EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 21.12.2016

COM(2016) 881 final

2016/0407(COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

par Šengenas informācijas sistēmas izmantošanu to trešo valstu valstspiederīgo atgriešanai, kuri dalībvalstīs uzturas nelikumīgi

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

•Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Pēdējo divu gadu laikā Eiropas Savienība ir strādājusi, lai vienlaikus risinātu dažādas problēmas tādās jomās kā migrācijas pārvaldība, ES ārējo robežu integrēta robežu pārvaldība un cīņa pret terorismu un pārrobežu noziedzību. Efektīva informācijas apmaiņa dalībvalstu starpā un starp dalībvalstīm un attiecīgajām ES aģentūrām ir būtiska, lai nodrošinātu noturīgu šo problēmu risinājumu un veidotu efektīvu un reālu drošības Savienību.

Šengenas informācijas sistēma (SIS) ir vispiemērotākais līdzeklis efektīvai sadarbībai starp imigrācijas, policijas, muitas un tiesu iestādēm Eiropas Savienībā un Šengenas asociētajās valstīs. Dalībvalstu kompetentajām iestādēm, piemēram, policijai, robežsardzei un muitas amatpersonām ir jābūt piekļuvei augstas kvalitātes informācijai par personām vai priekšmetiem, kurus tie pārbauda, ar skaidrām norādēm par to, kas jādara katrā atsevišķā gadījumā. Šī lielapjoma informācijas sistēma ir Šengenas sadarbības pamatā un tai ir būtiska loma cilvēku brīvas pārvietošanās atvieglināšanā Šengenas zonā. Tā ļauj kompetentajām iestādēm ievadīt un iegūt datus par meklēšanā izsludinātām personām, personām, kurām, iespējams, nav tiesību ieceļot vai uzturēties ES, pazudušām personām, jo īpaši bērniem, kā arī priekšmetiem, kas var būt nozagti, nelikumīgi piesavināti vai pazaudēti. SIS ne tikai satur informāciju par noteiktu personu vai priekšmetu, bet arī skaidras norādes kompetentajām iestādēm par to, kā rīkoties, kad attiecīgā persona vai priekšmets ir atrasts.

Ņemot vērā augsta līmeņa ekspertu grupas jautājumos par informācijas sistēmām un sadarbspēju konstatējumus, kas tiks publicēti 2017. gada pirmajā pusē, Komisija apsvērs iespēju 2017. gada vidū iesniegt otro priekšlikumu paketi, lai vēl vairāk uzlabotu SIS sadarbspēju ar citām IT sistēmām. Regulas (ES) Nr. 1077/2011 5 par Eiropas Aģentūras lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā (eu-LISA) pārskatīšana ir vienlīdz svarīgs šā darba elements un, visticamāk, būs ietverta atsevišķā Komisijas priekšlikumā arī 2017. gadā. Ieguldījumi ātras, efektīvas un kvalitatīvas informācijas apmaiņas un informācijas pārvaldības, kā arī datubāžu sadarbspējas nodrošināšanā un informācijas sistēmās ir svarīgs aspekts, risinot pašreizējās drošības problēmas.

Ņemot vērā iepriekš minēto, šā priekšlikuma mērķis ir uzlabot un paplašināt SIS izmantošanu, nosakot dalībvalstu iestādēm pienākumu ievadīt SIS visus atgriešanas lēmumus, kas izdoti saskaņā ar noteikumiem, ievērojot Direktīvu 2008/115/EK, lai nodrošinātu to pamanāmību visā ES un tādējādi uzlabotu to izpildi. Priekšlikumā ir paplašināta SIS piemērošanas joma, ieviešot jaunu brīdinājumu kategoriju par atgriešanas lēmumiem.

Priekšlikumā par robežu pārvaldību jau ir paredzēti noteikumi par brīdinājumu ievadīšanu un apstrādi SIS, pamatojoties uz ieceļošanas aizliegumu, kas izdots saskaņā ar noteikumiem, ievērojot Direktīvu 2008/115/EK. Šie pasākumi pamatojas uz Šengenas acquis, jo tie atbalsta pārbaudes uz ES ārējām robežām. Brīdinājumu par atgriešanas lēmumiem, kas izdoti saskaņā ar noteikumiem, ievērojot Direktīvu 2008/115/EK, ievadīšana un apstrāde SIS atbalsta ES kopējo imigrācijas politiku, un tādēļ ir noteikta atsevišķā tiesību aktā. Priekšlikums par atgriešanu balstās uz vispārīgajiem noteikumiem par SIS izveidi un izmantošanu, kas paredzēti priekšlikumā par robežu pārvaldību. Ņemot vērā šīs ciešās saites, tas būtu jāpieņem, tam būtu jāstājas spēkā un tas būtu jāpiemēro vienlaikus ar robežu pārvaldības instrumentu.

Priekšlikums paplašināt SIS izmantošanu, lai sekotu līdzi to trešo valstu valstspiederīgo atgriešanai, kuri dalībvalstīs uzturas nelikumīgi, atbalstīs un stiprinās Eiropas Savienības rīcību ceļā uz integrētu, ilgtspējīgu un visaptverošu ES migrācijas politiku. Neatbilstīgo migrantu, kuriem nav tiesību uzturēties ES, atgriešana viņu izcelsmes valstīs, pilnībā ievērojot neizraidīšanas principu, ir būtisks ES migrācijas politikas elements, kā uzsvērts Eiropas programmā migrācijas jomā 6 . Tomēr ES atgriešanas sistēma darbojas nepilnīgi un nav pietiekami efektīva. No Eurostat pieejamā statistika liecina, ka pēdējo gadu laikā tikai aptuveni 40 % neatbilstīgo migrantu, kam bija pienākums izceļot, patiešām izbrauca no ES; 2015. gadā 553 395 trešo valstu valstspiederīgajiem bija dots rīkojums izceļot, tomēr faktiski tika atgriezti tikai 226 800.

Sistēmas pareizai darbībai ir nepieciešamas sistemātiskas izceļotāju pārbaudes uz ārējām robežām, lai nodrošinātu, ka par visiem trešo valstu valstspiederīgajiem tiek ziņots par teritorijas atstāšanu. Priekšlikuma 13 , ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 2016/399 (Šengenas Robežu kodekss) 14 , mērķis ir saskaņot pienākumu sistemātiski pārbaudīt ieceļojošos un izceļojošos trešo valstu valstspiederīgos datubāzēs. 

•Saskanība ar spēkā esošajiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā

•Saskanība ar citām Savienības politikas jomām

a)Efektīva ES atgriešanas politika, lai veicinātu un stiprinātu ES atgriešanas sistēmu tādu trešo valstu valstspiederīgo atgriešanai, kuriem nav tiesību uzturēties dalībvalstu teritorijā. Šis priekšlikums palīdzētu samazināt stimulus neatbilstīgajai migrācijai uz ES, kas ir viens no galvenajiem mērķiem, kas izvirzīti Eiropas programmā migrācijas jomā 15 ;

b)Eurodac un Dublinas sistēma, jo atgriešanas lēmumu ievadīšana SIS palīdzēs dalībvalstīm sekot līdzi, vai patvēruma meklētāji, kuru pieteikumi ir noraidīti, ir atstājuši dalībvalstu teritoriju un atgriezušies atpakaļ uz trešo valsti saskaņā ar atgriešanas lēmumu. Tas arī papildinās Komisijas priekšlikumu 16 paplašināt Eurodac izmantošanu, lai identificētu tos trešo valstu valstspiederīgos, kuri uzturas nelikumīgi, nelūdz patvērumu un var neatklāti pārvietoties visā ES;

c)ieceļošanas/izceļošanas sistēma, jo tas papildinās Komisijas priekšlikumu 17 par ieceļošanas/izceļošanas sistēmu un tās lietošanu, lai apzinātu un atklātu personas, kas pārsniedz atļauto uzturēšanās termiņu (arī dalībvalstu teritorijā);

d)ETIAS 18 , ar kuru ierosināts visaptverošs drošības novērtējums, tostarp pārbaude SIS, attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri ir atbrīvoti no vīzas prasības un plāno ceļot Eiropas Savienībā;

e)Šengenas robežu kodekss, jo tas papildinās Šengenas Robežu kodeksa grozījumu, kas saistīti ar pienākumu veikt sistemātiskas trešo valstu valstspiederīgo pārbaudes datubāzēs izceļošanas brīdī;

f)Komisijas priekšlikums par Šengenas Informācijas sistēmas (SIS) izveidi, darbību un izmantošanu robežpārbaužu jomā un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1987/2006, jo tas papildina noteikumus, kuri saistīti ar ieceļošanas aizliegumu ievadīšanu SIS pēc attiecīgā trešās valsts valstspiederīgā atgriešanas.

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

•Juridiskais pamats

Līguma par Eiropas Savienības darbību 79. panta 2. punkta c) apakšpunkts piešķir Eiropas Parlamentam un Padomei tiesības saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru pieņemt pasākumus attiecībā uz nelikumīgu ieceļošanu un neatļautu uzturēšanos, tostarp to personu izraidīšanu un brīvprātīgu izceļošanu, kuras uzturas nelikumīgi. Tādēļ šis pants ir piemērots juridiskais pamats SIS izmantošanai attiecībā uz tādu trešo valstu valstspiederīgo atgriešanu, kuri uzturas nelikumīgi.

•Valstu atšķirīgās nostājas

•Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)

•Proporcionalitāte

Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikts, ka Savienības rīcība ir samērīga ar Līguma mērķu sasniegšanai nepieciešamo. Šīs ES rīcības izvēlētajam veidam jārada iespēja sasniegt priekšlikuma mērķi un to īstenot pēc iespējas efektīvāk.

Ierosinātās regulas mērķis ir atvieglot izpildi un uzraudzību saistībā ar atgriešanas lēmumiem, kas izdoti saskaņā ar noteikumiem, ievērojot Direktīvu 2008/115/EK, par trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri dalībvalstī uzturas nelikumīgi, lai nodrošinātu efektīvāku un veiksmīgāku atgriešanas politiku. Tas sniedz dalībvalstīm papildu rīku, kas palīdzēs izpildīt pienākumu veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka atgriešanas lēmumi tiek efektīvi un samērīgi izpildīti saskaņā ar Atgriešanas direktīvas 8. panta 1. punktu.

Lai sasniegtu šos mērķus un saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

•Juridiskā instrumenta izvēle

Lai izveidotu vienotas un saskaņotas procedūras, kas ir tieši piemērojamas, ir lietderīgi pieņemt šo tiesību aktu kā regulu. Turklāt šis priekšlikums ir saistīts ar centralizētas Eiropas informācijas sistēmas izmantošanu. Tāpēc noteikumus par tās izmantošanu ir jānosaka ar regulu.

3.EX POST IZVĒRTĒJUMS, APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

•Ex post izvērtējumi/spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaude

Saskaņā ar SIS II regulu 19 un Padomes Lēmumu 2007/533/TI 20 trīs gadus pēc darbības uzsākšanas Komisija veica vispārēju centrālās SIS II novērtējumu, kā arī novērtējumu par divpusējo vai daudzpusējo papildinformācijas apmaiņu starp dalībvalstīm. Novērtējums konkrēti attiecās uz SIS II regulas 24. panta piemērošanas pārskatīšanu; šajā pantā ir paredzēti nosacījumi brīdinājumu izdošanai, lai atteiktu ieceļošanu un uzturēšanos attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgajiem. Novērtēšanas rezultātā izdarītie ierosinājumi ir iekļauti priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par Šengenas Informācijas sistēmas (SIS) izveidi, darbību un izmantošanu robežpārbaužu jomā un priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par Šengenas Informācijas sistēmā (SIS) izveidi, darbību un izmantošanu policijas sadarbībā un tiesu iestāžu sadarbībā krimināllietās.

•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

•Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

Komisija 2015. gada oktobrī uzsāka ārēju pētījumu 22 , lai izvērtētu iespējamību un tehnisko un operatīvo ietekmi, izveidojot ES līmeņa sistēmu SIS datu apmaiņai un uzraudzībai, kā tiek ievēroti atgriešanas lēmumi, kas izdoti saskaņā ar noteikumiem, ievērojot Direktīvu 2008/115/EK. Pētījums tika pabeigts 2016. gada aprīlī.

•Ietekmes novērtējums

Ietekmes novērtējums netika veikts. Tomēr šis priekšlikums ir sagatavots, pamatojoties uz priekšizpētes rezultātiem, kā minēts iepriekš.

Pētījumā secināts, ka atgriešanas lēmumu, ko izdod saskaņā ar noteikumiem, ievērojot Direktīvu 2008/115/EK, ievadīšana SIS ir tehniski realizējama un tai būtu praktiskas priekšrocības, jo īpaši attiecībā uz informācijas redzamību visās dalībvalstīs un turpmākos pasākumu racionalizēšanu.

Tādējādi iestādes saņemtu atbalstu, lai:

–izpildītu lēmumu, ja tiek konstatēta neievērošana;

–uzraudzītu par katru lēmumu, vai pienākums atgriezties ir ticis izpildīts;

–pārbaudītu, vai par trešās valsts valstspiederīgo, kas nelikumīgi uzturas kādas dalībvalsts teritorijā, ir pieņemts citas dalībvalsts lēmums;

–izpildītu lēmumus citu dalībvalstu vārdā;

–identificētu trešo valstu valstspiederīgos, kuri uzturas nelikumīgi, balstoties uz informāciju par izpildāmiem lēmumiem;

–vāktu statistikas datus par lēmumu ievērošanu un neievērošanu.

No otras puses, pētījumā secināts, ka vairākas nepieciešamās tehniskās un operatīvās izmaiņas ietekmēs pašreizējo praksi, organizāciju un infrastruktūras. Ietekme, kāda būtu atgriešanas lēmumu, kas izdoti saskaņā ar noteikumiem, ievērojot Direktīvu 2008/115/EK, ievadīšanai SIS, ietver jaunu/grozītu darba kārtību, papildu datu kategorijas brīdinājumos par atgriešanu un jaunas SIS funkcijas (piemēram, funkcija informēt izdevēju iestādi par brīvprātīgas izceļošanas termiņa beigām). Izmaiņu ieviešanai būtu nepieciešama piemērota infrastruktūra dalībvalstīs, lai ievadītu un pārvaldītu brīdinājumus par atgriešanu SIS, un papildus datu glabāšanas kapacitāte centrālajā SIS.

Darba slodzes analīzē tika konstatēts, ka visiem dalībniekiem (jo īpaši robežsargiem un policijas amatpersonām, un iestādēm, kas izdod atgriešanas lēmumus saskaņā ar noteikumiem, ievērojot Direktīvu 2008/115/EK) būs jāsaskaras ar papildu darba apjomu, kas izriet no brīdinājumu par atgriešanu pārvaldīšanas un pieaugošā skaita trāpījumu izskatīšanas. Visbeidzot, pētījumā ir norādīts, ka ir nepieciešams minimālais saskaņošanas līmenis starp dalībvalstīm saistībā ar personām, par kurām citā dalībvalstī jau ir izdots atgriešanas lēmums saskaņā ar noteikumiem, ievērojot Direktīvu 2008/115/EK.

•Pamattiesības

Šis priekšlikums attīsta un uzlabo pastāvošo sistēmu. Tajā ir paplašināta SIS piemērošanas joma, ieviešot jaunu brīdinājumu kategoriju par atgriešanas lēmumiem. Tā ietekme uz pamattiesībām ir ierobežota, jo sistēmas pārliecinoša darbība jau ir pierādīta, un svarīgi un efektīvi aizsardzības pasākumi jau ir ieviesti. Tomēr, tā kā priekšlikums ir saistīts ar personas datu apstrādi, tas, iespējams, varētu ietekmēt personas pamattiesības. Tas ir izsvērts, un ir ieviesti aizsardzības pasākumi, lai ievērotu principus, kas izklāstīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā un jo īpaši tās 8. pantā.

Turklāt ir ieviesti noteikumi, lai nodrošinātu, ka brīdinājumi par atgriešanu nenoved pie atgriešanas lēmumu, kas izdoti saskaņā ar noteikumiem, ievērojot Direktīvu 2008/115/EK, izpildes vēl pirms brīvprātīgas izceļošanas termiņa beigām vai tad, ja lēmums ir apturēts vai izraidīšana ir atlikta (3. panta 2. punkts un 3. pants).

Ir ierobežoti tie elementi, kuri attiecībā uz atgriešanas lēmumu, kas izdots saskaņā ar noteikumiem, ievērojot Direktīvu 2008/115/EK, tiek ievadīti SIS, proti, ievada tikai tos elementus, kas ir absolūti nepieciešami, lai kompetentās iestādes varētu identificēt attiecīgo trešās valsts valstspiederīgo, veikt atgriešanas pasākumu, ja nepieciešams, un pārbaudīt, vai ir ievērots pienākums atgriezties (4. pants).

Datus SIS glabās tikai tik ilgi, cik nepieciešams, lai sasniegtu atgriešanas mērķi. Tādējādi tiek prasīts, lai izdevēja dalībvalsts dzēš datus uzreiz pēc apstiprinājuma par atgriešanu saņemšanas (6. pants), ja lēmums vairs nav spēkā, ja persona ir ieguvusi ES pilsonību vai tādas valsts pilsonību, kuras pilsoņiem ir tiesības brīvi pārvietoties Eiropas Savienībā, vai ja persona, kura ir brīdinājuma objekts, var pierādīt, ka viņa ir atstājusi dalībvalstu teritoriju saskaņā ar atgriešanas lēmumu, kas izdots saskaņā ar noteikumiem, ievērojot Direktīvu 2008/115/EK (7. pants).

Jaunie noteikumi par SIS padarīs redzamākas situācijas, kad trešo valstu valstspiederīgajiem, uz kuriem attiecas atgriešanas lēmums, ko kāda dalībvalsts izdevusi saskaņā ar noteikumiem, ievērojot Direktīvu 2008/115/EK, vienlaikus ir citas dalībvalsts izsniegta atļauja vai tiesības uzturēties. Šādos gadījumos valsts iestādēm būs pienākums sākt apspriežu procedūru. Vajadzības gadījumā brīdinājums par atgriešanu tiks dzēsts (8. pants).

4.IETEKME UZ BUDŽETU

5.CITI ELEMENTI

•Īstenošanas plāni un uzraudzības, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība

Ir piemērojami izvērtēšanas un uzraudzības noteikumi, kas ietverti 53.panta 7. un 8. punktā priekšlikumā par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu par Šengenas Informācijas sistēmas (SIS) izveidi, darbību un izmantošanu robežpārbaužu jomā.

•Konkrētu priekšlikuma noteikumu sīks skaidrojums

Priekšlikuma mērķis ir paredzēt nosacījumus un procedūras SIS izmantošanai, lai atgrieztu trešo valstu valstspiederīgos, kuri uzturas nelikumīgi un par kuriem kompetentas valstu iestādes ir izdevušas atgriešanas lēmumu saskaņā ar noteikumiem, ievērojot Direktīvu 2008/115/EK. Priekšlikumā ir paredzēta datu ievadīšana un apstrāde SIS brīdinājumu formā par trešo valstu valstspiederīgajiem, uz kuriem attiecas atgriešanas lēmums, un apmaiņa ar papildinformāciju par šādiem brīdinājumiem. SIS izmantošana atgriešanas nolūkos ir paredzēta, lai palīdzētu imigrācijas iestādēm sekot līdzi atgriešanas lēmumiem par trešo valstu valstspiederīgajiem, kuriem nav tiesību uzturēties dalībvalstīs, un izpildīt šos lēmumus, lai novērstu neatbilstīgo migrāciju un atturētu no tās un lai veicinātu informācijas apmaiņu un sadarbību starp imigrācijas iestādēm.

Piemērošanas joma (1. pants)

Datu kategorijas (4. pants)

Priekšlikuma 4. pantā ir noteikti datu elementi, kurus var ietvert brīdinājumā par atgriešanu; tie ir līdzīgi datu elementiem, kas iekļauti priekšlikuma par robežu pārvaldību 20. pantā.

Tikai brīdinājumiem par atgriešanu raksturīgie dati ir dati par brīvprātīgas izceļošanas termiņu un informācija par to, vai atgriešanas lēmums, kas izdots saskaņā ar noteikumiem, ievērojot Direktīvu 2008/115/EK, nav apturēts un vai lēmuma izpilde nav atlikta.

Efektīva un savlaicīga papildinformācijas apmaiņa (5. pants)

Efektīvas un savlaicīgas sadarbības un papildinformācijas apmaiņas starp dalībvalstīm nodrošināšanai ir nepieciešams izveidot vienu kontaktpunktu. Priekšlikuma 6. pantā ir paredzēts, ka katrai dalībvalstij ir jāizraugās iestāde, kas atbild par papildinformācijas apmaiņu par brīdinājumiem, kas ievadīti par trešo valstu valstspiederīgajiem saistībā ar atgriešanu un nelikumīgu uzturēšanos. Izraudzītajai iestādei ir piemērojami SIRENE rokasgrāmatas noteikumi, kas minēti 8. pantā priekšlikumā Regulai par SIS izveidi, darbību un izmantošanu robežpārbaužu jomā.

Lai izpildītu prasības, kas noteiktas minētā priekšlikuma 8. pantā attiecībā uz nepārtrauktu pieejamību un pieprasījumu atbilžu termiņiem (ne ilgāk kā 12 stundas), ir nepieciešams, lai dalībvalstis nodrošinātu, ka papildinformācijas apmaiņā ir cieši iesaistītas iestādes, kuras ir kompetentas pieņemt lēmumus saistībā ar trešo valstu valstspiederīgo uzturēšanos to teritorijā.

Apstiprinājums par atgriešanu (6. pants)

Priekšlikuma 6. pantā ir noteikts pienākums dalībvalstīm apstiprināt tā trešās valsts valstspiederīgā izceļošanu, uz kuru attiecas brīdinājums par atgriešanu, tai dalībvalstij (vai iestādei), kas ievadījusi brīdinājumu; tas attiecas arī uz gadījumiem, kad pati dalībvalsts ir atbildīga par brīdinājuma izdošanu un izpildi. Šis noteikums ļauj iestādēm, kuras izdod un izpilda atgriešanas lēmumus, kas izdoti saskaņā ar noteikumiem, ievērojot Direktīvu 2008/115/EK, pārliecināties, ka atgriešanās pienākums ir izpildīts.

Šis noteikums paredz sistemātiskas izceļotāju pārbaudes, lai nodrošinātu, ka par visiem attiecīgajiem trešo valstu valstspiederīgajiem tiek ziņots par teritorijas atstāšanu. Priekšlikumā, ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 562/2006 (Šengenas Robežu kodekss), ir paredzēts saskaņot pienākumu sistemātiski pārbaudīt ieceļojošos un izceļojošos trešo valstu valstspiederīgos datubāzēs.

Atgriešanās pienākuma neievērošana (7. pants)

Priekšlikuma 7. pantā ir izklāstīti noteikumi gadījumos, kad nav ievērots atgriešanās pienākums. Paziņojums, kas minēts 1. punktā, palīdzēs dalībvalstīm izpildīt to saistības saskaņā ar Direktīvas 2008/115/EK 8. panta 1. punktu attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri nav izpildījuši pienākumu atgriezties.

Šā panta 2. punktā ir noteiktas procedūras, kas jāpiemēro situācijās, kad trešo valstu valstspiederīgais, uz kuru attiecas brīdinājums par atgriešanu, ir identificēts un aizturēts citā dalībvalstī. Pēcpārbaudes procedūras veic saskaņā ar ES atgriešanas acquis un citiem valsts un ES tiesību aktiem, kas piemērojami katrā atsevišķā gadījumā; tās ietver:

1) atgriešanas lēmuma pieņemšanu saskaņā ar noteikumiem, ievērojot Direktīvu 2008/115/EK;

2) trešās valsts valstspiederīgā nosūtīšanu atpakaļ izdevējai dalībvalstij saskaņā ar spēkā esošu divpusēju nolīgumu, ievērojot Direktīvas 2008/115/EK 6. panta 3. punktu, vai

3) izdevējas dalībvalsts atgriešanas lēmuma atzīšanu, piemērojot Direktīvu 2001/40/EK.

Apspriežu procedūra (8. pants)

Šā priekšlikuma 8. pantā noteiktas procedūras, kas vajadzīgas, lai novērstu un atrisinātu atšķirības vai pretrunas dalībvalstu lēmumos. Kompetento valsts iestāžu savstarpējas apspriedes var palīdzēt novērst un risināt šādas pretrunīgas situācijas, vienlaikus ņemot vērā attiecīgo pušu intereses. Lai nodrošinātu efektivitāti, šīm apspriedēm vajadzētu norisināties ātri.

Brīdinājumu saglabāšana un dzēšana (6., 8. un 9. pants)

Priekšlikuma 6. panta 2. punktā noteikts, ka brīdinājumus par atgriešanu dzēš pēc tam, kad attiecīgais trešās valsts valstspiederīgais ir atgriezies. Šis punkts papildina noteikumus par brīdi, kad SIS būtu jāstājas spēkā brīdinājumam par ieceļošanas aizliegumu, kā noteikts 24. panta 3. punktā regulas priekšlikumā par SIS izveidi, darbību un izmantošanu robežpārbaužu jomā. Dalībvalstīm būtu jāveic visi nepieciešamie pasākumi, lai nodrošinātu, ka starp izceļošanas brīdi un brīdinājuma par ieceļošanas aizliegumu iedarbināšanu SIS neveidojas laika atšķirība.

Priekšlikuma 9. pantā iekļauti papildu noteikumi par brīdinājumu dzēšanu. Papildus situācijām, uz kurām attiecas 6. pants un 8. pants, kad brīdinājumu dzēšana notiek pēc attiecīgā trešās valsts valstspiederīgā atgriešanās vai pēc apspriešanās procedūras, brīdinājumu par atgriešanu būtu jādzēš arī gadījumos, kad atgriešanas lēmums, kas izdots saskaņā ar noteikumiem, ievērojot Direktīvu 2008/115/EK, ir atsaukts vai atcelts. Šā panta 1. punkta otrā daļa attiecas uz situāciju, kad brīdinājumu dzēš sakarā ar to, ka personas izceļošana nav pienācīgi reģistrēta.

Saistībā ar turpmākiem uzlabojumiem SIS tiks izskatīta iespēja saglabāt SIS informāciju par atgriešanas lēmumiem pēc atgriešanas izpildes. Šī informācija var būt noderīga, ja trešās valsts valstspiederīgais, atkārtoti ieceļo dalībvalstu teritorijā un tiek konstatēts, ka viņš nelikumīgi uzturas citā dalībvalstī, nevis tajā, kas izdevusi pirmo atgriešanas lēmumu.

Ja atgriešana nav apstiprināta vai brīdinājums par atgriešanu nav dzēsts citu iemeslu dēļ, maksimālais datu saglabāšanas periods būs pieci gadi saskaņā ar saglabāšanas periodu brīdinājumiem par ieceļošanas atteikumu (34. pants priekšlikumā Regulai par SIS izveidi, darbību un izmantošanu robežpārbaužu jomā).

Datu nosūtīšana trešām valstīm (10. pants)

Piekļuves tiesības (12. pants)

Dalībvalstu iestādes, kas atbild par atgriešanas lēmumu izdošanu saskaņā ar noteikumiem, ievērojot Direktīvu 2008/115/EK, var būtiski atšķirties. Atkarībā no nelikumīgās uzturēšanās iemesla (piemēram, patvēruma atteikums, vīzas termiņa pārsniegšana, uzturēšanās atļaujas termiņa beigšanās), vairākas iestādes var būt atbildīgas par šādu lēmumu izdošanu, tostarp tiesu iestādes, ja atgriešanu norīko ar nolēmumu par pārsūdzību, kas iesniegta par atteikumu piešķirt atļauju vai tiesības uzturēties, vai kā krimināltiesiskas sankcijas. Šādām iestādēm vajadzētu būt iespējai piekļūt SIS, lai ievadītu, atjauninātu, dzēstu un meklētu datus. Turklāt iestādēm, kas ir atbildīgas par trešo valstu valstspiederīgo identifikāciju robežu, policijas un citu tiesībaizsardzības iestāžu veiktu pārbaužu laikā, arī vajadzētu būt tiesībām piekļūt SIS datiem.

Tādējādi 12. pants paredz atbilstīgu piekļuvi brīdinājumiem par atgriešanu, kuru nodrošina:

–valsts iestādēm, kas ir atbildīgas par trešo valstu valstspiederīgo identifikāciju dalībvalstu teritorijās, kā minētas 29. panta 1. punkta a), b), c) un d) apakšpunktā Regulā (ES) 2018/xxx [robežpārbaudes]. Par robežpārbaudēm atbildīgajām iestādēm nepieciešams piekļūt datiem nolūkā identificēt trešo valstu valstspiederīgos, uz kuriem attiecas atgriešanas lēmums un kuri izceļo no dalībvalstu teritorijas. Policijas un citas tiesībaizsardzības iestādes saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir atbildīgas par tādu personu identifikāciju un atgriešanu, kuras uzturas valsts teritorijā. Imigrācijas iestādes ir atbildīgas par lēmumu pieņemšanu (tostarp atgriešanas lēmumu pieņemšanu) par trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanu un uzturēšanos;

–valstu tiesu iestādēm (29. panta 2. punkts Regulā (ES) 2018/xxx [robežpārbaudes]) vajadzētu būt piekļuvei SIS datiem, ja tās saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir kompetentas pieņemt lēmumus par trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanu un uzturēšanos;

–institūciju lietotājiem, kā minēts 30. – 31. pantā, Regulā (ES) 2018/xxx [robežpārbaudes] (Eiropols un Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra) saistībā ar to kompetencē ietilpstošiem jautājumiem Eiropas Migrantu kontrabandas apkarošanas centrā (Eiropols) un ar atgriešanu saistītajiem uzdevumiem (Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra).

SIS regulas par robežu pārvaldību noteikumu piemērojamība (13. pants)

Visbeidzot, 13. pantā paredzēts, ka datu apstrādei, kuri ievadīti šā priekšlikuma nolūkos, ir piemērojami vispārīgie noteikumi par SIS, kas iekļauti priekšlikumā Regulai par SIS izveidi, darbību un izmantošanu robežpārbaužu jomā, jo īpaši noteikumi par dalībvalstu un Aģentūras pienākumiem, brīdinājumu ievadīšanu un apstrādi, piekļuves nosacījumiem un brīdinājumu saglabāšanu, datu apstrādi, datu aizsardzību, atbildību, uzraudzību un statistiku.

2016/0407 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

par Šengenas informācijas sistēmas izmantošanu to trešo valstu valstspiederīgo atgriešanai, kuri dalībvalstīs uzturas nelikumīgi

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 79. panta 2. punkta c) apakšpunktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)To trešo valstu valstspiederīgo atgriešana, kuri neatbilst vai vairs neatbilst ieceļošanas, uzturēšanās vai pastāvīgas uzturēšanās nosacījumiem dalībvalstīs, pilnībā ievērojot pamattiesības un jo īpaši neizraidīšanas principu, un saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/115/EK, ir būtisks elements visaptverošajos centienos risināt neatbilstīgās migrācijas problēmas un palielināt neatbilstīgo migrantu atgriešanas rādītāju.

(2)Tas ir nepieciešams, lai vēl efektīvāk darbotos Eiropas sistēma to trešo valstu valstspiederīgo atgriešanai, kuri uzturas nelikumīgi. Tas ir būtiski, lai saglabātu sabiedrības uzticēšanos Savienības migrācijas un patvēruma politikai un sniegtu atbalstu personām, kurām vajadzīga starptautiskā aizsardzība.

(3)Dalībvalstīm būtu jāveic visi pasākumi, kas saskaņā ar Direktīvas 2008/115/EK noteikumiem vajadzīgi, lai efektīvi un samērīgi atgrieztu trešo valstu valstspiederīgos, kas dalībvalstīs uzturas nelikumīgi.

(4)Būtu jāizveido Eiropas mēroga sistēma, ar kuras palīdzību apmainīties ar informāciju starp dalībvalstīm par atgriešanas lēmumiem, kas saskaņā ar noteikumiem, ievērojot Direktīvu 2008/115/EK, izdoti attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri nelikumīgi uzturas dalībvalstu teritorijā, un uzraudzīt, vai trešo valstu valstspiederīgie, uz kuriem attiecas šie lēmumi, ir atstājuši dalībvalstu teritoriju.

(5)Regulā (ES) 2018/xxx [robežpārbaudes] 24 un Regulā (ES) Nr. 2018/xxx [policijas un tiesu iestāžu sadarbība] 25 ir noteikti Šengenas Informācijas sistēmas (SIS) izveides, darbības un izmantošanas nosacījumi.

(6)SIS brīdinājumiem par atgriešanu un apmaiņai ar papildinformāciju saistībā ar šiem brīdinājumiem būtu jāpalīdz kompetentajām iestādēm veikt nepieciešamos pasākumus, lai izpildītu atgriešanas lēmumus, kas izdoti saskaņā ar noteikumiem, ievērojot Direktīvu 2008/115/EK. SIS būtu jāpalīdz apzināt tos trešo valstu valstspiederīgos, uz kuriem attiecas šāds atgriešanas lēmums, kuri ir aizbēguši un ir aizturēti citā dalībvalstī, un jāveicina informācijas apmaiņa starp dalībvalstīm par šādiem trešo valstu valstspiederīgajiem. Šiem pasākumiem būtu jāpalīdz novērst neatbilstīgo migrāciju un jāattur no tās, kā arī tiem būtu jāuzlabo sadarbība starp dalībvalstu iestādēm.

(7)Lai nodrošinātu atgriešanas efektivitāti un palielinātu pievienoto vērtību brīdinājumiem par atgriešanu, dalībvalstīm SIS būtu jāievada brīdinājumi par visiem atgriešanas lēmumiem, kas izdoti saskaņā ar noteikumiem, ievērojot Direktīvu 2008/115/EK, attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri dalībvalstīs uzturas nelikumīgi. Šim nolūkam dalībvalstīm SIS būtu jāievada brīdinājums arī tad, ja lēmumi, ar kuriem nosaka vai konstatē atgriešanās pienākumu, ir izdoti situācijās, kas aprakstītas minētās direktīvas 2. panta 2. punktā, jo īpaši attiecībā uz tiem trešo valstu valstspiederīgajiem, uz kuriem attiecas ieceļošanas atteikums saskaņā ar Šengenas Robežu kodeksu, vai kurus kompetentās iestādes ir aizturējušas vai notvērušas saistībā ar dalībvalsts sauszemes, jūras vai gaisa robežas neatbilstīgu šķērsošanu un kuri pēcāk nav ieguvuši atļauju vai tiesības uzturēties šajā dalībvalstī, kā arī attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgajiem, kuriem atgriešana ir piemērota kā krimināltiesiska sankcija vai tā ir krimināltiesiskas sankcijas sekas saskaņā ar valsts tiesību aktiem, vai kuriem piemēro izdošanas procedūras.

(8)Šajā regulā būtu jāizklāsta vienoti noteikumi par brīdinājumu saistībā ar atgriešanu ievadīšanu SIS tiklīdz ir izdots attiecīgais atgriešanas lēmums saskaņā ar noteikumiem, ievērojot Direktīvu 2008/115/EK. Brīdinājumā būtu jānorāda, vai attiecīgajam trešās valsts valstspiederīgajam ir piešķirts brīvprātīgas izceļošanas termiņš, tostarp, vai šāds termiņš ir pagarināts, ņemot vērā konkrētā gadījuma īpašos apstākļus, vai lēmums ir apturēts un vai izraidīšana ir atlikta.

(9)Ir jāprecizē datu kategorijas, ko var ievadīt SIS attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgajiem, uz kuriem attiecas atgriešanas lēmums, kas izdots saskaņā ar noteikumiem, ievērojot Direktīvu 2008/115/EK. Brīdinājumiem par atgriešanu būtu jāietver tikai tie dati, kas nepieciešami, lai identificētu datu subjektu, ļautu kompetentajām iestādēm pieņemt apzinātus lēmumus, nezaudējot laiku, un vajadzības gadījumā nodrošinātu to aizsardzību pret personām, kas ir bruņotas, vardarbīgas, izbēgušas vai iesaistītas kādā darbībā, kā minēts Padomes Pamatlēmuma 2002/475/TI par terorisma apkarošanu 1., 2., 3. un 4. punktā 26 . Turklāt, lai atvieglotu identifikāciju un atklātu personas, kas izmanto vairākas identitātes, brīdinājumā būtu jāiekļauj arī atsauce uz personas identifikācijas dokumentu un šā dokumenta kopija, ja pieejama.

(10)Lai nodrošinātu efektīvu un ātru sadarbību starp dalībvalstīm, katrai dalībvalstij būtu jāizraugās iestāde, kas atbild par papildinformācijas apmaiņu saistībā ar brīdinājumiem par atgriešanu.

(11)Būtu jāievieš procedūras, kas ļautu dalībvalstīm pārbaudīt, vai atgriešanās pienākums ir izpildīts, un apstiprināt attiecīgā trešās valsts valstspiederīgā izbraukšanu tai dalībvalstij, kas izdevusi brīdinājumu par atgriešanu. Šai informācijai vajadzētu sekmēt vispusīgāku pārraudzību par to, kā tiek ievēroti atgriešanas lēmumi saskaņā ar noteikumiem, ievērojot Direktīvu 2008/115/EK.

(12)Brīdinājumus par atgriešanu būtu jādzēš, tiklīdz dalībvalsts vai kompetentā iestāde, kas izdeva atgriešanas lēmumu saskaņā ar noteikumiem, ievērojot Direktīvu 2008/115/EK, ir informēta, ka atgriešana ir notikusi. Ja atgriešanas lēmums ir papildināts ar ieceļošanas aizliegumu, tas būtu jāievada SIS saskaņā ar 24. panta 3. punktu Regulā (ES) 2018/xxx [robežpārbaudes]. Šādos gadījumos dalībvalstīm būtu jāveic visi vajadzīgie pasākumi, lai nodrošinātu, ka nepastāv laika sprīdis starp brīdi, kurā trešās valsts valstspiederīgais atstāj Šengenas zonu, un brīdi, kad tiek aktivizēts brīdinājums par ieceļošanas aizliegumu SIS.

(13)SIS vajadzētu ietvert mehānismu, ar kura palīdzību dalībvalstis tiktu informētas, ja trešās valsts valstspiederīgais neizpilda atgriešanās pienākumu termiņā, kas noteikts brīvpratīgai izceļošanai. Mehānismam būtu jāatbalsta dalībvalstis, kad tās pilda saistības saskaņā ar Direktīvas 2008/115/EK 8. panta 1. punktu attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri nav izpildījuši atgriešanās pienākumu.

(14)Ar šo regulu būtu jāizveido obligātie noteikumi par apspriešanos starp valstu iestādēm, lai atrisinātu iespējamos pretrunīgos norādījumus. Apspriešanās ir jāveic gadījumos, kad uz trešo valstu valstspiederīgajiem, kuriem ir kādas dalībvalsts izsniegta derīga uzturēšanās atļauja vai kuriem tiek piešķirta šāda uzturēšanās atļauja vai cita atļauja, attiecas brīdinājums par atgriešanu, ko izdevusi kāda cita dalībvalsts, vai gadījumos, kad var rasties konfliktsituācijas, ieceļojot dalībvalstu teritorijās.

(15)SIS brīdinājumi būtu jāglabā tikai tik ilgi, cik vajadzīgs, lai sasniegtu mērķus, kādiem tie ievadīti. Saskaņā ar 34. pantu Regulā (ES) 2018/xxx [robežpārbaudes] pārskatīšanas termiņš brīdinājumiem par trešo valstu valstspiederīgajiem ir pieci gadi.

(16)Dati, kas apstrādāti SIS vai nosūtīti papildinformācijas apmaiņas gaitā, var sniegt izpildes dalībvalstij informāciju, kas ir noderīga, lai ātri identificētu trešo valstu valstspiederīgos, kuri dalībvalstīs uzturas nelikumīgi, un no jauna izsniegtu tiem dokumentus, kas nepieciešami viņu atgriešanai trešā valstī. Atsevišķos gadījumos vajadzētu būt iespējai minētajā nolūkā sniegt šādus datus un informāciju trešai valstij. Jebkuru personas datu apmaiņai vajadzētu būt balstītai uz skaidriem nosacījumiem, un to būtu jāveic saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 2016/679 noteikumiem un ar dalībvalsts, kas izdevusi brīdinājumu, piekrišanu.

(17)Valsts iestādes, kas ir atbildīgas par atgriešanu, dažādās dalībvalstīs var būt ļoti dažādas, un šīs iestādes var atšķirties arī vienas dalībvalsts iekšienē atkarībā no nelikumīgas uzturēšanās iemesliem. Tiesu iestādes var arī izdot atgriešanas lēmumu saskaņā ar noteikumiem, ievērojot Direktīvu 2008/115/EK, piemēram, izskatot pārsūdzību par atteikumu piešķirt atļauju vai tiesības uzturēties, vai kā krimināltiesisku sankciju. Visām valstu iestādēm, kas atbild par atgriešanas lēmumu izdošanu un izpildi saskaņā ar Direktīvu 2008/115/EK, vajadzētu būt tiesībām piekļūt SIS, lai ievadītu, atjauninātu, dzēstu un meklētu brīdinājumus par atgriešanu.

(18)Nolūkā identificēt un atgriezt trešo valstu valstspiederīgos piekļuve brīdinājumiem par atgriešanu būtu jāpiešķir valsts iestādēm, kas minētas Regulas (ES) Nr. 2018/xxx [robežpārbaudes] 29. panta 1. punkta a), b), c) un d) apakšpunktā un 29. panta 2. punktā.

(19)Regulā (ES) Nr. 2016/794 par Eiropas Savienības Aģentūru tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropolu) ir paredzēts, ka Eiropols atbalsta un stiprina dalībvalstu kompetento iestāžu darbības un to savstarpējo sadarbību, novēršot un apkarojot terorismu un smagus noziegumus, un sniedz analītisku atbalstu un draudu novērtējumus. Lai palīdzētu Eiropolam veikt tā uzdevumus, jo īpaši Eiropas Migrantu kontrabandas apkarošanas centra ietvaros, ir lietderīgi ļaut Eiropolam piekļūt brīdinājumu kategorijai, kas definēta šajā regulā.

(20)Regulā (ES) Nr. 2016/1624 noteikts, ka uzņēmēja dalībvalsts atļauj Eiropas robežu un krasta apsardzes vienību dalībniekiem vai tāda personāla vienību dalībniekiem, kas iesaistīti ar atgriešanu saistītu uzdevumu izpildē, piekļūt Eiropas datubāzēm, kuru izmantošana ir vajadzīga, lai sasniegtu operatīvos mērķus, kas noteikti operatīvajā plānā par robežpārbaudēm, robežuzraudzību un atgriešanu. Eiropas robežu un krasta apsardzes vienību, tāda personāla vienību, kas iesaistīts ar atgriešanu saistītu uzdevumu izpildē, un migrācijas pārvaldības atbalsta vienību izvietošanas mērķis ir sniegt pastiprinātu tehnisko un operatīvo palīdzību dalībvalstīm, kas izteikušas pieprasījumu, jo īpaši tām dalībvalstīm, kas saskaras ar nesamērīgām migrācijas problēmām. Pildot tām uzticētos uzdevumus, Eiropas robežu un krasta apsardzes vienībām, tāda personāla vienībām, kas iesaistīts ar atgriešanu saistītu uzdevumu izpildē, un migrācijas pārvaldības atbalsta vienībām ir nepieciešama piekļuve brīdinājumiem par atgriešanu SIS, izmantojot Eiropas robežu un krasta apsardzes aģentūras tehnisko saskarni, kas savienota ar centrālo SIS.

(21)Datiem, kas ievadīti SIS un apstrādāti saskaņā ar šo regulu, būtu jāpiemēro arī noteikumi par atbildību, kas piemērojami dalībvalstīm un Eiropas Aģentūrai lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā, kā arī tie noteikumi par brīdinājumu ievadīšanu un apstrādi, piekļuves nosacījumiem un brīdinājumu saglabāšanu, datu apstrādi, datu aizsardzību, atbildību un pārraudzību, un statistiku, kas ietverti Regulā (ES) 2018/xxx [robežpārbaudes].

(22)Saskaņā ar 1. un 2. pantu 22. protokolā par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, Dānija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā un Dānijai šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro. Tā kā šī regula – ciktāl tā attiecas uz trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri neatbilst vai vairs neatbilst ieceļošanas nosacījumiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/399 27 – pilnveido Šengenas acquis, Dānija saskaņā ar minētā protokola 4. pantu sešos mēnešos pēc tam, kad Padome ir pieņēmusi lēmumu par šo regulu, izlemj, vai tā šo regulu ieviesīs savos tiesību aktos.

(23)Šī regula – ciktāl tā attiecas uz trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri neatbilst vai vairs neatbilst ieceļošanas nosacījumiem saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 2016/399 – ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuru īstenošanā Apvienotā Karaliste nepiedalās saskaņā ar Padomes Lēmumu 2000/365/EK 28 ; tādējādi Apvienotā Karaliste nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, kā arī šī regula tai nav saistoša un nav jāpiemēro. Turklāt, saskaņā ar 1. un 2. pantu 21. protokolā par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, un neskarot minētā protokola 4. pantu, Apvienotā Karaliste nepiedalās šīs regulas pieņemšanā un šī regula tai nav saistoša un nav jāpiemēro.

(24)Šī regula – ciktāl tā attiecas uz trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri neatbilst vai vairs neatbilst ieceļošanas nosacījumiem saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 2016/399 – ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuru īstenošanā Īrija nepiedalās saskaņā ar Padomes Lēmumu 2002/192/EK 29 ; tādējādi Īrija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un Īrijai šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro. Turklāt, saskaņā ar 1. un 2. pantu 21. protokolā par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, un neskarot minētā protokola 4. pantu, Īrija nepiedalās šā lēmuma pieņemšanā un šis lēmums tai nav saistošs un nav jāpiemēro.

(25)Attiecībā uz Islandi un Norvēģiju – saskaņā ar Nolīgumu, kas noslēgts starp Eiropas Savienības Padomi un Islandes Republiku un Norvēģijas Karalisti par šo valstu asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā, šī regula – ciktāl tā attiecas uz trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri neatbilst vai vairs neatbilst ieceļošanas nosacījumiem saskaņā ar Regulu (ES) 2016/399 – ir to Šengenas acquis 30 noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Padomes Lēmuma 1999/437/EK 31 1. panta C punktā.

(26)Attiecībā uz Šveici – saskaņā ar Nolīgumu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā, šī regula – ciktāl tā attiecas uz trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri neatbilst vai vairs neatbilst ieceļošanas nosacījumiem saskaņā ar Regulu (ES) 2016/399 – ir to Šengenas acquis 32 noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Lēmuma 1999/437/EK 1. pantā, to lasot saistībā ar Padomes Lēmuma 2008/146/EK 33 3. pantu.

(27)Attiecībā uz Lihtenšteinu – saskaņā ar Protokolu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Nolīgumam starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā, šī regula – ciktāl tā attiecas uz trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri neatbilst vai vairs neatbilst ieceļošanas nosacījumiem saskaņā ar Regulu (ES) 2016/399 – ir to Šengenas acquis 34 noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Lēmuma 1999/437/EK 1. pantā, to lasot saistībā ar Padomes Lēmuma 2011/350/ES 35 3. pantu.

(28)Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 45/2001 28. panta 2. punktu ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju, kas […] sniedzis atzinumu,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants
Priekšmets un piemērošanas joma

Ar šo regulu paredz nosacījumus un procedūras, lai Šengenas Informācijas sistēmā (SIS), kas izveidota saskaņā ar Regulu (ES) 2018/xxx [robežpārbaudes], ievadītu un apstrādātu brīdinājumus par trešo valstu valstspiederīgajiem, uz kuriem attiecas atgriešanas lēmums, ko dalībvalstis izdevušas saskaņā ar procedūrām, ievērojot Direktīvu 2008/115/EK, kā arī lai apmainītos ar papildinformāciju par šādiem brīdinājumiem.

2. pants
Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

a)“atgriešana” ir atgriešana, kā definēts Direktīvas 2008/115/EK 3. panta 3. punktā;

b) "trešās valsts valstspiederīgais" ir trešās valsts valstspiederīgais, kā definēts Direktīvas 2008/115/EK 1. panta 3) punktā;

c) “atgriešanas lēmums” ir atgriešanas lēmums, kā definēts Direktīvas 2008/115/EK 3. panta 4. punktā;

d)“atgriešanas lēmums, kas izdots saskaņā ar noteikumiem, ievērojot Direktīvu 2008/115/EK”, ir atgriešanas lēmums c) apakšpunkta nozīmē un administratīvs vai tiesas lēmums vai akts, kurā norādīts vai konstatēts, ka trešās valsts valstspiederīgā uzturēšanās ir nelikumīga, un noteikts vai konstatēts atgriešanās pienākums, kas izdots saskaņā ar Direktīvas 2008/115/EK 2. panta 2. punkta nosacījumiem;

e)“brīvprātīga izceļošana" ir brīvprātīga izceļošana, kā definēts Direktīvas 2008/115/EK 4. panta 8. punktā;

f)“CS-SIS” ir centrālās SIS, kā minēts 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā Regulā (ES) 2018/xxx [robežpārbaudes], tehniskā nodrošinājuma vienība.

3. pants
Datu ievadīšana SIS

1.Datus par trešo valstu valstspiederīgajiem, uz kuriem attiecas atgriešanas lēmums, kas izdots saskaņā ar noteikumiem, ievērojot Direktīvu 2008/115/EK, ievada SIS, lai pārliecinātos, ka atgriešanās pienākums ir izpildīts, un lai atbalstītu šā lēmuma izpildi. Brīdinājumu nekavējoties ievada SIS pēc tam, kad ir izdots atgriešanas lēmums saskaņā ar noteikumiem, ievērojot Direktīvu 2008/115/EK.

2.Brīdinājumā nekavējoties ieraksta brīvprātīgas izceļošanas termiņu, kas piešķirts trešās valsts valstspiederīgajam, uz kuru attiecas atgriešanas lēmums, kas izdots saskaņā ar noteikumiem, ievērojot Direktīvu 2008/115/EK.

3.Brīdinājumā nekavējoties ieraksta atgriešanas lēmuma, , kas izdots saskaņā ar noteikumiem, ievērojot Direktīvu 2008/115/EK, izpildes apturēšanu vai atlikšanu.

4. pants
Datu kategorijas

Saskaņā ar šīs regulas 3. pantu SIS ievada tikai šādus datus:

a)uzvārds(-i);

b)vārds(-i);

c)vārds, uzvārds (vārdi, uzvārdi) dzimšanas brīdī;

d)iepriekš lietoti vārdi un pseidonīmi;

e)īpašas fiziskās pazīmes, kas ir objektīvas un nemainīgas;

f)dzimšanas vieta;

g)dzimšanas datums,

h)dzimums;

i)valstspiederība / valstspiederības;

j)norāde, vai attiecīgā persona ir bruņota, vardarbīga, izbēgusi vai iesaistīta kādā darbībā, kā minēts Padomes Pamatlēmuma 2002/475/TI par terorisma apkarošanu 1., 2., 3. un 4. punktā;

k)brīdinājuma iemesls;

l)brīdinājuma izdevēja iestāde;

m)norāde uz lēmumu, kas ir brīdinājuma pamatā;

n)veicamā darbība;

o)saikne(-s) ar citiem brīdinājumiem, kas izdoti SIS;

p)personas identifikācijas dokumenta kategorija;

q)personas identifikācijas dokumenta izdošanas valsts;

r)personas identifikācijas dokumenta numurs;

s)personas identifikācijas dokumenta izdošanas datums;

t)fotogrāfijas un sejas attēli;

u)daktiloskopiskie dati;

v)identitāti apliecinoša dokumenta krāsu kopija;

w)brīvprātīgas izceļošanas termiņš;

x)norāde, vai atgriešanas lēmums, kas izdots saskaņā ar noteikumiem, ievērojot Direktīvu 2008/115/EK, ir apturēts, vai šā lēmuma izpilde ir atlikta.

Brīdinājumu nevar ievadīt, ja nav datu, kas minēti a), g), k), m), n) un w) punktā. Ja vien tie ir pieejami, ievada visus citus iepriekš minētos datus.

5. pants
Iestāde, kas atbildīga par papildinformācijas apmaiņu

Katra dalībvalsts izraugās iestādi, kas atbild par papildinformācijas apmaiņu par trešo valstu valstspiederīgajiem, uz kuriem attiecas atgriešana, saskaņā ar SIRENE rokasgrāmatas noteikumiem, kas paredzēti Regulas (ES) Nr. 2018/xxx [robežpārbaudes] 8. pantā.

6. pants
Atgriešanās apstiprinājums

1.Ja trešās valsts valstspiederīgais, uz kuru attiecas brīdinājums par atgriešanu, tiek identificēts brīdī, kad viņš izceļo, šķērsojot kādas dalībvalsts ārējo robežu, dalībvalsts, kas identificējusi attiecīgo trešās valsts valstspiederīgo, papildinformācijas apmaiņas ceļā paziņo izdevējai dalībvalstij šādu informāciju:

a)faktu, ka trešās valsts valstspiederīgais ir identificēts;

b)pārbaudes vietu un laiku;

c)to, vai trešās valsts valstspiederīgais ir atstājis dalībvalstu teritoriju;

d)to, vai atgriešanās bija brīvprātīga atgriešanās pienākuma izpilde vai notika piespiedu kārtā;

e)galamērķa trešo valsti.

Ja trešās valsts valstspiederīgais, uz kuru attiecas brīdinājums par atgriešanu, izceļo, šķērsojot izdevējas dalībvalsts ārējo robežu, atgriešanās apstiprinājumu paziņo kompetentai iestādei saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

2.Izdevēja dalībvalsts tūlīt pēc atgriešanās apstiprinājuma saņemšanas dzēš brīdinājumu.

3.Dalībvalstis katru mēnesi sniedz statistiku Eiropas Aģentūrai lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā, kura izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1077/2011 36 (Aģentūra), norādot atgriešanās apstiprinājumu skaitu, vai atgriešanās bija brīvprātīga atgriešanās pienākuma izpilde vai arī notika piespiedu kārtā, un galamērķa trešās valstis. Minētajā statistikā neietver personas datus.

7. pants
Tādu atgriešanas lēmumu neievērošana, kas izdoti saskaņā ar noteikumiem, ievērojot Direktīvu 2008/115/EK

1.CS-SIS informē dalībvalstis par to brīdinājumiem par atgriešanu, attiecībā uz kuriem ir beidzies brīvprātīgas izceļošanas termiņš.

2.Ja kompetentā iestāde identificē trešās valsts valstspiederīgo, uz kuru attiecas brīdinājums par atgriešanu, un šī pati iestāde ir pārliecinājusies, ka pienākums atgriezties nav izpildīts, minētā iestāde papildinformācijas apmaiņas ceļā tūlīt apspriežas ar izdevēju dalībvalsti, lai nekavējoties noteiktu, kā rīkoties.

8. pants
Apspriešanās procedūra

1.Ja dalībvalsts apsver iespēju piešķirt uzturēšanās atļauju vai citu atļauju, kas dod tiesības uzturēties, trešās valsts valstspiederīgajam, uz kuru attiecas brīdinājums par atgriešanu, ko ievadījusi cita dalībvalsts, tā vispirms papildinformācijas apmaiņas ceļā apspriežas ar dalībvalsti, kas ievadījusi brīdinājumu. Dalībvalsts, kura ievadījusi brīdinājumu, atbild septiņu dienu laikā. Ja dalībvalsts, kura apsver iespēju piešķirt uzturēšanās atļauju vai citu atļauju, kas dod tiesības uzturēties, nolemj šādu atļauju piešķirt, brīdinājumu par atgriešanu dzēš.

2.Ja dalībvalsts apsver iespēju ievadīt brīdinājumu par atgriešanos attiecībā uz trešās valsts valstspiederīgo, kuram ir derīga uzturēšanās atļauja vai cita atļauja, kas dod tiesības uzturēties, kuru izsniegusi cita dalībvalsts, tā papildinformācijas apmaiņas ceļā par to paziņo dalībvalstij, kas izsniegusi atļauju, lai minētā dalībvalsts varētu lemt, vai pastāv iemesli, kuri pamato atļaujas atsaukšanu. Dalībvalsts, kura izsniegusi atļauju, atbild septiņu dienu laikā.

3.Ja konstatēts trāpījums par brīdinājumu par atgriešanu attiecībā uz trešās valsts valstspiederīgo, kuram ir derīga uzturēšanās atļauja vai cita atļauja, kas dod tiesības uzturēties, dalībvalsts, kura identificējusi attiecīgo trešās valsts valstspiederīgo tūlīt papildinformācijas apmaiņas ceļā apspriežas ar iesaistītajām dalībvalstīm, lai noteiktu, kā rīkoties.

4.Ja trešās valsts valstspiederīgais, uz kuru attiecas brīdinājums par atgriešanu, tiek identificēts brīdī, kad viņš ieceļo, šķērsojot ārējās robežas, dalībvalsts, kas identificējusi attiecīgo trešās valsts valstspiederīgo, papildinformācijas apmaiņas ceļā tūlīt informē izdevēju dalībvalsti brīdinājuma dzēšanas nolūkā.

5.Dalībvalstis ik gadu sniedz Aģentūrai statistiku par apspriešanos, kas veikta saskaņā ar 1., 2., 3. un 4. punktu.

9. pants
Brīdinājumu dzēšana

1.Neskarot 6. un 8. pantu, brīdinājumu par atgriešanu dzēš pēc tam, kad kompetentā iestāde ir atsaukusi vai atcēlusi atgriešanas lēmumu, kas ir brīdinājuma pamatā. Brīdinājumu par atgriešanu dzēš arī tad, ja attiecīgais trešās valsts valstspiederīgais var pierādīt, ka ir atstājis dalībvalstu teritoriju saskaņā ar atgriešanas lēmumu, kas izdots saskaņā ar noteikumiem, ievērojot Direktīvu 2008/115/EK.

2.Brīdinājumu par atgriešanu, kurš ievadīts attiecībā uz personu, kas ieguvusi kādas dalībvalsts pilsonību vai tādas valsts pilsonību, kuras valstspiederīgajiem ir tiesības brīvi pārvietoties Savienībā, dzēš, tiklīdz izdevēja dalībvalsts uzzina vai tiek informēta saskaņā ar 39. pantu Regulā (ES) 2018/xxx [robežpārbaudes], ka attiecīgā persona ieguvusi šādu pilsonību.

10. pants
Personas datu nosūtīšana trešām valstīm atgriešanas nolūkos

Datus, ko apstrādā SIS, un ar tiem saistīto papildinformāciju saskaņā ar šo regulu, saņemot izdevējas dalībvalsts atļauju, var nosūtīt vai darīt pieejamus trešām valstīm saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 2016/679 V nodaļu un vienīgi nolūkā identificēt trešās valsts valstspiederīgo, kas uzturas nelikumīgi, un izsniegt identifikācijas vai ceļošanas dokumentu šādam trešās valsts valstspiederīgajam atgriešanās nolūkā.

11. pants
Statistika

Neskarot noteikumus par statistiku Regulas (ES) Nr. 2018/xxx [robežpārbaudes] 54. pantā, Aģentūra sagatavo dienas, mēneša un gada statistiku gan par kopējo SIS ievadīto brīdinājumu par atgriešanu skaitu, gan par katru dalībvalsti, ietverot datus, kas minēti šīs regulas 4. panta x) punktā, datus par paziņojumiem, kas minēti šīs regulas 7. panta 1. punktā, un to brīdinājumu par atgriešanu skaitu, kas svītroti sakarā ar to, ka pienākums atgriezties ir izpildīts. Aģentūra sagatavo mēneša un gada statistiku par dalībvalstu sniegtajiem datiem saskaņā ar šīs regulas 6. panta 3. punktu un 8. panta 5. punktu. Minētajā statistikā neietver personas datus.

12. pants
Tiesības piekļūt SIS

1.Nolūkā identificēt un atgriezt trešo valstu valstspiederīgos piekļuvi SIS ievadītajiem datiem un tiesības meklēt šādus datus piešķir valsts iestādēm, kas minētas Regulas (ES) Nr. 2018/xxx [robežpārbaudes] 29. panta 1. punkta a), b), c) un d) apakšpunktā un 29. panta 2. punktā.

2.Eiropolam savu pilnvaru robežās ir tiesības piekļūt SIS un meklēt datus, kas ievadīti SIS, nolūkā atbalstīt un stiprināt dalībvalstu kompetento iestāžu darbu un to savstarpējo sadarbību, novēršot un apkarojot migrantu kontrabandu, un neatbilstīgās migrācijas veicināšanu saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti 30. pantā Regulā (ES) Nr. 2018/xxx [robežpārbaudes].

3.Eiropas robežu un krasta apsardzes vienību vai tāda personāla vienību, kas iesaistīts ar atgriešanu saistītu uzdevumu izpildē, kā arī migrācijas pārvaldības atbalsta vienību dalībniekiem savu pilnvaru robežās un nolūkā veikt robežpārbaudes, robežuzraudzību un atgriešanas operācijas ir tiesības piekļūt SIS un meklēt datus, kas ievadīti SIS, izmantojot tehnisko saskarni, ko izveido un uztur Eiropas robežu un krasta apsardzes aģentūra, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 2018/xxx [robežpārbaudes] 31. pantā un 32. panta 2. punktā un saskaņā ar tur minētajiem nosacījumiem.

13. pants
Regulas (ES) 2018/xxx [robežpārbaudes] noteikumu piemērošana

Ciktāl šajā regulā tas nav noteikts, noteikumi par dalībvalstu un Aģentūras pienākumiem, par brīdinājumu ievadīšanu un apstrādi, piekļuves nosacījumiem un brīdinājumu saglabāšanu, datu apstrādi, datu aizsardzība, atbildību un uzraudzība un statistiku, kas noteikti Regulas (ES) 2018/xxx [robežpārbaudes] 6. – 19. pantā, 20. panta 3. un 4. punktā, kā arī 21., 22., 28. pantā, 29. panta 4. punktā un 33. – 54. pantā, piemēro arī datu ievadei un apstrādei SIS saskaņā ar šo regulu.

14. pants
Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no datuma, ko noteikusi Komisija saskaņā ar 58. panta 2. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 2018/xxx [robežpārbaudes].

Briselē,

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

1.2.Attiecīgās politikas jomas ABM/ABB struktūrā

1.3.Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

1.4.Mērķis(-i)

1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.6.Ilgums un finansiālā ietekme

1.7.Paredzētie pārvaldības veidi

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

3.2.Paredzamā ietekme uz izdevumiem 

3.2.1.Kopsavilkums par paredzamo ietekmi uz izdevumiem

3.2.2.Paredzamā ietekme uz darbības apropriācijām

3.2.3.Paredzamā ietekme uz administratīvajām apropriācijām

3.2.4.Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu

3.2.5.Trešo personu iemaksas

3.3.Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

1.2.Attiecīgās politikas jomas ABM/ABB struktūrā 37  

1.3.Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

◻Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību 

◻Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu/sagatavošanas darbību 38  

☑Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz esošas darbības pagarināšanu 

◻Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz darbību, kas pārveidota jaunā darbībā 

1.4.Mērķis(-i)

1.4.1.Komisijas daudzgadu stratēģiskie mērķi, kurus plānots sasniegt ar priekšlikumu/iniciatīvu

1.4.2.Konkrētie mērķi un attiecīgās ABM/ABB darbības

1.4.3.Paredzamais(-ie) rezultāts(-i) un ietekme

Norādīt, kāda ir priekšlikuma/iniciatīvas iecerētā ietekme uz finansējuma saņēmējiem/mērķgrupām.

1.4.4.Rezultātu un ietekmes rādītāji

Norādīt priekšlikuma/iniciatīvas īstenošanas uzraudzībā izmantojamos rādītājus.

1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.5.1.Īstermiņa vai ilgtermiņa vajadzības

1.5.2.ES iesaistīšanās pievienotā vērtība

1.5.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

1.5.4.Saderība un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem

1.6.Ilgums un finansiālā ietekme

◻Ierobežota ilguma priekšlikums/iniciatīva 

–◻ Priekšlikuma/iniciatīvas darbības laiks: [DD.MM.]GGGG.–[DD.MM.]GGGG.

–◻Finansiālā ietekme: GGGG.– GGGG.

☑Beztermiņa priekšlikums/iniciatīva

–Īstenošana ar uzsākšanas periodu no 2018. līdz 2020. gadam,

–pēc kura turpinās normāla darbība

1.7.Paredzētie pārvaldības veidi 47  

☑ Komisijas īstenota tieša pārvaldība:

–☑ ko veic tās struktūrvienības, tostarp personāls Savienības delegācijās;

–◻ ko veic izpildaģentūras;

□ Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm

☑ Netieša pārvaldība, kurā budžeta īstenošanas uzdevumi uzticēti:

–◻trešām valstīm vai to izraudzītām struktūrām;

–◻ starptautiskām organizācijām un to aģentūrām (precizēt);

–◻ EIB un Eiropas Investīciju fondam;

–☑ Finanšu regulas 208. un 209. pantā minētajām struktūrām;

–◻ publisko tiesību subjektiem;

–◻ privāttiesību subjektiem, kas veic valsts pārvaldes uzdevumus, ja tie sniedz pienācīgas finanšu garantijas;

–◻ struktūrām, kuru darbību reglamentē dalībvalsts privāttiesības, kurām ir uzticēta publiskā un privātā sektora partnerības īstenošana un kuras sniedz pienācīgas finanšu garantijas;

–◻ personām, kurām ir uzticēts veikt īpašas darbības KĀDP saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu un kuras ir noteiktas attiecīgā pamataktā.

–Ja norādīti vairāki pārvaldības veidi, sniedziet papildu informāciju iedaļā “Piezīmes”.

Piezīmes

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

Norādīt periodiskumu un nosacījumus.

2.2.Turklāt eu-LISA ir pienākums nodrošināt dienas, mēneša un gada statistikas datus par SIS izmantošanu, nodrošinot pastāvīgu sistēmas uzraudzību un tās darbības izvērtēšanu attiecībā pret mērķiem. Pārvaldības un kontroles sistēma

2.2.1.Apzinātie riski

2.2.2.Informācija par izveidoto iekšējās kontroles sistēmu

2.2.3.Paredzamās pārbaužu izmaksas un ieguvumi un gaidāmā kļūdas riska līmeņa novērtējums

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

Norādīt esošos vai plānotos novēršanas pasākumus un citus pretpasākumus.

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

Esošās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām

3.2.Paredzamā ietekme uz izdevumiem

3.2.1.Kopsavilkums par paredzamo ietekmi uz izdevumiem

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

Ja priekšlikums/iniciatīva ietekmē vairākas izdevumu kategorijas

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

3.2.2.Paredzamā ietekme uz eu-LISA apropriācijām

–◻ Priekšlikums/iniciatīva neparedz darbības apropriāciju izmantošanu

–☑ Priekšlikums/iniciatīva paredz darbības apropriācijas izmantot šādā veidā:

Saistību apropriācijas EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

3.2.3.Paredzamā ietekme uz eu-LISA cilvēkresursiem

3.2.3.1.Kopsavilkums

–◻Priekšlikums/iniciatīva neparedz izmantot administratīvās apropriācijas

–☑Priekšlikums/iniciatīva paredz izmantot administratīvās apropriācijas šādā veidā:

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

Darbinieku pieņemšana darbā ir plānota 2018. gada janvārī. Darbiniekiem jābūt pieejamiem 2018. gada sākumā, lai varētu savlaicīgi sākt izstrādes posmu ar mērķi nodrošināt darbības uzsākšanu 2020. gadā. Līgumdarbinieks (CA) ir vajadzīgs, lai segtu vajadzības gan projekta īstenošanai, gan atbalsta un uzturēšanas vajadzības pēc darbības uzsākšanas. Šo resursu izmantos, lai:

atbalstītu projekta īstenošanu (projekta grupas loceklis), tostarp tādas darbības kā: prasību un tehnisko specifikāciju definēšana, sadarbība un atbalsts dalībvalstīm īstenošanas laikā, saskarnes kontroldokumenta (ICD) atjaunināšana, līgumā paredzēto piegāžu uzraudzība, dokumentācijas piegādes un atjaunināšana utt.;

atbalstītu pārejas pasākumus saistībā ar sistēmas darbības uzsākšanu sadarbībā ar darbuzņēmēju (izlaides uzraudzība, operatīvo procesu atjauninājumi, mācības (tostarp dalībvalstu mācību pasākumi)) utt.;

atbalstītu ilgtermiņa pasākumus, specifikāciju definēšana, līgumu sagatavošana gadījumā, ja ir nepieciešama sistēmas pārveide vai ja jaunais SIS II uzturēšanas darba kārtībā līgums ir jāgroza, lai iekļautu papildu izmaiņas (no tehniskā un budžeta aspekta);

īstenotu otrā līmeņa atbalstu pēc darbības uzsākšanas pastāvīgas uzturēšanas un darbības nodrošināšanai.

Jānorāda, ka jaunais resurss (FTE CA) darbosies papildus iekšējo vienību resursiem, kas būs norīkoti arī citiem projektiem un darbībām un projektu/līgumu un finanšu uzraudzības/operatīvās darbības pasākumiem. Izmantojot CA pozīciju, var panākt atbilstīgu līgumu ilgumu un nepārtrauktību, lai nodrošinātu darbības nepārtrauktību un izmantotu tos pašus specializētos cilvēkus darbības atbalsta pasākumiem pēc projekta pabeigšanas. Turklāt darbības atbalsta pasākumi prasa piekļuvi ražošanas videi, ko nevar piešķirt darbuzņēmējiem vai ārštata darbiniekiem.

.

3.2.3.2.Paredzamās vajadzības pēc cilvēkresursiem

–◻ Priekšlikums/iniciatīva neparedz cilvēkresursu izmantošanu.

–◻ Priekšlikums/iniciatīva paredz cilvēkresursu izmantošanu šādā veidā:

Aplēse izsakāma ar pilnslodzes ekvivalentu

XX ir attiecīgā politikas joma vai budžeta sadaļa.

Vajadzības pēc cilvēkresursiem tiks nodrošinātas, izmantojot attiecīgā ĢD darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti konkrētās darbības pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā ģenerāldirektorātā, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtus papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

Veicamo uzdevumu apraksts

3.2.4.Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu

–◻Priekšlikums/iniciatīva atbilst kārtējai daudzgadu finanšu shēmai.

–☑Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpārplāno attiecīgā izdevumu kategorija daudzgadu finanšu shēmā.

–◻Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpiemēro elastības instruments vai jāpārskata daudzgadu finanšu shēma.

3.2.5.Trešo personu iemaksas

–☑Priekšlikums/iniciatīva neparedz trešo personu līdzfinansējumu

–Priekšlikums/iniciatīva paredz šādu līdzfinansējumu:

Apropriācijas EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

3.3.Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

–◻Priekšlikums/iniciatīva finansiāli neietekmē ieņēmumus

–☑Priekšlikums/iniciatīva finansiāli ietekmē:

–◻pašu resursus

–☑dažādus ieņēmumus

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

Attiecībā uz dažādiem ieņēmumiem, kas ir “piešķirtie ieņēmumi”, norādīt attiecīgo(-ās) izdevumu pozīciju(-as).

Norādīt, ar kādu metodi aprēķināta ietekme uz ieņēmumiem.

(1) Ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei par otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmu (SIS II) saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1987/2006 24. panta 5. punktu, 43. panta 3. punktu un 50. panta 5. punktu un Lēmuma 2007/533/TI 59. panta 3. punktu un 66. panta 5. punktu un pievienotais Komisijas dienestu darba dokuments. (OV...).

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/115/EK (2008. gada 16. decembris) par kopīgiem standartiem un procedūrām dalībvalstīs attiecībā uz to trešo valstu valstspiederīgo atgriešanu, kas dalībvalstī uzturas nelikumīgi (OV L 348, 24.12.2008., 98. lpp.).

(3) COM(2016) 205 final, 6.4.2016.

(4) Komisijas Lēmums 2016/C 257/03, 17.6.2016.

(5) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1077/2011 (2011. gada 25. oktobris), ar ko izveido Eiropas Aģentūru lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā (OV L 286, 1.11.2011., 1. lpp.).

(6) COM(2015) 240 final.

(7) COM(2015) 453 final.

(8) COM(2016) 205 final.

(9) Eiropadomes secinājumi, 2015. gada 25. un 26. jūnijs (ST 22 2015 INIT).

(10) Padomes secinājumi par atgriešanas politikas nākotni, pieejami šādā tīmekļa vietnē: http://www.consilium.europa.eu/press-releases-pdf/2015/10/40802203341_lv.pdf  

(11) Padomes Direktīva 2001/40/EK (2001. gada 28. maijs) par tādu lēmumu savstarpēju atzīšanu, kas attiecas uz trešo valstu valstspiederīgo personu izraidīšanu, OV L 149, 2.6.2001., 34. lpp. un Padomes Lēmums 2004/191/EK (2004. gada 23. februāris), ar ko nosaka kritērijus un praktiskus pasākumus finanšu traucējumu kompensācijai, kas rodas, piemērojot Direktīvu 2001/40/EK par tādu lēmumu savstarpēju atzīšanu, kas attiecas uz trešo valstu pilsoņu izraidīšanu, OV L 60, 27.2.2004., 5. lpp.

(12) Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regula (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).

(13) COM(2015) 670 final.

(14) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/399 (2016. gada 9. marts) par Savienības Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (Šengenas Robežu kodekss), OV L 77, 23.3.2016., 1.lpp.

(15) COM(2015) 240 final.

(16) COM(2016) 272 final.

(17) COM(2016) 194 final.

(18) COM(2016) 731 final.

(19) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regula (EK) Nr. 1987/2006 par otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmas (SIS II) izveidi, darbību un izmantošanu (OV L 381, 28.12.2006., 4. lpp.).

(20) Padomes Lēmums 2007/533/TI (2007. gada 12. jūnijs) par otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmas (SIS II) izveidi, darbību un izmantošanu (OV L 205, 7.8.2007., 63. lpp.)

(21) COM(2014) 199 final.

(22) Pētījums par iespējamību un ietekmi, Šengenas informācijas sistēmas satvarā izveidojot ES mēroga sistēmu datu apmaiņai un atgriešanas lēmumu ievērošanas uzraudzībai ( https://bookshop.europa.eu/en/study-on-the-feasibility-and-implications-of-setting-up-within-the-framework-of-the-schengen-information-system-an-eu-wide-system-for-exchanging-data-on-and-monitoring-compliance-with-return-decisions-pbDR0116353/ )

(23) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa Regula (ES) Nr. 515/2014, ar ko kā daļu no Iekšējās drošības fonda izveido finansiāla atbalsta instrumentu ārējām robežām un vīzām (OV L 150, 20.5.2014., 143. lpp.).

(24) Regula (ES) 2018/... par Šengenas informācijas sistēmas izveidi, izmantošanu un darbību robežpārbaužu nolūkos (OV L...).

(25) Regula (ES) 2018/... par Šengenas informācijas sistēmas izveidi, izmantošanu un darbību policijas un tiesu iestāžu sadarbības nolūkos (OV L...).

(26) Padomes Pamatlēmums 2002/475/TI (2002. gada 13. jūnijs) par terorisma apkarošanu (OV L 164, 22.6.2002., 3. lpp.).

(27) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/399 (2016. gada 9. marts) par Savienības Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (Šengenas Robežu kodekss) (OV L 77, 23.3.2016., 1.lpp.).

(28) Padomes Lēmums 2000/365/EK (2000. gada 29. maijs) par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā (OV L 131, 1.6.2000., 43. lpp.).

(29) Padomes Lēmums 2002/192/EK (2002. gada 28. februāris) par Īrijas lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā (OV L 64, 7.3.2002., 20. lpp.).

(30) OV L 176, 10.7.1999., 36. lpp.

(31) Padomes Lēmums 1999/437/EK (1999. gada 17. maijs) par dažiem pasākumiem, lai piemērotu Eiropas Savienības Padomes, Islandes Republikas un Norvēģijas Karalistes Nolīgumu par abu minēto valstu iesaistīšanos Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un izstrādē (OV L 176, 10.7.1999., 31. lpp.).

(32) OV L 53, 27.2.2008., 52. lpp.

(33) Padomes Lēmums 2008/146/EK (2008. gada 28. janvāris) par to, lai Eiropas Kopienas vārdā noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (OV L 53, 27.2.2008., 1. lpp.).

(34) OV L 160, 18.6.2011., 21. lpp.

(35) Padomes Lēmums 2011/350/ES (2011. gada 7. marts) par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Protokolu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Nolīgumam starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā saistībā ar kontroles atcelšanu pie iekšējām robežām un personu pārvietošanos (OV L 160, 18.6.2011., 19. lpp.).

(36) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1077/2011 (2011. gada 25. oktobris), ar ko izveido Eiropas Aģentūru lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā (OV L 286, 1.11.2011., 1. lpp.).

(37) ABM: budžeta līdzekļu vadība pa darbības jomām; ABB: budžeta līdzekļu sadale pa darbības jomām.

(38) Kā paredzēts Finanšu regulas 54. panta 2. punkta attiecīgi a) un b) apakšpunktā.

(39) COM(2015) 453 final.

(40) COM(2016) 205 final.

(41) COM(2015) 240 final.

(42) COM(2014) 199 final.

(43) Ares(2016)2231546–12/05/2016.

(44) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/115/EK (2008. gada 16. decembris) par kopīgiem standartiem un procedūrām dalībvalstīs attiecībā uz to trešo valstu valstspiederīgo atgriešanu, kas dalībvalstī uzturas nelikumīgi (OV L 348, 24.12.2008., 98. lpp.).

(45) Pētījums par iespējamību un ietekmi, Šengenas informācijas sistēmas satvarā izveidojot ES mēroga sistēmu datu apmaiņai un atgriešanas lēmumu ievērošanas uzraudzībai ( https://bookshop.europa.eu/en/study-on-the-feasibility-and-implications-of-setting-up-within-the-framework-of-the-schengen-information-system-an-eu-wide-system-for-exchanging-data-on-and-monitoring-compliance-with-return-decisions-pbDR0116353/ )

(46) COM(2015) 670 final.

(47) Skaidrojumus par pārvaldības veidiem un atsauces uz Finanšu regulu skatīt BudgWeb tīmekļa vietnē: http://www.cc.cec/budg/man/budgmanag/budgmanag_en.html

(48) OV L…

(49) OV L …

(50) Dif. = diferencētās apropriācijas / nedif. = nediferencētās apropriācijas.

(51) EBTA: Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija.

(52) Kandidātvalstis un attiecīgā gadījumā potenciālās kandidātvalstis no Rietumbalkāniem.

(53) N gads ir gads, kurā priekšlikumu/iniciatīvu sāk īstenot.

(54) Rezultāti ir attiecīgie produkti vai pakalpojumi (piemēram, finansēto studentu apmaiņu skaits, uzbūvēto ceļu garums kilometros utt.).

(55) Kā norādīts 1.4.2. punktā. “Konkrētie mērķi…”

(56) CA = līgumdarbinieki, LA = vietējie darbinieki, END = norīkotie valstu eksperti; INT = aģentūras darbinieki, JED – jaunākie eksperti delegācijās.

(57) Ārštata darbiniekiem paredzēto maksimālo summu finansē no darbības apropriācijām (kādreizējām “BA” pozīcijām).

(58) Norādītajām tradicionālo pašu resursu (muitas nodokļi, cukura nodevas) summām jābūt neto summām, t.i., bruto summām, no kurām atskaitītas iekasēšanas izmaksas 25 % apmērā.