkāršotu beznodokļu un beznodevu muitas režīmu precēm, kas ir pārdotas tiešsaistē un nelietotas tiek nosūtītas atpakaļ; atgādina, ka PTO Tirdzniecības atvieglošanas nolīguma mērķis ir paātrināt muitas procedūras un uzlabot to pārskatatbildību un pārredzamību; uzsver nepieciešamību digitalizēt muitas informāciju un pārvaldību, izmantojot tiešsaistes reģistrāciju un informācijas apstrādi, kam būtu jāatvieglo pārbaudes uz robežām, sadarbība krāpšanas atklāšanā, pasākumi korupcijas apkarošanā un cenu pārredzamība saistībā ar muitu; uzskata, ka patērētājiem būtu izdevīgāk, ja plašāk tiktu izmantoti tādi instrumenti kā strīdu izšķiršana tiešsaistē;

    34.

    		 aicina Komisiju mudināt tirdzniecības nolīgumu parakstītājus iekļaut BTN telekomunikāciju nodaļā noteikumus, ar kuriem starptautiskās viesabonēšanas maksas un starptautiskiem zvaniem un īsziņām piemērojamās maksas tiek padarītas pārredzamas, taisnīgas, saprātīgas un vērstas uz patērētāju; aicina Komisiju atbalstīt politikas virzienus, kas veicinātu uz izmaksām orientētu mazumtirdzniecības cenu noteikšanu viesabonēšanas pakalpojumiem, lai samazinātu cenas, veicinātu pārredzamību un nepieļautu negodīgu vai citā ziņā patērētājiem nelabvēlīgu tirdzniecības praksi;

    35.

    		 atzīst, ka Direktīvā par elektronisko tirdzniecību (2000/31/EK) noteiktie principi ir veicinājuši digitālās ekonomikas attīstību, radot labvēlīgus apstākļus inovācijām un garantējot vārda brīvību un darījumdarbības brīvību; atgādina, ka Komisijai tirdzniecības sarunās ir jāievēro ES acquis;

    36.

    		 aicina Komisiju turpināt digitālo tehnoloģiju un pakalpojumu integrēšanu ES attīstības politikā, kā izklāstīts cita starpā programmā Digital4Development; aicina Komisiju izmantot tirdzniecības nolīgumus, lai uzlabotu un veicinātu digitālās tiesības; pieņem zināšanai to, ka tikai 53,6 % mājsaimniecību visā pasaulē ir pieejams internets; pauž nožēlu par to, ka joprojām pastāv ievērojama digitālā plaisa; aicina Komisiju palielināt investīcijas digitālajā infrastruktūrā pasaules dienvidu daļā, lai pārvarētu digitālo plaisu, šajā nolūkā tostarp veicinot publiskā un privātā sektora partnerību, bet vienlaikus turpinot ievērot attīstības efektivitātes principus; šajā sakarībā ņem vērā ANO ITU-D ieguldījumu telekomunikāciju un IKT iekārtu un tīklu izveidē, attīstībā un uzlabošanā; mudina Komisiju nodrošināt, lai investīcijas jaunattīstības valstu platjoslas infrastruktūrā sniegtu ieguldījumu atvērta un droša bezmaksas interneta garantēšanā un tiktu piešķirtas tikai, ja tiek ievērots šis priekšnosacījums, un izstrādāt piemērotus risinājumus, lai veicinātu mobilu piekļuvi internetam; uzsver, ka šādas investīcijas ir īpaši svarīgas vietējiem mikrouzņēmumiem un maziem un vidējiem uzņēmumiem, it sevišķi jaunattīstības valstīs, radot tiem iespēju digitāli sadarboties ar daudznacionāliem uzņēmumiem un piekļūt globālajām vērtības ķēdēm; atgādina, ka, veicinot pārrobežu e-komerciju, var tiešā veidā uzlabot dzīves apstākļus, paaugstināt dzīves līmeni un stimulēt ekonomikas attīstību; atgādina par ieguldījumu, ko šādi pasākumi varētu sniegt dzimumu līdztiesības jomā, jo liels skaits minēto uzņēmumu pieder sievietēm vai arī tās vada šos uzņēmumus; atkārtoti uzsver, ka digitālā tirdzniecība var būt arī valstij noderīgs resurss un tādējādi nodrošināt ieguldījumu e-pārvaldes attīstībā;

    37.

    		 uzsver, ka ir svarīgi, lai digitālās tirdzniecības stratēģija atbilstu principam par politikas saskaņotību attīstībai, un ka būtu jo īpaši jācenšas veicināt un stimulēt jaunuzņēmumus, mikrouzņēmumus un mazos un vidējos uzņēmumus, kas iesaistās pārrobežu e-komercijā, ņemot vērā to, ka tas varētu sniegt ieguldījumu dzimumu līdztiesības jomā;

    38.

    		 uzskata, ka digitālās jomas jautājumiem arī būtu jāieņem nozīmīgāka vieta ES palīdzības tirdzniecībai politikā, lai, palielinot atbalstu inovācijām un infrastruktūrai un finansējuma pieejamību, stimulētu e-komercijas izaugsmi, jo īpaši ar mikrofinansējuma iniciatīvām, kā arī sniedzot palīdzību jaunattīstības valstu e-komercijas uzņēmumiem attiecībā uz to pamanāmības palielināšanu tiešsaistē, sekmējot piekļuvi platformām un veicinot e-maksājumu risinājumu un rentablu loģistikas un piegādes pakalpojumu pieejamību;

    39.

    		 uzsver, ka digitālās tirdzniecības stratēģijai, tostarp to papildinošiem pasākumiem, pilnībā jāatbilst Ilgtspējīgas attīstības programmai 2030. gadam un jāveicina tajā noteikto mērķu sasniegšana; norāda, ka šajā sakarībā īpaši atbilstīgi ir 4. IAM par kvalitatīvu izglītību, ar kuru visām meitenēm un zēniem tiek nodrošināta taisnīga un kvalitatīva bezmaksas izglītība, 5. IAM par dzimumu līdztiesību un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanu visām sievietēm un meitenēm, 8.10. IAM par iekļaujošu un ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi, jo īpaši stiprinot vietējo finanšu iestāžu spēju un finanšu pakalpojumu pieejamību, kā arī 9.1. IAM par uzticamas un noturīgas infrastruktūras izveidi, koncentrējoties uz vienlīdzīgas piekļuves nodrošināšanu visiem, un 9.3. IAM par finansēšanas pakalpojumu, jo īpaši izmaksu ziņā pieņemamu kredītu, pieejamības palielināšanu maziem uzņēmumiem, it sevišķi jaunattīstības valstīs, un to integrēšanu vērtības ķēdēs un tirgos.

    40.

    		 apņemas atjaunināt savu digitālās tirdzniecības stratēģiju ik pēc pieciem gadiem;

    41.

    		 uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos un EĀDD.

    (1)  OV L 178, 17.7.2000., 1. lpp.

    (2)  OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.

    (3)  Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0299.

    (4)  Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0041.

    (5)  OV C 265, 11.8.2017., 35. lpp.

    (6)  Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0233.

    (7)  OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.

    Top