52016PC0277

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 4.5.2016

COM(2016) 277 final

2016/0139(COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 539/2001, ar ko izveido to trešo valstu sarakstu, kuru pilsoņiem, šķērsojot dalībvalstu ārējās robežas, ir jābūt vīzām, kā arī to trešo valstu sarakstu, uz kuru pilsoņiem šī prasība neattiecas

(Kosova*)

* Šis nosaukums neskar nostājas par statusu un atbilst ANO DP Rezolūcijai 1244 (1999) un Starptautiskās Tiesas atzinumam par Kosovas neatkarības deklarāciju.

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

•Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Eiropas Komisija 2012. gada 19. janvārī sāka dialogu par vīzu režīma liberalizāciju ar Kosovu. Komisija 2012. gada 14. jūnijā iepazīstināja Kosovu ar ceļvedi, kurā norādīti visi tiesību akti un citi pasākumi, kas Kosovai jāpieņem uz jāīsteno, lai tuvotos vīzu režīma liberalizācijai. Komisija ir apņēmusies ierosināt bezvīzu režīmu ceļošanai uz Eiropas Savienību privātpersonām no Kosovas īstermiņa uzturēšanās nolūkā (t. i., līdz 90 dienām 180 dienu laikposmā), tiklīdz Kosova būs izpildījusi visas prasības un citus pasākumus, kas izklāstīti vīzu režīma liberalizācijas ceļvedī.

Kā būtiskus elementus, kas jāievieš pirms dialoga uzsākšanas par vīzu režīma liberalizāciju, Komisija pieprasīja gūt pietiekamus panākumus atpakaļuzņemšanas un reintegrācijas jomā. Kopš 2011. gada, īstenojot virkni svarīgu reformu, Kosova ir guvusi apmierinošu progresu, izveidojot funkcionālu politikas satvaru to Kosovā atgriezto personu reintegrācijai, kā tas jau ir izdarīts atpakaļuzņemšanas jomā. Komisija savos regulārajos ziņojumos turpināja uzraudzīt un novērtēt Kosovas progresu atpakaļuzņemšanas satvara uzlabošanā un atgriezto personu efektīvā reintegrācijā.

Vīzu režīma liberalizācijas ceļvedis ietvēra divas sadaļas: I sadaļa bija vērsta uz atpakaļuzņemšanu un reintegrāciju; II sadaļa sastāvēja no četriem atsevišķiem vīzu režīma dialoga “blokiem”. Vīzu režīma ceļveža četri bloki ietvēra noteiktas prasības dokumentu drošības; robežas/robežlīnijas un migrācijas pārvaldības, tostarp patvēruma; sabiedriskās kārtības un drošības jomā; pamattiesību jomā saistībā ar pārvietošanās brīvību. Vispirms tika pieprasīts, lai Kosova pieņem šajā ceļvedī minētos tiesību aktus vai tos groza saskaņā ar ES acquis un pēc tam tos pilnībā īsteno.

Komisija piedalījās vīzu režīma dialogā ar Kosovu, pastiprināti apspriežoties ar Padomi, jo īpaši to iesaistot vīzu režīma ceļveža izstrādē, un pilnībā piedaloties dalībvalstu ekspertiem, kuri vērtēja Kosovas panākto progresu ceļveža prasību izpildē.

Vīzu režīma dialogs tika vadīts, neskarot dalībvalstu nostāju par statusu 1 .

Eiropas Savienības Tiesiskuma misija Kosovā (EULEX KOSOVO) saskaņā ar savām pilnvarām 2 ieņem svarīgu lomu, uzraugot, sniedzot konsultācijas un padomus Kosovai saistībā ar reformu pieņemšanu un īstenošanu un ceļvedī izklāstīto prasību izpildi. Kosovas efektīva sadarbība ar EULEX, tostarp tās vadības pilnvaru īstenošanā, ir bijusi vitāli svarīga.

Kopš dialoga sākšanas Komisija regulāri ir sniegusi ziņojumus Eiropas Parlamentam un Padomei, sniedzot novērtējumus par to, kā Kosova īsteno ceļvedī izklāstītās prasības. Minētajos ziņojumos uzmanība pievērsta prasībām gan saistībā ar atpakaļuzņemšanu un reintegrāciju, gan dažādām vīzu režīma ceļveža jomām. Visos ziņojumos tika izmantota Kosovas sniegtā informācija; Komisijas un dalībvalstu ekspertu novērtēšanas apmeklējumi, kas tika veikti, lai izvērtētu Kosovas progresu dažādās vīzu režīma dialoga jomās, kā arī Eiropola, FRONTEX, EASO un EULEX sniegtie dati.

Līdz šim trīs Komisijas pieņemtos ziņojumus par Kosovas progresu vīzu režīma dialogā, no kuriem pirmais tika pieņemts 2013. gada 8. februārī 3 , otrais —2014. gada 24. jūlijā 4 ; trešais — 2015. gada 18. decembrī 5 , papildina šodien pieņemtais ceturtais ziņojums 6 . Minētie ziņojumi ietvēra novērtējumu par progresu, ko Kosova guvusi, īstenojot vīzu režīma ceļveža prasības, Kosovai adresētus ieteikumus un vīzu režīma liberalizācijas iespējamās ietekmes novērtējumu attiecībā uz migrāciju un drošību.

Trešajā ziņojumā Komisija izklāstīja astoņus ieteikumus, kas atbilst astoņām vīzu režīma ceļvedī noteiktajām prasībām, kas nav izpildītas, tostarp četras galvenās prioritātes. Tā norādīja, ka Kosovai būtu jāratificē robežas/robežlīnijas noteikšanas nolīgums ar Melnkalni, pirms privātpersonām no Kosovas tiek piešķirts bezvīzu režīms.

Ziņojumā, kas pievienots šim priekšlikumam, Komisija norādīja, ka Kosova ir veikusi svarīgus pasākumus ceļā uz savas robežas/robežlīnijas nolīguma ar Melnkalni ratificēšanas prasību izpildi un ir izpildījusi pietiekami daudz elementu, lai sasniegtu stabilus rezultātus cīņa pret organizēto noziedzību un korupciju.

Pamatojoties uz šo novērtējumu un ņemot vērā pastāvīgās pārraudzības novērtējumu un ziņošanu, kas tika veikta, kopš uzsākts vīzu režīma liberalizācijas dialogs ar Kosovu, Komisija apstiprina, ka Kosova ir izpildījusi vīzu režīma liberalizācijas ceļveža prasības, un pieņem, ka līdz šā priekšlikuma pieņemšanas dienai Eiropas Parlamentā un Padomē Kosova būs ratificējusi robežas/robežlīnijas nolīgumu ar Melnkalni un nostiprinājusi savus rezultātus cīņā pret organizēto noziedzību un korupciju.

Ņemot vērā visus kritērijus, kas būtu jāievēro (katru gadījumu vērtējot atsevišķi), nosakot trešās valstis, kuru valstspiederīgajiem piemēro vīzas prasību vai kurus no tās atbrīvo saskaņā ar noteikto Regulas (EK) Nr. 539/2001 -1. pantā (ieviests ar Regulu (ES) Nr. 509/2014), Komisija ir nolēmusi iesniegt tiesību akta priekšlikumu grozīt Regulu (EK) Nr. 539/2001, Kosovu pārvietojot no minētās regulas I pielikuma 2. daļas uz II pielikuma 4. daļu. Kā norādīts ceļvedī, šis grozījums attieksies tikai uz tām privātpersonām no Kosovas, kurām ir biometriskās pases, kas izdotas saskaņā ar Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas standartiem (ICAO) un drošības elementu un biometrijas ES standartiem pasēs un ceļošanas dokumentos 7 .

•Saskanība ar spēkā esošajiem noteikumiem politikas jomā

Ar Padomes Regulu (EK) Nr. 539/2001 izveido to trešo valstu sarakstu, kuru pilsoņiem, šķērsojot dalībvalstu ārējās robežas, ir jābūt vīzām, kā arī to trešo valstu sarakstu, uz kuru pilsoņiem šī prasība neattiecas. Regula (EK) Nr. 539/2001 tiek piemērota visās dalībvalstīs, izņemot Īriju un Apvienoto Karalisti, kā arī Islandē, Lihtenšteinā, Norvēģijā un Šveicē. Regula ir daļa no ES kopējas vīzu politikas attiecībā uz īstermiņa uzturēšanos (90 dienas jebkurā 180 dienu laikposmā).

Kosova pašlaik ir ietverta Regulas (EK) Nr. 539/2001 I pielikuma 2. daļā, t. i., starp tām administratīvi teritoriālajām vienībām, ko vismaz viena dalībvalsts neatzīst par valstīm. Privātpersonām no šīm vienībām ieceļošanai ES dalībvalstu teritorijā ir nepieciešama vīza.

Regulā (EK) Nr. 539/2001 jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (ES) Nr. 259/2014 8 , kad Moldova tika pārvietota uz bezvīzu režīma valstu sarakstu, jo tā bija veiksmīgi īstenojusi savu vīzu režīma liberalizācijas plānu; un ar Regulu (ES) Nr. 509/2014 9 , kad piecas Karību jūras 10 un vienpadsmit Klusā okeāna reģiona valstis 11 , kā arī Kolumbija, Peru un Apvienotie Arābu Emirāti tika atbrīvotas no vīzas prasības ar nosacījumu, ka tiks noslēgti nolīgumi par vīzu atcelšanu starp ES un attiecīgajām trešajām valstīm pēc vīzu režīma sarakstu periodiskas pārskatīšanas. Komisija 2016. gada 9. martā un 20. aprīlī nāca klajā ar priekšlikumiem grozīt Regulu (EK) Nr. 539/2001, ar ko attiecīgi Gruziju 12 un Ukrainu 13 pārvieto uz bezvīzu režīma valstu sarakstu.

Kritēriji, kas būtu jāņem vērā (katru gadījumu novērtējot atsevišķi), nosakot trešās valstis, kuru valstspiederīgajiem piemēro vīzas prasību vai kurus no tās atbrīvo, ir noteikti Regulas (EK) Nr. 539/2001 -1. pantā. Tie attiecas uz “nelikumīgo imigrāciju, sabiedrisko kārtību un drošību, ekonomisko ieguvumu, jo īpaši tūrisma un ārējās tirdzniecības jomā, kā arī uz Savienības ārējām attiecībām ar attiecīgajām trešām valstīm, jo īpaši tajās ņemot vērā arī apsvērumus par cilvēktiesībām un pamatbrīvībām, kā arī sekas, kas tiks radītas attiecībā uz reģionālo vienotību un savstarpību” 14 . Īpaša uzmanība būtu jāvelta ieceļošanas dokumentu drošībai, kurus izdevušas attiecīgās trešās valstis.

Kosova visiem Eiropas pilsoņiem jau ir atcēlusi vīzas prasību, ja viņu uzturēšanās ilgums nepārsniedz 90 dienas 6 mēnešu periodā. Ja šis lēmums tiek atcelts vai bezvīzu režīms tiek pārkāpts, var aktivizēt savstarpības un apturēšanas mehānismus, kas paredzēti Regulā (EK) Nr. 539/2001, kurā izdarīti grozījumi ar Regulu xxx.

•Saskanība ar citām ES politikas jomām

Komisija 2016. gada 6. aprīlī ierosināja izveidot ES Ieceļošanas/izceļošanas sistēmu (IIS), lai stiprinātu Šengenas zonas ārējās robežas 15 . Minētā priekšlikuma galvenie mērķi ir uzlabot robežpārbaužu kvalitāti attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgajiem un nodrošināt, ka sistemātiski un uzticami tiek identificētas personas, kas pārsniedz atļautās uzturēšanās termiņu. Līdz ar to plānotā IIS būs svarīgs elements, kas nodrošinās to, ka trešo valstu valstspiederīgie likumīgi izmanto bezvīzu uzturēšanās periodu Šengenas zonā, un palīdzēs novērst tādu valstspiederīgo neatbilstīgo migrāciju no valstīm, kurām piemēro bezvīzu režīmu.

Turklāt 2016. gada 6. aprīļa paziņojumā 16 Komisija izklāstīja, ka tā novērtēs, cik būtu nepieciešami, tehniski iespējami un samērīgi izveidot ES Ceļošanas informācijas un atļauju sistēmu (ETIAS). Komisija ir apņēmusies vēl 2016. gadā izpētīt, vai šāda alternatīva kontrole attiecībā uz bezvīzu režīma valstu valstspiederīgajiem ir tehniski iespējama un samērīga, un efektīvi veicina Šengenas zonas drošības saglabāšanu un stiprināšanu.

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

•Juridiskais pamats

Tā kā šis priekšlikums grozīs ES kopējo vīzu politiku, priekšlikuma juridiskais pamats ir Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 77. panta 2. punkta a) apakšpunkts. Ierosinātā regula būs Šengenas acquis pilnveidošana.

•Subsidiaritāte, proporcionalitāte un instrumenta izvēle

Tā kā Regula (EK) Nr. 539/2001 ir ES tiesību akts, to var grozīt tikai ar līdzvērtīgu tiesību aktu. Dalībvalstis nevar rīkoties atsevišķi, lai sasniegtu minēto politikas mērķi. Nav pieejami citi (neleģislatīvi) risinājumi politikas mērķa sasniegšanai.

3.EX POST NOVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Saistībā ar vīzu režīma liberalizācijas procesu ir notikušas regulāras apspriedes ar dalībvalstīm Padomes Rietumbalkānu reģiona jautājumu darba grupā(COWEB), kā arī regulāra viedokļu apmaiņa ar Eiropas Parlamentu.

•Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

Komisija ir apkopojusi visaptverošus datus par Kosovas veikto visu vīzu režīma liberalizācijas ceļvedī ietverto prasību īstenošanu. Komisijas ceturtajam ziņojumam pievienots Komisijas dienestu darba dokuments, kurā izklāstīta vīzu režīma liberalizācijas iespējamā ietekme uz migrāciju un drošību Kosovā, kā arī pasākumu kopums, ko Kosova ir īstenojusi kopš 2015. gada decembra, lai novērstu neatbilstīgas migrācijas krīzi 17 .

•Ietekmes novērtējums

Iepriekš minētajā dienestu darba dokumentā Komisija, pamatojoties uz attiecīgo ES aģentūru un citu ieinteresēto personu sniegto ieguldījumu, sniedza atjauninātu analīzi un statistikas informāciju par vīzu režīma liberalizācijas iespējamo ietekmi uz migrāciju un drošību attiecībā uz privātpersonām no Kosovas, kā arī virkni pasākumu, ko Kosova ir īstenojusi kopš 2015. gada decembra, lai novērstu neatbilstīgas migrācijas krīzi. Nav nepieciešams veikt turpmāku ietekmes novērtējumu.

•Pamattiesības

Šim priekšlikumam nav negatīvas ietekmes uz pamattiesību aizsardzību Eiropas Savienībā. Vīzu režīma liberalizācijas ceļveža kritēriju īstenošana uzlabos cilvēktiesību aizsardzību Kosovā.

4.IETEKME UZ BUDŽETU

Neattiecas

5.CITI ELEMENTI

•Īstenošanas plāni un uzraudzības, novērtēšanas un ziņošanas kārtība

Grozītā regula būs tieši piemērojama no tās spēkā stāšanās dienas, un to nekavējoties īstenos dalībvalstis. Nav nepieciešams izstrādāt īstenošanas plānu.

Komisija turpinās aktīvi uzraudzīt Kosovas progresu attiecībā uz savas robežas/robežlīnijas nolīguma ar Melnkalni ratifikāciju un rezultātu uzlabošanu cīņā pret organizēto noziedzību un korupciju.

Tas, kā Kosova turpina īstenot visas prasības, kas izklāstītas vīzu režīma liberalizācijas ceļveža četros blokos, kā arī reintegrāciju un atpakaļuzņemšanu, tiks uzraudzīts, izmantojot uzraudzības mehānismu 18 laikposmam pēc vīzu režīma liberalizācijas, stabilizācijas un asociācijas procesu un vajadzības gadījumā izmantojot ad hoc pēcpārbaudes mehānismus. Kosovai būtu jānodrošina, ka tiek saglabāti efektīvi pasākumi, lai nepieļautu bezvīzu režīma ļaunprātīgu izmantošanu. Cita starpā Kosovai būtu jāorganizē mērķtiecīgas informācijas kampaņas, kuru mērķis ir precizēt tiesības un pienākumus saistībā ar bezvīzu ceļošanu Šengenas zonā, kā arī informāciju par noteikumiem, kas reglamentē piekļuvi ES darba tirgum. Komisija turpinās uzraudzīt un darīs visu iespējamo, lai sniegtu atbalstu Kosovai vīzu režīma ceļveža prasību nepārtrauktā izpildē.

•Detalizēts konkrētu priekšlikuma noteikumu skaidrojums

Regula (EK) Nr. 539/2001 tiks grozīta, pārceļot Kosovu no I pielikuma 2. daļas (to valstu saraksts, kuru pilsoņiem nepieciešama vīza) uz II pielikuma 4. daļu (bezvīzu režīma saraksts). Tiks pievienota zemsvītras piezīme, kurā precizēs, ka bezvīzu režīms attieksies tikai uz to biometrisko pasu turētājiem, kuras izdotas saskaņā ar Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas (ICAO) standartiem un drošības elementu un biometrijas ES standartiem pasēs un ceļošanas dokumentos (Padomes Regula (EK) Nr. 2252/2004).

2016/0139 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

(Kosova*)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 77. panta 2. punkta a) apakšpunktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)Ar Padomes Regulu (EK) Nr. 539/2001 19 izveido to trešo valstu sarakstu, kuru pilsoņiem, šķērsojot dalībvalstu ārējās robežas, ir jābūt vīzām, kā arī to trešo valstu sarakstu, uz kuru pilsoņiem šī prasība neattiecas. I un II pielikumā ietverto trešo valstu sarakstu saturam būtu jāatbilst un būtu jāturpina atbilst tajā izklāstītajiem kritērijiem. Atsauces uz trešām valstīm, kurās attiecībā uz minētajiem kritērijiem situācija ir mainījusies, būtu attiecīgā gadījumā jāpārceļ no viena pielikuma uz otru.

(2)Kritēriji, kas būtu jāņem vērā (katru gadījumu novērtējot atsevišķi), nosakot trešās valstis, kuru valstspiederīgajiem piemēro vīzas prasību vai kurus no tās atbrīvo, ir noteikti Regulas (EK) Nr. 539/2001 -1. pantā. Tie attiecas uz “nelikumīgo imigrāciju, sabiedrisko kārtību un drošību, ekonomisko ieguvumu, jo īpaši tūrisma un ārējās tirdzniecības jomā, kā arī uz Savienības ārējām attiecībām ar attiecīgajām trešām valstīm, jo īpaši tajās ņemot vērā arī apsvērumus par cilvēktiesībām un pamatbrīvībām, kā arī sekas, kas tiks radītas attiecībā uz reģionālo vienotību un savstarpību.”

(3)[Kosova ir izpildījusi sava vīzu režīma liberalizācijas ceļveža prasības. Pamatojoties uz šo novērtējumu un ņemot vērā visus kritērijus, kas uzskaitīti Regulas (EK) Nr. 539/2001 –1. pantā, ir lietderīgi atbrīvot privātpersonas no Kosovas no vīzas prasības ieceļošanai dalībvalstu teritorijā.]

(4)Tādēļ Kosova būtu jāpārceļ no I pielikuma Regulā (EK) Nr. 539/2001 uz tās II pielikuma 4. pantu. Šai vīzu režīma atcelšanai būtu jāattiecas tikai uz to biometrisko pasu turētājiem, kuras izdotas saskaņā ar Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas (ICAO) un Regulas (EK) Nr. 2252/2004 20 standartiem.

(5)Atbrīvojums no vīzas prasības ir atkarīgs no tā, vai tiek nepārtraukti īstenotas vīzu režīma liberalizācijas ceļveža prasības. Komisija aktīvi uzraudzīs šo prasību īstenošanu, izmantojot mehānismu laikposmam pēc vīzu režīma liberalizācijas. Saskaņā ar apturēšanas mehānismu, kas noteikts 1.a pantā Regulā (EK) Nr. 539/2001, kas grozīta ar Regulu xxx, ES var apturēt atbrīvojumu no vīzas prasības, ja tajā paredzētie nosacījumi ir ievēroti.

(6)Šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuru īstenošanā Apvienotā Karaliste nepiedalās saskaņā ar Padomes Lēmumu 2000/365/EK 21 . Tādējādi Apvienotā Karaliste nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un Apvienotajai Karalistei šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro.

(7)Šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuru īstenošanā Īrija nepiedalās saskaņā ar Padomes Lēmumu 2002/192/EK 22 . Tādējādi Īrija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un Īrijai šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro.

(8)Attiecībā uz Islandi un Norvēģiju — saskaņā ar Nolīgumu starp Eiropas Savienības Padomi un Islandes Republiku un Norvēģijas Karalisti par šo valstu asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā, šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Padomes Lēmuma 1999/437/EK 23 1. panta B punktā.

(9)Attiecībā uz Šveici — saskaņā ar Nolīgumu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā, šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Padomes Lēmuma 1999/437/EK 1. panta B punktā, to lasot saistībā ar Padomes Lēmuma 2008/146/EK 24 3. pantu.

(10)Attiecībā uz Lihtenšteinu — saskaņā ar protokolu, kas parakstīts starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Nolīgumam starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā, šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta 1. panta B punktā Lēmumā 1999/437/EK, to lasot saistībā ar Padomes Lēmuma 2011/350/ES 25 3. pantu,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (EK) Nr. 539/2001 groza šādi:

a)regulas I pielikuma 2. daļā (“ADMINISTRATĪVI TERITORIĀLAS VIENĪBAS, KO VISMAZ VIENA DALĪBVALSTS NEATZĪST PAR VALSTĪM”), svītro atsauci uz Kosovu, kas definēta Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes 1999. gada 10. jūnija Rezolūcijā 1244.

b)regulas II pielikuma 4. daļā (“ADMINISTRATĪVI TERITORIĀLAS VIENĪBAS, KO VISMAZ VIENA DALĪBVALSTS NEATZĪST PAR VALSTĪM”) iekļauj šādu atsauci:

“Kosova* (**)”

______________

* Šis nosaukums neskar nostājas par statusu un atbilst ANO DP Rezolūcijai 1244/1999 un Starptautiskās Tiesas atzinumam par Kosovas neatkarības deklarāciju.

** Atbrīvojums no vīzas prasības attiecas tikai uz to biometrisko pasu turētājiem, kuras izdotas saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2252/2004 (2004. gada 13. decembris) par drošības elementu un biometrijas standartiem dalībvalstu izdotās pasēs un ceļošanas dokumentos, OV L 385, 29.12.2004., 1. lpp.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama dalībvalstīs saskaņā ar Līgumiem.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā — Padomes vārdā —

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

(1) Lēmums par Regulas Nr. 539/2001 grozījumiem un ES vīzas prasības atcelšanu Kosovas iedzīvotājiem neskar dalībvalstu individuālo nostāju par statusu.

(2) Padomes Lēmums 2014/349/KĀDP (2014. gada 12. jūnijs), ar ko groza Vienoto rīcību 2008/124/KĀDP par Eiropas Savienības Tiesiskuma misiju Kosovā, EULEX KOSOVO, OV L 174, 13.6.2014., 42. lpp.

(3) COM(2013) 66 final.

(4) COM(2014) 488 final.

(5) COM(2015) 906 final, kuram ir pavaddokuments SWD(2015) 706 final.

(6) COM(2016) 276 final.

(7) Jo īpaši Padomes Regula (EK) Nr. 2252/2004 (2004. gada 13. decembris) par drošības elementu un biometrijas standartiem dalībvalstu izdotās pasēs un ceļošanas dokumentos, OV L 385, 29.12.2004., 1. lpp.

(8) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 259/2014 (2014. gada 3. aprīlis), ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 539/2001, ar ko izveido to trešo valstu sarakstu, kuru pilsoņiem, šķērsojot dalībvalstu ārējās robežas, ir jābūt vīzām, kā arī to trešo valstu sarakstu, uz kuru pilsoņiem šī prasība neattiecas, OV L 105, 8.4.2014., 9. lpp.

(9) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 509/2014 (2014. gada 15. maijs), ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 539/2001, ar ko izveido to trešo valstu sarakstu, kuru pilsoņiem, šķērsojot dalībvalstu ārējās robežas, ir jābūt vīzām, kā arī to trešo valstu sarakstu, uz kuru pilsoņiem šī prasība neattiecas, OV L 149, 20.5.2014., 67. lpp.

(10) Dominika, Grenāda, Sentlūsija, Sentvinsenta un Grenadīnas, Trinidāda un Tobāgo.

(11) Kiribati, Māršala Salas, Mikronēzija, Nauru, Palau, Samoa, Zālamana Salas, Austrumtimora, Tonga, Tuvalu un Vanuatu.

(12) COM(2016) 142 final.

(13) COM(2016) 236 final.

(14) Padomes 2001. gada 15. marta Regula (EK) Nr. 539/2001, ar ko uzskaitītas trešās valstis, kuru pilsoņiem, šķērsojot dalībvalstu ārējās robežas, ir jābūt vīzām, kā arī tās trešās valstis, kuru pilsoņi ir atbrīvoti no šīs prasības.

(15) Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru izveido Ieceļošanas/izceļošanas sistēmu (IIS), lai reģistrētu to trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanas un izceļošanas datus un ieceļošanas atteikumus, kuri šķērso Eiropas Savienības dalībvalstu ārējās robežas, un ar kuru nosaka nosacījumus piekļuvei IIS tiesībaizsardzības nolūkos, COM(2016) 194 final.

(16) Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei “Spēcīgākas un viedākas robežu un drošības informācijas sistēmas”, COM(2016) 205 final.

(17) SWD(2016) 160 final.

(18) Komisijas 2010. gada 8. novembra paziņojums par uzraudzības mehānismu, 2010/0137 (COD).

(19) *Šis nosaukums neskar nostājas par statusu un atbilst ANO DP Rezolūcijai 1244 (1999) un Starptautiskās Tiesas atzinumam par Kosovas neatkarības deklarāciju.Padomes Regula (EK) Nr. 539/2001 (2001. gada 15. marts), ar ko izveido to trešo valstu sarakstu, kuru pilsoņiem, šķērsojot dalībvalstu ārējās robežas, ir jābūt vīzām, kā arī to trešo valstu sarakstu, uz kuru pilsoņiem šī prasība neattiecas, OV L 81, 21.3.2001., 1. lpp.

(20) Padomes Regula (EK) Nr. 2252/2004 (2004. gada 13. decembris) par drošības elementu un biometrijas standartiem dalībvalstu izdotās pasēs un ceļošanas dokumentos, OV L 385, 29.12.2004., 1. lpp.

(21) Padomes Lēmums 2000/365/EK (2000. gada 29. maijs) par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā, OV L 131, 1.6.2000., 43. lpp.

(22) Padomes Lēmums 2002/192/EK (2002. gada 28. februāris) par Īrijas lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā, OV L 64, 7.3.2002., 20. lpp.

(23) Padomes Lēmums 1999/437/EK (1999. gada 17. maijs) par dažiem pasākumiem, lai piemērotu Eiropas Savienības Padomes, Islandes Republikas un Norvēģijas Karalistes Nolīgumu par abu minēto valstu iesaistīšanos Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un izstrādē, OV L 176, 10.7.1999., 31. lpp.

(24) Padomes Lēmums 2008/146/EK (2008. gada 28. janvāris) par to, lai Eiropas Kopienas vārdā noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā, OV L 53, 27.2.2008., 1. lpp.

(25) Padomes Lēmums 2011/350/ES (2011. gada 7. marts) par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Protokolu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Nolīgumam starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā saistībā ar kontroles atcelšanu pie iekšējām robežām un personu pārvietošanos, OV L 160, 18.6.2011., 19. lpp.

Choose the experimental features you want to try